Vidzemes Augstskolā, Valmierā, norisinājusies virtuālās un papildinātās realitātes programmatūras izstrādes radošā darbnīca «AR/VR Hackathon 2018». Uz to bija aicināti programmētāji, grafikas un interfeisa dizaineri, projektu vadītāji un citi interesenti, lai vienotos intensīvā domāšanas un radīšanas sprintā ar mērķi radīt ko jaunu, iemācīties ko nezināmu un apmainīties ar pieredzi.

Divu dienu radošajā programmēšanas un izstrādes maratonā piedalījās 52 dalībnieki no Latvijas, Igaunijas, Meksikas, Ekvadoras, Šveices un Indijas. Galveno balvu, uzņēmuma Overly prēmiju 500 eiro vērtībā, ieguva projekts Green Night. Green Night ir virtuālās realitātes spēle, kurā iespējams pētīt sanatorijas siltumnīcu un, minot mīklas, atklāt vietas noslēpumainību. Savukārt veicināšanas balvu no LIAA Valmieras biznesa inkubatora ieguva projekts OnBoard - fizioterapijas trenažieris, kuru papildina virtuālās realitātes spēle.

«Jau otro gadu Latvijā tiek rīkots Baltijā vienīgais virtuālās un papildinātās realitātes hakatons. Ļoti liels prieks, ka šogad to apmeklēja divas reizes vairāk dalībnieku nekā pērn,» stāsta Ainārs Kļaviņš, pasākuma organizētājs, uzņēmuma Overly līdzdibinātājs.

Medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Exonicus Trauma Simulator" ir ieguvis finālista statusu konkursa "VRAwards" kategorijā "Gada virtuālās realitātes veselības aprūpes risinājums" (VR Healthcare of the Year).

Konkursa rīkotāji šajā kategorijā izceļ projektus, kas labvēlīgi maina veselības aprūpes nozari, apbalvojot gan biznesam, gan patērētājiem domātus produktus ar skaidru tirgus izpratni.

"Būt starptautiskā konkursa "VRAwards" finālā "Exonicus Trauma Simulator" nozīmē būt starp vislabākajiem virtuālās realitātes veselības aprūpes risinājumiem visā pasaulē. Konkurentu vidū ir Bostonas, Denveras un Oksfordas risinājumi," biznesa portālam db.lv teic Jānis Kondrāts, "Exonicus" līdzdibinātājs.

Konkurss "VRAwards" notiek ceturto reizi. Lai izceltu sasniegumus virtuālās realitātes jomā, konkursu rīko starptautiskā paplašinātās realitātes organizācija "AXIR" (The Academy of International Extended Reality). Fināls notiks 2020. gada 12. novembrī.

2017. gada Samsung kamera Gear 360 sniedz lietotājam iespēju svarīgos notikumus bez piepūles iemūžināt 360 grādu video un izdzīvot tos vēlreiz virtuālās realitātes brillēs

Pašreizējo pusaudžu bērnība dāsni dokumentēta tūkstošiem digitālās fotogrāfijās, šajā desmitgadē dzimušie bērni kādu dienu varēs atcerēties pirmos soļus, skatoties video un GIF failus, bet nākamās desmitgades mazuļu piedzīvojumi, visticamāk, jau tiks iemūžināti 360 grādu ierakstos un atskaņoti virtuālās realitātes brillēs. Scenārijs ir diezgan ticams, ņemot vērā jaunākās tendences un ražotāju, jo īpaši Samsung, apņemšanos sagādāt klientiem šādu iespēju. Korejiešus var saprast. Viņi ar pilnu krūti metušies virtuālās realitātes jomas attīstīšanā, taču tajā saturs neaug tik ātri, kā gaidīts. Tādēļ atliek tā veidošanā iesaistīt pašus lietotājus, iedodot viņiem attiecīgu instrumentu. Un tā ir 360 grādu leņķī filmējoša kamera Gear 360, kas šogad piedzīvo jau otro paaudzi.

Rīgā atvērts virtuālās realitātes klubs, kurā tiek izmantotas HTC VIVE ķiveres. Aptuvenais investīciju apjoms šajā projektā sasniedz 58 tūkstošus eiro, biznesa portālam db.lv pastāstīja kompānijas Mysteria, kura attīsta šo projektu, vadītājs Jurijs Boičuks.

Kompānija Mysteria izklaides industrijā darbojas no 2013. gada. Kompānijas pamatnodarbošanās līdz šim bijušas tā sauktās kvest spēles reālajā laikā - dalībniekiem ierobežotā laikā nepieciešams izkļūt no slēgtas telpas. Virtuālās realitātes klubs Mysteria VR atvērts tajā pašā adresē, kurā tiek piedāvātas kvest spēles - Rīgā, Brīvības ielā.

