Auto

Inteliģentā satiksmes vadības sistēma, kuru Jelgavā arvien regulē, pilsētai izmaksājusi 275 tūkstošus

Dienas Bizness, 12.02.2014

Jaunākais izdevums

Jelgavā, Lielajā ielā pērnruden ierīkotā tā sauktā inteliģentā satiksmes vadības sistēma, kuras mērķis ir paātrināt auto plūsmu un ērtāku padarīt gājēju pārvietošanos pilsētas centrālajās ielās, atbilstoši transporta pieprasījumam darbojas tikai «pīķa» stundās, portālam zz.lv skaidrojusi Jelgavas pašvaldība.

Jelgavā jau pirms vairākiem gadiem sākts ieviest tā dēvēto inteliģento satiksmes vadības sistēmu. Tās būtība – luksoforu režīmi pārslēdzas automātiski pēc tā, kāda ir auto plūsma katrā krustojumā. Savukārt gājēji un riteņbraucēji ielas krustojumus var šķērsot, pirms tam nospiežot luksofora pogu un gaidot sekunžu atskaiti.

Kā zz.lv informējis pašvaldības iestādes «Pilsētsaimniecība» vadītājs Andrejs Baļčūns, tā dēvētā reālā laika inteliģentā transporta vadības sistēma pilsētā uzstādīta 2012. gada augustā Raiņa ielas posmā no Mātera līdz Akadēmijas ielai, bet 2013. gada novembrī – Lielās ielas posmā no Dambja ielas līdz J.Čakstes bulvārim.

Raiņa ielā sistēma ir pilnībā konfigurēta un darbojas atbilstoši transporta pieprasījumiem reālajā laikā, apgalvojis A.Baļčūns.

Savukārt Lielajā ielā inteliģentā satiksmes vadības sistēma strādā atbilstoši transporta pieprasījumiem tikai diennakts maksimumstundu laikos jeb tā sauktajās pīķa stundās. «Pašlaik notiek darbi pie pārējā diennakts laika režīmu konfigurācijas,» sacījis iestādes «Pilsētsaimniecība» vadītājs.

Inteliģentās satiksmes vadības sistēmas ieviešana Raiņa ielā izmaksājusi 56 522,73 eiro (bez PVN), bet Lielajā ielā šim mērķim iztērēti 170 744,42 eiro (bez PVN), ziņo portāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Aviokompānijas iesniedz sūdzības par Francijas gaisa satiksmes vadības dispečeru streikiem

Laura Mazbērziņa, 24.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviokompānijas «International Airlines Group» (IAG), «Ryanair», «easyJet» un «Wizz Air» ir iesniegušas Eiropas Komisijai sūdzības par Franciju, jo tās gaisa satiksmes vadības dispečeru streiki ierobežo brīvas pārvietošanās pamatprincipu Eiropas Savienībā.

Lidsabiedrības neapšauba tiesības streikot, taču uzskata, ka Francija pārkāpj ES tiesību aktus, streiku laikā neļaujot veikt lidojumus pāri valstij. Pārlidojumu pasažieriem tiek liegta pamatbrīvība ceļot starp dalībvalstīm, kurās nestreiko.

Pagājušajā mēnesī Francijas Senāts apstiprināja, ka Francija ir atbildīga par 33% lidojumu kavējumu Eiropā. Turklāt Senāts norāda, ka tiesības streikot ir jāsabalansē ar pienākumu nodrošināt sabiedrisko pakalpojumu.

«Tiesības streikot ir jāsabalansē ar pārvietošanās brīvību. Francijas gaisa satiksmes vadības dispečeru streiku laikā cieš ne tikai pasažieri, kas lido uz Franciju un no tās. Pasažieri maršrutos, kas ved pāri Francijai, jo īpaši plašajai gaisa telpai, kas aptver Marseļu un Vidusjūru, arī tiek pakļauti kavējumiem un masveida pārtraukumiem. Tas skar visas lidsabiedrības, bet jo īpaši tam ir būtiska negatīva ietekme uz Spānijas tūrismu un ekonomiku,» sacīja Vilijs Volšs, IAG vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Arhitektu piedāvātie gaisa satiksmes vadības torņa risinājumi

Zane Atlāce - Bistere, 25.04.2018

Par ideju veidot gaisa satiksmes vadības torni koka konstrukcijās balvu ieguva apvienība AREP-SETEC-REM PRO (Francija un Latvija)

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS) trešdien, 25. aprīlī godināja metu konkursa Rīgas lidostas gaisa satiksmes vadības torņa nākotnes vizuālais tēls uzvarētājus un dalībniekus, informē LGS pārstāvis Arnis Lapiņš.

Db.lv jau vēstīja, ka starptautiskā arhitektūras konkursā par LGS vadības torņa nākotnes vizuālo tēlu lidostā Rīga uzvarējuši ARHIS Arhitekti, sadarbībā ar vienu no lielākajām arhitektu, inženieru un interjera dizaina kompānijām Amerikas Savienotajās Valstīs un pasaulē Leo A Daly.

