Citas ziņas

Intervija: Jānovāc bremzes no dialoga ar austrumiem

Didzis Meļķis, 21.05.2015

Jaunākais izdevums

Pieeja Austrumu partnerības valstīm bijusi kļūdaina; turpmāk tai ir jābūt individuālai

Tā DB intervijā norāda Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs, atzīmējot, ka veiksmīgs sociālais dialogs ir Latvijas veiksmes stāsts un kompetence, ko nodot tālāk Austrumu partnerības (AP) kolēģiem. LDDK ir viena no šodien Rīgā notiekošā AP Biznesa foruma rīkotājām.

Kādas ir Latvijas kompetences attiecībās ar Austrumu partnerības (AP) valstīm un kā tās tiek novērtētas Eiropā? Krievijas eksperts, profesors Peka Sutela no Somijas nesen sacīja, ka pēdējos pārdesmit gados Eiropas un ASV kompetence par Krieviju ir strauji zudusi, jo tā netika novērtēta. Vai līdzīgi nav arī ar vismaz daļu no AP valstīm?

AP Biznesa forums Rīgā ne velti saucas Lietišķā sadarbība pāri Austrumu partnerības robežām. Dibināšanas deklarāciju ES politiķi un sešas AP dalībvalstis parakstīja 2009. gadā Prāgā. Kāpēc? Jo ne Eiropa vien, bet visa pasaule saprot, ka ekonomika un tirdzniecība virza uz priekšu visu pārējo, bet tā var būt veiksmīga tikai tad, ja ir politiskā un sociālā stabilitāte un skaidri definēti vidējā un ilgtermiņa mērķi. Jo ap mērķiem var apvienot tos cilvēkus un organizācijas, kurām šie mērķi – izaugsme, nodarbinātība, labklājība ‒ sakrīt. Šīs deklarācijas pamats ir Eiropas vērtības – miers, stabilitāte un cilvēktiesības. Šīs vērtības ir pamats un ceļš, lai tiktu līdz mērķiem, kas ir izaugsme un nodarbinātība. Vienkārši izmērāmi mērķi, bet ceļš uz tiem ir smags, tāpēc politiķi meklē, kā to labāk izdarīt. Ir acīmredzams, ka labākā pieredze šai ziņā ir jaunajām dalībvalstīm, kas ES tika uzņemtas 2004. gadā, jo mēs šo ceļu no plānveida ekonomikas uz brīvo tirgu jau esam nogājuši. Kā? Sperot ikvienu savas attīstības soli, ļoti stingri ievērojot ES prasības, kas balstās Eiropas vērtībās.

Tas nozīmē iecietību un viedokļu plurālismu. Latvijā arī starp uzņēmējiem cilvēki bija pret ES un vēlāk – pret eiro. Bet šeit ir viens kritiskais vārds – saistības. Un saistību pildīšana – precīzi, kā bija norunāts. Tas ir politisks lēmums, politiskā griba, tomēr viedokļi jau ir dažādi, un jautājums, biznesa valodā sakot, ir – kā to pārdot cilvēkiem? Kā paskaidrot, ka šis ceļš ir arī viņu ceļš? Jo šiem ceļiem ir jāsakrīt, lai būtu sekmīgai politikai nepieciešamā kritiskā masa un sinerģija. Iznākums ir acīmredzams. Esot ES, Latvijas ārējās tirdzniecības kopējais apjoms ir izaudzis no 11 mljrd. līdz 22 mljrd. EUR. Kritiskais moments tajā ir attiecības un sadarbība. Ar visām sešām AP dalībvalstīm Latvijai ir starpvaldību komisijas, un LDDK ir to sastāvā, tāpēc ir iespējama mūsu labākās pieredzes nodošana viņiem – par biznesa vides uzlabošanu, konkurences nozīmību, cīņu ar korupciju utt. un kā to pareizi darīt. Bet vissvarīgākais šai pieredzes nodošanā AP valstīm ir par to, kāda loma tajā visā ir pilsoniskajai sabiedrībai, turklāt – organizētai pilsoniskajai sabiedrībai jeb sociālajiem partneriem. Latvijai ir unikāla pieredze, kas ir vērtīga arī AP valstīm. Mēs no 1993. gada, kad pasludinājām, ka mūsu ceļš ir ES, 11 gadus strādājām un reizēm arī dzīvojām ļoti smagi. Bet vai mums bija lieli streiki? Nē. Sociālie nemieri? Nē. Jo mēs apbraukājām pilsētas un reģionus, stiprinājām Nacionālo Trīspusējās sadarbības padomi un mēģinājām kopā strādāt tiem trim mērķiem ‒ izaugsmei, nodarbinātībai un labklājībai. Tas, ka šie mērķi tiek sasniegti, arī AP dalībniekiem ir redzams. No 2009. gada, kad sākām AP, Latvijā vidējā alga ir augusi no 555 līdz 665 EUR.

Vārdu sakot, mūsu kompetence ir pārejas ekonomika un kā to vadīt.

Jā, un vadīt nozīmē sadarboties. Politiskajā līmenī ar AP valstīm ir starpvaldību komisijas, un arī mums LDDK ir lietišķās sadarbības padomes ar piecām AP valstīm, atskaitot Moldovu. Bet ar Moldovu mums tik un tā ir sadarbības līgums. Arī tas nevar būt piespiestā kārtā – ja biznesam ir interese, tad politiķi jau nāk palīgā atvērt šīs durvis. Tāpēc arī Valsts prezidents brauc uz AP un Centrālāzijas valstīm, jo mēs nevaram norakstīt savas zināšanas par šiem tirgiem un savu spēju tajos.

Vai šis forums iezīmē kādu pavērsienu AP politikā, ja reiz to saucat par «pāri AP robežām»?

Līdz šim tiešām ir bijuši vienkārši AP Biznesa forumi, bet šis ir ‒ and beyond, tālāk par to. Tas nozīmē, ka mēs gribam caur AP skatīties uz pasaules tirgiem un to iespējām. Mēs, bizness, gribam aicināt politiķus arī uz Eiropas globālo stratēģiju, jo pašlaik ES ir stratēģija katram reģionam atsevišķi, tā ir saraustīta – Centrālāzijai, Vidusjūrai, AP utt. Bet bizness grib redzēt globālu Eiropas stratēģiju, lai būtu skaidrs, kurp mēs ejam un kur ir vislabāk un ātrāk, kur ir pretimnākšana un kur ir biznesa intereses. Tās jau nav uz visām pusēm vienādas, arī ne AP valstīs. Lietišķās sadarbības padomi ar Gruziju mēs izveidojām tikai pērn. Kāpēc? Jo parādījās vairāku uzņēmēju interese, un mēs, ja kaut ko darām, tad kopā. Tā būtu jābūt arī no politiķu puses. Mēs esam rīcībā izsvērts partneris ar zināšanām un pieredzi, un mēs sliktākajā gadījumā par savām investīcijām atbildēsim ar savu maku.

