ES plašsaziņas līdzekļu komisāre Viviāna Redinga tikās ar galvenajiem redaktoriem no deviņiem Eiropas preses izdevumiem, tostarp, Le Monde (Francija) un Lidové Noviny (Čehija), lai augsta līmeņa sanāksmē apspriestu situāciju, kāda patlaban valda drukātajos plašsaziņas līdzekļos, Db.lv uzzināja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecībā Latvijā.

Apspriedes dienas kārtība: vai preses izdevumi ievēro augstus rakstītā vārda standartus tiešsaistē vai arī tie par katru cenu cenšas pirmie publicēt jaunas ziņas? Vai rakstošajiem žurnālistiem nav jāuzņemas pārāk daudzas lomas daudzveidīgajā drukātā vārda, tīmekļa, podcast un videoklipu pasaulē un, ja tā notiek, vai tas neiespaido kvalitāti? Vai galvenajiem redaktoriem no jaunajām un vecajām dalībvalstīm ir kopēja nostāja par plašsaziņas līdzekļu plurālismu, kas varētu Komisijai palīdzēt noteikt rādītājus plašsaziņas līdzekļu plurālisma pakāpes izvērtēšanai? Kā raidorganizāciju tiešsaistes darbību publiskais finansējums varētu negatīvi ietekmēt preses brīvību?

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Šodien no plkst.10.00 līdz plkst.10.20 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) visā Latvijā veiks trauksmes sirēnu pārbaudi, iedarbinot tās uz trīs minūtēm, kā arī pārbaudīs starp VUGD un elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem (radio, TV) noslēgto līgumu darbības izpildi.

Šodien no plkst.10.00 līdz plkst.10.20 visā valstī uz trīs minūtēm tiks iedarbinātas trauksmes sirēnas. Iedzīvotājiem nav pamata uztraukumam, jo tā būs kārtējā trauksmes sirēnu pārbaude, pārliecinātos par agrīnās brīdināšanas sistēmas tehnisko gatavību - trauksmes sirēnu tehnisko stāvokli, iespējamiem bojājumiem vai traucējumiem sirēnu darbībā, kā arī noslēgto līgumu darbības izpildi starp VUGD un elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem (radio, TV), kas apdraudējuma gadījumā informēs sabiedrību.

Gadījumā, ja trauksmes sirēnu pārbaudes laikā tās nedzird, nav pamata satraukumam, jo ārkārtas gadījumos var tikt izmantoti citi apziņošanas veidi, piemēram, informācijas nodošana sabiedrībai caur operatīvo dienestu un to sadarbības partneru skaļruņiem. Līdzās tam norisinās darbs pie šūnu apraides ieviešanas, kas būs vēl viens iedzīvotāju apziņošanas instruments.

Rīgas radio un televīzijas stacijas jeb Zaķusalas televīzijas torņa rekonstrukcija izmaksās aptuveni no 40 līdz 50 miljoniem eiro, liecina Satiksmes ministrijas sniegtā informācija valdībai, lemjot par VAS «Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs» (LVRTC) 2017.gada peļņas daļas novirzīšanu Rīgas radio un televīzijas stacijas projektam.

Atbilstoši SM sniegtajai informācijai, Rīgas radio un televīzijas stacijas torņa rekonstrukcijas būvprojekta izstrādei izmaksās nepilnus 1,9 miljonus eiro jeb 5-15% no būvniecības izmaksām, savukārt būvniecība potenciāli izmaksāšot no 40 līdz 50 miljoniem eiro.

Kā norāda ministrija, Zaķusalas torņa rekonstrukcijas projekts ir vairāku gadu plānošanas darbs, kas noslēdzies ar pagājušā gada aprīlī noslēgto Vispārīgo vienošanos par būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību. Atbilstoši tai noslēgti trīs pasūtījuma līgumi par kopējo summu 1 584 054 eiro. Pēc būvprojekta izstrādes un saskaņošanas tiks noslēgts vēl viens pasūtījuma līgums 255 000 eiro vērtībā par autoruzraudzību, tādējādi Vispārīgās vienošanās kopējā summa ir 1 839 054 eiro.

