Saskatot potenciālu Pārdaugavā, Santa un Ingūna Kausiņas atver otru kafejnīcu Mierā.

Šobrīd ir divas kafejnīcas Mierā – pa vienai katrā Rīgas pusē, un nav izslēgts, ka pēc kāda laika būs vēl kāda, stāsta uzņēmējas. Kad viņas bija atvērušas pirmo kafejnīcu Mierā Miera ielā, klienti vaicājuši, kāpēc tādas kafejnīcas nav Pārdaugavā. «Nodomājām, ka būtu forši,» saka Ingūna. Tomēr nolēmušas nesteigties, taču paralēli visu laiku sekojušas līdzi nekustamā īpašuma sludinājumiem. Viņas bija noskatījušas telpas, kur šobrīd atrodas otra kafejnīca Meža ielā, bet tās tobrīd bija aizņemtas. Taču, kad tās atkal bija pieejamas, Ingūna un Santa nolēma tās tikai apskatīties – gribējās atvērt vēl vienu kafejnīcu, bet tajā pašā laikā viņas nebija līdz galam pārliecinātas par šo soli. Santa atminas, ka tētis teicis – šīs telpas obligāti «jāņem», jo perspektīva ir, rajons attīstās un ir rosība. Savā ziņā tas ir līdzīgs Miera ielas republikai.

Bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba pērn kļuvusi par valdes priekšsēdētāju uzņēmumā SIA MISX, kura attīstītajam aptuveni divu miljonu eiro vērtajam projektam divu gadu laikā vajadzētu vainagoties ar tehnoloģiju, kas uzņēmumiem ļaus būtiski ieekonomēt un racionālāk izlietot patērējamo enerģiju.

Sudraba norāda, ka uzņēmuma attīstītās tehnoloģijas saturs pagaidām ir konfidenciāla informācija. Tāpat, aizbildinoties ar līgumu konfidencialitāti, viņa neatklāja projekta finansu avotus.

Par uzņēmuma dibināšanas iemesliem Sudraba stāstīja, ka sākotnēji Fizikālās enerģijas institūtā strādājošie cilvēki un fundamentālās fizikas pārstāvis Viktors Gavrilovs nonākuši līdz zinātniskajam atklājumam, kuru zinātnieki nolēmuši realizēt. Bet, lai to izdarītu, ideju vajadzējis patentēt.

Zinātniskā ideja ieinteresēja uzņēmējus, kuri noticēja, ka tā ir īstenojama, līdz ar to uzņēmējiem un zinātniekiem dzima doma radīt uzņēmumu, kas varētu finansēt tehnoloģiju iegādi un radīt apstākļus idejas īstenošanai, pastāstīja Sudraba.

Valsts institūcijas pagājušajā gadā šķērdējušas jeb nelietderīgi tērējušas miljoniem latu no valsts budžeta, intervijā Latvijas Radio, norāda Valsts kontroliere Inguna Sudraba.

«Nav jau nekas jauns. Vienkārši institūcijās atšķiras mērogi, kā rīkojās ar nodokļu maksātāju naudu. Tā cinisma pakāpe attiecībā pret līdzekļu tērēšanu ir kļuvusi lielāka, bet diemžēl domāšanas veids vairumā gadījumu ir vienāds - kā vairāk atrast labumu sev, kā atrast iespējas traktēt likumu ļoti burtiski un rīkoties ar līdzekļiem savās interesēs nevis valsts vai nodokļu maksātāju interesēs,» norāda I. Sudraba.

«Kamēr ir iespēja tērēt un ne no viena netiek prasīta atbildība par to, ko tu esi izdarījis, mēs nekādi nelauzīsim šo domāšanas veidu. Piemēram, Lielbritānijā, par šādu rīcību valsts iestādēs amatpersonas pašas atstāj amatus un seko arī ass nosodījums,» uzsver I. Sudraba.