Svinīgā pasākumā LGS valdes un konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš ARHIS ARHITEKTI vadītājam Andrim Kronbergam pasniedza simbolisku čeku par galveno balvu – 35 000 eiro. Prēmija tiks pārskaitīta uz biroja kontu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Bankas sistēmās apstrādāti maksājumi 140,3 miljardu eiro apmērā

Žanete Hāka, 16.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2013. gadā Latvijas Banka nodrošināja triju maksājumu sistēmu – Latvijas Bankas starpbanku automatizētās maksājumu sistēmas (SAMS sistēma), Latvijas Bankas elektroniskās klīringa sistēmas (EKS sistēmas) un TARGET2-Latvija sistēmas – darbību, informē centrālā banka.

SAMS sistēma ir reālā laika norēķinu sistēma, kas apstrādāja liela apjoma un steidzamus klientu maksājumus latos, EKS sistēma ir neto norēķinu sistēma, kas apstrādāja nelielus klientu maksājumus latos un eiro, bet TARGET2-Latvija sistēma ir Eiropas reālā laika norēķinu sistēmas TARGET2 komponentsistēma, kas apstrādāja liela apjoma un steidzamus klientu maksājumus eiro. Ar Latvijas pievienošanos Ekonomikas un monetārajai savienībai 2014. gada 1. janvārī Latvijas Banka pārtrauca SAMS sistēmas darbību un nodrošināja EKS sistēmā vienīgi SEPA kredīta pārvedumu eiro apstrādi.

2013. gadā SAMS sistēmā un EKS sistēmā norēķinos latos kopā apstrādāti 33,9 miljonus maksājumu 138 miljardu latu apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Konkursā meklē SPRK vadītāju un četrus padomes locekļus

Žanete Hāka, 17.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija izsludinājusi konkursu uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāja un četriem padomes locekļu amatiem, informē EM.

Pretendenti dalībai konkursā var pieteikties EM līdz 2016. gada 5. janvārim. SPRK priekšsēdētāja un viena padomes locekļa amata pienākumu izpilde tiks uzsākta pēc 2016. gada 25. februāra, savukārt trīs padomes locekļu amata pienākumu izpilde tiks uzsākta pēc 2016. gada 2. jūlija, kad beigsies pilnvaru termiņš esošajiem padomes locekļiem.

SPRK priekšsēdētāja amata pretendentam izvirzītas šādas prasības - Latvijas Republikas pilsonība; augstākā izglītība ekonomikā, vadības zinībās, finanšu vai tiesību zinātņu jomā (doktora zinātniskais grāds tiks uzskatīts par priekšrocību); administratīvā darba pieredze un/vai vadības pieredze kādā no regulējamām nozarēm ne mazāk kā 3 gadi; starptautiska mācību un/vai darba pieredze tiks uzskatīta par priekšrocību; izpratne un labas zināšanas par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas jautājumiem un attīstības tendencēm, zinātniskās publikācijas regulēšanas jautājumos tiks uzskatīta par priekšrocību; zināšanas, izpratne un spēja orientēties regulējamo nozaru normatīvo aktu jomā; zināšanas komercdarbības valsts atbalsta kontroles jautājumos; teicamas latviešu un ļoti labas angļu valodas zināšanas gan rakstiski, gan mutiski;citu Eiropas Savienības oficiālo valodu zināšanas tiks uzskatītas par priekšrocību; vadības, organizēšanas un stratēģiskās plānošanas prasmes; prasme teorētiskās zināšanas pielietot praksē, prezentēt, argumentēt un aizstāvēt viedokli par kompetencē esošiem jautājumiem; labas analītiskās spējas; augsta atbildības sajūta un labas komunikācijas prasmes; kā arī atbilstība likumam Par valsts noslēpumu amata pienākumu pildīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apmierinājusi kāda autovadītāja prasību pret Rīgas domes Satiksmes departamentu, piedzenot no pašvaldības kompensāciju par nenorobežotā bedrē sabojātu riteņa disku un riepu, noskaidroja aģentūra LETA.

Autovadītājs 2016.gada 14.februāra vakarā, braucot ar savu automašīnu pa Valdemāra ielu, pie Rīgas 49.vidusskolas sajutis stipru triecienu pa spēkrata labās puses riteņiem un konstatējis, ka ir iebraucis uz ceļa esošā aptuveni desmit centimetrus dziļā bedrē ar asām šķautnēm, kas acīmredzami bija radušās, izzāģējot asfaltu ap notekūdeņu savākšanas akas vāku. «Šajā vietā nekas neliecināja par to, ka uz ceļa notiek remontdarbi, un bedre, kurā es iebraucu, nebija nekādā veidā norobežota,» aģentūrai LETA apgalvoja autovadītājs.

Uzreiz pēc iebraukšanas bedrē mašīnai sākusi vibrēt stūre, kas, pēc autovadītāja domām, «nepārprotami liecināja par transportlīdzekļa ritošajai daļai nodarītiem bojājumiem pat tad, ja tie sākotnēji nav acīmredzami». Autovadītājs apstājies ceļa malā, telefoniski paziņojis par bedri Rīgas Pašvaldības policijai un izsaucis Valsts policiju, kas ieradusies un fiksējusi notikušo ceļu satiksmes negadījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industriālo parku attīstītājs un apsaimniekotājs SIA Nordic Partners Properties (NP Properties) šogad industriālo parku attīstībā plāno investēt 3,6 miljonus eiro, sacīja NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja.

Lielākā daļa līdzekļu tiks ieguldīti NP Jelgavas biznesa parkā, kur plānots uzbūvēt jaunas ražošanas telpas 7000 kvadrātmetru platībā, perspektīvā tās paplašinot līdz 15 tūkst. kvadrātmetru. Arī vienā no Rīgas industriālajiem parkiem top projekts 8000 kvadrātmetru jaunu telpu izbūvei.

«Šogad esam plānojuši investēt aptuveni 3,6 miljonus eiro. Šī nauda tiks ieguldīta Jelgavā, Rīgā, Olainē, bet, protams, lielākā daļa investīciju paredzētas Jelgavai, tie būtu aptuveni 2,4 miljoni eiro,» skaidroja E. Moiseja.

Viņa sacīja, ka valsts atbalsta programmā «Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu izveidei vai rekonstrukcijai» NP Properties tika apstiprināts projekts Jelgavā, tas ir viens no sešiem programmā apstiprinātajiem projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Bizness reģionos: Jelgavā šuj joprojām

Anda Asere, 29.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no vēsturiski spēcīgākajām Jelgavas apstrādes rūpniecības nozarēm ir apģērbu ražošana, kas joprojām nodarbina lielu iedzīvotāju skaitu

Nozīmīgākās nozares pēc uzņēmumu skaita Jelgavā ir vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, automobiļu remonts (673), profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (297), transports un uzglabāšana (205) un būvniecība (201), apstrādes rūpniecība (173), šādus datus sniedz Jelgavas pilsētas dome, atsaucoties uz Lursoft datiem. Apstrādes rūpniecībā Jelgavā visvairāk uzņēmumu pārstāv apģērbu ražošanu, šādu uzņēmumu pilsētā esot 23.

«Jelgava nav tā, kas nozarei dod lielāko apgrozījumu un eksportu, bet pilsētā ir pietiekami liels nodarbināto skaits, izglītības iestādes. Ir sasniegts noteikts līmenis, kas pēdējos gados turas,» vērtē Guntis Strazds, Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents. Viņa skatījumā tekstila uzņēmumi Jelgavā attīstās normāli, un tiem ir nākotnes perspektīva. Atsevišķi uzņēmumi ir reorganizācijas procesā, viņš pieļauj.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Sāk radiācijas līmeņa monitoringu; bažas rada dzelzceļa kravas

Dienas Bizness, 25.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metāla kastīte ar nelielu sensoru, piestiprināta pie Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes ēkas Kazarmes ielā, kopš aprīļa sākuma ik pēc desmit minūtēm ziņo Radiācijas drošības centram par radiācijas līmeni pilsētā, vēsta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas. Tā ir viena no 24 jaunajām radiācijas monitoringa agrīnās brīdināšanas modernizētās sistēmas stacijām, kuras izvietotas visā Latvijā.

Jelgavā radiācijas līmenis nekad iepriekš nav novērots.

Kā stāstījis Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes direktors Hardijs Verbelis, pilsētas ģeogrāfiskais novietojums Latvijas centrālajā daļā noveļ no jaunās stacijas pleciem uzdevumu pirmajai konstatēt no ārvalstīm ceļojošus radioaktīvā piesārņojuma mākoņus – par to rūpējas stacijas Daugavpilī, Bauskā, Liepājā un citviet valsts perifērijā. «Ja tas mākonis nāks, pirmās ziņos pierobežas stacijas,» H.Verbelis paskaidrojis Zemgales Ziņām. «Jaunā sistēma datus sniedz ik pēc desmit minūtēm GPRS sakaru tīklā, savukārt novecojušās iekārtas informāciju apkopoja ik pa astoņām stundām, turklāt datu pārraidīšanai izmantojot telefona līniju,» H.Verbelis uzsvēris nepieciešamību paplašināt un modernizēt sistēmu, kuras izmaksas bija 589 995 eiro, tostarp 86 procenti ES Kohēzijas fonda atbalsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Tallinas šosejas posmā pie Ādažiem paredzētas būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas

LETA, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes drošības uzlabošanai 13 kilometrus garā Tallinas šosejas posmā pie Ādažiem paredzētas būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas, liecina VAS "Latvijas valsts ceļi" informācija.

Tallinas šosejas posmā no divlīmeņu krustojuma ar Vidzemes šoseju līdz Pulksteņezeram katru gadu notiek vairāki ceļu satiksmes negadījumi, tai skaitā ar bojāgājušajiem, šajā posmā ir vairāki tā saucamie "melnie punkti".

