Būvniecība un īpašums

Intervija: Sapņot, domāt un kritiski visu apšaubīt

Kārlis Vasulis, speciāli DB, 10.06.2016

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Sapņot, domāt un kritiski visu apšaubīt – padomu jaunajiem speciālistiem intervijā Dienas Biznesam dod Igaunijas Nacionālā muzeja un Parīzes inovatīvo projektu konkursa Reinventer Paris uzvarētāja – topošā Realimenter Massena torņa – projekta arhitekte Lina Gotmē.

Fragments no intervijas.

Jūs lasāt lekcijas par apstākļiem un procesu, kas ļauj arhitektūru uzskatīt par izcilu, līdz ar to jautājums – kādas, jūsuprāt, ir šīs īpašības?

Jautājums, kas ir laba arhitektūra, ir sarežģīts un zināmā mērā pat ezotērisks. Es cenšos to pagriezt citā gultnē. Jautājums «kas ir laba arhitektūra?» savā ziņā ietver nosodošu, kā arī egocentrisku attieksmi. Vienlaikus, uzdodot šādu jautājumu, parasti neviļus tiek pieņemts, ka arhitektūra nav nekas vairāk kā vidē esošs objekts. Es cenšos to mainīt, mudinot vairāk domāt par to, kāds labums ir no arhitektūras. Ar to es saprotu arhitekta centienus meklēt tādu arhitektūras dimensiju, kas sniedz labumu cilvēkiem, kā arī tādu, kas cilvēkus saved kopā un rada jaunu nozīmi šai nozarei jeb disciplīnai.

Visu interviju Vismaz pagaidām runājam dažādās valodās iespējams izlasīt piektdienas, 10.jūnija laikrakstā Dienas Bizness, 10.-11.lpp.!

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Pelējuma kārta zaptes burkā

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 15.05.2017

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) izmaiņas, kas tiek virzītas Latvijas nodokļu sistēmas reformācijas ietvaros, sniegšot atbalstu mazo algu saņēmēju maksātspējai, atstājot nedaudz vairāk banknošu to maciņos, un pat mazināšot ēnu ekonomiku, jo aplokšņu algu maksāšana un saņemšana daļēji mazināšot šīs netīrās kaites pastāvēšanas jēgu. Tomēr pašlaik, kad pagaidām tik vien kā politiski nospiests gaismas slēdzis reformas telpā, ne mazo algu saņēmēji, ne kāds cits nevar būt drošs par detaļām un niansēm, ko nesīs līdzi pagaidām tikai apspriestās, bet ne nobalsotās izmaiņas.

No līdz šim izskanējušajiem minējumiem par to, kas reāli varētu mainīties, var noprast vairākus IIN likuma atsvaidzinājumus. No likumu paketes tiks izmēzts biznesa vides peltais solidaritātes nodoklis, minimālā alga kāptu par 50 eiro līdz 430 eiro, tiktu noteikts neapliekamais minimums maksātajam 250 eiro apmērā (bet nosacīti lielo algu saņēmējiem – nulle), tiktu palielināts neapliekamais minimums par apgādībā esošiem bērniem par 75 eiro.

Pašvaldības sūrojas, ka šāds solis traumēs to budžetus, lai gan Latvijas vietvaras (kurās pavisam drīz četrus gadus nekustināto gaisu samaisīs vēlēšanu aizkariņu virināšanas radītās brāzmas) nevarētu sūdzēties par apdalīšanu. Kā iepriekš DB uzsvēra Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente Lienīte Caune (24.04.2017.), Latvijas pašvaldības ir top četriniekā Eiropas Savienībā pēc finansējuma apjoma, rēķinot pret kopējiem nodokļu ieņēmumiem. Latvijā pašvaldībām tiek gandrīz piektdaļa no kopējiem nodokļu ieņēmumiem, kas, L. Caunes vērtējumā, ir Šveices līmenis un «augstāk jau vairs nav, kur tiekties». Tiesa, taču prasīt krist zemāk – arī diezgan absurdi. Lai gan, kritiski pārskatot pašvaldību tēriņus, varētu atrast daudz «aplikuma», kas nedaiļo pilsētu un novadu budžetus. Drīzāk pašvaldībās vajadzētu rosināt lielāku interesi par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu un biznesa piesaistīšanu, atvēlot tām daļu no uzņēmuma ienākuma nodokļa. Reģionu aspektā var apšaubīt arī valdības pieteikto aplokšņu algas sērgas slāpēšanos, jo, pieaugot minimālajai algai, neskatoties uz IIN manevriem, likmi nodzenot lejā par trim procentiem un pielīdzinot Igaunijai, kaut kādā mērā varētu pieaugt arī spiediens maksāt no kabatas kabatā. Šīs un citas bažas (plašāk DB 12.05.2017.) nomoka sabiedrību un biznesu, kamēr reformas prāmis savā ziņā cēli turpina savu gaitu. Vēja brāzmas un pa kādai bangai pret prāmja sāniem tā maršrutu neizmainīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

IKT attīstība: Iekaro virsotnes

Sanita Igaune, speciāli DB, 25.05.2017

Signe Bāliņa

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eksportspēja: Trūkst piesardzības kultūras

