Pasaulē

Igauņu pārtikas ražotāja Premia apgrozījums pieaudzis par 15%

Gunta Kursiša, 11.10.2011

Jaunākais izdevums

Igaunijas pārtikas nozares uzņēmums a/s Premia Foods paziņojis par kompānijas apgrozījumu šī gada pirmajos deviņos mēnešos – tas veido 68,3 miljonus eiro, kas ir par 15% jeb 8,8 miljoniem eiro vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, vēsta thebaltic-course.com.

Igauņu Premia Foods apgrozījums šī gada deviņos mēnešos ir pieaudzis visās nozarēs un visos mērķa tirgos. Lielākais pieaugums ir bijis zivju nozarē, kur apgrozījums deviņos mēnešos sasniedzis 5,4 miljonus eiro. Vislielākais pieaugums bija vērojams Somijas tirgū, kur tika apgrozīti papildus 4,4, miljoni eiro.

Gada trešajā ceturksnī Premia Foods apgrozīja 24,2 miljonus eiro, kas gada griezumā ir 4% jeb 0,9 miljonu eiro pieaugums.

Saldējuma pārdošanas apjomi deviņos mēnešos pieauguši par 11%, un veiksmīgākais tirgus šajā nozarē ir bijis Igaunijā, kur apgrozīts par 24% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Apkopojot pirmo deviņu mēnešu rezultātus, saldēto produktu pārdošanas apjomi ir pieauguši par 4% jeb 0,5 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

27 miljonus vērtā darījumā Food Union iegādājas Premia Foods

Lelde Petrāne, 06.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 6.oktobrī, Food Union akcionārs Andrejs Beshmeļņickis parakstīja vienošanos par Premia Foods saldējuma un saldēto produktu biznesa iegādi. Darījuma mērķis ir būtiski paplašināt biznesu Baltijas valstīs un Krievijā un apvienot vadošos reģionālos saldējuma zīmolus Food Union grupā, skaidroja Food Union pārstāve Linda Mežgaile.

«Premia Foods komanda ir profesionāla un ar lielu pieredzi saldējuma ražošanā, kā arī Premia ir ļoti spēcīgs un vērtīgs Baltijas zīmols, kuru mēs turpināsim attīstīt,» uzsver Food Union akcionārs A. Beshmeļņickis.

AS Premia Foods ir publiska akciju sabiedrība, kas ir kotēta NASDAQ OMX Tallinas biržā. Darījumā tiek pārdoti divi no trim AS Premia Foods biznesa virzieniem (ieskaitot AB Premia KPC (Lietuva), AS Premia TKH (Igaunija), AS Premia FFL (Latvija) un OOO Hladokombinat No1 (Krievija)), kas kopā veido pusi no uzņēmuma apgrozījuma.

Darījuma apmērs ir 27,1 miljons eiro. Darījumu vēl jāapstiprina Premia Foods ārkārtas akcionāru pilnsapulcē, kas notiks trīs nedēļas pēc 6.oktobra, un Konkurences padomē Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Birža Premia Foods akcijām piemēro uzraudzības statusu

Žanete Hāka, 07.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Nasdaq Tallinn piemērojusi uzraudzības statusu uzņēmumam AS Premia Foods, liecina paziņojums biržā.

Uzraudzības statuss piemērots saistībā ar uzņēmuma pirmdienas paziņojumu, ka tas pārdod saldējuma un saldēto produktu biznesu Baltijā un Krievijā, jo tas rada izmaiņas akciju emitenta aktivitātēs un sarežģī kompānijas akciju novērtējumu līdz brīdim, kamēr tiek noslēgts darījums, skaidro birža.

Db.lv jau rakstīja, ka Food Union akcionārs Andrejs Beshmeļņickis parakstījis vienošanos par Premia Foods saldējuma un saldēto produktu biznesa iegādi. Darījuma mērķis ir būtiski paplašināt biznesu Baltijas valstīs un Krievijā un apvienot vadošos reģionālos saldējuma zīmolus Food Union grupā, skaidroja Food Union pārstāve Linda Mežgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Premia Foods apgrozījums straujāk audzis Latvijā

Žanete Hāka, 11.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldēto un atdzesēto pārtikas produktu ražošanas un izplatīšanas grupas Premia Foods apgrozījums šā gada sešos mēnešos pieaudzis par 7%, informē Premia FFL valdes priekšsēdētājs Andis Kļaviņš.

Visstraujākais apgrozījuma pieaugums 17% apmērā ir sasniegts Latvijā. Latvijā neauditētais konsolidētais apgrozījums šā gada sešos mēnešos bija 7,1 miljons eiro (5 miljoni latu) pretstatā 6,1 miljonam eiro (4,3 miljoniem latu) pērn attiecīgajā periodā.

Visas grupas konsolidētais apgrozījums šā gada pirmajā pusē pieauga līdz 46 miljoniem eiro (32 miljoniem latu), salīdzinot ar 43,2 miljoniem eiro (30 miljoniem latu) pagājušā gada sešos mēnešos.

Otrajā ceturksnī procentuālā izteiksmē Latvijā grupa sasniedza straujāko apgrozījuma pieaugumu saldējuma segmentā. Šajā biznesa jomā Latvijā Premia Foods no aprīļa līdz jūnijam salīdzinājumā ar 2012.gada otro ceturksni palielināja apgrozījumu par 0,4 miljoniem eiro (0,28 miljoniem latu) jeb par 20%. Kopumā saldējuma segmentā Baltijas valstīs Premia Foods apgrozījums minētajā periodā pieauga par 1,2 miljoniem eiro (0,8 miljoniem latu) jeb par 16,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldēto un atdzesēto pārtikas produktu ražošanas un izplatīšanas grupas Premia Foods valdes priekšsēdētājas amatā ievēlēta Katre Kovaska, kas līdz šim bija kompānijas valdes locekle un mārketinga direktore, liecina kompānijas paziņojums.

K. Kovaska dzimusi 1975.gadā, bet1998.gadā viņa pabeigusi Tartu universitāti un specializējusies mārketingā un ārējā tirdzniecībā. Kopš 2006.gada Kovaska ir saldējuma ražošanas uzņēmuma Tallinna Kulmhoone, kas ir Premia Foods grupā, valdes locekle, bet kopš 2009.gada – Premia Foods valdes locekle. Viņa darbojas arī grupas uzņēmuma AS Premia FFL padomē.

Arī turpmāk Premia Foods savā darbībā fokusēsies uz līderpozīcijas stiprināšanu Baltijas valstu saldējumu tirgos un rentabilitāti, liekot uzsvaru uz inovatīvu produktu attīstību, stāsta K. Kovaska.

Viņa atzina, ka Baltijas valstu saldējuma tirgos valda visnotaļ sīva sāncensība. Zināmus izaicinājumus kompānijai rada izejvielu cenu pieaugums un svārstības, kā arī konkurentu aktivitātes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Premia FFL apgrozījums sarucis gandrīz uz pusi; pieauguši zaudējumi

Žanete Hāka, 08.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldēto produktu vairumtirgotāja AS «Premia FFL» apgrozījums 2018. gadā samazinājās par 43,6%, salīdzinājumā ar gadu iepriekš, un bija 4,137 miljoni eiro, liecina uzņēmuma iesniegtais 2018. gada pārskats.

