Citas ziņas

Inovācijai jāizmanto Eiropas iespējas

Māris Ķirsons, 01.06.2015

Jaunākais izdevums

Latvijā cilvēki spēj radīt inovāciju, bet tās iedzīvināšanai vajag vairāk izmantot ES piedāvātās iespējas

Tā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajā konferencē sadarbībā ar Eiropas Komisiju un Eiropas Biznesa atbalsta tīklu atzina Latvijas tehnoloģiskā centra direktors Jānis Stabulnieks. Arī LIAA direktors Andris Ozols aicināja eksporta darījumu partneru meklējumos izmantot ES piedāvātās iespējas.

«Inovācija ir jebkas – jauns ziepju trauciņš, jauna metode, sniedzot pakalpojumu, utt., inovācijas augstākā pakāpe, protams, ir patents, tomēr tādējādi daudzas idejas netiek pat uzskatītas par inovāciju, kaut arī būtībā tā ir,» skaidro J. Stabulnieks. Viņš norāda, ka inovācija var būt jebkurā dzīves jomā, un ES aicina pieiet radoši visās jomās. Viņš arī uzskata, ka šajā jomā diemžēl pietrūkst izpratnes, kā arī klibo kāds no svarīgiem faktoriem. To apliecina pieredze ar Eiropā radīto instrumentu mazā biznesa ideju attīstībai. Šī gada martā beidzās trešais šīs programmas uzsaukums, kurā atkal iesniegti aptuveni 2000 projektu, no kuriem Igaunija iesniedza 18, Latvija – 18 un Lietuva – 13, attiecīgi apstiprināti tikai pieci, neviens un viens projekts.

Visu rakstu Inovācijai jāizmanto Eiropas iespējas lasiet 1. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VID pētīs, vai ārvalstu dārzeņus un augļus neuzdod par vietējā tirgū audzētiem

Žanete Hāka, 15.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras periodā Latvijas tirgos gan ārvalstu tirgotāji cenšas realizēt ievērojamu daudzumu augļu un dārzeņu, gan arī Latvijas tirgotāji tirgo no kaimiņvalstīm ievestu preci, taču maldīgi uzdod to par pašu izaudzētu.

Tas rada nevienlīdzīgu konkurenci pašmāju zemniekiem un lauksaimniecības produkcijas tirgotājiem, kuri realizē pašu izaudzēto lauksaimniecības produkciju, kā arī norāda uz to, ka ievesto dārzeņu un augļu tirgotāji veic nereģistrētu saimniecisko darbību, neuzrāda ieņēmumus un nemaksā nodokļus. Tādēļ Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) arī šogad pievērsīs pastiprinātu uzmanību situācijai Latvijas tirgos un nakts tirdzniecības vietās.

VID informē, ka tās fiziskās personas, kuras tirgo pašaudzētu produkciju - piemājas saimniecībā audzētus dārzeņus, augļus un ogas, un kuru ienākumi no to pārdošanas nepārsniedz 3000 eiro gadā, var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji un tām nav jāizmanto kases aparāts. Saimniecisko darbību var nereģistrēt un kases aparāts nav jāizmanto arī tām fiziskajām personām, kuras gūst ienākumus no savvaļas velšu vākšanas (sēņošana, ogošana, savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšana, no 2015.gada 3.jūnija – arī parka vīngliemežu ieguve), ja tie nepārsniedz 3000 eiro gadā. Tomēr šīm personām ir jāspēj pēc pircēja pieprasījuma izsniegt stingrās uzskaites kvīti, kā arī jāveic uzskaite par gūtajiem ienākumiem. Tas nepieciešams, jo gadījumā, kad kopējie ienākumi no minētajām darbībām pārsniedz 3000 eiro gadā, personai piecu darba dienu laikā jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējai un turpmāk jāiesniedz Gada ienākumu deklarācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien un ceturtdien, 12.novembrī, Rīgā 3. Baltijas ekosistēmas forumā "5G Techritory" virtuāli pulcēsies vairāk nekā 180 pasaules 5G nozares līderu, lai diskutētu par 5G nākotni Eiropā un pasaulē, kā arī par Eiropas Savienības (ES) vairāk nekā 150 miljardu eiro finansējumu inovācijām, tajā skaitā 5G nozarei, informē foruma rīkotāji.

Foruma mērķis - veicināt Baltijas jūras reģiona valstu valdību, mobilo tīklu operatoru, 5G produktu attīstītāju un pētniecības institūtu ciešāku sadarbību tālākai reģiona izaugsmei tehnoloģiju jomā.

Aptuveni 135 miljardi eiro būs pieejami ES Atveseļošanās un noturības mehānisma ietvaros, 8,2 miljardi eiro "Digitālajā programmā Eiropai", finansējums digitalizācijai paredzēts arī ES pētniecības un inovāciju programmā "Apvārsnis Eiropa". ES ir svarīgi izmantot 5G sniegtās iespējas ekonomiskajai attīstībai un digitalizācijai, un "5G Techritory" būs vieta, kur apspriest kā Eiropai kļūt par 5G līderi.

