Mežs – mūsu bagātība. Mūsu Latvijas zaļais zelts. Latvija nenoliedzami ir zaļo mežu zeme un meži ir viens no valsts galvenajiem dabas resursiem. Eiropas Savienības "Zaļais kurss" paredz trīs miljardu koku iestādīšanu līdz 2030. gadam, kas ir ļoti apsveicams plāns. Taču, ko iesākt, ja tajā pat laikā “Zaļais kurss” plāno izskaust kūdru un kūdras produktu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā?

Meža nozares pārstāvji uz to norāda, ka meža stādus bez kūdras vispār nav iespējams izaudzēt. Latvijas meži ir vērtīgs un nenovērtējams resurss ekonomiskajām, vides un arī sociālajām vajadzībām. Kokapstrāde, mežizstrāde un kokrūpniecība nodrošina darbavietas un ekonomisko attīstību.

Kokmateriālu eksports veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Meži veic svarīgu lomu dabas aizsardzībā un bioloģiskajā daudzveidībā, nodrošinot svarīgu biotopu un ekosistēmu daļu, kas ir būtiska ekosistēmu līdzsvara uzturēšanai. Mežs darbojas arī kā oglekļa piesaistītājs, jo fotosintēzes procesā koki piesaista CO2 no atmosfēras, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā oglekļa uzkrāšanās nekad neapstājas, jo jaunie kociņi aizstāj nocirstos. Nocirstā kokā ogleklis joprojām ir piesaistīts - kā oglekli uzglabājoša „noliktava”.

ES Zaļais kurss skars ikvienu meža nozarē strādājošu uzņēmumu, visticamāk, samazināsies koksnes resursu ieguvei pieejamo platību apmērs, tādējādi raisot ķēdes reakciju, tāpēc Latvijai ir jābūt savai zinātniski pamatotai pozīcijai, lai šo izaicinājumu pārvērstu ieguvumos.

Tāds ir Latvijas Meža sertifikācijas padomes organizētās 6. starptautiskās konferences Dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana – veiksmīgas sociālekonomiskās attīstības pamatnosacījums Eiropas Savienības jaunās vides politikas ieviešanas periodā referentu un diskusiju secinājums.

Latvijas Meža sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa uzsvēra, ka tie lēmumi, kuri ir pieņemti un kurus vēl arī tiek plānots pieņemt saistībā ar Eiropas Zaļo kursu, attieksies arī uz Latviju un ietekmēs ļoti daudzus sektorus. Par savu vietu un konkurētspēju šajā jaunajā pasaules sistēmā ir jādomā ne tikai Latvijai, bet arī citām valstīm, kurās ir liels mežu īpatsvars, kurās ir attīstīta meža nozare. “Šajā jomā liela nozīme būs Latvijas zinātniekiem un jo īpaši zinātnē balstītiem secinājumiem par to, kas un kā jādara Latvijā, jo tas, kas ir labs un derīgs kādā dienvidu zemē, kur mežs ir retums, nav un nevar būt piemērojams tādā valstī kā Latvijā, kur meži aizņem vairāk nekā pusi no visas valsts teritorijas,” tā M. Liopa.

Pēdējo gadu laikā ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai pasaules kontekstā tiek piešķirta arvien lielāka vērtība, banku veiktās aptaujas gan rāda, ka daļa vietējo uzņēmumu uz šiem jautājumiem joprojām raugās tikai caur atkritumu šķirošanas un resursu patēriņa samazināšanas prizmu.

Lai bizness mūsdienās gūtu panākumus, tam ir jābūt ilgtspējīgam, jo ilgtspēja palīdz ne tikai inovāciju ieviešanā un izaugsmē, bet arī būtiski palielina uzņēmumu konkurētspēju, atzīmē Madara Apsalone, Philip Morris ārējo attiecību vadītāja Latvijā. Viņa stāsta, ka Philip Morris ilgtspējas stratēģija primāri balstās ESG principiem, kas sevī ietver dažādus vides, sociālos un pārvaldības procesus. Atbilstoši tam pēdējo gadu laikā Baltijas reģionā ieviesti vairāki uzņēmējdarības ilgtspējas veicināšanas pasākumi - tie saistās gan ar darbinieku labbūtības uzlabošanu, gan vides aspektiem, tajā skaitā uzņēmuma ekoloģiskās pēdas samazināšanu, teic M.Apsalone.

Par it kā klimata izmaiņu apturēšanai paredzētajiem aizliegumiem mežsaimniecībā un lauksaimniecībā un to ietekmi uz Latvijas ekonomiku Māris Ķirsons laikrakstam Diena intervē mežsaimnieku Māri Liopu.