«Ja tiek atgūti visi galvojumi, investīcijas un kapitālnoguldījumi un ar to saprot – ieguldīt vienu latu, tad, jā, šāds darījums ir iespējams, taču pamatnosacījumam ir jābūt – lai neviens santīms netiktu zaudēts.»

Inguna Sudraba (Foto: Vitālijs Stīpnieks, Db)Tā Valsts kontroliere Inguna Sudraba LNT raidījumā 900 sekundes komentēja izskanējušos pieņēmumus, ka Parex banka būtu jāpārdod kaut vai par vienu latu.

TaInguna Sudraba (Foto: Vitālijs Stīpnieks, Db)s, kas šobrīd ir jāizdara – jānodrošina, lai Parex bankā vairs nebūtu jāiegulda un lai to, kas tur ir ieguldīts, dabūtu līdz pēdējam santīmam atpakaļ.

Rīgas dome kā īpašnieks negūst iespējamo labumu no pašvaldības kapitāla komercsabiedrībām, iespējams, ieguldījumi veikti privatizētāju interesēs, LNT raidījumā 900 sekundes atklāja valsts kontroliere Ingūna Sudraba.

Valsts kontroliere Ingūna Sudraba (Foto: Ritvars Skuja, Db)No katra ieguldītā lata komercsabiedrībās Rīgas dome atpakaļ saņem tikai 0.7 santīmus. Tā kā kopējā kapitāldaļu vērtība ir vairāk nekā 200 miljoni latu, var runāt par negūto labumu, uzskata I. Sudraba. Piemēram, Rīgas mežu, kas apsaimnieko ap 50 tūkstošiem hektāru mežu, ienākumi ir ap 3 miljoniem latu, bet izdevumi – 200 tūkstoši. Visi ienākumi paliek pašas komercsabiedrības īpašumā. Savukārt Rīgas parki un dārzi, kas ir pašvaldības aģentūra, nodarbojas ar komercdarbību, pārkāpjot likumu. Valsts kontroliere uzskata, ka pakalpojumus, ko sniedz aģentūra par maksu, vajadzētu nodot privātajam sektoram.

Maizes kvalitātes konkursā pēc žūrijas vērtējuma zelta diplomio un medaļas par izcilu maizes kvalitāti tika piešķirti 15 maizes paraugiem.

Sudraba diplomi un medaļas par ļoti labu kvalitāti piešķirtas 23 maizes paraugiem, savukārt bronzas diplomi un medaļas par labu kvalitāti – 6 maizes paraugiem, vēsta konkursa rīkotāji.

AS Hanzas Maiznīcas saņēma zelta diplomu par Kuršu sēklu maizi, kā arī sudraba diplomus par Kuršu rudzu maizi un Kungu baltmaizi. SIA Fazer Maiznīcas saņēma sudraba apbalvojumus par Druva Mākoņmaize un Fazer Gardā baltmaize, kā arī bronzas apbalvojumu par Druva Māras rudzu maize. SIA Iļģuciema maiznīca konditoreja saņēma zelta apbalvojumus par Tiroles maize, savukārt bronzas apbalvojumu - par Ciabata ar tomātiem un baziliku un Ciabata Natture. SIA Dona saņēma sudraba apbalvojumus par trīs produktiem – Saldskābā maize, Rudzu maize un Piena baltmaize. SIA Lāči saņēma zelta apbalvojumu par Īsta rupjmaize, kā arī sudraba apbalvojumus par Īsta baltmaize un Gaišā augļu maize. SIA Saldus maiznieks piešķirts bronzas apbalvojums par Zemnieku rudzu maize.

Foto: GIVEN

Rotaslietas mūs pavada jau tūkstošiem gadu, un ne vienmēr tās bijušas tikai greznība. Senāk rotas pildīja arī praktiskas funkcijas, norādot uz piederību noteiktai ciltij vai sabiedrības slānim. Mūsdienās, protams, rotaslietu galvenā funkcija ir estētika, kalpojot kā mūsu personības un gaumes izpausme.