«Mūsu plānos ir atvērt desmit spēļu klubus visās Baltijas valstīs - Rīgā, Jūrmalā, Viļņā, Kauņā, Tallinā, Pērnavā, Tartu un citviet,» sacīja J. Boičuks.

Spēļu klubā Mysteria VR ir ierīkotas trīs spēļu vietas ar virtuālās realitātes ķiverēm HTC VIVE. Spēlētāji pārvietojas reālā telpā, kontaktējoties ar virtuāliem personāžiem un priekšmetiem.

Vasaras mēnešos finanšu tirgos bija vērojamas neierasti lielas svārstības, kam iemesls bija 2 zīmīgi procesi - jauni Eirosistēmas monetārās politikas stimuli un Lielbritānijas balsojums par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) jeb Brexit.

Ir pienācis rudens, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēde par monetārajiem jautājumiem ir aizvadīta bez jaunu pasākumu izziņošanas, nosaukums "Brexit" aizvien retāk parādās ziņu virsrakstos un, šķiet, ka atkal esam sasnieguši līdzsvara stāvokli. Līdz šim vienīgais taustāmais rezultāts no gaidāmās Lielbritānijas izstāšanās no ES ir Anglijas Bankas atsāktie monetārās politikas stimulēšanas pasākumi. Šajā rakstā atskatīšos uz aizvadīto mēnešu notikumiem no finanšu tirgu perspektīvas, kur esam tagad un ko sola nākotne.

Ko Brexit nozīmētu Londonai kā finanšu centram?

Aizsākot jauno mācību gadu, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierzinātņu vidusskolā (IZV) atklāta «Latvenergo» virtuālās realitātes telpa.

Virtuālās realitātes telpa sniegs iespēju ar tehnoloģiju palīdzību atrasties dažādās vidēs, kurās realitātē viesoties nav iespējams, kā arī veikt dažādas darbības, kuras īstajā dzīvē būtu pārāk bīstamas, dārgas vai pat neiespējamas. Telpa aprīkota ar pieciem virtuālas realitātes komplektiem, kas ļauj interaktīvi darboties virtuālajā realitātē. Virtuālās telpas iespējas ir plašas un daudzveidīgas – to varēs izmantot, apgūstot ģeogrāfiju, vēsturi, bioloģiju, astronomiju, gan veikt eksperimentus ķīmijā, gan pārbaudīt fizikas likumus un daudz ko citu. Tehnoloģiskais aprīkojums ļauj strādāt 3D vidē, tāpat to ir iespējams izmantot dažādu sistēmu modelēšanai.

Jau kādu laiku dzīvojam laikmetā, kad naudas tirgus likmes ir atgriezušās pozitīvā teritorijā un pakāpušās līdz līmeņiem, kas kredītņēmēju maciņus padarījuši krietni vien plānākus. Daudzi kredītņēmēji nepacietīgi gaida, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) sāks mazināt likmes.

Pēc ECB Padomes 11. aprīļa sanāksmes paziņojumā presei pieļauts iespējams procentu likmju samazinājums. Runājot par likmju samazināšanu, ECB prezidente Kristīne Lagarda uzsver, ka ECB Padomes lēmums atkarīgs no ienākošajiem datiem, tostarp par novērtējumu, kad inflācija atgriezīsies ECB noteiktā mērķa – 2 % vidējā termiņā – līmenī. Daudziem no mums šāda komunikācija varētu šķist pārāk abstrakta un gribētos konkrētākas atbildes par procentu likmju attīstību nākotnē.

Šajā rakstā iepazīstināšu ar vairākiem avotiem, kam ne vien seko līdzi politikas veidotāji, bet kas ikvienam ekonomikas dalībniekam var sniegt informāciju par procentu likmju virzību nākotnē.

Virtuālās realitātes (VR) studija PlatformaVR Latvia līdz gada beigām plāno investēt jaunās bezvadu virtuālās realitātes tehnoloģijās, tādējādi uzlabojot spēļu procesu, kā arī iecerēts papildināt kvesta spēļu piedāvājumu, biznesa portālam db.lv pastāstīja Andrejs Gospodarjovs, PlatformaVR Latvia līdzdibinātājs.

PlatformaVR Latvia šobrīd piedāvā vienu kvesta spēli, kuras idejas pamatā ir atrisināt sarežģītus uzdevumus limitētā laikā komandā līdz 4 cilvēkiem.

