Pasaulē

IIF: Grieķijai uzstādīti nesasniedzami mērķi un būs nepieciešama papildus nauda

Jānis Rancāns, 15.03.2013

Jaunākais izdevums

Parādu krīzes nomāktajai Grieķijai tikuši uzstādīti nesasniedzami fiskālie mērķi un valstij, visticamāk, būs nepieciešams papildus finansējums, lai Atēnas sasniegtu tādu pašu progresu kā Īrija, pavēstījis Starptautiskais finanšu institūts (IIF).

Īrijas finanšu konsolidācija arī bija sāpīga, bet tajā pašā laikā daudz vairāk sociāli un politiski kontrolējama, IIF Eiropas nodaļas direktora Džefrija Andersona pausto citē britu laikraksts The Daily Telegraph.

«Īrijas gadījuma piemērošana Grieķijai, lai tādējādi palīdzētu atjaunot valsts tautsaimniecības izaugsmi, nozīmē papildus naudu,» sacīja Dž. Andersons. Tajā pašā laikā viņš atzina, ka Grieķijas glābšanas kopējās izmaksas vienalga ir mazākas nekā gadījumā, ja turpinātu saglabāties tirgu šaubas par Atēnu ilgtspēju.

Īrija, kas 2010. gadā saņēma 85 miljardu eiro lielu starptautisko aizdevumu, tiek uzskatīta par Eiropas «veiksmes stāstu». Trešdien Īrija atgriezās ilgtermiņa obligāciju tirgos pēc tam, kad valstij izdevās pārciest tautsaimniecības kritumu un stabilizēt savu parādu kalnu. Īrija cer, ka nākamgad būs pirmā eirozonas valsts, kas noslēgs starptautiskā aizdevuma programmu.

Tikmēr Grieķija, kuras ekonomikas izmērs ir līdzvērtīgs Īrijas, saņēma gandrīz trīs reiz lielāku aizdevumu 240 miljardu eiro apmērā, kā arī norakstīja parādsaistības 100 miljardu eiro apmērā. Neskatoties uz to, joprojām pastāv bažas par Grieķijas maksātnespēju.

Ceturtdien Grieķijas starptautiskie aizdevēji pavēstīja, ka Atēnām par 25 tūkstošiem nepieciešams samazināt valsts civildienesta ierēdņu skaitu, lai varētu turpināt saņemt starptautisko aizdevumu. Grieķijas aizdevēji pavēstījuši, ka valsts panākusi nopietnu progresu nepieciešamo reformu ieviešanā, tomēr joprojām jāatrisina atsevišķi jautājumi un tāpēc Atēnu novērtēšana pagaidām tiks pārtraukta. Paredzams, ka darbs atsāksies aprīlī.

Marta sākumā Grieķijas premjers Antonis Samars pavēstīja, ka viņa valsts nepiekritīs jauniem taupības pasākumiem, kas vēl vairāk var sarežģīt saspringto situāciju Grieķijā. Premjers pavēstīja, ka starptautiskajiem aizdevējiem jāpiešķir Grieķijai kārtējais maksājums, vai arī jāgatavojas valsts sabrukumam. Grieķijas civildienestā strādā aptuveni 20% valsts nodarbināto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodienas eirozonas finanšu ministru sanāksme nesusi vilšanos, jo Grieķija piekopj līdzšinējo politiku un runā par iespējamiem reformu plāniem, taču nepiedāvā nekādus konkrētus un reālus priekšlikumus strukturālajām reformām, pēc sanāksmes aģentūrai LETA pastāstīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

No Grieķijas puses nav iesniegti nekādi priekšlikumi, ko varētu nosaukt par progresu. Eirozonas ministri bijuši sarūgtināti, jo šodien varēja uzklausīt tikai Grieķijas jaunā finanšu ministra pārdomas par to, ko Grieķija varētu darīt situācijas stabilizēšanai, taču Grieķijas valdība neko nav darījusi, lai virzītos uz priekšu reformu ieviešanā.

Jarockis atzīmēja, ka patlaban situācija ir Grieķijas rokās. Ja nebūs nekādu reformu, tad izstāšanās no eirozonas ir neizbēgama, atzina FM pārstāvis un uzsvēra, ka Grieķijai vairs nav laika kavēties.

Šodien eirozonas finanšu ministri nav nekādus lēmumus pieņēmuši, jo Grieķija nav piedāvājusi konkrētus priekšlikumus. Eirozonas finanšu ministri nav skatījuši jautājumu par iespējamu Grieķijas parādu norakstīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Grieķijas vēstniecība Latvijā: Grieķija ievēro taupības politiku

Harikleija Perri, Grieķijas vēstnieka vietas izpildītāja, 19.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biju diezgan izbrīnīta pagājušo piektdien izlasot laikraksta Dienas Bizness otrajā lappusē rakstu par Grieķiju. Nav korekti secināt, ka «nekas netiek darīts» vai «viss tiek darīts». Jau kopš krīzes sākuma, Grieķija ir saņēmusi sīvu kritiku par to kā tiek risināta radusies situācija, bet netiek izrādīta empātija par pieliktajām pūlēm un lielajiem Grieķijas tautas upuriem.

