Ik gadus tualetes uz Baltijas jūrā kursējošiem prāmjiem tiek noskalotas vismaz 100 miljonu reižu, daļai no notekūdeņiem nonākot jūrā, norāda Pasaules Dabas fonds. Tikai neliela daļa Baltijas jūrā kursējošo prāmju ir brīvprātīgi apņēmušies pārtraukt notekūdeņu iepludināšanu jūrā.

Ik gadus tualetes uz Baltijas jūrā kursējošiem prāmjiem tiek noskalotas vismaz 100 miljonu reižu, daļai no notekūdeņiem nonākot jūrā. Vienlaikus no dušām un kuģa tīrīšanas ik gadus rodas ap 1,6 miljoniem litru tā saucamā "pelēkā ūdens", no kura lielākā daļa nonāk Baltijas jūrā, skaidroja Pasaules Dabas Fonda komunikāciju vadītāja Ieva Ušča.

Atsaucoties uz Pasaules Dabas Fonda un WWF aicinājumu, tikai neliela daļa Baltijas jūrā kursējošo prāmju esot brīvprātīgi apņēmušies pārtraukt notekūdeņu iepludināšanu jūrā.

Šā gada pavasarī Pasaules Dabas Fonds sadarbībā ar WWF vērsās pie gandrīz visiem uzņēmumiem, kas nodrošina prāmju satiksmi Baltijas jūrā ar aicinājumu pārtraukt notekūdeņu iepludināšanu jūrā pierādot, ka notekūdeņi tiek nogādāti krastā vai attīrīti uz prāmja. Attīrīšanai jāizmanto labākās pieejamās tehnoloģijas un jānodrošina fosfora satura samazināšanu par 75 – 90%. Apņemšanos parakstījuši deviņi uzņēmumi, šādi apliecinot, ka tiem rūp Baltijas jūras unikālās ekosistēmas saglabāšana.

Ekonomisku apsvērumu dēļ Tallink noņem no līnijas vienu prāmi; autopārvadātāji neizpratnē

Lai uzlabotu darbības efektivitāti un rentabilitāti, AS Tallink Grupp nule kā paziņojis par prāmja Romantika pārcelšanu maršrutā Tallina–Stokholma, atstājot Rīgas virzienā vienu pašu prāmi Isabelle, kas kursēs katru otro dienu. Autopārvadājumu kompānijām šis lēmums izraisījis neapmierinātību, jo bijis pilnīgi negaidīts, liekot pārplānot maršrutus nokļūšanai Zviedrijā.

Nelāga attieksme

«Tā tās lieta nedara, ja ir vēlēšanās biznesā ilgstoši darboties,» par pēkšņo Tallink paziņojumu sašutis starptautisko transporta un loģistikas pakalpojumu kompānijas SIA Altreks valdes priekšsēdētājs Lauris Fišers. Viņam nav izprotama prāmju līnijas rīcība, ik pa laikam šajā maršrutā mainot prāmju kursēšanu. Tas tikai liecinot, ka Tallink nerēķinās ar saviem klientiem un izturas tā, it kā pārvadājumu kompānijas savu biznesu neplānotu. Lai nodrošinātu pakalpojumus klientiem, Altreks nāksies pārplānot maršrutus, izmantojot prāmju satiksmi uz Zviedriju no citām Baltijas jūras ostām gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs. Viņaprāt, izveidojusies situācija ir iespēja citām prāmju līnijām, kā Stena Line vai DFDS, ieņemt tukšo vietu Rīgā, norāda L. Fišers. Komersanti var izmantot aprīlī turp un atpakaļ ieviesto vienu papildu reisu maršrutā Ventspils–Nīneshamna (Zviedrija), saka Stena Line Freight reģionālais vadītājs Baltijas valstīs, Krievijā un NVS Aivars Tauriņš.

Baltijas jūras pašreizējais stāvoklis ir kritisks – jūras dibenā plešas vairāku desmitu tūkstošu km2 lielas mirušās zonas. Lai veicinātu izpratni par Baltijas jūras stāvokli un nākotnes perspektīvām, šodien tiek uzsākta ilgtermiņa iniciatīva Spēks ir tīrā jūrā.

