Neatkarīgi no tā, ko vēlies drukāt, ir pieejami visdažādākie printeri, kas spēs paveikt visu nepieciešamo. Taču zināt, kā izvēlēties printeri, ne vienmēr ir viegli, ņemot vērā milzīgo tirgū pieejamo iespēju skaitu. Lai palīdzētu, mēs esam izveidojuši nelielu rokasgrāmatu printera izvēlei ar vienkāršu skaidrojumu dažiem visbiežāk lietotajiem terminiem, kā arī ieteikumus, kas noderēs, izvēloties printeri. Lasi un uzzini vairāk turpinājumā!

#1 Tintes vai lāzera printeris?

Pirmais jautājums, uz kuru visiem printeru pircējiem ir jāatbild, ir vienkāršs – ko un cik daudz Tu plāno drukāt. Tintes printeros tiek izmantotas tintes kasetnes, kuras uz papīra tiek uzklātas mitras un ātri izžūst, savukārt lāzerprinteros tiek izmantots toneris – tintes putekļu veids, kas saķeras ar papīru, lai nodrošinātu ātru rezultātu un efektīvu resursu izmantošanu.

• Krāsu tintes printeris veido lielāko daļu tirgus vienkārši tāpēc, ka var drukāt gandrīz jebko: rakstītu tekstu, sektoru diagrammas, glancētas fotogrāfijas. Un mūsdienu tintes printeri un daudzfunkciju printeri ir ātri, bieži ar drukas ātrumu, kas konkurē vai pārspēj lāzera printerus.

VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) meitassabiedrības SIA «LDZ Ritošā sastāva serviss» (RSS) un uzņēmuma «Baltic3D.eu» pērn uzsāktās sadarbības ietvaros ir izvēlētas un ar 3D printeri izgatavotas astoņu veidu lokomotīvju detaļas. Patlaban sākta to testēšana lokomotīvēs, pārbaudot detaļu piemērotību, izturību, stiprību un citus faktorus, informē LDz Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Sākotnējie pilotprojekta secinājumi liecina, ka neliela apjoma nestandarta detaļu izgatavošana ar 3D printeri ir ekonomiski izdevīga un tam nepieciešams mazāk laika, nekā izmantojot citas tehnoloģijas vai detaļas pasūtot no ārvalstīm.

Sadarbība ar «Baltic3D.eu» tika uzsākta pagājušā gada augustā, RSS Daugavpils lokomotīvju remonta centra pārstāvjiem tiekoties ar uzņēmuma «Baltic3D.eu» pārstāvjiem un izraugoties lokomotīvju detaļas, ko būtu iespējams izgatavot ar 3D printeri. Rezultātā tika izvēlētas astoņas detaļas, tostarp ventilators, vējstikla slotiņas motora pārsegs, lampa-indikators un gaisvada difuzors. Kā norādīja RSS speciālisti, vairāku minēto detaļu izgatavošana ar ierastajām tehnoloģijām ir gan dārgs, gan laikietilpīgs process. Turklāt atsevišķas detaļas līdzšinējie partneri vispār vairs neražo, līdz ar to jāmeklē alternatīvas.

3D printera nozīme, visdrīzāk, tikai pieaugs, taču domas par to, vai tas tuvākajā laikā kļūs par tikpat ierastu biroja tehniku kā printeris, dalās

3D printeru ietekme uz dažādām jomām ir milzīga, taču 3D printeru ražotāja SIA Mass Portal līdzīpašnieks Kristers Moisejs uzskata, ka tie nav nepieciešami kā biroja tehnika, ja vien šis uzņēmums nav pilns ar inženieriem, kuriem izstrādei ir nepieciešams 3D printeris. SIA CastPrint līdzīpašnieks Jānis Oliņš spriež, ka 3D printeru loma pieaug ļoti straujos tempos, kas skaidrojams ar drukas iekārtu attīstību un piedāvāto materiālu spektru, tomēr, arī viņa skatījumā, tuvākajā laikā tas diez vai ieņems tādu pašu lomu kā cita biroja tehnika, jo vairumā gadījumu standarta risinājumi, kas tiek ražoti masveidā, tomēr sanāks lētāki par individuāli drukātiem priekšmetiem. «3D drukāšanas ideja man joprojām šķiet perspektīva, tomēr redzu, ka tās aktualitāte ir būtiski mazinājusies patērētāju biznesa nišā. Biznesa jomā arvien vairāk varam lasīt par veiksmīgiem 3D printeru izmantošanas gadījumiem aviācijā, mašīnbūvē, pat medicīnā un rotaslietu ražošanā. Tātad noteiktās jomās 3D printeris ir svarīgs un tā nozīme varētu pieaugt, tomēr nedomāju, ka tuvākajos piecos gados tas birojos kļūs tikpat populārs kā printeris,» spriež Ervins Grīnfelds, programmatūras testēšanas uzņēmuma SIA TestDevLab līdzīpašnieks.