Pagājušajā gadā pieauguši uzņēmuma zaudējumi - tie bija 248 tūkstoši eiro, kas bija 2,5 reizes lielāki nekā 2017.gadā.

AS «Premia FFL» pamatienākumus gūst no saldēto produktu vairumtirdzniecības, tie pērn veidoja 3,549 miljonus eiro. Pārējos ieņēmumus uzņēmums gūst no saldēto produktu vairumtrdzniecības radniecīgiem uzņēmumiem, kā arī no loģistikas pakalpojumu sniegšanas un un saldētavu nomas.

AS «Premia FFL» darbība 2018. gadā bija vērsta uz biznesa efektivitātes paaugstināšanu. Uzņēmums veica investīcijas pamatlīdzekļu atjaunošanā, kā arī optimizēja klientiem piedāvāto produktu klāstu. Neskatoties uz apgrozījuma un aktīvu samazinājumu, uzņēmuma finanšu stāvoklis kopumā vērtējams kā stabils, sacīts tā gada pārskatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Premia Foods apgrozījums visstraujāk audzis Latvijā

Žanete Hāka, 10.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas pārtikas ražotāja Premia Foods apgrozījums pirmajā ceturksnī palielinājies par 6,9% līdz 18,3 miljoniem eiro, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Tallinn biržā.

Apgrozījums audzis saldēto pārtikas produktu un zivju biznesa segmentos. Saldējuma segmentā apgrozījums saglabājās iepriekšējā gada līmenī – 0,1 miljona eiro apmērā. Kritumu piedzīvoja apgrozījums Latvijā, Lietuvā un Krievijā, savukārt Igaunijā tas palielinājās par 5%.

Apgrozījums saldēto produktu segmentā pieauga par 11%, bet saldēto zivju produkcijas segmentā – par 8%.

Kā norāda Premia Foods, lielākais apgrozījuma kāpums pirmajā ceturksnī bijis Latvijā – par 19,5%. Tam seko kāpums Igaunijā par 8,4% un Krievijā – par 7,3%.

Db.lv jau rakstīja, ka Premia Foods mērķis ir būt pirmajā trijniekā katrā valstī un katrā segmentā, kur šī uzņēmumu grupa darbojas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncerna Food Union grupā ietilpstošais Igaunijas uzņēmums Premia šā gada maijā izveidojis un laidis pārdošanā zīmolu Saldējums, kas tiek reklamēts kā «saldējums Nr.1 Latvijā» un tiekot izpirkts rekordlielā ātrumā, aģentūru LETA informēja Premia saldējuma zīmolu vadītāja Katrīna Tamma.

Viņa atzina, ka jaunais saldējums tiek ražots Latvijā pēc tradicionāli iecienītā zīmola Karlsons receptes, kas atbilstoši pārdošanas apjomiem ir populārākais saldējums Latvijā.

«Receptūra ir tā pati kas Karlsonam, jo tam ir ļoti labi pārdošanas rādītāji. Tieši tāpēc Igaunijā radījām jauno zīmolu Saldējums, kas tiek pozicionēts kā «saldējums Nr.1 Latvijā»», atzina uzņēmēja.

Viņa arī sacīja, ka igauņi, sentimentālu jūtu vadīti, šo zīmolu jau ir novērtējuši kā vienu no labākajiem, līdz ar to pārdošanas rādītāji pārsniedzot visas prognozes.

«Lai gan jaunums pārdošanā ir pieejams tikai Igaunijā un nosaukums ir latviešu valodā, patiesībā vārdu «saldējums» zina visi igauņi. Cilvēki atceras vēl no padomju laikiem, ka labākais saldējums tika ražots Latvijā, un viņi joprojām par to runā. Tāpēc, ņemot vērā lokālo iedzīvotāju sentimentu, nosaukt jauno zīmolu par Saldējumu bija loģisks lēmums. Cilvēki ir pamanījuši jauno zīmolu, runā par to, kā iznākumā pārdošanas apjomi ir pārsnieguši visas mūsu gaidas,» sacīja Tamma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas pārtikas ražotāja Premia Foods mērķis ir būt pirmajā trijniekā katrā valstī un katrā segmentā, kur šī uzņēmumu grupa darbojas.

«Vēlams būt pirmajiem vai otrajiem. Tas nozīmē, ka jāpārdod ļoti daudz,» saka Katre Kevaska, AS Premia Foods mārketinga direktore un valdes locekle. Viņa piekrīt, ka tie ir augsti mērķi, bet citādi nevarot izdzīvot - tikko esi ceturtais vai piektais, peļņas iespējas nopietni sarūk. Pērn uzņēmuma apgrozījums palielinājies par 14%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu; eksporta īpatsvars bija ap 72%.

AS Premia Foods darbojas trīs biznesa segmentos - ražo gan saldējumu, gan saldētus produktus, gan saldētas un atdzesētas zivis. Tās mērķa tirgus ir Baltijas valstis, Somija, Zviedrija un arī Krievija, galvenokārt - Sanktpēterburga. Uzņēmumu grupa Premia Foods izveidota samērā nesen (2008. gadā), bet tās pirmsākumi meklējami vēl 1951. gadā, kad Tallinā izveidota saldētava vietējiem gaļas produktiem, sviestam u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Premia Foods saldējumu ražošanā iegulda 750 tūkstošus eiro

Žanete Hāka, 20.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldēto un atdzesēto pārtikas produktu ražotājs un izplatītītājs Premia Foods ieguldījis 750 tūkstošus eiro Tallinas saldējuma rūpnīcas ražošanas iekārtu modernizācijā, liecina paziņojums NASDAQ OMX Tallinn.

Ieguldījums veikts jaunā saldējumu ražošanas iekārtā, kas iegādāta no Tetra Pak, plānojot palielināt ražošanas ātrumu par 50% stundā. Papildus tādējādi plānots samazināt darbaspēka un enerģijas izmaksas.

Tāpat Premia veikusi ieguldījumus zīmola Eriti Rammus konusu saldējumu iepakošanas iekārtā, kas, salīdzinot ar iepriekšējo, saldējumu var safasēt divreiz ātrāk. Tādējādi uzņēmums plāno palielināt ražošanas apjomus un audzēt šī saldējuma ražošanas efektivitāti.

Db.lv jau rakstīja, ka Premia Foods Latvijā plāno būtiski kāpināt saldējuma pārdošanas apjomus, sasniedzot vismaz 10 miljonus pārdoto vienību, kas būtu par 25% vairāk nekā pērn, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Premia FFL audzējusi apgrozījumu un samazinājusi zaudējumus

Žanete Hāka, 19.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldēto produktu vairumtigotāja AS Premia FFL aizvadītajā gadā kāpinājusi savu apgrozījumu par 12,79% līdz 14,025 miljoniem eiro, liecina Lursoft dati.