Cīņu pret jūras sagandēšanu uzņēmies veikt Baltijas jūras entuziasts, liepājnieks Dzintars Jūra, kurš apvienojis spēkus ar Pasaules Dabas Fondu un SEB banku. Viņš cer uz Latvijas iedzīvotāju atsaucību, jo kampaņas ietvaros veiktā pētījuma dati rāda, ka gandrīz 90% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi mainīt savus ikdienas paradumus un iesaistīties Baltijas jūras glābšanā.

«Es nespēju vienaldzīgi noraudzīties, kā mana jūra, mūsu Baltijas jūra mokās. Sev un draugiem esmu apsolījis likt lietā visu izdomu, talantu, zināšanas un, ja vajadzēs – pat spēku, lai vestu cilvēkus pie prāta. Esmu nolēmis cīnīties, lai arī mūsu mazbērni varētu peldēties un sauļoties pie jūras, nevis turēties pa gabalu no milzu, smirdīgā zupas katla, kas pieguļ gandrīz pusei mūsu valsts robežas,» norāda Dzintars Jūra, kampaņas Spēks ir tīrā jūrā iniciators.

Prāmju operatora Stena Line prāmjiem Liepājas ostā saglabāsies visi labvēlīgie nosacījumi, kas 2012.gadā bija noteikti iepriekšējam prāmju operatoram - Scandlines.

Prāmjiem piešķirta speciāla ostas maksas atlaide, nosakot vienu pastāvīgu ostas maksu - 200 eiro par katru ostas apmeklējumu. Šajā summā ietverta kanāla, loču, pasažieru, piestātnes, tonnāžas un sanitārā maksa.

Terminēta atlaide 80% apmērā piešķirta arī prāmju apkalpotājai - LSEZ SIA Terrabalt - par ostas kopējās infrastruktūras lietošanu kravām, kuras tiek nosūtītas vai saņemtas ar kravas - pasažieru prāmjiem. Atlaide piešķirta līdz 2013.gada beigām.

Lēmums bijis nepieciešams, lai jaunais prāmju operators Stena Line nemainītu savu politiku attiecībā uz prāmju maršrutiem Baltijas jūrā un saglabātu līniju Liepāja - Trāveminde, skaidroja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš.

Ja lauksaimnieciskā darbība turpmākajos gados pieaugs, vienlaicīgi pieaugot arī mēslojuma lietošanas apjomam, bet rīcības programmas nitrātu piesārņojuma samazināšanai netiks ieviestas, var prognozēt nitrātu koncentrācijas pieaugumu virszemes ūdeņos. Tas veicinās ūdenstilpju aizaugšanu un nitrātu koncentrācijas pieaugumu gruntsūdeņos, kā rezultātā var pasliktināties arī dzeramā ūdens kvalitāte, prognozē Vides ministrija.

Starptautiska sadarbība Baltijas jūras aizsardzībā sākās jau 1974. gadā, kad 22.martā Baltijas jūras piekrastes valstis parakstīja pirmo konvenciju Baltijas jūras vides aizsardzībai. Tā bija pirmā starptautiskā vienošanās pasaulē jūras vides aizsardzībai, kas aptvēra piesārņojuma avotus gan no kuģiem, gan no sauszemes. Konvencijas mērķis - samazināt Baltijas jūras vides piesārņojumu.

Jaunu papildinātu konvenciju, lai paplašinātu, pastiprinātu un modernizētu tiesisko režīmu Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzībai, 1992.gadā kopā ar citām Baltijas jūras valstīm parakstīja arī Latvija. 1992. gada konvencija ir spēkā kopš 2000. gada 17. janvāra.

Prāmju operatoram Stena Line izdevies sasniegt īsāko tranzīta laiku jaunā konteineru vilciena Jivu-Rīga kravas piegādei uz Skandināviju.

Pirmais vilciens maršrutā Jivu-Zabaikaļska-Rīga galapunktā ieradās sestdien, 5.novembrī, jeb 13 dienas no brīža, kad tas izbrauca no Ķīnas, tādējādi apliecinot, ka šis ir ātrākais sauszemes koridors kravām uz Skandināviju, un to izdevies īstenot, pateicoties prāmju kompānijai Stena Line, kas piedāvā prāmju maršrutu no Ventspils uz Nīneshamnu.

Kompānijas piedāvāto prāmju reisu biežums pašreiz ir deviņas reizes nedēļā, taču nākamajā gadā tiek plānots kapacitāti palielināt par 30%. Tādējādi 17 dienu laikā no brīža, kad krava pametīs Ķīnu, to būs iespējams nogādāt galvenajos patēriņa centros Skandināvijā (Oslo/Stokholmu/Gēteborgu). Tas ir jaunums steidzamiem, bet vērtīgiem sūtījumiem transporta pasaulē.

