Pirmā lielā Rīgas un Latvijas tūrisma mārketinga kampaņa Norvēģijā notika no 5. – 8. janvārim lielākajās Norvēģijas pilsētās: Oslo, Bergenā, Stavangerā, Drammenā un Trondheimā. Mārketinga kampaņu rīkoja s/o Inspiration Riga un tās biedri – vadošie Rīgas tūrisma uzņēmumi, kā arī Tūrisma Attīstības Valsts aģentūra ar mērķi veicināt Norvēģijas tūristu, konferenču un darījuma braucienu plūsmu uz Latviju. „Norvēģijā ir stipri augoša interese par Rīgu. Galvenās vērtības, kas interesē gan norvēģu tūristus, gan arī Norvēģijas uzņēmumus konferenču un darījuma braucienu rīkošanai, ir Rīgas vecpilsēta un jūgendstils, kā arī Latvijas pilis”, nedēļas darbu Norvēģijā rezumē Igors Klapenkovs, Inspiration Riga direktors. „Norvēģija ir Latvijai nozīmīgs tirgus, jo, pateicoties augstam dzīves līmenim, norvēģi bieži rīko konferences ārzemēs. Pie kam ir novērots, ka bieži vien norvēģu tūristi Latvijā ierodas kā individuāli ceļotāji un atvēl braucienam pietiekoši nozīmīgu budžetu.” – atzīst Marika Zante, Tūrisma Attīstības Valsts Aģentūras direktore. Latvijas tūrisma mārketinga kampaņas laikā notika vairāk kā 200 garas tikšanās ar Norvēģijas tūrisma kompānijām, kā arī ar Norvēģijas korporācijām, kas regulāri rīko tikšanās un konferences Norvēģijā un ārvalstīs. Tikšanās pārsvarā notika pie pašām kompānijām, viņu birojos. Bija tikšanās arī ar kādu aviokompāniju, kura ir ieinteresēta uzsākt tiešos avioreisus uz Rīgu. Tika panākta vienošanās par vairākām jaunām tūristu grupām, kuras apciemos Rīgu un Latviju, Norvēģijas kompāniju aktīvāku Rīgas un Latvijas reklamēšanu, Norvēģijas tūrisma un preses pārstāvju vizītēm pavasarī Rīgā, Latvijā ar mērķi iepazīties ar Rīgas un Latvijas vērtībām un tūrisma produktiem. Bagātīgo Rīgas prezentēšanas nedēļu Norvēģijā noslēdza vakara pasākums 8. janvārī, kurš bija veltīts Rīgai un Latvijai, kuru apmeklēja vairāk kā 50 Norvēģijas tūrisma uzņēmumu un korporāciju pārstāvji. Aktīvo Rīgas popularizēšanu pamanīja arī Norvēģijas lielākie nacionālie un reģionālie laikraksti kā Afterposten, VG, Bergens Tidende, Adressavisa un Romerikets blad, radio stacijas, tūrisma žurnāli un interneta laikraksti kā Reis, Reiseliv un www.boarding.no, kur bija iespēja iepazīties ar ļoti pozitīviem rakstiem par Rīgu un Latviju. Pozitīvi tika vērtēts fakts, ka jaunā Latvijas tūrisma brošūra pieejama arī norvēģu valodā. „Pārliecinājāmies, ka norvēģi tagad ir nobrieduši sākt vairāk braukt uz Rīgu. Pēc Prāgas un Budapeštas buma, Rīga varētu drīzumā kļūt par vienu no norvēģu tūristu populārākajiem nedēļas nogales pilsētu ceļojuma mērķiem”, saka Richard Baerug no Inspiration Riga. airBaltic pārstāve Ilze Drukmane pasvītro: „Fakts, ka air Baltic no 1. marta piedāvās tiešos avioreisus starp Oslo un Rīgu par ļoti pievilcīgu cenu – sākot ar 49 LVL vienā virzienā – visur tika uztverts ļoti pozitīvi, tas ļoti atvieglo braukšanas procesu un nereti tas ir izšķirošais faktors, kas var likt Norvēģijas tūrisma kompānijām iekļaut Rīgu un Latviju savās programmās, brošūrās un aktīvi sākt reklamēt Rīgu”. „Vienai Latvijas kompānijai ir grūti saorganizēt līdzīgu pasākumu. Neskatoties uz to, ka visi esam konkurenti, kopā varam darīt vairāk nekā katrs atsevišķi. Pasākums deva labu sinerģijas efektu”, Baltic Travel Group pārstāvis Vlad Koriagin. Kā atzina Inspiration Riga biedru kompānijas Con – Ex. Latvia Tours Group pārstāve Saila Aizpurva: „Norvēģijas tūrisma tirgus pēdējo trīs gadu laikā ir ievērojami mainījies un tajā ir saskatāms liels potenciāls. Tur var „rakt” un „rakt”. Viesošanās Norvēģijā var ļoti pozitīvi ietekmēt mūsu pārdošanas apjomus”. Everita Mačule no Reval Hotels norāda uz to, ka šis bijis pasākums ne tikai šodienai. „Tikšanos laikā tika likts labs pamats sadarbības nostiprināšanai gan ar esošiem partneriem, gan sadarbības uzsākšanai ar jauniem partneriem, kuras rezultātā var parādīties vēl vairāk uz nākamo un aiznākamo gadu”. No Inspiration Riga biedru kompānijām Norvēģijā viesojās airBaltic, Baltic Tours, Baltic Travel Gro