2013.gadā vairumtirgotājs aktīvi strādājis pie produktu attīstības, ieviešot tirgū vairākus jaunus produktus, kā arī veicis investīcijas atsevišķu dabiski nolietoto pamatlīdzekļu nomaiņai, nodrošinot pamatlīdzekļu bāzes atbilstību uzņēmuma vajadzībām un tuvākajiem attīstības plāniem.

Salīdzinot ar 2012.gadu, kad AS Premia FFL strādājusi ar 334,813 tūkstošu eiro zaudējumiem, pērn uzņēmumam izdevies zaudējumus samazināt, un gadu saldēto produktu vairumtirgotājs noslēdzis ar 73,515 tūkstošu eiro zaudējumiem.

Stāstot par AS Premia FFL nākotnes perspektīvām, vadība norāda, ka iecerēts uzlabot konkurences pozīciju visu galveno produktu tirgos, kā arī uzlabot pārdošanas rādītājus. AS Premia FFL skaidro, ka plānots arī darbs pie uzņēmuma darbības efektivitātes uzlabošanas, taču būtisku ietekmi uzņēmuma rezultātiem atstās izmaiņas pārtikas un citu izejvielu tirgos pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldējuma loterijas Klasika ir atkal modē galvenajā balvā - koši sarkanajā Volgā - no Centrāltirgus mājup devies piecpadsmitgadīgais rīdzinieks Ingmārs Pozņaks.

Šofera pienākumi pagaidām uzticēti puiša tēvam līdz jaunietis sasniegs atbilstošu vecumu un iegūs autovadītāja apliecību.

«Saldējumu ēdu vismaz trīs reizes nedēļā - tas dod enerģiju un pēc tam labs garastāvoklis,» teicis I. Pozņaks.

Loterijas Klasika ir atkal modē galvenās balvas – automašīnas Volga - pasniegšana notika Rīgas Centrāltirgus organizētajā pasākumā bērniem par godu vasaras noslēgumam un jauna mācību gada sākumam.

AS Premia FFL Latvijā pārstāv vienu no lielākajiem saldēto produktu ražotājiem un tirgotājiem Baltijā – Premia Foods, kas strādā kopš 1956. gada. AS Premia FFL Latvijā importē vairākus desmitus veidu Premia Foods Tallinā, Igaunijā ražoto saldējumu. Pazīstamākie zīmoli ir Klasika, Premia u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē vadošais alternatīvo investīciju uzņēmums “PAG Private Equity” panācis vienošanos par vairākuma akciju daļu iegādāšanos uzņēmumā “Food Union Europe”, kas ir vadošais svaigu piena produktu, saldējuma un citu saldētu produktu piegādātājs patērētājiem sešās Eiropas valstīs, kā arī Latvijā bāzēto uzņēmumu “Rīgas piena kombināts”, “Valmieras piens” un “Premia FFL” holdingkompānija.

Darījums, kam vēl jāsaņem galīgais regulatīvo iestāžu apstiprinājums, tika veikts, iegādājoties akcijas no uzņēmuma dibinātāja un citiem privātajiem akcionāriem. Darījuma finanšu detaļas netiek izpaustas.

“”PAG Private Equity” uzņēmumā Food Union Europe investējis kopš 2017. gada februāra. Mēs esam pārliecināti par šīs uzņēmumu grupas nepārspējamo tirgus pozīciju tā galvenajos tirgos Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Lietuvā, Dānijā, Norvēģijā un Rumānijā.

Ar nepacietību gaidām sadarbību ar esošo grupas vadību, lai atbalstītu Food Union turpmāku izaugsmi un paplašināšanos. Latvijā, kur Food Union ir tirgus līderis svaigu piena un saldējuma produktu kategorijās, mēs redzam īpašu atbildību turpināt vēsturiski nozīmīgās piensaimniecības tradīcijas ar augstas pievienotās vērtības produktu piedāvājumu,” norāda PAG partneris un līdzvadītājs Linkolns Pans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc krīzes, kad dominēja lētums, šovasar saldējuma ražotāji sola konkurēt premium segmentā.

Saldējuma tirgus pērn pieaudzis par 5 % un ražotāji sagaida kāpumu arī šogad. Tendences liecina, ka pircēji priekšroku dod saldējumam no piena un krējuma un šīm tendencēm seko arī aukstā našķa ražotāji.

Valstī lielākais saldējuma ražotājs – Food Union jau pērn savu zīmolu Ekselence un Pols saldējumus sāka ražot no piena un šogad arī Latvijā pirktākais saldējums Tio tiek ražots bez augu taukiem, kā galveno sastāvdaļu izmantojot pienu un krējumu. Pagaidām vēl tikai Karlsona ražošanā tiek izmantoti augu tauki, bet plānots no tiem atteikties.

Food Union saldējuma kategorijas attīstības direktors Dmitrijs Dokins to skaidro ar tirgū valdošo tendenci, pircējiem arvien vairāk izvēloties dabīgus produktus. Arī citi ražotāji novērojuši, ka arvien lielāku uzmanību cilvēki Latvijas veikalos pievērš produktu sastāvam - pircēji izvērtē, vai tie nesatur mākslīgas piedevas un vai to gatavošanā izmantoti kvalitatīvi un dabiski produkti. «Ja ekonomiskās krīzes laikā izvēli galvenokārt noteica produktu cena, tagad pircēji ir kļuvuši izglītotāki un daudz rūpīgāk izdara izvēli par labu vienam vai otram pārtikas produktam,» klāsta Druva Food sabiedrisko attiecību konsultante Ieva Jansone. Šo tendenci apstiprina arī Premia FFL valdes priekšsēdētājs Andis Kļaviņš, uzsverot, ka pircēji aizvien vairāk dod priekšroku produktiem, kas ir veselīgi un satur dabīgas izejvielas. No Premia Foods produktu klāsta vairāk nekā 80% ir krējuma saldējums un šosezon uzņēmums sāk piedāvāt saldējumu no biezpiena, kas esot viens no sarežģītākajiem produktiem, ko pārvērst saldējumā. Premia Foods šogad plāno nostiprināt savu pozīciju Latvijas saldējumu tirgū, sasniedzot vismaz 10 miljonus pārdoto vienību, kas būtu par 25% vairāk nekā pērn. Jāpiebilst, ka Premia Foods daļa saldējuma tirgū pērn bija 22%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atlauj apvienoties Nordic Foods Holding un AS Premia KPC

Žanete Hāka, 26.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) nolēmusi atļaut Nordic Foods Holding OÜ un AS Premia KPC apvienošanos, informē KP.

Darījums tika atļauts, jo tā rezultātā konkurencei netiks nodarīts kaitējums.