Rīgas ostā pie SIA "Man-Tess tranzīts" prāmju piestātnes 6.jūlijā pirmo reizi pienācis jaunās kravu pārvadājumu līnijas "Baltic Link" prāmis "Midas", uzsākot regulāru kravu autotransporta (ro-ro) pārvadājumu reisus starp Rīgu un Okselosundas ostu Zviedrijā.

Turpmāk prāmis katru nedēļu veiks trīs reisus no Rīgas - otrdienās, ceturtdienās un svētdienās. Līnijas "Baltic Link" operators ir Zviedrijas kuģniecības kompānija "Wagenborg Shipping Sweden AB", kas ar jauno līniju "Baltic Link" paplašina savu ro-ro prāmju līniju tīklu Baltijas jūrā.

"Ņemot vērā prāmju pārvadājumu konkurences īpatnības un Rīgas ostas atrašanās vietu, vēl vienas kravas prāmju līnijas ienākšana ostā vērtējama ļoti pozitīvi," uzskata Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

"Latvijas kravu pārvadātājiem tiek piedāvāts vēl viens konkurētspējīgs loģistikas ceļš uz Skandināvijas valstīm, savukārt Rīgas ostā paplašinās sniegto pakalpojumu klāsts. Tas ļaus piesaistīt Rīgas ostai jaunus klientus un audzēt kravu apjomu. Tādējādi mēs speram vēl soli tuvāk Rīgas ostas attīstības mērķim - kļūt par mūsdienīgu un efektīvu loģistikas centru, apkalpojot gan Baltijas, gan Skandināvijas valstis," teic V. Zeps.

Dāņu un vāciešu prāmju kompānija Scandlines ziņo, ka jūras līnijās no Vācijas uz Lietuvu un Latviju ir ievērojami pieaudzis pasažieru skaits, piemēram, prāmju līnijā Rostoka-Liepāja apkalpoto pasažieru skaits pieauga par 173,2%, līnijā Kīle-Klaipēda par 79,6% un Zasnica (Sassnitz)-Klaipēda par 59,7%. Taču kopējais pasažieru skaits (~ 80 000) Baltijas līnijās salīdzinājumā ar citiem maršrutiem ir niecīgs. Scandlines apkalpo trīs prāmju līnijas starp Dāniju un Vāciju, taču pasažieru skaits šajās līnijās ir samazinājies par 1,7 miljoniem, sasniedzot tikai 7,8 miljonus 2003. gadā. Pasažieru skaits galvenajā maršrutā starp Putgārdene (Puttgarden) un Redbīhavna (Rödby) pagājušajā gadā sasniedza 6,4 miljonus, kas ir par 2,9 % mazāk nekā 2002. gadā. Prāmju līnijās starp Vāciju un Zviedriju ceļotāju skaits pieauga par 10,8%, sasniedzot 1,1 miljonu. Pavisam Scandlines apkalpo 17 prāmju līnijas. Avots: Eiropa.lv

Vācijas - Dānijas prāmju kompānija Scandlines 27. un 28. martā piedalīsies starptautiskajā transporta un loģistikas konferencē Maskavā, kur prezentēs savu intensīvo prāmju un RoRo kuģu satiksmes tīklu Baltijas jūrā.

Starptautiskā konference - izstāde TransRusia 2007, kas norisināsies Maskavas sporta kompleksā Oļimpijskij no 27. līdz 30. martam, veltīta transporta un loģistikas jautājumiem Krievijā. "Scandlines" prezentēs savus loģistikas risinājumus kravu pārvadājumiem pa jūru un citus loģistikas risinājumus stendos I 32/I 36, kur izstādes apmeklētāji varēs satikt uzņēmuma pārstāvjus un saņemt informāciju par kompānijas darbību Baltijā, tās stratēģiju un nākotnes plāniem.

Scandlines nodrošina 12 līnijas ar 24 prāmjiem starp Vāciju, Dāniju un Zviedriju, kā arī uz Baltijas valstīm. Veiksmīgas darbības rezultātā 2006. gadā Scandlines bija viens no vadošajiem kuģniecības uzņēmumiem Baltijā, pārvadājot 20 miljonus pasažieru, 4,2 miljonus automašīnu un vairāk nekā 1,1 miljonu kravas vienību.