Tāpēc tagad ir jānovērtē AP sasniegtais, bet godīgi ‒ kur ir plusi un ko mēs neesam izdarījuši. Otrām kārtām, jāizvērtē, kā ir izmantoti un darbojušies elementārākie instrumenti – vai uzņēmēji un valdības pilnā mērā izmantoja, piemēram, pieredzes apmaiņu? Un, protams, vai Eiropas galvenās vērtības tiešām bija centrā, fokusā, un cik efektīvi tas bija? Un kā šo politiku turpmāk lietot, lai palielinātu tirdzniecību? Pērn ar sešām AP valstīm mums tirdzniecības apmērs kritās ap 4,5%. Ukrainā tie bija 16%, bet Gruzijā kritums bija pat 24%. Tas nozīmē, ka ir ģeopolitiskie un ekonomiskie izaicinājumi, kas savlaicīgi jārisina, tad aktīvāks būs arī bizness. Tas pats sakāms par biznesa vidi – lai tā ir uzņēmējam labvēlīga un konkurētspējīga, ieskaitot valstu konkurētspēju, kas atkarīga no infrastruktūras, inovāciju vides un izglītības. Vai AP valstu izglītība uzņēmējos rada pārliecību, ka viņu investīcijas tur būs drošībā?

Tāpēc mēs, uzņēmēji, diversificējam savas intereses, lai mazinātu riskus un aizsargātu savas investīcijas, jo ne vienmēr uz šiem jautājumiem ir vieglas un skaidras atbildes. Rīgā foruma gaitā būs svarīgi dzirdēt ieinteresēto uzņēmēju ieskatus. Piereģistrējušies forumam ir 630 dalībnieki no 40 valstīm. Tā kā par spīti mūsu pērnajam tirdzniecības kritumam interese ir liela, jo liels ir arī potenciāls. AP valstīs kopā ir ap 70 miljoniem iedzīvotāju, bet mūsu tirdzniecības apgrozījums ar viņiem ir neliels – vien ap 750 miljoniem EUR.

Tirdzniecība kā ideja ir visai skaidra gadu tūkstošiem, bet visu laiku ir izaicinājumi, kas to bremzē. Tāpēc jo svarīgāk ir to balstīt Eiropas vērtībās – miers, stabilitāte, plurālisms. Valstīm, kas to apņemas, attiecīgi ir jāpilda mājasdarbi, un tas ir vēl viens kritiskais AP vārds – mājasdarbs.

Visu interviju Jānovāc bremzes no dialoga ar austrumiem lasiet 21. maija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar šo gadu, attiecībā uz vienoto platību maksājumu spēkā ir jauna prasība, kas nosaka, ka atbalstam pieteiktās zālāju platības ir ne tikai jānopļauj, bet arī jānovāc, pretējā gadījumā tiks piemērota tā dēvētā pārdeklarācijas sankcija, aģentūru LETA informēja Lauku atbalsta dienestā (LAD).

Kā piemēru LAD min situāciju, kad lauksaimnieks 2015.gadā deklarē atbalstam desmit hektārus zālāju, ko līdz 15.augustam ir nopļāvis. Tomēr no astoņiem hektāriem nopļautais zālājs tiek novākts, bet divos hektāros nopļautā zāle palikusi uz lauka. Šajā gadījumā lauksaimnieks atbalstu nesaņems, jo veidojas platības pārdeklarācija virs 20%.

Savukārt gadījumā, ja nopļautais zālājs netiks novākts viena hektāra apmērā, atbalstam deklarētajai platībai tiks piemērots atbalsta samazinājums par pārdeklarētās platības divkāršu apjomu jeb diviem hektāriem.

Tāpat LAD norāda, ka 15.augusts ir pēdējais datums, kad vienotajam platības maksājuma atbalstam pieteiktajiem zālājiem ir jābūt noganītiem vai nopļautiem un novāktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Avens: Krievijā tiešām ir ļoti daudz mītu par bagātajiem

Dienas Bizness, 20.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas miljardieris un vienlaikus arī latviešu strēlnieka mazdēls, Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris, mecenāts un mākslas darbu kolekcionārs Pēteris (Pjotrs) Avens intrervijā laikrakstam Diena.

Dzīvojam dīvainā laikā, kad atkal ir pretnostatījums starp Rietumu pasauli un Krieviju, daudzi runā par aukstā kara atgriešanos. Kā jūs vērtējat situāciju, īpaši ņemot vērā, ka dzīvojat Krievijā, bet ļoti daudz uzturaties ārpus tās robežām?

Es neesmu politiķis, īpaši negribu to komentēt. Bet, neapšaubāmi, šobrīd ir ne to labāko attiecību periods, ceru, ka tas drīz beigsies. Bizness no tā cieš. Mēs nodarbojamies ar biznesu gan Krievijā, gan Rietumos un esam īpaši ieinteresēti, lai valstu attiecības būtu normālas.

Ir sajūta, ka pārskatāmā nākotnē attiecības var uzlaboties? Vai abām pusēm ir vēlme normalizēt situāciju?

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Komunikācijas problēmas starp Krievijas ērgļa galvām

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 24.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kremļa daudz izrunātais pavērsiens uz austrumiem ir vai nu vēlmju domāšana, vai kārtējā Krievijas iekšējai lietošanai domātā retorika ārpolitikas mērcē

Par spīti izsmalcinātai spiegu tradīcijai un nerimstošām ģeopolitiskajām ambīcijām ir viedoklis, ka Krievijai tādas ārpolitikas nemaz nav, bet gan viss, ko tā dara kaut kur citur, ir tās iekšējo peripetiju paplašinājums un turpinājums. Tas acīmredzot tā ir Krievijas plaši proponētajā «pavērsiena uz austrumiem» politikā. Tā teikt, ja Eiropa konkrēti un Rietumi vispār mums māca dzīvot un uzliek visādas sankcijas, tad mēs tiem pagriežam dibenu un pievēršamies Austrumu solījumiem par plaukstošajiem tirgiem un tādām lietām.