Didzis Meļķis, 03.08.2017

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Vieglprātība un skopums liedz ieguldīt eksportā saskaņā ar riska izvērtējumu; apdrošināšana risinātu virkni problēmu

Sākot ar pilnīgi liekiem un pat muļķīgiem uzņēmējdarbības riskiem un beidzot ar Latvijas tirdzniecības bilances izkļūšanu no hroniski negatīvajiem rādītājiem – tik plaša spektra risinājumu spēj dot eksporta kredītrisku vadības instrumenti. Neinformētība par tiem Latvijā ir kritiski augsta. Tā secināts attīstības finanšu institūcijas Altum un DB rīkotajā ekspertu diskusijā Riski eksporta tirgos un priekšizpētē.

Priekšapmaksas bremze

Jau pēc gadiem ilgušiem valsts atbalsta pasākumiem eksportētājiem no jaunu tirgu meklējumiem, biznesa sākšanas līdz apjomīgām kredītgarantijām uzņēmēju neinformētība par to, kā arī neticīga attieksme pret šādiem finanšu instrumentiem Latvijā ir ļoti augsta. Dažādās auditorijās tā ir atšķirīga. DB aptaujas rezultāti ir redzami grafikā, un Altum dati ir līdzīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Amerikāņu džinsus izgudroja latvietis

Alans Amrons, amerikāņu izgudrotājs, 40 patentu turētājs, DB viesautors*; Sagatavoja Didzis Meļķis, 26.09.2017

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Kā izgudrotājam man līdzšinējos 68 dzīves gados ir savs «eirēka!» mirkļu krājums – tā milisekunde, kad prātā iešaujas lieliska ideja, kas vēlāk kļūst par patentu un galu galā nonāk lielveikalu plauktos.

Sava mūža labākos gadus esmu bijis izgudrotājs ASV, dzimis un audzis Ņujorkā, kādu laiku pavadījis Dienvidfloridā, bet tagad – Rīgā. Man patīk domāt lielas domas, sapņot ar vērienu un pārvērst savas idejas īstenībā.

Šeit, Latvijā, es beidzot arī sāku sekot savai mūža vēlmei – mācīt. Mācīt, iedvesmot un dalīties savās pieredzēs ar citiem. Vienmēr esmu teicis, ka no citu cilvēku veiksmes stāstiem var daudz ko mācīties, tomēr vēl jo vairāk – no viņu neveiksmēm. Es tās nesaucu par sarūgtinājumiem, nedz arī par izgāšanos, jo vienīgā izgāšanās ir tad, kad padodies. Un vispirms jau tādā gadījumā, ja tu nemaz nepamēģini.

Līmlapiņu izgudrotājs: Esmu vēstures daļa

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Xnet.lv līdzīpašnieks: Bez miljona pat nav ko sākt

Anda Asere, 27.12.2017

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

«Ja šodien kāds man prasa, cik izmaksātu uztaisīt Xnet vai kaut ko līdzīgu, jāsaka, ka patiesībā bez miljona pat nav ko sākt,» laikrakstam Dienas Bizness saka Mārtiņš Švāns, Xnet.lv un SexyStyle.lv līdzīpašnieks.

Runājot pašiem pirmsākumiem – kā radās Xnet, viņš stāsta: «Es pirms tam biju strādājis biroja tehnikas tirdzniecības uzņēmumā, un man jau toreiz šķita, ka mums vajag internetveikalu. Gāju pie vadības ar šādu priekšlikumu, rādīju Amazon un Ebay kā piemēru. Nevarēju pārliecināt par biznesa potenciālu, bet pašam šķita, ka tam ir nākotne. Es ļoti labi saprotu savu tā brīža darba devēju, jo tolaik e-pasta katram cilvēkam vēl nemaz nebija. Sapazinos ar vienu programmētāju un realizējām šo ideju. Sākumā bija biroja tehnika, bet tad pēkšņi visi sāka prasīt telefonus, tosterus. Nebiju gaidījis, ka tas izaugs līdz tam, kas ir tagad, par to varēju tikai sapņot. Ja varētu pagriezt laika mašīnu atpakaļ, es daudz ko darītu citādāk. Ir pieļauts tik daudz kļūdu, veselu grāmatu varētu uzrakstīt.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Efektivitāte jāuzlabo 95% uzņēmumu

Līva Melbārzde, 05.02.2018

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Jebkurā gadījumā ir vērts domāt par energoefektivitāti: gan iegādājoties jaunas, gan lietotas iekārtas. Ideāls brīdis energoefektivitātes pasākumiem ir, ieejot jaunos tirgos un ģenerējot papildu apgrozījumu

Tas izriet no DB un Altum kopīgi rīkotās diskusijas, kurā piedalījās LMT viceprezidente Laura Keršule, Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs, Altum korporatīvās kreditēšanas vadītāja Lija Vītoliņa, kā arī AJ Power valdes loceklis Roberts Samtiņš un Vizulo pētniecības un attīstības direktore Linda Zeltiņa.

Kurām nozarēm prioritāri par energoefektivitāti būtu tagad jādomā?