2016.gada oktobrī Ventspils ostā sasniegts jauns viena mēneša laikā uz un no prāmjiem pārvadāto kravu (Ro-Ro) apjoms – 205,1 tūkstoši tonnu, informē Ventspils brīvostas pārvaldes pārstāvji.

Astoņas reizes nedēļā prāmji kursē uz Nīneshamnas ostu Zviedrijā, bet vienu reizi – uz Travemindi Vācijā.

Šī gada 10 mēnešos ro-ro kravu apjoms Ventspils ostā palielinājies līdz 1,7 miljoniem tonnu, un tas ir par 14% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, kā arī vairāk nekā Rīgas un Liepājas ostai kopā, attiecīgi 207 un 535 tūkstoši tonnu. Rekordliels apjoms apstrādāts oktobrī – 205,1 tūkstostis tonnu, kas ir šobrīd lielākais ro-ro kravu apjoms viena mēneša laikā Ventspils ostas vēsturē. Līdz šim visvairāk Ro-Ro kravu viena mēneša laikā bija 2011.gada oktobrī – 188,9 tūkstoši tonnu.

1. oktobrī juridiski noslēgsies darījums starp prāmju operatoriem Scandlines un Stena Line, pārņemot Latvijas prāmju maršrutus.

Lai arī jaunais īpašnieks būtiskas pārmaiņas pagaidām nesola, Liepājas ostā cer uz jaunu prāmju līniju un kravu apgrozījuma pieaugumu. «Stena Line formāli pārņems prāmju maršrutus no Scandlines 1.oktobrī. Pirmās nedēļas mēs strādāsim pie integrācijas,» DB atklāj Stena Line korporatīvo komunikāciju direktors Joakims Kendals.

Prāmjus Liepājas ostā apkalpo Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) SIA Terrabalt. Uzņēmuma valdes loceklis Āris Ozoliņš uzsver, ka divu gadu laikā, kopš Liepājas osta, pateicoties Scandlines, atguva prāmju līniju, ir audzis prāmju noslogojums un reisu skaits. «Pirms divarpus gadiem Scandlines atgriezās Liepājā ar vienu prāmi divas reizes nedēļā, bet tagad ir divi prāmji četras reizes nedēļā. Prāmju noslogotība ir pieaugusi.

Stena Line liks jaunākus prāmjus; mudinās uz bezpavadības pārvadājumiem

To Dienas Biznesam norāda zviedru kompānijas Stena Line (SL) kravu pārdošanas direktors Baltijas un NVS valstīs, SIA Stena Line valdes loceklis Oskars Osis.

Vai Latvijas virzienā jums ir kāda konkurence, neesat kā monopolisti?

Konkurenti prāmju biznesā ir līdzvērtīgi spēlētāji. Nevar saukt par konkurentu sauszemes pārvadājumus Rietumeiropas virzienā. Par konkurentiem šajā reģionā uzskatu DFDS Seaways, Tallink un Transfennica Rietumeiropas un Skandināvijas pārvadājumos no Klaipēdas, Rīgas un Paldiskiem. SL no Lietuvas un Igaunijas pārvadājumus neveic. Pārvadājumus Skandināvijas virzienā (Ventspils‒Nīneshamna) izmanto Latvijas un Lietuvas klienti. Tā kā Lietuvas tirgus ir lielāks, ap 65% no šiem klientiem ir Lietuvas pārvadātāji. Savienojumā ar Rietumeiropu (Liepāja‒Trāveminde) lielākais pārvadātāju segments – ap 65% ‒ ir igauņi ģeogrāfiskā novietojuma dēļ, jo Igaunijas šoferis, nostrādājot vienu maiņu, var ievērot darba un atpūtas režīmu, pēc tam piegādāt kravu Rietumeiropai.

Prāmju bizness Liepājā un Ventspilī konkurē un attīstās; līniju skaitu atzīst par optimālu, neizslēdzot jaunus maršrutus.

Abās Latvijas rietumu ostās prāmju prioritāte ir kravu pārvadājumiem, kaut Ventspilī ir vairāk pasažieru vietu un infrastruktūra labāk piemērota pasažieru apkalpošanai. Lielākais prāmju operators Ventspilī un Liepājā ir Stena Line, tomēr šīs ostas iekļautas arī citu operatoru maršrutos, kas savieno Eiropu vai Skandināviju ar Krieviju.

