Jaunākais izdevums

Latvijā valsts kapitālsabiedrību ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (R&D) ilgu laiku tika vērtēti caur valsts līdzekļu neizšķērdēšanas prizmu, savukārt nelielie uzņēmumi grāmatvedībā nenorāda savas investīcijas R&D, kas rezultējas ar zemākām vietām dažādos inovāciju reitingos un lēnāku attīstību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) valdes priekšsēdētājs Dr.oec. Juris Binde. Viņš norāda, ka šodien situācija jau ir daudz labāka, jo savulaik Māra Kučinska valdība veica attiecīgas izmaiņas valsts kapitālsabiedrību uzvedībā R&D sfērā.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat Latvijas 41.vietu inovāciju reitingā, kaut arī Igaunija ir 17., bet Lietuva 39.vietā?

Kopumā Latvijas pozīcija nav slikta, jo aiz mums šajā reitingā ir vēl 87 valstis, taču pats svarīgākais ir nevis vieta kādā reitingā, bet gan uzņēmumu spēja radīt inovatīvus produktus un pakalpojumus un tādējādi paaugstināt savu konkurētspēju. Faktiski inovācijas ir pētniecības un attīstības (R&D) rezultāts, bez kā būtībā nav nākotnes teju vai ikvienā segmentā strādājošajiem uzņēmumiem. Uz jautājumu par to, kāpēc Igaunija ir ievērojami augstākā vietā nekā Latvija vai Lietuva, man nav argumentētas atbildes.

Vai Latvijas vietu inovāciju reitingā neietekmē atskaites, jo iespējams, ka nelielākiem uzņēmumiem, kuri nodarbojas R&D, šos tēriņus vienkāršāk ir pieskaitīt saimnieciskas darbības tēriņiem, nekā detalizēti atšifrēt to izlietojumu?

Diemžēl, bet tas nav noslēpums, ka nelielāki uzņēmumi tā varētu rīkoties un tā arī dara, taču tas neattiecas uz lielajiem, kas arī tomēr R&D investē visvairāk. Lielajiem uzņēmumiem, arī valsts kapitālsabiedrībām ir jābūt atsevišķi norādītiem ieguldījumiem R&D. Arī LMT savulaik pārskatīja savu atskaitīšanās sistēmu, kā rezultātā izpētes un attīstības ailē ierakstītā summa palielinājās 14 reizes. Turklāt jārēķinās, ka daļa uzņēmumu norāda izpētes izdevumus, taču neuzskaita un nenorāda attīstības tēriņus. Vēl jo vairāk, ja attīstības segmentā ir gan kompānijas organizatoriskā, gan tehnoloģiskā un, protams, arī jaunu produktu attīstība. Vienlaikus ir jāsaprot, ka uzņēmumi Latvijā atrodas dažādās attīstības fāzēs, kurās ir atšķirīgi uzdevumi un līdz ar to arī sasniedzamie mērķi, un arī ir ar ļoti atšķirīgu izpratni.

Kā tas ietekmē R&D un inovācijas?

Veiksmīgi uzņēmumi savā attīstībā iziet cauri dažādām attīstības fāzēm. Viss sākas ar kompānijas dibināšanu, kam seko sava veida nobriešana – stabilitātes iegūšana, bet pēc tam ir jautājums, vai uzņēmums īsteno pāreju uz nākamo attīstības līmeni. Daudzos gadījumos, lai uzņēmumi pārietu uz nākamo attīstības līmeni, ir nepieciešama īpašnieku un vadības vēlme to īstenot, vēl jo vairāk ir nepieciešamas idejas un arī resursi — tātad pamatīga piepūle. Nenoliedzami dažādu segmentu uzņēmumiem var būt atšķirīgas stratēģijas, tomēr ikviena uzņēmuma īpašniekiem ir svarīgi, lai kompānijas vērtība pieaugtu. Viena no stratēģijām ir saistīta ar finansiālo līmeni — notiek mēģinājums palielināt naudas plūsmu, un tad, kad tā neaug tik strauji, kā īpašniekiem gribētos, tad trīsstūra, kurā bez minētās naudas plūsmas ietilpst kapitālieguldījumi un izmaksas, pamatni mēģina sašaurināt, proti, samazina kapitālieguldījumus un samazina izmaksas, lai palielinātu brīvās naudas plūsmu, taču šādā situācijā uzņēmuma vērtība samazinās. Līdztekus minētajam šādu stratēģiju īstenojošajiem uzņēmumiem ir pamatīgs risks nonākt tā dēvētajā vidējo ienākumu slazdā, kurā var zināmu laiku eksistēt, taču tas ved strupceļā, jo peļņas un arī izmaksājamo dividenžu apjoms ne tikai nepieaug, bet pat samazinās, kas nozīmē nīkuļošanu, bet sliktākajā gadījumā tie var pārtraukt savu saimniecisko darbību.

Visu interviju lasiet 13.februāra žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

MI risinājumu izmantošana biznesa praksē ir neizbēgama nākotne

Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente, 14.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mākslīgais intelekts (MI) līdz šim ir bijusi plaši apspriesta tēma akadēmiskajā vidē, bet tagad par to aizvien vairāk runā biznesa sektorā. Tādēļ Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) gadskārtējā konferencē “LIKTA(I)2023” pievērsāmies MI potenciālam transformēt ekonomiku un diskutējām par inovāciju ietekmi uz ilgtspēju.