Valodu tehnoloģiju uzņēmums Tilde un Igaunijas tulkošanas aģentūra Avatar svinīgā tiešsaistes pasākumā laida klajā EstLat tulkotāju — pirmo mākonī izvietoto mašīntulkošanas rīku igauņu un latviešu valodai.

Rīks izveidots, lai abu valstu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un organizācijām būtu uzticams un mūsdienīgs automatizētās tulkošanas rīks.

EstLat publiski pieejamā tulkošanas platforma sniedz lietotājiem iespēju saņemt automatizētus tulkojumus, piekļūt pirmajai digitālajai igauņu-latviešu, latviešu-igauņu vārdnīcai, meklēt terminus lielākajā Eiropas terminoloģijas krātuvē un pasūtīt profesionālu tulkotāju veiktus tulkojumus tikai ar vienu pogas klikšķi, savukārt reģistrētie lietotāji var izmantot arī datorizēto tulkošanas palīgu, kas ļauj viegli rediģēt tulkojumus, izmantojot personalizētu tulkošanas atmiņu.

“Ideja par EstLat tulkotāju radās kā atbilde uz nepieciešamību uzlabot saziņu starp abiem ģeogrāfiski tuvajiem tirdzniecības partneriem. Līdz šim automatizētiem tulkojumiem starp nelielām un strukturāli sarežģītām valodām, kā igauņu un latviešu valoda, tika izmantota trešā valoda. Tas nozīmē, ka teksts vispirms tika iztulkots no igauņu valodas angļu valodā un tikai pēc tam pārtulkots latviešu valodā. Tomēr šādi tulkojumi pārrobežu saziņā nav uzticami. Tāpēc mēs izveidojām EstLat. Tā ir pirmā mašīntulkošanas sistēma, kas tulko tieši no igauņu uz latviešu valodu un pretēji, nodrošinot precīzu un labskanīgu tulkojumu,” stāsta Tildes mašīntulkošanas vadītājs Artūrs Vasiļevskis.

Pieaugot algu līmenim Igaunijā, aizvien vairāk igauņu, kas pēdējo 15 gadu laikā devušies darbā uz Somiju, sāk atgriezties mājās, vēsta Somijas sabiedriskā raidorganizācija «Yle».

Šāda tendence sāka iezīmēties aptuveni pirms diviem gadiem. Kā norādījis Igaunijas vēstnieks Somijā Harri Tīdo, Igaunijas ekonomika šobrīd attīstās straujāk nekā vidēji Eiropas Savienībā un straujāk nekā Somijā. Algas pieaug, jo konkurence darba tirgū ir sīva.

Pēc viņa teiktā, ir nozares, kurās algu starpība sarukusi līdz dažiem simtiem eiro, un cilvēki sāk aizdomāties, vai ir vērts doties darbā uz kaimiņvalsti, ņemot vērā dzīves dārdzību Somijā, turklāt prombūtne no mājām rada problēmas ģimenē un sekmē alkohola lietošanu.

Pagājušajā gadā vidējā alga Igaunijā bija 1310 eiro mēnesī, kamēr 2008.gadā tā sasniedza tikko 825 eiro mēnesī.

Igauņu darba migrācija uz Somiju sākās pēc gadu tūkstošu mijas un pirmo maksimumu sasniedza 2006.gadā, kad uz ziemeļu kaimiņvalsti devās gandrīz 4500 igauņu. Migrācijas līkne ar dažiem izņēmumiem konsekventi kāpa līdz pat 2014.gadam, bet kopš tā laika Somu līci darba meklējumos šķērso aizvien mazāk igauņu, toties aizvien vairāk aizbraucēju atgriežas mājās.

Austrālijas zinātnieki ar 3D printeri izgatavojuši divus lidmašīnu reaktīvos dzinējus, kas piesaistījis lielo ražotāju interesi, ceturtdien paziņojuši Austrālijas Melburnas Monaša universitātes pētnieki.

Paveiktais atklājis 3D printeru potenciālu augstas kvalitātes produktu izgatavošanā, norādījuši zinātnieki, kuri «izdrukājuši» dzinēju pēc Francijas dzinēju ražotāja Safran gāzes turbīnas šablona. Safran piegādā detaļas Airbus un Boeing.

«Būtiski ir tas, ka lielie ražotāji un inženierkompānijas, piemēram, Safran un Airbus atzinušas, ka materiāls, ko var izdrukāt ar 3D printeri, atbilst aviācijas kvalitātes prasībām, un es domāju, ka tas ir ārkārtīgi nozīmīgi,» atzinis universitātes pārstāvis Ians Smits.

«Tā ir satriecoša tehnoloģija. Mēs jau daudz esam redzējuši plastmasas un polimēru jomā, bet šis sajūsmina tādēļ, ka tagad tie ir metāli un vieglie metāli - titāns, niķelis un alumīnijs.»