Stena Line prāmji apkalpo vairākus tirgus segmentus. Viens ir industriālie klienti, otrs - autopārvadātāji, bet trešais prāmju klientu loka sektors ir loģistikas operatori, kas veido preču piegādes ķēdes, iekļaujot tajās arī prāmju maršrutus. Ventspilī iebrauc arī Finnlines prāmji, kas savieno Vāciju un Krieviju, bet Ventspils ir starposta, kurā kravas un pasažierus uzņem pa ceļam.

Lai izdzīvotu, liela daļa mazo interneta veikalu, visticamāk, uz laiku darbību pārtrauks, bet lielie nozares dalībnieki apvienosies.

Pirmie trīs gada mēneši būs ļoti smagi Latvijas ekonomikā un tai skaitā arī interneta veikaliem, interneta veikala 1A vadītājs Mareks Zuika.Tā Db pastāstīja Latvijas Interneta asociācijas (LIA) izpilddirektors Viesturs Plešs, vēršot uzmanību, ka pašreizējā ekonomiskā situācija «atsijās» daudzus interneta veikalus, kam nav pieredzes un resursu. Apvienošanās iespēju izskata viens no lielākajiem interneta veikaliem Latvijā Xnet. «Pašlaik izskatām iespēju piedāvāt tiem mūsu konkurentiem, kuri vēl nav uz bankrota sliekšņa, apvienoties ar Xnet, jo mēs šobrīd strādājam ar vienu no modernākajām sistēmām Latvijā un mums ir sakārtoti procesi, lai mēs spētu ar esošām izmaksām apkalpot vismaz trīs reizes vairāk pasūtījumu nekā šobrīd. Attiecīgi apvienojoties būtu iespēja šādiem veikaliem izdzīvot šajā grūtajā periodā,» tā e-veikala komercdirektors Mārtiņš Švāns. E-komercija nav izņēmums, un ekonomiskā situācija ietekmē arī interneta veikalu nozari Latvijā, Db norādīja aptaujātie nozares eksperti. Turklāt tāpat kā citās sfērās, arī šajā šogad ir pieļaujami interneta veikalu bankroti. «Arī līdz šim ik pa brīdim ir bankrotējis kāds interneta veikals. Šis gads, protams, nebūs izņēmums un bankrotu skaits varētu pat palielināties. Riska grupā jāuzsver tie, kas ņēmuši kredītus neapdomīgai attīstībai vai saistību nomaksai,» Db atzīmēja interneta veikala Neoshop vadītājs Ints Trifanovs. Kopumā interneta veikalu nozare Latvijā ir vērtējama vairāku desmitu miljonu latu apmērā, norāda LIA.

Latvijā prāmju satiksme šobrīd ir pietiekami intensīva, pauda Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji, komentējot iespējas tuvākajā laikā atklāt jaunas prāmju līnijas.

SM norādīja, ka patlaban prāmis no Ventspils uz Nīnashamnu Zviedrijā kursē astoņas reizes nedēļā, savukārt prāmis no Liepājas uz Trāvemindi Vācijā kursē sešas reizes nedēļā.

Tāpat SM skaidroja, ka pagājušajā gadā ro-ro jeb "roll on/roll off" kravu pārvadājumu apmēri caur Latvijas ostām nedaudz samazinājās un papildu jaunas prāmju līnijas nav bijis iespējams atklāt.

Vienlaikus ministrijā norādīja, ka, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, Latvijas ostās pērn kopā pārvadātais apmērs - 172 570 transporta vienību, joprojām ir nozīmīgs, uzsvēra SM.

Jau rakstīts, ka pagājušajā gadā Latvijas ostās pārkrāva 3,402 miljonus tonnu ro-ro kravu, kas ir par 12,4% mazāk nekā 2022.gadā.

Sāremā pašvaldība nolēmusi sākt sarunas ar Igaunijas kompāniju «Kihnu Veeteed» par prāmju satiksmes atjaunošanu starp Mentu un Ventspils ostām, vēstīja Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR.

«Kihnu Veeteed» bija vienīgā kompānija, kas piedalījās publiskajā iepirkuma konkursā ar diviem kuģiem, no kuriem viens tika atzīts par piemērotu konkursa nosacījumiem. Pašvaldība tagad sagaida, ka kompānija 15 dienu laikā iesniegs konkrētu piedāvājumu.