Attīstot piedāvājumu, bezvadu virtuālās realitātes tehnoloģijās plānots ieguldīt no 10 līdz 15 tūkstošiem eiro un sadarboties ar Taivānas viedtālruņu un planšetdatoru ražotāju HTC. Ar HTC Vive sensoru palīdzību telpa tiek pārvērsta virtuālā 3D pasaulē, kurā lietotājs var brīvi pārvietoties un, izmantojot kontrolierus, veikt dažādas darbības. «Šāda veida tehnoloģijas pašas pa sevi ir ļoti dārgas. Svarīgi ir sastrādāties ar ražotāju,» komentē A. Gospodarjovs.

Šobrīd VR ķivere ir savienota ar vadu un monitoru, kas nodrošina gan ierīces uzlādi, gan arī savienojumu ar ekrānu, bet nākotnē, ieviešot jauninājumus, tiks izmantota bezvadu virtuālās realitātes tehnoloģija. Jaunajām tehnoloģijām tiek ražotas vieglas mugursomas ar baterijām, kas bezvadu režīmā gan uzlādē, gan arī pārraida VR ķiveres signālus uz televizoru, lai citi cilvēki varētu redzēt spēlētāja VR ceļojumu.

Vecrīgā, Jēkaba un Smilšu ielas stūrī šonedēļ norisinājās vērienīgi filmēšanas darbi projektam Rīga pirms 100 gadiem, virtuālā realitāte.

Uzņemtais materiāls būs skatāms kā pastāvīgs video objekts - virtuālās realitātes video tālskatis vairāku gadu garumā. Šis būs pirmais šāda veida objekts Austrumeiropā, kur virtuālās realitātes video tālskatis tiek pielāgots tieši tūrisma mērķiem.

Apkārtne, kurā šobrīd atrodas bankas BlueOrange ēka, Biržas nams, Latvijas Radio un vairāki restorāni, tika pārvērsta tāda, kāda tā varēja izskatīties pirms 100 gadiem: pa Jēkaba un Smilšu ielām kursē retro tramvajs, brauc zirga pajūgi, pastaigājas atbilstošā 20.gs. stilā ģērbušās dāmas un kungi, spēlējas bērni, kārtību uzrauga policisti, savas preces piedāvā ielu pārdevēji.

Pirms 100 gadiem Rīga bija viena no modernākajām pilsētām Eiropā, un, pateicoties virtuālās realitātes filmai, to visu varēs piedzīvot jebkurš interesents - tūrists vai rīdzinieks.

Samsung jaunākās paaudzes virtuālās realitātes iekārtu Gear VR papildinājis ar plaukstā turamu vadības pulti

Aizritējis pusotrs gads, kopš pasaulē lielākais mobilo viedierīču ražotājs Samsung laida tautās pirmās masu tirdzniecībai paredzētās pašu izgatavotās virtuālās realitātes brilles. Tolaik tirgū bija manāms optimistisks satraukums, ka salīdzinoši lētās Gear VR varētu iedot pamatīgu spērienu snaudošajai daudzsološajai izklaides sfērai. Lai arī zināms progress ir novērojams, kopumā ar virtuālās realitātes iedzīvināšanu masās nav veicies tik labi, kā varētu vēlēties. Tādēļ Samsung atkal mēģina uzkurināt patērētāju interesi, laižot klajā Gear VR 2 jeb virtuālās realitātes briļļu otro paaudzi.

Dizains

Uzreiz jāapbēdina visi, kuri gaidīja kaut ko jaunu, neredzētu un revolucionāru. Gear VR 2 pamatvilcienos ir priekšgājēja klons. Tāda pat ar elastīgām saitēm uz galvas uzliekama plastmasas kastīte, kurā var ievietot kādu no pēdējo trīs gadu Samsung flagmaņu sēriju telefoniem. Brilles joprojām ir diezgan masīvas. 20 centimetrus platas, gandrīz 10 augstas un 12 centimetrus izvirzītas uz priekšu. Vienas pašas tās sver 345 gramus, bet ar ievietotu tālruni svars pārsniedz puskilogramu. Lai korpuss turētos pie sejas pietiekami stingri, siksnas jāpievelk diezgan cieši. Te glābj apmaļu mīkstā auduma apdare, kas pasargā no plastmasas iespiešanās ādā. Tomēr pat ar visu to brilles nav gluži tik ērtas, lai skraidītu pa istabu un fiziski līdzdarbotos virtuālās pasaules izklaidēs. Taisnības labad jāsaka, ka pagaidām pieejamais saturs paredz minimālas lietotāja kustības – grozīt visapkārt galvu, sasvērties, ietupties, pastiepties. Tas arī viss. Sapņi par īstu virtuālo realitāti, kurā var jozt pa tukšu laukumu un mānīt sevi ar domu, ka apkārt ir pasaules sporta zvaigznes, visādi mošķi vai citi spēļu varoņi, jāatliek uz tālāku nākotni.