2005. gada 8. septembrī Inspiration Riga – Rīgas Kongresu birojs rīko semināru „Kāpēc gan nesarīkot starptautisku konferenci Rīgā un Latvijā?” Šis būs pirmais pasākums semināru sērijā, ko Inspiration Riga – Rīgas Kongresu birojs rīko ar mērķi piesaistīt Rīgai, Jūrmalai un Latvijai vairāk starptautiskus kongresus un konferences. Semināra dalībnieki ir Latvijas asociāciju, zinātnisko organizāciju un valsts/pašvaldību iestāžu pārstāvji, kam, pārstāvot Latviju dažādās starptautiskās organizācijās, ir iespēja uzaicināt uz Latviju dažāda līmeņa starptautiskos kongresus, konferences un citus pasākumus. Katru gadu vairāki simti lielu starptautisku kongresu notiek Kopenhāgenā, Stokholmā un Helsinkos. Arī Tallinā pēdējā gadā notikuši vairāki desmiti lielu starptautiska mēroga pasākumu. Rīgai, Jūrmalai un Latvijai ir daudzas priekšrocības un piemērota infrastruktūra, lai efektīvi konkurētu par starptautisku kongresu piesaisti. Tomēr, pašreiz Latvija vēl ne tuvu nav sasniegusi savu iespēju griestus šajā jomā. Starptautisku kongresu piesaiste ir ienesīga valstij un pilsētai, jo: · Kongresi piepilda kluso sezonu. Rīgas viesnīcas sasniedz 90% noslogojumu vasarā, bet vidējais noslogojums gadā ir tikai 42%; · Kongresu dalībnieki tērē vidēji 3 reizes vairāk, kā atpūtas tūristi. Starptautisku kongresa delegāti diennaktī vidēji tērē 228 LVL (pēc International Congress & Convention Association - ICCA 2004. gada datiem), atpūtas tūrists Latvijā vidēji dienā tērē 56 LVL (Latvijas Statistika, 2004); · Lielāks uzturēšanās ilgums. Vidēji pasaulē kongresi ilgst 2,6 dienas (ICCA). Somijā 2003. gadā - pat 5,6 dienas. Latvijā tūristi vidēji uzturas 1,7 dienas. · Starptautiskie kongresi veido pozitīvu valsts tēlu un veicina atkārtotus apmeklējumus, t.sk. ar draugiem un ģimenēm. Efektīvākais "instruments" starptautisku kongresu piesaistē ir t.s. kongresu biroji (convention bureau), kas vairumā Eiropas valstu ir publiskā un privātā sektora kopīgi finansētas bezpeļņas organizācijas. Piemēram, gan Finland Convention Bureau, gan Wonderful Copenhagen līdzīgās daļās finansē valsts, lielākās pašvaldības un privātais sektors. Daudzas Eiropas galvaspilsētas, līdzīgi Rīgai, ir atraktīvākās kongresu pilsētas šajās valstīs, un nodrošina ievērojamu viesu skaitu arī citiem valsts reģioniem. Inspiration Riga – Rīgas Kongresu biroju dibināja un finansē Latvijas tūrisma un konferenču industrijas vadošie uzņēmumi. Ekonomikas ministrija un Rīgas dome apsver iespēju piedalīties Rīgas kongresu biroja darbībā un finansēšanā, lai Latvija varētu uz līdzvērtīgiem nosacījumiem efektīvi konkurēt kongresu piesaistes jomā. Avots: Inspiration Riga