Pagaidām sausais atlikums «vēsturiskajam» pavērsienam ir gāzes vada būve uz Ķīnu, kam paredzēta 38 mljrd. kubikmetru jauda gadā. Tai pašā laikā Eiropai pērn Gazprom pārdeva 146,6 mljrd. kubikmetru gāzes. Krievijas gāzes daļa Eiropas enerģētikas portfelī krītas, tomēr kopējais Eiropas patēriņš solās augt, un Gazprom oficiāli plāno faktiski pārdoto apjomu pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilsētas ceļiem paredzētais Segway elektriskais skrejritenis Ninebot KickScooter ES4 ar diviem akumulatoriem spēj nobraukt vismaz 35 kilometrus

Elektriskie skrejriteņi šovasar gluži neplunčājas sabiedrības mīlestības jūrā. Ceļu satiksmes organizētāji nespēj tiem ierādīt adekvātu vietu kopējā satiksmē, tādēļ nākas lavierēt starp kājāmgājējiem, riteņbraucējiem un automašīnām, izpelnoties lamas no visiem. Tas gan netraucē skrejriteņu pūlim ar katru mēnesi pieņemties augumā, ko neapšaubāmi veicina aizvien labāki braucamie. Jaunu modeli nesen sarūpējis arī pazīstamais ražotājs Segway, laižot tirdzniecībā Ninebot Kick- Scooter ES4. Tas būtībā ir Ninebot ES2, vienīgi ar papildu akumulatoru.

Dizains

Ninebot ES4 no malas izskatās diezgan «plāns», jo tam zem stāvēšanas platformas nav akumulatora, kā tas ir dažiem konkurentiem. Līdz ar to platforma ir tikai pāris centimetru bieza. Arī riteņi ir nelieli, taču ar pildītām, cietām gumijas riepām. Masīvākā detaļa ir apaļais stūres kāts, pie kura piestiprināta baterija un augšpusē arī neliels ekrāns ar braukšanas ātruma un akumulatora rādījumiem. Kopā viss braucamrīks sver 14 kilogramus. It kā viegli, tomēr konstruktors kaut ko nav līdz galam izskaitļojis. Kad stūres kātu pieloka pie platformas un nostiprina aiz dubļusargā iestrādātā āķa, Ninebot pārnēsāšana kļūst pagalam neērta. Tieši uz līdzsvara punkta uzstiprināts platais ārējais akumulators, kas galīgi nav ērts rokturis. Savukārt satverot kātu virs vai zem tā, metru garais nesamais sasveras un sāpīgi lauž plaukstu. Var, protams, aizbildināties, ka to var vilkt uz vienas riepas aiz stūres, kā rādīts reklāmas materiālos, bet pamēģiniet tādā veidā uznest skrejriteni uz dzīvokli vai biroju pa kāpnēm. Lifta diemžēl visās ēkās nav. Tādēļ atliek radināties ņemt nost akumulatoru. Otra mulsinošā lieta ir stūres kāta ļodzīšanās apakšējā stiprinājuma vietā. Braucot pārņem sajūta, ka kāts viegli kustas, kaut visas četras skrūves apakšā ir cieši pieskrūvētas. Nav diez ko omulīgi iedomāties, kas notiktu, ja stūre pie maksimāla ātruma atteiktu klausīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pasažieru vilciena valdes loceklis Māris Bremze iesniedzis atlūgumu

LETA, 29.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Pasažieru vilciens valdes loceklis Māris Bremze iesniedzis atlūgumu.

Viņš aģentūrai LETA norādīja, ka šādu lēmumu pieņēmis, lai ļautos jauniem profesionāliem izaicinājumiem.

Vienlaikus Bremze absolūti noliedza, ka uz viņu varētu būt izdarīts politisks spiediens, lai šo amatu atstātu.

Taujāts, vai jau ir noskatīta jauna darbavieta, Bremze norādīja, ka patlaban vēl to komentēt nevēlas.

Savukārt Pasažieru vilcienā apstiprināja, ka uzņēmuma valde joprojām ir lemtspējīga. Kompānijas valdē darbu turpina Mikus Pērse, kā arī valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns.

Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa sacīja, ka šāds Bremzes lēmums bijis pārsteigums un savos skaidrojumos par tā iemesliem viņš bijis skops.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Latvijas aizbraukušo piesaistes «puzle» ir sarežģīta, un vispārējā stratēģija tajā ir uzticības sabiedrības veidošana. Tā sarunā ar db.lv saka Swedbank AB grupas vadītāja un prezidente Birgite Bonasena (Birgitte Bonnesen).

Šī saruna notika Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā pirms B. Bonasenas vadītās finanšu pratības stundas. Zināma minstināšanās vēl pirms visai augstās viešņas ierašanās iestājās, kad kļuva skaidrs, ka direktors pats nevarēs ar viņu atnākt sasveicināties, jo tieši tobrīd risinājās vairākas stundas ilgs jauniešu biznesa projektu konkurss, kura žūrijā direktors piedalījās. Šis «defekts» mūsu sarunas gaitā gan savdabīgi izkristalizējas par efektu – ka tieši tā progresīvā skolā ir jābūt: vienlaikus risinās vismaz divi vienlīdz svarīgi pasākumi, kas audzina uzņēmējdarbības prasmes, un vismaz viens no tiem ir angliski. Galu galā skolas vārdā sasveicināties un bibliotēkai dāvināto grāmatu komplektu saņemt atnāca, šķiet, mācību daļas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienots tarifu piedāvājums visā tranzīta piegāžu ķēdē ir nosacījums baltkrievu kravu garantijām

Austrumu partnerības (AP) Biznesa foruma laikā parakstīto investīciju nodoma līgumu un divpusējo un ES līmeņa ekonomisko attiecību perspektīvas DB komentē Baltkrievijas ekonomikas ministra vietnieks Aleksandrs Zaborovskis.

Vai Baltkrievijas Naftas kompānijas (BNK) parakstītais nodoma līgums par kontrolpaketes iegādi Woodison Terminal norāda uz Rīgas ostas nozīmes pieaugumu Baltkrievijas tranzītā?

Viens no sadarbības pamata virzieniem Baltijā ir tranzīts, un Latvija tajā ir mūsu tradicionālais partneris. AP Biznesa foruma laikā tika parakstīts līgums starp Baltkrievijas Naftas kompāniju un Latvijas Woodison Terminal par komfortabliem noteikumiem naftas produktu piegādei Latvijā. Šai līgumā ir izveidoti ilglaicīgi tranzīta mehānismi un ekonomiskie noteikumi, kas šo tranzītu padara efektīvu. Un pats galvenais – arī par kopēju projektu ostas infrastruktūras attīstībā saskaņā ar BNK vajadzībām. Tā ka šīs vairs nav tikai tirdzniecības attiecības, bet gan investīciju projekts, ko īsteno mūsu kompānijas un atbalsta arī abu valstu ekonomikas ministrijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Millers koncertzālē Rīga pasākumus turpinās rīkot; skatītājus aicina ģērbties silti

LETA, 15.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka koncertzāles Rīga telpās gaisa temperatūra ir zemāka, nekā tai vajadzētu būt, visi plānotie pasākumi koncertzālē norit pēc plāna, taču skatītāji aicināti apģērbties siltāk, informēja producents Juris Millers.