Saskaņā ar uzņēmumu norādīto informāciju darījuma rezultātā Nordic Foods Holding OÜ iegūst 100% AB Premia KPC akciju no AS Premia Foods. Vienīgā joma, kurā vienlaikus darbojas abi apvienošanās dalībnieki, ir saldējuma ražošana un izplatīšana. Padziļināti izvērtējot tieši šo tirgu, KP secināja, ka konkrēto uzņēmumu apvienošanās konkurenci tajā būtiski nemazinās. Vērtējot apvienošanos, KP arī ņēma vērā, ka uzņēmumi, kas šajā tirgū darbojas, konkurē ne vien Latvijas, bet vismaz Baltijas mērogā.

KP lēmumā norāda, ka patērētājiem svarīgākie saldējuma izvēles kritēriji ir zīmols un garša, vienlaikus Latvijas patērētāji dod priekšroku Latvijā ražotam saldējumam. AS Rīgas piena kombināts, kur 96,16% akciju pieder Nordic Foods Holding OÜ, ražotie saldējumi ir starp Latvijā populārākajiem, kamēr AB Premia KPC grupas saldējuma zīmoli Latvijā nav tik populāri, tāpēc ir vieglāk aizstājami. Lēmumā KP norāda, ka Latvijas patērētājiem pastāv plašas iespējas iegādāties citu – gan Latvijas, gan ārzemju – ražotāju produkciju, turklāt teju visi mazumtirgotāji piedāvā arī savu pašzīmolu saldējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Izveido mašīntulkošanas rīku igauņu un latviešu valodai

Db.lv, 27.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valodu tehnoloģiju uzņēmums Tilde un Igaunijas tulkošanas aģentūra Avatar svinīgā tiešsaistes pasākumā laida klajā EstLat tulkotāju — pirmo mākonī izvietoto mašīntulkošanas rīku igauņu un latviešu valodai.

Rīks izveidots, lai abu valstu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un organizācijām būtu uzticams un mūsdienīgs automatizētās tulkošanas rīks.

EstLat publiski pieejamā tulkošanas platforma sniedz lietotājiem iespēju saņemt automatizētus tulkojumus, piekļūt pirmajai digitālajai igauņu-latviešu, latviešu-igauņu vārdnīcai, meklēt terminus lielākajā Eiropas terminoloģijas krātuvē un pasūtīt profesionālu tulkotāju veiktus tulkojumus tikai ar vienu pogas klikšķi, savukārt reģistrētie lietotāji var izmantot arī datorizēto tulkošanas palīgu, kas ļauj viegli rediģēt tulkojumus, izmantojot personalizētu tulkošanas atmiņu.

“Ideja par EstLat tulkotāju radās kā atbilde uz nepieciešamību uzlabot saziņu starp abiem ģeogrāfiski tuvajiem tirdzniecības partneriem. Līdz šim automatizētiem tulkojumiem starp nelielām un strukturāli sarežģītām valodām, kā igauņu un latviešu valoda, tika izmantota trešā valoda. Tas nozīmē, ka teksts vispirms tika iztulkots no igauņu valodas angļu valodā un tikai pēc tam pārtulkots latviešu valodā. Tomēr šādi tulkojumi pārrobežu saziņā nav uzticami. Tāpēc mēs izveidojām EstLat. Tā ir pirmā mašīntulkošanas sistēma, kas tulko tieši no igauņu uz latviešu valodu un pretēji, nodrošinot precīzu un labskanīgu tulkojumu,” stāsta Tildes mašīntulkošanas vadītājs Artūrs Vasiļevskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Food Union produkti dodas pie maksātspējīgajiem Āzijas pircējiem

Db.lv, 14.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena piena produktu ražotājs "Food Union" šovasar izvērsis zīmolu "Ekselence", "Pols" un "Lakto" produktu eksportu uz Austrumāziju – Honkongu, Singapūru un Taivānu.

Pēdējo trīs mēnešu laikā eksporta apmērs sasniedzis 126 tonnas, bet līdz gada beigām plānots kopējam apjomam sasniegt 270 tonnas ar Latvijā ražotu saldējumu un biezpiena sieriņiem, kā arī Igaunijā ražotu saldējumu.

"Izglītotais un maksātspējīgais Āzijas pircējs no pārtikas produktiem pieprasa Eiropas līmeņa kvalitāti. Tamdēļ bruģējam savu ceļu šajā ļoti asas konkurences tirgū ar Latvijā un Igaunijā pazīstamiem zīmoliem. Mūsu mērķis ir turpināt kāpināt eksporta apjomu uz šiem tirgiem, savukārt nākamajā gadā ieiet vēl divās Austrumāzijas valstīs," stāsta Normunds Staņēvičs, "Food Union" vadītājs Eiropā.

Eksports uz Austrumāziju apgriezienus pakāpeniski sāka uzņemt aizvadītā gada nogalē, bet vislielāko pieaugumu piedzīvoja šā gada jūnijā līdz ar "Food Union" ieiešanu Taivānas tirgū. Lielākā daļa no eksporta produktiem tiek ražoti uzņēmuma centrālajā Latvijas ražotnē AS "Rīgas piena kombināts" un neliela daļa – Igaunijas ražotnē "Premia TKH".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas cenu piecenojumi veikalos ir pamatoti, vienlaikus iedzīvotājiem, vērtējot tā apmērus, būtu jāņem vērā visu pārtikas apritē iesaistīto pušu un aspektu loma cenas veidošanās procesā, atzina aptaujātie nozares pārstāvji.

Piemēram, SIA "Latvijas Tirgotāju savienības" ("LaTS") valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis skaidroja, ka preču piecenojums ap 100% ir ļoti reti sastopams. Tas, kā norādīja Okmanis, var būt iespējams nepārtikas produktu segmentā, kur prece tiek iepirkta lielos iepakojumos, bet pārdota pa gabaliem, piemēram, skrūvēm.

LOSP: Dažiem vietējiem ražojumiem lielveikalos uzcenojums ir 70%, ir arī 150% 

Lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels, intervijā...

Tāpat viņš uzsvēra, ka kompānijā pārtikas precēm visām preču grupām piecenojums tiek stingri kontrolēts, jo, lai pircējs pirktu preces un nāktu uz "LaTS" veikalu, preču cenai ir jābūt atbilstošai tirgus situācijai. Pretējā gadījumā veikals kļūst nekonkurētspējīgs.

"Vislabāk pērk akciju preces. Akciju precēm ir piecenojums no 5%," sacīja "LaTS" vadītājs, piebilstot, ka reizēm preces tiek tirgotas par pašizmaksu, tāpat ir reizes, kad cena tiek noteikta zem tās.

Tāpat viņš uzsvēra, ka "LaTS" piecenojums sabiedrībai aktuālajām preču grupām tiek uzraudzīts īpaši. Viņš atklāja, ka maizei tas ir ap 20%, pienam un piena produkcijai - 15 līdz 25%, svaigai gaļai - ap 30%. Gaļas piecenojuma veidošanos ietekmē svara zudumi, kas veidojas izpakojot gaļu no transporta iepakojuma - tā apžūst un paliek vieglāka, skaidroja Okmanis.