Ja būs iespējams, prāmju satiksme starp Mentu un Ventspili tiks atjaunota nākamajā vasarā.

Veiksmīga iepirkuma gadījumā uzvarētājs «Kihnu Veeteed» iegūs piecu gadu līgumu Mentu-Venspils prāmju līnijas apkalpošanai.

Pašvaldība sagaida, ka regulāra prāmju satiksme ik gadu sezonā no 1.jūnija līdz 31.augustam tiks nodrošināta vismaz trīs reizes nedēļā. Precīzāks prāmju satiksmes periods, grafiks un biežums tiks noteikts līgumā.

Skandināvijas mediju grupai Schibsted piederošais SIA TV Net no interneta projektu kompānijas SIA Nerealitāte nopircis interneta portālu spoki.lv, liecina domēnu reģistra dati.

«Portāls spoki.lv ir vienīgais tāda veida izklaides portāls Latvijā, tā auditorija ir jaunieši, kurus mēs vēlamies radināt izmantot arī ziņu portālu tvnet.lv. spoki.lv paliks tāds, kāds tas ir,» tā sacīja SIA TV Net valdes loceklis Ivars Bauls.

Nozare.lv rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka TV Net par spoki.lv samaksājis summu, kas ir robežās no 100 000 līdz 200 000 latu. Oficiāli darījuma summa netiek atklāta.

Līdzšinējā spoki.lv īpašnieka Nerealitāte valdes priekšsēdētājs un 50% Nerealitātes mātesuzņēmuma SIA NRLT kapitāla daļu īpašnieks Agris Krusts teica, ka portāls pārdots, jo saņemts pirkšanas piedāvājums no TV Net. Taču vaicāts par cenu, Krusts teica, ka to nevarot atklāt.

Igaunijas prāmju operators "Tallink" nākamajos pāris gados neplāno atjaunot prāmju satiksmi starp Rīgu un Stokholmu, apstiprināja "Tallink" pārstāvji, jautāti par kompānijas pašreizējiem plāniem attiecībā uz prāmju satiksmi Latvijā.

Kompānijā norādīja, ka lēmums par prāmju satiksmes atjaunošanu no Rīgas nav mainījies, jo "Tallink" joprojām vairāk koncentrēsies uz esošo maršrutu starp Igauniju, Somiju un Zviedriju rentabilitātes uzturēšanu un palielināšanu.

Tāpat "Tallink" pārstāvji skaidroja, ka kompānija joprojām neredz prāmju satiksmes pieprasījumu, kāds tas bija pirms Covid-19 pandēmijas, papildinot, ka galvenokārt ekonomisko un finansiālo situāciju ietekmē gan pandēmijas izraisītās sekas, gan arī karš Ukrainā.

Tādējādi, kamēr pastāv ekonomiskās un ģeopolitiskās situācijas satricinājums, kompānija koncentrēsies uz pamatuzņēmuma rentabilitāti un alternatīvajiem ieņēmumu avotiem, piemēram, "Tallink" kuģu nomu, norādīja kompānijā.

Lieliski autoceļi, attīstīta ostas infrastruktūra un konstruktīva sadarbība ar valsts struktūrām.

Tie ir iemesli, kuru dēļ prāmju uzņēmums DFDS Seaways devis priekšroku Lietuvai.

Dānijas kapitāla uzņēmums DFDS Seaways ir Lietuvā nozīmīgākais prāmju īpašnieks un operators, kas pērn Dienas Biznesa veidotajā Baltijas TOP 300 sarakstā ieņēma 184.vietu ar 74,3 miljonu eiro apgrozījumu 2010. gadā. Pērn apgrozījums bijis par deviņiem miljoniem eiro lielāks, un šogad tas turpina kāpt. Dienas Biznesam veidojot reportāžu par Klaipēdas ostu, iepriekš neplānotai intervijai laiku atlicināja arī AB DFDS Seaways rīkotājdirektors Jons Nazarovs (Jonas Nazarovas). Uzņēmumam ir trīs darbības pamatvirzieni – pirmkārt, DFDS Seaways ir īpašnieki daļai DFDS grupas kuģu. Otrkārt, kompānija strādā kā kravu aģenti, treškārt – kā pasažieru pārvadājumu nodrošinātāji DFDS prāmju līnijās. No Klaipēdas ostas tiek nodrošinātas četras prāmju līnijas – uz Ķīli un Zasņicu Vācijā, Karlshamnu Zviedrijā un Fredericiju Dānijā. Galvenokārt tās ir ro – ro kravu līnijas. Konteineru pārvadājumi ir salīdzinoši nedaudz, taču tas arī nav pamata segments, norāda J. Nazarovs. Lai gan kopumā Klaipēdas ostā dominē vietējās izcelsmes kravas, DFDS Seaways prāmji lielākoties ir multimodālo tranzīta pārvadājumu posms. Pamata maršruti ir Krievija – Eiropas kontinentālā daļa vai Krievija – Skandināvija un atpakaļ.