Jau ziņots, ka Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) nav pieslēgusi apkures sistēmai koncertzāles Rīga telpas. Apkure nav pieslēgta, jo koncertzāle Rīgas ir parādā par piegādāto siltumenerģiju.

Millers uzskata, ka LZA ar paziņojumu par apkures nepieslēgšanu koncertzāles Rīga parādu dēļ turpina izplatīt nepatiesu informāciju, cenšoties apmelot koncertzāli Rīga, traucēt tās darbību un ņirgājas par Latvijas sabiedrību.

«LZA, neskatoties uz pirmo zaudējumu tiesā, joprojām turpina izplatīt nepatiesu informāciju, cenšoties apmelot koncertzāli Rīga. Pirms dažām dienām LZA cieta pirmo sakāvi tiesas procesā, kurā SIA Rīgas koncertzāle cēla prasību pret LZA par neapmaksātajiem rēķiniem. Lai arī LZA uzskatīja, ka tai ir tiesības rēķinus neapmaksāt, tiesa lēma citādi un LZA būs pienākums savas finansiālās saistības pret SIA Rīgas koncertzāle nokārtot,» klāstīja Millers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Higiēnas preču rezerves atbilst vairāku mēnešu vidējam patēriņam

Ilze Žaime, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apzinot pirmās nepieciešamības higiēnas preču krājumus lielo tirgotāju un izplatītāju noliktavās, tirgotāji apliecinājuši, ka šo preču krājumi gan veikalos, gan noliktavās ir būtiski lielāki kā parasti, informē Ekonomikas ministrija.

Jau šobrīd šo preču krājumi atbilstot vairāku mēnešu vidējam Latvijas patēriņam, līdz ar to neesot pamata bažām, ka esošie satiksmes traucējumi Eiropā būtiski ietekmēs šo preču pieejamību Latvijas veikalos.

Ekonomikas ministrija pastāvīgā dialogā ar tirgotājiem saņēmusi informāciju, ka tirgotāji pat pirms šī uzdevuma saņemšanas ir izveidojuši pirmās nepieciešamības preču krājumus ar rezervi.

Pastiprināti Ekonomikas ministrija uzrauga situāciju tirgū attiecībā uz higiēnas preču - ziepju, mitro salvešu, autiņbiksīšu, zobu pastu, zobu birstu, papīra dvieļu, tualetes papīra un higiēnas preču sievietēm - pietiekamību. Vienlaikus komersanti ir informēti, ka tiklīdz kāda no precēm (jebkurām) sasniedz zemu līmeni, nekavējoši tiek iesniegta informācija Ekonomikas ministrijai, lai sniegtu maksimālo atbalstu un veicinātu preču pietiekamību valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņošanas stadijā atrodas mazumtirdzniecības "Lidl" veikala fasādes risinājums, kas īpaši izstrādāts tieši Kalnciema ielas veikala projektam, informē uzņēmumā.

Mazumtirdzniecības uzņēmums "Lidl Latvija" sava topošā Kalnciema ielas veikala arhitektonisko risinājumu izstrādā kopīgā dialogā ar Rīgas pilsētas būvvaldi, Rīgas pilsētas arhitektu un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, ņemot vērā šīs Āgenskalna apkaimes vēsturisko raksturu un nākotnes attīstības redzējumu.

"Integrējot saņemtos ieteikumus, ir tapis jauns ēkas fasāžu un ārtelpas risinājums, kas drīzumā tiks iesniegs Būvvaldē. Plašā, veikalam pieguļošā teritorija tiks bagātīgi apzaļumota, šeit paredzot koku lielstādu un dažādu dekoratīvo krūmu stādījumus. Gar Melnsila un Kalnciema ielām plānots atjaunot iepriekšējo gadu laikā zaudētos kokus, paredzēts laukumiņš jauniešu fiziskajām aktivitātēm, uzstādītas papildus velo novietnes, soliņi un ieviesti pārdomāti risinājumi drošai gājēju kustībai, " informē "Lidl Latvija" Komunikācijas departamenta vadītāja Dana Hasana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Kultūras ministrs aicina tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu pārstāvjus sēsties pie sarunu galda

LETA, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu pārstāvji ir aicināti sēsties pie sarunu galda, lai kopīgā dialogā ar Kultūras ministriju (KM) risinātu nozares problēmas, tādu viedokli žurnālistiem preses konferencē pauda kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK).

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi: Stāvoklis ir kritisks 

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi rīkos piketu pie Kultūras ministrijas...

Kultūras ministrs uzsvēra, ka diez vai jebkad agrāk KM ir pievērsusi tik lielu uzmanību un cieši sadarbojusies ar neakadēmiskās mūzikas pārstāvjiem. Tieši šajā nozarē tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi procentuāli darbojas vislielākajā apjomā. Puntulis akcentēja, ka ministrijai nekad iepriekš nav bijusi tik cieša sadarbība ar privāto sektoru.

"Pirms gada, kad vēl neviens nenojautām par Covid-19 krīzi, mēs aicinājām pie sarunu galda privātā sektora pārstāvjus, uzsverot, ka mēs saprotam un apzināmies, ka jūs esat Latvijas kultūras telpas nozīmīga un liela sastāvdaļa. Mums kopā ir jāstrādā pie kultūrpolitikas veidošanas un tiem jautājumiem, kuriem gadu gaitā nav pievērsta pietiekama uzmanība," uzsvēra ministrs, norādot, ka par sadarbības trūkumu būtu pārdroši runāt.

Ministrs atzina, ka Covid-19 krīze ir izgaismojusi dažus jautājumus, kas iepriekš radīja sarežģījumus, piemēram, dažādie nodokļu maksāšanas režīmi pašnodarbinātām personām. Tomēr soli pa solim, sēžot pie sarunu galda un veidojot dialogu, ir atrasts risinājums.

"Šobrīd, satiekoties ar saviem kolēģiem - mūziķiem, es dzirdu, ka lielākā daļa, tomēr ir saņēmuši gan dīkstāves pabalstu, gan arī izmantojuši Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) piedāvātās iespējas," teica Puntulis.

Kultūras ministrs pauda pārliecību, ka kopā ar tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu pārstāvjiem ir iespējams atrast visām iesaistītajām pusēm atbilstošu rezultātu. Puntulis sacīja, ka ir zināmi sarežģījumi ar NACE kodiem un vēl ir virkne uzdevumu, kas būtu jārisina.