Mēs vēl joprojām cīnāmies, lai atrastu izeju no krīzes un panāktu izaugsmi. Nešaubīgi, ka daudzas lietas varēja darīt citādi un vēl ir daudz jādara. Balstoties uz dažādām ekonomikas teorijām, ekonomisti un analītiķi visā pasaulē piedāvā dažādas interpretācijas un risinājumus, kā vajadzēja risināt radušos situāciju un kā tā jārisina turpmāk.

Neskatoties uz ekonomikas un finanšu datiem, par kuriem mēs varam runāt bezgalīgi un kas šajā brīdī nav galvenie, viena lieta ir skaidra - Grieķija no krīzes var izkļūt tikai ar savu partneru palīdzību. Neļaujiet kļūdīties! Esmu pilnīgi pārliecināta, ka ekonomiskus lēmumus nepieņem balstoties uz sentimentālu vājumu, bet gan pamatojoties uz rūpīgiem un labi aprēķinātiem apsvērumiem. Šajā ziņā Grieķija ne ar ko neatšķiras no jebkura cita gadījuma. Tādējādi lēmums par Grieķijas parādu, lai arī kāds tas būtu, tiks balstīts uz finanšu interesēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādu krīzes nomāktā Grieķija ir kļuvusi par savu kreditoru aplamu maldu upuri, uzskata ASV investors un filantrops Džordžs Soross.

«Ikviens zina, ka Grieķija nekad nespēs atmaksāt atpakaļ savus parādus, no kuriem lielākā daļa pieder valsts sektoram – Eiropas Centrālajai bankai (ECB), Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm vai Starptautiskajam Valūtas fondam,» interneta vietnē Project Syndicate publicētā rakstā pauž Dž. Soross.

Investors norāda, ka pēc ilgām ciešanām Grieķija ir nonākusi tik tālu, ka grasās sasniegt budžeta pārpalikumu. «Ja vien kreditori varētu atteikties no parādu atmaksas vismaz tik ilgi, kamēr valsts izpildītu aizdevēju noteikumus, Grieķijā varētu atgriezties privātais kapitāls un tās ekonomika strauji atveseļotos,» uzskata ASV miljardieris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādu nomocītā Grieķija daudziem Eiropā šķiet kā nāves gultā guļošs slimnieks, tomēr Krievijas bagātniekiem tā ir vilinoša vieta. Krievu kompānijas parādu krīzes nomocītajā valstī saista salīdzinoši zemās cenas, tieši lidojumi uz Krieviju, kā arī tas, ka lielākā daļa Grieķijas iedzīvotāju ir pareizticīgie.

Tā divi Krievijas īpašumu attīstītāji no Sanktpēterburgas cīnās par iespēju iegādāties neapbūvētu zemes apgabalu netālu no Halkidikiem, kas pieder atvaļinātu Grieķijas armijas virsnieku apvienībai. Krievijas kompānijas katra piedāvājušas pat 200 miljonus eiro par 1,9 tūkstošu hektāru lielu zemes gabalu, lai tur attīstītu atpūtas un izklaides kompleksu, vēsta BBC. Līdzīgu piemēru Grieķijā esot daudz.

Krievijas uzņēmēji norāda, ka viņiem ir liela interese veikt investīcijas eirozonas krīzes skartajā valstī. Grieķu izcelsmes Krievijas uzņēmējs Ivans Savidi BBC stāstīja, ka Atēnām būtu tikai jādod atļauja, un krievu investīcijas uz Grieķiju plūstu milzīgos apmēros. «Ja Grieķija lūgtu Krievijas uzņēmējus, tad nākamā gada oktobrī tā kļūtu par pārtikušu valsti,» klāstījis I. Savidi, kurš kādreiz bijis arī Krievijas Valsts domes deputāts un ir viens no Vladimira Putina līdzgaitniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas notikumu tiešā ietekme uz Latvijas ekonomiku ir zema, ņemot vērā niecīgos abu valstu savstarpējās tirdzniecības apjomus. Latvijas preču un pakalpojumu eksports pagājušajā gadā veidoja tikai 0,2% no kopējā Latvijas eksporta. Preču importa īpatsvars kopējā Latvijas importā ir vēl niecīgāks – 0,08% no kopējā Latvijas preču importa, savukārt pakalpojumu importā Grieķijas īpatsvars veidoja tikai 0,45%, informē Finanšu ministrija.

«Kopš šā gada februāra situācija Grieķijā ir tikai pasliktinājusies, jo esošās valdības bezatbildības rezultātā valsts trauslā ekonomiskā izaugsme ir pilnībā iznicināta. Diemžēl valdība aizvien neapzinās situācijas nopietnību un ved savu valsti pretī katastrofai. Šādas rīcības dēļ visvairāk cietīs tieši Grieķijas iedzīvotāji. Atbildība par notiekošo Grieķijā, kā arī iespējamo ietekmi uz kopējo eirozonu būs jāuzņemas Alekša Cipra populistiskajai valdībai,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

J. Reirs ir pārliecināts, ka sarežģīto Grieķijas ekonomisko situāciju ir iespējams stabilizēt. To pierādīja iepriekšējās valdības cieša sadarbība ar eirozonas dalībvalstīm un starptautiskajiem partneriem, kad Grieķijas ekonomika pēc recesijas sāka uzrādīt nelielu, bet tik vajadzīgu izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Grieķijas bezdarba līmenis sasniedzis rekordu - bez darba ceturtdaļa nācijas

Gunta Kursiša, 11.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas bezdarba līmenis šā gada jūlijā sasniedza jaunu rekordu – 25,1%, savukārt bezdarba līmenis jaunu cilvēki vidū bija 54,2%, liecina jaunākie oficiālie dati.