Forumu atklās Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis. Viņš norāda, ka savienojamība ir Eiropas ekonomikas mugurkauls. Plašāks 5G pārklājums palīdzēs industrijām celt produktivitāti, mazajam biznesam augt un ieviest inovācijas, kā arī uzlabot sabiedriskos pakalpojumus un veidot labākus ekonomiskos savienojumus lauku apvidos. 5G tuvākajos gados sniegs būtiskas iespējas Eiropas ekonomikai, lai tā kļūtu videi draudzīgāka un digitālāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EK: Eirozonas ekonomikas pieaugums šogad ir straujākais pēdējos desmit gados

LETA, 22.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas ekonomikas pieaugums šogad ir straujākais pēdējos desmit gados, norāda Eiropas Komisija (EK) Eiropas pusgada rudens priekšlikumu kopumā.

2018.gada Eiropas pusgada ekonomikas, fiskālās un sociālās politikas koordinācijas cikls sākas apstākļos, kad eirozonā un Eiropas Savienībā (ES) notiek stabila ekonomiskā aktivitāte, ir rekordaugsts nodarbinātības līmenis, bet bezdarba līmenis samazinās līdz pirmskrīzes līmenim. Tā kā visas dalībvalstis veicina šo spēcīgo izaugsmes dinamiku, patlaban prioritāte ir gādāt par to, lai šī situācija saglabātos un dotu ieguvumu visiem mūsu sabiedrības locekļiem.

EK norāda, ka līdztekus atbildīgai fiskālajai politikai strukturālo reformu īstenošanā būtu jākoncentrējas uz tādu apstākļu radīšanu, kas vēl vairāk stimulē ieguldījumus un palielina reālo algu pieaugumu, lai atbalstītu iekšzemes pieprasījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ievieš trīs jaunus finansējuma instrumentus Eiropas inovatīvo uzņēmumu konkurētspējas celšanai

Žanete Hāka, 15.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā notiekošās inovatīvas uzņēmējdarbības konferences Finanšu instrumenti izpētei, inovācijai un uzņēmējdarbībai 2015 laikā Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupa un Eiropas Komisija (EK) atbalsta programmas InnovFin – ES finansējums novatoriem ietvaros šodien paziņoja par trīs jaunu Eiropas inovatīvo uzņēmumu konkurētspējas celšanai paredzētu finansēšanas instrumentu ieviešanu, informē Ekonomikas ministrija.

Tāpat EIB un EK nolēma palielināt InnovFin Advisory piedāvāto konsultatīvo pakalpojumu klāstu, sniedzot inovatīviem projektiem un uzņēmumiem plašāku pieeju EIB finanšu un tehniskajām zināšanām.

Divi no jaunajiem InnovFin produktiem ir radīti ar mērķi atbalstīt inovatīvu nozaru projektus, kuri citkārt būtu uzskatāmi par nerentabliem to pirmskomerciālajā attīstības fāzē. InnovFin Enerģētikas demo projektu instruments ir paredzēts tehnoloģisko jaunievedumu industriālo demonstrāciju projektu atbalstam atjaunojamo energoresursu un ūdeņraža degvielas šūnu jomās, savukārt InnovFin Infekcijas slimību atbalsta mehānisms sekmēs jaunu zāļu, vakcīnu, kā arī medicīnisko un diagnostikas iekārtu operatīvāku pieejamību cilvēkiem, kuriem tās ir nepieciešamas. Šie finanšu atbalsta produkti ir izstrādāti, lai atvieglotu aizdevumu piesaistīšanu attiecīgo nozaru projektiem ar augstāku riska faktoru. Katram no diviem produktiem piešķirts sākotnējais finansējums 100 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piedaloties Eiropas Komisijas pārstāvjiem, Latvijas amatpersonām, ārvalstu sadarbības partneriem un viesiem, kā arī projekta realizētājiem – Cietvielu fizikas institūta darbiniekiem, koleģiālā un pozitīvā atmosfērā tika atklāts līdz šim vērienīgākais projekts Latvijas zinātnes vēsturē – CAMART2 , kura finanšu apjoms pārsniedz 31 miljonu eiro.

Projekta mērķis ir stiprināt institūta un vienlaikus Latvijas valsts pozīciju Eiropas zinātniskajā telpā, kļūstot par Eiropas līmeņa reģionālo centru materiālzinātnes un tehnoloģiju pārneses jomā.