"Manuprāt, nav nekā labāka, kā sēsties pie sarunu galda un šo risināt. Es neredzu nekādus šķēršļus, lai mēs kopīgā dialogā netiktu ar šiem jautājumiem galā," uzsvēra ministrs.

Tāpat viņš uzsvēra, ka Covid-19 krīze aicina būt emocionāliem un skatīties lietas emocionālā prizmā, taču, ministra ieskatā, lai sasniegtu rezultātu, emocijas nav tas labākais ceļabiedrs. Puntulis pauda pārliecību, ka ministrijas politika ir pareiza, atbalsts kultūras nozarei un ar to saistītajām jomām finansiālā ziņā ir pietiekams.

"Pasākumu tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi ir plaša spektra kompānijas, kuru darbībā ietilpst ne tikai pakalpojumu sniegšana, bet arī ražošana un tirgošana. Jā, šeit ir mazi birokrātiski džungļi, kuros var apmaldīties, bet tās ir risināmas problēmas. Esmu pārliecināts, ka kopā mēs tiksim galā," uzsvēra ministrs.

Kā pavēstīja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, pasākumu rīkotāju nozari pārstāvošajām profesionālajām sabiedriskajām organizācijām, sākot konstruktīvu dialogu ar atbildīgajām nozaru ministrijām, nozarei, tai skaitā tehniskā nodrošinājuma uzņēmumiem jau krīzes sākumposmā nodrošināti tie paši atbalsta mehānismi, kas citām Covid-19 izraisītās krīzes nozarēm: apgrozāmo līdzekļu aizdevumi saimnieciskās darbības veicējiem, kredītu brīvdienu garantijas uzņēmumiem, kuriem Covid-19 izplatības dēļ radušās objektīvas grūtības veikt aizdevumu maksājumus komercbankās, nodokļu samaksas termiņa pagarinājumi vai sadalīšana nomaksas termiņos uz laiku līdz trīs gadiem, kā arī iespēja neveikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus 2020.gadā un valsts atbalsts dīkstāvē esošo darbinieku darba algas nosegšanai. Tehniskā nodrošinājuma kompānijas minēto atbalstu izmantojušas.

Kokale akcentēja, ka patlaban pasākumu rīkotāji, tostarp arī tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi var pieteikties atbalstam VKKF 2,4 miljonu eiro vērtajā mērķprogrammā "Covid-19 ietekmēto kultūras institūciju ilgtspēja". Tās mērķis ir atbalstīt komersantus, biedrības un nodibinājumus, tai skaitā ar pasākumu organizēšanu saistīto nozaru uzņēmumus, kuru darbība ir saistīta ar pastāvīgu publisku kultūras norišu nodrošināšanu un ir bijusi ierobežota Covid-19 valstī noteikto ierobežojumu dēļ. Lai nodrošinātu to darbības nepārtrauktību, VKKF mērķprogrammas ietvaros komersantiem, biedrībām un nodibinājumiem tiek daļēji kompensēti ierobežojumu pastāvēšanas laikā radušies kārtējie izdevumi.

Tāpat tehniskā nodrošinājuma uzņēmumiem pieejama Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalsta programma "Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai un nodarbinātības sekmēšanai tūrisma nozares uzņēmumiem". Tā paredz vienreizēju grantu jeb dāvinājumu darba samaksas kompensēšanai, ko uzņēmējs saņems 30% apmērā no 2019.gadā nomaksātām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, bet ne vairāk nekā 0,8 miljoni eiro.

Šī atbalsta programma ir paredzēta pamatā tūrisma un saistīto nozaru saimnieciskās darbības veicējiem, tomēr uz atbalstu tajā var pretendēt arī pasākumu tehniskie nodrošinātāji. LIAA atbalsta programma jau ir atvērta, tuvāko nedēļu laikā Ekonomikas ministrija solījusi vērtēt pieteikumu apjomu un pieprasījuma summas, lai izsvērtu, vai ir iespējams veikt izmaiņas programmā ierobežota finansējuma apstākļos, atzīmēja KM pārstāve.

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi: Stāvoklis ir kritisks 

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi rīkos piketu pie Kultūras ministrijas...

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu apvienībā norādīja, ka drīz būs pagājuši pieci mēneši, kopš 12.martā izsludinātās ārkārtas situācijas valstī, kas bija saistīta ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības ierobežošanu. Valstī stājās spēkā pulcēšanās ierobežojumi, kas pilnībā apstādināja jebkādu pasākumu un kultūras notikumu darbību.

Lai gan ārkārtas situācija valstī ir beigusies un daudzas nozares atgriežas pie normālas darba ikdienas, pasākumu industrijā situācija vēl joprojām raksturojama ar vārdu "ārkārtēja" - dažādie ierobežojumi, kas saistīti ar cilvēku pulcēšanos, joprojām liedz šai nozarei pilnvērtīgi strādāt, nodrošināt uzņēmumu darbību un iztiku darbinieku ģimenēm, atzīmēja apvienībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Dienas tēma: Priekšrocība - cena

Sandris Točs, speciāli DB, 28.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu klienti Latvijas bankām uzticēsies, ja būs normāla tiesu sistēma. Tiekot galā ar likumu piemērošanas problēmām, finanšu pakalpojumus varēsim eksportēt arī uz rietumiem, jo mums ir galvenā konkurences priekšrcība - cena

Tā intervijā saka Norvik bankas īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs.

Vai vēlēšanās iegādāties banku Eiropas Savienībā saistījās ar likuma ievērošanas un lielākas stabilitātes vidi?