Lielākā daļa ceļu satiksmes negadījumu ar bojāgājušajiem šajā posmā notiek frontālu sadursmju dēļ. Lai uzlabotu satiksmes drošību un mazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu, ir izstrādāts satiksmes organizācijas izmaiņu projekts, ko plānots realizēt līdz šī gada beigām. LVC Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns informēja, ka šajos 13 kilometros ir seši tā dēvētie melnie punkti. Salīdzinājumam kopā uz 1650 kilometriem valsts galveno autoceļu ir 48 melnie punkti. Pēdējos gados satiksmes intensitāte šajā posmā pieaugusi līdz vairāk nekā 27 000 automašīnām diennaktī, lai gan ceļš projektēts ar caurlaidību līdz 20 000 automašīnām diennaktī. Zaļaiskalns norādīja, ka pērn šajā posmā notikuši 42 ceļu satiksmes negadījumi, kuros bijuši pieci bojāgājušie, no tiem četri - frontālās sadursmēs. "Galvenais satiksmes organizācijas izmaiņu mērķis ir novērst frontālo sadursmju iespēju apdzīšanas manevra laikā, vai veicot kreisos pagriezienus," uzsvēra Zaļaiskalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pārrāvuma laikā inkubatora nebūs

Anda Asere, 02.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

JIC biznesa inkubators uzņēmumiem atbalstu sniegs līdz šā gada 27. jūlijam; pēc tam sagaidāms pārrāvums, kas iestiepsies 2015.gadā.

Līdz ar to tiem, kam briest biznesa idejas, kuras varētu sākt realizēt jau rudenī inkubatora paspārnē, šādas iespējas kādu laiku nebūs. Savukārt esošie inkubatora uzņēmumi turpmāk centīsies attīstīties pašu spēkiem.

Nav noteikumu

Pārrāvums starp esošo un jauno biznesa inkubatoru programmu būs aptuveni gadu, un tas nozīmē, ka šajā periodā inkubatora Jelgavā nebūs, skaidro Agris Ķipurs, JIC biznesa inkubatora vadītājs. Vaicāts, ko pilsētai un reģionam nodarīs inkubatora neesamība pārrāvuma laikā, viņš norāda, ka ietekmi nav iespējams izmērīt. «Man liekas, bijām nonākuši situācijā, kad cilvēkiem bija radusies sapratne, ka brīdī, kad gribi startēt tirgū ar jaunu produktu vai biznesa ieceri, visdrīzāk iesi uz inkubatoru, valstī īsti nav cita instrumenta, alternatīvas. Vari cīnīties pats, bet lielai daļai ir vajadzība pēc finansiāla atbalsta un iztrūkstošas kompetences,» viņš teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kuģa kursu nosaka kapteinis, nevis vējš

Miks Stūrītis, SIA Citrus Solutions valdes priekšsēdētājs, 14.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Projektu vadība. Ar ko gan to varētu salīdzināt? Pavisam klišejiski – ar kuģa vadību. Bet šis salīdzinājums visoptimālāk parāda šī termina nozīmīgumu. Kāpēc tā? Tūlīt paskaidrošu.

Lai arī kāds būtu uzņēmuma darbības veids, tas nevar īstenot nekāda veida projektu, ja nav atbilstošas projektu vadības. Skaidri formulēti projektu vadības standarti nosaka to, cik veiksmīgi tiks īstenoti projekti. Savukārt veiksmīgi īstenoti projekti nosaka virzienu jeb kursu, kurā uzņēmums stūrē. Ja uzņēmumā nav izstrādāti projektu vadības standarti, var visai droši apgalvot, ka tas ir tas pats, kas būtu, ja uzņēmumam nebūtu vadības. Kuģis peldētu savā vaļā – kur vēji pūš, kur straumes nes. Varbūt kādreiz paveicas un aiznes pareizajā virzienā. Bet varbūt nē. Un visticamāk, ka nē. Ilgtermiņā šāda dreifēšana atklātos ūdeņos nekam neder.

Komentāri

Pievienot komentāru
Baltijas birža

Pērn Rīgas biržā lielākās dividendes akcionāriem ir maksājusi kažokzvēru audzētava Grobiņa

NOZARE.LV, 02.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Rīgas biržā lielākās dividendes par 2012.gadu saviem akcionāriem ir maksājusi kažokzvēru audzētava AS Grobiņa, liecina biržas NASDAQ OMX Riga informācija.

Grobiņa saviem akcionāriem dividendēs izmaksājusi 0,60 latus (0,85 eiro) par akciju.

Otrajā vietā pēc izmaksātajām dividendēm ir AS Latvijas Gāze, kas akcionāriem pērn izmaksājusi 0,50 latus (0,71 eiro) par akciju, bet trešajā vietā ir zāļu ražotāja AS Olainfarm, kas pērn akcionāriem dividendēs izmaksājusi 0,107 latus (0,15 eiro) par akciju.

Dividendes saviem akcionāriem pērn no Rīgas biržā kotētajiem uzņēmumiem ir maksājusi arī AS Siguldas CMAS - 0,10 latus (0,14 eiro) par akciju, AS Kurzemes CMAS - 0,06 latus (0,09 eiro) par akciju, AS Valmieras stikla šķiedra, kas akcionāriem dividendēs izmaksājusi 0,046 latus (0,07 eiro) par akciju, un AS Rīgas kuģu būvētava, kas akcionāriem izmaksājusi 0,01 latu (0,014 eiro) par akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jelgavā varētu samazināties siltumenerģijas tarifs

Dienas Bizness, 09.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Fortum Jelgava iesniegusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai jaunu siltumenerģijas apgādes gala tarifu projektu 57,89 eiro par megavatstundu (EUR/MWh), kas pie šobrīd spēkā esošās dabasgāzes tirdzniecības cenas ir par 1,2% zemāks nekā spēkā esošais tarifs Jelgavas pilsētā maija mēnesī, informē Fortum Jelgava Komunikācijas vadītāja Guntra Matisa.

Maija mēnesī dabasgāzes tirdzniecības cena ir salīdzinoši zema, ar ko skaidrojams salīdzinoši nelielais samazinājums procentos. Dabasgāzes cenai pieaugot, iesniegtā tarifa samazinājums pārsniedz 10%. Salīdzinot ar 2013. gada septembri, pirms darbu sāka Fortum biomasas koģenerācijas stacija, siltumenerģijas tarifs Jelgavas pilsētā bija 66,89 EUR/MWh. Attiecībā pret šo periodu siltumenerģijas tarifa samazinājums ir 13,5 %.

Salīdzinot ar 2014. gadu, kad vidējais siltumenerģijas tarifs Jelgavas pilsētā bija 61,16 EUR/MWh, iesniegtā tarifu projekta samazinājums ir 5,4 %.

G. Matisa skaidro, ka siltumenerģijas tarifa samazinājums tika veikts divos posmos, no kuriem pirmais tika veikts 2013. gadā, kad Fortum nodeva ekspluatācijā biomasas koģenerācijas staciju, bet otrais - šobrīd, kad ir apkopoti pilna kalendārā gada cikla finanšu un ražošanas rādītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Jelgavas nekustamā īpašuma tirgus - «ejošākie» ir mazie īpašumi

Laura Mazbērziņa, 16.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Jelgava ir pastāvīgā attīstībā esoša pilsēta ar sakārtotu infrastruktūru un vidi, tai ir ērta satiksme ar galvaspilsētu. Nemitīgi notiek kultūras un izklaides pasākumi, kas piesaista tūristus no Latvijas un ārvalstīm. Pateicoties Latvijas Lauksaimniecības universitātei, Jelgava ir studentu pilsēta un studenti arī aktīvi pērk un īrē dzīvesvietas studiju laikā, daļa no viņiem paliek pilsētā pēc tam uz dzīvi,» runājot par Jelgavas nekustamā īpašuma tirgu, biznesa portālam db.lv akcentē Viktors Svirkovskis, SIA «Latio » Jelgavas nodaļas nekustamā īpašuma aģents.

Nekustamā īpašuma izmaksas Jelgavā ir atkarīgas no ēku tehniskā stāvokļa, atrašanās vietas. «Viennozīmīgi Jelgava attīstās kā industriāla pilsēta. Pakāpeniska ekonomisko aktivitāšu palielināšanās pozitīvi ietekmē situāciju darba tirgū – pieaug nodarbinātība un samazinās bezdarbs,» stāsta Ilze Neimane, Jelgavas pilsētas pašvaldības pārstāve.

V. Svirkovskis norāda, ka Jelgavas nekustamā īpašuma tirgu var raksturot kā stabilu. Visaktīvāk tiek pārdoti vienas un divu istabu dzīvokļi. Šādu dzīvokļu vidējā cena ir ap 500 eiro kvadrātmetrā, bet tās amplitūda no 300 līdz 800 eiro kvādrātmetrā. Pārvaldīšanas izmaksas (NĪP) Jelgavā ir caurmērā 0,30 eiro kvadrātmetrā, bet apkures izmaksas ir atkarīgas no renovācijas un uzskaites sistēmas. Savrupmāju segmentā pieprasītas ir nelielas līdz 120 kvadrātmetrus lielas mājas ar cenu no 50 000 līdz 80 000 eiro. Pieprasīta ir arī kvalitatīva privātās apbūves zeme ar labām piebraukšanas iespējām, visām inženierkomunikācijām (elektrība, ūdens, kanalizācija, gāze). Tipiskākā šādu zemesgabalu cena ir līdz 15 eiro kvadrātmetrā, bet reizēm sasniedz pat 25 eiro kvadrātmetrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Ceļu satiksmes noteikumu grozījumi būs ļoti būtiski un skars visu sabiedrību

Dienas Bizness, 10.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Nesāksim braukt pa ceļa otru pusi, taču varu apliecināt, ka grozījumi [Ceļu satiksmes - red.] noteikumos būs ļoti būtiski un skars visus ceļu satiksmes dalībniekus,» LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes loceklis Jānis Golubevs.

Viņš norāda, ka cilvēkiem būs nepieciešams lasīt jaunos Ceļu satiksmes noteikumus un rūpīgi jāiepazīstas ar izmaiņām, un, lai tiktu informēta pēc iespējas lielāka sabiedrības daļa, tiek plānotas arī plašas kampaņas.

CSDD pārstāvis skaidroja, ka, pēc pašreizējā plāna, jaunie Ceļu satiksmes noteikumi stāsies spēkā nākamā gada janvārī. Tiesa, līdz tam par izmaiņām noteikumos vēl paredzēts diskutēt sabiedrībā, kā arī tiks uzklausīti speciālistu viedokļi.

Jau ziņots, ka Satiksmes ministrija iepriekš informēja, ka tiek gatavoti būtiski grozījumi Ceļu satiksmes noteikumos.