Valsts policija izstrādājusi ieteikumus e-pasta korespondences un interneta vides drošībai.

"Interneta vide mūsdienās piedāvā dažādas iespējas saņemt pakalpojumus, kā arī brīvi sazināties ar citām personām. Ņemot vērā interneta pieslēgumu popularitāti, komersanti arvien paplašina savu internetā piedāvāto pakalpojumu klāstu.

Izmantojot interneta vidi dažādu darbību veikšanai, ir jāņem vērā šīs vides specifiskās īpatnības – parasti šajā vidē komersanti interneta resursu ietvaros savus klientus nodala pēc atsevišķu lietotāju principa. Parasti lietotājs iegūst tiesības piekļūt savam kontam (profilam) un pakalpojumiem ievadot kādu konkrētu tikai sev zināmu lietotājvārdu un paroli, tomēr, citreiz aizsardzība tiek papildināta izmantojot numurētu pieejas kodu kartes, kodu kalkulatorus, vienreiz izmantojamos kodus, kā tas ir internetbanku gadījumā.

Pirmdien Melngalvju namā pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa viesojās naftas izpētes urbuma veicēji Baltijas jūrā. Viņi atklāja, ka ir optimistiski un cerīgi noskaņoti.

Uzņēmuma Kuwait Energy Company pārstāvis Muhameds Al Houkals pēc tikšanās sarunā ar žurnālistiem bija izvairīgs. Viņš vien norādīja, ka, raugoties nākotnē, ir optimistiski un cerīgi noskaņots. «Mēs tiešām esam cerīgi un optimistiski,» teica Al Houkals.

Viņš atturējās prognozēt, vai un kādos apjomos Baltijas jūrā varētu būt atrodama nafta. «Mēs nevaram droši teikt, līdz neesam sasnieguši mērķi, un tad mēs redzēsim, kas mums ir.»

Patlaban darbi noritot saskaņā ar plānu. Pēc Kuwait Energy Company pārstāvja teiktā, darbu veikšana esot ļoti dārga, jo jārēķinās arī ar vides jautājumiem. Precīzu summu, cik uzņēmumi ieguldījuši projektā, viņš neatklāja. «Mēs esam ieguldījuši daudz naudas, es nevaru pašlaik teikt [cik]. Ja mēs kaut ko atradīsim, tas būs tā vērts.»

Dānijas vēstnieka Latvijā Hana Braska (Hans Brask) un Rīgas brīvostas pārvaldnieka Anša Zeltiņa tikšanās laikā apspriesta iespēja atklāt jaunu kravu un pasažieru prāmju līniju starp Dāniju un Rīgu, pavēstīja Rīgas brīvostas pārstāve Vita Gerharde.

Viņa informēja, ka Dānijas vēstnieks trešdien, 9.augustā, bija ieradies vizītē Rīgas brīvostas pārvaldē. Vizītes galvenais mērķis bija iepazīšanās ar Rīgas brīvostas jauno pārvaldnieku.

Tikšanās laikā Dānijas vēstnieks tika iepazīstināts ar Rīga ostas attīstības rādītājiem, jaunajiem projektiem un investīciju iespējām. Tostarp Zeltiņš apliecināja, ka Dānija jau pašreiz ir nozīmīgs Rīgas ostas sadarbības partneris, bet situācijā, kad jauni kravu tirgi un jauni investīciju projekti Rīgas ostai ir vitāli nozīmīgi, Rīgas brīvostas pārvalde ir ieinteresēta vēl ciešākā sadarbībā ar Dānijas ostām, loģistikas nozares komersantiem un institūcijām.

Savukārt vēstnieks atzīmējis Rīgas ostas pakalpojumu kvalitāti. Tāpat arī vēstnieks informēja, ka drīzumā ir sagaidāma liela Dānijas uzņēmēju vizīte Latvijā, kuras viens no galvenajiem mērķiem ir stiprināt Dānijas-Latvijas sadarbību un atrast jaunas iespējas tieši transporta, loģistikas un kravu pārvadājumu jomā.