Esmu uzaudzis Sibīrijā, un kopš bērnības Rīga vienmēr man ir saistījusies ar ārzemēm un Eiropu. Arī tagad uzskatu, ka Latvija ir lieliska vieta, kur dzīvot un veidot biznesu. Tā ir valsts ar lielām konkurences priekšrocībām. Es patiesi uzskatu, ka te tik tiešām augstā līmenī strādā finanšu regulators, par ko daudzas valstis varētu Latviju apskaust. To pašu var teikt par daudzām valsts iestādēm. Norvik banka pagājušajā gadā visu peļņu novirzīja rezervju veidošanai, taču, neskatoties uz to, pagājušajā gadā mēs nodokļos samaksājām 6,5 miljonus eiro, un šogad esam samaksājuši jau 2,5 miljonus eiro. Man par to ir atnākusi pateicības vēstule no Valsts iņēmumu dienesta, kuru es pārtulkošu angļu valodā un parādīšu saviem bērniem. Joprojām uzskatu, ka Latvija ir pievilcīga vieta un tās finanšu sektoram ir ļoti labas perspektīvas. Runājot par investīcijām, nez kāpēc joprojām domā galvenokārt ražošanu, rūpniecību. Jāsaprot, ka tehnoloģiskās attīstības līmenis ir tik augsts, ka tādām valstīm kā Latvija nav jātiecas iekļūt industriālajā jomā. Masu ražošanā uzvar zemo izmaksu modeļi, diemžēl ar lētu darbaspēku un sliktu ekoloģiju. Tāpēc sacensties ar Ķīnu un Dienvidaustrumāziju nav jēgas. Bet sacensties ar augsti tehnoloģisko rūpniecību arī nav iespējams, jo to bāze tiek būvēta gadsimtu garumā. Latvijai ir jākonkurē pakalpojumu jomā. Tas, ka Latvijai ir finanšu sektors, kas nodrošina gan vietējās vajadzības, gan sniedz finanšu pakalpojumu eksportu, ir labākais, kas var būt, no pašas valsts interešu viedokļa raugoties. Latvijas bankas austrumos vienmēr ir pozicionējušas sevi kā Eiropas bankas, kas runā jūsu valodā, domājot ar to krievu valodu. Šī ziņa ļoti labi darbojas gan Kazahstānā, gan Ukrainā. Tā ir milzīga Latvijas banku konkurences priekšrocība. Finanšu sektors neprasa milzu ieguldījumus, tas neprasa kosmiskus varoņdarbus, tas Latvijā augs normālā lietu kārtībā, vienkārši attīstoties ekonomikai un eksportam. Latvijai ir ļoti veicies, ka tās finanšu sektoram kādā brīdī ir izdevies ieņemt šo nišu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz puse nebanku finanšu pakalpojumu sniedzēju nav apmierināti ar uzņēmējdarbības vidi Latvijā

Lai spētu uzturēt izaugsmes tempu Latvijas alternatīvā finansējuma sektorā, nepieciešams labvēlīgs regulējums, kas vienlaicīgi aizsargā arī šo uzņēmumu klientus. Pirmais solis nesen sperts, izveidojot Kopfinansējuma pakalpojumu likumu, taču sektora konkurētspējas uzlabošanai vēl daudz darāmā ne tikai valsts, bet ES līmenī. Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir pārrobežu darījumi.

Latvijas savstarpējo aizdevumu platformas un finanšu tehnoloģiju jeb fintech uzņēmumi turpina iekarot savu vietu Eiropā, savukārt nebanku kreditētāji sāk darbu jaunās pasaules valstīs. Ņemot vērā, ka šīs kompānijas ir mobilas un spēj ļoti ātri savu darbību pārorientēt uz citām valstīm, Latvijai jādomā, kā tās noturēt šeit un kā veicināt uzņēmēju vēlmi dibināt šos uzņēmumus mūsu valstī. Kā liecina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) veiktais pētījums, patlaban tikai nedaudz vairāk nekā puse finanšu tehnoloģiju uzņēmumu vadītāju ir apmierināti ar uzņēmējdarbības vidi Latvijā un tikai 17% uzskata, ka nākamo 12 mēnešu laikā valdība nodrošinās tiesiskās vides stabilitāti. LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš, skatoties uz produktiem, kas varētu attīstīties nākotnē Latvijā, lielāko izrāvienu prognozē šādos segmentos: savstarpējo aizdevumu un pūļa finansējuma platformas, maksājumu veikšana un e-komercija, tiešsaistes kreditēšana, kā arī personīgo finanšu pārvaldīšana, lieli dati (Big Data) un analīze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tā, kā lielākā daļa no mums domā!

Ja gribi būt superbagāts, jābūt a) izcilam kādā jomā; b) nenogurdināmi čaklam; c) vienkārši izmanīgam? Un ar jēdzienu superbagātība nav domāts jauks sporta auto, vasaras māja Vidusjūras piekrastē un miljoni kontos. Nē, jārunā ir par helikopteriem, privātām salām un miljardiem kontos. Ar vārdu sakot – par to, kas pieejams vien 1862 pasaules miljardieriem un lielākai daļai no mums nav pat sapņos rādījies.

Tātad kādam ir cilvēkam jābūt, lai pie kā tāda tiktu? Uz šo miljardiem vērto jautājumu mēģinājis atbildēt Sems Vilkins grāmatā Wealth Secrets of One Percent. Tā nav gluži pašpalīdzības grāmata, jo atšķirībā no citiem pamācību izdevumu autoriem S.Vilkins ir ekonomists, turklāt viņa ikdienas darbs (vecākais padomnieks prognožu kompānijā Oxford Economics, kur Oksfordas Universitāte ir bijusi viena no dibinātājām, un ģeopolitisko analīžu kompānijā Oxford Analytica) ir saistīts ar ūberbagātajiem. Bagātības vēsturi viņš ir pētījis daudzus gadus un nu sakās zinām, kā tikt pie šādas neiedomājamas rocības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visticamāk, pēc sešiem septiņiem gadiem liela daļa cilvēku ēdīs robota gatavotu maltīti.

Nākotnē gatavošana mājās būs ekskluzīvs hobijs, uzskata sabiedriskajai ēdināšanai domāto robotizēto virtuvju ražotāja SIA "Roboeatz" dibinātāji Konstantīns Korčjomkins un Jānis Poruks.

"Jā, šis paradums saglabāsies, bet vairāk kā hobijs. Būs izdevīgāk, saprātīgāk, drošāk un veselīgāk ēst robota pagatavotu maltīti. Pārtikas ražošanas ķēdē pasaulē jau principā viss ir automatizēts – traktori strādā automatizēti, sistēmas zina, cik daudz mēslojuma vajadzīgs konkrētajam zemes gabalam, augus laista tieši pie stāda, tā ekonomējot ūdeni, dators izrēķina, kad jānovāc raža. Cilvēki ir iesaistīti šajos procesos, bet ļoti daudz kas jau notiek automatizēti. Cilvēki ir saglabājušies pēdējā posmā, bet ir tikai loģiski, ka piecu līdz septiņu gadu laikā arī tas būs robotizēts," spriež K. Korčjomkins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Kāpostu griešanas strādnieki nopelna līdz pat 900 eiro, tomēr darbinieku trūkst

LETA, 31.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kartupeļu, sīpolu, ķirbju un citu dārzeņu raža šogad ir samērā laba, tomēr situāciju sarežģī lietus lāmas, kuru dēļ novākšanas darbi aizkavējušies teju par mēnesi, līdz ar to tuvākajās nedēļās raža būs jāvāc triecientempā, atzina kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

«Sīpoliem jau bija jābūt novāktiem, bet nevaram dabūt nost no lauka - tie joprojām ir ūdenī un lēnām pūst. Ar novākšanu iet ļoti grūti, kur nu varam, tur sīpolus un arī kartupeļus «velkam ārā». Turklāt darbus nevar vienmērīgi plānot, jo viss atkarīgs no augsnes, kas dažādos laukos atšķiras. Madlienas pusē ir mālsmilts, augsne lēni filtrējas, līdz ar to piekabes vispār nevar tikt līdz laukam,» sacīja Strazdiņa.