«Vienīgais veids, kā Eiropa var sacensties ar pārējo pasauli, ir – būt gudrākai par citiem un pierādīt sevi inovācijas jomā. Tas nozīmē, ka ir jāinvestē izglītībā, zinātnē un inovācijas attīstībā. Šādām investīcijām jānorisinās nacionālā līmenī, reģionālā līmenī un, protams, arī starptautiskā līmenī –Eiropas Savienībā. Priecājamies redzēt, ka šis vērienīgais projekts sīvā konkurencē guvis ne tikai Apvāršņa 2020 finansējumu, bet saņēmis atbalstu arī no Latvijas valsts,» stāsta Eiropas Komisijas Pētniecības un inovācijas departamenta ģenerāldirektors Roberts Jans Smits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai joprojām viens no zemākajiem inovāciju vērtējumiem Eiropas Savienībā (ES), tas izriet no Eiropas Komisijas publicētā «Eiropas inovācijas rezultātu pārskata 2018».

Ziņojumā ietvertas 28 ES dalībvalstis, no tām Latvija ierindojas 24.vietā. Tajā pašā laikā ziņojumā norādīts, ka Latvija par vairāk nekā 10% uzlabojusi savu inovācijas veiktspēju.

Inovatīvākā ES valsts ir Zviedrija, kurai seko Dānija, Luksemburga, Francija, Īrija un Beļģija. Igaunija sarakstā ierindota 17.vietā, bet Lietuva - 20.vietā.

Ekonomikas ministrijā aģentūru LETA informēja, ka Latvija jau trešo gadu pēc kārtas ir iekļauta «vidējo inovatoru» valstu grupā, kuru sniegums inovācijas jomā ir no 50-90%.

Eiropas Komisijas eksperti atzinīgi novērtējuši Latvijas paveikto inovācijām labvēlīgas vides nodrošināšanā, jo īpaši platjoslas pakalpojumu izplatībā; cilvēkresursu attīstībā, jo īpaši doktorantūras studiju beidzēju skaitā; kā arī finanšu pieejamībā zināšanu ietilpīgiem un strauji augošiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien vairāk Latvijas uzņēmumu un zinātnisko institūciju cenšas savām inovācijām nodrošināt starptautisku intelektuālo aizsardzību; patenta saņemšana ES drīzumā solās kļūt ērtāka, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«HugLock ir inovatīvs furnitūras risinājums, saprotams, ka brīdī, kad tas gūst patērētāja atsaucību, ir svarīgi, lai mēs būtu vienīgie šī savienojuma piegādātāji. Tā ir patenta būtība – būt monopolistam attiecībā uz sava izgudrojuma ražošanu, pārdošanu,» DB saka SIA Huglock valdes priekšsēdētājs Bruno Mellis. Slēgmehānisms saņēmis Eiropas patentu, tas patentēts arī ASV, Ķīnā, Kanādā, Krievijā. Arī SIA Hygen izveidotā unikālā mājsaimniecībās izmantojamā duālās degvielas automašīnas iekārta jau plaši patentēta daudzviet pasaulē, piemēram, ASV, Kanādā, Japānā, Ķīnā, Austrālijā, Jaunzēlandē; jau piekto gadu noris arī Eiropas patenta saņemšanas procedūra. Kompānijas izpilddirektors Roberts Strods ir pārliecināts, ka Eiropas patents tiks piešķirts. Viņš arī uzsver – biznesu var attīstīt divos ātrumos: lēnāk – ražojot produktu un pakāpeniski iekarojot tirgus –, un ātrāk – radot unikālu, aizsargātu tehnoloģiju un pārdodot to stratēģiskam partnerim. Ar patentu aizsargātai tehnoloģijai ir ļoti liela pievienotā vērtība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

EP: Jāpārtrauc ģeobloķēšana, jāstimulē e-komercija un digitālā inovācija

Žanete Hāka, 19.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģeobloķēšana – prakse, kad patērētāja IP adreses, pasta adreses vai kredītkartes izdošanas valsts dēļ viņam liegta piekļuve precēm vai pakalpojumiem, ir nepamatota, un tā ir jāpārtrauc, saka Eiropas Parlaments otrdien pieņemtajā rezolūcijā.

Eiropas Komisijai nekavējoties jāiesniedz solītie sešpadsmit tiesību aktu ierosinājumi vienotā digitālā tirgus un inovācijas stimulēšanai, saka deputāti.

«Šajā ziņojumā par ES ekonomikas, sabiedrības un sabiedrības pārvaldes digitalizāciju mēs ierosinām gan likumdošanas, gan nelikumdošanas pasākumus, kas sniegtu ieguvumus patērētājiem un nosargātu Eiropas Savienības sociālā tirgus ekonomiku konkurētspēju,» teica Iekšējā tirgus komitejas ziņotāja Evelīne Gebharda (S&D, Vācija).

«Eiropa ir jau palaidusi garām divus inovācijas viļņus. Vispirms - sociālos tīklus, pēc tam - dalīšanās ekonomiku jeb sadarbīgo patēriņu. Ja mēs nevēlamies nokavēt arī nākamo, mums ir jāraugās tādos virzienos kā lietiskais internets, lielo datu tehnoloģijas un saziņas sistēmas iekārta pret iekārtu. Tās var radikāli mainīt mūsu ekonomiku, un mūsu tiesību aktiem tas ir jāatspoguļo,» norādīja otra ziņotāja Kaja Kallas (ALDE, Igaunija).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu izaicinājumi pārtikas ražošanā un lauksaimniecībā rada ne vien nepieciešamību, bet arī plašas iespējas inovācijai, lai arī nākamās paaudzes nodrošinātu ar pārtiku.