Priekšstatu par metāla 3D printēšanas iespējām ir radījusi plastmasas druka, taču vēl daudz jāstrādā ar stereotipu kliedēšanu šīs tehnoloģijas izmantošanā industriāli, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Ja salīdzinām 3D druku ar citām metālapstrādes tehnoloģijām, būtiskā atšķirība ir tā, ka šī nav iekārta, kas tiek uzstādīta, lai darītu vienu procesu ilgu laiku, lielā skaitā. 3D drukas iekārtas ir elastīgas izmantošanā, tās spēj pielāgoties attiecīgajam produktam – ja detaļu pareizi uzzīmēs, iekārta to izdrukās gan vienā, gan simt eksemplāros,» skaidro Inga Žilinska, SIA Rolands Moisejs mārketinga vadītāja.

SIA Rolands Moisejs nodarbojas ar iekārtu piegādi metālapstrādes uzņēmumiem. Lai izprastu, kas notiek rūpnieciskajā sektorā un labāk varētu sadarboties ar tā uzņēmumiem, kompānija ir aktīvi darbojusies ražošanā. Pirms četriem gadiem SIA Rolands Moisejs iesaistījās 3D printeru ražošanā uzņēmumā MassPortal. «Tas bija liels eksperiments, jo šī tehnoloģija bija jauna, mēs šajā jomā taustījāmies. Izstrādājot 3D printeri no prototipa līdz sērijveida produktam, guvām lielu pieredzi. Kad mūsu ilggadējais sadarbības partneris Trumpf rādīja lāzera 3D printeri metālam, loģisks bija uzņēmuma lēmums piedāvāt arī šo produktu Latvijā. Šobrīd mums nākas lauzt stereotipus, ka tas nav tikai prototipēšanai, bet var radīt kvalitatīvas un funkcionālas metāla detaļas. Pagaidām šķiet, ka lauzt stereotipus ir vieglāk, nekā radīt pilnīgi no jauna šo vidi,» klāsta I. Žilinska.

Iespējams, pēc kāda laika 3D printeri būs tikpat bieži sastopami kā parastie, turklāt izdrukāt savus darbus ikviens varēs doties uz 3D printeru kafejnīcu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Trīsdimensiju drukāšanas tehnoloģija un pirmie 3D printeri radīti Amerikā jau pagājušā gadsimta 80. gados. Pamazām kopā ar pielāgotām datorprogrammām šī industrija kļūst arvien «cilvēciskāka», proti, 3D printerus izmanto gan profesionālos, gan izklaides nolūkos.

«Ir jābūt idejai vai vēlmei kaut ko radīt un 3D printerim atradīsies pielietojums jebkurā jomā. Tas var noderēt gan māksliniekiem, gan skolotājiem. Pasaulē to jau izmanto gan juvelieri, gan protezētāji,» teic Kristers Moisejs, 3D printeru ražotāja SIA Mass Portal līdzīpašnieks. Lietotāji gan vēl ir jāizglīto, un tas ir svarīgs darbs, jo tehnoloģija iegūst popularitāti vien tad, kad kļūst par ikdienas preci, kāds, piemēram, šobrīd ir mājas printeris. «Kādam tā ir rotaļlieta, jo tehnoloģija nav tik sarežģīta, lai ar to nevarētu spēlēties un drukāt kaut vai iPhone vāciņus. Taču citiem tā ir atbilde uz daudziem jautājumiem un iespēja atvieglot profesionāļu ikdienu ar ātrākiem prototipiem. Iespēja izdrukāt plastmasas detaļas padara ražošanu ātrāku. Ja nepieciešams izgatavot kaut ko mazā daudzumā un kvalitatīvi, līdz šim tas bija ļoti dārgi, jo vajadzīgas presformas, kuras izmanto ražošanas procesā. Visā pasaulē cilvēki kļūst arvien prasīgāki un ar individuālām vajadzībām, jo Jānim neder tas, kas Pēterim, katrs vēlas kaut ko īpašu, radītu tikai viņam. 3D printēšana palīdz to nodrošināt,» stāsta Inga Žilinska, SIA Mass Portal mārketinga vadītāja.

Canon fotoprinteris Pixma TS8250 ar sešām tintes kasetnēm piešķir fotogrāfijām dzīvīgākas krāsas

Virzoties uz moderno bezpapīra koncepcijas biroju, daudzos uzņēmumos printeris kļūst aizvien mazāk noslogots, un dažviet ceļu līdz tam atceras vairs tikai spītīgākie papīra apdrukāšanas piekritēji. Tomēr ik pa laikam ikvienam šo to nākas izdrukāt, tādēļ arī ražotāji turpina laist tirgū aizvien jaunus modeļus un meklēt ceļu uz patērētāju sirdi un naudasmaku ar modernām funkcijām. Arī Canon pērnajā rudenī iepazīstināja ar jaunas produkcijas klāstu, kurā ar neparastu izskatu izceļas PixmaTS8250.