«Gurķu un ķirbju raža šogad ir ļoti laba, agrie burkāni un kāposti arī nelika vilties. Tikmēr vēlo burkānu raža parasti ir 70 tonnas no hektāra, bet šogad būs tikai 50 tonnas, kartupeļi arī būs tikai ap 30 tonnām ierasto 40 tonnu vietā,» piebilda kooperatīva vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogu novākšanā strādājošie cilvēki Lejaskalifornijā (štats Meksikas ziemeļrietumos, Kalifornijas pussalā) slīgst dziļā nabadzībā un spiesti strādāt, kā arī dzīvot necilvēcīgos apstākļos, vēsta Reuters.

Kāds strādnieks, kurš kopā ar ģimeni mitinās mazā koka būdā, atklājis, ka dienā viņam jānovāc no 110 līdz pat 200 kilogramiem zemeņu. Par šādu darbu viņš nedēļā saņem no 56 līdz 79 ASV dolāriem.

2013. gadā ASV kilograms zemeņu vidēji maksāja 5,19 ASV dolārus.

Ieskats zemeņu novācēju dzīvē gūstams raksta galerijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadu ilgušais Lattelecom aktivitātēs balstītā viedā biroja eksperiments apstiprinājis, ka atteikšanās no personīgās darba vietas uzlabo informācijas apriti un samazina izmaksas

Oktobrī aprit gads, kopš komunikāciju tehnoloģiju uzņēmuma Lattelecom darbinieki izbauda aktivitātēs balstītā viedā biroja Mettropole sniegtās priekšrocības. Šobrīd tajā strādā gandrīz 350 cilvēki, un katra jauna nedēļa apliecina – ideja par atteikšanos no fiksētas darba vietas katram darbiniekam izrādījusies pareiza. Telpu apsaimniekošanas un uzturēšanas izmaksas uz vienu darbinieku sarukušas par 40%, darbinieki vairāk apmainās ar informāciju klātienē un ir apmierināti ar jauno kārtību.

Aktivitātēs balstīts birojs no ierastā atšķiras ar to, ka tajā katram darbiniekam nav savas personīgās darba vietas. Ierodoties birojā, var izvēlēties jebkuru brīvo galdu, ieslēgt uzņēmuma piešķirto klēpjdatoru un ķerties pie darba. Darbinieku rīcībā ir sapulču zāles, klusās un projektu zonas, kā arī tējošanas vieta. Šāda darba vide palīdz labāk koncentrēties uz veicamo darbu, uzlabo tā produktivitāti un veicina informācijas apriti, kolēģu sadarbību un dalīšanos profesionālajā pieredzē, jo gan vadītāji, gan padotie strādā vienkopus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālistu veiktā oficiālā ražas prognozēšana liecina – graudiem lielākoties ir vairs tikai lopbarības kvalitāte. Neraugoties uz to, kopraža solās būt salīdzinoši laba – 2629,4 miljoni tonnu, informē LLKC.

Situāciju reģionos LLKC eksperti ieskicē šādi: Kurzemē – ja būs saulains, labības nokulšana šonedēļ varētu noslēgties. Zemgalē – daži saimnieki kulšanu pabeiguši, tomēr vēl ir daļa saimnieku, kuri cer uz saulainu laiku, lai kulšanu pabeigtu. Vidzemē un Latgalēkopumā vidēji nokults ne vairāk kā 50% no visām platībām.

Slapjo lauku nokulšana palielina arī izmaksas saimniekiem, – kaltēšana maksā no 2,85–4,5 eiro/t, kas, kuļot ar 20–22% mitrumu veido aptuveni 25 eiro/t. Ja raža ir aptuveni 6 t/ha, tad kopējie zaudējumi uz hektāru ir līdz pat 150 eiro. Turklāt palielinās degvielas patēriņš kombainiem, kuri strādā uz slapjiem laukiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudkopības izaicinājums – stimulēt kvalitatīva sēklas materiāla izmantošanu; pupas kā proteīna avots piena lopkopībā ļautu ražot nišas produktu – no ĢMO brīvu pienu

Tā secina laikraksta Dienas Bizness un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. «Runājot par graudu kopražu, ir izskanējis tāds skaitlis kā seši miljoni tonnu kopievākums nākotnē, un tas nebūt nav nereāls,» saka biedrības Zemnieku saeima vadītājs Juris Lazdiņš. Dubultot kopievākumu ļautu ražības pieaugums vai arī to zālāju platību izmantošana graudkopībā, kurās neganās lopi – kopumā 300 tūkst. ha. Šīs platības varētu tikt apsētas ar graudiem, turklāt tā būtu iespēja attīstīties vidēja lieluma saimniecībām. Vēl jāpieskaita 300 tūkst. ha lauksaimnieciskajā ražošanā atgriežamās platības. «Ja pašlaik mums ir 650 tūkst. ha platības, pieliekot vēl gandrīz tikpat, iegūsim jau sešus miljonus tonnu kopražu. Tāpēc šādas prognozes nebūt nav absurdas,» pārliecināts J. Lazdiņš. Jāņem gan vērā, ka, graudkopībai arvien attīstoties, vēl vairāk samilzīs arī uzglabāšanas, pirmapstrādes un loģistikas problēmas, par ko DB jau rakstīja 31.03.2016.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Žurnālā Dzīves garša: Dace Rukšāne sapucējas, pat strādājot mājās

Linda Zalāne, 14.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Viss radošais, labākais man ir nācis, sēžot pie sava galda uz sava krēsla jērādas, atļaujoties ik pa brīdim atrauties no darāmā kādam niekam - putnu vērošanai, iziešanai uz terases, burkāna uzgraušanai vai suņa bužināšanai,» Dienas Bizness izdotajam žurnālam Dzīves garša stāsta rakstniece, aģentūras Golin tekstu autore Dace Rukšāne, kura dzīvo nesen uzceltā mājā un, to ceļot, arhitekte Zane Tetere ieplānoja vienu istabu kā kabinetu speciāli rakstnieces vajadzībām.