"Ja man būtu atlicis tikai viens dolārs, es to iztērētu sabiedriskajās attiecībās," reiz teica viens no slavenākajiem uzņēmējiem un IT nozares pārstāvjiem Bils Geitss, šādi uzsverot labas reputācijas un tēla veidošanas, attīstības un stiprināšanas nozīmi.

Savukārt, veiksmīgu sabiedrisko attiecību pamatā ir cieša sadarbība ar plašsaziņas līdzekļiem, kas balstās uz savstarpējo uzticēšanos un partnerību, kas sākas ar atbilstoša, objektīva un noderīga satura nodrošināšanu – šāds princips ir vienlīdz svarīgs visās trīs Baltijas valstīs.

Uzticēšanās ir panākumu atslēga

Nav noslēpums, ka ikviens komunikācijas speciālists ir ieinteresēts ciešā un produktīvā sadarbībā ar žurnālistiem, taču panākt to iespējams tikai, nodrošinot medijiem atbilstošu un plašākai auditorijai svarīgu tēmu atspoguļošanu, piedāvājot žurnālistiem iespēju saņemt nepieciešamo informāciju un ļaujot iepazīties ar kontekstu. Strādājot ar globālu zīmolu, jaunumi izplatās ļoti ātri, un ziņas no otras pasaules malas līdz Latvijai vai citām Baltijas valstīm nonāk zibenīgi. Tāpēc ir īpaši svarīgi pēc iespējas ātrāk, pat neoficiāli, sniegt informāciju žurnālistiem, pirms tā parādās starptautiskajos kanālos. Tas var novērst nepareizu interpretāciju rašanos un vienlaikus nodrošināt medijiem vairāk informācijas, nekā to var atrast internetā un citos avotos. Žurnālisti augstu vērtē iespēju saņemt ekskluzīvu saturu un, daloties ar papildu informāciju, ir iespējams veicināt sadarbības veidošanos un savstarpēju uzticēšanos.

#Informācija, kas nāk no uzņēmumiem, zīmoliem un plašsaziņas līdzekļiem būs mazāk pamanāma.

Interneta sociālais tīkls Facebook gatavojas mainīt savas ziņu plūsmas darbību, padarot ziņas no uzņēmumiem, zīmoliem un plašsaziņas līdzekļiem mazāk pamanāmas, ziņo BBC.

Tā vietā tiks uzsvērts saturs, kas raisa diskusijas starp ģimenes locekļiem un draugiem, kas izmanto šo vietni, informējis tās vadītājs Marks Cukerbergs.

Rezultātā uzņēmumi varētu saskarties ar to, ka to ierakstu popularitāte šajā vietnē krītas, atzīst Facebook.

Šīs izmaiņas stāsies spēkā tuvākajās nedēļās.

«Mēs esam saņēmuši atsauksmes no mūsu kopienas, ka publiskais saturs - uzņēmumu, zīmolu un plašsaziņas līdzekļu ziņas - izstumj personiskus mirkļus, kas liek vairāk savstarpēji sazināties. Veicot šīs izmaiņas, es paredzu, ka laiks, kuru cilvēki pavada Facebook, un kaut kādā mērā arī iesaiste mazināsies, bet es arī ceru, ka laiks, kas tiks pavadīts Facebook, būs vērtīgāks,» skaidrojis Cukerbergs.

Visi zinām, ka cilvēces pirmssākumos word-of-mouth (no mutes mutē) bija vienīgais informācijas nodošanas veids, kādā cilvēki nodeva viens otram kā ikdienas svarīgāko informāciju, tā arī pasakas, dziesmas, dziedniecības gudrības.