«Mūsdienās daudziem cilvēkiem ir virssvars, kas nozīmē, ka, iespējams, viņu izvēlētā pārtika no uzturvērtības viedokļa nav piemērota. Tajā pašā laikā ir liels skaits cilvēku, kam nav gana daudz ēdiena. Šī problēma ir milzīgs izaicinājums,» saka Marjalīsa Meurise (Marja-Liisa Meurice), Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) zināšanu un inovācijas kopienas EIT Food vadītāja Ziemeļeiropā. Arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dizaina fabrikas projektu vadītāja un EIT Food kontaktpunkta vadītāja Latvijā Liene Briede norāda, ka cilvēku skaits pasaulē pieaug un nepietiek ēdiena, lai visus pabarotu. Vienlaikus daudzās valstīs ēdiens nonāk atkritumos. «Viens no svarīgākajiem jautājumiem ir līdzsvarot to, ka daļā pasaules ēdiens nonāk atkritumos, bet citur tā trūkst,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ašeradens: Novērtējums inovāciju reitingos ir apliecinājums - ejam pareizā virzienā

Dienas Bizness, 29.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas novērtējums starptautiskajos inovāciju reitingos ir apliecinājums stabilai un ilgtspējīgai valsts attīstībai, un tam, ka ejam pariezā virzienā, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

«Latvijas novērtējums jaunākajos inovāciju reitingos ir apliecinājums stabilai un ilgtspējīgai valsts attīstībai. Tas ir apliecinājums, ka ejam pareizā virzienā – uz mērķtiecīgu inovācijas politikas attīstību, kas sekmēs produktivitātes un preču ar augstu pievienoto vērtību ražošanas pieaugumu, kas ārkārtīgi nepieciešamas Latvijas ekonomikas straujākai izaugsmei. Gandarījums par saņemto atzinību paveiktajam uzņēmējdarbības vides pilnveidošanā, kā arī cilvēkresursu attīstībā un nodarbinātībā, kas sekmē inovācijas attīstību Latvijā,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena atgādina, ka šā gada 19. jūnijā publicētajā Globālajā Inovācijas indeksā (Global Innovation Index 2017: Innovation Feeding the World) atzinīgi novērtēts Latvijas sniegums uzņēmējdarbības vides sakārtošanā, izglītības sistēmas uzlabošanā un radošo produktu un pakalpojumu eksportā. Pētījumā iekļauto 127 apsekoto valstu vidū Latvija ierindota augstajā 33. vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Kultūra ir avots inovācijai

Jānis Strautiņš, speciāli DB, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik pasaulē mainās izpratne par kultūru – tai ir nenovērtēts potenciāls piesaistīt investīcijas un iedzīvotāju plūsmu

Tā uzskata Liepājas koncertzāles Lielais dzintars vadītājs Timurs Tomsons.

«Šāda celtne varētu būt Ņujorkā, Tokijā vai Parīzē, bet sagadījies tā, ka šī ēka nokļuvusi Liepājā. Daudzi man ir teikuši – kā gan tas iespējams? Ir jūtama zināma profesionāla skaudība par šo skaisto ēku. Domāju, ka šis efekts tos nelielos defektus padara diezgan nenozīmīgus. Līdz ar to tie, kam bija negatīva nostāja, faktiski ir zaudētāji atšķirībā no tiem, kuriem ir iespēja šeit klausīties augstvērtīgu programmu izcilā akustikā,» tā Timurs Tomsons vērtē viedokļu sadursmi par oranžās celtnes būvniecības risinājumiem un to kvalitāti. Pēc Lielā dzintara vadītāja domām, šie jautājumi pēc koncertzāles trīs darbības gadiem pilnībā zaudējuši aktualitāti, jo «manos spēkos nav pārbīdīt sienas».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovācijas var būvēt uz materiālzinātnes sasniegumu vēsturiskajiem pamatiem

Baltijas inovatīvo pētījumu un tehnoloģiju infrastruktūras platformas (BIRTI) padomes priekšsēdētājs un Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs profesors Andrejs Ērglis ilustrē, kāda ir pētniecības un inovācijas nākotne Latvijā un kāpēc privātā sektora ieguldījumu īpatsvars pētniecībā ir tik mazs. «Nepieciešams sakoncentrēt iespējamos labākos spēkus, izveidot Latvijas zinātnieku izlasi, citādi līdz šim spēlējam mazās atsevišķās komandās. Mērķis ir panākt izrāvienu, lai izpētei un attīstībai valsts atvēlētu nevis 0,15% no IKP, kā tas ir pašlaik, bet vismaz 1,5%. Eiropas Savienībā šim mērķim atvēl vidēji 3%. Jāsaprot, ka citās valstīs atbalstu veido divas daļas – valsts atbalsts un nozīmīgas privāto kompāniju investīcijas,» skaidro A. Ērglis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Savstarpējo aizdevumu platforma DoFinance iekaro Āzijas tirgu

Žanete Hāka, 16.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā radītā P2P jeb savstarpējo aizdevumu platforma DoFinance uzsākusi darbību Āzijas reģionā, nodrošinot Eiropas standartiem atbilstošu servisu Āzijas klientiem no uzņēmuma biroja Indonēzijā, informē uzņēmums.