Kamēr liela daļa vienkāršo mājas printeru kļuvuši tik lēti, ka, šķiet, ražotājs nolēmis pelnīt vien ar tintes kasetņu tirgošanu, šim fotoprinteru sērijas drukātājam paredzēta cita misija. Tas nesola lētu ekspluatāciju, bet gan augstu kvalitāti.

Novērtējot 3D printēšanas straujo attīstību, VAS «Latvijas dzelzceļš» meitasuzņēmums SIA «LDz Ritošā sastāva serviss» (RSS) uzsācis sadarbību ar SIA «Baltic3d.eu» par atsevišķu detaļu izgatavošanu lokomotīvēm ar 3D printeru palīdzību. Patlaban norisinās detaļu testēšana.

Sākotnējie secinājumi liecina, ka neliela apjoma nestandarta detaļu izgatavošana ar 3D printeri esot ekonomiski izdevīga gan no finanšu, gan laika viedokļa. Pagaidām gan grūti noteikt sadarbības nākotnes apmērus. Precīzi nav iespējams noteikt arī testēšanas ilgumu - tas atkarīgs no konkrētās detaļas.

Pamatā uz 3D printera tiek izgatavotas detaļas, kas bieži nolietojas vai salūzt, piemēram, lokomotīves kustības virziena pārslēgšanas rokturis, ALSN spoles slēdzis, dažādi konektori un citas salīdzinoši vienkāršas detaļas.

Sadarbības ietvaros RSS un «Baltic3D.eu» organizēja radošo darbnīcu «3D tehnoloģija transporta nozarē», kura norisinājās Rīgas Tehniskajā Universitātē no 1. līdz 2.martam. Tās ietvaros studenti, pasniedzēji un nozarē strādājošie tika iesaistīti jaunu, inovatīvu risinājumu radīšanā. Darbnīcas laikā gan atklājies, ka studenti nepietiekami pārzina 3D tehnoloģiju un augstskolām tas būtu jāņem vērā, sagatavojot konkurētspējīgus speciālistus darba tirgum nākotnē.

Novērtējot 3D printēšanas straujo attīstību, jo īpaši mašīnbūves nozarē, VAS Latvijas dzelzceļš meitasuzņēmums SIA LDz Ritošā sastāva serviss (RSS) noslēdzis līgumu ar SIA Baltic3d.eu par atsevišķu detaļu izgatavošanu lokomotīvēm ar 3D printeru palīdzību, informē Latvijas dzelzceļa Sabiedrisko un korporatīvo attiecību daļa.

«Tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, un ja 3D printeru izmantošana ļaus mums ātrāk saņemt rezerves daļas, veikt remontdarbus un nodrošināt efektīvāku klientu servisu, tas būs ne tikai ieguvums mums un mūsu klientiem, bet arī jaunas pieejas attīstība nozarē,» komentē RSS valdes loceklis Gundars Ābols.

Saskaņā ar līgumu RSS un Baltic3d.eu sadarbosies noteiktu dīzeļlokomotīvju izgatavošanai nepieciešamo detaļu printēšanā. Sākotnēji plānots ar 3D printeri izgatavot tādas detaļas kā korpusus, konektorus un ventilatorus. Tāpat uzņēmumi sadarbosies dažādu analīžu un testu veikšanā, lai novērtētu ar 3D printeri ražoto detaļu atbilstību kvalitātes – tostarp drošības un izturības – prasībām.

Mūsdienās biroja darbinieka tehniskais aprīkojums mainās – svarīgākas kļūst mobilās ierīces, bet ar printeri dalās vairāki kolēģi

«Tipisks biroja komplekts ir daži portatīvie datori bez lokāliem serveriem, dati glabājas mākonī, ātrs interneta pieslēgums, viena drukas iekārta uz visiem. Vēlams, lai tai ir krāsainas drukas iespēja, bezvadu internets, iespēja drukāt divpusēji, skenēt, kopēt, bet faksu vairs nevajag,» saka Kaspars Vītols, SIA Biroja tehnika vadītājs. SIA Rolling izpilddirektores Gintas Bisenieces novērojumi liecina, ka visbiežāk uzņēmumi izvēlas vienu melnbaltu daudzfunkciju printeri, vienu krāsaino printeri un vienu papīra smalcinātāju. «Agrāk katram darbiniekiem bija printeris uz sava galda, bet tagad uzņēmumi izvēlas nopirkt vienu lielāku un jaudīgāku iekārtu, ko izmanto vairāki darbinieki,» viņa teic. Vairāk pērkot tādus printerus, kuriem ir lētāki kārtridži, un gandrīz nemaz nepērk drukas ierīces, ko var pieslēgt tikai pie viena datora. Tāpat palielinājusies interese par papīra smalcinātājiem – šī tendence varētu būt saistīta ar Vispārējo datu aizsardzības regulu.