Jūlijā Grieķijā bez darba bija 1,26 miljoni cilvēku, un aprēķināts, ka pēdējā gada laikā ik dienas darbu zaudēja aptuveni tūkstotis grieķu, citējot Grieķijas Statistikas institūcijas datus, vēsta BBC. Salīdzinājumam, 2008. gada jūlijā Grieķijā bija reģistrēti 364 tūkstoši bezdarbnieku.

Paredzams, ka ieviešot taupības pasākumus un turpinoties krīzei, bezdarba līmenis nākamajos gados pieaugs.

2010. gada aprīlī, kad Grieķija saņēma pirmo aizdevumu un tika uzsāka taupības pasākumu ieviešana, bezdarba līmenis Grieķijā bija vien 11,8% apmērā, norāda BBC. Jau rakstīts, ka taupības režīms Grieķijā pasliktinājis šīs valsts ekonomisko situāciju – tā atzinis Starptautiskais Finanšu institūts (IIF), kas apvieno pasaules bankas un apdrošinātājus. Tāpat jau rakstīts, ka Starptautiskais Valūtas fonds, izvērtējot pašreizējo situāciju Īrijā, atklājis, ka ir kļūdījies par izmaksu cirpšanas un nodokļu paaugstināšanas politiku – negatīvā taupības pasākumu ietekme uz ekonomiku bijusi daudz lielāka, nekā fonds tika rēķinājis iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Grieķija veikusi procentu maksājumus SVF

Žanete Hāka, 07.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķija ceturtdien samaksājusi Starptautiskajam Valūtas fondam procentu maksājumus, liecina SVF informācija.

Tādējādi Grieķija izvairījusies no vēl vienas maksātsnespējas laikā, kad parādu māktā valsts cenšas vienoties par trešo glābšanas plānu.

SVF paziņojumā teikts, ka Grieķija atmaksājusi procentu maksājumus aptuveni 186,3 miljonu eiro apmērā.

Šis ir pirmais maksājums kopš jūnija sākuma, kuru Grieķija veic laikā. Iepriekš Grieķijai bija jāmaksā 1,5 miljardi eiro jūnija beigās, bet pēc tam – 456 miljonus eiro. Šos maksājumus valsts neveica, kļūstot par pirmo valsti, kas nevar atmaksāt SVF aizdevumu.

Kad Grieķija nespēja veikt pirmo maksājumu, SVF iesaldēja Grieķijas pieeju tās resursiem, ieskaitot, nākamajam finansējumam valstij.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piecus gadus pēc ekonomiskās krīzes sākuma Ziemeļeiropā, pateicoties valdību īstenotajiem taupības pasākumiem, situācija ir nostabilizējusies, bet Eiropas dienvidos tā joprojām saglabājas smaga, ko izraisījusi tikai daļēja reformu ieviešana vai, ļaunākajā gadījumā, papildus fiskālie stimuli.

Tā komentārā finanšu medijā Bloomberg norāda dažkārt pretrunīgi vērtētais Zviedrijas ekonomists Anderss Oslunds, kurš kopā ar Valdi Dombrovski sarakstījis grāmatu «Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi».

Krass kontrasts ir starp Latviju un Grieķiju – divām mazām valstīm, kuras ekonomiskā krīze skāra vissmagāk. Abas valstis piemēroja atšķirīgu krīzes risināšanas politiku – Latvija stingru taupības režīmu, savukārt Grieķija valsts izdevumu samazinājumu uzsāka vēlu un nepilnīgi.

Latvijas iekšzemes kopprodukts divu gadu laikā (IKP) samazinājās par 24%, tomēr jau 2011. gadā Latvijas ekonomika auga par 5,5%, bet pērn, visticamāk, valsts tautsaimniecības izaugsme būs 5,3% apmērā, kas ir straujākais temps Eiropas valstu vidū. Tikmēr Grieķija turpinās ciest no recesijas, kas valstī plosās jau vairākus gadus, un Grieķijas IKP samazinājies par 18%. Ekonomists norāda, ka 2008. un 2009. gadā finanšu krīze Latvijā izskatījusies baisāka nekā Grieķijā, taču tad abas valstis izvēlējušās atšķirīgus ceļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Tūroperators: Tūristu topā Grieķija, bet karstos piedāvājumus negaidiet

Natālija Poriete, 13.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp tūrisma galamērķiem nākamajā sezonā ar Grieķiju varētu sākt konkurēt Turcija, taču, tā kā noteicošais aspekts aizvien ir cena, tuvāko 2-3 gadu laikā Grieķija varētu saglabāt līderpozīcijas, intervijā sacīja kompānijas Maouzenidis Group vadītājs Aleksandrs Candekidis.