Mēnesi pēc savstarpējo aizdevumu platformas atklāšanas investoriem Latvijā un Eiropā, DoFinance paplašinājusi darbību, platformai kļūstot pieejamai arī investoriem Āzijas lielvalstīs – Indonēzijā, Singapūrā, Vjetnamā, Taizemē, Malaizijā, Dienvidkorejā, Indijā, kā arī Austrālijā un Jaunzēlandē.

«Finanšu tirgus Āzijā strauji aug un kļūst arvien stabilāks, kā rezultātā palielinās pieprasījums pēc fintech jeb alternatīvo finanšu risinājumiem. Lielā iedzīvotāju skaita un konservatīvā banku sektora dēļ, Āzijas tirgus ir pievilcīgs finanšu tehnoloģiju galamērķis. Cilvēki Āzijā meklē iespējas droši investēt savus līdzekļus, savukārt Eiropas finanšu tirgus, viņuprāt, ir ļoti uzticams. Mūsu mērķa tirgū, Dienvidaustrumu Āzijas reģionā, atrodas milzīgs finanšu kapitāls, kuru mēs piedāvājam investēt efektīvāk tieši Eiropā. Dienvidaustrumu Āzijas kopējais iekšzemes kopprodukts ir 2.3 triljoni ASV dolāru, turklāt katru gadu tas pieaug par 5%,» stāsta viens no DoFinance dibinātājiem Jānis Kuļikovskis, kurš ilggadēji darbojas Āzijas tirdzniecības, ražošanas un loģistikas nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

No paku skapjiem Latvijā varēs veikt sūtījumus uz Pickup punktiem Eiropā

Lelde Petrāne, 20.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sūtījumu piegāžu uzņēmums «DPD Latvija» ir paplašinājis automatizēto terminālu jeb paku skapju iespējas. Turpmāk iedzīvotāji varēs no paku skapjiem Latvijā patstāvīgi veikt sūtījumus uz Pickup punktiem Eiropā, tostarp Lielbritānijā, Vācijā vai Beļģijā. Vienlaikus gada aktīvākajā sūtījumu veikšanas periodā uzņēmums aicina ikvienu savus plānotos iekšzemes un ārvalstu sūtījumus noformēt laikus.

Papildu līdzšinējai iespējai veikt sūtījumus no paku skapjiem uz Pickup tīkla punktiem Baltijā, tagad var nosūtīt pakas arī uz Pickup punktiem vairākās Eiropas valstīs. To vidū ir Lielbritānija, Vācija, Francija, Beļģija, Zviedrija, Dānija, Somija, Portugāle, Spānija un Luksemburga.

«Iepriekš Pickup tīklā bija iespējams piegādāt paku no automatizētajiem termināliem uz saņēmēju adresēm Eiropā, bet tagad esam galamērķiem pievienojuši arī Pickup punktus Eiropas valstīs. Pateicoties šai inovācijai, sūtītājs no paku skapja Daugavpilī var veikt sūtījumu uz paku skapi Spānijā. Esam būtiski paplašinājuši sūtījumu piegādes infrastruktūru, ņemot vērā mūsu klientu vajadzības, kā arī e-komercijas attīstības tendences,» stāsta «DPD Latvija» valdes priekšsēdētājs Jānis Grants.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

ERAB vecākais baņķieris: Cilvēkiem ir tieksme atgriezties

Didzis Meļķis, 19.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pāris gados Baltijas riska kapitāla tirgus ievērojami pieaugs, un labāk ir tam gatavoties laikus

Pusotra līdz divu gadu laikā Latvijā kļūs papildus pieejami apmēram 105 milj. eiro riska un privātā kapitāla, bet Baltijā kopumā aplēses ir par 788 milj. eiro. Šā jauninājuma gaidās Rīgā nesen notika Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) rīkotas mācībās privātā un riska kapitāla fondu pārvaldniekiem, bet šodien un rīt Viļņā šādas mācības notiek jau potenciālajiem šo fondu investoriem. DB izmantoja iespēju sarunai ar ERAB vecāko baņķieri Troju Vīksu (Troy Weeks).