Latvijas vārds ierauts Tallinas, Pērnavas un Tartū tirgu skandālā, kas kaimiņvalstī pacelts pat līdz valdības līmenim. Igauņi, dzenot pēdas tirgos nopērkamo zemeņu aizdomīgajai izcelsmei, atklājuši pārpirkšanas shēmu ar daudz plašāku pārtikas produktu klāstu. Ogas, dārzeņi un sēnes vairumā tiek uzpirktas Rīgas «Nakts tirgū», bet tālāk ar daudz augstāku cenu tirgos Igaunijā tiek pārdotas kā izaudzētas igauņu zemnieku saimniecībās - vēsta LNT Ziņas.

Igaunijā tā sauktais zemeņu skandāls sākās pēc tam, kad dažādās vietās nopirktajās zemenēs laboratoriskie izmeklējumi uzrādīja pesticīdu atliekas virs atļautās normas. Konkrēto zemnieku saimniecību augsnēs problēmas netika atklātas, tāpēc radās aizdomas, ka tirgotāji Igaunijā pašmāju zemenes ir sajaukuši ar ievestajām. Ātri vien noskaidrojās – dažādas, tostarp neskaidras izcelsmes zemenes igauņi iepērk Rīgā Nakts tirgū, kur savukārt prece tiek ievesta arī no Lietuvas, Polijas un citām valstīm.

Igauņu uzpircēji Rīgā Nakts tirgū zemenes iepērk vidēji par 2,50 vai 3 eiro kilogramā, taču tirgos Igaunijā pārdod par 5 vai 6 eiro kilogramā. Turklāt Rīgā vairumā uzpirktās zemenes uzpircēji pārdod Tallinā, Pērnavā un Tartu, krāpjoties par to izcelsmi. Uz cenu zīmēm tiek apgalvots, ka ogas ir audzētas Igaunijā, nevis ievestas no Latvijas.

Pēdējā gada laikā alkoholisko dzērienu tirdzniecība Igaunijas pierobežā plaukst un zeļ. Kā DB pārliecinājās Ainažos, igauņu un somu tūristi lielos apjomos iepērk alkoholiskos dzērienus, jo akcīzes starpība ar Igauniju dzērienus ļauj iegādāties krietni vien lētāk.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Alkohola veikalu Alko 1000 Market igauņiem piederošā kompānija SIA ET Invest izveidojusi bijušajā Latvijas-Igaunijas robežpunktā, kurš ilgu laiku stāvējis tukšs. Kompānijai vēl ir veikali Valkā, Apē un nule kā līdzīgs veikals atvērts Grenctālē. Ainažu Alko 1000 Market veikala vadītājs Oskars Kotāns neslēpj, ka alkohola tirdzniecība ir ienesīgs bizness. Kamēr ir iespēja, nauda ir jāpelna, viņš pamato veikalu izveidi.

Alko 1000 Market Ainažos darbu sācis maijā, bet jau pērn decembrī netālu durvis vēra igauņiem piederošs SuPerAlko, kam ir vesels veikalu tīkls Igaunijā. «Neesmu analītiķis, bet ekonomisti jau aprēķinājuši, ka alkohola akcīzes celšana valstij nekādu peļņu nenesīs. Varbūt īstermiņā būs ieguvums – mēnesi, divus, trīs, bet pēc tam viss aizies lejā. Ja izlīdzināsies cenas un akcīzes nodoklis ar Igauniju, tad kāda jēga igauņiem vai somiem būs braukt pie mums iepirkties. Tad arī somi vairs nebrauks, bet iepirksies Igaunijā,» vērtē Kotāns. Viņš atklāj, ka ziemeļvalstu kaimiņi Latvijā nepērk tikai alkoholiskos dzērienus, bet arī pārtiku un būvmateriālus, līdz ar to šī pārrobežu iepirkšanās dod savu artavu Latvijas ekonomikā. Uzņēmums sadarbojas ar lielākajiem pašmāju alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu ražotājiem un, kā lēš Kotāns, pēc akcīzes palielināšanas apjomi var sarukt. Strādāsim, kamēr būs izdevīgi. Ja nebūs izdevīgi, slēgsim veikalus, tā O. Kotāns.

Vidējā skolotāju darba samaksa Igaunijā nākamgad sasniegs 2048 eiro mēnesī, bet skolotājiem, kas Austrumviru apriņķī, kur ir liela krievvalodīgo kopiena, mācīs igauņu valodā, algai tiks noteikts koeficients 1,5, kas nozīmē, ka no nākamā mācību gada tā sasniegs 3000 eiro mēnesī, otrdien paziņoja Igaunijas izglītības un zinātnes ministrs Teiss Lukass.

Tomēr minimālā skolotāju darba likme nākamajā gadā būs zemāka par arodbiedrības prasīto.