Ja mēs viena gada laikā palielinājām pārdošanas apjomus gandrīz divas reizes, un nākamajā gadā plānojam tos audzēt pusotru reizi, tad perspektīva, ka Grieķija popularitātes ziņā atpaliks no Turcijas, nav tālu, uzskata viņš.

Viņš piebilst, ka Grieķija Latvijai ir daudz tuvāka nekā, piemēram, Spānija. Otrkārt, Spānijā praktiski nav viesnīcu ar savām pludmalēm. Tas ir neērti un nedroši, ja runā par atpūtu ar bērniem uzskata uzņēmuma vadītājs. Runājot par Itāliju, A. Candekidis uzsver, ka tajā ir maz smilšu pludmales, tāpēc paši itāļi dod priekšroku atvaļinājumam Grieķijā.

«Itālija nav konkurente Grieķijai, un Spānija arī nav. Turcija konkurē ar Grieķiju un Ēģipti, kurā pagaidām tūristu plūsma vēl nav atjaunojusies. Neviena cita valsts šobrīd nevar konkurēt ar Grieķiju. Arī Bulgārija ir populāra, taču tas vairāk ir budžeta segments, un pakalpojumu kvalitāte ir zemāka. Ja runājam par kvalitatīvu virzienu Eiropā, līderis viennozīmīgi ir Grieķija,» viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunotās izaugsmes dēļ Atēnas pieņem lēmumu samazināt krīzes dēļ celtos nodokļus

Pēc sāpīgas taupības politikas gadiem Grieķija šogad paredz 0,6% ekonomikas pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Finanšu ministrija šo prognozi tūdaļ izmantojusi, lai atlaistu arī savilkto fiskālo jostu.

Neklausa troikai

Par troiku dēvētajai starptautisko aizdevēju trijotnei kopš pirmā aizdevuma plāna 2010. gadā ir pastāvīgi nācies stīvēties ar Atēnām par pieprasīto budžeta taupības pasākumu – dažādu subsīdiju mazināšanas un nodokļu celšanas – ievērošanu. Arī nesen Parīzē notikušajās sarunās starp troiku un Grieķijas valdību bijusi stumdīšanās starp taupības politikas prasībām no vienas puses un izaugsmi veicinošu atvieglojumu plāniem no otras puses, ziņo Reuters. Aizdevēju puse tūlītēju politisko reakciju uz vārgulīgajiem makroekonomiskajiem datiem nav atbalstījusi, tomēr tas nav bijis šķērslis Grieķijas premjeram Antonim Samaram nākt klajā gan ar tūlītēju fiskālās politikas taktikas maiņu, gan turpmākajiem plāniem. Pirms tam ticies ar troiku, premjers tūlīt pat izmantojis Tesalonikos notikušās starptautiskās uzņēmējdarbības izstādes tribīni, lai paziņotu par krīzes laika nodokļu pazemināšanu. Pirmām kārtām tas nozīmē ar patēriņa nodokli apliktā apkurē izmantotā šķidrā kurināmā atbrīvošanu no šā sloga par 30%, kā arī tiek solīta tautā nīstā nekustamā īpašuma nodokļa maiņa, ziņo Grieķijas laikraksts To Vima. Nodokļu mazināšanas plāna detaļas tiks publicētas oktobrī kopā ar nākamā gada budžeta plānu. Tā politiskā vēsts ir četrus gadus ilgušo taupības pasākumu beigas un valsts atgriešanās pie ekonomikas izaugsmes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ēnu ekonomika Grieķijā līdzvērtīga ceturtajai daļai IKP

Jānis Rancāns, 07.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomika Grieķijā ir līdzvērtīga gandrīz ceturtajai daļai valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), aplēsis Londonā bāzētais Ekonomisko jautājumu institūts.

Saskaņā ar institūta aplēsēm aizvadītajā gadā ēnu ekonomika Grieķijā sasniegusi 24% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas bijis viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā, tomēr zemāks nekā pirms desmit gadiem, kad ēnu ekonomika parādu krīzes skartajā valstī veidoja gandrīz 30% no IKP.

Grieķijā bijis viens no augstākajiem pašnodarbināto īpatsvariem Eiropas Savienībā – aptuveni 48% darbaspēka bijuši pašnodarbinātie. Tāpat Grieķijā ir augstākais nelegāli nodarbināto imigrantu īpatsvars starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīm. Grieķijā 4,45% no darbaspēka ir nelegālie imigranti.

«Galveni ēnu ekonomikas iemesli saistīti ar nodokļu un sociālās drošības slogu, attieksmi pret nodokļiem, valsts iestāžu kvalitāti, darba tirgus regulēšanu un sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti,» norāda institūts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Slovākija: pašreizējā formā eirozona neizdzīvos

Jānis Rancāns, 01.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savā pašreizējā formā eirozona neizdzīvos, to būs spiestas pamest viena vai, iespējams, divas valstis, kuras nespēs izpildīt savas apņemšanās, uzskata Slovākijas premjerministrs Roberts Fico (Robert Fico), vēsta Reuters.