Fragments no intervijas:

Kāda Latvijas jaunuzņēmumu pasākuma rīkotāja nesen stāstīja, ka ierēdņi viņai ir prasījuši, kā viņa var garantēt, ka tie riska kapitālisti neatnāks un neaizvedīs prom Latvijas jaunuzņēmumus, un viņa nav zinājusi, ko atbildēt. Vai jūs zinātu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kā Eiropas atveseļošanās naudu neiztērēt patēriņa projektos

Anita Āboliņa, speciāli DB, 10.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā regulāri tiek veikti dažādi zinātnes atklājumi, kuri potenciāli var radīt nozīmīgu pienesumu valsts ekonomikai. Daļu savu atklājumu zinātnieki jau agrīnā stadijā ir spiesti nodot tālākai izpētei ārvalstu komersantiem. 2018. gadā Latvijas zinātnieki publicēja 2057 zinātniskus rakstus, bet pieteica tikai 12 patentus.

Finanšu un inovācijas infrastruktūras trūkums liedz Latvijas zinātniekiem pašiem pārvērst savas zinātniskās izstrādnes inovatīvos produktos, kas ilgtermiņā ļoti iegriež ekonomikai un attīstībai.

Lai ilustrētu, par kādiem apmēriem ir runa, pieredzē dalās Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents akadēmiķis Ivars Kalviņš: “Kad Latvijas Organiskās sintēzes institūtā spīdoši paveicām savu pirmo lielo kontraktpētījumu ārvalstu firmai, bijām priecīgi, ka par savu darbu bijām saņēmuši no pasūtītāja kopsummā apmēram 2 miljonus latu. Vēlāk uzzinājām, ka pasūtītājs mūsu darba rezultātus ir pārdevis par 150 miljoniem eiro.”

Kā tālāk šo darbu izmantoja pircējs un cik nopelnīja – vēsture klusē. Tie ir līdzekļi, kurus Latvija zaudēja, jo valstī nav pašiem savas inovāciju infrastruktūras un valsts atbalsta produktu tālākai izstrādei. Nesaņemot atbalstu inovatīvajai darbībai, vairums zinātnieku izšķiras savus inovatīvos pētījumus publicēt, nevis patentēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Jādomā par investoriem raidītajiem signāliem

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 17.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lieliski, ja premjere saprot, ka ekonomiskie panākumi ir atkarīgi no uzņēmējiem, taču par to būtu jāatceras arī ikdienā

Atklājot Eiropas inovatīvās uzņēmējdarbības konferenci – «Finanšu instrumenti izpētei, inovācijai un uzņēmējdarbībai», Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma norādījusi, ka panākumi ekonomiskajā jomā lielā mērā atkarīgi no tā, vai mazie un vidējie uzņēmumi spēs izmantot savu izaugsmes potenciālu. Premjerei var piekrist par simts procentiem – valsti tiešām uztur uzņēmēji ar saviem nodokļu maksājumiem. Jautājums ir, ko valsts dod uzņēmējiem, lai nodrošinātu to, ka ekonomika balstās uz stabiliem pamatiem. Te nu situācija nereti ir krasā pretrunā ar piefrizētām konferenču atklāšanas runām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Centrālās un Austrumeiropas inovāciju līderu vidū arī trīs Latvijas pārstāvji

Dienas Bizness, 26.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Automašīna, ko var vadīt, sēžot ratiņkrēslā, ātrāki un lētāki Ebolas vīrusa noteikšanas testi, bezpilota lidmašīnas, ko iespējams izmantot glābšanas operācijās, – šo inovāciju radītāji ir tikai daži no izcilniekiem, kas iekļauti otrajā Centrālās un Austrumeiropas vadošo inovāciju līderu sarakstā New Europe 100, teikts paziņojumā medijiem.

Jaunajā sarakstā ir iekļauti trīs inovatori no Latvijas – AirDog vadītājs Edgars Rozentāls, kura uzņēmums ražo ekstrēmajā sportā izmantojamus bezpilota lidaparātus, portāla Meduza galvenā redaktore Gaļina Timčenko un Reach.ly vadītājs Ernests Štāls, kura vadītais uzņēmums e-komercijas portāliem piedāvā analītisku rīku klientu uzvedības tendenču apkopošanai.

Šo 100 inovāciju līderu vidū ir cilvēki, kas ar modernām tehnoloģijām paver jaunas iespējas kultūrā, politikā, uzņēmējdarbībā, zinātnē vai sociālajās aktivitātēs. Vairākums no viņiem (50%) ir uzņēmēji vai aktīvisti un politiķi (32%). «Šajā sarakstā ir apkopoti cilvēki, kas jau tuvākajā nākotnē būs pārmaiņu priekšgalā Centrālajā un Austrumeiropā,» stāsta projekta idejas autora, fonda Res Publica pārstāvis Voičeks Pržibilskis (Wojciech Przybylski).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar FCA (Fiat Chrysler Automobiles) 5 miljardu eiro investīciju programmu Itālijas tirgū, Maserati izziņo inovāciju plānus automašīnu ražošanai, elektrifikācijai un autonomo braukšanas tehnoloģiju izveidei. Tāpat Maserati ziņo par jaunu un elektrificētu produktu ieviešanu Modenā, Cassino un Turīnā.