Pēc ministrijas norādītā, jaunie Ceļu satiksmes noteikumi uzlabos ceļu satiksmes drošību, jo īpaši pievēršot uzmanību mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem, kā arī ar jaunajiem noteikumiem tiks novērsta Ceļu satiksmes noteikumu normu dublēšanās ar Ceļu satiksmes likuma normām. Ņemot vērā grozījumu lielo apjomu, par lietderīgu atzīts Ceļu satiksmes noteikumus izteikt jaunā redakcijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Energokopānijā Fortum Latvija gaidāma reorganizācija

Gunta Kursiša, 06.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Fortum Latvija tiks pievienota pie SIA Fortum Jelgava uzņēmuma reorganizācijas ietvaros, liecina uzņēmuma paziņojums izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Līdz ar reorganizāciju tiks nodalīta daļa SIA Fortum Jelgava mantas jaunam uzņēmumam, kurš, savukārt, tiks reģistrēts Komercreģistrā vienlaicīgi ar reorganizācijas pabeigšanu.

Iespējamie kreditori tiek aicināti iesniegt savas prasības pret SIA Fortum Latvija rakstveidā viena mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas dienas.

SIA Fortum Jelgava dibināta 2001. gadā, bet SIA Fortum Latvija – 1994. gadā. 2013. gadā SIA Fortum Latvija apgrozījusi 843,2 tūkstošus eiro, gadu noslēdzot ar zaudējumiem 64,9 tūkstošu eiro apjomā. SIA Fortum Jelgava gada pārskats par saimniecisko darbību 2013. gadā vēl nav pieejams. Fortum Jelgava uzbūvējusi un pērn rudenī atklājusi biomasas staciju Rūpniecības ielā, Jelgavā, kas ir lielākā biomasas koģenerācijas stacija Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai drons izvilks no stagnācijas?

Juris Zvirbulis - Autokluba LAMB prezidents, Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis, 09.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijas satiksmes drošībai nav tie optimistiskākie laiki, bojāgājušo skaits uz ceļiem, salīdzinot ar aizvadīto gadu, nesamazinās, esam ES traģiskā reitinga beigu daļā, un nekas neliecina par drīzumā gaidāmu strauju pozitīvu izrāvienu, tādēļ jau sen ir pienācis laiks kopā ar tradicionālajiem un jau pārbaudītajiem risinājumiem sākt izmantot inovatīvas tehnoloģijas.

Kad 2017. gadā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē Latvijas Automoto biedrība (LAMB) aicināja izvērtēt tālvadības gaisa kuģu jeb dronu iespējamo iesaisti satiksmes monitoringā Latvijā, ieraudzījām ne vienu vien vīpsnājošu skatienu vai neticībā sarautu pieri. Neskatoties uz skeptiķu šaubām, šobrīd drons, kā ceļu satiksmi uzraugošs vai citus svarīgus uzdevumus veicošs aprīkojums, pasaulē kļūst arvien populārāks. Tas spēj fiksēt agresīvus un satiksmes drošībai bīstamus manevrus, piemēram, traukšanos ar nesamērīgi lielu ātrumu un bravūrīgu apdzīšanu, kas kaitina lielāko autovadītāju daļu, kā arī apdraud satiksmes dalībnieku veselību. Tieši ar dronu palīdzību iespējams fiksēt negaidīta sastrēguma izveidošanos, palīdzēt no tā izvairīties un pildīt citas satiksmes drošību uzlabojošas funkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Satiksmes ministrs Matīss – kā niedre vējā

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 13.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja ieceltā valsts kapitālsabiedrības valde vienu dienu ministram patīk, bet otru tik ļoti nepatīk, ka ir steigšus jānomaina, jājautā, vai ministrs pats ir nekompetents, vai arī ietekme no malas ir tik liela, ka normāls darbs nekādi nesanāk

Ar Saeimas vēlēšanām saistītais klusēšanas laiks ir beidzies un viena pēc otras dienasgaismā izlien sasāpējušās un ilgstoši neatrisinātās problēmas. Vienu no tām, saistītu ar aviācijas jomu un tās pārvaldību, iezīmēja četru Starptautiskās lidostas Rīga valdes locekļu atkāpšanās no amata, bijušā premjera Valda Dombrovska biroja vadītāju Olitu Augustovsku ieskaitot. Kad vajadzēja Augustovsku pieņemt darbā lidostas valdē, satiksmes ministrs Anrijs Matīss stāvēja kā mūris pret sabiedrības pārmetumiem un sacīja, ka Augustovska neesot vis kaut kāda partijas Vienotība funkcionāre, bet gan viņa personīga uzticības persona, kuras atrašanās lidostā stiprināšot saikni starp uzņēmumu un Satiksmes ministriju. Gads vēl nav riņķī, bet viss jau šķiet mainījies. Izrādās, lidostas Rīga valdes profesionāļi – un publiski Satiksmes ministrija viņus visus par tādiem ir nosaukusi vismaz tajā brīdī, kad viņi oficiāli tika apstiprināti amatos, – ir ilgstoši uzturējuši domstarpības ar Satiksmes ministriju un vispār katrs vilcis savu meldiņu, tāpēc nekāda jēdzīga sadarbība neesot sanākusi. Vienīgie oficiāli izskanējušie pārmetumi lidostas Rīga valdei ir ieilgušais konflikts ar lidostas Drošības departamentu un ar to saistītie lielie tēriņi advokātiem. Jājautā, vai tad Satiksmes ministrija par lidostas līgumiem ar šiem advokātiem nebija informēta? Varbūt pie viena derētu arī apskatīties, cik jau ir izmaksājusi sešus gadus caur dažādām tiesām novilcinātā flyLAL lieta, cik izmaksā lidostas Rīga zaudējums Ryanair un cik absurdā tiesāšanās starp abiem Latvijas aviācijas grandiem – lidostu Rīga un nacionālo aviokompāniju airBaltic, lai beigās ministrijai neiznāktu vēl kāds negaidīts pārsteigums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kreisais pagrieziens – būtiski palielina iespēju izraisīt avāriju

LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, 04.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauja kustības virziena maiņa, neparedzami apgriešanās manevri, nesaprotama bremzēšana, kas samulsina aizmugurē braucošā spēkrata vadītāju, neparedzama un pēkšņa manevra uzsākšana, ar vienlaicīgu pagrieziena rādītāja ieslēgšanu, ir tikai dažas no klasiskām situācijām, kuras var novērot uz Rīgas ielām un ne tikai. Šādu situāciju rezultātā būtiski samazinās satiksmes drošības līmenis kardināli palielinot iespējamo avārijas situāciju skaitu.

To, ka šādas nekonsekventas darbības arvien pieaug, var vērot ne tikai Rīgas ielās, bet arī uz Latvijas lielceļiem, ko atzīst arī paši autovadītāji, no kuriem 48% norāda, ka pagrieziena nerādīšana ir kļuvusi par masu pārādību. Savukārt vēl 25 % norāda, ka tā ir mazsvarīga darbība, tādējādi uzskatot, ka brīdināšana par manevra veikšanu ir tehniska prasība nevis pašsaprotama rīcība, kura ļauj pasargāt sevi no iespējamas avārijas. Savukārt, vaicājot, vai strauja manevra veikšana bez iepriekšēja brīdinājuma traucē, 55% autovadītāju atzīst, ka šādas darbības pat ir ļoti bīstamas, un vēl 41% tās šķiet ļoti kaitinošas, jo no reālām avārijas situācijām ļauj izvairīties tikai pieredze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināta - Prezentē multimodāla loģistikas centra ieceri, paredzot 8000 jaunu darbavietu

Zane Atlāce - Bistere, 27.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas pašvaldības pārstāvjiem un citiem potenciālajiem projekta partneriem kompānijas Beijing Yisheng valdes priekšsēdētājs Luo Sudong un Woodison Investment LP pilnvarotā persona Juris Šabašovs 27.decembrī prezentēja Latvijas-Ķīnas projektu, kura mērķis ir Latvijas modernākā multimodālā centra Cargo Center Jelgava izveidošana Jelgavā, bijušā lidlauka teritorijā uz transporta koridora Eiropa - Krievija - Āzija ass, informē pilsētas pašvaldībā.

Tikšanās laikā Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš akcentēja pilsētas ģeogrāfiski izdevīgo novietojumu loģistikas centra izveidei un jaunu darbavietu radīšanu. J.Šabašovs klātesošos iepazīstināja ar projekta ideju – centra izveidi, kas savienos visas nepieciešamās infrastruktūras un būtu viens no virzieniem Zīda ceļa savienojumam Kontinentālai Eiropai ar citām valstīm, iezīmējot Ķīnas intereses Jelgavā, Latvijā un Eiropā kopumā. Savukārt Luo Sudong pastāstīja par saviem jau līdzšinējiem veiksmīgi realizētajiem projektiem Eiropā, turklāt viņa uzņēmuma pārstāvošajā koncernā ir vēl citi šajā loģistikas projektā ieinteresēti uzņēmumi, piemēram, aviopārvadātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Rāviņš: Bez Eiropas naudas Jelgava būtu katastrofas priekšā

Dienas Bizness, 09.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit gadus pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Jelgava kļuvusi par vienu no aktīvākajām ES struktūrfondu finansējuma piesaistītājām. 2007.-2013. gada plānošanas periodā Jelgavai izdevies «nokost» vienu no prāvākajām pīrāga daļām, piesaistot vairāk nekā 231 miljonu eiro lielu ES finansējumum vēsta Diena.

Rezultātā Jelgavā sakārtoti vairāki infrastruktūras objekti, kā arī būtiski mainījušies padomju laika arhitektūras nomāktie pilsētas vaibsti.

Tomēr pašvaldības kritiķi norāda, ka ES nauda ne vienmēr izlietota iedzīvotājiem prioritāru projektu realizēšanā. Pašvaldība nereti tiek kritizēta arī par kūtro daudzdzīvokļu namu siltināšanu. Ekonomikas ministrijas (EM) informācija liecina, ka realizēto projektu skaita ziņā Jelgava ievērojami atpaliek no Liepājas, Ventspils un Valmieras.