Bet pēc plašsaziņas līdzekļu straujās izplatīšanās visā pasaulē, «no mutes mutē» atkāpās par labu masveidīgām vienā virzienā tēmētām reklāmas kampaņām, it īpaši televīzijas piedāvātajām iespējām, kuru priekšrocības bija kustīgi attēli un skaņa. Taču speciālisti atzīst, kaword-of-mouth nav zaudējis savu spēku un ietekmi. Turklāt jaunu elpu tam ir devuši sociālie mediji, padarot to parword-of-mouse - viens peles klikšķis agrākoword-of-mouth ir padarījis ātrāku, skaļāku, interaktīvāku.

Pateicoties diviem apstākļiem - interneta popularitātei un auditorijas progresējošai imunitātei pret reklāmu tradicionālajos medijos, internets ir kļuvis par vadošo informācijas avotu, atgriežoties «no mutes mutē» periodā, kad līdzcilvēku ieteikumam ir lielāka ietekme nekā reklāmai tās tradicionālajā izpausmē.

Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu, informēja uzņēmumā.

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017.gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

«Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk - kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība,» teikts vēstulē.

"Vaicāts, kāpēc gan nav vērsies pēc palīdzības ātrāk, Uldis pārmetoši attrauca – vai tad jūs avīzes un internetu nelasāt un televizoru neskatāties? Avīzēs un internetā par ārstiem raksta briesmu lietas, sak, aplokšņu izspiedēji, kas to vien gaida, lai varētu kādu nelaimīgu upuri iemidzināt, izgriezt pa kādam orgānam, pārdot un to, kas paliek pāri, uz morgu prom."

Latvijas Ārstu biedrības paziņojums medijiem: "Latvijas Ārstu biedrība vēršas pie plašsaziņas līdzekļiem – mēģināsim būt toleranti viens pret otru! Latvijā pašlaik tiek tiražēts pārlieku daudz publisku negāciju pret ārstiem, kas izraisa neuzticību medicīnai, novēlotu diagnosticēšanu un ārstēšanu. Latvijas Ārstu biedrība nosūta presei vēstuli, kuru tai rakstījis Liepājas slimnīcas direktora vietnieks reanimatologs Ivars Krastiņš:

Pacients – sauksim viņu par Uldi – guļ intensīvās terapijas nodaļas gultā, bažīgi raudzīdamies visriņķī. Bālajā, nosvīdušajā, nedaudz tūskainajā sejā baiļu un sāpju izteiksme. Sarunu ar Uldi apgrūtina slikta dūša un vemšanas kustības, kas vīram, lai gan kuņģī ievadīta zonde, piemetas ik pa brīdim, tomēr Uldis pastāsta, ka trīs dienas mājās stipri sāpējis vēders; viņš cietis, kā varējis, cerējis un gaidījis, ka pāries. Pēc trim dienām, sāpēm arvien pastiprinoties, Uldis vairs nav varējis izturēt un izsaucis ātro palīdzību. Kad nogādāts slimnīcā, diagnoze kļuvusi skaidra ātri – akūts apendicīts ar iespējamu plīsumu –, kas operējot arī apstiprinājusies; aklās zarnas piedēklis pārplīsis, inficējot vēdera dobumu ar zarnu mikroorganismiem un izraisot nopietnu infekciju un intoksikāciju, ar kuras sekām Uldim labvēlīga iznākuma gadījumā būs jācīnās vēl ilgi.

Šodien, 15.oktobrī, aprit 100 dienas kopš Valdis Zatlers Saeimā deva Valsts prezidenta zvērestu.

Līdz ar pirmo amatā stāšanās dienu, Valsts prezidents ir pildījis visus ar Satversmi uzliktos pienākumus, akcentē Prezidenta Preses dienests:

-reprezentējis valsti, pārstāvot Latviju starptautiskajās organizācijās, darba vizītēs apmeklējot tuvākās kaimiņvalstis, tiekoties ar ārvalstu amatpersonām, akreditējot ārvalstu vēstniekus, izsniedzot akreditācijas vēstules Latvijas vēstniekiem ārvalstīs;

-pildot Latvijas valsts bruņotā spēka augstākā vadoņa pienākumus, apmeklējis Latvijas armijas kareivjus viņu dienesta vietās Latvijā un Latvijas lielākajā starptautiskajā misijā Afganistānā;

Latvijas iedzīvotājus visvairāk kaitina reklāma, kurā tiek piedāvātas higiēnas preces un visdažādākie veļas pulveri, un no šīm reklāmām lielākā daļa cilvēku cenšas izvairīties, liecina Latvijas patērētāju pētījums.