«Es domāju, ka pienāks laiks, kad kļūs skaidrs, ka dažas valstis nespēj apņēmīgi pieturēties pie finanšu konsolidācijas un, iespējams, ka viena vai divas valstis eirozonā nepaliks,» R. Fico sacīja telekanālam Markiza.

Slovākijas premjers norādīja, ka viena no šādām valstīm varētu būt Grieķija, kas jau patlaban ar grūtībām pilda starptautisko aizdevēju prasības. «Es domāju, ka Grieķija nevar izpildīt savas apņemšanās. Viņi prasa aizvien vairāk izņēmumu un laika. Būtu pareizi, ja lielākās eirozonas valstis pieņemtu stingru pozīciju attiecībā uz Grieķiju,» uzsvēra R. Fico.

Gadījumā, ja Grieķija nespēs pildīt savas saistībasm tās aiziešana no eirozonas, visticamāk, būšot koordinēta, atzina Slovākijas premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz Grieķijas vājo finanšu disciplīnu, ir daudz argumentu, lai šo valsti neatstātu ārpus eirozonas, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Dienvideiropas valsts Grieķijas jaunās valdības izpausmes, kuras attiecībā uz starptautiskajiem aizdevējiem varētu uzskatīt par šantāžu, aktualizējušas viedokli, ka būtu labāk, ja šī valsts eirozonu atstātu. Sevišķi tāpēc, ka grieķu nesteigšanās vai nevēlēšanās pildīt saistības galu galā var likt ķerties pie dažādiem eirozonas stabilitātes mehānismu iedarbinošiem līdzekļiem, tādējādi ietekmējot daudzu citu Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotāju makus.

«Grieķijas jautājums jau tik ilgstoši ir dienaskārtībā, ka tirgus dalībniekus, Eiropas sabiedrību un politiķus lielā mērā pieradinājis pie iespējas, ka šī valsts būs spiesta eirozonu pamest. Tomēr, ņemot vērā precedentu neesamību, tieša un nepārprotama eirozonas pamešana var arī nenotikt. Tas, visticamāk, var īstenoties pietiekami ilgstoša procesa veidā, kad Grieķija formāli atrodas eirozonā, jo nav ieinteresēta to pamest, bet tās darbība tiek ierobežota un tā de facto īsteno rīcību, ko var interpretēt kā alternatīvas valūtas ieviešanu. Precīzi izteikt turpmākā scenārija prognozi nav iespējams,» skatījumu uz situāciju Grieķijā ieskicē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas aiziešana no eirozonas, kas ļaunākā scenārija gadījumā līdzīgus notikumus izraisītu arī Spānijā, Itālijā un Portugālē, varētu aizsākt «ugunsgrēku», kas radītu 17 triljonu eiro lielus zaudējumus, secināts pētījumā.

Dienvidu valstīm pametot eirozonu, visā pasaulē sāktos ilga un dziļa recesija, kas aptvertu gan Ķīnu, gan ASV. Tikmēr valstīs, kuras izstājas no eirozonas, ievērojami palielinātos politiskā un sociālā spriedze, uzskata Vācijas konsultantu kompānija Prognos, kas Bertelsmann fonda uzdevumā veikusi pētījumu.

Pētījumā arī atzīts, ka sekas, ko izraisītu Grieķijas aiziešana no eirozonas, ir neizzināmas. Tomēr esot iespējama «domino efekta» rašanās, kurš palielina Spānijas, Portugāles un Itālijas bankrota iespēju.

Lai gan Eiropas Savienībai (ES) nav izstrādāts mehānisms, kas ļautu kādu valsti izmest no eirozonas, tomēr gadījumā, ja Grieķijas starptautiskie kreditori valstij pārtrauktu maksāt aizdevumu, Atēnām nebūs naudas, lai maksātu pensijas un algas, un valstij nekas cits neatliks kā ieviest savu valūtu, raksta Euobserver.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Latvijas ieguldījumi ECB un ESM – divi riski

Gatis Eglītis, ekonomists, 21.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija, pievienojoties eirozonai, uzņēmās saistības veikt iemaksas Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) pamatkapitālā: kopā ap 170 miljoniem eiro (0,27% no ESM kapitāla). ESM ir finansiālas palīdzības fonds eirozonas valstīm, tomēr vislielākā fonda «kliente» ir Grieķija, kura līdz šim aizņēmusies ap 40 miljardu eiro. Tas ir papildus jau eirozonas valstu un EFSF aizdotajiem 193 miljardiem eiro (Latvija šajos aizdevumos nepiedalās), tāpēc kopējais Grieķijas parāds ir izaudzis līdz 330 miljardiem eiro (ap 180% no IKP).

Laikam tikai retais tic, ka Grieķija spēs parādu atmaksāt pilnā apmērā, lai gan aizdevumu nosacījumi ir ļoti pretimnākoši: piemēram, ESM aizdevumiem ir gandrīz bezkuponu maksājumi ar pakāpenisku pamatsummas atmaksu, sākot no 20 gadiem un nākamo 20 gadu laikā. Tātad tos plānots pilnībā atmaksāt tikai pēc 40 gadiem, un nauda jāatdod pēc nomināla, pat ja šo gadu laikā būs bijusi liela inflācija.