Šajā nedēļā, no 19. – 23. aprīlim, lai veicinātu Norvēģijas tūristu un darījumu viesu skaita pieaugumu Latvijā,Inspiration Riga Latvijā uzņem Norvēģijas tūroperatorus un konferenču rīkotājus, informēja uzņēmuma pārstāvji. Vizītes laikā Inspiration Riga biedru kompānijas Norvēģijas pārstāvjus iepazīstina ar Vecrīgu, Rīgu, tās viesnīcām un konferenču telpām, kultūras dzīvi un latviešu virtuvi. Viesu uzmanība tiek vērsta arī uz nozīmīgākajiem tūrisma objektiem ārpus Rīgas – Latvijas pilīm, Siguldu, Jūrmalu. Kā aktīvās atpūtas iespēja tiek piedāvāts Golfa turnīrs, zābaka mešanas sacensības un dzintara medības. Norvēģijas tūrisma pārstāvju vizīte notiek ar Inspiration Riga biedru kompāniju atbalstu.Pasākums ir kā turpinājums aizvadītajai Latvijas tūrisma kompāniju vizītei Norvēģijā šā gada janvārī. Sadarbībā ar Norvēģijas lielāko tūrisma interneta laikrakstu www.boarding.no visu aprīli šajā mājas lapā ir atrodami jauni, informatīvi raksti par Rīgu un Latviju. Inspiration Riga ir sabiedriska organizācija, kuras biedri ir nozīmīgākie Rīgas un Latvijas tūrisma uzņēmumi – viesnīcas, avio un transporta uzņēmumi, ienākošā tūrisma un konferenču rīkotāji, konferenču centri, u.tml. Organizācijas mērķis ir popularizēt Rīgu un Latviju kā konferenču un tūrisma galamērķi. Līdzīgas tūrisma organizācijas ar privātā un publiskā sektora piedalīšanos pastāv gandrīz katrā Eiropas lielpilsētā.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Varam paraudzīties uz Latviju kā zīmolu. Un Latvijai, kā jebkurai citai valstij, var izveidot labu mārketinga stratēģiju, kas palielinās valsts atpazīstamību pasaulē un nodrošinās, iespējams, lielāku tūristu plūsmu uz valsti.

Kādas ir pirmās mārketinga kļūdas, par kurām uzzina jebkurš students, kas sāk studēt šo priekšmetu?

Pirmā kļūda ir nemitīgi mainīt zīmolu. Piemēram, jaair Baltic katru gadu manītu savu nosaukumu, logo, krāsas un citu vizuālo identitāti, ieskaitot mājas lapas adreses, vai tā būtu vislabākā mārketinga stratēģija un naudas ieguldījums? Ja vienu dienuair Baltic tiktu saukts parRiga Air un nākošajā - jau parLive Air?

Bet tieši tāda stratēģija (vai tās trūkums) pašlaik tiek izmantota Latvijas mārketingam. Igauņiem kādu laiku atpakaļ izdevās vienoties parWelcome To Estonia zīmolu ar mērķi popularizēt Igauniju, ieskaitot Tallinu kā tās galvaspilsētu. Latvijā līdz šim neizdevās vienoties par to, ko tad mēs gribam popularizēt - Latviju vai tomēr Rīgu. Rezultātā reklāmas budžeti ir sadalīti divos katlos, aktivitātes, iespējams, pārklājas, atdeve neapšaubāmi ir daudz zemāka, nekā tā varēja būt ar apvienotu budžetu, zīmolu un stratēģiju.