Visi Maserati jaunie modeļi tiks izgatavoti Itālijā, izmantojot hibrīdās un akumulatoru elektriskās piedziņas sistēmas, kas spēj nodrošināt gan jauninājumus, gan augstu veiktspēju, kas ir zīmola pamatā. Visi elektriskie Maserati modeļi apvienos Maserati braukšanas dinamiku kopā ar nākamās paaudzes elektrisko akumulatoru tehnoloģiju.

Svarīgs solis Maserati inovācijai ir autonomās braukšanas līmenis. Visi jaunie Maserati, ieskaitot atjauninātos esošos modeļus, piedāvās autonomās braukšanas iespējas, sākot ar Maserati pastiprināto 2. līmeņa šosejas palīgsistēmu, kas virzās pretī 3. līmenim, piedāvājot gandrīz pilnīgu autonomiju, manevrēšanu no vienas uz otru joslu, vai arī, ja vadītājs nevar pārņemt kontroli pār transportlīdzekli, ātruma samazināšanu un transportlīdzekļa apturēšanu ceļa malā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Maksātnespēja – bankrots vai otra iespēja?

Olavs Cers - Zvērināts advokāts, Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Maksātnespējas tiesību advokātu sekcijas vadītājs, 25.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī maksātnespējas joma nav jaunās valdības prioritāšu sarakstā, turpinās darbs tās pilnveidošanā. Šobrīd diskusija starp Tieslietu ministriju un sociālajiem partneriem norisinās pozitīvā gultnē – beidzot tiek aktualizēta tā dēvētā otrā iespēja.

Proti, pasākumu kopums, lai maksātspējas problēmu mākti uzņēmumi nevis bankrotētu, bet gan saņemtu nepieciešamo palīdzību darbības atjaunošanai un turpināšanai.

Viens no jautājumiem, kas pastāvīgi bijis vismaz divu iepriekšējo Saeimas deputātu sasaukumu darba kārtībā, ir maksātnespējas procesa problemātika. Par šo jautājumu ir daudz diskutēts, taču lielākoties ar negatīvu pieskaņu.

Tā, piemēram, 2018. gada 27. augustā Tieslietu padome publiskoja ekspertu komisijas ziņojumu par maksātnespējas procesu tiesvedību izvērtējumu, aptverot laika posmā no 2008. līdz 2014. gadam notikušos maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesus. Ziņojumā bija norādīts gan uz konkrētu tiesnešu darbībām šo kategoriju lietu izskatīšanā, gan sistēmiskām problēmām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šonedēļ Rīgā pulcējas inovatori

Anda Asere, 12.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien un piektdien Rīgā notiks starptautiska inovācijai veltīta konference Baltic Dynamics 2016, kuras galvenā tēma būs inovācija un tehnoloģiju konverģence

«Principā ar Baltic Dynamics konferencēm termins «inovācija» ir ienācis Baltijā un gadu gaitā tās ir apliecinājušas sevi kā nozīmīgākie forumi par inovācijas tematiku. Pirms 21 gada tika dibināta Baltijas Zinātnes, tehnoloģisko parku un inovācijas centru asociācija un ikgadējās konferences Baltic Dynamics ir šīs asociācijas iniciatīva. Pa kārtai konference notiek Lietuvā, Igaunijā un Latvijā un šogad tā atkal notiek Rīgā,» saka Jānis Stabulnieks, Latvijas Tehnoloģiskā centra direktors un Baltijas Zinātnes, tehnoloģisko parku un inovācijas centru asociācijas viceprezidents.

Pēc neatkarības atgūšanas Baltijā nebija neviena biznesa inkubatora, ne arī zinātnes parka, tāpēc konferences pirmsākumos tajā tika runāts par to, kas ir inovācija, par tās atbalsta struktūrām un sistēmām, kā tehnoloģijas var palīdzēt biznesa attīstībā utt. Ar laiku konferences tēmas kļuva plašākas un tajās vairāk diskutēja par inovāciju kā valsts ekonomiskās sistēmas sastāvdaļu, zinātnes un biznesa sadarbību, starptautisko kooperāciju starp augsto tehnoloģiju firmām u.tml. «Šī gada galvenā tēma ir inovācijas un tehnoloģiju konverģence – no šaurām inovācijas atbalsta struktūrām esam pārgājuši pie lielāka mēroga tēmām – Nacionālās inovācijas sistēmas veidošana un inovācijas loma valsts ekonomiskajā attīstībā un iedzīvotāju labklājības celšanā,» saka J. Stabulnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīcijas produktu iepakojumā ir nepieciešamas, lai pilnveidotu funkcionalitāti un dizainu, bet tām nevajadzētu būtiski ietekmēt produkta gala cenu

Vērtējot Latvijas tirgu, vietējā gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers Mārketinga nodaļas vadītāja Ilona Bukša pauž, ka, viņasprāt, esam pārmaiņu vidū, jo tirgū pamanām galēji atšķirīgus piemērus. «Ir ražotāji, kuri seko pasaules tendencēm un inovācijai, bet ir arī tādi, kuri joprojām pieturas pie košiem, bieži vien par produktu dārgākiem iepakojumiem. Mūsu aprēķini liecina, ka gala produkta sadārdzinājums, izvēloties ne vienmēr racionālāko no iespējamajiem iepakojuma veidiem, varētu būt pat 30–40% robežās,» viņa skaidro.