Tas nozīmē, ka gadījumā, ja Grieķija dažādu apstākļu dēļ (piemēram, politiskā nestabilitāte, globāla finanšu krīze, nodokļu ieņēmumu sabrukums) nespēj vai atsakās atdot ESM parādu vai arī ESM dalībvalstis nolemj atlaist daļu parāda, piemēram, 10 miljardus eiro, tad visām ESM dalībvalstīm solidāri jāsedz zaudējumi, kas Latvijas gadījumā sastādītu 0,27% jeb ap 27 miljoniem eiro. Tā neapšaubāmi būtu nepatīkama ziņa Latvijas nodokļu maksātājiem. Lai gan pašreiz Grieķijas ekonomika pamazām atkopjas un nākamgad tiek plānota starptautiskās aizdevuma programmas izbeigšana, ir būtiski riski saistībā ar banku sektoru, kura lielākā daļa ir nonākusi valsts pārvaldībā. Banku sliktie kredīti pārsniedz 50%, un daudzi ar bažām gaida Eiropas Centrālās bankas (ECB) banku stresa testa rezultātus pēc jaunajiem IFRS 9 standartiem, kas var atklāt vēl lielākus zaudējumus un radīt finanšu nestabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ekonomikas doktors: daudzi uzskata eiro ieviešanu par neizdevušos vēsturisko eksperimentu

Ieva Mārtiņa, 12.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi zināmi ekonomisti ir vienisprātis par to, ka eiro ieviešana pirms 13 gadiem eirozonā, kur tagad ir jau 17 valstis ar 331 miljoniem iedzīvotājiem, izrādījies neizdevies vēsturisks eksperiments. Tiesa, daudzi arī tic eiro, tomēr tas nevar saglabāties tādā Eiropas valūtas savienības sastāvā, kā ir tagad.

Uz to DB norāda Vācijā dzīvojošais Latvijas izcelsmes ekonomikas doktors profesors Jānis Ofmanis. Apkopojot datus un ekspertu teikto medijiem Vācijā, profesors uzskaita vairākus iemeslus šādiem secinājumiem.

Pēc J.Ofmaņa teiktā, galvenais avots eksperimenta neveiksmēm, pirmkārt, saistīts ar konjunktūras atbalsta un valūtas bāzes atšķirībām. Proti, visām vadošo industriālo pasaules valstu valūtām ir drošs vairāk vai mazāk vienpakāpes konjunktūras atbalsts un valūtas bāze. Piemēram, ASV dolārs stingri balstās uz Amerikas 50 štatu vienpakāpes konjunktūras atbalstu, vai mārcņa - uz 18 Lielbritānijas grāfistēm. Savukārt tas, ko var redzēt šodien eirozonā, ir : svarīgu konjunktūras datu atšķirīgs daudzpakāpju līmenis, kas nav varējis kļūt par tādu pašu uzticamu balstu un bāzi vienotajai valūtai eiro. Pie Māstrihtas normatīva 3%, piemēram, Vācijā valsts budžeta deficīts 2005.gadā bija 3,3% no IKP, tāds pats bija arī 2011.gadā. Tikmēr Grieķijā attiecīgi 4,5% no IKP un 10,5% no IKP. 2005.gadā lielākais deficīts 6% apjomā bija Portugālē, bet budžeta pārpalikums 2,6% apjomā bija Somijai. Tāpat starp valstīm ievērojami atšķiras bezdarba līmenis, vidējais ienākumu līmenis un citi rādītaji, turklāt tie spēcīgi atšķiras no vidējiem eirozonas rādītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozona bez federalizācijas rada politiskas dilemmas, kas neiet kopā ar Eiropas demokrātiskumu

Grieķijas maksātspējas krīzē aizdevēji nedomā par pašu parādnieci, bet par savām pretrunīgajām interesēm, saka ASV ekonomists Teksasas universitātes Ostinā profesors Džeimss Gelbreits.

Kā jūs komentējat šo situāciju, kurā mēs Eiropā esam iekūlušies, kad grieķi saka – mēs gribam palikt eirozonā, bet mēs nepildīsim visādus tur noteikumus.

Grieķiem ir ļoti skaidra sapratne par to, kas ir nogājis greizi ar taupības politikas memoranda izpildi. Ir skaidrs, ka Grieķijā šī politika piecos gados ir caurkritusi. Tā ir iznīcinājusi trīs valdības – Papandreu, Papademosa un Samara. Un šī gada janvārī notikušās vēlēšanas radīja valdību ar visai skaidru ideju, kā Grieķijā ir jāmainās pašām pamata lietām. Tas viss tika bloķēts tādu iemeslu dēļ, kam nav nekāda sakara ar Grieķiju. Grieķu gadījumā tam nav nekāda specifiska attaisnojuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Grieķija «izvilks» līdz novembrim

Jānis Rancāns, 05.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķija vairs nevar lūgt saviem iedzīvotājiem pieņemt papildus taupības pasākumus, sacījis parādu nomocītās valsts premjers Antonis Samars, brīdinot, ka viņa valstij bez starptautiskā aizdevuma nauda beigsies jau novembrī.