Ilgtermiņā piektās paaudzes mobilo sakaru tīkls jeb 5G palīdzēs radīt jauna veida pakalpojumus un produktus, kas iepriekš neeksistēja

Tā biznesa portālam db.lv saka inkubatora un akseleratora "Founders Space" vadītājs Stīvs Hofmans (Steve Hoffman). Paredzams, ka 5G nesīs daudz pārmaiņu un tās būs visaptverošas, tomēr viņu bažīgu dara šīs tehnoloģijas izmaksas, kas varētu bremzēt tās izplatību.

Jūsu prezentācija "5G Techritory" konferencē bija "5G – pārspīlēta sajūsma vai cerība globālai digitālai nākotnei" (5G – hype or hope for global digital future). Kā jums šķiet – 5G tiek uzņemts ar pārspīlētu sajūsmu vai tomēr tā sniegtās cerības ir lielākas?

Vienmēr, kad ir kāda jauna tehnoloģija, piemēram, mākslīgais intelekts, blokķēde vai virtuālā realitāte, ir liela ažiotāža. Runājot par 5G patieso potenciālu, man ir lielas cerības, jo no tā tiešām būs taustāmi rezultāti. Tāpēc es teiktu, ka ir daudz cerību, ne tikai ažiotāža.

2020. gadā "Exonicus" plāno uzsākt A līmeņa investīciju raundu ar mērķi piesaistīt 2,5 miljonus eiro.

"2020. gads solās būt tikpat bagātīgs un aizraujošs kā iepriekšējais. Augs gan produkta pieprasījums, gan interese, kas jau šobrīd ir vērā ņemama. Plānojam noslēgt vairākus darījumus ar ASV militārajiem medicīnas centriem. Tāpat vēlamies veiksmīgi iesniegt projekta pieteikumu Eiropas aizsardzības fonda projektam. Vēlamies uzsākt A līmeņa investīciju raundu ar mērķi piesaistīt 2,5 miljonu eiro finansējumu no investoriem, kas ļautu mums aktīvāk piedalīties industriju konferencēs, palielinātu produkta izstrādes jaudu ar mērķi 2023. gadā sasniegt desmit miljonu eiro apgrozījumu," teic Jānis Kondrāts, "Exonicus" līdzdibinātājs.

Šogad medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Anatomy Next" tika reorganizēts un tagad "Exonicus" attīsta virtuālās realitātes traumu simulatoru, bet "Anatomy for Sculptors" un "Anatomy Labs" strādā ar anatomijas izglītību.

Šobrīd medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Anatomy Next" ir reorganizēts un "Exonicus" attīsta virtuālās realitātes traumu simulatoru, bet "Anatomy for Sculptors" un "Anatomy Labs" strādā ar anatomijas izglītību

"Vasara bija ļoti smaga "Exonicus" darbībā, jo notika ilga un sarežģīta kompānijas reorganizācija, kā rezultātā uzņēmums sadalījās divos atsevišķos uzņēmumos. No "Exonicus" atdalījās divas biznesa līnijas - "Anatomy for Sculptors" un "Anatomy Labs"," stāsta Jānis Kondrāts, "Exonicus" līdzdibinātājs.

Šobrīd "Exonicus" nodarbojas ar traumas simulatora "Trauma Simulator" attīstīšanu. Tas ir virtuālās realitātes neatliekamās medicīniskās palīdzības treniņu simulācijas rīks, kas mediķiem, ārstiem, veselības aprūpes speciālistiem un medmāsām palīdz apgūt prasmes un uzturēt sagatavotību sarežģītām situācijām. "Trauma Simulator" produkta pirmo versiju ir iegādājušies un palīdzēja izstrādāt ASV militārās medicīnas centrs "Madigan Army Medical Center".

“Realitāte ir tikai ilūzija, kaut arī ļoti noturīga.” - šis Alberta Einšteina izteiciens ir ļoti bieži citēts, it īpaši interneta vidē, lai gan daudzi apšauba tā autentiskumu. Tomēr minētais izteiciens diezgan trāpīgi raksturo mūsu subjektīvo uztveri par to, kas ir ap mums – reālo pasauli. Jau no seniem laikiem cilvēki ir centušies izzināt šo pasauli ar objektīvu mērījumu palīdzību un šo mērījumu attēlošanu grafiskā formā – kā kartes un plānus, kas papildināti ar skaitlisku un aprakstošu informāciju. Šis reālās pasaules atspoguļojums parasti ir divās dimensijās, t.i., plakans, ko noteica informācijas iegūšanas, glabāšanas un apstrādes tehniskās iespējas.

