Latvijas nepārtikas preču tirgus uzraudzības sistēma būtu jāpārskata un jāoptimizē, likvidējot funkciju pārklāšanos, ieviešot vienotu pieeju risku novērtēšanai un digitalizējot informācijas apriti starp iestādēm - tas uzlabos sistēmas efektivitāti un lietderību.

Pie šādiem secinājumiem nonākusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) pēc Latvijas tirgus uzraudzības sistēmas izvērtēšanas, kas veikta ar Eiropas Komisijas atbalstu īstenotā strukturālo reformu projekta “Efektīvākas un iedarbīgākas tirgus uzraudzības sistēmas izveide Latvijai” ietvaros.

Latvijā nepārtikas preču tirgus uzraudzības sistēma ir fragmentēta - to veic 15 institūcijas, kurām ir atšķirīgi mandāti un pieejas uzraudzības īstenošanā. Tirgus uzraudzības funkcijas ir Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC), Veselības inspekcijas, Pārtikas un veterinārā dienesta, Valsts vides dienesta, Valsts policijas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas un citu institūciju kompetencē. OECD konstatējusi, ka Latvijas tirgus uzraudzības sistēmai ir nepieciešama visaptveroša reforma, lai novērstu fragmentāciju, uzlabotu koordināciju un palielinātu efektivitāti.

Latvijas reālās algas pieaugums no 1994. gada līdz 2024. gadam bijis 245%, Lietuvas – 290%, bet Igaunijas – 236%, liecina Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Marko Mikhelsona ieraksts sociālajā tīklā X, kuru izcēlis pašmāju rakstnieks un ekspolitiķis Māris Mičerevskis ar piebildi, ka vajadzētu izbeigt “vaidu kori”, kas dzied dziesmu, ka Latvijā viss ir slikti.

Dienas Bizness mēģināja noskaidrot - “Viss ir slikti” vai arī esam pilnīgā “Leiputrijā”?

Skaitļi runā – labi, slikti, patiesi?

Pirmais uzdevums bija konstatēt, vai M. Mikhelsons nav pārskatījies. Proti, reālo algu izmaiņas procentos Eiropas valstīs no 1994. gada līdz 2024. gadam tiek norādītas bez skaidri saskatāma avota, un pirmajā acu uzmetienā skaitļi Baltijā patiesi šokē, jo tuvākie sekotāji, piemēram, Polija, var lepoties vien ar 107,9% lielu reālās algas pieaugumu. Statistiskie dati ir atbilstoši OECD reālo algu aprēķiniem, ko starptautiskā organizācija veic jau ilgstoši visām OECD dalībvalstīm. Proti, tie ir patiesi uz papīra, bet jāteic, ka pirmā desmitgade atjaunotajā brīvvalstī nerit pēc normāliem ekonomikas likumiem, tādēļ atbildēt uz jautājumu skaidri un pārliecināti nav iespējams. Lai arī reālā alga nozīmē inflācijas iekļaušanu aprēķinos, vēl atliek jautājums - vai reālās algas pieaugums Latvijā nozīmē to, ka ikkatram cilvēkam ir iespēja nopirkt krietni vairāk preču un pakalpojumu? Ja tā būtu, mēs noteikti ēstu labāk, tomēr nezināmu iemeslu dēļ ļaudis sūrojas par pārtikas cenām. Situāciju kopš 1994. gada kropļo gan ēnu ekonomika, gan enerģētikas sektora transformācija, gan virkne makroekonomisko procesu, kas izrietēja kā sekas sistēmas pārejai no sociālistiskā uz kapitālistisko modeli.

Privātā kapitāla piesaistīšana valsts uzņēmumiem, izmantojot biržu, ir ātrākais veids, kā attīstīt kapitāla tirgu. Kā daudziem zināms, tad Latvijā tieši akciju tirgus ir nepietiekami attīstīts, kamēr obligāciju tirgus turpina augt jau vairākus gadus pēc kārtas.

Kāpēc ir vajadzīga kapitāla tirgus attīstība? Vai nepietiek, ka ekonomiku finansē tikai bankas un paši uzņēmumi ar saviem līdzekļiem? Īsā atbilde uz šo jautājumu ir nepārprotams “nē”. Latvijā uzņēmumi jau ilgstoši attīstās lēni, savai lēnajai attīstībai izmantojot, galvenokārt, pašu līdzekļus [1]. Var teikt, ka kapitāla tirgus attīstības jomā mēs apzināti atpaliekam no citām valstīm, un tajā mēs varam vainot tikai paši savus lēmumus. Attīstīts kapitāla tirgus ir sabiedrisks labums, un tas dod pienesumu visas ekonomikas attīstībai.

Lai arī publiskajā telpā saistībā ar valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām šobrīd diskusiju fokusā ir priekšlikumi par kapitāla tirgus attīstību, kas virzāmi sākotnējam publiskam piedāvājumam, ne mazāk aktuāls jautājums, par ko jau ilgstoši runā Latvijas uzņēmēji, ir šādu kapitālsabiedrību iesaistīšanās komercdarbībā, kā arī šādu uzņēmumu eksistences nepieciešamība kā tāda.

Ar nožēlu jāsecina, ka jautājumi par konkurences neitralitāti un godīgas konkurences nodrošināšanu jau ilgstoši stagnē.

2024.gads Latvijā iezīmēja to, ka, šķiet, pirmo reizi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) savā pārskatā par Latviju ietvēra problemātiku par konkurences neitralitāti, kas pēc būtības ir ļoti specifisks un šaurs nacionāla līmeņa jautājums. Vai faktam, ka problemātikai par valsts un pašvaldības iesaisti komercdarbībā, ko jau ilgstoši aktualizē privātā sektora pārstāvji, uzmanību pievērsusi arī OECD, nevajadzēja būt kā sarkanajam karogam politikas veidotājiem Latvijā, ka to nepieciešams risināt?

OECD secinājums ir sekojošs: izvērtējums par regulējuma un valsts kapitālsabiedrību klātbūtnes ietekmi uz konkurenci joprojām ir vājš. Šķēršļi jaunu uzņēmumu ienākšanai pakalpojumu nozarēs ir augsti.

Vairākās valstīs, tostarp Latvijā, ievērojama daļa darbinieku savas prasmes darbā neizmanto pilnvērtīgi, pat ja viņiem ir augsts izglītības un prasmju līmenis, liecina jaunākie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Pieaugušo prasmju aptaujas (PIAAC) dati.

Pētījums veikts 2023. gadā, un tajā vērtētas pieaugušo prasmes tekstpratībā, rēķinpratībā un problēmu risināšanā, kā arī analizēts, cik bieži šīs prasmes tiek izmantotas darba vietā. Respondenti atbildēja uz jautājumiem par dažādu ikdienas uzdevumu veikšanu, piemēram, lasīšanu, rakstīšanu, skaitļošanu, digitālo rīku izmantošanu un sadarbību ar kolēģiem.

Latvijā 25% pieaugušo ar augstām tekstpratības prasmēm strādā darba vietās, kur šīs prasmes tiek izmantotas maz. Vienlaikus sievietes savas prasmes darbā izmanto retāk nekā vīrieši, pat ja amati un prasmju līmenis ir līdzīgi.

Visbiežāk darba vietās Latvijā tiek izmantotas pašorganizēšanās prasmes, bet kā otra biežāk izmantotā prasme minēta roku darba veiklība. Darba vietās bieži tiek izmantotas arī sadarbības prasmes.

Latvijas ekonomikas izaugsme sākas skolā un skolotāji ir tās galvenie inženieri. Šī nav tikai labskanīga metafora. To apliecina OECD ziņojumi un citi starptautiski pētījumi - izglītības kvalitāte ir tiešā korelācijā ar valsts IKP pieaugumu un nevienlīdzības samazināšanos.

Taču kādu vietu šodienas Latvijas izglītības sistēmā ieņem skolotājs? Kādu atbalstu viņš saņem? Un cik lielā mērā skolotājs jūtas kā nākotnes līdzveidotājs, nevis tikai sistēmas izpildītājs?

Šobrīd, strauji tuvojoties jaunajam mācību gadam, šie jautājumi skan skaļāk nekā jebkad. Tie aktualizējas arī tāpēc, ka pirms jaunā mācību gada vairāk nekā 500 pedagogu tiksies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un “Junior Achievement Latvia” organizētajā uzņēmējdarbības izglītības konferencē “Izaugsmes kods 2025”, kas šogad norisināsies 19. un 20. augustā Rīgas Tehniskās universitātes telpās. Zinātkārei nav vecuma - konference pulcē gan jaunos skolotājus, gan pedagogus ar ilggadēju pieredzi. Turklāt konference organizēta ar mērķi ne tikai papildināt izglītības profesionāļu zināšanas, bet arī dot viņiem spēku un iedvesmu jaunajam mācību gadam.

Latvijā 32% starptautisko studentu ir koncentrēti nelielā skaitā augstākās izglītības iestāžu, kas liecina par šo studentu mobilitātes nevienmērīgu sadalījumu augstākās izglītības sektorā, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ikgadējais ziņojums "Īsumā par izglītību".

No 2018. līdz 2023.gadam ārvalstu studentu īpatsvars Latvijā pieaudzis no 9,3% līdz 13,4%, pārsniedzot OECD vidējo rādītāju 7,4%. Puse no ārvalstu studentiem nāk no citām Eiropas valstīm, vēl 46% - no Āzijas. Vairāk nekā puse jeb 55% ārvalstu studentu izvēlas maģistra programmas.

Ārvalstu studenti no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) par studijām Latvijā maksā vidēji 20 071 ASV dolārus (17 128 eiro). Tas ir krietni vairāk nekā vietējie studenti un ES vai EEZ valstu pilsoņi, kuriem bakalaura programmas maksa ir vidēji 6782 ASV dolāri (5787 eiro) gadā.

OECD ikgadējais ziņojums "Īsumā par izglītību" apkopo un salīdzina vairākus izglītības rādītājus no pirmsskolas līdz augstākajai izglītībai un pieaugušo izglītībai - izglītības iestāžu un sistēmu rezultātus, iznākumus un ietekmi, līdzdalības rādītājus, ieguldījumu rādītājus, skolotājus un mācību vidi raksturojošus rādītājus.

Kā liecina Global Revenues Statistics Database apkopotā informācija, kas ir ievietota OECD 2024. gada analīzē Corporate Tax Statistics 2024, tad, neņemot vērā četras pundurvalstis (Bahamu salas, Nauru, Tokelau un Vanuatu), 2021. gadā Latvijā bija vissliktākā pasaulē uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu attiecība pret kopējiem nodokļu ieņēmumiem.

Atbilstoši Pasaules Bankas apkopotajiem datiem, 2023. gadā Latvijā bija desmitā vissliktākā pasaulē pēc visu iekasēto ienākumu nodokļu attiecības pret visiem nodokļu ieņēmumiem. OECD izdotais Corporate Tax Statistics 2024 (Uzņēmumu ienākuma nodokļa statistika) ir ikgadējs izdevums, kas paredzēts, lai palīdzētu uzlabot ienākuma nodokļa politiku ne tikai OECD, bet visās pasaules valstīs.

Aplūkosim, kādi bija 2024. gada ziņojuma galvenie secinājumi. Vispirms - uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi joprojām sniedz nozīmīgu ieguldījumu pasaules valstu ekonomikā. 2021. gadā uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu īpatsvars kopējos nodokļu ieņēmumos bija vidēji 16 %, rēķinot 123 valstis un teritorijas, par kurām ir pieejami dati. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi vidēji veidoja 3,2% no pasaules valstu iekšzemes kopprodukta (IKP).Otrkārt. Ilgstoši vērojamais uzņēmumu ienākuma nodokļa likmju kritums (pasaulē 2000. gadā uzņēmuma ienākuma nodokļa vidējā likme bija 28,0 %, bet 2019. gadā - 21,7 %) ir apstājies. Laika posmā no 2021. līdz 2024. gadam uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes visumā saglabājas stabilas.

Latvijas un Izraēlas abpusējās tirdzniecības apgrozījums tuvāko gadu laikā varētu trīskāršoties, izskanēja 6. augustā notikušajā Latvijas – Izraēlas biznesa forumā. “Mēs esam šeit, lai veidotu ciešākas saites starp abām valstīm, lai dubultotu vai pat trīskāršotu mūsu tirdzniecības apjomu,” savā uzrunā sacīja Izraēlas prezidents Īzaks Hercogs (Isaac Herzog).

Latvijas – Izraēlas biznesa foruma mērķis principā bija stiprināt abu valstu tirdzniecības saites, kas faktiski to arī nozīmē – palielināt tirdzniecības apgrozījumu starp valstīm. Augstākā amatpersona no Latvijas puses forumā bija ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

“Mēs esam atvērti kopīgiem nākotnes projektiem un aicinām Izraēlas uzņēmējus izmantot Latvijas piedāvātās iespējas - ātru lēmumu pieņemšanu un uzticamu partnerību, kas ir pamats sekmīgai ilgtermiņa sadarbībai,” forumā sacīja ministrs. Foruma formālās daļas ievadā tika parakstīti divi sadarbības memorandi: viens starp Izraēlas Eksporta institūtu un Latvijas Eksportētāju asociāciju The Red Jackets, bet otrs starp Izraēlas Ražotāju asociāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Biznesa foruma mērķis bija stiprināt sadarbību inovāciju, ražošanas, pētniecības un augsto tehnoloģiju jomā.

2025. gada 11. decembrī, piedaloties satiksmes ministram Atim Švinkam (Progresīvie), Autotransporta direkcija (ATD) un Škoda Group parakstīja 89,4 miljonu līgumu par deviņu akumulatoru bateriju elektrovilcienu (BEMU) iegādi. Diena iepriekš noskaidroja, ka par ATD organizēto iepirkumu pārbaudi veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas dienests (KNAB), kas izvērtē arī iespējamos korupcijas riskus.

Arī Valsts kontrole (VK) Dienai atzina, ka pasažieru pārvadājumi un dzelzceļš ir identificētas kā augsta riska jomas, tādēļ tiek padziļināti sekots līdzi norisēm nozarē.

Vilcienu demonstrācijas Čehijā

Ņemot vērā Škodas grupas amatpersonu vēsturisku iesaisti vairākos skandalozos un ar korupcijas ēnu apvītos darījumos ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā, Diena pagājušā gada decembrī vērsās ar jautājumiem par iepirkumu, piesaistītajiem konsultantiem, izmaksām, komisijas darbu, kā arī iepriekšējo Škodas piegādāto elektrovilcienu iepirkuma pārkāpumiem un to izvērtējuma rezultātiem arī pie satiksmes ministra Ata Švinkas un pašā ATD.

KNAB Komunikācijas daļā šonedēļ norādīja, ka par konkrēto teju 90 miljonu eiro vērto bateriju elektrovilcienu iepirkumu birojs turpina pārbaudi. Līdz pārbaudes noslēgumam KNAB no plašākiem komentāriem atturas. Savukārt VK Komunikācijas daļas speciāliste Austra Stupele Dienai uzsvēra, ka, neskatoties uz to, ka pasažieru pārvadājumi un dzelzceļa projekti ir augsta riska jomas, VK šogad neplāno veikt revīziju par SM pārraudzītajiem elektrovilcienu iepirkumiem. VK revīzija esot plānota par Rail Baltica projektu, taču revīziju plāni varot mainīties.

2025. gada sākumā tika pārskatītas KP prioritātes un noteikti konkrēti snieguma rādītāji, proti, KP kā vienu no prioritātēm izvirzīja apņemšanos mainīt iestādes darbības formātu – fokusējoties uz konkrētu rezultātu sasniegšanu, inovatīviem un proaktīviem veidiem, kā atklāt un novērst pārkāpumus, daudz atvērtāku un caurspīdīgāku sadarbību un komunikāciju. Šobrīd, gada vidū, secināms, ka KP ir izdevies kļūt efektīvākai un sasniegt plānoto, krietni pārsniedzot rezultātus, kādi bijuši visa pagājušā gada ietvaros.

Inovācijas, kas palīdz identificēt aizliegtas vienošanās un pirmā kopīgā inspekcija ar Baltijas kolēģiem

Gada sākumā KP pirmo reizi ierosināja pārkāpuma lietu, izmantojot iestādes izstrādāto datu monitoringa rīku. Izpēte saistīta ar kafijas automātu izplatīšanas tirgu un iespējamiem pārkāpumiem aizliegtu vienošanos jomā.

Arī turpmāk KP plāno, izmantojot digitālos rīkus, proaktīvi uzraudzīt, vai kādā no tirgiem nav novērojamas pazīmes, kas varētu liecināt par iespējamu konkurences kavēšanu.

Lieta par iespējamu aizliegtu vienošanos kafijas automātu izplatīšanas tirgū ir nozīmīga arī cita aspekta dēļ – pirmo reizi iestādes pastāvēšanas vēsturē tika veikta vienlaicīga inspekcija visās trīs Baltijas valstī, piedaloties Lietuvas un Igaunijas konkurences iestāžu kolēģiem. Sadarbība starp Latviju, Lietuvu un Igauniju procesuālo darbību veikšanā iezīmē KP starptautiskās sadarbības spēju stiprināšanos un izaugsmi.

Šobrīd Latvijā aktīvi darbojas 278 sociālie uzņēmumi, no kuriem 23% darbojās izglītības jomā, starp tiem ir 19 privātās izglītības iestādes – skolas. Šāda uzņēmējdarbības forma nav stāsts par peļņu, šīs skolas pilda svarīgu sociālo misiju un sniedz būtisku nemateriālo ieguvumu.

Nereti tās dibinājuši vecāki vai nozares profesionāļi, kuri nav spējuši saņemt nepieciešamo no esošās izglītības sistēmas. Šīs skolas ir patvērums, droša mācību vide un iespēja saņemt izglītību bērniem ar īpašām vajadzībām, mācīšanās traucējumiem, kā arī bērniem, kuri tradicionālā skolā saskārušies ar bulingu vai nav spējuši iejusties kādu citu iemeslu dēļ. Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais finansēšanas modelis “Programma skolā” šī brīža redakcijā būtiski apdraud šādu skolu pastāvēšanu nākotnē, tāpēc svarīgi apzināties sociālo uzņēmumu nozīmi izglītībā un noteikt izņēmuma nosacījumus finansējuma saņemšanai.

Sociālie uzņēmumi izdara to, ko nespēja sistēma

Akciju cenas pasaules biržās un ASV dolāra vērtība otrdien pieauga, investoriem cerot uz ASV un Ķīnas līderu sarunām tuvākajā laikā.

Pēc nosacīti mierīgāka perioda tarifu karos ASV prezidents Donalds Tramps pagājušajā nedēļā pārmeta Pekinai, ka tā esot pārkāpusi vienošanos ar ASV par muitas tarifiem. Ķīna pirmdien šos pārmetumus noraidīja un apsūdzēja Vašingtonu, ka tā piemērojusi Pekinai vairākus diskriminējošus ierobežojumus nedēļās pēc tirdzniecības pamiera noslēgšanas. Tramps arī paziņojis, ka divkāršos muitas tarifus tērauda un alumīnija importam līdz 50%.

Finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Trade Nation" vecākais analītiķis Deivids Morisons norādīja, ka investori lielākoties neņēma vērā negatīvās ziņas, kas saistītas ar Trampa izsludinātajiem tarifiem. "Daudzi joprojām ir pārliecināti, ka Trampa tirdzniecības kari drīz beigsies," viņš piebilda.

“Gudras investīcijas un mērķēti laboratoriskie izmeklējumi būtiski uzlabos veselības aprūpes iznākumu,” Dienas Biznesa konferencē “Veselības aprūpe budžeta krustcelēs” noslēdzot savu prezentāciju, sacīja Roche Diagnostics Baltics vadītājs Tomass Hofers (Thomas Höfer), kas arī izvirza diagnostikas centrālo nozīmi nākotnes veselības aprūpes sitēmā kopumā un ambulatorajā aprūpē atsevišķi.

Ir saprotams, no kurienes sākas veselības aprūpes sistēmas izmeklējums, bet uz jautājumu, kāpēc par to jārunā, tajā pašā konferencē atbild Latvijas veselības ministrs Hosams Abu Meri: “Lielāko daļu no budžeta mēs tērējam ārstēšanai. Citiem vārdiem, Veselības ministrija kļūst par ārstēšanas ministriju. Patlaban skrīnings klibo.”

Globālā pārmaiņu elpa

Šveices kompānijas Roche Diagnostics Baltics vadītājs Tomass Hofers uzstājās ar priekšlasījumu par uzņēmuma centieniem un veselības aprūpes nākotnes redzējumu, kura nosaukums bija “Laboratorisko izmeklējumu nozīme veselības aprūpē”.

Stāsts fundamentāli pamato šo izmeklējumu atslēgas nozīmi nākotnes veselības aprūpē, tomēr attīstība nav gluži lineāra, jo nevienas valsts budžets ar to netiek galā. Uzņēmuma investīcijas pētniecībā un attīstībā veido 20% no gada apgrozījuma un pamatā ir divās šī uzņēmuma apakšnozarēs – diagnostikā un farmācijā. Kādēļ šāds uzsvars uz diagnostiku, laboratoriskām analīzēm bez kurām diagnostika iztikt nevar? Skaidrojums ir augošā pieprasījumā, turklāt ļoti konkrētās diagnožu grupās. “Pēc aptuveni 10 gadiem 50% no slimību sloga būs sirds un asinsvadu, vielmaiņas, onkoloģiskās un neiroloģiskās slimības. Vidējās veselības aprūpes izmaksas pēdējo 20 gadu laikā ir pieaugušas ātrāk nekā ir bijis IKP pieaugums. Šīs izmaksas veido aizvien lielāku daļu no IKP un ir redzams, ka tas turpmāk vairs nav ilgtspējīgi. Pārmaiņām ir jānāk,” saka Tomass Hofers, piebilstot, ka ambulatorās aprūpes sniegšana turpmākajos gados augs trīs reizes, turklāt ik gadu. “Tas ir absolūti neticami no veselības aprūpes viedokļa,” tā T. Hofers.

Teiciens «Laiks ir nauda» ir viens no biznesa pasaules pamatprincipiem, un Latvijas uzņēmējdarbības vidē šobrīd tas ir patiesāks nekā jebkad. Dinamiskais darba ritms stiprina tendenci uzņēmumiem operatīvi aizņemties projektu realizēšanai nepieciešamo finansējumu un elastīgi tos atgriezt, izmantojot kredītbrīvdienas un citus risinājums.

Uzņēmumu finansētāja Cityfinances apkopotie dati rāda, ka komersanti tiecas saņemt finansējumu dienas laikā un atmaksāt to aptuveni gada laikā.Šī tendence atspoguļo uzņēmumu vēlmi būt maksimāli elastīgiem, izvairoties no ilgtermiņa saistībām nestabilā ģeopolitiskajā un biznesa vidē. Arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) atskaites par 2024. un 2025. gadu, liecina, ka uzņēmumi arvien biežāk izmanto īstermiņa finansēšanas instrumentus nevis tradicionālos ilgtermiņa banku kredītus.

To veicina vairāki faktori. Neprognozējamais procentu likmju kāpums 2022. gadā padarīja ilgtermiņa kredītus nesamērīgi dārgus, taču uzņēmumiem bija nepieciešami līdzekļi attīstībai, tādēļ tie centās aizņemties naudu tikai uz tik ilgu laiku, cik nepieciešams, lai minimizētu procentu izmaksas.

Šā gada 23. oktobrī seši jaunie ķīmijas, bioloģijas un matemātikas skolotāji katrs saņēma 3000 eiro stipendiju Latvijā vienīgajā un lielākajā privātās izglītības atbalsta programmā “Starp mums ir ķīmija!”.

Kopējais atbalsta apjoms triju gadu laikā sasniedzis 90 000 eiro, ko nodrošina iniciatīvas autori, Latvijas uzņēmumi “Olpha”, “Centrālā laboratorija” un “Veselības centru apvienība”. Līdz šim stipendijas saņēmuši jau 30 jaunie un topošie skolotāji.

Šajā rudenī stipendijas tika pasniegtas jau sesto reizi pēc kārtas, un tās saņēma Daugavpils Universitāte, Humanitāro un sociālo zinātņu fakultātes students un Krāslavas Varavīksnes vidusskolas ķīmijas skolotājs Artūrs Lukjanskis, Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu fakultātes (LU IZPF) studente un Āgenskalna Valsts ģimnāzijas ķīmijas skolotāja Paula Linda Liniņa, LU IZPF students un Rīgas 21.vidusskolas un privātās vidusskolas “Laisma” bioloģijas skolotājs Ņikita Mullers, Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes students un RTU Olaines Tehnoloģiju koledžas bioloģijas skolotājs Gabriels Grinblats, kā arī LU IZPF studente un Bauskas Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotāja Amanda Tikuma un RTU Liepājas akadēmijas studiju programmas "Skolotājs" studente un Salaspils 1. vidusskolas matemātikas skolotāja Adiana Sanija Kreitenberga.

Latvijas valdību un ārvalstu investorus vieno kopējs mērķis - stipra un konkurētspējīga Latvija, kur uzņēmēji var brīvi strādāt un kur ekonomika attīstās, un šobrīd tas var notikt par spīti ģeopolitiskajiem izaicinājumiem, uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), piektdien atklājot valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) augsta līmeņa sanāksmi.

Premjere uzskaitīja vairākus valdības galvenos darba virzienus, lai to varētu panākt.

Kā pirmo Siliņa minēja investīciju vides stiprināšanu. "Es domāju, ka bez tās nav iespējama jēgpilna saruna par konkurētspējīgu un attīstīties spējīgu Latviju," teica premjere.

Viņa norādīja, ka vada Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu padomi, kas kopš pagājušā gada aprīļa kopā ir sanākusi sešas reizes. Padomē risināti tādi jautājumi kā ārvalstu investoru elektroniskā paraksta piekļuve, vēja parku atļaujas, pašvaldību investīciju šķēršļi, kā arī nodokļu un teritoriju plānojumu problēmas un daudzi starpresoriski jautājumi.

Siliņa izcēla, ka ir sākusi darboties iniciatīva "Zaļais koridors", kas ir atbalsta mehānisms Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgiem komersantiem. Premjere gan esot aicinājusi ekonomikas ministru to vēl pilnveidot.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien otrajam lasījumam atbalstīja grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz publisko iepirkumu sistēmas strukturālo reformu.

Deputāti atbalstīja komisijas izveidoto priekšlikumu, ka Publisko iepirkumu likumu nepiemēros, ja pasūtītājs veic iepirkumu, kas saistīts ar normatīvos noteikto pārtikas preču un kritisko zāļu iedzīvotāju nodrošināšanai valsts apdraudējuma gadījumā rezervju izveidi, uzturēšanu un rotāciju, kā arī šādu rezervju un pirmās nepieciešamības nepārtikas preču iedzīvotāju nodrošināšanai valsts apdraudējuma gadījumā uzglabāšanu un loģistiku.

Tāpat komisija otrajam lasījumam daļēji atbalstīja deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikumu, pārveidojot to par komisijas priekšlikumu, ka no iepirkuma pretendentu loka izslēdz juridisko personu, ja tam ir pasludināts personas maksātnespējas process, ierosināts tiesiskās aizsardzības process vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, apturēta tās saimnieciskā darbība, vai tā tiek likvidēta.

Baltijas iedzīvotāji ir prasmīgi taupītāji. Tomēr pārāk liela daļa šīs naudas paliek neizmantota — droši glabājas banku kontos, nevis tiek ieguldīta mūsu nākotnes labklājībā.Ja pagājušā desmitgadē mācījāmies krāt, tad nākamajai jābūt par to, kā iemācīties ieguldīt.

Ar taupīšanu vien mūsu reģions nespēs panākt Rietumeiropas labklājības līmeni. Mums ir jāliek kapitālam darboties — produktīvi, caurskatāmi un ilgtermiņā.

Taupīšanas paradokss

2024. gada decembrī Lietuvas mājsaimniecības banku noguldījumos turēja 25,7 miljardus eiro. Līdzīga situācija ir arī Latvijā un Igaunijā, kur uzkrājumi mērāmi vairāku desmitu miljardu apmērā. Taupīšana ir veselīga apdomības un uzticības pazīme finanšu sistēmai, taču, ja tik lieli līdzekļi paliek neieguldīti, tie rada maz vērtības gan ģimenēm, gan ekonomikai kopumā. Procentu likmēm atgriežoties normālā līmenī, pieaugs skaidras naudas uzglabāšanas izmaksas jeb neieguldīšanas cena. Jautājums vairs nav par to, vai cilvēki spēj krāt, bet gan par to, vai mēs spējam radīt uzticību un infrastruktūru, kas ļautu viņiem ieguldīt.

Eiropas valstu pieredze un OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) jaunākie pārskati nepārprotami apliecina — ilgtermiņā digitālās pārvaldības efektivitāti nosaka trīs savstarpēji cieši saistīti virzieni: vienota koordinācija, kompetence un drošība.

Tās valstis, kuras šos principus ievieš konsekventi, spēj efektīvāk izmantot resursus, nodrošināt augstāku infrastruktūras drošības līmeni un ieviest kvalitatīvus, uz iedzīvotāju vajadzībām vērstus digitālos pakalpojumus.Latvijā digitālās pārvaldības sistēma joprojām atgādina mozaīku bez vienota rāmja.

Pēdējo mēnešu laikā daudz diskutēts par Eiropas Digitālās identitātes maka (Digital Identity Wallet) ieviešanu Latvijā, kas saskaņā ar ES regulējumu jānodrošina līdz 2026. gada nogalei. Tomēr projekta īstenošana pat vēl nav reāli sākusies, un nav skaidrs — kurš par to atbild, kādi resursi nepieciešami un kā nodrošināt drošu un efektīvu rezultātu. Pat vēl vairāk! Domāju, ka absolūti lielākajai Latvijas sabiedrības daļai nav priekšstata, kas ir digitālās identitātes maks un kādas ikdienas priekšrocības tas var sniegt (dažādu papīra un reģistru apliecinājumu pieejamība vienviet savā telefonā).

Latvijā virsstundu regulējums ilgu laiku ir bijis labs piemērs tam, kā norma var izskatīties ļoti cienīgi uz papīra, bet praksē radīt problēmas, kas samazina uzņēmumu konkurētspēju, kavē pamata algu pieaugumu un nereti veido situāciju, kur darbinieku motivācija tiek balstīta nevis produktivitātē, bet pārslodzē.

Šobrīd Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā tiek skatīti grozījumi Darba likumā, kas paredz noteikt minimālo virsstundu piemaksu 50% apmērā, bet darbam svētku dienās – 75%. Šāda pieeja komisijā ir guvusi atbalstu otrajā lasījumā. Tas ir pirmais solis mēģinājumā sakārtot regulējumu, kura nepilnības darba tirgū jūtamas jau gadiem.

Minimālais slieksnis, nevis samazinājums

Darba likuma grozījumi nevis samazina virsstundu apmaksas apjomu, bet nosaka zemāko slieksni, kas neierobežo virsstundu apmaksas apjomu. Proti, 50% nav griesti. Tas ir minimums.Sabiedriskajā telpā šī diskusija bieži tiek vienkāršota līdz vienam apgalvojumam – tiek samazināta virsstundu apmaksa, taču tas neatbilst realitātei. Netiek runāts par virsstundu samazināšanu, bet par zemāka minimālā sliekšņa noteikšanu likumā – pamatu, virs kura darba devēji un darbinieki var vienoties par labākiem nosacījumiem individuāli vai ar koplīguma palīdzību kolektīva ietvaros. Darba tirgus šādas situācijas spēj regulēt pats. Darba devējam ir svarīgi, lai darbs tiktu izdarīts, savukārt, darbiniekam vienmēr ir iespēja pateikt, par kādiem nosacījumiem viņš ir gatavs to darīt. Tieši šādā vienošanās procesā arī veidojas reālā darba samaksa. Līdzīga loģika jau darbojas citur darba tirgū.

Daļai pārtikas pamatproduktu, tostarp miltu, piena, putnu gaļas produktiem un svaigām olām, no nākamā gada vidus tiks noteikta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme 12% apmērā, paredz Saeimas pieņemtie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā.

Grozījumi pieņemti, lai mazinātu pārtikas produktu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību. Izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa regulējumā saistītas ar 2026. gada valsts budžeta un nākamo triju gadu budžeta ietvara likuma projektu.

Samazināto 12% PVN likmi plānots noteikt rudzu, kviešu, jauktu miltu un bezglutēna maizei, tostarp arī pasterizētai vai saldētai maizei ar vai bez piedevām. Samazinātais PVN attieksies arī uz polārmaizēm, dažāda veida maizes rikām, radziņiem, burgeru maizītēm, lavašiem, tortiljām un pitas maizītēm. Samazināto nodokli nepiemēros smalkmaizītēm, pīrādziņiem, kruasāniem un citiem konditorejas izstrādājumiem, kā arī sausmaizītēm, sausiņiem, grauzdiņiem, rīvmaizei un maizes stienīšiem.

Google paziņojusi par programmu AI Works for Europe. Tā ir ilgtermiņa iniciatīva, kas paredz sadarbību ar valsts sektoru, darba devējiem un universitātēm, lai palīdzētu darba ņēmējiem un studentiem Eiropā apgūt mākslīgā intelekta (MI) prasmes un sekmīgi darboties jaunajā, uz MI tehnoloģijām balstītajā ekonomikā.

Kā pirmo iniciatīvas jaunumu Google izziņoja papildu 30 miljonu ASV dolāru piešķiršanu Google.org Eiropas MI iespēju fondam (European AI Opportunity Fund) un jaunu resursu izveidi. Šis atbalsts paredzēts divām galvenajām grupām – Eiropas studentiem, kuri drīzumā absolvēs un uzsāks darba gaitas, kā arī esošajiem darbiniekiem, kuri MI iespējas var izmantot savā ikdienas darbā.

Kopš 2015. gada Google ir palīdzējis apgūt digitālās vai MI prasmes vairāk nekā 21 miljonam Eiropas iedzīvotāju, pēdējos gados īpašu uzmanību pievēršot tieši MI. Pateicoties ilgstošai sadarbībai ar Ekonomikas ministriju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), Latvijā programmā Izaugsme ar Google MI prasmes pilnveidojuši jau vairāk nekā 20 000 cilvēku. Savukārt sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) digitālās un MI iemaņas guvuši 4700 darba meklētāju. Tikmēr programma Experience AI, kas tiek īstenota kopā ar organizāciju Drošs Internets, līdz 2026. gada beigām plāno apmācīt 43 000 skolēnu un 850 pedagogu.

Šodien un rīt, 19. un 20. augustā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, “Junior achievement Latvia”, Latvijas Bankas Naudas skolas un Rīgas Tehniskās universitātes rīkotā izglītības iedvesmas konference “Izaugsmes kods” pulcē 700 skolotājus, skolu vadītājus, izglītības pārvalžu pārstāvjus un nozares ekspertus, lai īsi pirms jaunā mācību gada sākuma kopīgi raudzītos nākotnē – kā sniegt skolēniem mūsdienīgu, radošu un motivējošu izglītību.

Konferencē tiks apspriestas tēmas, kā skolēnu mācību uzņēmumu metode maina domāšanu, kā skolās notiek pielāgošanās mākslīgajam intelektam, uz kurieni virzās Latvijas ekonomika, kā strādāt ar skolēniem, kuriem ir mācīšanās grūtības, un citas izglītībā aktuālas tēmas. Konference piedāvās 32 meistarklases, kurās skolotāji varēs apmainīties pieredzē un atrast atbalsta metodes savam ikdienas darbam.

“Skolotāji var kļūt par radošiem vizionāriem tikai tad, ja viņiem tiek nodrošināti konkrēti un jēgpilni priekšnosacījumi. Nepieciešams laiks, lai mācītos, ieviestu jaunas pieejas un izvērtētu rezultātus, resursi – kvalitatīvi mācību līdzekļi, tehnoloģijas un piekļuve AI rīkiem, kā arī brīvība pielāgot mācību procesu skolēnu vajadzībām un profesionālais atbalsts, lai dalītos pieredzē un augtu kopā ar citiem. Tieši šādas metodes un atbalstu šī konference piedāvā saviem dalībniekiem," saka izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Latvijā šobrīd top stratēģija “Latvija 2050”, kas noteiks valsts attīstību nākamajiem 25 gadiem. Viens no diviem galvenajiem izaicinājumiem tajā ir demogrāfija. Jautājums ir - kā Latvija plāno panākt demogrāfijas vadāmību šajā nākamajā stratēģiskajā ciklā?

Padziļināti analizējot “Latvija 2030” metodoloģiju un tās īstenošanas loģiku, ar bažām raugos uz Latvijas spējām šo izaicinājumu vadīt.

Demogrāfija nākamajā ilgtermiņa attīstības ciklā līdz 2050. gadam Latvijā ir skaidri izcelta kā viens no diviem centrālajiem izaicinājumiem. Otrs ir drošība. Demogrāfijas problēmas apzināšanās ir būtisks progress, jo iepriekšējā stratēģiskajā periodā demogrāfija drīzāk tika uztverta kā fona informācija nevis attīstības pamatnosacījums. Taču demogrāfiju nevar vadīt ar vēlamo rezultātu formulējumu vai ar aktivitāšu uzskaiti. Vadāmi ir tikai procesi, kas veido rezultātu. Demogrāfijas gadījumā tie ir universāli - dzimstība, mirstība, emigrācija un imigrācija.