Eiropas Savienības (ES) zaļais kurss būtiski ietekmēs zemes apsaimniekošanu un darba vietas Latvijā. Runa ir ne tikai par lauksaimniecības, mežsaimniecības un kūdras nozares uzņēmumiem un attiecīgajām darba vietām, bet par teju vai visu preču un pakalpojumu cenu paaugstināšanos. Šis ir ļoti svarīgs iemesls, lai Latvijai būtu sava zinātniski pamatota pozīcija, lai iespējamo problēmu pārvērstu ieguvumā, skaidro Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemes izmantošanas komitejas priekšsēdētājs un Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs M.Liopa.

Fragments no intervijas

Vai problēmas gaidāmas arī lauksaimniekiem?

Ja patiešām Eiropas Zaļais kurss tiks ieviests tādā formā, kā pašlaik izskan iespējamie šī kursa ieviešanas scenāriji, tad Latvijas tautsaimniecība, kas saistīta ar zemes izmantošanu, beigs savus eksistenci.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumā Miljonārs saka uzņēmuma Karavela īpašnieks Andris Bite.

Fragments no intervijas

"Pašreizējais jaunākās modes kliedziens teju vai visās sfērās ir Eiropas Zaļais kurss, kas patiešām ietekmēs ne tikai tos, kuri saimnieko uz zemes, – lauksaimniekus, mežsaimniekus, bet arī kokrūpniecību, pārtikas pārstrādi, tai skaitā zivrūpniecību un arī zivju ieguvi, transportu un faktiski visu mūsu dzīvi. Esmu par to, ka ir nepieciešams samazināt visa veida atkritumus, veikt to maksimāli iespējamu pārstrādi un atkārtotu izmantošanu, taču jautājumi ir par tā konkrētām izpausmēm, riskiem un ietekmi. Ja patiešām tas tiks ieviests tādā formā, kā pašlaik izskan iespējamie šī kursa ieviešanas scenāriji, tad Latvijas tautsaimniecība, kas saistīta ar zemes izmantošanu, beigs savus eksistenci. Ne jau velti vairāku uzņēmēju nevalstisko organizāciju vadītāji apgalvo, ka Zaļais kurss ir ieguvis nevis vīzijas, bet gan halucināciju apveidus. Piemēram, izvirzītie mērķi par noteiktu apjomu samazināt augu aizsardzības līdzekļus un minerālmēslus būtiski samazinās iegūstamās ražas apjomu salīdzinājumā ar pašreizējo. Ticu un ceru, ka veselais saprāts uzvarēs un Zaļais kurss iegūs praktiskus un reāli izpildāmus pasākumus un sasniegs izvirzīto mērķi. Pielikšu visas savas pūles, lai tā notiktu. Šajā ziņā izšķirošs būs 2022. un 2023. gads ar to inflācijas līmeni, kāds būs pārtikā, ko pašlaik patērētājs neredz veikalā. Sekas pašreizējām sarunām ar veikaliem par preču cenām plauktos pircējs ieraudzīs tikai apmēram pēc diviem ceturkšņiem – sešiem mēnešiem. Tas liecina, ka būs dramatisks cenu lēciens, jo Karavelai ir pozīcijas, kuru produktiem tirgū būs 40% pieaugums, kas veikalu plauktos pārvērtīsies vismaz par 60% kāpumu. Tas nozīmē, ka jau pašlaik situācija, kad būtiski pieaug minerālmēslu cenas (jo aug dabasgāzes cenas), pārtikas pieejamība samazināsies, jo tā vienkārši kļūs daudz dārgāka. Tieši šis varētu būt tas būtiskākais arguments, kas atvēsinās sakarsušos prātus saistībā ar Zaļā kursa iespējamajiem ieviešanas scenārijiem. Protams, ja arī iegūtā raža būs par 30- 50% mazāka, tad tas atsvērs produkcijas cenu dubultošanos. Vienlaikus šādā situācijā, visticamāk, nekādus klimata neitralitātes mērķus realitātē sasniegt nebūs iespējams. Viens ir stāsts, kur Briseles ierēdņi ir izdomājuši, kādā sapņu pilī vēlas nokļūt, bet otrs stāsts ir lielo ekonomiku vēlme šo situāciju izmantot, lai ierobežotu konkurenci nevis tikai ar Latvijas vai Lietuvas, bet arī ar Polijas, Čehijas, Ungārijas, Slovākijas ražotājiem. Latvijas valstij nav vēlmes analizēt ekonomiku un modelēt tās nākotni konkrētos apstākļos (pie noteiktiem nosacījumiem). Vecajās ES dalībvalstīs saprot, ka industrijas no tām bēg un tāpēc šis process ir jāapstādina".

Meža nozare Latvijā vēsturiski ir bijusi un ir viens no ekonomikas stūrakmeņiem, kas gadu no gada uzrāda labu izaugsmi. Arī pēdējos gados strauji auguši gan apjomi, gan produkcijas vērtība.

Tomēr, ņemot vērā divus globāli nozīmīgus ietekmes faktorus – karu Ukrainā un Eiropas virzību uz klimata mērķu sasniegšanu – Latvijas meža nozare būs spiesta mainīties. Ražotājiem tas liks raudzīties izaugsmes virzienos, kas paredz komplicētāku produktu ražošanu.

Par meža nozari uzskata mežsaimniecību, kokapstrādi un mēbeļu ražošanu, un tā veido aptuveni 5% no kopējās pievienotās vērtības (šāds līmenis saglabājas jau kopš 1995. gada). Nozare attīstās līdzvērtīgi kopējai tautsaimniecībai un tās nozīmīgums pēdējo 25 gadu laikā bijis nemainīgs. Meža nozare veido aptuveni 20% no preču eksporta jeb 15% no kopējā preču un pakalpojumu eksporta. Kokapstrāde ir lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare, kas nodrošina vairāk nekā ceturto daļu no apstrādes rūpniecības izlaides.

Šobrīd situācija pasaulē ir neskaidra un grūti prognozējama. No vienas puses, degvielas cenu pieaugums mudina domāt par alternatīviem pārvienošanās līdzekļiem un pie vairākiem piegādātājiem rindā pēc elektroskūteriem jāgaida vairākus mēnešus. Tas ļauj cerēt, ka sapnis par ekoloģiskāku vidi kļūst tuvāks.

No otras puses ikvienas inovācijas prasa papildus investīcijas un, iespējams, notikumu attīstība pasaulē daudzus uzņēmumus nostādīs izvēles priekšā – ieguldīt ilgtspējīgos risinājumos vai saglabāt darbinieku algas? Uzņēmējiem šis laiks viennozīmīgi būs izaicinošs, tāpēc pretimnākšana no valsts un pašvaldību puses būs ļoti svarīga.

Nedrīkstam domāt īstermiņā Ilgtspējīga ekonomika nav tāls nākotnes plāns, tā ir šodienas realitāte, neraugoties uz nozari, tāpēc katrā uzņēmumā jābūt rīcības plānam, kā pāriet uz aprites ekonomikas risinājumiem. Agri vai vēlu, bet šādai pārejai būs jānotiek gan lielos, gan mazos uzņēmumos. Turklāt, jāapzinās, ka ilgtspēja ne vienmēr nozīmē tikai sarežģītus tehnoloģiskos risinājumus vai milzīgas investīcijas, piemēram, tekstila pārstrādes rūpnīcās. Stāsts ir arī par sabiedrības izglītošanu, izpratnes veicināšanu un darba stila maiņu. Mēs nedrīkstam domāt kategorijās “es dzīvoju tagad un man un manu bērnu mūžam ar šo planētu pietiks”.

Ēkas ir vienas no lielākajiem piesārņojuma un siltumnīcas efekta avotiem uz šīs planētas – būvniecība, ar to saistītās ražošanas nozares un piegādes ķēdes rada aptuveni 40% no kopējām CO2 emisijām.

To apzinoties, daudzi nozares uzņēmumi par vienu no saviem biznesa stūrakmeņiem noteikuši ietekmes uz klimatu samazināšanu, veltot lielu uzmanību atbildīgai resursu plānošanai un ar vides saglabāšanu saistītu jautājumu risināšanai. Vienlaikus Krievijas kara Ukrainā ietekmē šie jautājumi kļuvuši vēl svarīgāki un izaicinošāki, liekot meklēt jaunus veidus un risinājumus, kā reaģēt ātri un pielāgoties, lai nodrošinātu uzņēmumu ilgtspēju.

Ilgtspēja – klātesoša visos būvniecības posmos no ēkas plānošanas līdz nodošanai ekspluatācijā

Jāapzinās, ka noteiktu ietekmi uz vidi atstāj ikviena mūsu darbība, tajā skaitā arī lietas, ko vēl tikai plānojam. Arī būvniecībā par ilgtspēju jāsāk domāt jau ilgu laiku pirms lāpstas ieduršanas zemē. Piemēram, tālredzīgs uzņēmums jau zemes iegādes brīdī ir veicis izpēti par to, cik pieejams konkrētajā vietā būs sabiedriskais transports un ikdienā nepieciešamā infrastruktūra, lai cilvēks, nopērkot mājokli, varētu dzīvot ērti un viņam negribētos neko mainīt. Nākamais solis ir projektēšana, kuras laikā tiek ielikts pamats tam, cik energoefektīva būs ēka, cik patīkama apkārtējā vide un ērta dzīvošana pašā dzīvoklī.

Lai arī tirgū valda liela nenoteiktība, šādos apstākļos dzīvojam jau teju trīs gadus un pie tā pat zināmā mērā esam pieraduši, tirgus jau tāpēc nebūt nav apstājies, un komercbankām bija un joprojām ir vēlme kreditēt perspektīvus un ienesīgus biznesa projektus.

To intervijā Dienas Biznesam stāta AS Reģionālā investīciju banka Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Armands Kokainis.

Kāda ir situācija kreditēšanā?

Nenoliedzami, ka tirgū valda nenoteiktība, šādos apstākļos dzīvojam jau teju trīs gadus un pie tā pat zināmā mērā esam pieraduši, tirgus jau tāpēc nebūt nav apstājies, un komercbankām bija un joprojām ir vēlme kreditēt perspektīvus un ienesīgus biznesa projektus. Vēl vairāk – virknei tirgus spēlētāju vēlme kreditēt pat ir palielinājusies, gribam sevi pieskaitīt pie šo banku loka. Vienlaicīgi jaunajā realitātē atsevišķiem tautsaimniecības sektoriem ir grūtāk piesaistīt finansējumu, jo ir liela neskaidrība par nākotni un valda piesardzība. Būtībā esam posmā, kurā daudzi uzņēmēji ir nogaidošā pozīcijā un vēlas pārziemot, lai virzītos uz priekšu ar saviem investīciju plāniem.

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Tiek tirgota viena no lielākajām cūku audzēšanas saimniecībām ar nacionālo kapitālu Kunturi Valmieras novada Jeru pagastā. Lielākais Kunturu īpašnieks ar 87% daļu ir Jurģim Krastiņam piederošā SIA Saktas ZS, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi saimniekam. Viņa redzējumā prioritāšu maiņa biznesā ir parasta lieta, bet valstī pieņemto lēmumu kopums pēdējo divu gadu laikā gan ir dīvains process.

Fragments no intervijas

Sludinājumā, kas publicēts Latvijas Cūku audzētāju asociācijas tīmekļa vietnē, viss ir spīdoši – 5000 cūku, 300 sivēnmāšu, vidēji 58 tonnas cūkgaļas mēnesī, labiekārtotas kūtis, lopbarību izgatavo uz vietas, viss atbilst prasībām. Uzstādīts jauns katls fermu apkurei, ir sava kautuve, realizācijas tīkls. Uzņēmumā 66 darbinieki, 8 veikali, 2 autoveikali, mājaslapa, sadarbība ar veikalu tīkliem un lielveikaliem. Īsāk – viss, lai strādātu un pelnītu. Atbilstoši Lursoft datiem, 2020. gada apgrozījums 2,249 miljoni eiro, peļņa vairāk nekā 84 tūkstoši, bilances vērtība ap miljonu. Kāpēc pārdot Kunturus?

Kas jūs izbrīna? Ka kreditoru nav? Vai neparasti šķiet tas, ka pārdodam pelnošu uzņēmumu, jo bieži jau pārdod grimstošu?

Šogad uzsāks Kaigu purva energokompleksa — vēja stacijas + saules paneļi ar gada jaudu 300 000 MWh - īstenošanu, kam paralēli plānots izveidot zaļo industriālo parku, kurā patērētu saražoto elektroenerģiju, audzējot stādus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš atzīst, ka iecerētais vērienīgais, vairākus simtus miljonu eiro vērtais projekts būs Eiropas Zaļā kursa koncepta materializācija, kas ļaus sasniegt Laflora klimatneitralitāti līdz 2030. gadam, ne tikai pilnībā kompensējot kūdras ieguvē un pārstrādē radītās SEG emisijas, bet arī dos iespēju radīt platformu tālākai ilgtspējīgai visa Zemgales reģiona attīstībai.

Kā kūdras ieguves un lauksaimniecībā izmantojamo kūdras substrātu ražotājs nonāca līdz vēja parkam?

Savā ziņā elementāri. Proti, 2015. gadā kūdras ieguvē Latvijā parādījās izaicinājumi, turklāt tuvākajā paredzamajā nākotnē SIA Laflora īpašumā esošajā Kaigu purvā kūdras ieguve būs pabeigta, tāpēc tika izstrādāta uzņēmuma attīstības nākotnes stratēģija. Tās mērķis — nospraust uzņēmuma nākotnes darbības virzienus, vienlaikus meklējot risinājumus, ko darīt izstrādātajā Kaigu purvā. Šajā uzņēmuma stratēģijā (kuru šodienas izpratnē var uzskatīt par ilgtspējas plānu) tika ietverti gan ārējie izaicinājumi — vēsmas, kuras jau tolaik nāca no ES struktūrām, gan arī Latvijas iekšējie sarežģījumi — politiskie, ekonomiskie, demogrāfiskie. Rezultātā radās purvkopības koncepcija, kurā tika ietverti risinājumi — ko darīt Kaigu purvā pēc tam, kad kūdras ieguve tajā būs pabeigta. Zeme bija, ir un būs vērtīgs aktīvs, un tā ir efektīvi jāizmanto, vēl jo vairāk, ja Kaigu purva platība ir 764 ha. Tā ir liela platība, kurai bija jāatrod iespējas iedod otro dzīvi.

Straujākas izaugsmes īstenošanai un korporatīvās pārvaldības pilnveidošanai vides pakalpojumu kompānija SIA CleanR restrukturizēta četros specializētos uzņēmumos un grupas līmenī emitētas obligācijas 15 milj. eiro apmērā, lai īstenotu digitalizācijas un darba efektivizācijas projektus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS CleanR Grupa īpašnieks Guntars Kokorevičs. Viņš atzīst, ka tuvāko gadu fokuss ir uz stratēģisku darbu ilgtspējas jomā – sasniegt biznesa attīstības mērķus tā, lai vienlaikus iekļautos kopējā vides mērķus sasniegšanā un klimata neitralitātes veicināšanā. Ambīcijas ir arī uz biznesa paplašināšanu Baltijas mērogā.

Kāpēc tika īstenota uzņēmuma restrukturizācija, nodalot darbības virzienus atsevišķos uzņēmumos?

Daudzu gadu sekmīgas izaugsmes rezultātā CleanR bija izaudzis un sasniedzis vairāk nekā 40 milj. eiro lielu apgrozījumu, nodarbināja apmēram 1300 strādājošo un sniedza dažādus vides pakalpojumus dažādos tirgus segmentos. Lai sekmīgi attīstītu sniedzamo pakalpojumu klāstu, kā arī nodrošinātu straujāku izaugsmi un pilnveidotu korporatīvo pārvaldību, nolēmu veikt strukturālas izmaiņas, jo, visiem darbības virzieniem esot vienā uzņēmumā, grūti rast efektīvu risinājumu straujākai attīstībai.

Vides apsaimniekošanas koncerna AS "Eco Baltia" uzņēmums SIA "Eco Baltia vide" ar meitasuzņēmuma starpniecību - AS "Latvijas zaļais punkts" - pabeidzis ceļu un ielu uzturēšanas uzņēmuma SIA "Pilsētas eko serviss" iegādes darījumu, informē kompānijā.

Darījums paredz 100% daļu iegādi uzņēmumos "Pilsētas eko serviss", SIA "PES serviss" un SIA "B 124". Darījuma īstenošanai piesaistīts "Luminor Bank" aizdevums. Darījuma summa netiek izpausta.

Darījuma pabeigšanai Konkurences padomes (KP) atļauja tika saņemta 2022.gada decembrī.

Abu pušu klientiem, partneriem un darbiniekiem esošajos sadarbības līgumos un iestrādnēs izmaiņas patlaban nav plānotas.

"Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs un "Eco Baltia" vides apsaimniekošanas segmenta vadītājs Jānis Aizbalts norāda, ka situācija ekonomikā, ražošanas izmaksu kāpums un energoresursu cenas ikvienam uzņēmumam rada papildu izaicinājumus. Vienlaikus uzņēmējdarbībā tas ir laiks, lai meklētu un ieviestu jaunus efektivitātes risinājumus, turpinātu attīstīties un nostiprinātu pozīcijas tirgū.

Latvijā ir labas iestrādes un ilgtspējīgas būvniecības piemēri, tomēr plašākā tvērumā ilgtspējas prakse ēku būvniecībā pagaidām vēl tiek reti izmantota, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde un padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā Dzintars Jaunzems.

Ekonomisti norāda, ka ilgtspējīgas būvniecības prakse drīzumā būs obligāta Latvijā. Šogad martā Eiropas Parlamentā tika apstiprināts ēku dekarbonizācijas plāns, kas nosaka, ka visām jaunajām ēkām no 2030.gada ir jābūt bezemisiju. Emisiju aprēķinos ņems vērā visu ēkas būvniecības dzīves ciklu, sākot ar finansēšanu un projektēšanu, līdz atkritumiem pēc objekta nojaukšanas. Tas nozīmē, ka pārmaiņas būvniecības nozarē ir steidzamākas nekā jebkad agrāk.

Latvijas eksporta tirgos pieprasījums pēc ilgtspējīgiem, sertificētiem materiāliem aizvien pieaugs, un tā ir Latvijas uzņēmumu iespēja ielauzties tirgū un izrauties attīstībā, raksta ekonomisti. Jau šobrīd vairākiem Latvijā ražotiem būvmateriāliem ir izsniegti apliecinājumi par atbilstību starptautiskām produktu vides deklarācijām, un tie veiksmīgi iekaro ārējos tirgus.

Laiks, kad ekonomika ir atkarīga no sala, un mūsu vērtību skalas augšgalā atgriežas brīvība.

Šī gadsimta trešā desmitgade ir sākusies kā drudžains barjerskrējiens – kad pasaule sāka uzelpot pēc kovida nelaimes, sekoja nākamā – Krievijas agresija Ukrainā, ieilgstošs karš ar visām no tā izrietošajām sekām enerģētikā, sociālajā sfērā, ekonomikā.

Virspusēji atskatoties uz šiem dažiem gadiem, pirmajā brīdī gribas tos pat nodēvēt par “zudušu laiku”, – galvenokārt dēļ iespējām, kas palikušas nepiepildītas, jo enerģija bija jāvelta likstu, krīžu un nelaimju pārvarēšanai. Tomēr tas nebūtu tiesa, jo katrs no milzīgajiem izaicinājumiem ir devis savas mācības. Kovids kvalitatīvi jaunā līmenī pacēla mūsu spēju cīnīties ar pandēmijām, kā arī lika pārvērtēt valstu attieksmi pret veselības aprūpi, pieprasīja mūs plaši un strauji ieviest digitālus risinājumus pakalpojumiem un mainīja darba ikdienu. Krievijas agresija ir stiprinājusi Eiropas un NATO partneru vienotību, karš lika pārvērtēt brīvības un demokrātijas nozīmi, kā arī – pamatīgi izmainīja valstu attieksmi pret savu enerģētisko drošību. Lai arī šīs ir bijušas (un aizvien ir) baismīgi dārgas mācības, tomēr nebūtu pareizi šo laiku “norakstīt” kā zaudētu.

LPB Bank nav klasiska banka ar lielu filiāļu un bankomātu tīklu – tai skaitā lielām fiksētām izmaksām. LPB Bank specializējas e-komercijā, ir lielā mērā FinTech uzņēmums un klasiskā banka vienā personā.

Vairāk stāsta LPB Bank Resursu departamenta vadītājs Sandis Kapitonovs.

Kādi globālie notikumi ietekmējuši banku darbību šogad un turpinās to ietekmēt nākamajā gadā?

Par pirmo un primāro globālo notikumu apstākli, kas ietekmē visus, arī bankas, var uzskatīt inflāciju. Pašlaik jau var teikt, ka inflācijas gaidas ir stabili pārtapušas realitātē. To acīmredzami pierāda augošās izejvielu un būvniecības izmaksas, kas, diemžēl, ir tikai pirmais solis. Gan valstīm, gan korporatīvajam sektoram parādu apjomi ir sasnieguši rekordaugstus līmeņus, kas daudzos gadījumos var tikt uzskatāmi par neatgūstamiem. Ja saglabāsies ļoti zemas, pat negatīvas procentu likmes, šī parādu spēlīte var turpināties vēl nezināmu skaitu gadu, taču teorija mums māca, ka, augot inflācijai, ir jāaug arī starpbanku procentu likmēm vai naudas cenai, kas pie šodienas parādu apjoma ir maz iespējams.

Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koka izmantošanu būvniecībā Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, infrastruktūras celtnes, kuras būvētas no koka, taču tādu ir salīdzinoši maz, labāka situācija ir ar privātmājām.

Ražojam, bet patērē ārzemnieki

“Latvijā ražo koka mājas, bet tās pārdod ārzemēs, praktiski visā pasaulē, jo grūti iedomāties kādu vietu, kur nebūtu Latvijā izgatavoto māju,” skaidro biedrības Zaļās mājas izpilddirektors Kristaps Ceplis. Latvijā ir uzņēmumi, kuri spēj saražot, Latvijā ir resursi (koksne), no kā saražot, bet produkcija nonāk ārzemēs. “Latvijā nav nekādu motivējošu rīku, lai būvētu koka ēkas, un ir liela vēsturiska stereotipu ietekme attiecībā par koka ēku ugunsdrošību. Cilvēkiem ir stereotips, ka koks pūst, vērpjas, deg, bet, ja izmantosim betonu un minerālus, visas problēmas būs atrisinātas, neiedziļinoties tajās blaknēs, kas mēdz būt visa veida būvēs,” skaidro koka ēku būvniecības uzņēmuma vadītājs Krists Slokenbergs. Viņš norāda, ka ne no valsts, ne arī pašvaldību puses nav neviena instrumenta, kas stimulētu būvēt ēkas no koka. “Labā ziņa, ka koka būvju skaits Latvijā tomēr pieaug, jo mīti par koku pirms gadiem desmit bija daudz ietekmīgāki, vienlaikus pieauguma temps ir pārāk lēns,” tā K. Slokenbergs.

Latvijā, sadarbojoties zinātniekiem, uzņēmējiem un ierēdņiem, jāizstrādā sava ES Zaļā kursa īstenošanas metodika un tās realizācijas mehānismi, kas ļautu izpildīt izvirzītos mērķus, vienlaikus izvairoties no pārspīlējumiem, šādu izstrādāto pozīciju politiķiem ir jāspēj aizstāvēt Eiropas Savienības struktūrās.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Latvijas zemes nozaru – meža, lauksaimniecības un kūdras – nākotnes iespējamajiem scenārijiem. Tika uzsvērts, ka Latvijas zeme ir lielākā vērtība un visām ar zemi saistītajām nozarēm, kas ir vienas no būtiskākajiem Latvijas tautsaimniecības balstiem, ir jābūt vienotām frontē, turklāt, ja Eiropas Savienība vēlas panākt konkrētus mērķus, tad arī to sasniegšanai nepieciešamie līdzekļi ir jāsaņem tieši no ES.

Nekā nedarīšana šodien – problēmas nākotnē

“Pašlaik konkrētas aprises ieguvuši dokumentu projekti, kurus paredz šā gada jūnija nogalē Eiropas Parlamentā akceptētais Klimata akts. Lasot šos topošos dokumentus, rodas sajūta, ka tos gatavojuši eksperti, vadoties pēc vispārīgiem algoritmiem,” skaidro SIA LaFlora līdzīpašnieks Uldis Ameriks. Viņš norāda, ka ikvienai ES dalībvalstij, tostarp arī Latvijai, tajos tiek izvirzīti konkrēti uzdevumi – līdz 2030. gadam jāsamazina CO2 emisijas par 17% un jānodrošina CO2 izmešu piesaiste 644 000 t apmērā. “Detalizēti iepazīstoties ar šiem uzstādījumiem, nācās secināt, ka tie nav izpildāmi, turklāt aprēķina algoritms, piemēram, Īrijai ir izmantots citāds nekā Latvijai,” uzsver U. Ameriks. Viņš atgādina, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena runājusi par Eiropas Zinātnes konsultatīvās padomes izveidi, kurā darbotos 50 ekspertu, kurus šim darbam deleģētu dalībvalstis.

Transportā un loģistikā pēdējo gadu laikā ir notikušas pārmaiņas, kuras turpināsies arī perspektīvā, nozarei ir jāizmanto jaunās iespējas.

Tādu ainu rāda diskusijas SIA Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar VAS Latvijas dzelzceļš, VAS Latvijas Pasts, SIA Omniva un SIA Hansab organizētajā profesionāļu konferencē Loģistika un transports.

Jauni izaicinājumi

Transports un loģistika bija un ir viena no būtiskākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Tā saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem vienlaicīgi. Proti, Covid-19 pandēmija ir izraisījusi straujas pārmaiņas globālajās piegādēs, vienlaikus epidemioloģisko prasību un cilvēku veselības risku mazināšanas nolūkā ir pieaudzis pieprasījums pēc šādu piegāžu pakalpojumiem. Bez tam jāņem vērā, ka perspektīvā arvien lielāka ietekme transporta segmentā būs Eiropas Savienības Zaļajam kursam.

Pirms 15 gadiem dibinātais uzņēmums Toolmarketing izaudzis par vienu no lielākajiem un ietekmīgākajiem augstas kvalitātes rokas darbarīku un individuālā aizsargaprīkojuma vairumtirgotājiem Baltijas reģionā, pateicoties sadarbības partneru klientu pastāvīgajai uzticībai. Uzņēmums, kopš šī gada sākuma turpinot darbību izmantojot Werkado zīmolu, ir apņēmies saglabāt pirmatklājēja un līdera pozīciju savā darbības jomā.

Vai labs produkts spēj pats sevi pārdot?

Uzņēmuma dibinātājs un vadītājs Martins Koorts darbojas darbarīku nozarē jau kopš 1996. gada. “Laika gaitā esmu iepazinis daudzus dažādus zīmolus. Diemžēl pārāk bieži ir nācies saskarties ar standartiem neatbilstošu produkciju un, tādejādi, radusies vēlme un vajadzība labot situāciju. Mēs jau gadiem ilgi esam peldējuši pret straumi, taču tagad varu ar prieku pavēstīt, ka patērētāju informētība pēdejo 15 gadu laikā ir ievērojami uzlabojusies,” viņš stāsta. "Mūsu produktiem ir viens kopsaucējs – ilgtspēja. Augstas klases darbarīki pirmajā brīdī varbūt šķiet dārgi, taču to īstā vērtība lietotājam atklājas darbā gaitā ar attiecīgo produktu. Ja darbarīks lietotājam ir ergonomisks, kalpo ilgi un palīdz paveikt darbu bez pūlēm, tad parasti cena neizraisa liekus jautājumus. Tomēr mūsu komandai ir krietni jāpacenšas, lai pierunātu klientu spert pirmo soli produkta izmēģināšanā.”

Jau 3. novembrī, notiks konference Latvijas Bankas simtgades konference "Ilgtspēja un nauda: veidojot nākotnes ekonomiku". Uz to pulcēsies Eiropas finanšu sektora līderi – Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, ECB Padomes loceklis un Banque de France prezidents Fransuā Vileruā de Galo, ECB Valdes loceklis Frenks Eldersons, ECB Padomes loceklis un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un daudzi citi. Pirms konferences Uldis Rutkaste apraksta būtiskākos eiro zonas izaicinājumus, ar kuriem saskarsimies nākotnē.

Pēdējo 15 gadu laikā pasaules ekonomika ir piedzīvojusi virkni nozīmīgu satricinājumu, kas atstājuši paliekošas pēdas daudzu pasaules valstu tautsaimniecībās. Varētu pat teikt, ka krīzes ugunsgrēku dzēšana ir kļuvusi par ekonomiskās politikas veicēju ikdienu. Lielā finanšu krīze, Eiropas parādu krīze, deflācijas draudi un gausā ekonomikas virzība, pandēmija, Krievijas iebrukums Ukrainā, enerģētikas krīze un vairākas desmitgades nepieredzēti augsta inflācija, ko vērojam šobrīd – visi šie notikumi ir prasījuši izšķirošus lēmumus un pat ekonomiskās politikas paradigmu maiņu, lai mazinātu negatīvās sekas valstu tautsaimniecībām un iedzīvotājiem. Raugoties atpakaļskata spogulī, droši vien ne visi lēmumi bijuši optimāli un pareizi. Tomēr krīžu līkločos esam mācījušies un uzlabojuši savu sniegumu. Arī Latvijā.

Koncerna “Latvijas Finieris” bērza saplākšņa produkti, ko uzņēmums piegādā 70 pasaules valstīs, turpmāk būs pazīstami ar jaunu zīmolu “Riga Wood”.

“Produktu attīstībā vienmēr esam virzījušies uz aizvien augstāku pievienoto vērtību Baltijas jūras reģionā iegūtai bērza koksnei. Šodien “Latvijas Finieris” ir pasaules līderis bērza saplākšņa produktu risinājumos un saistītajos pakalpojumos, šo pozīciju vēlamies stiprināt ar atbilstošu vizuālo identitāti,” skaidro a/s Latvijas Finieris valdes loceklis un Tirdzniecības un loģistikas sektora vadītājs Mārtiņš Lācis.

Daudzus gadus “Latvijas Finiera” produkcija pasaulē bija pazīstama ar zīmolu “RIGA”, savukārt koncerna 12 starptautiski bāzētie produktu attīstības un tirdzniecības biroji nesa “Riga Wood” vārdu. Apvienojot abus zīmolus vienā un piešķirot jaunu vizuālo identitāti, koncerns iet soli solī ar izvirzītajiem stratēģiskajiem mērķiem un globālajām tendencēm. «Inovācijas, ilgtspēja, augstas veiktspējas produkti un atvērtība jauniem risinājumiem, iedziļinoties un izprotot klientu vajadzības – to iemiesojam jaunajā “Riga Wood” vizuālajā identitātē, tas raksturo zīmola un uzņēmuma solījumu sev, klientiem un sadarbības partneriem,” uzsver M. Lācis.

Pirms gada SEB banka pirmo reizi organizēja forumu “Ilgbūtība”, kura mērķis bija iedrošināt Latvijas uzņēmumus ilgtspējīgām pārmaiņām un kliedēt mītu, ka ilgtspēja – tas ir sarežģīti, nesaprotami un dārgi. Toreiz šķita, ka Latvijā izpratne par ilgtspēju vēl ir diezgan zema un šajā jomā mums visiem vēl ir daudz jāmācās.

Šodien, atskatoties uz aizgājušo gadu, nevarētu teikt, ka ilgtspējas jomā ir noticis milzu izrāviens, taču pirmie svarīgie soļi ir sperti. Daļēji šo progresu ir veicinājis Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, īpaši skaudrā veidā liekot pārskatīt mūsu atkarību no kaimiņvalsts energoresursiem.

Valdība jau ir paziņojusi par plāniem pāriet uz ilgtspējīgākiem enerģijas avotiem, tostarp būvējot jaunus vēja parkus un tuvākajā laikā atsakoties no Austrumu kaimiņa gāzes piegādēm. Parādās arvien jauni atbalsta instrumenti “zaļo” enerģijas avotu ieviešanai gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, līdz ar to atliek tikai noorientēties piedāvājumā un izvēlēties savējo.Tomēr, manuprāt, patiesi ilgtspējīgas pārmaiņas būs iespējamas tikai tad, ja izdosies pārskatīt mūsu patēriņa paradumus un apjaust, ka ērta ikdiena ir iespējama arī ar ievērojami mazāku lietu daudzumu.

Pēdējā laika ģeopolitiskā situācija un augstās energoresursu cenas ir veicinājušas augstu interesi par saules paneļu uzstādīšanu savos uzņēmumos, lai tie kļūtu energoneatkarīgāki.

Abi apstākļi ir jauna motivācija rīkoties un pieņemt lēmumu. AS "Latvenergo" tirdzniecības zīmols Elektrum Latvijā 2021. gadā juridisko klientu segmentā, kuru patēriņš gadā pārsniedz 100 MWh gadā, uzstādījis saules paneļus 531 kW jaudas apjomā. Savukārt 2022. gadā interese ir vēl vairāk palielinājusies, un šobrīd notiek saules paneļu uzstādīšana jau 834 kW jaudas apjomā.

Klientu motivāciju par labu saules enerģijas izmantošanai var sadalīt divos blokos: komerciālais izdevīgums (2021. gada augstās energoresursu cenas Baltijā, Skandināvijā un Eiropā) un zaļais kurss, savukārt šobrīd svarīgs arguments ir notiekošais karš Ukrainā.Uzņēmēji meklē, kā efektivizēt darbību un ražošanu, lai samazinātu savas izmaksas. Saules paneļi un to saražotās elektroenerģijas izmantošana ir viens no tiem veidiem, ko uzņēmumi var nākotnē ieviest.