Vienlaikus augļiem un dārzeņiem veikala piecenojums ir ap 25-30%, nepārtikas preču piecenojums ir virs 30%. Nepārtikas preču piecenojuma apmēru Okmanis skaidroja ar to, ka "LaTS" primāri ir pārtikas veikals, kur nepārtikas produkti ir kā papildus sortiments.

Okmanis arī norādīja, ka atsevišķos lielveikalos akcijas preces tiek piedāvātas par ļoti labu cenu, taču, ja produkta attiecīgā veikala plauktā nav, pircējs mēdz izvēlēties līdzīgu preci, kurai nav piemērota akcijas cena un kura ir dārgāka. "Tāpēc es ļoti ieteiktu skatīt cenu piedāvājumus veikalos kopumā, nevis tikai sekot līdzi precēm, kuras ir akcijā," atzīmēja Okmanis.

Viņš arī pauda, ka veikals strādā ar tādām precēm, ko piegādā piegādātājs jeb vairumtirgotājs. Izņēmums ir tās preces, ko uzņēmums pats importē no ražotāja. Piecenojums tiek veidots pie tās cenas, kuru nosaka ražotājs.

"Mainās iepirkuma cena, mainās cena veikala plauktā," sacīja tirdzniecības ķēdes vadītājs, iestarpinot, ka, ja pircējs redz veikalā pēkšņi ļoti lielu cenu kāpumu, tad tas nozīmē to, ka vecais pievedums ir beidzies, un piegādātājs ir pacēlis iepirkuma cenu.

"Veikalnieks necels cenu ārpus tiem rāmjiem, kas ir noteikti tirgū. Piecenojumi "LaTS" tīklā nemainās," apliecināja Okmanis.

Vienlaikus viņš atzina, ka iespaids, kas rodas pircējiem, ka preces kļūst ļoti dārgas, varētu būt atsevišķu veikalu tīklu mārketinga triks - tiek sakāpināta preču grupas cena un pēc tam, akcijas laikā, šī cena tiek strauji pazemināta, piemēram, par 30-40%.

Kopumā Okmanis norādīja, ka veikalnieku noteiktie piecenojumi produkcijai ir pamatoti.

Tikmēr SIA "Rimi Latvia" mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Kristīne Ciemīte norādīja, ka diskusijās par pārtikas preču cenām vai uzcenojumiem būtu vēlreiz jāatgādina, ka pārtikas cenas veido un ietekmē visa piegādes ķēde - lauksaimnieks, kas izaudzē produkciju, ražotājs, kas to pārstrādā un nogādā tirgotājam, ka arī tirgotājs, kas to tālāk izplata veikaliem un nogādā pircējiem.

"Nereti visiem posmiem netiek pievērsta atbilstoša uzmanība, diskusijām dažkārt līdzinoties vienpusējai tirgotāju nomelnošanas kampaņai," uzsvēra Ciemīte.

Viņa arī sacīja, ka katram produktam un kategorijai ir atšķirīga loma un situācija, no kā arī atkarīga konkrētā produkta virzīšanas stratēģija tirgū un citi faktori. "Tāpēc nav saprotams, kāpēc publiskajā telpā tiek kultivēts mīts par pārtikas tirgotāju 300% uzcenojumu, kas ir ārpus konteksta izrauts apgalvojums un nav patiess," minēja kompānijas pārstāve.

Vienlaikus arī Ciemīte norādīja, ka lielāko daļu no preces cenas veido pašas preces izmaksas, jeb tas, par kādu cenu "Rimi" šo preci iepērk no ražotāja vai piegādātāja. Arī viņa uzsvēra, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta cenu ziņā jutīgākajām svaigās pārtikas preču grupām, kas nozīmē, ka uzcenojums virknei preču ir pat negatīvs, tirgojot preces zem pašizmaksas.

"Tas attiecas arī uz vietējo produkciju," sacīja Ciemīte, uzskaitot, ka piemēram, cenu ziņā pieejamāko ikdienas produktu kategorijā, kas ir piens, skābpiena produkti, krējums un citi produkti, teju visi produkti "Rimi" tīklā ir vietēji ražoti un ar minimālu uzcenojumu. Cita starpā "Rimi" svarīgajā piena produktu grupā atrodams piens, kam tirgotāja peļņas marža ir mīnus 0,8%, kefīrs ar maržu 10%, šokolādes sieriņi kam marža ir mīnus 2%.

Arī maizes kategorijā peļņas marža pircējiem svarīgākajiem produktiem ir salīdzinoši zema, atzīmēja Ciemīte. Piemēram, "Rimi" plauktos varat atrast sagrieztu baltmaizi ar peļņas maržu mīnus 13%, veiklos nopērkama arī cāļa gaļa, kuras peļņas marža ir mīnus 5%, sviests, olas, siers ar peļņas maržu no 4% līdz 7%, bet dārzeņu un augļu kategorijā "Rimi" nopērkami tomāti, kuru peļņas marža kompānijai ir 4-7%.

Vienlaikus Ciemīte sacīja, ka līdzās ikdienas precēm, kur tirgotāja peļņas procents ir zems, ir arī tādas preču grupas, kas nav tik cenu jutīgas, piemēram, atsevišķi ekskluzīvie sieri, mandeļu piens vai nepārtikas preces. "Taču konkurence mazumtirdzniecībā ir tik sīva, ka mums ir rūpīgi jāizsver iespējamais uzcenojums katrai precei," atzīmēja kompānijas pārstāve.

Ciemīte uzsvēra, ka mazumtirdzniecība ir nozare, kurai ir raksturīgs liels apgrozījums, taču salīdzinoši neliels rentabilitātes procents, piemēram, "Rimi" neto peļņa pērn ir sarukusi un bija tikai 2,7%. Arī iepriekšējos trīs gados tā bijusi 3,2% - 3,6% apmērā. Citās nozarēs, tai skaitā ražotājiem, šis rentabilitātes rādītājs ir ievērojami augstāks, skaidroja pārstāve.

"Šajās diskusijās, meklējot risinājumus, būtu nepieciešams korekti izvērtēt visu iesaistīto pušu atbildību gan cenu pārskatīšanas un samazināšanas procesā, gan savos apgalvojumos par tirdzniecības nozari," pauda Ciemīte.

Tikmēr SIA "Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine sacīja, ka tirgotāja noteiktais piecenojums produktiem publiskās diskusijās vienmēr ir "karstais kartupelis", ar ko sabiedrība mīl spekulēt dažādos veidos, un zināmā mērā apstākļi ir labvēlīgi šādām spekulācijām - piecenojuma apmērs ir komercnoslēpums un lielai daļai cilvēku trūkst izpratnes par to, kā veidojas veikala plaukta cena, visas tajā ietvertās izmaksas vienkāršoti norakstot uz tirgotāju mantrausību un peļņas kāri.