Pirmā lielā Latvijas tūrisma mārketinga kampaņa, ko rīkoja s/o Inspiration Riga un tās biedri — vadošie Rīgas tūrisma uzņēmumi, kā arī Tūrisma Attīstības Valsts aģentūra, notika no 29. marta līdz 2. aprīlim lielākajās Beļģijas un Nīderlandes pilsētās. Kampaņas mērķis bija veicināt Beļģijas un Nīderlandes tūristu, konferenču un darījuma braucienu plūsmu uz Latviju. Mārketinga kampaņas laikā notika vairāk kā 80 darījuma pārrunas ar nozīmīgām Beļģijas un Nīderlandes tūrisma kompānijām un konferenču rīkotājiem. Rīgas prezentēšanas nedēļu Beļģijā un Nīderlandē noslēdza pasākumi 30. martā, Briselē un 1. aprīlī, Amsterdamā. Pasākumus, kuri bija veltīti Rīgai, Latvijai, apmeklēja vairāk kā 80 Beļģijas un Nīderlandes tūrisma uzņēmumu un mediju pārstāvji. No Inspiration Riga biedru kompānijām Beļģijā un Nīderlandē viesojās airBaltic, Baltic Discovery, Baltic Tours, Baltic Travel Group, Con-ex. Latvia Tours Group, Express Travel, FTB Latvia, Radisson SAS Daugava Hotel, Reval Hotels un Via Riga. Mārketinga kampaņas turpinājums būs augusta beigās un septembrī, kad Beļģijas un Nīderlandes tūrisma profesionāļi un tūrisma žurnālisti viesosies Latvijā Inspiration Riga organizētas tūrisma produktu izpētes vizītes ietvaros.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Trešdien, 7. janvārī Oslo, Norvēģijā Tūrisma attīstības valsts aģentūras pārstāvji piedalīsies tūrisma korporatīvā kontaktbiržā HSMAI, bet 8. janvārī Oslo, viesnīcas “Hotel Arena Lillestr?m” telpās notiks Latvijas tūrisma prezentācijas pasākums un kontaktbirža. Tūrisma kontaktbiržas un semināra ietvaros Latvijas pārstāvji apmeklēs lielāko Norvēģijas tūrisma gadatirgu Reiseliv 2004. Kontakbiržu un semināru mērķis ir iepazīstināt Norvēģijas tūrisma firmas ar Latviju un Rīgu kā pievilcīgu tūrisma galamērķi, īpašu uzmanību pievēršot Latvijas darījuma tūrisma iespēju popularizēšanai Norvēģijā. Pasākuma apmeklētājiem tiks demonstrēta prezentācija par Rīgu un Latviju, par konferenču iespējām, kā arī videoklips "Welcome to Latvia". Uzrunu Norvēģijas tūrisma firmu pārstāvjiem teiks TAVA direktore Marika Zante un organizācijas Inspiration Riga direktors Igors Klapenkovs. Semināra noslēgumā Latvijas tūrisma kompānijām būs iespēja tikties ar Norvēģijas tūrisma firmu pārstāvjiem biznesa kontaktu dibināšanai. No Latvijas puses kontaktbiržā un prezentācijās Oslo piedalīsies Tūrisma attīstības valsts aģentūra, organizācijas Inspiration Riga biedri, 9 tūrisma uzņēmumi: aviosabiedrība AirBaltic, tūrisma firmas: Baltic Travel Group, Baltic Tours, Con-Ex Latvia Tours group, Via Rīga Events&Conferences, kā arī viesnīcas: Reval Hotel Latvia, Park Hotel Rīdzene, Grand Palace Hotel un a/s Rīgas Jūras Līnija. Latvijas tūrisma semināra apmeklētājiem tiks piedāvāts plašs tūrisma reklāmas materiālu klāsts par Latviju norvēģu valodā: praktiskā informācija par tūrisma iespējām Latvijā, kā arī jaunā Latvijas tēla brošūra. Avots: TAVA

Septiņas Inspiration Riga biedru kompānijas 7. līdz 9.novembrim Francijas pilsētās Parīzē un Lionā tiksies individuāli ar vairāk kā 70 Francijas tūroperatoriem, kā arī kongresu, konferenču un pasākumu organizatoriem. Tikšanās notiks Francijas tūrisma un konferenču industrijas kompāniju birojos. Tikšanās mērķis ir pārliecināt Francijas tūrisma un konferenču industrijas kompānijas sākt aktīvi sūtīt grupas, rīkot kongresus, konferences un pasākumus Rīgā, Jūrmalā un citur Latvijā. Inspiration Riga, kas apvieno vadošās Rīgas, Jūrmalas un Latvijas tūrisma industrijas kompānijas, t.sk. viesnīcas, kongresa centrus, transporta uzņēmumus, tūrisma kompānijas, kas nodarbojas ar ienākošo tūrismu, bieži ārvalstu lielpilsētās rīko kopīgas pārdošanas vizītes, kur Latvijas korporatīvā tūrisma kompānijas koordinēti apmeklē ārvalstu tūrisma un konferenču kompānijas, lai veicinātu viņu interesi par Rīgu, Jūrmalu un Latviju kā ceļojumu un konferenču galamērķi.

Biedrības Rīgas kongresu birojs valde fiktīvām firmām pārskaitījusi 128 tūkstošus latu no valsts piešķirtās tūrismam paredzētās naudas.

Notikušajā afērā tiek vainota Rīgas kongresu biroja izpilddirektore Tamāra Kļaviņa, kas tagad nomainījusi gan vārdu, gan uzvārdu un saucas Kamilla Kokmane, raksta Bizness&Baltija.

Sākotnēji Rīgas kongresu birojam tika atvēlēti 294 tūkst. latu reklāmas pasākumu rīkošanai no 2008.gada augusta līdz 2009.gada janvārim, tajā skaitā semināru rīkošana dažādās valstīs, dalība specializētās izstādēs un konferencēs, ārvalstu tūrisma aģentūru pārstāvju vizīšu apmaksa, katalogu un brošūru izdošana, reklāmas klipa filmēšana.

Līgumā precīzi noteiktas katra pasākuma izmaksas un avansā birojs saņēmis 235 tūkst. latu.

11.09.2007.

Plkst.14.00

Darba Kārtība:

1. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā

2. Par Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta padotībā esošo izglītības iestāžu peldbaseinu izmantošanas maksas noteikšanu

3. Par pirmsskolas izglītības iestādes dibināšanu Rīgā, Pārslas ielā 16

4. Par izmaiņām Rīgas bāriņtiesas sastāvā un grozījumiem Rīgas domes 13.09.2005. lēmumā Nr.387 "Par Rīgas bāriņtiesas sastāvu"

5. Grozījumi Rīgas domes 21.02.2006. saistošajos noteikumos Nr.40 ''Par pašvaldības palīdzību audžuģimenei ''

6. Grozījumi Rīgas domes 25.10.2005. saistošajos noteikumos Nr.26 "Par svētku pabalstu politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem"

Cilvēkus, kuru darba vieta atrodas Skolas ielā 21, šodien, ierodoties darbā, sagaida vairāki desmiti apsargu, atsevišķus «atslēgas» cilvēkus atsakoties ielaist ēkā.

Kā novēroja DB, ēkas ieejas bloķē divu apsardzes uzņēmumu darbinieki, katram apmeklētājam jautājot vārdu un uzvārdu un mērķi, ar kādu tie vēlas iekļūt ēkā.

Biroju nams pieder uzņēmumam SIA Latvijas Projektēšanas sabiedrība (LPS), kas kopš septembra sākuma ierauta akcionāru strīdā, kas tiek risināts gan tiesā, gan Uzņēmumu reģistrā, gan policijā un tagad – arī ar apsardzes palīdzību.

Pašlaik LPS ir divas «paralēlas» valdes. Daļai uzņēmuma daļu īpašnieku ir noteikts aizliegums izmantot balsstiesības, tādēļ pārējie akcionāri šī gada 3.septembrī akcionāru sapulcē nomainīja LPS valdi. Aizvadītajā nedēļā Uzņēmumu reģistrs atcēla lēmumu reģistrēt «jauno valdi», reģistrā atjaunojot «veco valdi».

Ar šo informējam, ka 2007. gada 27. martā plkst. 13.55 tika slēgta AS DnB NORD Banka kārtējā akcionāru sapulce, kurā tika izskatīti visi dienas kārtībā iekļautie jautājumi un pieņemti sekojoši lēmumi:

AS DnB NORD Banka darbības 2006. gada pārskata izskatīšana un apstiprināšana. Apstiprināt Valdes iesniegto un Padomes pārbaudīto AS DnB NORD Banka 2006. gada pārskatu kopā ar atkarības pārskatu.

AS DnB NORD Banka Valdes locekļu atbrīvošana no atbildības par darbību 2006. gadā. Atbrīvot AS DnB NORD Banka Valdes locekļus Andri Ozoliņu, Gundaru Andžānu, Aivaru Flemingu, Ivaru Kapitoviču, Rūdolfu Franci Kargesu (Rudolf Franz Karges) un Mihaelu Kīzeveteru (Michael Kiesewetter) no atbildības par darbību 2006. gadā.

AS DnB NORD Banka peļņas sadale

1. AS DnB NORD Banka 2006. gada peļņu, ko veido Ls 9.870.003,65 (Deviņi miljoni astoņi simti septiņdesmit tūkstoši un trīs lati un 65 santīmi), novirzīt iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai;

AS DnB NORD Banka 2007. gada 27. marta kārtējās akcionāru sapulces LĒMUMU PROJEKTI.

AS DnB NORD Banka darbības 2006. gada pārskata izskatīšana un apstiprināšana. Apstiprināt Valdes iesniegto un Padomes pārbaudīto AS DnB NORD Banka 2006. gada pārskatu kopā ar atkarības pārskatu.

AS DnB NORD Banka Valdes locekļu atbrīvošana no atbildības par darbību 2006.

gadā. Atbrīvot AS DnB NORD Banka Valdes locekļus Andri Ozoliņu, Gundaru Andžānu, Aivaru Flemingu, Ivaru Kapitoviču, Rūdolfu Franci Kargesu (Rudolf Franz Karges) un Mihaelu Kīzeveteru (Michael Kiesewetter) no atbildības par darbību 2006. gadā.

AS DnB NORD Banka peļņas sadale.

1. AS DnB NORD Banka 2006. gada peļņu, ko veido Ls 9.870.003,65 (Deviņi miljoni astoņi simti septiņdesmit tūkstoši un trīs lati un 65 santīmi), novirzīt iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai;

Sēde Nr.103

13.09.2007.

Plkst.15.00

Prezidija sēžu zālē

Darba Kārtība:

1. Rīgas pašvaldības policijas ziņojums par situāciju pilsētā

2. Par ārvalstu komandējumiem

3. Par līdzekļu piešķiršanu divu deviņstāvu dzīvojamo māju Rīgā, Detlava Brantkalna ielā bez numura, projektēšanas darbiem

4. Par grozījumu Rīgas domes 16.11.2004. lēmumā Nr.3663 "Par likvidējamā Rīgas domes Rīgas Kurzemes rajona pašvaldības uzņēmuma "Kurzemes nami" mantu un saistībām"

5. Par Rīgas festivālu mērķprogrammai iesniegto 2008.gada projektu vērtēšanas komisijas izveidi

6. Par Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas mājoklis" darbības un attīstības stratēģijas 2008.-2012.gadam apstiprināšanu

7. Par Rīgas pilsētas pašvaldības dzīvokļa īpašuma - neizīrēta dzīvokļa Nr.4 Rīgā, Maskavas ielā 104, un dzīvokļa īpašumā ietilpstošo kopīpašuma domājamo daļu no daudzdzīvokļu mājas un zemesgabala atsavināšanu

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

Otrdien, 11.augustā, valdība apstiprināja Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu, kas paredz jaunu vienotas sabiedriskā transporta pakalpojumu uzskaites sistēmas ieviešanu.