Populārākie metāli juvelierizstrādājumu pasaulē neapšaubāmi ir sudrabs un zelts. Kā izvēlēties, kurš no tiem piestāvēs tieši tev? Aplūkosim abu metālu īpašības, plusus un mīnusus.

Sudrabs – daudzveidīgs un pieejams

Foto: GIVEN

Sudrabs ir visai mīksts metāls ar vēsi pelēcīgu mirdzumu. No tā iespējams radīt sarežģītus un smalkus dizainus, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc juvelieri tik ļoti iecienījuši sudrabu. Tas lieliski sader arī ar dažādiem akmeņiem – gan dārgakmeņiem, gan pērlēm vai necaurspīdīgiem akmentiņiem.

Bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba ir gatava uzņemties tautas kustības vadīšanu, lai vienotu cilvēkus «ceļā uz laimīgu Latviju».

Sudraba šodien speciāli sasauktajā preses konferencē paziņoja, ka šādu lēmumu pieņēmusi, jo vēlas, lai tiktu celta pavisam cita Latvija, lai katrs cilvēks tajā būtu laimīgs un katrs rastu savu piepildījumu.

Kustībai patlaban nav nosaukuma. Pašai Sudrabai šis nosaukums esot «Latvija - manas mājas».

Viņa norādīja, ka līdz šim esošie modeļi un sistēma ir novedusi pie kārtības, ka vara tiek veidota atsevišķiem cilvēkiem tikai varas pēc. Taču viņa aicināja apzināties, ka vara ir tautai un tā ir kustība, kurā tauta atmostas. «Cilvēki negrib dzīvot, kā dzīvoja līdz šim. Es esmu izdarījusi savu izvēli - es gribu būt kopā ar tautu, es esmu gatava vienot tautu,» sacīja Sudraba.

Valsts kontrole, lai iegūtu papildus līdzekļus, sākusi par maksu sniegt konsultācijas ārvalstīs, intervijā TVNET norāda Valsts kontroliere Inguna Sudraba.

«Patlaban jau noslēgts līgums ar Kirgīziju, kur tiek attīstīta līdzīga institūcija kā Valsts kontrole Latvijā. Šo mācību projektu Kirgīzijā finansē Pasaules banka,» norāda I. Sudraba.

Valsts kontroliere Inguna Sudraba. (Foto: Ritvars Skuja, DB)Viņa arī norāda, ka ja viss noritēs kā plānots, kirgīzu valsts kontrolieru apmācība tikšot veikta līdz 2011. gadam, un Latvijas valsts kontroles budžetā tas ienesīs 70 000 ASV dolāru.

«Valsts kontroles darbinieki patlaban jau sākuši kirgīzu kolēģu apmācību. Apmācība notiekot tepat Latvijā. Mācību gaitā tiekot skaidrota Valsts kontroles kā institūcijas uzbūve, tās funkcijas, mācīts, kā izveidot revīzijas metodoloģiju, kā pareizi veikt revīzijas un citus jautājumus,» uzsver I. Sudraba.

Bolīvijas pilsēta Potosi 17. gadsimtā kļuva pasakaini bagāta, jo tajā tika atrasts «sudraba kalns» jeb vērienīgas sudraba atradnes. Sudrabs gan pēc kāda laika beidzās, un pilsēta ieslīgusi nabadzībā, taču patlaban Kanādas kompānija South American Silver lēš, ka netālu no Potosas varētu būt aptuveni 230 miljonu unču sudraba atradnes, vēsta worldcrunch.com.

17. gadsimta septiņdesmitajos gados Potosa Bolīvijā bija viena no pasaules lielākajām un bagātākajām pilsētām – tā bija divreiz lielāka par Madridi, kuras iedzīvotāju skaits tolaik bija 100 tūkst. Potosas veiksmes atslēga bija sudrabs jeb, pareizāk sakot, sudraba kalns. Leģendas vēsta, ka pēc ēdienreizēm sudraba trauki tika mesti laukā pa logu, lai lieki nepūlētos ar to mazgāšanu. Tomēr sudraba krājumi beigušies, un 19. gadsimta sākumā pilsētas izrakteņu ieguves rūpniecību piemeklēja lejupslīde.

Patlaban pastāv iespēja, ka Bolīvija varētu vēlreiz piedzīvot «sudraba veiksmi». Kanādiešu kompānija South American Silver lēš, ka Potosas ziemeļos Malku Kotā (Mallku Khota) varētu atrasties aptuveni 230 miljonu unču sudraba, kura vērtība ir aptuveni seši miljardi ASV dolāru. Papildus tam tiek lēsts, ka atradnēs ir arī 1481 tonna indija un 1082 tonnas gallija, kas tiek izmantoti elektronikas ražošanā un modernās aizsardzības sistēmās.

Valsts kontroliere Inguna Sudraba vēlas, lai tiktu pārtrauktas diskusijas par viņas iespējamu došanos aktīvajā politikā. LNT raidījumam 900 sekundes viņa uzsvēra, ka iepriekš izteiktais pieļāvums par valdības vadītāja vai kāda ministra amata uzņemšanos izrauts no konteksta un intervijā bijusi runa par apstākļiem un situācijām, kādas var veidoties.

Nākamajās Saeimas vēlēšanās viņa nekandidēs, bet turpinās strādāt par galveno valsts kontrolieri. Politikai viņa pievērstos vien tad, ja rastos apstākļi, kuros viņa nevarētu pildīt savus amata pienākumus, bet šobrīd tādi neesot, ziņo Diena.

Pievienošanās kādam politiskajam spēkam šobrīd arī viņai nav aktuāla un šādu piedāvājumu no pašreizējām politiskajām partijām viņa noraidītu. Līdz ar to arī kandidēšana uz parlamentu rudenī nav aktuāla. «Tieši tā, šīs Saeimas vēlēšanas šodien ir bez manis,» apstiprināja I. Sudraba.

Viņa arī norādīja, ka ne vienmēr valsts iestādes ignorē Valsts kontroles revīzijās konstatētos pārkāpumus, bet tos novērš. Tāpat pēc revīzijas par Parex banku ir uzlabojies lēmumu pieņemšanas process valdībā, kur tiekot vairāk analizēta situācija, novērojusi I. Sudraba. Tomēr likumdošanā trūkst skaidrības par konkrētu amatpersonu atbildību par iztērētajiem valsts budžeta līdzekļiem, tās trūkuma dēļ reizēm atkal un atkal valsts iestādēs konstatējami nelietderīgi tēriņi.

Būtu normāli, ja valsts daudzus savus īpašumus nodotu apsaimniekot privātajam sektoram, intervijā Latvijas Radio norādīja Valsts kontroliere Inguna Sudraba.

"Būtībā ar šo biznesu var nodarboties privātais sektors. Šobrīd valstī ir ļoti daudz privātās kompānijas, kas nodarbojas ar īpašumu apsaimniekošanu. Tas, kas valstij, manuprāt, ir jāizdara, ir jāsaprot viss, kas valstij pieder, un tad rīkot konkursus - atdot šos īpašumus apsaimniekošanā privātajam sektoram, protams, pasakot cenu, labumu ko valsts no tā grib iegūt. Noteikti privātais sektors to darītu daudz efektīvāk," norāda I. Sudraba.

Viņa uzsver, ja valsts pati nezina, kas tai pieder, tad ļoti iespējams, ka neapzinātos valsts īpašumus kāds izmanto bez maksas vai par zemu samaksu.

Joprojām Latvijā administrācija ir pārāk liela, un taupības pasākumi tiek ieviesti neloģiski, LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Valsts kontroliere Ingūna Sudraba.

Latvija ir pārāk maza valsts tik lielam administratīvajam aparātam, uzsvēra I. Sudraba, taču kategoriski noliedza to, ka šai problēmai pieiet matemātiski, neizvērtējot veicamās funkcijas un iespējas šo funkciju veikšanai, apvienojot dažādas institūcijas. Pēc viņas teiktā, aptuveni par 15 % kopumā administratīvo aparātu joprojām var samazināt.