Jelgavas iedzīvotāji slavē pēdējo gadu pārmaiņas - tiek uzteikta ielu rekonstrukcija, izveidotā promenāde gar Driksas upi, kā arī jaunais gājēju tilts, kuram otrpus esošajā Pasta salā iecerēts izveidot brīvā laika pavadīšanas, izklaides un aktīvās atpūtas zonu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināta - Rīgas satiksmes pagaidu vadītājs Matīss saņem Ušakova atbalstu un paliek amatā

LETA, 28.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» pagaidu vadītājs Anrijs Matīss turpinās vadīt uzņēmumu, lai arī vēl šodien tika pieļāvis iespēju to pamest, ja negūs skaidru atbalstu viņa rosinātajām izmaiņām, - par to viņš paziņoja pēc vairāk nekā stundu ilgas tikšanās ar Rīgas mēru un «Rīgas satiksmes» akciju turētāju Nilu Ušakovu (S).

Ušakovs žurnālistiem sacīja, ka šodien ar Matīsu izrunājis daudzus jautājumus, kas saistīti ar uzņēmuma funkcionēšanu gan tuvākā, gan tālākā nākotnē un patlaban neesot iemeslu runāt par to, ka uzņēmumam draudētu nestabilitātes problēmas.

Viņš atkārtoti uzsvēra, ka Matīss darot «ārkārtīgi grūtu darbu» un daudzas lietas neuztvert emocionāli nemaz neesot iespējams.

Tāpat viņš norādīja, ka pēc sarunas ar medijiem abi ar Matīsu turpinās strādāt pie uzņēmuma šī gada budžeta veidošanas. «Rīt, »Rīgas satiksmes« akcionāru sanāksmē lemsim par uzņēmuma budžetu, skatot to kontekstā arī ar pašvaldības budžetu, kuru iecerēts pieņemt 27.martā,» sacīja Ušakovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jura Podnieka studija un režisors Jānis Ābele šonedēļ sāka uzņemt spēlfilmu Jelgava ‘94, kas top pēc Jāņa Joņeva romāna motīviem. Pirmā posma laikā filmēšanas komanda strādā Cēsu pusē, filmējot bijušajā Jāņmuižas tehnikumā, informē Nacionālais Kino centrs.

Filmēšanā tiks iesaistīti 22 aktieri un vairāk nekā 200 masu skatu dalībnieki.

Spēlfilma Jelgava ‘94 stāsta par četrpadsmit gadus veco pusaudzi Jāni pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados Jelgavā. 1994. gads Jelgavā kļūst leģendārs izbēgušo cietumnieku dēļ, bet pasaulē jaunieši pielūdz mirušo grupas Nirvana solistu Kurtu Kobeinu. Vietējās skolas devītajai klasei, kurā mācās Jānis, pievienojas Kristīne. Viņa nezina, ka Jānis bijis pats neievērojamākais, pats neinteresantākais skolas puisis. Lai viņas acīs izceltos, Jānis pievēršas alternatīvajai kultūrai – metālmūzikai. Viņam ir vajadzīgi īstie draugi, īstā mūzika un īstās drēbes. Jānim ir jāspēlē grupā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Braukšanas maksas atvieglojumi sabiedriskajā transportā turpmāk būs sīkmaksājumu karšu veidā

LETA, 15.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Zemgales Plānošanas reģiona (ZPR) attīstības padomes sēdē reģiona pašvaldību vadītāji tika informēti par visā valstī gaidāmo elektroniskās norēķinu sistēmas ieviešanu sabiedriskajā transportā, kas saistīts ar braukšanas maksas atvieglojumiem, aģentūra LETA uzzināja sēdē.

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Pēteris Salkazanovs klātesošos informēja, ka, stājoties spēkā jaunajiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem «par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus maršruta tīkla maršrutos», elektroniskā norēķinu sistēma būs aktuāla visiem sabiedriskā transporta pārvadātājiem, un viņš arī aprakstīja priekšrocības, kādas, ieviešot šīs kartes, varētu izmantot pašvaldības.

Salkazanovs pastāstīja, ka aptaujātas tika visas bankas, bet pagaidām Norvik banka esot vienīgā, kas tehnoloģiski to varot nodrošināt, un no 2016.gada 1.janvāra tā būšot šīs sistēmas ieviesēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2022.gada maija jauniem automobiļiem Eiropā būs jābūt aprīkotiem ar tādām drošības tehnoloģijām kā «gudrā ātruma pielāgošana», būs jāuzlabo avārijas bremzēšanas sistēma un jāievieš «melnās kastes», - šādas izmaiņas iecerējis Eiropas Parlaments (EP).

Kā informēja EP birojs Latvijā, eiroparlamentārieši 16.aprīlī balsos par likumu, kas paredz vieglos automobiļus, mikroautobusus, kravas automašīnas un autobusus aprīkot ar drošības sistēmām, lai tā samazinātu ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu. Par likumu jau panākta neformāla vienošanās ar ES dalībvalstu ministriem.

Viena no obligāti ieviešamajām tehnoloģijām būs «Inteliģentā ātruma pielāgošana» (ISA), kas saskaņā ar aplēsēm varot par 20% samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu. ISA, iegūstot informāciju no ceļazīmēm un kartēm, brīdina autovadītāju par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu. Šī sistēma automātiski neierobežo ātrumu un autovadītājs to var izslēgt.

Komentāri

Pievienot komentāru