Valdībā apstiprinātais MK noteikumu projekts Vienotas sabiedriskās transporta pakalpojumu uzskaites sistēmas izveidošanas, uzturēšanas un attīstīšanas kārtība aizstās šobrīd spēkā esošos MK noteikumus, kas regulē kārtību, kādā izveido un uztur vienotu sabiedriskā transporta biļešu tirdzniecības, rezervēšanas un uzskaites sistēmu.

Ar jaunajiem MK noteikumiem esošā sistēma tiek modernizēta, kā arī papildināta ar rīkiem, kas nepieciešami kvalitatīvai sabiedriskās transporta pakalpojumu pārzināšanas funkciju veikšanai saistībā ar notikušo reģionālo vietējās nozīmes maršrutu pārzināšanas funkciju pārņemšanu no plānošanas reģioniem ar 2014.gada 1.janvāri.

Privāta smaržu aromāta izveidošana uzņēmumā AS Dzintars izmaksā ap 25 000 eiro, atklāj uzņēmuma Dzintars valdes priekšsēdētājs Iļja Gerčikovs.

Viņš norāda, ka tāda ir samaksa vien par aromāta izveidošanu. «Ja kāds privāti grib pasūtīt aromāta izveidošanu, tad tas maksās ap 25 000 eiro. Savukārt, ja privātā aromāta pasūtītājs gribēs savu produktu iepildīt flakonā, tad privāto smaržu izveidošanas izmaksas kopā var sasniegt no 50 000 līdz 100 000 eiro un vairāk.» Taču gala cena būs atkarīga no tā, kāda dizaina un formas flakonā un eksemplāru skaitā privātais pasūtītājs gribēs saņemt savu pasūtījumu, piebilst Gerčikovs.

Jautāts, vai kāds ir izmantojis iespēju izveidot savu privāto aromātu, uzņēmuma Dzintars valdes priekšsēdētājs Gerčikovs teica, ka to ir izdarījuši daži ārvalstu pasūtītāji.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Šodien VAS Latvijas Pasts ārkārtas akcionāru sapulcē uzņēmuma valdei izteikta neuzticība un nolemts to atsaukt.

Šādu lēmumu Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds pieņēma, jo Latvijas Pasta vadība nav spējusi vienoties par uzņēmuma turpmāko saimniecisko darbību, kā arī nepārtraukti mainījusi savus lēmumus.

Savus amatus zaudējuši Latvijas Pasta valdes priekšsēdētāja Maiga Dzervīte un valdes locekles Dita Danosa, Līga Antāne un Inga Šīna.

SM norāda, ka vēl pirms akcionāra lēmuma atsaukt uzņēmuma vadību, Latvijas Pasta valdes locekle Dita Danosa bija iesniegusi SM savu atlūgumu. Ņemot vērā kapitālsabiedrības valdes nespēju sniegt konkrētu risinājumu finansiālās situācijas uzlabošanai, lēmuma pieņemšana par Latvijas Pasta turpmāko saimnieciskās darbības modeli uz laiku atlikta.

Tūrisma jomas uzņēmumi pēdējā laikā var uzgavilēt – mūsu valsts un galvaspilsētas gudrās galvas ir sapratuši tūrisma jomas nozīmīgumu ekonomikā! Pēdējā gada laikā esam piedzīvojuši visai daudz aktivitāšu, kas vērstas uz tūrisma jomas attīstību. Arī statistikas skaitļi par jūliju dod iemeslu optimismam – tā, saskaņā ar Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas apkopoto informāciju, vidējais Rīgas viesnīcu aizpildījums jūlijā sasniedz 70%, lidosta Rīga svin rekordaugstu pasažieru skaitu (tas pārsniedzis 0,5 milj.), Rīgas ostā iebraukuši 20 kruīzu kuģi, bet airBaltic jūlijā apkalpojis par 22% pasažieru vairāk, nekā pērn tajā pašā periodā.

Vai tie būtu pareizi plānotas rīcības augļi, vai vienkārši – veiksmīga sakritība? Es sliecos domāt, ka gan viens, gan otrs. Nevar noliegt, ka tūristu pieplūdumu ir ietekmējuši dažādi blakus faktori (piemēram, mežu ugunsgrēki Krievijā), savukārt, kruīzu kuģu piesaiste un pasažieru pieaugums airBaltic lielā mērā būtu «pierakstāms» nozares uzņēmumu prasmīgai darbībai. Tomēr, arī Rīgas pilsētas veiktās aktivitātes kļūst arvien pamanāmākas, kas, savukārt, veicina papildus tūristu interesi.

Visiem skaidrs, ka internets ir lētākais un efektīvākais mārketinga instruments ātra rezultāta sasniegšanai. Tieši tāpēc nolēmu veikt nelielu analīzi par mūsu pilsētas interneta mārketingu. Ievadīju google.com meklētājā vārdu «Rīga» – urrā, tiek atrastas ļoti daudzas saites, kuras tik tiešām ved mūs uz informācijas avotiem par mūsu brīnišķīgo pilsētu! Bet te es sāku apmulst - biju gaidījis, ka pirmā atrastā saite vedīs mani uz jauno un moderno lielbudžeta portālu LIVERIGA. Diemžēl LIVERIGA mājas lapa netiek piedāvāta vispār, vismaz izšķirstot pirmās piecas Google piedāvāto rezultātu lapas. Taču, nevajag nokārt degunu, jo ir uzmeklētas daudzas citas, pēc visa spriežot, lielākoties, oficiālu resursu saites: rigatourism.com, riga.com, riga.lv, inspiration.riga.com, latviatourism.com. Aplūkojot tās, ir grūti saprast, kāda ir katra atsevišķā resursa misija un koncepcija.

Reģistrēt ofšora kompāniju izrādās ir neticami viegli – izmantojot Google interneta meklētāju iespējams atrast tūkstošiem uzņēmumu, kas palīdz šāda procesa laikā, noskaidrojuši ASV radiostaciju apvienības NPR raidījuma Planet Money autori. Ārzonas kompānijas izveidošanā žurnālistiem palīdzējuši arī Latvijas pārstāvji.

Raidījums sazinājies ar Latvijas iedzīvotāju Annu Vaivadi, kas strādā vienā no uzņēmumiem, kuri piedāvā palīdzību ofšora kompānijas izveidošanā. Viņas darba devējs piedāvā reģistrēt kompānijas Seišelu salās, Britu Virdžīnu salās vai Belizā. A. Vaivade žurnālistiem stāstījusi, ka visas minētās vietas piedāvā augstu konfidencialitātes līmeni. «Informācijai nevar piekļūt nekādas trešās puses – kreditori vai citas kompānijas,» skaidrojusi A. Vaivade.

Tāpat starpnieki piedāvā palīdzību bankas konta atvēršanai Šveicē, kas saistīts ar izveidoto ārzonas kompāniju, kā arī izveidot neīstu uzņēmuma valdi. Tas viss esot pilnībā legāli.

A/s Olainfarm 2007.gada 13.aprīļa kārtējās akcionāru sapulces lēmumu projekti:

1. Valdes ziņojums par 2006.gada darbības rezultātiem.

Lēmuma projekts:

Pieņemt zināšanai Valdes ziņojumu par 2006.gada darbības rezultātiem.

2. Revidētā 2006.gada pārskata apstiprināšana.

Lēmuma projekts:

Apstiprināt a/s Olainfarm 2006.gada revidēto finanšu pārskatu.

3. Revidētā konsolidētā 2006.gada pārskata apstiprināšana.

Lēmuma projekts:

Apstiprināt 2006.gada revidēto konsolidēto finanšu pārskatu.

4. Rīcība ar 2006.gada peļņu.

Lēmuma projekts:

Novirzīt a/s Olainfarm 2006.gada peļņas daļu 814 275 latu (1 158 609 eiro) apmērā iepriekšējo periodu nesegto zaudējumu segšanai, bet peļņas daļu 171 409 latu (243 893 eiro) apmērā reinvestēt Sabiedrības attīstībā.