Valdībai beidzot esot jāsāk domāt par to, kā valstī sākt pelnīt, lai ekonomika sāktu strādāt. Līdz šim notiekot tikai uzskaite - cik naudas saņemts, cik iztērēts, ko vēl var nogriezt.

Valsts kontroliere pieļāva, ka jau saņemto naudu no Starptautiskā valūtas fonda var iztērēt nelietderīgi, tāpēc jāveic stingra uzraudzība, ko, viņasprāt, varētu realizēt caur Saeimas izveidoto uzraudzības komisiju. «Valsts mērogā tās ir milzīgas reformas, kas jāizpilda pēc būtības un satura, nevis formāli,» sacīja I. Sudraba, norādot, ka pretējā gadījumā nākamās naudas «porcijas» Latvija var arī nesaņemt.

«Pēdējā laikā ir tāda sajūta, ka pie mums ik pa laikam nolaižas marsieši un iedod paketi ar normatīvajiem aktiem, kuros mēs esam bezspēcīgi kaut ko mainīt.»

To Latvijas Televīzijas raidījumam Labrīt Latvija sacīja valsts kontroliere Inguna Sudraba. «Normatīvos aktus izstrādā tie paši cilvēki, kas šeit ir uz vietas. Taču cilvēkam ir vieglāk atrast attaisnojumu un iemeslu, kāpēc neko neradīt, nevis uzņemties atbildību,» sacīja I. Sudraba, piebilstot, ka Valsts kontrole pašlaik strādā pie tā, lai izstrādātu sistēmu, kā no konkrētām valsts amatpersonām vai ierēdņiem prasīt atbildību par pieļautām kļūdām. «Atbildības robežas ir jāpaplašina, un mēs strādājam pie tā, lai šī atbildība tiktu tieši piemērota tiem cilvēkiem, kuru vainas dēļ viens vai cits pārkāpums ir noticis.

Valsts kontrole nevar ne sakārtot citu vietā sistēmu, ne arī saukt kādu pie atbildības. Mēs izdarām savu darba daļu un pārējiem ir jāizdara sava darba daļa, Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā norādīja valsts kontroliere Inguna Sudraba.

«Ir jānodala lietas par ko atbild Valsts kontrole. Valsts kontroles uzdevums ir pateikt, vai nauda tiek tērēta likumīgi un efektīvi, tālāk uzdevums ir tiem, kas šo naudu tērē. Sakārtot to var, vai nu tā, lai līdzekļi tiek izmantoti efektīvi, vai arī tur kur ir bijušas nelikumības vainīgās amatpersonas tiktu sauktas pie atbildības, atbildot uz jautājumu, kāda jēga no valsts kontroles, ja tā praktiski uz neko nav spējīga,» norādīja I. Sudraba.

FKTK argumenti nekādi nemaina VK secinājumus par Parex pārņemšanu. Tā pēc Db lūguma komentēt Irēnas Krūmanes vadītā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas argumentus, kas nav iekļauti Valsts kontroles ziņojumā par Parex bankas pārņemšanu, minēja Valsts kontroles (VK) vadītāja Inguna Sudraba.

Viņa norādīja, ka VK jebkurā revīzijas procesā ļoti rūpīgi izvērtē visu pieejamo informāciju un uzklausa atbildīgo iestāžu viedokli, taču to nevar mainīt bez atbilstošiem revīzijas pierādījumiem. I. Sudraba informēja, ka revīzijas ziņojuma saskaņošanas procesā VK ņēma vērā visus FKTK argumentus, atsevišķiem argumentiem VK nepiekrita, bet pārējie nebija būtiski un neietekmēja VK izdarītos secinājumus. Tomēr VK nevar sniegt pilnīgu informāciju un pretargumentus FKTK viedoklim, jo vairākus VK iesniegtos informācijas avotus Finanšu ministrija, Latvijas Banka (LB) un pati FKTK ir klasificējusi kā ierobežotas pieejamības informāciju.

«Man pagaidām neviens nav piedāvājis kļūt par Latvijas premjerministri, līdz ar to es nevaru ne apstiprināt, ne noliegt šādu iespēju,» Db pauda Valsts kontroliere Inguna Sudraba.

«Pēdējā laikā par manu iespējamo kļūšanu par premjeri presē ir izskanējušas vairākas spekulācijas, kuras es vēlētos izbeigt. Pirmkārt, tāpēc, ka ar mani neviens oficiāli par šo amatu nav runājis, otrkārt, tas nemaz nav jautājums, uz kuru varētu tūlīt atbildēt ar jā vai nē. Valsts premjera amats būtiski atšķiras no Valsts kontroliera darba, kuru veicot es vadu iestādi un vienpersoniski varu pieņemt lēmumus,» skaidroja Inguna Sudraba.

Attiecībā uz Saeimas atlaišanu, par ko pēdējā laikā ir daudz diskutēts, Valsts kontroliere neizteicās ne pozitīvi, ne noliedzoši. «Pašlaik saistībā ar šo jautājumu norit 2 politiskās spēles— vieni, kam ir izdevīgi, lai Saeima tiktu atlaista pēc iespējas ātrāk, kamēr nav konkurences un otri, kam vēl vajag nedaudz laika, lai nostiprinātu savas pozīcijas,» teica Inguna Sudraba.

Kustības No sirds Latvijai mērķu īstenošanai tiks dibināta arī partija, apliecina bijusī valsts kontroliere, jaunizveidotās kustības dibinātāja Inguna Sudraba.

Jau ziņots, ka Sudraba šā gada janvārī dibinājusi biedrību tautas kustība No sirds Latvijai, liecina SIA Firmas.lv informācija.

Sudrabas biedrība dibināta šā gada 28.janvārī.

Biedrībā ir divas amatpersonas - Sudraba un Diāna Novicka.

Savukārt LTV raidījums Panorāma ziņoja, ka Sudraba aicinājusi savam domubiedru pulkam pievienoties Satversmes tiesas priekšsēdētāju Gunāru Kūtri.

Viņš minēto informāciju apstiprina, sakot, ka komentārus par savu izvēli varēs sniegt mēneša beigās, kad būs beidzies viņa pilnvaru termiņš tiesā.

Jau ziņots, ka bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba pērn 27.novembrī speciāli sasauktā preses konferencē paziņoja par vēlmi saliedēt sabiedrību vienotā kustībā. Viņa gan atzina, ka viņas mērķis nav pašai vadīt tautas kustību un cilvēkiem ir jāorganizējas pašiem.

Bijušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) valdības vadīšanas laikā lētāko diplomātisko dāvanu saņēmis no Azerbaidžānas Sanagačalas naftas termināla direktora - 7,11 eiro vērtībā.

Dāvana, kuras vērtība novērtēta viszemāk, bijusi stikla šķīvis ar mozaīku, kas veido British Petrolium logo.

Savukārt dāvana, kuras vērtība ir bijusi visaugstākā, ir Kataras Ministru prezidenta šeiha Hamada bin Džasina Al Tani dāvātais Rolex rokas pulkstenis 10 671 eiro vērtībā.

Kopumā Dombrovskis premjerministra amatā saņēmis 89 diplomātiskās dāvanas. Tās viņam dāvinājušas gan dažādu valstu augstākās amatpersonas - ministri, Ministru prezidenti, karaļi, gan arī dažādu uzņēmumu vadītāji un pārstāvji.

Vācijas kanclere Angela Merkele Dombrovskim savulaik uzdāvinājusi Roberta Šūmaņa meistardarbu, Karlosa Kleibera operu un koncertu ierakstu DVD komplektu, Riharda Vāgnera operu Nībelungu gredzens ierakstu komplektu, Riharda Vāgnera operu Nībelungu gredzens ierakstu DVD komplektus. Arī Polijas Ministru prezidents Donalds Tusks dāvinājis CD - Frederika Šopēna ierakstus un grāmatu par komponistu.

"Mani cilvēcīgi visvairāk pārsteidza valsts uzņēmuma vadības attieksme, ka viss viņiem ir atļauts, ka viss, ko viņi ir darījuši, ir uzskatāms par pareizu," par VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) laikrakstam Latvijas Avīze intervijā saka valsts kontroliere Inguna Sudraba.

"Ja ir šāda domāšana, nekādas izmaiņas nav iespējamas," atzīst I. Sudraba, komentējot pēdējās dienās publiskotos revīzijas materiālus. Db jau rakstīja, ka Valsts kontrole (VK) secinājusi, ka VNĪ nelietderīgi tērējuši vairākus miljonus latu, apsaimniekojot ministriju ēkas. 11. martā VK materiāli nosūtīti Ģenerālprokuratūrai.

Valsts kontroliere Latvijas Avīzei paudusi, ka ir laiks nopietni izvērtēt VNĪ pastāvēšanas lietderību. "Tam mūsdienu apstākļos absolūti vairs nav jābūt valsts biznesam. Latvijā ir pietiekami daudz privātu uzņēmumu, kas būvē un apsaimnieko nekustamo īpašumu, un var pirkt šos pakalpojumus konkursa kārtībā. Taču valstij jātiek skaidrībā, pirmkārt, vai viss, kas tai pieder, ir vajadzīgs. Varbūt ir īpašumi, kurus labāk pārdot, jo nav izdevīgi ar tiem nodarboties. Un, otrkārt, kur ir vērtīgi savu īpašumu saglabāt, bet atdot apsaimniekošanai, precīzi nosakot, ko grib saņemt atpakaļ."

Eksportu kontrolē­jošās institūcijas pēc atklātajām nepilnībām sola tās novērst. Likumības revīzijā, ko veica Valsts Kontrole (VK) un kas notika vienlaicīgi ar līdzīga satura revīziju Krievijā, tika identificētas problēmas, kas apgrūtina pārtikas eksportu uz Krieviju.

VK vadītāja Inguna Sudraba atzina - lai gan pārtikas eksporta apjomi uz Krieviju pieauguši, pastāv iespējas vēl optimizēt pārtikas uzņēmumu kontrolējošo un uzraugošo institūciju darbību, lai šis darbs kļūtu efektīvāks.

VK uzskata, ka nozarei atvēlētie līdzekļi būtu jāsadala mērķtiecīgāk, palielinot finansējumu uzņēmumiem un samazinot iestāžu administratīvos izdevumus. Piemēram, VK secinājusi, ka Lauksaimniecības un pārtikas preču tirgus veicināšanas programmas vadības un organizācijas izmaksas pagājušajā gadā bija 31% apmērā no visām programmas izmaksām, tajā skaitā personāla kvalifikācijas paaugstināšanai un prēmijām paredzot 28.8 tūkstošu Ls apmērā. I. Sudraba uzskata, ka resursi jānovirza uzņēmējiem.

Pirmdien pēc pagājušas nedēļas straujajiem cenu kritumiem augstākos līmeņos devās zelta un sudraba vērtības.

Kopumā šobrīd pasaules finanšu tirgos valda pieņēmums, ka sudraba cenas pagājušas nedēļas kritums ir bijis pārāk straujš un pašreiz minēto dārgmetālu var iepirkt ar zināmu atlaidi, raksta Bloomberg.

Jāatgādina, ka sudraba «burbuļa» plīsuma formālais pamats bija paziņojumi, ka pasaules lielākajās preču biržās ievērojami palielinātas prasības investoriem, kas vēlas tirgoties ar sudraba nākotnes kontraktiem, kāpinot drošības depozītu minimālos apmērus maržinālās tirdzniecības veikšanai. Jāteic, ka korekcija sudraba cenai brieda, tomēr tās straujums pārsteidza. Valdot šādam fonam, pagājušās nedēļas laikā sudraba cena saruka par aptuveni 30% (pirms šī straujā kritienu sudraba cena šogad bija kāpusi par 57%).