Uz jautājumu, cik ilgu laiku Grieķija var «izdzīvot» bez starptautiskā aizdevuma nākamās maksājuma kārtas, A. Samars norādīja, ka tikai līdz novembrim, bet tad valsts kabatas būšot tukšas. «Es nevaru un arī nenoliegšu – Grieķijas demokrātija ir saskārusies ar, iespējams, savu lielāko izaicinājumu,» norādīja ministrs.

Sarunā ar Vācijas laikrakstu Handelsblatt A. Samars atkārtoti uzsvēra, ka Grieķijai nepieciešams papildus laiks, lai īstenotu starptautiskā aizdevuma programmu.

Parādu krīzes nomāktajai Grieķijai nepieciešams Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda aizdevuma nākošais maksājums aptuveni 31,5 miljardu eiro apmērā. Tas patlaban ir aizturēts, jo Grieķijas kreditori cenšas panākt vienošanos ar Atēnām par papildus taupības pasākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas bankas būs slēgtas līdz 6.jūlijam un tikmēr no bankomātiem cilvēki ar vienu bankas karti varēs izņemt ne vairāk kā 60 eiro dienā, teikts pirmdienas rītā publiskotajā oficiālajā paziņojumā.

Uz ārvalstu banku kartēm šie ierobežojumi naudas izņemšanai bankomātos neattieksies.

5.jūlijā Grieķijā plānots referendums jautājumā par to, vai Grieķijai jāpieņem starptautisko kreditoru nosacījumi attiecībā uz finansiālo palīdzību.

Dekrētā, kuru parakstījis Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs un Grieķijas prezidents Prokops Pavlopuls, izklāstīti finanšu institūcijām noteiktie ierobežojumi laika posmam no 28.jūnija līdz 6.jūlijam.

Uz pensiju maksājumiem banku pārskaitījumu ierobežojumi neattieksies un interneta banku darījumi Grieķijā darbosies normāli. Arī veikalos varēs norēķināties ar banku kartēm, kā parasti. Savukārt pārskaitījumiem uz ārvalstīm būs nepieciešama Finanšu ministrijas komisijas atļauja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādu krīzes skartā Grieķija ir paveikusi ievērojamu progresu savu finanšu uzlabošanā, tomēr Atēnām joprojām ir jāpievērš liela uzmanība, lai cīnītos ar nodokļu nemaksāšanu, atzinis Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

SVF norādījis, ka Grieķijā «bēdīgi slavenā» izvairīšanās no nodokļu maksāšanas joprojām sasniedz ievērojamu līmeni. «Šajās jomās nepieciešams spert izšķirošus soļus, lai sasniegtu līdzsvarotu ekonomikas koriģēšanu,» teikts SVF paziņojumā. Šādos apstākļos lielākais krīzes smagums gulstoties uz pensionāriem un vidusšķiru, kamēr bagātnieki un pašnodarbinātie «savu daļu nemaksā».

Fonds aicinājis Grieķijas valdību nostiprināt nodokļu administrācijas iestāžu neatkarību, lai tādējādi vieglāk varētu veikt reformas.

Tāpat Grieķijai nepieciešams atlaist daļu no civildienesta ierēdņiem, lai pēc tam varētu darbā pieņemt labāk kvalificētus darbiniekus, nevis cerēt uz brīvprātīgu aiziešanu no ieņemamajiem amatiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdien, 12. jūlijā, eirozonas līderi ārkārtas samitā panāca vienošanos par jauno iespējamo Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmu caur Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), aizņemoties nepieciešamos līdzekļus ārējos tirgos. Ja Grieķijas valdība līdz 15. jūlija dienas beigām būs veikusi visas nepieciešamās reformas, eirozonas dalībvalstis izskatīs (valstu valdības vai nacionālie parlamenti) iespēju uzsākt sarunas ar Grieķiju par Saprašanās memoranda sagatavošanu.

«Eirozonas finanšu ministri ir skaidri pauduši nostāju – ar šantāžu un draudiem Grieķija nevarēs panākt rezultātu! Par aizdevuma programmas uzsākšanu var vienoties, tikai pildot valsts uzņemtās saistības. Tāpēc pirms uzsākt jauno aizdevuma programmu finanšu ministri ļoti rūpīgi izvērtēs paveiktās reformas,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Esošajā krīzes situācijā Grieķijas valdībai ir jāizpilda visi nosacījumi, īstenojot bargas un apjomīgas reformas, lai stabilizētu ekonomisko situāciju valstī, kā arī sakārtotu finanšu sektoru. Eirozonas valstu līderu un finanšu ministru pārliecība ir nelokāma – aizdevuma programma Grieķijai varētu tikt uzsākta, tikai veicot strukturālās reformas, kas sakārtotu Grieķijas tautsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Grieķijas vienīgais Ferrari dīleris divos gados nav pārdevis nevienu automašīnu

Jānis Rancāns, 20.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas vienīgais Ferrari izplatītājs divu gadu laikā nav pārdevis nevienu luksusa klases automašīnu. Tas liecina par ekonomiskās krīzes ievērojamo ietekmi uz šīs valsts autotirgu.

Ekonomiskās krīzes plosītās valsts automašīnu tirgus ir ievērojami cietis. Šā gada pirmajos septiņos mēnešos jaunu automašīnu reģistrācija Grieķijā samazinājusies par vairāk nekā 75%, salīdzinot ar 2008. gadu, kad sākās valsts ekonomiskās nedienas. 2008. gadā Grieķijā tikuši reģistrēti 187 tūkstoši jaunu automašīnu, no kurām 12 bija Ferrari, bet vairāk nekā 300 – Porsche. Šā gada pirmajos septiņos mēnešos Grieķijā reģistrēti tikai 37 tūkstoši jaunu automašīnu un starp tām nav bijis neviens Ferrari un tikai seši Porsche.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ES strādā, lai stingri noturētu Grieķiju eiro zonā

BNS/AFP, 15.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) pirmdien paziņoja, ka tās vienīgais mērķis saistībā ar Grieķiju ir stingri noturēt valsti, kurai divas reizes ir bijis nepieciešams glābšanas aizdevums, eiro zonā.

«Vienīgā iespēja, pie kuras strādā [Eiropas] Komisija ir Grieķijas stingra noturēšana eiro zonā,» žurnālistiem teica Eiropas Komisijas (EK) preses pārstāve laikā, kad izplatījušās spekulācijas, ka tirgus satricinājumu dēļ Grieķija varētu atstāt vienotās valūtas zonu.

«Domāju, ka šīs Eiropas Komisijas saistības pret Grieķijas varas iestāžu un Grieķijas iedzīvotāju centieniem ir paustas ļoti skaidri,» viņa piebilda.

Laikā, kad pasaules ekonomikai draud jauni satricinājumi, liela uzmanība tiek pievērsta Grieķijas situācijai, un ES ekonomikas komisārs Pjērs Moskovisī pirmdien sāka vizīti Grieķijā, lai iepazītos ar progresu taupības pasākumu īstenošanā, kam Grieķija piekrita apmaiņā pret diviem plašiem glābšanas aizdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz puse Grieķijas uzņēmumu izvairās no nodokļu nomaksas. Varasiestādes plāno konfiscēt uzņēmumiem un privātpersonām piederošos īpašumus, ja tie nenomaksās savus nodokļu parādus.

Saskaņā ar Grieķijas valdības plānu, Finanšu ministrija brīdinās tos nodokļu parādniekus, kuru nenokārtotās saistības pārsniedz 10 tūkstošus eiro, ka pēc divdesmit dienām, ja nodokļi netiks samaksāti, tiem konfiscēs īpašumus. Šādi pasākumi paredzēti, lai cīnītos ar plaši izplatīto izvairīšanos no nodokļu maksāšanas Grieķijā. Aprēķini liecina, ka kopumā Grieķijā nodokļu un obligātās sociālās apdrošināšanas parādu apjoms sasniedzis 60 miljardus eiro, vēsta Euobserver.

Nedēļas sākumā publiskotās Grieķijas Finanšu ministrijas aplēses liecina, ka gada pirmajos sešos mēnešos nodokļos iekasēts par 1,5 miljardiem eiro mazāk, nekā paredzēja izvirzītais mērķis. Tāpat secināts, ka vidēji puse no uzņēmumiem Grieķijā veido dažādas shēmas, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas. Laika posmā no 25. jūlija līdz 5. augustam Grieķijā tika pārbaudīti 1,5 tūkstoši uzņēmumu un atklājās, ka 731 no tiem – lielākoties restorāni, bāri, kafejnīcas un naktsklubi - mēģina izvairīties no nodokļu maksāšanas. Visasāk centieni nemaksāt nodokļus izpaužoties Evias un Skirosas salās, kur 85% uzņēmumu izvairījušies no nodokļu maksāšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķija līdz šīs nedēļas beigām nespēs izpildīt starptautisko aizdevēju nosacījumus par sabiedriskā sektora reformām, atzinusi valsts finanšu ministrija. Iepriekš aizdevēji pavēstīja, ka finanšu palīdzība Grieķijai varētu tikt iesaldēta, ja valsts nepildīs nosacījumus.

Atēnas gan cer, ka izdosies panākt vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem pirms pirmdien paredzētās eirozonas finanšu ministru tikšanās. Db.lv jau vēstīja, ka Grieķija brīdinājumu saņēma pēc tam, kad valsts valdība pirmdien atsāka sarunas ar aizdevējiem par nākamās finanšu palīdzības daļas saņemšanu 8,1 miljarda eiro apmērā. Eirozonas amatpersonas atzinušas, ka aizdevēji ir neapmierināti ar Grieķijas progresu veicot reformas valsts pārvaldes sektorā.

Eirozonas amatpersonas atklājušas, ka aizdevuma nākamā kārta varētu tikt iesaldēta, ja Atēnām neizdosies pārliecināt par reformu progresu. Nauda Grieķijai nepieciešama jau augustā, kad beidzas derīguma termiņš 2,2 miljardus eiro vērtām obligācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru