Nākotnē Inčukalna pazemes gāzes krātuve (PGK) varētu nodrošināt ne tikai Latvijas, bet arī Polijas, iespējams, pat Vācijas un citu valstu dabasgāzes apgādi, domā Aigars Kalvītis, AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs.

Jau šobrīd redzam, ka vairāki mūsu potenciālie sadarbības partneri meklē iespējas gāzi transportēt no Eiropas un uzglabāt Baltijā, DB organizētajā konferencē Enerģētika 2023 atklāja A.Kalvītis, piebilstot, ka šis aspekts varētu pilnībā izmainīt Inčukalna PGK lomu. Vēsturiski krātuve izmantota, lai nodrošinātu reģionālās gāzes apgādes stabilitāti un ļautu sabalansēt dabasgāzes cenas sezonālās svārstības, taču nākotnē šis aktīvs varētu darboties kā noliktava, kur gāze tiek glabāta visu cauru gadu, spriež LG valdes priekšsēdētājs.

Pieprasījums mainās

Līdz šim lielākais apjoms dabasgāzes krātuvē parasti tika iesūknēts vasaras sezonā, kad patēriņš reģionā ir vairākas reizes mazāks nekā aukstajā periodā, bet resursa cena - zemāka. Savukārt ziemas sezonā krātuvē noglabātā gāze tika izņemta, lai apkures sezonā to piegādātu klientiem Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Somijā. A.Kalvītis prognozē, ka drīzumā tas varētu mainīties un nākotnē gāze Inčukalna PGK varētu tikt iesūknēta un uzglabāta visu gadu. “Rietumeiropa arī turpmāk, visticamāk, saskarsies ar gāzes trūkumu, un jau pašlaik mēs redzam indikācijas, ka ārvalstu tirgotājiem varētu būt liela interese savu iegādāto dabasgāzi uzglabāt tieši Baltijā. Pilnīgi iespējams, ka drīz mēs piedzīvosim situāciju, kad Inčukalna PGK tiks izmantota vismaz Polijas, ja ne arī Vācijas apgādei. Šāda informācija man ir, jo mēs esam kontaktā ar daudziem Eiropas gāzes tirgotājiem, kuri šobrīd nopietni apsver šādas iespējas,” atzīmē A.Kalvītis, uzsverot, ka šī brīža situācija nav salīdzināma ar laiku, kad Inčukalns galvenokārt koncentrējās uz cauruļvadu piegādēm.

AS Latvenergo drīzumā plāno sākt sarunas ar AS Latvijas Gāze (LG) par iespēju iegādāties elektroenerģijas ražošanai nepieciešamo gāzi aptuveni 20% apmērā no gadam nepieciešamā apjoma par fiksētu izdevīgu cenu un uzglabāt to Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (PGK), aģentūrai LETA sacīja Latvenergo ražošanas direktors Māris Kuņickis.

«Patlaban katru gadu pērkam gāzi pēc konkrētā mēneša cenas, līdz ar to nevaram prognozēt, kādas būs elektroenerģijas ražošanas izmaksas un elektrības gala cena. Nākotnē gribam iespēju mēnesī, kad ir visizdevīgākā gāzes cena, nopirkt aptuveni 100-200 miljonus kubikmetru lielu gāzes partiju un uzglabāt to Inčukalna PGK. Tie būtu ap 20% no vienam gadam nepieciešamā apjoma,» skaidroja Kuņickis.

Viņš sacīja, ka tad Latvenergo varētu saviem klientiem pārdot elektrību, zinot, par kādu cenu tā tiks saražota.

Iepriekš Latvenergo vēlējās no LG nopirkt gāzes partiju un uzglabāt to Inčukalnā kā drošības rezervi 2013.gadā, taču toreiz LG šo iespēju atteica, norādot, ka gāze tiks piegādāta saskaņā ar līgumu.

Līdz 2017.gada 3.aprīlim vertikāli integrētajam uzņēmumam AS Latvijas Gāze ir pienākums izveidot divus juridiski neatkarīgus uzņēmumus - viens pildīs pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākumus, otrs īstenos dabasgāzes sadales sistēmas operatora un tirgotāja funkcijas.

Šodien valdībā atbalstītajos grozījumos Enerģētikas likumā paredzēti divi galvenie termiņi pilnai pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanai.

Pirmais termiņš ir 2017.gada 3.aprīlis, kad jāizveido juridiski neatkarīga sabiedrība, kas nodrošina dabasgāzes pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pakalpojumus un kuras īpašumā ir pārvades sistēmas aktīvi un kuras rīcībā ir Inčukalna pazemes gāzes krātuve (PGK).

Otrs termiņš ir 2017.gada 31.decembris, kad ir pilnībā jāpabeidz dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšana, tas ir, jāpanāk situācija, kad pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators ir no Latvijas Gāzes neatkarīga kapitālsabiedrība, kuras īpašnieki ne tieši, ne netieši nav saistīti ar Latvijas Gāzi vai tās akcionāriem. Šāda prasība neattiecas uz finanšu institūcijām, kurām pieder akcijas vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā, kā arī energoapgādes komersantā, kurš nodarbojas ar dabasgāzes ražošanu vai tirdzniecību.

Viens no kvalitatīvākajiem kurināmajiem, kas komplektā ar modernām apkures ierīcēm nodrošina augstu efektivitāti un saudzīgu resursa patēriņu, ir dabasgāze. Lai arī šis nav atjaunojamais energoresurss, tas tomēr starp kurināmajiem rada viszemākos oglekļa dioksīda, pelnu, sodrēju, smakas avotu un citu elementu izmešus, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Latvijas dabasgāzes pārvades sistēma ir unikāla, jo Inčukalna pazemes gāzes krātuve (PGK), kurā dabasgāze pa maģistrālajiem pazemes cauruļvadiem tiek iesūknēta no 3,5 tūkstošus kilometru attālās Rietumsibīrijas, ir vienīgā ekspluatācijā esošā gāzes krātuve Baltijas valstīs. Apkures sezonā ar šo resursu patērētāji tiek nodrošināti ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā, Krievijas dienvidrietumos un nelielos daudzumos Lietuvā, kur dabasgāze nonāk arī caur Baltkrieviju. Apkures sezonas sākumā Inčukalna krātuvē glabājas 2,3 miljardi kubikmetru aktīvās dabasgāzes.

Inčukalna PGK virszemes apbūves platība aizņem aptuveni 30 hektāru un atrodas Krimuldas novadā, savukārt pazemē iesūknētā gāze - triju novadu (Krimuldas, Inčukalna un Sējas) teritorijā 25 kvadrātkilometru platībā.

Pēdējos gados uzglabātais dabasgāzes apjoms Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (PGK) pakāpeniski palielinās, tirgus dalībnieki krātuvi arvien vairāk novērtē arī kā apgādes drošībai svarīgu infrastruktūras objektu.

To intervijā DB norāda akciju sabiedrības Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss. Viņš stāsta, ka martā aizvadīta pirmā Inčukalna PGK jaudas izsole, kurā kopējais lietotāju pieprasītais jaudas apjoms gandrīz divas reizes pārsniedza piedāvāto maksimāli pieejamo jaudas apjomu. Pirms dažām dienām noslēgusies arī otrā izsole, kurā pieprasītie apjomi bija salīdzinoši mazi. To U. Bariss skaidro ar šī brīža augstajām dabasgāzes cenām tirgū.

Fragments no intervijas

Kā jūs kopumā raksturotu interesi par iespējām noglabāt gāzi krātuvē?

Pirmkārt ir jāteic, ka tas ir ļoti pozitīvi, ka uzņēmējiem ir interese par krātuvi, sevišķi tāpēc, ka komerciālā situācija gāzes tirgū, raugoties gan no tirgotāju, gan gāzes operatora viedokļa, šogad nav pārāk pozitīva. Dabasgāzes cenas ir būtiski pieaugušas. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, starpība starp vasaras un ziemas cenām ir ļoti maza un svārstīga. Līdz ar to tas radīja bažas, vai piepildījums vispār būs, taču mēs esam priecīgi, ka interese ir, un nestabilajos apstākļos esošajam krātuves ciklam ir rezervēti 80% no krātuves jaudas. Tas liecina, ka Inčukalns tiek novērtēts ne tikai kā komerciāla iespēja vasarā noglabāt gāzi, lai to izmantotu ziemā, bet arī kā apgādes drošībai svarīgs infrastruktūras objekts – tirgus dalībnieki zina, ka, neraugoties uz tirgus apstākļiem, gāze būs pieejama. Izcils piemērs bija šī gada februāris un marts, kad Latvijā iestājās auksta ziema un, strauji pieaugot patēriņam, Inčukalns nodrošināja maksimālo izņemšanas jaudu.

AS Latvenergo gaida atbildi no AS Latvijas Gāze (LG) par iespēju jau no šī gada decembra no Lietuvas piegādāto dabasgāzi transportēt pa LG infrastruktūru, šodien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē informēja Latvenergo ražošanas direktors Māris Kuņickis.

Komisijas sēdē ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) stāstīja, ka jau tagad kaimiņvalstu gāzes tirgotāji pauž interesi uzglabāt gāzi Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (PGK), taču LG šādu priekšlikumu ir atteikusi.

Savukārt LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis norādīja, ka LG šogad aicināja interesentus pieteikties Inčukalna PGK brīvajām jaudām 303 miljonu kubikmetru apmērā, taču līdz šim neviens nav pieteicies.

Viņš arī atgādināja, ka, sākoties krīzei Ukrainā, Lietuva un LG noslēdza līgumu, kas paredzēja, ka Lietuva Inčukalna PGK iesūknēs 300 miljonus kubikmetru gāzes, taču arī tas līdz šai dienai nav izdarīts. «Viena lieta ir mētāties ar politiskiem apgalvojumiem, otra lieta ir rīcība,» situāciju komentēja Kalvītis.

Vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" (Conexus) uzdevumā tiesības veikt projektēšanas darbus jauna gāzes pārsūknēšanas agregāta uzstādīšanai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (PGK) par 975 000 eiro ieguvis uzņēmums "GasOil Technology a.s.".

Slovākijas uzņēmuma "GasOil Technology a.s." piedāvājums četru pretendentu konkurencē atklāta konkursa rezultātā atzīts par atbilstošāko jauna gāzes pārsūknēšanas agregāta uzstādīšanas būvprojekta izstrādei un autoruzraudzībai. Paredzēts, ka 795 000 eiro tiks novirzīti būvprojekta izstrādei, savukārt 180 000 eiro - autoruzraudzības darbiem.

Projekta mērķis ir līdz 2024. gada decembrim uzstādīt jaunu gāzes pārsūknēšanas agregātu Inčukalna pazemes gāzes krātuves kompresoru cehā Nr.1, lai nodrošinātu kompresijas gāzes ieguvi ar jaudu 12-15 milj.m³/24h un iesūknēšanu ar jaudu 4-6 milj. m³/24h, kā arī lai mazinātu gāzes krātuves izņemšanas jaudas atkarību no gāzes daudzuma krātuvē.

Saistībā ar AS Latvijas Gāze (LG) sadalīšanu valsti sagaida daudz problēmu, intervijā aģentūrai LETA norāda LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

«No juridiskā viedokļa sadalīt LG var tikai akcionāri. Un tas varētu notikt pusotra vai divu gadu laikā, jo ir nepieciešami akcionāru lēmumi, pilnsapulces balsojumi par reorganizāciju utt. Patlaban LG akcionāru pozīcija ir tāda, ka līdz 2017.gada 3.aprīlim nekāda sadalīšana nav iespējama. Uzņēmuma sadalīšana var sākties tikai pēc šī datuma saprotamā termiņā,» uzsvēra Kalvītis.

LG vadītājs atzina, ka patlaban Latvijas valstij un LG akcionāriem nav vienādas izpratnes par uzņemtajām saistībām pirms 20 gadiem, noslēdzot LG privatizācijas līgumu.

«Kad Latvijai bija milzīgas problēmas un LG bija maksātnespējīga, bija nepieciešamas simtiem miljonu lielas investīcijas, lai kompāniju varētu attīstīt, - tad valstij investori bija vajadzīgi. Bet tagad, kad uzņēmumam veicas labi, valdība paziņo, ka LG akcionāri vairs nav vajadzīgi, tāpēc valdība lems uzņēmuma vietā. Šāda situācija nav pieņemama un var novest līdz starptautiskai tiesvedībai, kas nebūs izdevīgi nevienai pusei. Es aicinu valsti iesaistīties saprātīgā dialogā ar LG akcionāriem, lai vienotos par abām pusēm pieņemamiem uzņēmuma sadalīšanas termiņiem,» sacīja LG valdes priekšsēdētājs.

Parakstot līgumu ar Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS «Conexus Baltic Grid» sācis darbu pie Inčukalna pazemes gāzes krātuves (Inčukalna PGK) vērienīgākā modernizācijas projekta kopš dabasgāzes tirgus atvēršanas.

88 miljonu investīciju projekts būtiski uzlabos krātuves tehnisko infrastruktūru un aprīkojuma darbības drošumu.

Inčukalna PGK modernizācijas un attīstības projektam no Eiropas Savienības (ES) Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta programmas (CEF) saņemts līdzfinansējums 50% apmērā, un tas ir viens no lielākajiem Eiropas kopīgu interešu projektiem, kas tiks īstenots Latvijā. Projekts tiks īstenots līdz 2025. gadam, līdzekļus novirzot krātuves modernizācijas trīs virzieniem – virszemes infrastruktūras, gāzes urbumu un esošās gāzes infrastruktūras modernizācijai.

Šobrīd jau ir uzsākts darbs pie urbumu uzlabošanas, savukārt gāzes pārsūknēšanas agregātu un virszemes aprīkojuma uzlabošanas veikšanai tiek gatavota tehniskā specifikācija projektēšanas darbu uzsākšanai un iepirkumu organizēšanai.

Līdz 2022.gadam Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir jāinvestē 191 miljons eiro, pretējā gadījumā pazemināsies šīs krātuves tehniskās iespējas, šodien žurnālistiem sacīja Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) vadītājs Ivars Ščerbickis.

Pēc viņa teiktā, pasliktinoties tehniskajām iespējām, krātuvē vairs nevarēs dienā iesūknēt 12 miljonus kubikmetru gāzes, bet tikai aptuveni astoņus miljonus kubikmetru gāzes.

Tāpat arī nevarēšot dienā no krātuves izsūknēt 24 miljonus kubikmetru gāzes, kā tas ir iespējams patlaban, bet tikai 10-15 miljonus kubikmetru.

Ščerbickis skaidroja, ka nepieciešamās investīcijas aprēķinātas saskaņā ar 2011.gadā veikto zinātniski pētniecisko darbu, kurā analizēja Inčukalna pazemes gāzes krātuves virszemes tehnoloģiskā aprīkojuma tehnisko stāvokli. Lielākās investīcijas jeb 65 miljoni eiro paredzētas urbumu kapitālajam remontam, 36 miljoni eiro - esošā gāzes savākšanas punkta nr.3 rekonstrukcijai, 30 miljoni eiro - esošā gāzes savākšanas punkta nr.2 rekonstrukcijai un vēl 25 miljoni eiro paredzēti jauna gāzes savākšanas punkta būvniecībai. Jaunu cauruļvadu būvniecībai plānoti 5 miljoni eiro, papildu gāzes pārsūknēšanas agregātu uzstādīšanai - 10 miljoni eiro, bet gāzes pārsūknēšanas agregātu renovācijai - 7 miljoni eiro.

2019./2020.gada iesūknēšanas sezonā Inčukalna pazemes gāzes krātuvē rezervēts par 24,4% vairāk jaudas nekā tika sākotnēji prognozēts, tādējādi sasniedzot maksimālo šīs sezonas krātuves piepildījumu, informē AS «Conexus Baltic Grid».

Ņemot vērā augsto pieprasījumu, AS «Conexus Baltic Grid» jaudu rezervēšanu vairs nepieņem. Sākotnējā prognoze liecināja, ka šajā iesūknēšanas sezonā sistēmas lietotāji krātuvē uzglabās 14.9 TWh dabasgāzes, bet šobrīd Inčukalna PGK pārdotais krātuves jaudas kopējais apjoms sasniedzis 18.54 TWh, kas vienlaikus pēc Conexus tehniskā izvērtējuma un krātuves autoruzraudzības organizācijas rekomendācijām arī ir maksimālais uzglabājamais dabasgāzes daudzums 2019./2020. gada sezonā.

Lai arī Inčukalna PGK tehnoloģiskais projekts paredz, ka maksimālais uzglabājamais aktīvās dabasgāzes daudzums krātuvē ir 24 TWh, sākot ar 2015.gadu faktiskais krātuves piepildījums ir samazinājies. Līdz ar to šogad augošais pieprasījums apliecina Inčukalna PGK stratēģisko nozīmi gāzapgādes drošībai Latvijā un reģionā.

Aizvadītajā nedēļā Conexus Baltic Grid (Conexus) nāca klajā ar paziņojumu, ka, iestājoties aukstākam laikam, no Inčukalna pazemes gāzes krātuves (Inčukalna PGK) izņemtais gāzes apjoms nedēļas laikā palielinājies trīs reizes.

Lai gan dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators uzsver, ka krātuves piepildījums šobrīd ir pietiekams, lai nodrošinātu Latvijas patēriņu, Conexus neslēpj, ka ikviena sezona dabasgāzes apgādes drošībai var nest negaidītus izaicinājumus, kuriem jābūt gataviem. Ņemot vērā aizvadītajā apkures sezonā piedzīvoto, neviļus rodas jautājums - vai mēs tiešām esam darījuši visu, lai veiksmīgi izmantotu mums pieejamos resursus un uzkrātu optimālu daudzumu ziemā tik nepieciešamās dabasgāzes?

Conexus dati liecina, ka IPGK piepildījums ik gadu sarūk - ja 2011. gadā krātuvē tika uzglabātas 24,2 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, tad 2018. gadā uzglabātais apjoms bija teju uz pusi mazāks - 13,4 TWh. Kā zināms, IPGK spēja nodrošināt sistēmā nepieciešamās plūsmas ir tieši atkarīga no dabasgāzes atlikuma krātuvē, kas nozīmē - jo vairāk gāzes noglabāts, jo lielāka iespēja to nepieciešamības gadījumā iegūt. Lai veicinātu krātuves piepildījumu, publiskajā telpā jau vairākkārt izskanējušas idejas gan par obligāto dabasgāzes rezervju ieviešanu, gan par nepieciešamību izveidot jaunu Inčukalna PGK darbības regulējumu. Obligāto rezervju noteikšanu Latvijas gāzes tirgus dalībnieki gan iepriekš vērtējuši pretrunīgi, norādot, ka tas varētu nelabvēlīgi ietekmēt konkurenci un radīt papildu izmaksas gala patērētājiem. Arī jauns regulējums pārskatāmā nākotnē mums, šķiet, nespīd, jo jaunajai valdībai vismaz sākuma periodā, visticamāk, būs citas prioritātes.

Noslēdzoties 2020./2021.gada Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) izņemšanas sezonai, no krātuves izņemtais dabasgāzes apjoms sasniedzis 17,6 teravatstundas (TWh), kas ir par 56% vairāk nekā iepriekšējā krātuves sezonā.

Tā liecina vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") operatīvie dati.

Izņemtais apjoms pieaudzis, ņemot vērā aukstos laikapstākļus šajā ziemas sezonā, pērn izveidoto Latvijas, Igaunijas un Somijas vienoto dabasgāzes tirgu, kā arī zemo dabasgāzes cenu 2020.gada vasarā. Sākot sezonu, krātuvē tika iesūknēts lielākais aktīvās dabasgāzes apjoms pēdējo gadu laikā - 13,6 TWh. Kopumā sistēmas lietotāji Inčukalna PGK kopumā uzglabāja aktīvo dabasgāzi 21,3 TWh apjomā.

Lielākais diennakts dabasgāzes apjoms 208,3 gigavatstundas (GWh) apmērā šosezon izņemts šā gada februārī, gada otrajā mēnesī kopumā izņemtas 4,6 TWh, kas bija lielākais rādītājs vienā mēnesī šajā sezonā. Ņemot vērā šīs sezonas rezultātus, prognozējams, ka pieprasījums pēc dabasgāzes uzglabāšanas Inčukalna PGK saglabāsies augsts arī nākamajam - 2021./2022.gada iesūknēšanas ciklam.

Jāsaka, ka nesenie izteikumi, ka Latvijas Gāze «nodarbojas ar šantāžu un draudiem» mūsu uzņēmumā neatstāja vienaldzīgos. Tāpēc nolēmu, ka man, kā nozares profesionālim, ir lietderīgi darīt zināmu sabiedrībai savu viedokli.

Mūsu uzņēmuma (AS Latvijas Gāze ekspluatācijas iecirkņa Inčukalna pazemes gāzes krātuve) darbinieku uzdevums ikdienā nav piedalīties diskusijās, bet nodrošināt dabasgāzes krātuves darbību un caur to Latvijas gāzapgādes sistēmas darbu, kura savukārt palīdz nodrošināt reālu mūsu valsts enerģētisko drošību, kas ir nepārtraukta valsts iedzīvotāju un uzņēmumu apgāde ar kurināmo, siltumu un gaismu. Jo tieši iesūknētie dabasgāzes krātuvē gāzes apjomi ir pamats mūsu valsts enerģētiskajai neatkarībai, kad tas ir visvairāk nepieciešams – ziemas periodā.

Ar cieņu pret ministres kundzi kā nozares pārstāvis tomēr vēlos sacīt, ka norādīt uz apdraudējumu vēl nenozīmē draudēt.

AS Latvijas Gāze trešdien pabeidza dabasgāzes iesūknēšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (PGK). Tāpat kā iepriekšējos gados, krātuve tika piesūknēta līdz 2,3 miljardiem kubikmetru aktīvās dabasgāzes, informē AS Latvijas Gāze preses sekretārs Vinsents Makaris.

Latvijas vajadzībām paredzētās dabasgāzes iesūknēšana tika pabeigta jau oktobra sākumā. No kopumā 2.3 miljardiem kubikmetru 1,2 miljardi kubikmetru ir paredzēti Latvijas vajadzībām, ar ko ir pietiekami apkures sezonai. Jau tuvākajās dienās plānots uzsākt dabasgāzes piegādes no krātuves.

Iepriekšējās apkures sezonas laikā no Inčukalna PGK patērētājiem Latvijā tika piegādāts 1 miljards kubikmetru dabasgāzes. Savukārt kaimiņvalstīm Krievijai, Igaunijai un Lietuvai kopumā tika piegādāti aptuveni 900 miljoni kubikmetru dabasgāzes. Salīdzinot ar gadu iepriekš, kopumā tika piegādāts par aptuveni 100 miljoniem kubikmetru mazāk siltās ziemas dēļ.

Eiropas Komisija apstiprinājusi līdzfinansējuma piešķiršanu 50% apmērā vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS Conexus Baltic Grid attīstības projektam, kas paredz būtiski uzlabot Inčukalna pazemes gāzes krātuves (Inčukalna PGK) tehnisko infrastruktūru un aprīkojuma darbības drošumu.

Projekta kopējās investīcijas ir 88 miljoni eiro, kas krātuvē tiks ieguldītas līdz 2025. gadam.

Kopumā sešos gados ieguldījumi tiks novirzīti krātuves modernizācijas trīs virzieniem – virszemes infrastruktūras modernizācijai, gāzes urbumu remontiem, esošā gāzes pārsūknēšanas aprīkojuma modernizācijai, kā arī jauna kompresora iegādei, ar kura uzstādīšanu tiks uzsākts viens no pēdējo gadu vērienīgākajiem Inčukalna PGK infrastruktūras attīstības projektiem. Kopumā tā mērķis ir paplašināt krātuves darbību, lai Inčukalna PGK varētu saglabāt savu funkcionalitāti pēc spiediena palielināšanas Baltijas pārvades sistēmā. Galvenais ieguvums no projekta īstenošanas ir spēja samazināt dabasgāzes izņemšanas jaudu atkarību no gāzes rezervju apjoma Inčukalna PGK.

Noslēdzies iepirkums par AS Latvijas Gāze ekspluatācijas iecirkņa Inčukalna pazemes gāzes krātuve gāzes savākšanas punkta Nr.2 (GSP-2) rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkumā saņemts viens piedāvājums un konkursā uzvarējis uzņēmums SIA Olimps. Kopējā pretendenta piedāvātā līgumcena ir 1,4 miljoni eiro.

Db.lv jau rakstīja, ka AS Latvijas Gāze pirms mēneša pabeigusi dabasgāzes iesūknēšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Tāpat kā iepriekšējos gados, krātuve tika piesūknēta līdz 2,3 miljardiem kubikmetru aktīvās dabasgāzes, informē ASLatvijas Gāze preses sekretārs Vinsents Makaris.

Latvijas vajadzībām paredzētās dabasgāzes iesūknēšana tika pabeigta jau oktobra sākumā. No kopumā 2.3 miljardiem kubikmetru 1,2 miljardi kubikmetru ir paredzēti Latvijas vajadzībām, ar ko ir pietiekami apkures sezonai. Jau tuvākajās dienās plānots uzsākt dabasgāzes piegādes no krātuves.

Līdz 2017.gada 1.janvārim vertikāli integrētajam uzņēmumam AS Latvijas Gāze ir pienākums izveidot divus juridiski neatkarīgus uzņēmumus - viens pildīs pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākumus, otrs īstenos dabasgāzes sadales sistēmas operatora un tirgotāja funkcijas.

To paredz starpinstitūciju saskaņošanai nodotie Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie grozījumi Enerģētikas likumā.

Likumprojektā tiek paredzēti divi galvenie termiņi pilnai pārvades sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanai. Latvijas Gāzei trīs mēnešu laikā pēc Enerģētikas likuma grozījumu stāšanās spēkā jāsagatavo un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jāapstiprina reorganizācijas plāns. Līdz 2017.gada 1.janvārim jāizveido juridiski neatkarīga sabiedrība, kas nodrošina pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora pakalpojumus un kuras īpašumā ir pārvades sistēmas aktīvi, un kuras rīcībā ir dabasgāzes krātuve, licences dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas pakalpojumu nodrošināšanai, un kas ir apstiprināta kā pārvades sistēmas operators.

Lai samazinātu ar dabasgāzes apgādi saistītus riskus un izvairītos no enerģētiskās krīzes, šajā apkures sezonā Inčukalnā paredzēts uzglabāt vismaz 300 miljonus kubikmetru aktīvās dabasgāzes.

Šā gada maijā Ministru kabinets (MK) atbalstīja grozījumus noteikumos Enerģijas lietotāju apgādes un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātās enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā. Tie nosaka: lai enerģētiskās krīzes laikā nodrošinātu nepieciešamo dabasgāzes izņemšanas jaudu no Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK), laika periodā no konkrētā krātuves cikla dabasgāzes iesūknēšanas sezonas beigām līdz nākošā kalendārā gada 1. martam tajā jāatrodas konkrētam dabasgāzes daudzumam, kas paredzēts Latvijas dabasgāzes apgādes nodrošināšanai. Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne atklāj, ka, pateicoties tirgotāju iesaistei krātuves operatora rīkotajās izsolēs, šobrīd nepieciešamās rezerves jau ir uzkrātas gandrīz pilnā apjomā.

Dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojumu tarifu paredzamība ilgtermiņā varētu veicināt globālo tirgus dalībnieku interesi par Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) piedāvātajiem pakalpojumiem.

To intervijā DB uzsver AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne.

Viņa stāsta, ka nākamā gada janvārī fiziski sāks darboties savienojums starp Igauniju un Somiju, kas nozīmē, ka krātuvē esošo dabasgāzi bez papildu maksas varēs piegādāt arī Somijas tirgum. Z. Kotāne domā, ka šis fakts kombinācijā ar savlaicīgi apstiprinātiem tarifiem varētu piesaistīt jaunus spēlētājus, kas līdz šim šajā reģionā nav darbojušies.

Fragments no intervijas, kas publicēta 10. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

2019. gads sākts ar apstiprinātiem dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojuma tarifiem – ko tas nozīmē gāzes tirgus dalībniekiem?

Šodien Latvijas un Lietuvas ekonomikas ministri parakstīja saprašanās memorandu par sadarbību dabasgāzes piegāžu diversificēšanā, kas paredz kopīgi vērsties pie potenciālajiem sašķidrinātās dabasgāzes piegādātājiem un kopīgi iegādāties gāzi.

Lietuvas enerģētikas ministrs Roks Masjulis informēja, ka Lietuvas energokompānija "LitGas" jau sākusi pārrunas ar ASV kompāniju par sašķidrinātās dabasgāzes piegādēm Lietuvai jau no nākamā gada sākuma. Masjulis norādīja, ka par minēto līgumu regulāri tiek informēti arī Latvijas pārstāvji, jo arī Latvija varēs pieteikties nākamajām dabasgāzes piegādēm no ASV.

Šodien ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) un Masjuļa parakstītais sadarbības memorands par sadarbību dabasgāzes piegāžu diversificēšanā un atvērta gāzes tirgus attīstībā paredz vairākus mērķus un uzdevumus.

Memorandā abas valstis apņemas padarīt intensīvāku sadarbību dabasgāzes piegāžu diversificēšanā, veicinot Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa un Inčukalna pazemes gāzes krātuves (Inčukalna PGK) izmantošanu alternatīvu dabasgāzes piegādes avotu nodrošināšanai, izveidojot pilnībā funkcionējošu reģionālo gāzes tirgu un nodrošinot tā ilgtermiņa pieejamību tirgus dalībniekiem Baltijas reģionā.

AS "Latvijas gāze" (LG) uz 2022.gada 31.augustu nevarēs nodrošināt Enerģētikas likumā noteikto publiskā tirgotāja pienākumu par nepieciešamo dabasgāzes krājumu apjoma uzglabāšanu Inčukalna pazemes krātuvē, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Saskaņā ar Enerģētikas likumu situācijā, kad esošais publiskais tirgotājs (LG) nepilda likumā noteikto uzdevumu, publiskā tirgotāja funkcijas pārņem un pilda VAS "Latvenergo".

"Latvenergo" pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka Ministru kabinets otrdien pieņēma saistošus noteikumus, ar kuriem tiek nodrošināts, ka LG krātuvē esošā dabasgāze tiek rezervēta saistīto lietotāju apgādei visai apkures sezonai, kas garantēti paliktu Latvijas mājsaimniecību rīcībā.

"Latvijas normatīvie akti nodrošina dabasgāzes piegādi mājsaimniecības lietotājiem. Attiecīgi, rīkojoties atbilstoši likumam un saņemot nepieciešamo lēmumu, situācijā, ja "Latvenergo" būs jāpārņem mājsaimniecības klientu portfelis, mūsu rīcībā ir pietiekami klientu apkalpošanas resursi, lai to izdarītu," pauž "Latvenergo" pārstāvji.

Turpinot Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) modernizāciju Eiropas kopējās nozīmes investīciju projekta ietvaros, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS “Conexus Baltic Grid” (Conexus) uzstādīs jaunu gāzes pārsūknēšanas agregātu krātuves tehniskās jaudas palielināšanai, tajā ieguldot 21,65 miljonus eiro.

Tiesības piegādāt iekārtu kompleksu atklātas iepirkuma procedūras rezultātā ieguva uzņēmums “Solar Turbines Europe SA” no Beļģijas.

Šī gada martā Conexus izsludinātais iepirkums paredz, ka tā uzvarētājs nodrošinās gāzes pārsūknēšanas agregāta kompleksa piegādi Inčukalna PGK kompresoru cehā, kā arī veiks gāzes pārsūknēšanas agregāta komplekta ražošanai nepieciešamās tehniskās dokumentācijas izstrādi, jaunās iekārtas uzstādīšanu, palaišanu, nodošanas ekspluatācijā uzraudzīšanu un darbinieku apmācības.

“Pateicoties dalībai Eiropas projektos, turpinās Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācija, lai ilgtermiņā stiprinātu dabasgāzes infrastruktūras drošību un veiktspēju. Šogad pilnībā tiks pabeigta trīs gāzes pārsūknēšanas kompresoru modernizācija, būtiski uzlabojot krātuves darbību. Vienlaikus ar pārsūknēšanas jaudas palielināšanu gāzes pārsūknēšanas agregātiem, modernizācija ļauj samazināt atmosfērā nonākošo izmešu apjomu, kā arī samazināt degvielas gāzes patēriņu,” norāda Inčukalna pazemes gāzes krātuves vadītājs Rinalds Dimiņš.

AS "Latvijas gāze" piederošais gāzes krājumu apmērs Inčukalnā ir 0,2946 teravatstundas (TWh), teikts kompānijas paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Tādējādi "Latvijas gāze" norāda, ka tai nepietiek dabasgāzes mājsaimniecību nodrošināšanai, un tā nespēj izpildīt Enerģētikas likumā noteikto par konkrētām rezervēm, kam 31.augustā bija jāsasniedz 1,15 TWh.

Vienlaikus, neskatoties uz minēto "Latvijas gāzei" piederošo gāzes krājumu apmēru Inčukalna pazemes gāzes krātuvē un ierobežotajām dabasgāzes piegādes iespējām, kompānija kā publiskais tirgotājs turpina darbu pie risinājumiem par saistīto lietotāju nodrošināšanu ar gāzapgādi 2022./2023.gada apkures sezonai.

Latvijas gāzes peļņa pirmajā pusgadā - 84,55 miljoni eiro  

AS "Latvijas gāze" koncerna neto apgrozījums pirmajā pusgadā bija 433,398 miljoni eiro,...

Jau ziņots, ka dabasgāzes apmērs saistīto lietotāju apgādei apkures sezonā veido 1,15 TWh, tādējādi ar valdības lēmumu "Latvijas gāzei" ir uzlikts pienākums līdz 30.septembrim minēto dabasgāzes apmēru uzglabāt Inčukalna krātuvē. Savukārt no 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim uz katra mēneša pirmo datumu krātuvē jābūt vismaz tādam dabasgāzes apmēram, kas atbilst starpībai starp 1,15 TWh un saistītajiem lietotājiem faktiski piegādāto apmēru no 2022.gada 1.oktobra līdz iepriekšējā mēneša pēdējam datumam. Publiskajam tirgotājam nav tiesību šos krājumus nodot citiem sistēmas lietotājiem.

EM iepriekš izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka uz "Latvijas gāzes" vārda Inčukalna gāzes krātuvē tiek glabāta dabasgāze lielākā apmērā nekā nepieciešams mājsaimniecību nodrošināšanai.

Arī vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") apliecināja, ka "Latvijas gāzes" dabasgāzes krājumu apmērs ir lielāks, nekā to pieprasa Ministru kabinetā pieņemtie noteikumi par enerģijas lietotāju apgādi agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa izsludināšanas laikā.

Pretēji "Latvijas gāzes" apgalvojumiem, ka kompānijai piederošās dabasgāzes apmērs Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir mazāks, nekā valdības rezervētās 1,15 TWh, "Conexus" norāda, ka "Latvijas gāzes" dabasgāzes krājumu apmērs patlaban ir lielāks, nekā to pieprasa Ministru kabinetā pieņemtie noteikumi par enerģijas lietotāju apgādi agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa izsludināšanas laikā.

"Conexus" gan piebilst, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuvē glabātās gāzes īpašumtiesību jautājumi ir sistēmas lietotāju kompetencē, un "Conexus" ir pienākums nodrošināt ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību, kuru "Conexus" ir saņēmis no sistēmas lietotājiem, un nav tiesīgs to izpaust.

Savukārt "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis trešdien, 31.augustā, Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" norādīja, ka minētā dabasgāze pieder citiem komersantiem. Vairāki komersanti, redzot gāzes cenas, uzdeva "Latvijas gāzei" iegādāties dabasgāzi jau pavasarī, lai glabātu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.

"Tā dabasgāze, kas visa mums šobrīd pieder, ir rezervēta citiem komersantiem," uzsvēra Kalvītis, paužot, ka atlikušās apmēram 0,3 TWh ir brīvā apgrozībā, ar ko uzņēmums var rīkoties.

"Latvijas gāzes" ielākie akcionāri ir Krievijas "Gazprom" (34%), fonds "Marguerite Gas II.S.a.r.l." (28,97%), Vācijas kompānija "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%).

AS "Latvijas Gāze" vadība un īpašnieku struktūra nav ieinteresēta, lai Latvijā būtu miers un cilvēkiem skaidrība, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Komentējot to, ka "Latvijas Gāze" apgalvo, ka gāzes gaidāmajai apkures sezonai varētu nepietikt, politiķis uzsvēra, ka jāatceras, ka "Latvijas gāzes" nosaukums ir maldinošs - ja nosauktu to pēc īpašnieka struktūras, tad tā būtu "Krievijas gāze".

"Uzņēmuma vadība un īpašnieku struktūra nav ieinteresēta, lai Latvijā būtu miers, cilvēkiem būtu skaidrība. Krievija karo pret Ukrainu, bet Krievija savos izteikumos ir arī agresīva pret Baltijas valstīm," teica Kariņš, uzsverot, ka ar "Latvijas Gāzes" teikto jābūt uzmanīgiem.

Turpretī AS "Conexus Baltic Grid" ir valsts uzņēmums, kas uzglabā gāzi un zina, ka zem zemes patlaban tiek uzglabāts vairāk gāzes uz Latvijas vārda, nekā nepieciešams mājsaimniecībām apkures sezonai. Valdība, balstoties uz likumu, pieņēma lēmumu rezervēt konkrētu gāzes apjomu, kura pietiks apkures sezonai, teica Kariņš.