Konferencē aplūkojām gan MI kā inovācijas lomu nākotnē, gan ētiskos aspektus, kas jāņem vērā MI risinājumu plašākā izmantošanā. Visi konferences runātāji bija vienisprātis: mākslīgajam intelektam ir jābūt instrumentam, kas paplašina mūsu iespējas.

Nevar noliegt, ka MI plašāka ieviešana līdz ar automatizācijas un robotizācijas risinājumiem būtiski mainīs darba tirgu. Jau patlaban ir bažas par to, ka dažas profesijas vairs nebūs pieprasītas. Tā ir ikvienas industriālas un tehnoloģiskas revolūcijas blakne, taču LMT prezidents prof. Juris Binde konferencē norādīja: neviena industriālā revolūcija ilgtermiņā nav raisījusi bezdarbu. Tieši pretēji – pieaug vajadzība pēc augsti kvalificēta darbaspēka. Tāda, kas spēj meklēt radošus risinājumus, vadīt un regulēt procesus. Savukārt MI vajag izmantot cilvēka spēju papildināšanai un palielināšanai, nevis to aizstāšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

LMT un MikroTik demonstrē kopīgi radīto 5G lieljaudas rūteri

Db.lv, 18.10.2023

SIA "Mikrotīkls" 5G eksperts Kārlis Oga (no kreisās) un SIA "Latvijas mobilais telefons" viceprezidents Gunārs Danbergs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju tehnoloģiju uzņēmumi LMT un MikroTik radījuši 5G lieljaudas rūtera prototipu. Rūteris darbojas 5G mmWave spektrā un savienotajām iekārtām spēj nodrošināt līdz šim nebijušas kvalitātes datu pārraidi.

Paredzams, ka rūteris īpaši noderīgs nākotnē varētu būt tādām industrijām kā kuģniecība un citām, kur nepieciešama jaudīga un ātra datu apmaiņa.

Tehnoloģiju un inovāciju foruma 5G Techritory ietvaros notikušajā rūtera demonstrācijā, kas norisinājās LMT un MikroTik kopīgi izveidotajā 5G laboratorijā, jaudas testos rūteris spēja nodrošināt maksimālo augšupielādes ātrumu 300Mbps un lejupielādes ātrumu – 2.5 Gbps.

“5G ieviešana ir pavērusi durvis milzīgam tehnoloģiskam lēcienam, kura spēku sajūt gan ierindas cilvēks, gan dažādas tautsaimniecības nozares. Lai šis lēciens radītu maksimāli lielu pievienoto vērtību, būtiska loma ir ne tikai inovācijām, kas spēj izmantot 5G sniegtās iespējas, bet arī nemitīgai 5G tīkla infrastruktūras attīstībai un tādu datu pārraides iekārtu radīšanai, kas jaudas un ātruma ziņā spēj apmierināt 5G lietotāju vēlmes un vajadzības. LMT un MikroTik to lieliski apzinās, tāpēc jau daudzus gadus strādā pie dažādu jaunāko 5G tehnoloģiju risinājumu testiem, un šis jau ir otrais kopīgajā darbā tapušais rūteris,” stāsta LMT prezidents Juris Binde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #7

DB, 13.02.2024

Dalies ar šo rakstu

Latvijā valsts kapitālsabiedrību ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (R&D) ilgu laiku tika vērtēti caur valsts līdzekļu neizšķērdēšanas prizmu, savukārt nelielie uzņēmumi grāmatvedībā nenorāda savas investīcijas R&D, kas rezultējas ar zemākām vietām dažādos inovāciju reitingos un lēnāku attīstību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) valdes priekšsēdētājs Dr.oec. Juris Binde.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 13.februāra numurā lasi:

Statistika

Latvijas aramzeme ir lēta

Inovācijas

Inovāciju indekss — valsts politikas atspulgs

Tēma

Parex kreditoru glābšana no 2009. gada Latvijai radīja 100 miljardus eiro lielus valsts bagātības zudumus

Aktuāli

Rindas bendē veselību

Uzņēmējdarbība

Tehnoloģijas koriģē darbinieku skaitu

Nodarbinātība

Būs vajadzīgi vismaz papildu 100 000 viesstrādnieki

Enerģētika

Uzņēmējiem jādomā par elektrifikāciju

Portrets

Gusts Muzikants, Omniva vadītājs Latvijā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) Mācību centra dronu pilotu apmācību programmu līdz šim apguvuši 700 dalībnieku, tostarp valsts struktūru, uzņēmumu pārstāvji un privātpersonas, informē LMT pārstāvji.

LMT prezidents Juris Binde norāda, ka bezpilota gaisa kuģu attīstības perspektīvas ir lielas - tos arvien biežāk izmanto gan saimnieciskajā darbībā, gan sabiedrības drošības veicināšanā. Dronu izmantošana arvien turpinās paplašināties dažādās tautsaimniecības jomās.

LMT dronu pilotus apmāca vairāk nekā četrus gadus, piedāvājot gan regulējuma pamatkursu, gan specializētu dronu pielietojumu apguvi.

Apmācība un tālvadības pilotu eksaminācija tiek nodrošināta sadarbībā ar Civilās aviācijas aģentūru (CAA). Kompānija sadarbojas arī ar Policijas koledžu, Latgales Industriālo tehnikumu un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža un vides zinātņu fakultāti un Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultāti.

Komentāri

Pievienot komentāru