Ministrs sarunā ar laikrakstu "Postimees" teica, ka pagājušajā nedēļā Vihulas muižā notikušajās valdības sarunās par nākamā gada valsts budžetu tika sāktas diskusijas par skolotāju algas kāpumu par 15%.

"Tādas sarunas sākās ar finanšu ministres teikto, ka skolotāju, glābēju, policistu un kultūras darbinieku algas pieaugs par vismaz 15%. Skolotājiem pieaugums ir daudz lielāks," paziņoja Lukass.

Viņš sacīja, ka skolotāju mērķis ir samērot skolotāju algas ar valstī vidējās algas pieaugumu. Izglītības darbinieku arodbiedrības prasība ir minimālo skolotāja algas likmi noteikt 1845 eiro apmērā.

Neskatoties uz igauņu izslavēto lokālo patriotismu, pēdējā laikā salīdzinoši zemāku cenu dēļ kaimiņpilsētas iedzīvotāji labprāt iepērkas Valkā, vēsta reģionālais laikraksts Ziemeļlatvija.

To, ka Valkas veikalos, īpaši brīvdienās, ir vairāk igauņu pircēju, nevarot nepamanīt. Tas atdzīvinot pilsētas dzīvi un tirgotājiem dodot iespēju atsperties un nākotnē raudzīties optimistiski, raksta medijs.

Sarunā ar zivju tirgotājiem no Lapmežciema, kas regulāri brauc tirgoties pie lielveikala Walk, atklājies, ka viņiem ir izdevīgi mērot tik tālu ceļu un tirgoties pierobežā. Izrādās, ka lielāko daļu visnotaļ dārgās kūpinātu zivju produkcijas nopērk igauņi, jo viņiem, salīdzinot ar latviešiem, neesot tik izkoptu zivju kūpināšanas tradīciju.

Tāpat igauņi Valkā iegādājas lētāku alkoholu, puķu stādus, kulinārijas izstrādājumus un kūkas, arī gaļu. Ne mazums igauņu pircēju «spieto» arī Valkas lielākajā lietotu apģērbu veikalā RDA. Vienīgais, ar ko igauņi «izgriež pogas» latviešu veikaliem, ir tas, ka kaimiņpilsētas tirgotavās ir nopērkama uz pusi lētāka kafija.

Relatīvā nabadzībā, kas nozīmē ar ienākumiem līdz 358 eiro mēnesī, Igaunijā 2013.gadā dzīvoja 22,1% iedzīvotāju, bet absolūtā nabadzībā - ar ienākumiem zem 205 eiro mēnesī - 8% valsts iedzīvotāju, liecina Igaunijas Statistikas departamenta ceturtdien publicētie jaunākie dati.

Ja nebūtu valsts pabalstu un pensiju, tad Igaunijā relatīvā nabadzībā dzīvotu 40,7% valsts iedzīvotāju, bet absolūtā nabadzībā - 32,6%, informēja statistiķi.

2013.gadā starpība starp nadzīgāko un turīgāko valsts iedzīvotāju ienākumiem bija 6,6 reizes.

Relatīvās nabadzības līmenis lielāks bija gados vecāku iedzīvotāju vidū. 2013.gadā 32% Igaunijas iedzīvotāju, kas sasnieguši vismaz 65 gadu vecumu, dzīvoja absolūtā nabadzībā. Absolūtās nabadzības līmenis visaugstākais reģistrēts bērnu un jauniešu līdz 24 gadiem vidū un 50-64 gadus veco cilvēku vidū - abās vecuma grupās absolūtajā nabadzībā dzīvoja 10% cilvēku.

Nabadzībā dzīvoja katrs trešais Igaunijas iedzīvotājs ar pamata vai par to zemāku izglītības līmeni, bet tikai katrs 12.ar tādu izglītību dzīvoja turīgi. Vienlaikus trešā daļa Igaunijas iedzīvotāju ar augstāko izglītību veido piekto daļu valstī bagātāko cilvēku. Relatīvās un absolūtās nabadzības līmenis cilvēku ar augstāko izglītību vidū ir attiecīgi 14,6% un 4,1% - divreiz mazāk nekā cilvēku ar pamata vai par to zemāku izglītības līmeni, kuru vidū relatīvā nabadzībā dzīvo 33%, bet absolūtā nabadzībā - 10,4%.

Nacionālais veselības dienests noslēdzis līgumu par 10 000 sejas vairogu izgatavošanu ar iniciatīvas grupu "shield48", kas vien aizvadītajā nedēļā ar savu ideju par šādu vairogu izgatavošanu ar trīsdimensiju (3D) printeri uzvarēja virtuālajā hakatonā "HackForce", to apliecināja Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece.

Iepriekš viens no šīs iniciatīvas autoriem, uzņēmuma "Baltic3D" līdzīpašnieks Didzis Dejus norādīja, ka aizsargmasku izveidē viņam savu viedokli sniegusi arī LĀB prezidente. Produkta izstrādē tā autori konsultējās ar ārstiem gan par kvalitāti, gan arī par to, kā tos dezinficēt. Iniciatīvas mērķis ir pašreizējos apstākļos nodrošināt visiem nepieciešamos sejas aizsargus, kuri ļautu samazināt potenciālo inficēšanās risku, piemēram, pieskaroties sejai.

Aizsilniece apliecināja, ka ir sniegusi viedokli "shield48.eu" aizsargmasku izveidē. Pēc viņas teiktā, šo sejas vairogu veidošana tika saskaņota ar Veselības ministrijas galveno speciālistu infektoloģijā Ugu Dumpi un citiem kolēģiem no Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas. Turklāt šos sejas vairogus var lietot atkārtoti, jo tie ir dezinficējami ar tīrīšanas līdzekli ar 70% spirta klātbūtni, piebilda Aizsilniece.

Viena no vadošajām Eiropas ostu un transporta loģistikas kompānijām Hamburger Hafen und Logistik AG (HHLA), kur 68% kapitāldaļu pieder Hamburgas pilsētai, iegādājusies lielāko Igaunijas termināļu pārvaldītāju Transiidikeskuse AS, paziņojusi HHLA.

Jauniegādāto meitas uzņēmumu pārvaldīs HHLA International GmbH. Šā gada 26. martā noslēgtais līgums padarīs HHLA par tirgus līderi konteineru pārkraušanas jomā Tallinas (Mūga) ostā, vāciešiem tādējādi paplašinot reģionālo diversifikāciju. Kopš 2005. gada HHLA pārvalda konteineru termināli arī Ukrainas ostā Odesā.

Komentējot Transiidikeskuse iegādi, HHLA valdes priekšsēdētāja Angela Ticrata norādījusi: «Igaunija ir viena no visstraujāk augošajām Eiropas ekonomikām un pionieris digitalizācijas jomā. Tādēļ mums ir prieks integrēt HHLA saimē Transiidikeskuse AS,» kas pēc viņas teiktā, jau šobrīd ir pelnoša kompānija ar augstiem darbības rādītājiem. Igauņu uzņēmuma iegāde ļaus HHLA ieiet daudzsološā reģionālajā tirgū, kas piedāvā izaugsmes potenciālu, kuram pamatā ir ģeogrāfiskais izvietojums un savienojums ar jauno Zīda ceļu.

Vācijas sporta apģērbu, apavu un aprīkojuma ražotājs adidas izmantos 3D printeri apavu ražošanai vairumā, paziņojusi kompānija.

3D printeris tiks izmantos zoļu ražošanā, pielietojot jaunu tehnoloģiju, ko izstrādājusi ASV kompānija Carbon, kurai izdevies ievērojami paātrināt printēšanas ātrumu un kvantitāti.

adidas jau pagājušajā gadā laida klajā apavus 3D Runner, kuru ražošanā izmantoti jaunās tehnoloģijas 3D printeri. Tomēr tā bija ierobežota kolekcija, kas tika pārdota tikai vienu dienu tikai trīs pilsētās - Tokijā, Ņujorkā un Londonā.

Jaunā kolekcija, kurai dots nosaukums Futurecraft 4D, tiks pārdota vairumā.

adidas plāno rudenī laist pārdošanā aptuveni 5000 Futurecraft 4D apavu pārus, bet līdz 2018.gada beigām - aptuveni 100 000.

Kāda būs šo apavu cena, adidas neatklāja.

Pērn datorspēļu klaviatūras ražotājs "Azeron" pircējiem izsūtīja tūkstoš klaviatūras un šā gada pirmajos mēnešos ceļu pie klientiem ir uzsākuši jau trīs tūkstoši tastatūru.

"Tie, kuri nespēlē datorspēles, to sauc par peli, jo veids, kā to tur rokās, ir līdzīgs. Taču tā ir klaviatūra," stāsta Jānis Kūlbārdis, SIA "Azeron" valdes loceklis. Ideja par šādu produktu radās viņa kolēģim Imantam Daiginam 2012. gadā, kad iznāca spēle "Guild Wars 2", ko bija neērti spēlēt ar tradicionālo klaviatūru, jo veiksmīgai spēlēšanai jāspēj veikli darboties ar dažādām taustiņu kombinācijām. Viņš sāka domāt, kā uzlabot spēlēšanas apstākļus, un izgatavoja tastatūru no koka. Ar laiku 3D printeri kļuva pieejamāki, viņš iemācījās 3D modelēšanu un sāka drukāt šādas klaviatūras.

SIA "Azeron" dibināts pērn jūlijā, pirmie divi darbinieki tika pieņemti augustā un gads tika noslēgts ar 20 cilvēku komandu. Šobrīd kompānijai ir 350m2 ražotne Ventspilī un ap 50 3D printeri. "Ražošanas jauda ir palielinājusies, jo darbinieki ir iemācījušies strādāt efektīvāk. Tagad mēs varam saražot daudz vairāk ar daudz mazāk darbiniekiem, nekā bijām domājuši," saka J. Kūlbārdis.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Kredītinformācijas biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Timermanis. «Sāksim jau ar to, ka neesam klasiska uzņēmējdarbības forma, jo mūsu darbu regulē īpašs likums. Pašlaik Latvijā ir tikai divi licenzēti kredītinformācijas biroji. Esam unikāli ar to, ka mūsu datu bāze nav publiski pieejama, un tā ir visapjomīgākā informācija par kavētiem maksājumiem gan fiziskām, gan juridiskām personām. Šos datus redzot, uzņēmējs var krietni samazināt savu risku, ka klients nesamaksās,» viņš skaidro.

Dubaijā pirmdien atklāta pirmā ar 3D printeri radītā biroja ēka, kas ir pilnībā darbotiesspējīga.

Līdz šim 3D printeri celtniecībā izmantoti maz.

Dubaijas valdības paziņojumā teikts, ka šajā projektā izmantots īpašs cements, kura izturība pārbaudīta Lielbritānijā un Ķīnā.

Vienstāva prototipa ēkas platība ir 250 kvadrātmetri.

Šī ir pirmā 3D drukātā ēka pasaulē, un tā nav tikai ēka, tai ir pilnībā funkcionējoši biroji un personāls," paziņoja valdības ministrs.

Mēs uzskatām, ka tas ir tikai sākums. Pasaule mainīsies, viņš piebilda.

Aplēses liecina, ka 3D tehnoloģija varētu samazināt celtniecības laiku par 50% līdz pat 70% un darbaspēka ietaupījums sasniegtu 50% līdz 80%, norādīja valdības ministrs.

Dubaijas mērķis ir līdz 2030.gadam izdrukāt 25% emirāta ēku.

Šajā piektdienā portāls db.lv ciemojas uzņēmumā Baltic 3D.eu, kurā ar 3D printeru palīdzību top dažādi priekšmeti.

«Uzņēmums darbību sāka 2013.gadā, kad bijām veikuši gandrīz gadu ilgu izpēti par to, kāda ir pareizā tehnoloģija un nopirkām savu pirmo printeri,» stāsta Baltic3D.eu vadītājs Jānis Jātnieks.

«Sākotnēji bija doma, ka to novietosim kaut kur birojā un tas pats savā nodabā strādās, taču ātri vien sapratām, ka printējumu apjoms un klientu ieinteresētība liecina, ka par darbību ir vērts domāt plašāk,» viņš norāda. «Sākām slēgt līgumus ar starptautiskajiem uzņēmumiem, lai veidotu tehnoloģisko nodrošinājumu bāzi. Katrai vajadzībai ir savs printeris, līdz ar to mēs nevaram ar vienu printeri visiem klientiem nodrošināt viņu vajadzības, tādēļ sākotnēji noslēdzām līgumu ar kādu uzņēmumu, un par izdevīgiem nosacījumiem sūtījām klientus pie tā. Šādi darbojoties gandrīz gadu sapratām, kuras ir iekārtas, kuras klientiem nepieciešamas visvairāk un šīs iekārtas nopirkām.»

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) partnerībā ar lielāko sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražotāju Baltijas reģionā SIA Sakret izveidojusi 3D betona drukāšanas zinātnisko laboratoriju, liekot pamatus novatorisku tehnoloģiju izmantošanai būvniecībā Baltijā.

Laboratorijā varēs drukāt betona masu, izstrādāt prototipus objektu vai konstrukciju detaļu 3D printēšanai, pētīt un pārbaudīt inovatīvus materiālus, testēt izdrukātus objektus. Laboratorijā veikti pētījumi varētu kļūt par pamatu standartu izstrādāšanai, lai 3D tehnoloģijas varētu izmantot dažādu ēku būvniecībai ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā.

Plānots, ka tā kļūs par brīvās pieejas zinātnes platformu 3D betona un citu būvmateriālu printēšanas jomā. Tā būs pieejama gan studentiem un pētniekiem, gan dažādām kompānijām un jaunuzņēmumiem zināšanu komercializācijai.

3D betona printēšana ir inovatīvs zinātnes un tehnoloģiju attīstības virziens, kas strauji attīstās visā pasaulē. Tehnoloģija ir ilgtspējīga, nodrošina cilvēkresursu un materiālu efektīvu izmantošanu, kā arī arhitektūras un būvniecības nozarēm piedāvā gandrīz bezgalīgas iespējas, kas saistītas ar formas, izmēra un struktūras brīvību. 3D betona printeri izgatavoja RTU zinātnieki ar RTU Dizaina fabrikas inženieru atbalstu.