"Kvalitatīvas izpratnes veidošanai sabiedrībai atkal un atkal ir jāskaidro, kas veido plaukta cenu veikalā," uzsvēra Vārtukapteine, norādot, ka reti kurš aizdomājas, ka preču cena veikalā ietver, piemēram, valsts daļu, tas ir, pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas vairumam preču ir 21%, daļai preču - arī akcīzes nodokli, kura apmērs atkarīgs no preces veida, izmaksas par produkta loģistiku, veikala komunālos maksājumus, darbinieku atalgojumu, kasu sistēmu uzturēšanas maksājumus, veikala vides iekārtošanas materiālus un citas ar tirdzniecību saistītas lietas.

Vārtukapteines ieskatā, produktu piecenojums ir ekonomiski pamatotas izmaksas un ir maldīgi uzskatīt, ka piecenojums ir veikala brīvās gribas izpausme un tādējādi identiska ar veikala peļņu, jo kompānijas peļņa veido tikai ļoti nelielu daļu no piecenojuma.

"Publiski izskanējušās spekulācijas ar nenormāliem piecenojuma procentiem mūsu veikalu tīklā neatbilst realitātei," uzsvēra Vārtukapteine.

Vienlaikus viņa pauda, ka, lai situāciju dramatizētu, ik pa laikam publiskajā telpā arī izskan informācija par ievērojamu cenu atšķirību starp ražotāju un veikala plauktu, kur sevišķi šī parādība novērota par piena nozari - kā ražotāja cena bieži tiek saukta pat svaigpiena tirgus cena bez PVN, izlaižot pārstrādes uzņēmumus, kas ir šo produktu patiesie piegādātāji veikaliem un pārstrādes produktus tirgo jau par citu cenu.

"Elvi" pārstāves ieskatā, pārliecināties par patieso peļņas guvēju šajā situācijā var salīdzinot gada pārskatos publiski pieejamos uzņēmumu peļņas rādītājus - tirgotāju peļņa ir būtiski zemāka nekā lielai daļai ražotāju. "Un tas ļoti labi matemātiski ilustrē šīs medaļas otru - patieso - pusi," piebilda Vārtukapteine.

Vaicāta par piecenojumu "Elvi" veikalos, Vārtukapteine norādīja, ka tā apmērs katrai preču grupai ir atšķirīgs, piemēram, pirmās nepieciešamības precēm, kam ir cenu akcija, bieži vien tie ir tikai daži procenti. Citām precēm piecenojums ir lielāks, tomēr lielāko daļu pirkuma groza veido tieši pirmās nepieciešamības preces.

Vienlaikus viņa minēja, ka piecenojums nav konstanti noteikts dažādām preču grupām un tas tiek piemērots individuāli katram produktam un "Elvi" piecenojuma veidošanas politika pēdējos gados nav būtiski mainījusies.

"Preču plaukta cenu jebkuram produktam veido dažādas komponentes un mūsu bilance jau šobrīd apstiprina, ka piecenojums ir ekonomiski pamatots un adekvāts," uzsvēra "Elvi" pārstāve, iestarpinot, ka vidējā pirkuma apjoms pēdējā gada laikā ir audzis, tomēr pieaugums nav tik straujš, kā inflācija.

Tāpat viņa piebilda, ka jāņem vērā, ka pēdējā gada laikā ir mainījušies cilvēku iepirkšanās paradumi, jo iepriekšējā periodā Latvijas iedzīvotāji dzīvoja pandēmijas apstākļos - cilvēki uz veikaliem gāja retāk un preču skaita ziņā veica lielākus pirkumus. "Šajā gadā atkal iepērkamies biežāk, līdz ar to kopējais apgrozījuma pieaugums tirdzniecības vietās ir samērā tuvu inflācijas apmēriem," sacīja Vārtukapteine.

Arī SIA "Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris aģentūrai LETA uzsvēra, ka, vērtējot piecenojuma situāciju Latvijā ražotiem pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem, publiskajā vidē minētie skaitļi "Maxima Latvija" gadījumā neatbilst patiesībai.

Viņš pauda, ka viena no kompānijas galvenajām prioritātēm ir nodrošināt iespējami zemāko cenu pircēju iecienītākajiem produktiem. "Šis ir svarīgi īpaši šobrīd, kad liela daļa iedzīvotāju saskaras ar inflācijas radītajām sekām un ikdienas tēriņu pieaugumu būtiskākajās ģimenes izdevumu pozīcijās," piebilda Beseris.

Arī viņš skaidroja, ka produktiem cenu veido ļoti daudzi faktori, no kuriem būtiskākais ir produkta iepirkuma cena, kas pērn piedzīvoja visstraujākās izmaiņas. Vienlaikus to ietekmē arī tādas mazumtirdzniecības izmaksu pozīcijas kā atalgojums darbiniekiem, energoresursu izmaksas, loģistikas izmaksas, veikalu tīkla uzturēšana, rekonstrukcijas un daudzas citas izmaksu pozīcijas.

Cita starpā Beseris atzīmēja, ka "Maxima Latvija" katru nedēļu nodrošina akcijas vairākiem tūkstošiem dažādu produktu, īpašu uzmanību pievēršot pamata kategorijām, iecienītākajām precēm un sezonas produktiem. Šobrīd lielu daļu no "Maxima Latvija" apgrozījuma veido akcijas piedāvājumi, kuros uzcenojums ir zems.

Tāpat Beseris piebilda, ka pirms katras cenu maiņas notiek sarunas ar ražotājiem un piegādātājiem, lai pārliecinātos, ka cenu maiņa patiešām ir neizbēgama un pamatota, cenšoties nodrošināt zemas cenas pēc iespējas ilgāk.

Taujāti par publiskajā telpā izskanējušo nepieciešamību pēc regulatora, kas nosaka pārtikas cenu apjomus, tirgotāji ir vienisprātis - šāda regulācija kropļotu konkurenci.

Cita starpā Okmanis minēja, ka tādējādi atsevišķus produktus var nākties pārdot dārgāk, jo izmaksas veikaliem tāpat ir jānosedz. "Drīzāk šeit var sākt diskusiju par valsts lomas palielināšanu mazturīgo iedzīvotāju atbalstīšanā, vai arī izstrādāt subsīdiju politiku atsevišķām pārtikas precēm, vai to ražotājiem," pieļāva "LaTS" vadītājs.

Viņš norādīja, ka šādas regulācijas ieviešana nav uzskatāma par nopietnu piedāvājumu, jo tādā gadījumā Latvijā vairs nebūtu brīvais tirgus, bet gan regulēta ekonomika.

Tikmēr Vārtukapteine atzīmēja, ka tas būtu plānveida ekonomikas instruments un būtībā nozīmētu ekonomikas sistēmas maiņu. Tā, kā ražotāji savas preces katram tirdzniecības uzņēmumam piegādā par citu cenu, šāds modelis novestu pie vēl lielākas tirgus polarizācijas par labu tiem uzņēmumiem, kam ir lētākās iepirkuma cenas, uzsvēra "Elvi" pārstāve.

Iepriekš intervijā aģentūrai LETA Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis norādīja, ka lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels.

Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka veikaliem varētu ieviest regulatoru, kas kontrolētu preču uzcenojumu apmēru un gadījumos, kad uzcenojums ir pārlieku liels, piemērotu papildu nodokli.