Bez ieguldījumiem neiztikt

Iepakojums ir nozīmīga daļa no ražošanas procesa, tādēļ, izvērtējot un lemjot par jaunu ražošanas līniju iegādi vai uzlabojumiem esošajos ražošanas procesos, vienmēr tiek skatīti arī iepakojuma pilnveidošanas jautājumi, atzīst Food Union mārketinga direktore Ieva Ražinska. «Gluži kā nemitīgi attīstām un uzlabojam produktus, regulāri pilnveidojam arī to iepakojumus. To darām plānveidīgi, ņemot vērā mainīgās patērētāju vajadzības, tirgus tendences, kā arī normatīvus un regulējumu. Pirmkārt, mums kā pārtikas produktu ražotājam ir svarīgi, lai iepa- kojums pildītu savu galveno uzdevumu – nodrošinātu funkcionālu, drošu un kvalitatīvu aizsardzību pret ārējo vidi. Svarīgi arī, lai iepakojumam būtu tikai tam vien raksturīgs dizains un forma, lai patērētājam būt vieglāk produktus atrast veikalu plauktos un atšķirt tos no citiem līdzīgiem produktiem. Piemēram, tīrkultūras pudeles forma ir jauninājums piena kategorijas plauktos Latvijā. Tā tika īpaši izstrādāta uzņēmuma vajadzībām, balsoties uz tendencēm citur pasaulē. Pudeles etiķetes dizains tapis tepat Latvijā,» viņa klāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nākotnē daudzas piegāžu ķēdes kļūs īsākas un vienkāršākas

LETA, 22.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzē gūtās mācības dēļ nākotnē daudzas piegāžu ķēdes kļūs īsākas un vienkāršākas, atzina Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Šī krīze noteikti ir parādījusi, ka digitalizācija, robotizācija ir ļoti svarīga lieta. Tāpat šī krīze ir parādījusi robežu pārbīdi un šo ļoti garo un sarežģīto piegāžu ķēžu ievainojamību. Tas nozīmē, ka nākotnē daudzas piegāžu ķēdes kļūs īsākas un vienkāršākas," sacīja Kazāks.

Viņš minēja, ka piegāžu ķēžu koncentrēšanās ap Eiropas ražotājiem nozīmēs iespēju Latvijai, piemēram, elektrotehnikas ražošanā. "To nekādā gadījumā nevajadzētu laist garām. Tas ir jāizmanto un tas var dot mums jaunus izrāvienus," uzsvēra Kazāks.

Tajā pašā laikā Latvijas Bankas prezidents atzīmēja, ka digitalizācijas sniegtās iespējas ne visi uzņēmumi Latvijā saprot. "Tā viennozīmīgi ir problēma. Protams, ne visi to izmantos, bet es ļoti ceru, ka ražošanas produktivitātē esam sasnieguši tādu līmeni, ka uzņēmi saprot, ka ar esošajiem mehānismiem ievērojami lielāku ražības kāpumu vairs nevaram sasniegt, līdz ar to mums ir nepieciešama digitalizācija. Ceram, ka arī valsts virziens, rīcība un atbalsts būs tāds, kas mudinās uzņēmumus domāt par digitalizāciju un rīkoties," pauda Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu līdzfinansējums ir viens no finanšu atbalsta veidiem, kas pieejams Latvijas komersantiem, organizācijām un iestādēm. To var saņemt, lai īstenotu idejas, kas līdztekus individuālajai attīstībai var dot pienesumu arī sabiedrības labklājības uzlabošanā, reģiona konkurētspējas vairošanā un ekonomikas izaugsmē kopumā. Uzziniet, kā un kādi Eiropas projekti tiek atbalstīti 2014.–2020. gada plānošanas periodā!

Kā Eiropas nauda pie mums nonāk?

Latvijā Eiropas projekti var saņemt atbalstu no 5 Eiropas fondiem:

1) Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF);

2) Eiropas Sociālais fonds (ESF);

3) Kohēzijas fonds (KF);

4) Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA);

5) Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF).

Lai sadalītu Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tiek īstenota dalītā pārvaldība starp Eiropas Komisiju un ES dalībvalstīm. Ar katru dalībvalsti tiek noslēgts partnerības līgums. Latvijā par ERAF, ESF un KF vadību ir atbildīga Finanšu ministrija, bet ELFLA un EJZF administrē Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Komentāri

Pievienot komentāru