«Mājās es varu strādāt arī četros no rīta, ja pamostos, vai divpadsmitos naktī. Varu pa dienu aiziet sēnēs vai uz mežu. Man tas ir svarīgi - neierāmēties. Būtībā man ir divas darbavietas - viena kabinetā nopietnākiem darbiem, bet otra viesistabā pie galda. Izvēlos katru reizi to, kas vairāk rezonē konkrētajam darbam. Viesistabā man mazliet traucē tas, ka reizēs, kad atnāk ciemiņi vai ģimene grib kopīgi paēst, man visi savi loriņi ir kaut kur jānovāc, un tas ir ķēpīgi. Toties viesistabā es pa logu redzu putnu barotavu, tāpēc ziemā vairāk strādāju tur, nevis kabinetā,» viņa stāsta.

Žurnālā Dzīves garša: Māja ir jāceļ tad, kad nav naudas

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Precizē kārtību tiešo maksājumu saņemšanai lauksaimniekiem

Žanete Hāka, 28.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien, 28.aprīlī, precizējusi tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem, pagarinot atsevišķu iesniegumu iesniegšanas termiņu, precizējot zālāju masas novākšanas prasību un precizējot nosacījumu, kā noteikt gadu, kad juridiskas personas saimniecība uzskatāma par gados jauna lauksaimnieka dibinātu, informē Zemkopības ministrija.

Tā kā šogad pagarināts vienotā iesnieguma iesniegšanas termiņš, tad valdība noteikumos precizējusi iesniegumu iesniegšanas termiņu arī mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas dalībniekiem - līdz 15.jūnijam. Tāpat valdība arī līdz 1.maijam pagarinājusi termiņu iesniegumam lauku bloku precizēšanai, lai lauku bloku kartēs paspētu iekļaut informāciju un precizējumus, kas var rasties tādēļ, ka šogad lauksaimniekiem būs pienākums deklarēt visu lauksaimniecības zemi un zaļināšanas maksājums (par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi) paredz prasību deklarēt ekoloģiski nozīmīgo platību.

Precizēts arī, ka līdz 15.augustam nopļautajai zālei jābūt novāktai neatkarīgi no pļaušanas reižu skaita. Tas nozīmē, ka nopļautā zālē ir jānovāc līdz 15.augustam. Taču, veicot pļaušanu pēc 15.augusta, nopļauto zāli var atstāt uz lauka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alsviķu pagasta zemnieku saimniecībā Zelmeņi 1 saimnieko Dace Broka un Kaspars Vaļinieks. Viņi kļūst arvien atpazīstamāki ar ozolzīļu, cigoriņu un miežu kafijas dzērienu Mājas dzēriens, tirgojoties mājražotāju tirdziņos, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

Zelmeņos 1 viņi saimnieko trešo gadu. «Gribas strādāt pašiem sev un panākt, lai pienāk tāds brīdis, kad, strādājot tikai savā saimniecībā, varam nopelnīt ģimenei iztiku – nu un vēl vasarā aizbraukt uz Maljorku!» smaidot saka Kaspars

Mājas dzērienu viņi gatavo trīs gadus un atzīst – kamēr nonāk līdz galaproduktam, process ir diezgan garš un prasa daudz laika, turklāt viss ir roku darbs. Mājas dzēriens sastāv no 40 procentiem cigoriņu, tikpat miežu un 20 procentiem ozolzīļu. Cigoriņi un mieži tiek audzēti savā saimniecībā, ozolzīles salasītas no dabas dotā.

Šī ir tradicionālā kafija, kādu agrāk laukos vārīja vecmāmiņas – saukta arī par bērnu kafiju. Šis dzēriens esot lieliska alternatīva tiem, kuri vēlas atradināties no īstās kafijas regulāras lietošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas likumdevēji jau kopš dzīvokļu un zemes privatizācijas nokļuvuši sprukās, mēģinot izstrēbt pašu radīto jucekli.

Privatizācijas gaitā dzīvokļi daudzdzīvokļu mājās nonāca iedzīvotāju īpašumā, bet zeme zem šīm mājām daudzos gadījumos tika atdota vēsturiskajiem īpašniekiem. Zemes nomas attiecības sāka regulēt ar piespiedu nomu. Valsts, mēģinot atvieglot nomas slogu iedzīvotājiem, pērn noteica nomas maksas samazinājumu, bet Satversmes tiesa to atcēla. Vieni nevēlas maksāt, otri vēlas iedzīvoties. 6% no zemes kadastrālās vērtības – daudz vai maz? Tieši argumentāciju apstrīd Satversmes tiesas lēmums, bet Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti ir apņēmības pilni piespiedu nomas vietā pilnībā likvidēt dalīto īpašumu, kas, viņuprāt, atrisinātu problēmu. Neskaitāmi «bet», «vai» un «tomēr» ir pašos deputātu piedāvājumos, kā likvidēt dalīto īpašumu. Ideāli būtu, ja zemi atpirktu dzīvokļu īpašnieki. Šo risinājumu apšauba viņu pārstāvji. Naudas pirkumiem nav. Pensionāri nereti atbild vienkārši: «Mūsu mūžam pietiks ar to, kā ir, tālāk kaut ūdensplūdi!»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrumu partnerībā uzsvars pārbīdīts uz individuālu pieeju un lietišķumu; biznesu gan vājina sabiedrības dilemmas

Austrumu partnerības (AP) Rīgas samita ietvaros notikušajā Biznesa forumā tā rīkošanas partnera ‒ Latvijas Darba devēju konfederācijas ‒ prezidents Vitālijs Gavrilovs nenoguris uzsvēra sociālo partneru dialoga nozīmi ES un austrumu pierobežas partneru starpā. Tas visai uzskatāmi demonstrēja ES vispārējās AP politikas stratēģijas maiņu. To sevišķi likusi pārskatīt Krievijas agresija Ukrainā, kas ir skatāma kontekstā ar iepriekšējo AP samitu Viļņā.

Arī Latvijas ekonomikas ministre foruma atklāšanas diskusijā sacīja, ka ES un AP sadarbība ir tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais posms. Lai to lieki nepārbaudītu un AP ideju ‒ Eiropas vērtībās balstītu sadarbību ar Baltkrieviju, Ukrainu, Moldovu, Gruziju, Armēniju un Azerbaidžānu ‒ vispār uzturētu dzīvu un darboties spējīgu, turpmāk uzsvars būs tieši uz lietišķajām attiecībām, priekšplānā izvirzot uzņēmējus, «kas spēj lietas mainīt», kā to formulēja Eiropas Ekonomisko un sociālo lietu komitejas (EESK) Darba devēju grupas prezidents Jaceks Pjotrs Kravčiks. Arī ekonomikas ministre sarunā ar DB forumā sacīja, ka «galu galā ir jāsaprot ‒ cik liela interese šajās attiecībās būs biznesam, tik liela tā būs arī politiķiem. Tie attiecīgi nosvērsies par labu kādam no virzieniem – austrumiem vai rietumiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru