Kamēr Latvijā nebūs Valsts IKT CEO, tikmēr IT sistēmu plānošanā, ieviešanā, iepirkumos un valsts pārvaldībā IT jomā izmaiņas būs gausas
Tā intervijā Dienas Biznesam norāda DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis. Ceturtdien, 26.novembrī, Dienas Bizness rīko IKT konferenci, kuras pirmā daļa būs veltīta inovācijām un Izraēlas pieredzei iesācējuzņēmumu jomā, bet otrā daļa būs par IKT iepirkumiem un vietējo tirgu, kā valsts līmenī IKT jautājumus pacelt augstākā līmenī. Jāņem vērā, ka esošais Eiropas Savienības 2014.–2020.gada plānošanas periods ir īpaši būtisks IKT nozarei, jo iepriekšējais periods nebija pārlieku veiksmīgs.
Kā Latvijā ir vērtējami IT jomas iepirkumi un realizētie projekti? Vai tiek sasniegti izvirzītie mērķi?
Es domāju, ka lielā mērā valsts informācijas sistēmu izstrādē nav viena vainīgā, bet ir vairākas puses. Lielākā problēma ir tāda, ka pasūtītāja pusē nav kompetentu projektu vadītāju. No tā izriet viss pārējais – tiek iztērēts laiks, vēlāk projekts vairs nav aktuāls vai vispār netiek palaists. Nauda tiek izlietota, bet jēgas nav.
Kas būtu jādara, lai to mainītu?
Pasūtītājam ir jābūt daudz izglītotākam, pietiekoši atvērtam, kontrolējot procesus un nosakot prasības. Procesa kontroles laikam ir jābūt īsākam, jāskatās katru mēnesi līdz projekta noslēgumam. Kontrolei un atskaitēm ir jābūt nepārtraukti. Tam budžetā ir jāparedz nauda, lai darbinieks būtu štatā, jo, tiklīdz viņš būs piesaistīts ārpakalpojumā, ir paredzamas manevru iespējas.
Nevar būt, ka visi projekti no valsts puses ir bēdu ieleja, kuri, jūsuprāt, ir veiksmīgi?
Es domāju, ka iepirkumi ar standarta procedūrām ir labi, piemēram, saistībā ar «dzelžu» (datortehnikas – red. piez.) iegādi Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) (pie Valsts reģionālās attīstības aģentūras – red. piez.).
Vai Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS) ir pozitīvs vai negatīvs piemērs?
Ikdienā to izmantojam, jau esam pie tās pieraduši, varbūt ergonomikā iespējami uzlabojumi, bet savas funkcijas EDS pilda, tāpēc tur viss ir kārtībā.
Iepriekšējais ES fondu plānošanas periods IKT nozarei nebija samērā veiksmīgs, tāpēc 2014.–2020.gads ir diezgan izšķirošs, lai tiktu radīta pievienotā vērtība un sistēmas tiktu plaši izmantotas.
Piedalījos pāris sapulcēs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) par vienoto e-paraksta adresi, valsts plāniem datu centru jomā un tas, kas pievērsa manu uzmanību, bija uzstādījums no valsts puses. Proti, visu darām tāpēc, ka fondi tuvojas. Nevis tāpēc, ka mums nepieciešams uzlabot efektivitāti, bet tāpēc ka pieejamas fondu naudas. Tas skan ļoti jocīgi. Akcents tiek likts nevis uz funkcionalitāti, bet naudas pieejamību. Tā nav pareizā pieeja. Līdzīgi kā iet uz veikalu nevis pēc konkrētas preces, bet tāpēc, ka ir nauda, ko iztērēt.
Kādā virzienā līdzekļi būtu jāplāno esošajā ES fondu plānošanas periodā? Iepriekš izskanējušas vairākas aktivitātes – valsts informācijas sistēmu attīstība, e-paraksts, e-pārvalde, e-adrese, atvērtie dati, vienotais datu centrs utt.
Labā ideja bija visam pieiet no funkcionalitātes viedokļa. Prakse, kad resori iesūta savus pieprasījumus, kurus saliekot kopā, pusi nemaz nevajag, nav pareizi. Piemēram, šobrīd šūpojas e-veselības projekti, izskanējis, ka ārsti risinājumus nelieto. Jautājums ir tāds – vai tad, kad projekti tiks pabeigti vai no funkcionalitātes viedokļa būs tieši tas, kas ārstiem ikdienā ir vajadzīgs? Piemēram, e-klasi veidojām no funkcionalitātes puses, prasījām skolām un skolotājiem, ko viņi vēlas, nevis – mēs uztaisīsim un jūs lietosiet!
Valstī iedzīvotāju kļūst mazāk, bet ministriju uzturēšanas izdevumi pēc DB apsekojuma pieaug. Vai IKT nevar palīdzēt valsts pārvaldei kļūt efektīvākai? Piemēram, skatoties pērnā gada uzņēmuma datus, var redzēt, ka liela daļa uzņēmumu strādā efektīvāk, ir pieaugusi rentabilitāte.
Ir nepieciešams labais piemērs, piemēram, datu analīze, kur, kas tiek maksāts, kādi nodokļi iekasēti, cilvēki, izdevumi, reģioni. Šādi var ietaupīt un beigās iegūt vairāk naudas. Ja projektus virzītu šādā veidā, tad varētu būt ekonomija, izdevumu kontrole un saprašana. Ja pareizi atceros, labs piemērs šādas analītikas sistēmas ieviešana ir Vācija.
Visu interviju IKT jomā vajadzīgs mandāts lasiet 24. novembra laikrakstā Dienas Bizness.