Daudzi cilvēki par neciešamām atzīst arī medikamentu, automašīnu un tirdzniecības vietu reklāmas, taču higiēnas preces ir izteikts līderis - 53% iedzīvotāju to piedāvāšana plašsaziņas līdzekļos šķiet ārkārtīgi kaitinoša.

Pie šādiem secinājumiem nonākusi mediju aģentūra Creative Media Services, pēc kuras pasūtījuma tieši pirms ikgadējā starptautiskā reklāmas festivāla Golden Hammer tika veikts Latvijas reklāmas tirgus un patērētāju attieksmes pētījums.

Patērētāju attieksmes pētījums arī atklājis, ka visvairāk kaitinošās reklāmas vienlaikus ir arī tās, kuras cilvēki vislabāk atceras. Ja cilvēkiem būtu jānosauc reklāma, kas pirmā ienāk prātā, 37% nosauktu kādu no biežāk reklamētajiem veļas pulveriem, bet 29% minētu kādu higiēnas preču marku.

Eiropas Komisija šodien izsludināja žurnālistikas konkursa Par daudzveidību, pret diskrimināciju pēdējo kārtu. Piekto gadu pēc kārtas žurnālisti ir aicināti iesniegt rakstus šim Eiropas mēroga konkursam, kurā tiek cildināts gan tiešsaistē, gan iespiestajos plašsaziņas līdzekļos darbojošos žurnālistu veikums.

Balva paredzēta tiem talantīgajiem plašsaziņas līdzekļu profesionāļiem, kuri ar saviem darbiem veido labāku izpratni par daudzveidības piedāvātajām priekšrocībām un cīnās pret diskrimināciju reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma, dzimumorientācijas, rasu vai etniskās piederības dēļ.

Konkursam iesniedzami raksti, kas iespiestos plašsaziņas līdzekļos vai tiešsaistē publicēti laikposmā no 2008. gada 1. janvāra līdz 31. oktobrim, un tas darāms tiešsaistē. Pēc minētā laikposma beigām visu 27 ES dalībvalstu žūrijas izskatīs iesniegtos rakstus, lai izvēlētos labākos. Pēc tam žūrija no šiem 27 dalībvalstu uzvarētājiem izvēlēsies trīs labākos rakstus un noteiks Eiropas žurnālistikas balvas saņēmēju. Konkursa uzvarētāji saņems balvas, kuru vērtība var sasniegt 4500 eiro.

Pamatojoties uz grozījumiem likumā, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) šorīt nolēmusi aizliegt Latvijā izplatīt atlikušos 80 Krievijā reģistros televīzijas kanālus, kas līdz šim bija pieejami Latvijas skatītājiem.

NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš pavēstīja, ka lēmums pieņemts, balstoties uz jauno likuma normu, kas paredz, ka Latvijā nedrīkst darboties programmas, kas reģistrētas valstī, kas apdraud citas valsts teritoriālo integritāti un neatkarību.

Šāds lēmums būs spēkā līdz brīdim, kamēr Krievija pārtrauks karadarbību Ukrainā un atdos Krimu. Lēmums stāsies spēkā 9.jūnijā.

Aizliegto kanālu klāstā ir, piemēram, TV programma "E TV", "Иллюзион+", "Кино24", "Мир ТВ", "Охота и рыбалка", "Перец!", "Русский Иллюзион" un citi.

NEPLP jau iepriekš, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, pieņēma virkni lēmumu, aizliedzot Latvijā rādīt galvenos Kremļa propagandas kanālus gan televīzijā, gan interneta vidē.

Politika, darbs valsts vai pašvaldības iestādē nodrošina iespaidīgāku publicitāti nekā pamatīgi skandāli, tiesu darbi vai pat privātās dzīves publiska izrādīšana, - to rāda jaunais, jau trešais Latvijas 100 miljonāru publicitātes tops: ārpus tā palikuši ļoti daudzi uzņēmēji, kuri ieņem vietas pat Latvijas visbagātāko cilvēku saraksta pirmajos desmitniekos.

Vienlaikus gada laikā ir notikušas pietiekami būtiskas izmaiņas galvenajos miljonāru publicitāti veidojošos faktoros. Pērn no simt miljonāriem, kuriem gada laikā veltīts vislielākais publikāciju skaits Latvijas medijos, tikai nepilnai trešajai daļai galvenais personisko publicitāti veidojošais faktors bija tieši viņu uzņēmējdarbība; nu galvenais vai viens no galvenajiem publicitātes faktoriem uzņēmējdarbība jau ir divām trešdaļām pirmā simtnieka dalībnieku.

Tiesa, lai nokļūtu saraksta augšgalā, svarīgākais joprojām izrādās "administratīvais resurss": sešiem no desmit miljonāriem, kuri pērn visbiežāk pieminēti mediju publikācijās, vienīgais vai viens no galvenajiem publicitāti veidojošajiem faktoriem bijusi tieši darbība politikā, valsts vai pašvaldību amatos. Salīdzinājumam - krimināli notikumi, skandāli vai privātās dzīves peripetijas, kas kopumā publicitāti veidojušas gandrīz ceturtajai daļai saraksta dalībnieku, no pirmā desmitnieka nozīmīgas bijušas tikai diviem miljonāriem.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) par Latvijas Radio (LR) galveno redaktori apstiprinājusi Anitu Braunu, bet par Latvijas Televīzijas (LTV) galveno redaktori - Sigitu Roķi, informē padomē.

Lēmums pieņemts pēc tam, kad SEPLP uzklausīja LR un LTV valdes, kā arī abas galvenā redaktora amata kandidātes, kā arī pārbaudīja kandidātu atbilstību Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā galvenajam redaktoram noteiktajām prasībām, ņemot vērā LR un LTV valžu iesniegtos dokumentus par to izvirzītajiem kandidātiem un konkursa norisi.

"Šis ir vēsturisks brīdis, jo šis ir jauns amats abos sabiedriskajos medijos, kas nozīmē būtiskas pārmaiņas abu uzņēmumu darbībā. Padomei bija svarīgi dzirdēt LR un LTV vadības plānus par veicamajiem darbiem, lai galvenie redaktori būtu nodrošināti ar viņu pienākumu pildīšanai nepieciešamo, kā arī uzklausīt abu kandidātu motivāciju un prioritātes," komentē SEPLP priekšsēdētājs Jānis Siksnis.

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Jau esam pieraduši, ka informācija par uzņēmumu patiesā labuma guvējiem ir brīvi publiski pieejama ikvienam interesentam. Lai to saņemtu, nav ne jāreģistrējas, ne jānorāda, kādēļ šī informācija vajadzīga vai kur tā tiks izmantota. Ir pietiekami Uzņēmumu reģistra mājas lapā atrast sevi interesējošo uzņēmumu un viss redzams kā uz delnas.

Teju aizmirsusies nebūt ne tik senā pagātne, kad informācija par uzņēmumu patiesā labuma guvējiem izplatījās baumu līmenī no mutes mutē vai plašsaziņas līdzekļu analītiskajos raidījumos, bet to pārbaudīt varēja vienīgi īpaši tam pilnvarotas iestādes un amatpersonas.

Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas jau no 2018. gada 1. aprīļa nodrošināja informācijas par uzņēmumu patiesā labuma guvējiem pieejamību ikvienai personai. Sākotnēji šī informācija bija pieejama par maksu, bet jau no 2019. gada vidus – bez maksas. Publiski ir brīvi pieejams patiesā labuma guvēja vārds, uzvārds, dzimšanas datums, mēnesis un gads, personas kods, valstspiederība un dzīvesvietas valsts. Šī informācija bez šaubām ir uzskatāma par fiziskas personas datiem Vispārējās datu aizsardzības regulas izpratnē. Tādēļ diskusijas par to, vai gadījumā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējums neaizskar personu tiesības uz datu aizsardzību, juristu vidū notika jau sen. Tomēr līdz šim tās nebija guvušas atspoguļojumu tiesu praksē, ņemot vērā to, ka no pieteikuma iesniegšanas tiesā līdz reālam spriedumam nereti paiet vairāki gadi.

Izmisīgā cīņa par pašvaldību un Eiroparlamenta deputātu krēsliem daudzām partijām izvērtusies ievērojami dārgāka nekā pirms tam gūtie ienākumi vēlēšanu izdevumiem.

Līdere ir pirms vēlēšanām agresīvu reklāmas kampaņu izvērsusī TB/LNNK, kurai pat 346.3 tūkst. Ls iztērēšana sevis slavināšanai nav līdzējusi iekļūt kārotajā Rīgas domē, kur nu vēl saglabāt mēra krēslu. Tikai 3.3 % galvaspilsētas iedzīvotāju balsoja par tēvzemiešiem. Arī cīņā par Eiropas Parlamentu TB/LNNK ieguva tikai vienu deputāta vietu, kas tika partijas līderim Robertam Zīlem, pretstatā četrām 2004. gadā notikušajās vēlēšanās.

Apvienības kopējie izdevumi vēlēšanām (jāuzrāda visi izdevumi no 7. februāra līdz vēlēšanu dienai, kā to paredz Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums bija 406.7 tūkst. Ls, kas par 213.3 tūkst. Ls pārsniedz tai pat laikā gūtos ienākumus. Pat ņemot vērā līdz 7. februārim gūtos ziedojumus (45 tūkst. Ls), naudas atlikumu kontā (56.9 tūkst. Ls) un rezerves fonda atlikumu pērnā gada beigās (52,3 tūkst. Ls), ar to nav gana, lai segtu izdevumus.

"Man visvienkāršāk būtu bijis nolikt mandātu un aiziet strādāt uz Ārlietu ministriju, nevis savos piecdesmit piecos gados uzņemties milzīgo pārslodzi, kas saistīta ar jaunas partijas veidošanu, intensīvu darbu ar plašsaziņas līdzekļiem, saskarsmi ar visu to nepatīkamo, kas par mani tiek rakstīts. Taču es uzskatu, ka tas ir tā vērts, lai es palīdzētu sasniegt tos valstiskos mērķus, kurus es uzskatu par būtiskiem," intervijā Neatkarīgajai Rīta Avīzei stāsta Sandra Kalniete.

"Sākas jauns laiks, oligarhu varas laiks iet uz beigām. Tam ir daudz pazīmju – gan pagājušā gada referendums, lielie piketi gada nogalē; daudz aktīvāk strādā tiesībsargājošās iestādes. Un kopumā – ienāk jauna paaudze, kas ir mācījusies un dzīvojusi Eiropā, un redzējusi, kā funkcionē normāla valsts. Man daudzi vidusšķiras cilvēki ir teikuši: mēs strādājam, mēs maksājam nodokļus, un mēs negribam, lai tos kāds cits iebāž sev kabatā. Tā ir noteikta apziņas pakāpe, kas liecina, ka iepriekšējais laikmets beidzas," intervijā Neatkarīgajai stāsta Sandra Kalniete.

Uz jautājumu: "Tad, kad jūs runājat par oligarhu grūstošo varu, kurus oligarhus jūs domājat? Un cik Latvijā vispār ir oligarhu?", S. Kalniete atbild: "Tas, kas ir biežāk dzirdēts, ir tā saucamie trīs A: Aivars, Andris, Ainārs, bet vēl jau ir citi grupējumi ar nozīmīgām interesēm politikā."

Vērienīgās metanola rūpnīcas Paldisku pievārtē idejas autors pērn sodīts par finanšu krāpniecību, bet tagad savu biznesa partneri bijušo Igaunijas reģionālo lietu ministru Toivo Asmeru apsūdzējis izspiešanā, vēsta laikraksts "Postimees", norādot, ka projekts var izrādīties sapņu pils.