Tele2 atklājis jaunu klientu apkalpošanas centru Rīgā, Merķeļa ielā 19/17, tā izveidē investējot vairāk nekā 90 000 latu. Tas ir otrais Tele2 klientu apkalpošanas centrs Latvijā, kas veidots saskaņā ar Zviedrijā radīto un Latvijas tirgum pieskaņoto dizaina konceptu un kurā ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību klienti varot gūt jaunu iepirkšanās pieredzi.

Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs sacīja: «Klienti arvien vairāk vēlas ikdienā izmantot jaunāko tehnoloģiju sniegtās priekšrocības, tajā skaitā arī iepērkoties. Šādu iespēju varam piedāvāt divos Tele2 klientu apkalpošanas centros – t/p Alfa un no šodienas arī pašā Rīgas centrā Merķeļa ielā.»

Kā akcentē mobilo sakaru operators, ar jauno konceptu tas esot radījis paraugu jaunas paaudzes klientu apkalpošanas centriem jebkurā nozarē. Veidojot tos kā tehnoloģiju centrus, klienti uz skārienjutīgiem ekrāniem var izvēlēties telefona numuru, noteikt saviem mobilo sakaru lietošanas paradumiem piemērotāko tarifu plānu, kā arī salīdzināt mobilos tālruņus. Tāpat klienti var izmēģināt ap 20 jaunāko modeļu telefonus. Centrā ir iespējams arī lietot MansTele2 pašapkalpošanās portālu un saņemt pārdevēja-speciālista konsultācijas.

Aprīļa sākumā darbību varētu atsākt prāmju līnija Ave Line, kura nodrošina kravas - pasažieru prāmja kustību maršrutā Liepāja - Trāveminde (Lībeka).

Tā db.lv informēja līnijas izziņu dienestā, norādot, ka detalizēta informācija būšot pieejama pēc 20. marta. Šodien, 16. martā, paredzēta trīspusēja tikšanās - prāmju piestātnes apsaimniekotāja LSEZ SIA Terrabalt, SIA Ave Logistic (Ave Line īpašniece) un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvaldes vadītāji apspriedīs prāmju līnijas atjaunošanas nosacījumus, Db informēja LSEZ pārvaldē. Prāmis līnijas vajadzībām jau esot nofraktēts, atlikušas birokrātiskās procedūras. Db jau rakstīja, ka prāmju kustību maršrutā Liepāja - Trāveminde pārtrauca pagājušā gada nogalē, jo salūza līnijā kursējošais prāmis. Šī gada sākumā mainījās LSEZ SIA Terrabalt valde, radot dažādus minējumus par prāmju līnijas iespējamo nākotni. Savukārt SIA Ave Logistic vadība solīja, ka kustību atjaunos, tiklīdz būs nofraktēts piemērots kuģis.

Kuģniecības uzņēmumi Superfast Ferries, Scandlines un Viking Lines kopīgi ir izveidojuši vienu biļeti priekš auto un prāmju ceļojuma uz Somiju, Zviedriju un Dāniju. Ceļojuma “riņķa biļete” sākas no Rostokas uz Hanko (Superfast), no Turku vai Helsinkiem uz Stokholmu (Viking Line), kā arī no Helsingborgas uz Helsingør un no Rødby uz Puttgardenu (Scandlines). Ceļojuma cena četrām personām un vienai automašīnai ir sākot no 596 eiro. Īsuma par Superfast Ferries: Superfast Ferries ir grieķu uzņēmuma Attica Enterprises S.A. 100% meitas uzņēmums. Patlaban Superfast pieder viena no pasaules ātrākajām prāmju flotēm. Savā prāmju satiksmes līnijās no Itālijas uz Grieķiju uzņēmums ir ieņēmis jau vadošo pozīciju Adrijas jūrā. Turpretī Baltijas jūrā prāmju satiksme tiek nodrošināta uz Somiju, kā arī Ziemeļjūrā uzņēmuma prāmji kuģo uz Skotiju. Prāmju koncernam pieder arī Blue Star Ferries marka ar deviņiem ultramoderniem prāmjiem, kuri kuģo Adrijas un Vidusjūras ūdeņos. Sīkāka informācija: www.superfast.com Avots: Eiropa.lv