L. Zeltiņa: Kā ražotājiem mums energoefektivitāte ir ļoti būtiska, jo elektroenerģijas cena atstāj ietekmi uz produktu pašizmaksu. Plānojam šogad visām iekārtām uzstādīt arī viedos skaitītājus, lai monitorētu ražošanas pašizmaksu. Mūsuprāt, mēs tādējādi varēsim būt vēl efektīvāki un pazemināt produkcijas cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Nebanku kreditētāji: PTAC kampaņa kropļo konkurenci finanšu pakalpojumu tirgū

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 08.02.2018

Foto: Reuters/LETA

Jaunākais izdevums

#Uzraugošā iestāde nedrīkst jaukties konkurencē starp finanšu pakalpojumu sniedzējiem, turklāt - izmantojot nodokļu maksātāju naudu.

Ātrie kreditētāji Valsts kontroli aicinās izvērtēt PTAC sabiedrības izglītošanas kampaņas atbilstību mērķiem, kā arī budžeta līdzekļu izmantošanu

Lielākā daļa no nebanku aizdevēju izsniegtajiem kredītiem ir distances kredīti, taču, pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) domām, tas ne vienmēr ir piemērotākais veids preču iegādei, un cilvēki, tos aizņemoties, neapzinās potenciālās grūtības tos atdot, tādēļ kopā ar Latvijas Universitāti veikts pētījums par ātro kredītu izmantošanu Latvijā un uzsākta kampaņa iedzīvotāju izglītošanai. Ātro kredītu devēji apšauba tā kvalitāti, uzsverot, ka pētījums ir virspusējs un kampaņa veidota, lai kauninātu patērētāju, kas nav labākais izglītošanas veids. Tādēļ uzņēmumi aicinās Valsts kontroli pārbaudīt nodokļu maksātāju naudas izlietošanu, uzsverot, ka jau pašlaik rūpīgi izvērtē aizņēmēju spēju atdot aizdevumu, kā arī uzlabojas izsniegto kredītu kvalitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Rimšēvičam anulēta pielaide valsts noslēpumam

LETA, 28.05.2018

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) anulējis pielaidi valsts noslēpumam kukuļņemšanā aizdomās turētajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, aģentūrai LETA apstiprināja viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Arī SAB aģentūrai LETA apstiprināja, ka pārbaude ir pabeigta, bet pieņemto lēmumu SAB publiski nekomentē, jo to var komentēt persona, par kuru ir pieņemts lēmums.

Vārpiņš teica, ka pielaides anulēšana notikusi pagājušās nedēļas nogalē. Vārpiņš pauda, ka tas noticis visai lielā steigā, turklāt viņam tas neesot pārsteigums, «ņemot vērā, kā vispār attīstās notikumu gaita Rimšēviča lietā». Saskaņā ar advokāta teikto iemesls pielaides anulēšanai nav februārī presē publicētā fotogrāfija, taču plašāk viņš SAB lēmumu nekomentēja.

Advokāts norādīja, ka šāds rezultāts jau tika prognozēts. «Prognozējām, ja tas notiks, tas varētu notikt tieši šobrīd viena apstākļa dēļ, proti, pēc neoficiālas informācijas 30.maijā ir jānotiek Eiropas Savienības tiesas sēdei, kurā jālemj par pagaidu noregulējumu jautājumā par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja liegumu Rimšēvičam ieņemt Eiropas Centrālās bankas Padomes locekļa amatu,» pauda Vārpiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ar 80 miljoniem atpirksies no Eiropas

Armanda Vilcāne, 14.06.2018

Ivars Zariņš

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Latvija plāno atvēlēt 80 miljonus eiro ārvalstu elektroenerģijas ražotāju atbalstam, tādā veidā novēršot obligātajā iepirkumā (OI) nelikumīgi izmaksātā atbalsta sekas attiecībā pret citām Eiropas Savienības (ES) valstīm

To intervijā DB atklāja bijušais Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājs, pašlaik Saeimas deputāts Ivars Zariņš. Viņš norāda, ka, solot kaimiņiem kompensēt nelikumīgā atbalsta īstenošanu, Latvija izpildījusi vienu no nosacījumiem, lai Eiropas Komisija (EK) atzītu šo valsts atbalstu par saskanīgu ar ES kopējo tirgu un neizvirzītu iebildumus. Lai gan ES tiesību akti nosaka, ka dalībvalstu nacionālo tiesu pienākums ir nodrošināt nelikumīgi izmaksāta valsts atbalsta atgūšanu, par atbalsta seku kompensāciju vietējam tirgum joprojām netiek domāts, pauž I. Zariņš. Par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmu pēdējā laikā plaši diskutē arī ekonomikas ministra Arvila Ašeradena izveidotā darba grupa, kura 14. jūnijā sanāk uz piekto sēdi. I. Zariņš reālus risinājumus no augsta līmeņa darba grupas negaida.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tēmā - Jurašs, Dana Reizniece-Ozola un Martinsons

Sandris Točs, speciāli DB, 18.06.2018

DB 18.jūnija numura vāks

Jaunākais izdevums

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru