Nebanku finansētāju nozares ieskatā patērētāju aizsardzības efektivitāti un uzņēmumu darbības efektivitāti nenosaka uzraugošās iestādes nosaukums, bet gan konkrēti instrumenti, pieeja uzraudzībā un vienlīdzīgi noteikumi visiem tirgus dalībniekiem.
Nebanku kreditēšanas nozare ir gatava konstruktīvai sadarbībai ar politikas veidotājiem un jebkuru no uzraugošajām iestādēm, lai panāktu līdzsvarotu un efektīvu regulējumu, kas veicinātu patērētāju aizsardzību un finanšu tirgus ilgtspējīgu attīstību un balstītos uz datos pamatotiem lēmumiem, vienlīdzīgu konkurenci un praktiskiem uzlabojumiem informācijas apritē.
Nozare atzinīgi vērtē Finanšu ministrijas un Latvijas bankas viesto skaidrību par banku asociācijas lobēto prudenciālās uzraudzības piemērošanu nebanku kreditētājiem. Šeit esam vienisprātis ar Latvijas banku, kura, līdzīgi kā nozare, norādījusi, ka banku un nebanku kreditētāju darbības modeļi būtiski atšķiras. Vienkāršoti runājot, bankas aizdod no klientiem noguldījumos piesaistīto naudu, savukārt nebanku sektors - savu vai no citiem, tai skaitā bankām, aizņemto naudu. Tāpēc prudenciālās uzraudzības piemērošanai, kas pamatā vērsta uz noguldītāju interešu un finanšu stabilitātes nodrošināšanu, un kas būtu viens no faktoriem, kas palielinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, nav pamata.
Vienlaikus, līdz šim nav datu un informācijas par kādām konkrētām sistēmiskām patērētāju aizsardzības problēmām, un kā LB spēs patērētāju intereses pārstāvēt labāk nekā PTAC. Patērētājus pārstāvošas organizācijas arī norāda uz izvērtējuma trūkumu šajos aspektos1.
Fintech Latvija asociācija un nebanku sektorā strādājošie kreditēšanas uzņēmumi piedāvā konkrētus un praktiskus soļus patērētāju aizsardzības, kā arī portfeļa kvalitātes uzlabošanai.
Kredītinformācijas apmaiņa nepieciešama ātrāka un pilnvērtīgāka
Nebanku sektorā strādājošie uzņēmumi jau ilgstoši rosina noteikt, ka kredītinformācijas apmaiņa notiek vienas dienas laikā, kā arī nodrošināt, ka kredītdevējs pilnīgu informāciju par klientu var saņemt no jebkura kredītinformācijas biroja. Šāda pieeja uzlabotu maksātspējas izvērtēšanas kvalitāti un stiprinātu atbildīgas kreditēšanas principu, vienlaikus nepalielinot administratīvo slogu.
Šobrīd pēc ilgstošām diskusijām datu apmaiņas ātrums ir samazināts no 10 dienām un 3 darba dienām, bet tas nav pietiekami ātri, ja runājam par patērētāju interešu aizsardzību, piemēram, no nesen skaļi apspriestajiem telefonkrāpšanas gadījumiem. Pie mūsdienu tehnoloģiju attīstības, šim nevajadzētu būt jautājumam, kas sagādā milzu problēmas tirgus dalībniekiem. Tāpat arī būtu nepieciešams ieviest kārtību kredītinformācijas biroju darbības sistēmā. Šobrīd kredītspējas izvērtēšanai finanšu sektoram jāizmanto (lasīt: jāpērk informācija no) divi kredītinformācijas biroji – AS “Kredītinformācijas birojs” un AS "Crefo birojs", un kredītiestādes vēl papildus izmanto Latvijas bankas Kredītu reģistru. Ja reformas iecere ir mazināt sadrumstalotību, tad šī būtu īstā vieta, kur to darīt. Sistēmai būtu jābūt vienkāršai – noslēdzot līgumu ar jebkuru no kredītinformācijas birojiem, kredītdevējam, neveicot papildus darbības, ir iespējams saņemt pilnu ainu par patērētāja kredītsaistībām, pie tam, ne tikai par kopējo saistību atlikumu, bet to ikmēneša griezumā. Šobrīd šie procesi tiek nevajadzīgi vilcināti, nepamatoti piesaucot konkurences kropļošanas un tamlīdzīgus argumentus. Šis būtu jautājums ar reālu pievienoto vērtību un reālām sekām uz patērētāju aizsardzību, un tam nav nepieciešams veikt lielu reformu. Tam nepieciešama vien politiskā griba – attiecīgi likumi šobrīd atvērti grozījumiem un atrodas Tautsaimniecības komisijā. Ja politiķiem un uzraugiem ir vēlme kaut ko pēc būtības atrisināt, atliek tikai pieņemt atbilstošus grozījumus Kredītinformācijas biroju likumā.
Vienlīdzīga piekļuve atbilstības nodrošināšanas informācijai (AML)
Nebanku sektora uzņēmumi vērš uzmanību uz ilgstošu nevienlīdzību piekļuvē valsts informācijas sistēmām, kas nepieciešamas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un sankciju riska novēršanai.
Pašlaik bankas un apdrošinātāji šo informāciju saņem bez maksas, savukārt nebanku kredītdevēji un citi finanšu tirgus dalībnieki par identisku informāciju maksā (AML likuma 41. Pants). Šāda situācija kropļo konkurenci un palielina izmaksas patērētājiem. Nozare aicina nodrošināt vienlīdzīgus piekļuves nosacījumus visiem uzraugāmajiem tirgus dalībniekiem. Arī šo izmaiņu nodrošināšanu iespējams panākt, veicot grozījumus, vienā likumā, un nemainot uzraugošo iestādi.
Prevencija efektīvāka par institucionālu uzraudzības pārcelšanu
Līdzšinējā statistika neapstiprina publiski pausto pieņēmumu, ka patērētāju aizsardzība LB uzraudzības ietvaros varētu būt efektīvāka nekā PTAC uzraudzībā.
PTAC publiski pieejamie dati liecina, ka patērētāju iesniegumu un sūdzību skaits par kredītiestāžu jeb banku pakalpojumiem ir salīdzināms ar iesniegumu skaitu par nebanku kreditētājiem. 2024.gadā PTAC saņēmis 59 sūdzības par kredītiestāžu jeb banku darbību, tai skaitā 21 par negodīgu komercpraksi, un 63 par nebanku kreditēšanas pakalpojumu un starpnieku darbību, tai skaitā 25 par negodīgu komercpraksi. Savukārt 2023.gadā bija 72 sūdzības par bankām un 80 par nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, liecina PTAC publiski pieejamā informācija. Nedaudz lielāks sūdzību skaits nebanku sektorā ir likumsakarīgs, jo nebankas strādā ar augstāka riska klientiem, tāpēc šādi rādītāji ir vērtējami drīzāk kā norma, nevis anomālija.
Vienlaikus PTAC 2024. gada dati rāda, ka kopējais iesniegumu skaits par finanšu pakalpojumiem samazinās, bet konsultāciju skaits pieaug. Tas liecina nevis par uzrauga neefektivitāti, bet gan par aktīvu preventīvu darbu un patērētāju informēšanu.
No vīzijas pie praktiskām lietām
Nebanku nozarei pārmet ieinteresētību palikt PTAC uzraudzībā, indicējot uz to, ka tāda ieinteresētība, iespējams, ir negodprātīgiem uzņēmumiem. Šādi apgalvojumi gan ir vērtējami ļoti kritiski. Pirmkārt, nozare PTAC vērtē kā ļoti bargu uzraugu, ko apliecina arī nesen piemērotās soda naudas. Tāpat jāņem vērā, ka Latvijā nebanku kreditēšanas nozare ir pakļauta stingrākajam regulējuma Eiropā. Šobrīd, strādājot pie jaunās Patēriņa kreditēšanas direktīvas ieviešanas, mums īsti vairs nav ko daudz ieviest, jo pie mums jau sen ir noregulēts tas, ko Eiropa vēl tikai plāno regulēt.
Savukārt, par rosināto uzrauga maiņas reformu, nozare šobrīd vēlas noskaidrot ļoti praktiskus jautājumus, kas ļaus tai saprast, kā varētu izskatīties uzraudzības ikdiena zem Latvijas bankas jumta – sākot no tā, pēc kādiem standartiem būs jāvērtē klientu maksātspēja, kā Latvijas banka pieies komercprakses uzraudzības, godīgu līguma noteikumu, kredītu cenu, AML uzraudzības jautājumiem, kā notiks regulārā atskaitīšanās un kā notiks auditi dažādās jomās. Šie visi ir jautājumi, kas jau šobrīd normatīvajos aktos un arī PTAC vadlīnijās ir stingri reglamentēti, un uzņēmumu ikdienas darbībā ieviesti to iekšējās procedūrās un procesos, rēķinoties ar patreizējās uzraudzības iestādes uzraudzības standartu un pieeju. Nesaņemot atbildes uz jautājumiem, kā šos jautājumus plāno organizēt potenciālais nākamais uzraugs, nav iespējams novērtēt reālo ietekmi ne uz uzņēmumiem, ne uz patērētājiem, ne arī uz valsts budžetu.
Mūsuprāt, šobrīd beidzot ir sācies īstais dialogs par reformas lietderību un esam pārliecināti, ka konstruktīvi turpinot sarunu par ļoti praktiskām lietām, kopīgiem spēkiem varēsim arī nonākt pie valstij kopumā labākā iznākuma. Būtu tikai sapratīgi, uzsākot kādu izpēti par potenciālu reformu, pieļaut arī domu, ka izpētes rezultātā secinām, ka izmaiņas nav nepieciešamas. Un šāds rezultāts nebūt neliecina par neveiksmi. Dažkārt tas var liecināt tieši par pretējo – ka lēmumi tiek pieņemti, saglabājot vēsu prātu un neieslīgstot emocijās.