"Mēs ļoti labi zinām, ka dažiem vietējiem ražojumiem uzcenojums ir 70%, ir arī 150%, pēdējais, ko [zemkopības] ministrs [Didzis Šmits] minēja, - līdz pat 300%. Man šķiet, ka tā nav pareizi. Saprotams, ka mēs dzīvojam tirgus ekonomikā, bet tas, ko ministrs minēja, ka 300% uzcenojums vienam pārtikas produktam ir divās lielās veikalu ķēdēs, tas ir ļoti jocīgi. Ja veikals uzliek produktam 100% uzcenojumu, tad tajā veikalā nevajadzētu pirkt neko, bet kāpēc abos veikalos ir 300% uzcenojums - tam īsti izskaidrojuma nevienam nav," teica Gūtmanis, konkrētus piemērus gan nesaucot, jo starp pārstrādātājiem un veikaliem ir noslēgti līgumi, kas ir komercnoslēpums.

Vienlaikus kā piemēru viņš minēja piena produktu tirdzniecību.

Tāpat ziņots, ka Konkurences padome (KP) sākusi vairākus uzraudzības procesus pārtikas cenu jomā, tā 21.jūnijā Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja padomes pārstāvji.

Vienā no lietām mērķis ir parādīt patieso cenu situāciju virknē pārtikas preču kategoriju - piens, olas, graudi, maize, gaļa un zivis. Uzraudzības procesi sākti pēc padomes iniciatīvas.

KP visos produkta piegādes ķēdes posmos iesaistītajām pusēm ir lūgusi sniegt informāciju par konkrētiem cenu veidojošiem aspektiem un komponentēm. Tāpat tiek vērtēts vai pārtikas tirdzniecībā novērojamas negodīgas tirdzniecības prakses vai aizliegtas vienošanās. Izpēte tiek veikta par laika posmu no 2022.gada janvāra līdz šī gada maijam.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) vadītājs Noris Krūzītis komisijas sēdē skaidroja, ka līdz šim pārtikas preču cenu lielākoties veikalos ietekmēja elektrības cenu kāpums. Viņš skaidroja, ka, ja ražotāji par elektrības kāpumu samaksāja sākotnēji, tad tirgotāji par to maksā, izplatot attiecīgajā laika posmā saražoto preci.

Līdztekus Krūzītis pievienojās atziņai, ka pārtikas cenu turpmākam kāpumam pamata nav, tomēr piegādātāji vēl joprojām iesniedz cenu paaugstinājumu pieprasījumus. Piemēram, cenu paaugstinājums ir spēkā 91% piegādātāju un tikai 9% piegādātāju cenas samazinājuši.

Viņš skaidroja, ka iemesli šādai situācijai ir dažādi, taču galvenokārt tas saistīts ar produktu ražošanu un izejmateriālu cenu kāpumu iepriekš, kad viss ražošanai nepieciešamas iegādāts dārgāk.

Komisijas sēdē nozares pārstāvji prognozēja, ka pārtikas cenu samazinājums gaidāms rudenī.

Komisijas vadītājs Hosams Abu Meri (JV) uzsvēra, ka Pieprasījumu komisija turpinās sekot līdzi situācijas attīstībai un pie jautājuma izskatīšanas savā darbakārtībā atgriezīsies rudenī, lai pārliecinātos par iecerēto cenu samazināšanu vismaz atsevišķām pārtikas preču grupām.

Tikmēr Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka pārtikas cenu kritumam būtu jābūt lielākam, savukārt cenu kāpumam - mazākam.

Viņa apsvēra iespēju, ka tirgū varētu būt spekulācijas ar cenām, tirgotājiem cenu kāpumu pamatojot ar globāliem notikumiem, piemēram, sausumu Eiropā vai Kahovkas dambja sabrukšanu. Viņas ieskatā tādi notikumi tiek izmantoti kā aizsegs cenu kāpumam un to ietekme nav tik būtiska, kā veikalu cenas varētu likt noprast.

Vienlaikus Gulbe stāstīja, ka atsevišķiem produktiem ir novērots produktu kritums, bet tas nav tik liels, kā tam ir potenciāls būt. Jūnija dati liecina, ka saulespuķu eļļai novērots cenas kritums, tostarp Tallinā tā maksāja 0,99 eiro, bet Rīgā - aptuveni divi eiro. Tikmēr cenas ir būtiski kāpušas olīveļļai un paprikai.

Lai gan ir preces, kurām cenu kāpums ir pamatots, Gulbe stāstīja, ka, piemēram, paprikas cenai nav iemesla tik būtiski palielināties, jo paprika tiek audzēta siltumnīcās un sausums to neietekmē.

Vienlaikus viņa novērojusi, ka līdz no patērētāju puses rodas satraukums par pārtikas cenām, veikali pielieto dažādas mārketinga stratēģijas, lai pielāgotos patērētāju satraukumam.

Gulbes ieskatā, runas par pamatotu cenu kāpšanu un produktu sadārdzināšanos patlaban ir priekšlaicīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizsardzības ministrijas (AM) iepirkums par loģistikas pakalpojumu par pārtikas piegādi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām ir organizēts, pārkāpjot aizsardzības resorā noteikto kārtību iepirkumu plānošanai un organizēšanai, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā finanšu revīzijā par AM 2023.gada pārskatu.

Pārskatā VK vērtēja, vai jaunā pārtikas iegādes modeļa plānošana, iepirkuma īstenošana un noslēgtais līgums atbilst normatīvo aktu prasībām.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka iepirkuma rezultātā iegādātais pakalpojums nebalstās NBS vajadzībās un neatbilst aizsardzības resora un nacionālās drošības interesēm. Lai arī iepirkums veikts un līgums slēgts par loģistikas pakalpojumu visaptverošai pārtikas piegādei NBS vajadzībām miera un krīzes laikā, kā arī atsevišķu pārtikas produktu grupu rezervju uzglabāšanu, iepirkumā un līgumā nav noteiktas prasības par pārtikas piegādi un rezervju glabāšanu krīzes laikā.

VK min, ka plānotā līguma summa līdz 220 miljoniem eiro ar tiesībām to palielināt par 50% līdz 110 miljoniem eiro, kopējo maksimālo līguma summu paredzot līdz 330 miljoniem eiro piecos līguma darbības gados, pirmo reizi norādīta, iepirkuma komisijai lemjot par līguma slēgšanu ar iepirkuma procedūras uzvarētāju SIA "Zītari LZ".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc patērētājam atbalstīt vietējo pārtikas ražotāju?

Līva Zorgenfreija, Swedbank ekonomiste, 27.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir spēcīgas lauksaimniecības tradīcijas, un pārtikas un lauksaimniecības produkti arī šodien ir viena no galvenajām Latvijas eksporta preču grupām.

Nākotnē pasaulei būs jāpabaro arvien vairāk iedzīvotāju – par pieprasījuma trūkumu diez vai varēs sūdzēties. Šodien mēs katrs kā patērētājs, iegādājoties vietējos produktus, varam balstīt mūsu ekonomiku un veicināt lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares potenciāla īstenošanu.

Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozīme ekonomikā

Lauksaimniecība un pārtikas un dzērienu ražošana Latvijas ekonomikā ieņem daudz būtiskāku lomu nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Šīs nozares kopā veido aptuveni 4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Tās ir arī atbildīgas par aptuveni tādu pašu daļu no VID administrētajiem kopbudžeta ieņēmumiem, kas absolūtā izteiksmē ir ap 400 miljonu eiro. Darba tirgū ar pārtikas ražošanu saistīto nozaru loma ir lielāka – tajās nodarbināti 70 000 iedzīvotāju jeb 7,7% no visiem strādājošajiem. Vēl svarīgākas šīs nozares ir eksportā, jo lauksaimniecības un pārtikas produkti ir viena no Latvijas galvenajām eksporta preču grupām – vairāk nekā sestā daļa no kopējā preču eksporta jeb vairāk nekā divi miljardi eiro, kas ieplūst Latvijas ekonomikas asinsritē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Premia FFL izdevies izkļūt no zaudējumiem

Žanete Hāka, 23.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas produktu vairumtirgotājam Premia FFL pērn izdevies palielināt apgrozījumu par 7,3%, sasniedzot 15,052 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Vairumtirdzniecības uzņēmumam pērn izdevies izkļūt no zaudējumiem, kas tam bija radušies iepriekš un gadu Premia FFL noslēdza ar peļņu 122,907 tūkstošu eiro apmērā.

Pagājušajā gadā uzņēmums veica investīcijas atsevišķu dabiski nolietoto pamatlīdzekļu nomaiņai pret jauniem, nodrošinot pamatlīdzekļu bāzes attīstību uzņēmuma vajadzībām un tuvākajiem attīstības plāniem. Tāpat arī pērn uzņēmums aktīvi strādāja pie produktu attīstības, ieviešot tirgū vairākus jaunus produktus.

Runājot par saviem nākotnes plāniem, Premia FFL vadība norāda, ka tiek plānots uzlabot konkurences pozīciju visu galveno produktu tirgos, kā arī uzlabot pārdošanas rādītājus. Jāatzīmē, ka uzņēmums nākotnē iecerējis arī turpināt darbu pie darbības efektivitātes uzlabošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Meridian Capital CIS Fund ļauj iegādāties SIA Rīgas piensaimnieks

Žanete Hāka, 12.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) nolēmusi atļaut Meridian Capital CIS Fund iegādāties SIA Rīgas piensaimnieks, informē KP.

Atļauja dota, jo apvienošanās neradīs kaitējumu konkurencei un ļaus attīstīt eksportspēju, kā arī palielināt svaigpiena iepirkumu Latvijā.

Kaimanu salās reģistrētā holdingkompānija Meridian Capital CIS Fund caur Kiprā reģistrētu holdingkopmāniju Shiner Macost Limited īsteno izšķirošu ietekmi Rīgas piena kombināts grupas uzņēmumos. Grupa ietver tādus uzņēmumus kā AS Rīgas piena kombināts, AS Valmieras piens un AS Premia FFL, kā arī Latvijas kaimiņvalstu piena pārstrādes uzņēmumus Nordic Foods Holding AS (Igaunija), AB Premia KP (Lietuva), Premia Tallina Külmhoone AS (Igaunija).

Savukārt SIA Rīgas piensaimnieks pieder Kaimanu salās reģistrētai kompānijai DCEMF Holdings Ltd.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Premia plāno pārdot par 25% vairāk saldējuma

Žanete Hāka, 13.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā vasaras sezonā saldēto un atdzesēto pārtikas produktu ražotājs un izplatītītājs Premia Foods Latvijā plāno būtiski kāpināt saldējuma pārdošanas apjomus, sasniedzot vismaz 10 miljonus pārdoto vienību, kas būtu par 25% vairāk nekā pērn, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Pērn Premia Foods daļa šajā tirgū bija 22%, un jauno saldējumu pārdošanas sezonu uzņēmums uzsāks, piedāvājot tirgū jaunus produktus, tostarp biezpiena saldējumu.

Grupas neauditētais konsolidētais apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī bija 18,3 miljoni eiro (12,7 miljoni latu) - par 6,9% lielāks nekā pagājušā gada trijos pirmajos mēnešos. Straujāko apgrozījuma pieaugumu Premia Foods sasniedza Latvijā - minētajā periodā tas palielinājās par 19,5% - līdz 2,9 miljoniem eiro (diviem miljoniem latu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgas piena kombināts un ar to saistīti uzņēmumi ieķīlā preču zīmes, lietu kopību

Sandra Dieziņa, 27.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums a/s Rīgas Piena kombināts un ar to saistīti uzņēmumi, kas ietilpst Food Union grupā, pagājušajā nedēļā reģistrējuši deviņas jaunas komercķīlas, kuru nodrošināto prasījumu maksimālā summa ir 300 miljoni eiro, ziņo Lursoft Klientu Portfelis.

Rīgas piena kombināts reģistrējis divas komercķīlas, par labu VTB Bank (Deutschland) AG, ieķīlājot lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi un tās nākamās sastāvdaļas, kā arī 98 preču zīmes, tostarp tā ražotos piena produktu zīmolus RASA, Lakto, Limbažu Piens, Ekselence, Pols, Tio un citus. Kamēr Rīgas piena kombināts ir komercķīlas devējs, parādnieki ir vairāki uzņēmumi – SIA Food Union Management, SIA Rīgas Piensaimnieks, a/s Valmieras Piens, kā arī ārvalstīs reģistrētie AB Premia KPC, Alpin 57 Lux SRL, Isbjorn Is Holding AS, Den Norske Isbilen AS, Isbjorn Is AS, Mejerigaarden A/S, Hjem-IS Danmark A/S, Food Union Holding (CY) Public Company Limited, Lougeo Limited, Premia Tallina Kulmhoone AS. Vienai no jaunreģistrētajām ķīlām devējs ir a/s Valmieras piens, un uzņēmums ieķīlājis visu savu mantu, kā arī 26 uzņēmuma ražoto piena produktu preču zīmes, piemēram, Valmiera DZERAMAIS JOGURTS, Valmiera PIENS, Valmiera KEFĪRS un citas. Arī uzņēmumi SIA Rīgas Piensaimnieks un saldējuma ražotājs Premia Tallina Kulmhoone AS ir reģistrēti kā ķīlas devēji, un tie ir ieķīlājuši tiem piederošo mantu un preču zīmes. Divām no deviņām reģistrētajām ķīlām kā komercķīlas devējs norādīts Food Union Holding (CY) Public Company Limited, bet vēl divu ķīlu devēji ir SIA Rīgas Piensaimnieks vienīgais īpašnieks Velbirol Services Limited un SIA Food Union Management. Visu ķīlu ņēmējs ir VTB Bank (Deutschland) AG. Komercķīlas reģistrētas 18., 19. un 20.decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Komentāri

Pievienot komentāru