Pēdējos gados arvien biežāk ikdienā dzirdam tādus jēdzienus kā 3D modelis, Viedā pilsēta (SmartCity) vai realitātes modelis. Arī SIA MikroKods pēdējā gada laikā mērķtiecīgi uzkrājusi vērā ņemamu pieredzi realitātes modeļu izstrādē, sagatavojot vairāku kultūrvēsturisku un infrastruktūras objektu 3D modeļus, kurus iespējams apskatīt demonstrāciju vietnē un video versijā.

Ņemot vērā, ka uzmērīšanas tehnoloģiju attīstība pēdējā desmitgadē ir devusi iespējas atsevišķu mērījumu vietā iegūt masveida datus par reālo pasauli, kas ļauj šo pasauli datorizētā vidē attēlot trijās dimensijās (3D) ar tādu detalizācijas pakāpi, kas jau ir salīdzināma ar pašu reālo vidi. Šīs mērīšanas metodes ir ieguvušas apzīmējumu “realitātes iegūšana” (Capturing Reality), kas faktiski nozīmē realitātes detalizētu dokumentēšanu. Šobrīd datu iegūšanai par reālo vidi galvenokārt pielieto divas metodes – 3D lāzerskenēšanu un modernizēto fotogrammetriju. Uzņēmums SIA MikroKods piedāvā kompānijas Bentley Systems fotogrammetrijas risinājumu ContextCapture, ar kuru veidotos 3D modeļus var izmantot atsevišķi vai iekļaut inženierprojektos ar datorizētās projektēšanas (CAD) un būvniecības informācijas modelēšanas (BIM) programmatūras palīdzību.

«Kompānija Microsoft man nepasūtīja, lai izveidoju papildinātās realitātes brilles HoloLens, man neteica: Aleks, ej un izdomā HoloLens,. Pie šī izgudrojuma strādāja vesela cilvēku komanda 10 gadus, tādēļ es uzskatu, ka tā ir mūsu kopīgā ideja,» sarunā ar DB saka papildinātās realitātes briļļu izgudrotājs Aleks Kipmans.

Aleks dzimis Brazīlijā, un Microsoft strādā jau 16 gadus, un pēdējos 10 gadus saistīts ar mākslīgā intelekta tehnoloģiju un papildinātās realitātes projektiem. «Šie projekti ir saistīti viens ar otru – mākslīgais intelekts un HoloLens. Var teikt, ka šim darbam esmu veltījis pēdējos 10 savas dzīves gadus,» uzsver Aleks. «Mākslīgā intelekta izgudrojumi var aizņemt visu dzīvi, tā nav viena ideja vai izgudrojums, tas ir vesels, sarežģīts komplekss. Ja vēlies izgudrot hologrammu vai kādu produktu, ko uzvilkt galvā – tā ir viena ideja. Mēs drīzāk domājam un strādājam pie tā, kā attīstīt mākslīgo intelektu un vienlaicīgi radām produktus.»

Viņš uzskata, ka aiz izgudrojuma vienmēr stāv komanda. «Uzdevumi, kas jārisina inovatoriem, vienmēr ir ļoti sarežģīti, un es neticu, ka ar tiem spēj tikt galā viens cilvēks. Vienmēr pastāv atšķirība starp inženieriju un zinātni. Inženieri vienmēr domā par inovāciju pielietošanu. Es esmu inženieris, un es nekad nedomāju par izgudrojumu tikai izgudrojuma pēc,» viņš uzsver.

Lai potenciālos darba ņēmējus iepazīstinātu ar dažādām darba situācijām, mobilo sakaru operators «Tele2» uzsāks personāla atlases procesā izmantot virtuālās realitātes testus. Pateicoties Gear virtuālās realitātes (VR) brillēm, jau pirmajā darba intervijā kandidātiem būs iespēja nokļūt reālās darba situācijās un vērot, piemēram, klientu apkalpošanas centru darbību un konsultantu ikdienu. Tāpat tiks piedāvāta iespēja iepazīties ar «Tele2» biroja darbu.

Virtuālā realitāte būs pieejama ne tikai potenciālajiem kandidātiem, bet arī esošajiem «Tele2» darbiniekiem. Šā gada decembrī uzņēmums biroja atpūtas istabu aprīkoja ar HTC VR brillēm, kas ir labākā un kvalitatīvākā virtuālās realitātes sistēma tirgū. Ikviens darbinieks tagad varēs atpūsties no intensīva darba, smelties iedvesmu un enerģiju virtuālajā pasaulē. Darbiniekiem būs pieejamas vairākas spēles, kā arī «Google Earth» virtuālā programma, kas ļauj burtiski nokļūt jebkurā pasaules malā. Plānots, ka VR spēļu piedāvājums «Tele2» atpūtas istabā nepārtraukti palielināsies.

Kopā ar VR briļļu pieredzi no septembra jauno darbinieku meklēšanā tiek iesaistīts arī čatbots jeb karjeras asistente Ieva. Čatbots uzrunā potenciālos darba ņēmējus «Messenger» platformā, piedāvājot viņiem vakances un stāstot par «Tele2» ikdienu. Līdz šim Ieva ir palīdzējusi vismaz 200 potenciālo darbinieku piesaistē.

Arvien lielāks daudzums datu paver arī daudz plašākas iespējas tos izmantot, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Datu ir arvien vairāk un vairāk, un vienlaikus ir plašākas iespējas tos apstrādāt. Taču tas nav tā, ka būtu noticis lielais sprādziens un vienā dienā mēs pēkšņi būtu atklājuši lielos datus. Tas notiek pakāpeniski. Nevar pieņemt, ka tagad ir lielie dati un jaudīgi datori, kas tos vienkārši apstrādā. Nē, ir arī jādomā par gudriem veidiem, kā ar tiem rīkoties. Dažreiz ir tā, ka joprojām nav tik spējīgu datoru, bet ir iespējams tos apstrādāt, ja paskatāmies uz datiem gudri, programmējam vai izmantojam tos citādi,» norāda Lora Le Bāre (Laure Le Bars), Eiropas Lielo datu asociācijas (The Big Data Value Association) viceprezidente un pētniecības direktore. Tā ir industrijas izveidota bezpeļņas organizācija, kas apvieno vairāk nekā 200 biedru no visas Eiropas. Asociācija ir Eiropas Komisijas partneris lielo datu privātās un publiskās partnerības programmas ieviešanā, lai īstenotu kopīgu redzējumu par to, ka Eiropa ir pasaules līdere lielo datu pievienotās vērtības radīšanā. Organizācijas mērķis ir attīstīt inovāciju ekosistēmu, kas veicinās datu un mākslīgā intelekta virzītu digitālu transformāciju Eiropā, lai sniegtu maksimālu ekonomisko un sociālo labumu.

Dažādās nozarēs un organizācijās populāri ir rīkot tehnoloģiju maratonus jeb t.s. hakatonus; sākumā tos organizēja galvenokārt jaunuzņēmumu vidē, bet tagad tie nav sveši arī lielajiem uzņēmumiem, ceturtdien,21.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Hakatons, ko latviešu valodā mēdz dēvēt par tehnoloģiju maratonu, ir 48 stundu ilgs notikums ar mērķi attīstīt kādu ideju, produktu, pakalpojumu vai arī uzlabot kādu esošu procesu uzņēmuma darbībā. «Šāda formāta priekšrocība ir iespēja citas dinamikas apstākļos koncentrēties uz kāda konkrēta jautājuma risināšanu, to darot neierastā darba vidē un formātā un konkrēti šim pasākumam izveidotā projekta komandā. Mērķis ir 48 stundu laikā izveidot prototipu, ko pēc tam ieviest dzīvē,» skaidro Signe Lonerte, Luminor Grupas Mārketinga un komunikācijas vadītāja.

Hakatona jēdziens ir nācis no IT nozares. «To veido divi angļu vārdi – hacking (apvedceļa vai alternatīvas izveidošana) un marathon (maratons). IT nozares specifika ir iespēja ātri izveidot prototipus, tādēļ ātri kļuva populāri pasākumi, kuros nedēļas nogalē, pēc darba kopā sanāca cilvēku grupas, kuras izstrādāja prototipus savām idejām. Šobrīd šis formāts ir pārceļojis uz visu inovāciju sfēru,» informē Andris Anspoks, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) direktora vietnieks inovāciju jautājumos.

Metaverss. Nākotnes internets. Miksēta realitāte. Interneta revolūcija. Digitālais visums. Jaunākās paaudzes uzņēmējdarbības forma. Digitālās un reālās pasaules līdzāspastāvēšana. Jauna paralēla kibertelpa. Fiziskās, virtuālās un papildinātās realitātes sajaukums. Transformējoša platforma.

To var saukt, kā vien vēlas, taču metaverss ir tikpat neizbēgami tuva realitāte kā fakts, ka pēc nakts vienmēr seko rīts.

Kas sācies kā izklaide, ātri vien kļūst par jaunu uzņēmējdarbības iespēju tiem, kas gatavi spert soli nezināmajā un atklāt jaunās realitātes sniegtās iespējas.

Domājot, ka nekas vairs nevar pārsteigt, jo, šķiet, viss jau ir redzēts, viss jau ir bijis, mēs maldāmies. Vienmēr būs jauni atklājumi, kas mainīs esošo pasaules kārtību. Cik salīdzinoši nesen internets šķita nereāls un drīzāk zinātniskās fantastikas iedvesmots, tik salīdzinoši tuvu jau esam metaversa uzvaras gājienam. Kamēr daudzi par metaversa iespējām vai par tā eksistenci vēl neaizdomājas, tikmēr citi – futūristi – jau būvē savas nākotnes uzņēmējdarbības vīzijas.

Šobrīd aktuālākās jomas jaunuzņēmumu vidū ir finanšu tehnoloģijas, drošība, virtuālā un papildinātā realitāte, mākslīgais intelekts – arī vietējie uzņēmumi strādā šajā virzienā

«Šobrīd aktuāls virziens ir finanšu tehnoloģijas, tajā ieplūst liels investīciju apjoms un pieejamas plašas finansēšanas iespējas. Tāpat aktuāli virtuālās un papildinātās realitātes, 3D drukas un mākslīgā intelekta jaunuzņēmumi. Joprojām aktuāli ir arī lielie dati, nēsājamās ierīces un bezpilotu lidaparāti,» uzskata Anna Andersone, Froont līdzīpašniece un Riga TechGirls kustības iniciatore. Viņa arī novērojusi, ka pasaulē un arī pie mums attīstās viss, kas saistīts ar dalīšanās ekonomiku. Tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ drošība un krāpšanas novēršana būs aktuāla – mēs nupat esam atvērušies un sākuši visā dalīties, tāpēc loģisks nākamais solis ir ieviest mehānismus, lai šī atvērtība ir droša visiem iesaistītajiem. «Šobrīd lielus panākumus gūst platformas, kas ļauj pūlim izdarīt to, ko tajā esošie indivīdi vieni paši paveikt nespētu. Bez klasiskiem piemēriem kā Airbnb un Uber šādas iespējas ir arī daudzās citās nozarēs. Kā piemērus varu minēt pūļa aizdevumu platformas kā Twino, pūļa finansēšanas platformas kā Kickstarter vai Crowdestate, kā arī tādas aplikācijas kā Waze, kas piedāvā datus, kuru avots ir paši lietotāji,» saka Emīls Pakārklis, iPhone Photography School dibinātājs.

Latvijas medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Exonicus" balvu saņēmis zinātniskā konferencē "IMSH 2020" (International Meeting of Simulation in Healthcare), kur tiek demonstrētas jaunākās inovācijas un labākās prakses veselības simulācijās.

"Exonicus" līdzdibinātājs Sandis Kondrāts šo konferenci sauc par pasaules galveno medicīnas izglītības nišas konferenci.

Uzņēmums nodarbojas ar traumas simulatora "Trauma Simulator" attīstīšanu.

Tas ir virtuālās realitātes neatliekamās medicīniskās palīdzības treniņu simulācijas rīks, kas mediķiem, ārstiem, veselības aprūpes speciālistiem un medmāsām palīdz apgūt prasmes un uzturēt sagatavotību sarežģītām situācijām. "Trauma Simulator" produkta pirmo versiju ir iegādājušies un palīdzēja izstrādāt ASV militārās medicīnas centrs "Madigan Army Medical Center".

Jau iepriekš S. Kondrāts norādījis, ka traumas simulācijas rīks ir apvērsums nozarē, jo pat mūsdienās ASV armijā neatliekamās palīdzības mācīšanās notiek uz manekeniem un lellēm fiziskā telpā. Dažreiz tiekot algoti aktieri, kuri tēlo, ka cieš sāpes. "Mūsu spēle identiskas situācijas rāda virtuālajā realitātē," viņš apgalvo.

Latvijas uzņēmums "UXDA" izveidojis nākotnes bankas dizaina konceptu, kas demonstrē, kā varētu izskatīties nākotnes virtuālās (VR, virtual reality) un paplašinātās realitātes (AR, augmented reality) banka.

Video redzama aina no "nākotnes". Cilvēks apsēžas kafejnīcā Doma laukumā, uzliek brilles un viņa priekšā paveras bankas hologramma, ko var pārvaldīt ar roku kustībām. Virtuālā realitāte jau ir labi pazīstama cilvēkiem, kuri nodarbojas ar videospēlēm. Tomēr nākotnē paredzams, ka virtuālā un paplašinātā realitāte kļūs par neatņemamu mūsu ikdienas sastāvdaļu, stāsta Aleksandrs Krēgers, UX stratēģis, "UXDA" dibinātājs un vadītājs

Izveidojot savu vīziju par to, kā varētu izskatīties nākotnes banka, "UXDA" vēlējies iedvesmot pasaules finanšu industriju.

Jautāts, cik tālā nākotnē, pēc uzņēmuma aplēsēm, ir iespēja, ka šādas tehnoloģijas tiks ieviestas reālajā banku vidē un nonāks pie patērētājiem, Aleksandrs Krēgers biznesa portālam db.lv stāsta: "AR (paplašinātās realitātes) iespējas jau tiek izmantotas inovatīvāko Fintech produktu vidū. Piemēram, ASV finanšu uzņēmums "Acorns" projicē savas mobilās lietotnes izvēlni uz maksājuma kartes. Lai to izbaudītu, jāizmanto mobilā tālruņa ekrāns. Tomēr, lai šāda veida tehnoloģijas kļūtu par neatņemamu mūsu ikdienas sastāvdaļu, nevis ekstru, nepieciešams attīstīt tehnoloģiskās iespējas un ierīces, piemēram, AR brilles (tādas, kādas redzamas "UXDA" izveidotajā nākotnes bankas dizaina konceptā). Šobrīd ar šādu tehnoloģiju izstrādi nodarbojas vairāki uzņēmumi un jau ir iespējams iegādāties tamlīdzīgas ierīces. Tomēr to kvalitāte un iespējas patlaban ir vēl diezgan tālu no tā, lai kļūtu par cilvēku dzīvesveida sastāvdaļu.

Sekojot globālām izmaiņām darba tirgū, stratēģiskās cilvēkresursu vadības konsultāciju uzņēmums "ERDA" savā darbā ieviesis virtuālās realitātes tehnoloģiju.

Sadarbojoties ar Izraēlā bāzēto uzņēmumu "Actiview", kas šobrīd starptautiskā līmenī šo pakalpojumu jau piedāvā gan dažādām valsts un privātā sektora iestādēm, gan īpaši specifiskām profesijām, piemēram, militārajā jomā, jurisprudencē un klientu apkalpošanā, "ERDA" piedāvās uzņēmumiem veikt darbinieku kompetenču novērtēšanu caur praktiskiem "spēles un simulācijas" uzdevumiem ar virtuālās realitātes tehnoloģiju palīdzību.

Ar šo novērtēšanas metodi uzņēmumi varēs gūt gan plašāku ieskatu par darbinieka uzvedību un sniegumu, gan sagatavot pilnvērtīgu apkopojumu par kandidāta praktiskajām iemaņām un kompetencēm.

Pērn "ERDA" veiktajā cilvēkresursu vadības standarta pētījumā no aptaujātajiem uzņēmumiem tikai 41% atzinis, ka izmanto tehnoloģiskus rīkus cilvēkresursu vadības procesos.

Jaunākās tendences tirgū liecina, ka tehnoloģiju kompānija Apple patlaban izstrādā savas viedās brilles, raksta Business Insider.

Apple šonedēļ paziņojusi, ka iegādājusies mazu Kolorādo kompāniju Akonia Holographics, kas ražo lēcas papildinātās realitātes brillēm, tādēļ šķiet, ka kompānija lēmusi pēc kāda laika tirgum piedāvāt viedās brilles.

Akonia Holographics nav plaši pazīstams uzņēmums, un, lai gan publiski paziņots par iegādes cenu, tas bijis mazs pirkums, tomēr šis darījums liecina, ka Apple strādā pie papildinātās realitātes briļļu izveides.

Līdzšinējā pieredze liecina, ka parasti Apple iegādājas tādus uzņēmumus, kuri darbojas sfērā, kurā tiek izstrādāti Apple interesējošie produkti. Iepriekš Apple iegādājusies vairākas kompānijas, kas strādā papildinātās realitātes produktu ražošanā.

Tehnoloģiju kompānija Apple, kas patlaban meklē vēl kādu veiksmes stāstu kā iPhone, strādā pie tehnoloģijas paplašinātās realitātes brillēm, raksta Bloomberg.

Produkts varētu būt gatavs 2019.gadā un kompānija to varētu sākt piegādāt pircējiem jau 2020.gadā, informējušas personas, kas pārzina kompānijas darbību.

Atšķirībā no tirgū esošajām virtuālās realitātes brillēm, kuras kā ekrānu un «smadzenes» izmanto viedtālruni, Apple iekārtai būs pašai savs ekrāns un to vadīs jauns čips un operatīvā sistēma. Produkta attīstības grafiks ir diezgan agresīvs un var mainīties.

Apple atteicies komentēt šīs ziņas.

Martā Bloomberg rakstīja, ka Apple pirms pāris gadiem sāka vākt komandu, kas strādās ar paplašinātās realitātes projektiem.