Šā gada janvārī somu uzņēmējs Juha Mikonens policijā paziņojis, ka ir bezdarbnieks.

Pavasarī Mikonens un Asmers paziņoja par plāniem Paldiskos būvēt miljardu eiro vērtu metanola rūpnīcu. Tolaik tika ziņots, ka viens no lielākajiem ārvalstu investīciju projektiem Igaunijā gatavots vairākus gadus. Abi uzņēmēji pārstāvēja Šveices grupu "Larkwater", kurai, kā stāstīja Mikonens, esot astoņi biroji visā pasaulē un apgrozījums sasniedzot desmit miljardus eiro gadā.

Tomēr pusgadu vēlāk vērienīgais projekts sāk izskatīties pēc sapņu pils, norāda "Postimees".

"Eesti Ekspress" noskaidrojis, ka "Larkwater" ir Mikonenam piederoša kompānija, kurā strādā viens cilvēks, savukārt Igaunijas valsts iestādes sākušas interesēties, vai projekts nav naudas atmazgāšanas mēģinājums.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apkopojusi atbildes uz aktuālākajiem jautājumiem saistībā ar PNB Bankas darbības apturēšanu.

Kādēļ AS «PNB Banka» darbība ir apturēta?

Lēmums ir pieņemts, jo bankas saistības (parādi) pārsniedz tās aktīvus, tās kapitāla pietiekamība radītājs ir zem noteiktā minimuma. Eiropas Centrālajai bankai (ECB) sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) šādā situācijā ir jāreaģē, jo netiek izpildītas likumā noteiktās prasības. Lēmums apturēt bankas darbību ir pieņemts, jo banka nav izpildījusi uzraudzības laikā noteiktos pasākums.

Ko šis lēmums nozīmē bankas klientiem?

Šobrīd apturēti visi bankas sniegtie pakalpojumi. Klienti īslaicīgi nepiekļūs saviem naudas līdzekļiem bankā, līdz tiks uzsākta garantēto atlīdzību izmaksa līdz 100 000 eiro katram. FKTK dara visu, lai garantēto atlīdzību izmaksa notiktu pēc iespējas ātrāk – ne vēlāk kā 2019. gada 27. augustam. Par šo procesu drīzumā sekos detalizētāka informācija.

Pēdējā gada laikā gandrīz puse jeb 44% Latvijas iedzīvotāju ceļojumu apmaksājuši no līdzekļiem, kas tika īpaši krāti, liecina jaunākā Latvia Tours Ceļojumu indeksa apkopotā informācija.

Saskaņā ar augustā veiktā pētījuma datiem, pēdējo 12 mēnešu laikā gandrīz puse (44%) no iedzīvotājiem ceļojumu apmaksāja no līdzekļiem, kas tika īpaši krāti. Nedaudz mazāks ceļotāju īpatsvars (35%) ceļojuma izdevumus apmaksāja no rīcībā esošiem līdzekļiem. Katram piektajam ceļotājam izdevumus ir apmaksāja kāds cits, bet tikai 1% ceļojuma izmaksu segšanai ņēmis kredītu vai naudu aizņēmies no kāda cita.

Apskatot izdevumu apmaksas datus demogrāfiskā griezumā, iezīmējas, ka krievvalodīgie iedzīvotāji naudu visbiežāk īpaši krājuši (57%), savukārt latviešu valodā runājošie biežāk tēriņus seguši no rīcībā esošajiem līdzekļiem (43%). Interesanta aina iezīmējas arī apskatot datus Latvijas pilsētās un laukos. Rīgā (49%) un citās pilsētās (42%) iedzīvotāji sava pēdējā atpūtas ceļojuma izmaksas biežāk seguši no tam īpaši krātas naudas, savukārt teju puse lauku iedzīvotāju (49%) tēriņus seguši no rīcībā esošiem līdzekļiem.

Beļģija

Grez-Doiceau

Jāņu svinēšana Grez-Doiceau

23.jūnijā no 20:00 uz kopīgu Jāņu svinēšanu pļavā pie Grez-Doiceau visus aicina Latviešu biedrība Beļģijā ar LR pastāvīgās pārstāvniecības NATO atbalstu un Latvijas Kultūras koledžas līdzdalību.

20:00-21:00 Līgotāju sagaidīšana, vainagu vīšana, siera un medalus darīšana, Līgo tērpu skate, rotaļas bērniem.

21:00-22:30 Jāņu tēva un mātes godināšana, vakarēšana, sadziedāšanās un apdziedāšanās.

22:30-2:30 Jāņuguns aizdegšana, dejas un rotaļas pie ugunskura.

2:30-3:30 teatralizēta spēle un papardes zieda meklēšana.

3:30-4:00 saullēkta sagaidīšana

Vakarēšanas laikā būs Latvijas alus un uzkodas, beļģu sieru galds (par atsevišķu samaksu: 6 EUR) un pašu cienasts (pēc ieskatiem).

Latvijas Universitāte atbilstīgi Trauksmes celšanas likumam ir saņēmusi trauksmes cēlāja ziņojumu par LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāna profesora Gundara Bērziņa promocijas darba atbilstību akadēmiskās ētikas un kvalitātes kritērijiem, informēja Latvijas Universitātes prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomā, prorektora sociālo un tiesību zinātņu jomā p.i. Ina Druviete.

Šāda informācija liekot Latvijas Universitātei ļoti nopietni reaģēt, lai pārbaudītu gan ziņojumā minētos faktus, gan paša promocijas darba un promocijas procesa kvalitāti.

Latvijas Universitāte šo gadījumu nodevusi izvērtēšanai neatkarīgām koleģiālām institūcijām un pēc to atzinumu saņemšanas lems par turpmāko rīcību.

Lai izvērtētu gan trauksmes cēlāja ziņojumā, gan plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju un nodrošinātu minēto faktu pārbaudi gan no juridiskā, gan ētiskā viedokļa, Latvijas Universitāte ir nodevusi informāciju izvērtēšanai LU Akadēmiskajai ētikas komisijai, kā arī plāno izveidot atsevišķu komisiju, kas pārbaudīs izskanējušos apgalvojumus un sniegs informāciju atbilstošām valsts institūcijām un plašsaziņas līdzekļiem.

Uzņēmums nav tikai logo, sauklis un tā pārdotie pakalpojumi un produkti. Uzņēmums ir arī cilvēki un šo cilvēku radītais uzņēmuma tēls, kā arī paša vadītāja tēls jeb reputācija. Tā ir daļa no nemateriāla, bet ļoti vērtīga aktīva. Mūsdienu komplicētājos sabiedriskajos procesos reputācijas vērtības nozīme arvien pieaug, bet vienlaikus tā kļūst arī trauslāka un tāpēc jo īpaši sargājama.

Ir amati, uz kuriem drīkst pretendēt cilvēki ar nevainojamu reputāciju. Līdz ar to aizdomas par cilvēka iesaisti nelikumībās vai neētiskās darbības gandrīz automātiski nozīmē pazaudēt iespēju kandidēt uz augstiem amatiem vai pazaudēt jau esošu amatu. Piemēram, vadlīnijās kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu kandidātu atlasei un izvērtēšanai kapitālsabiedrībās, kurās valstij kā dalībniekam (akcionāram) ir tiesības izvirzīt valdes vai padomes locekļus, ir skaidra norāde, ka kapitālsabiedrības vadības reputācija veido arī daļu no kapitālsabiedrības kā uzņēmuma reputācijas un zīmola.

Latvijā šāds precedents ir bijis, kad par neatbilstību nevainojamas reputācijas prasībām amatu zaudēja toreizējais Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs Ainārs Dimants, jo Valsts kontrole secināja, ka organizācija nav efektīvi rīkojusies ar finanšu līdzekļiem.