Jaunākais izdevums

Piena pārstrādes uzņēmums Food Union paplašina zīmola Kārums sortimentu, sākot ražot siera kūkas Kārums, informē uzņēmuma pārstāve Linda Mežgaile.

Produkta radīšanā kopumā investēti 70 000 eiro, no tiem 50 000 eiro investēti specializētās iekārtās.

Kūku pamatmasa tapusi no krēmsiera, bet pamatne no sviesta cepumiem. Tās ir pieejamas ar aveņu vai vasaras ogu pārklājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ap Ziemassvētkiem SIA "Madonas uguns siers" cer piedāvāt patērētājiem pirmo produkciju.

"Siers vienmēr ir bijis lielā cieņā. Reti kurš no mums savu ikdienu un it īpaši svētkus var iedomāties bez siera. Veicot tirgus izpēti, sapratām, ka tā ir nozare, kas ik gadu turpina pieaugt ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē – tā nu radās doma radīt pašiem savu "Madonas uguns sieru". Tas savu īsto raksturu atklāj grilētā veidā un tā pasniegšanai ir īpašs rituāls," biznesa portālam db.lv stāsta Lāsma Adamoviča, SIA "Madonas uguns siers" līdzīpašniece.

Šis esot brīdis, kad var teikt – ir atrasta sava īstā siera recepte un ap Ziemassvētkiem uzņēmums cer patērētājiem piedāvāt pirmo "Madonas uguns sieru". Viņa teic, ka jau šobrīd interese par uzņēmuma produktu esot milzīga un tā vien šķiet, ka pirmā partija būs pārdota pirms siers nokļūs tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pircējiem trūkst izpratnes par Jāņu sieru kā Eiropas Savienības (ES) aizsargājamo produktu, pauda biedrības "Siera klubs" valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova.

Viņa skaidroja, ka Latvijā ir seši Jāņu siera ražotāji - AS "Rankas piens", AS "Jaunpils pienotava", AS "Lazdonas piensaimnieks", AS "Valmieras piens", piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība "Straupe" un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Dundaga".

Tostarp viņa piebilda, ka lielākie Jāņu siera ražotāji Latvijā ir "Rankas piens" un "Valmieras piens", ka ražo aptuveni 50-60 tonnas Jāņu siera gadā, bet pārējie saražo aptuveni 10-15 tonnas.

Pēc "Siera kluba" datiem, pērn Latvijā kopumā Jāņu siers tika saražots par 31 tonnu jeb par 19% mazāk nekā gadu pirms tam. Ja 2021.gadā Latvijā tika saražotas 163 tonnas Jāņu siera, tad 2022 - 132 tonnas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” ar Rīgas Apgabaltiesas 10.marta spriedumu ir nosargājis savas tiesības uz zīmola “Kārums” biezpiena sieriņu iepakojuma oranžo krāsu, kas piešķir izņēmuma tiesības lietot šo krāsu biezpiena sieriņu iepakojumos.

Strīdā par AS “Rīgas piena kombinātam” (“Food Union” grupa) piederošo krāsas preču zīmes reģistrāciju tiesa atzina, ka zīmola “Kārums” biezpiena sieriņus atpazīst ne tikai pēc nosaukuma, bet arī pēc krāsas pēc kuras identificē ražotāju. Šī ir pirmā tiesā veiksmīgi aizstāvētā krāsas kā preču zīmes reģistrācija Latvijā un viena no retajām pasaulē.

“Oranžā krāsa ir bijusi klātesoša uz “Kārums” sieriņiem kopš tā pirmssākumiem un gadu desmitu laikā nostiprinājusies kā nozīmīga daļa no identitātes līdztekus atpazīstamajam nosaukumam un nemainīgajai sieriņu garšai. Šis ir vēsturisks brīdis Latvijas jurisprudencē un zīmolvedībā,” uzskata Food Union vadītāja Latvijā Irēna Holodnaja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lapsu mājas siera radītājiem Ivetai un Jānim Lapsām sapnis ir atvērt savu siera ražotni, kurā pieņemt darbā cilvēkus ar īpašām vajadzībām.

Šobrīd viņi gatavo paši un piedāvā gan sāļus, gan saldus mājas sierus. Aizsākums siera darināšanai bijis jau pirms aptuveni desmit gadiem, kad Iveta kāda žurnāla lappusēs pamanījusi svaigā siera recepti – tolaik bija periods, kad aizvien biežāk cilvēki sāka gatavot svaigos sierus ar citronu, etiķi un citām piedevām.

«Pamanīju recepti un domāju – jāpamēģina. Sanāca ļoti gards siers, jo tā bija kādas vecmāmiņas recepte. Iedevu pagaršot māsai, kurai ļoti garšo svaigie sieri, un viņa bija pārsteigta, cik garšīgs siers man izdevies. Pamazām recepti pilnveidoju pēc savas gaumes. Vairākus gadus ar vīru to gatavojām, devām garšot draugiem, paziņām, līdz secinājām, ka pieprasījums ir tik liels, ka jāreģistrējas oficiāli un jāsāk tirgot savu produkciju gadatirgos,» atminas Iveta. Sagatavošanās posms bijis diezgan ilgs, jo PVD prasības ir diezgan striktas, taču pērnā gada jūnijā viņi reģistrējušies oficiālai darbībai. Tā kā ražošana notiek mājās, saskaņā ar PVD prasībām bija jāatdala telpas, kurās notiek ražošana, no dzīvojamās telpas u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Medus kūka, Napoleons, Olu biskvīta kūka, ruletītes, Vecrīgas, pīrādziņi un cepumi – sortiments ir gana plašs.

Alūksnes novada z/s Saltupji saimniece Anda Cekule cep lauku tortes un plāno paplašināties

Saimniecība atrodas apmēram 16 km aiz Alūksnes, un Saltupjos nokļūstam laikā, kad Ziemeļlatvijai pāri brāžas sniegputenis un ceļš līdz mājai jau teju ir aizputināts. Kūku un konditorejas izstrādājumu cepšana nav vienīgais saimnieku Andas un Raivja Cekulu rūpals. Viņi audzē gaļas lopus, kas labi iederas paugurainajā Vidzemes ainavā.

Kūku cepšanai ziemeriete Anda Cekule aktīvāk pievērsās pirms aptuveni pieciem gadiem, kad ieguva mājražotājas statusu. Aroda noslēpumus apguvusi jau no savas vecmāmiņas, kas labi pārzināja konditorejas izstrādājumu gatavošanas smalkumus. Saimniece pēc profesijas ir pavārs– konditors. Pamudinājumu cept tortes un piedalīties konkursos Anda Cekule saņēmusi arī no Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālistiem. «Tajā laikā bija gan savi dārzeņi, gan gaļas lopi, bet mums teica, ka vajag iet tautās arī ar kūkām,» atceras Raivis Cekuls. Uzrakstījuši projektu Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmā, guvuši atbalstu, iegādājušies ledusskapi, mikserus un uzlabojuši virtuvi, kur top konditorejas izstrādājumi. Tagad jau abi spriež, ka telpas kļuvušas par mazu, jo izcepto kūku daudzums ar katru gadu pieaug. Izņēmums gan bijis pagājušais gads, taču šogad paredzēts paplašināt gan sortimentu, gan palielināt apjomus. Saimnieks Raivis Cekuls atklāj, ka ir gan šoferis, gan ekspeditors vienā personā, jo Andas izcepto piegādā klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veģetāro un vegāno kūku ražotājs SIA Vegetarian Foods plāno piedāvāt arī sāļos ēdienus, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Veģetārās kūkās nav želatīna un olu, bet vegāni no uztura izslēdz vēl arī piena produktus. «Mēs esam veģetārieši un, pārtikas veikalos meklējot kūkas bez olām un želatīna, neko nevarējām atrast. Tāpēc ar sievu padomājām, ka varbūt ir vērts izveidot kaut ko savu. Pārtikas sfērā esmu kopš 2000. gada, tāpēc nolēmām pamēģināt ar to nodarboties. Sākām meklēt idejas un receptes, kaut kas izdevās un arī citiem garšoja, tāpēc izveidojām savu uzņēmumu,» stāsta Sergejs Meirāns, SIA Vegetarian Foods izpilddirektors. Sākumā uzņēmums pēc savām receptēm pasūtīja našķus kādā konditorejā, bet ar laiku izveidoja savu ražotni.

SIA Vegetarian Foods sortimentā ir 15 produkti dažādos fasējumos, no kuriem daļa ir vegāniskas kūkas. Kompānija piedāvā apaļās kūkas, kā arī atsevišķas šķēles viesmīlības nozares uzņēmumiem. Populārākie produkti ir vegāniskā šokolādes un veģetārā medus kūka. Uzņēmuma piedāvājumā ir arī iepakojums ar tikai diviem gabaliņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar sliktu garastāvokli nav jēgas taisīt kūku, uzsver Gulbenes uzņēmēja Inese Veismane.

Mājražošanas SIA Gardums jeb Kūku bodes Gardums saimniece I. Veismane savu uzņēmumu izveidoja 2010. gada maijā. Tagad tā ir viņas pamatnodarbošanās, kas sākusies kā hobijs.

«Kādreiz strādāju bankā, bet gadījās tā, ka paliku bez darba un bija jāsāk domāt, ko darīt. Man vienmēr patika taisīt kūkas. To cepšana aizsākās kā hobijs, ko jaunībā apguvu, mācoties no saimniecēm, pārējo apguvu pašmācības ceļā. Sākumā uz jubilejām taisīju kūkas draugiem, radiniekiem. Tad kādā dienā man pēkšņi pienāca viens pasūtījums, tad – nākamais, un beigās jau šī darbošanās pārtapa biznesā. Bija arī savas telpas, kuras īsti neizmantojām, un tur arī izveidoju savu kafejnīcu,» stāsta I. Veismane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Simtgades produkti: 40 tūkstoši eiro saldējumā un sieriņos

Laura Mazbērziņa, 05.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot valsts simtgadi, Latvijas ražotāji izstrādājuši dažādus produktus. Tam esam veltījuši rubriku Simtgades produkti.

Šodien piedāvājam ieskatu divos «Food Union» ražojumos - «Ekselence» saldējums un «Kārums» sieriņš.

«Zīmola «Kārums» jubilejas sieriņa un zīmola «Ekselence» saldējums Latvijas karoga krāsās «Latvijai Simts» ieviešana «Food Union» produktu sortimentā un veikalu plauktos jau tagad pozitīvi ietekmē uzņēmuma kopējos pārdošanas rezultātus,» portālam db.lv stāsta Ieva Ražinska, «Food Union» mārketinga vadītāja.

«Kārums» sieriņi pārdošanā ir pieejami kopš pagājušā gada rudens. «Kārums» sieriņi jubilejas iepakojumā ir nopērkami Latvijā, kā arī tiek eksportēti uz Igauniju, Lietuvu, Vāciju, Angliju un Zviedriju. Savukārt, «Ekselence» saldējums «Latvijai Simts» ir produkts, kas paredzēts tikai vietējam tirgum.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumam Malevss SIA, kurš nodarbojas ar siera ražošanu un ēdināšanas pakalpojumiem, banka Luminor piešķīrusi 590 000 eiro aizdevumu siera ražotnes būvniecībai Ogres novada Tīnūžu pagastā netālu no Ikšķiles.

Uzņēmums ražo un tirgo zīmola SierŠtelle sieru.

Malevss SIA sabiedriskās ēdināšanas jomā darbojas jau vairāk nekā 25 gadus, un šobrīd uzņēmumam ir kafejnīca–konditoreja un restorāns - Siera Studija Ogrē. 2009. gadā uzņēmums uzsāka ar dažu svaigo sieru ražošanu un tirdzniecību, apjomi bija nelieli un lokāli. Šobrīd svaigā SierŠtelle siera ražošana sastāda vairāk nekā 60% no kopējā uzņēmuma apgrozījuma.

“Pateicoties bankas un LAD atbalstam, mums ir iespēja spert nākamo soli - uzsākt jaunas siera ražotnes būvniecību pie Ikšķiles. Jaunajā SierŠtelle ražotnē turpināsim ražot SierŠtelle svaigo sieru un plānojam izstrādāt jaunus sieru veidus. Primārais mērķis ir palielināt ražošanas telpas, paralēli uzlabojot efektivitāti un produktivitāti. Plašākas telpas un jaunas iekārtas atvieglos darbinieku ikdienu un dos iespēju uzlabot ražošanas, iepakošanas, komplektēšanas un uzglabāšanas procesus. Jaunajā ražotnē attīstīsim SierŠtelle sierus un siera saldumu produktus. Azotē jau ir vairāki šādi produkti, un, lai tos varētu baudīt visā Latvijā un ārzemēs, esam ieplānojuši radošo produktu telpu meistariem, kuri ieguldīs idejas un enerģiju šo produktu tapšanā. Mēs redzam virzienus SierŠtelle sieru piedāvājuma paplašināšanai,” uzsver Māris Legzdiņš, Malevss vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Ievas siers ar pesto

Laura Mazbērziņa, 24.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas zemnieku saimniecības «Vecsiljāņi», kurā tiek gatavoti cietie sieri ar zīmolu «Ievas siers». Šoreiz piedāvājam aplūkot, kā top «Ievas siers» ar pesto.

Zemnieku saimniecība «Vecsiljāņi» atrodas Kokneses novada Bebru pagastā. Saimniekošanas pamatnozares ir piena lopkopība un kviešu, miežu, auzu, rudzu, kukurūzas un zālāju audzēšana. Saimniecībā strādā 30 darbinieki. Tā apsaimnieko vairāk nekā 900 hektārus zemes un kopj ap 400 piena govis.

2010. gada martā ZS «Vecsiljāņi» sāka cietā siera ražošanu ar nosaukumu «Ievas siers». Siera meistare Ieva Midega pati brauc arī uz gadatirgiem un izstādēm, lai tiktos ar siera cienītājiem un stāstītu par savu produktu. «Mums ļoti svarīgs ir katrs klients. Svarīgi ir aprunāties ar katru un uzzināt viņa viedokli par produktiem,» informē I. Midega.

«Ievas siers» tiek gatavots no nepasterizēta rīta slaukuma piena. Tikko govis izslauktas, pienu ved uz ražotni, kur to sāk apstrādāt, kamēr tas vēl ir silts. Meistari pievieno pienam siera fermentu, no kura sāk veidoties siera lodītes, kuras vēlāk tiek pildītas Ievas sieram raksturīgās siera formās. Katrs siera ritulis ir meistaru roku darbs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir kvalitatīvi sieri, bet tiem ir grūti konkurēt Eiropas tirgū, atklāja biedrības "Siera klubs" valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova.

Kā norādīja Davidanova, Latvijas ražotāju konkurētspēju ietekmē atšķirības svaigpiena iepirkuma cenās, Latvijas salīdzinoši nelielie eksporta apjomi, jaudu noslodze piena pārstrādes uzņēmumos, kas Latvijā vidēji ir tikai 43%, kā arī darbinieku trūkums, kas kopumā Latvijas uzņēmumiem rezultējas ar lielu saražotās produkcijas pašizmaksu.

Savukārt Eiropā sieri ir lētāki nekā Latvijā - vidējā cena Vācijā sieram ir 3,5 eiro par kilogramu, bet Polijā 4 līdz 4,5 eiro par kilogramu, norādīja Davidanova.

Vienlaikus viņa stāstīja, ka grūtības piena pārstrādei sākās jau 2019.gada nogalē, kad sākās piena iepirkuma cenu kāpums. "Piena pārstrāde sāka ļoti satraukties, cenas uzauga kosmosā, PVN nemainījās, un mums ir milzīgs veikalu uzcenojums", stāstīja "Siera kluba" vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Konditoreja ir kā juvelierizstrādājumi: kāpēc eklēri un macaron nevar būt lēti?

Anda Asere, 02.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konditorejas 21 October īpašniece Aleksandra Nozdračeva gatavo tikai to, kam konkrētajā dienā ir iedvesma, un paziņo par piedāvājumu sociālajā tīklā Instagram – kurš vēlas, tas brauc pakaļ, un pārsvarā salonā līdz vakaram nekas pāri nav palicis

Viņa uzskata, ka konditoreja ir kā juvelierizstrādājumi, tāpēc arī pareizi pagatavoti eklēri ar īstu vaniļu vai franču cepumi macaron nebūt nav lēti.

Fragments no intervijas, kas publicēta 2. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Kāds ir jūsu vērtējums par konditorejām Rīgā?

Ja godīgi, es pavisam reti iznāku no savas laboratorijas. Tāpēc es nevaru atbildēt. Bija Belétage Lāčplēša ielā, bet nesen to slēdza, jo grūti atrast darbiniekus. Neviens negrib veltīt tik daudz laika un strādāt tā, kā vajag, – kā strādā cilvēki konditorejās Francijā. Negrib mācīties, negrib saprast.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāzu kūku dizains ik gadu pasaulē kļūst sarežģītāks, atklājot jaunas garšas un dizaina elementus, taču Latvijā pašreiz tiek pieprasītas dabīgas un ar dekorējumiem nepārsātinātas kūkas, aizvien vairāk to greznošanā tiek izvēlēti dabīgie ziedi, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pasaulē ik gadu tiek izdomāts kas jauns un nereti kūkas jau kļūst kā mākslas darbi, radot izaicinājumus to izgatavotājiem. Latvijā pēdējo gadu laikā gan vērojams, ka pieprasījums pēc tortēm palielinās, norāda konditori, kas novērojuši, ka kūkas pāri bieži vien vēlas vieglas, pašreiz no modes izgājušas smaga izskata un mastikas pārklājuma kūkas, arī eksotiskas garšas pie mums nav cieņā.

«Pasaulē konditoreja attīstās līdzīgos tempos kā raķešu zinātne, salīdzina D. Goba, uzsverot, ka protams, arī Latvijā ir jāseko līdzi jaunākajām tendencēm. Runājot par vizuālo tēlu, esmu iepazinusi visus kūku stilus, izņemot mastiku, kas, manuprāt, ir stipri novecojusi. Pirms diviem gadiem lielākā daļa D. Gobas gatavoto kūku bija klasiskas, koši baltas un ar daudz jo daudz pasteļkrāsas dzīvajiem ziediem, savukārt iepriekšējā gadā ļoti populāri dekori, pēc viņas teiktā, bija ēdamie vafeļpapīra ziedi un »naked« stila kūkas ar eikaliptu. «Jūtu, ka šogad turpināsies «naked» stila kūku ēra, tikai mazliet «paviršākas», ne līdz galam perfektas. Viss liecina par virzienu - tuvāk dabai, tālāk no pilsētas, perfektām formām un līnijām,» raksturo D. Goba.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Kārums sieriņi uz eksporta tirgiem «brauc ierastajā tērpā»

Laura Mazbērziņa, 07.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Food Union» zīmola «Kārums» biezpiena sieriņu eksports šā gada laikā pieaudzis par vidēji 20%, biznesa portālam db.lv pastāstīja Varvara Krivkina, «Food Union» eksporta vadītāja.

«Kārums» biezpiena sieriņu iepakojuma dizains eksporta tirgos neatšķiras. Uz iepakojuma redzami zīmola vizuālie pamatkodi (logotips, zīmola fonts u.tml.) - tāpat kā Latvijā. Atšķiras tikai teksts uz iepakojuma (produkta nosaukums un sastāvs), jo tam ir jāatbilst gan konkrētās valsts patērētāju paradumiem, gan likumdošanai.

«Kārums» sieriņus ēd ne vien Latvijā, bet arī, piemēram, Lielbritānijā, Īrijā, ASV, Kanādā, Izraēlā, Austrālijā.

Latvijas piena pārstrādes uzņēmums «Food Union» ražo vairāk nekā simts dažādus produktus, no kuriem daudzi ir nopērkami ne vien Latvijā, bet arī dažādos eksporta tirgos – sākot ar Eiropu un Skandināviju, beidzot ar ASV, Tuvajiem austrumiem un Austrāliju. Kopumā uzņēmums savu produkciju eksportē uz vairāk nekā 25 dažādām pasaules valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējais uzņēmums "LifeTree Cheese" ražo dažādus fermentētus produktus no Indijas riekstiem; pircēju vidū vegāni, cilvēki ar piena nepanesamību un dzīvnieku draugi.

Šobrīd uzņēmums piedāvā vairākus fermentētu Indijas riekstu produktus: kamambēra alternatīvu "Kamamvērts", fetas siera alternatīvu "Veta", rikotas alternatīvu "Vicotta", kūpinātu sieru ar čili pārslām "Asais dūms", krēmsiera tipa Indijas riekstu smēriņus, kā arī dažādu garšu "nesviestu".

Populārako produktu vidū ir "Kamamvērts", smēriņi ar piedevām un "Vicotta". Jaunie produkti - "Asais dūms" un "Veta" - piedāvājumā ir vien dažas nedēļas, tāpēc vēl pa agru spriest, taču atsauksmes ir ļoti pozitīvas. Pircēju interese ir diezgan augsta, cilvēki ir atvērti jaunām garšām, kas ļoti priecē," teic Svetlana Šaguna, "LifeTree Cheese" vadītāja.

"Viss aizsākas ar interesi par augu valsts produktu lietošanu ikdienā. Dažiem mūsu ģimenē ir laktozes nepanesamība un manā dzīvē ienāca bērniņš, kuram tika atklāta dažādu produktu grupu nepanesīmība. Izrādījās, ka lielākā daļa no tām ir dzīvnieku izcelsmes. Tā sākas mūsu aizraujošs ceļojums augu valsts ēdienu pasaulē," stāsta S. Šaguna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siera un piena produktu vairumtirgotājs AS Siera nams reģistrējis jaunu komercķīlu, ar kuru ieķīlāta preču zīme «SN Siera nams», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas ņēmējs ir SIA «ARIO & PARTNERI», kuras īpašnieki vienādās daļās ir divi no septiņiem AS «Siera nams» patiesā labuma guvējiem - Armands Eglītis un Dace Ozola.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir viens miljons eiro. Ar komercķīlu ieķīlāta visa AS «Siera nams» manta kā lietu kopība uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas.

Komercķīla reģistrēta 30.jūlijā, un «Lursoft» izziņa liecina, ka šī ir šobrīd vienīgā uzņēmumam aktuālā komercķīla.

AS «Siera nams» reģistrēts 1997.gadā, un ir viens no lielākajiem siera un piena produktu vairumtirgotājiem Latvijā. 2017.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 14,365 miljoni eiro un uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 5666 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paužot atbalstu Ukrainas tautai, uzņēmums “Cesvaines piens” turpmāk savas produkcijas nosaukumā vairs neietvers Krievijas nosaukumu, proti, “Krievijas siers” turpmāk tiks saukts par “Tilzītes sieru” (“Tilsit”, “Tilsiter”).

Nosaukums tiks mainīts visiem “Cesvaines piens” zīmola produktiem un uzņēmuma pārstāvētā zīmola “Siera nams” izplatītajai produkcijai.

“Šādu soli gribējām spert jau sen, taču nosaukuma maiņa vienmēr licies sarežģīts un ilgstošs process. Ar nosaukumu “Tilsit”, “Tilsiter” eksporta tirgos strādājam jau vairākus gadus, un šis siera veids visā Eiropā ir pazīstams tieši ar šo, nevis Krievijas nosaukumu. Februāra beigās sākoties Krievijas karam Ukrainā, nebija šaubu – pienācis brīdis nosaukumu mainīt,” skaidro akciju sabiedrības “Cesvaines piens” izpilddirektors Agris Skvarnovičs.

Šobrīd “Krievijas siers” ir viens no pieprasītākajiem sieriem Latvijā un pieprasītākais siers no “Cesvaines piena” produkcijas sortimenta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos desmit gados siera ražošana pieaugusi, cena – teju dubultā.

Pēdējos gados siera ražošana pārsniegusi 40 tūkstošu tonnu slieksni gadā, kas ir vairāk nekā pirms desmit gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Investē ražošanā

Lielākais siera ražotājs ir AS Preiļu siers, kas šobrīd ir lielākais siera eksportētājs. Savu artavu siera ražošanas nozarē devusi arī AS Latvijas Piens, SIA Limbažu siers un citi spēlētāji, izriet no Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) sniegtās informācijas. Tās vadītājs Jānis Šolks uzsver, ka ražošanas attīstībā daudz investējusi arī AS Cesvaines piens. Kā liecina publiski pieejamā informācija, tā jaunās iekārtās plāno investēt vairāk nekā 838 tūkstošus eiro. Tas uzņēmumam ļaus kļūt konkurētspējīgākam. Investīcijas turpina arī AS Smiltenes piens, kas agrāk nozīmīgu daļu saražotā eksportēja uz Krieviju. Tagad galvenās eksporta valstis ir Izraēla, Moldova, Igaunija, Lietuva, Polija u.c. Uzņēmuma vadības ziņojumā par pagājušo gadu teikts, ka sabiedrības pamatdarbībā galvenais akcents likts uz siera ražošanu. 2017. gadā ievērojami palielinājies svaigo un pasta filata sieru ražošanas apjoms – par 12% pret 2016. gadu. Šogad AS Smiltenes piens plāno apgrozījumu palielināt par 4%, tostarp palielinot apgrozījumu tieši svaigo sieru, pasta filata sieru grupai un biezpiena desertiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Piejūras īpašumu cenas Latvijā apsteidz Lietuvu, bet atpaliek no Igaunijas

Zane Atlāce - Bistere, 24.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Cesvaines piens augustā uzsākusi ražot puscieto kazas sieru, kļūstot par pirmo piena pārstrādes uzņēmumu Latvijā, kas rūpnieciski ražo šādu produktum, informē uzņēmumā.

«Puscietais kazas siers patlaban pasaulē ir modes kliedziens. Tas ir veselīgs produkts ar lielisku eksporta potenciālu. Uzsākot šī siera ražošanu, Cesvaines piens ir devis ļoti labu stimulu Latvijas kazu audzētājiem straujāk attīstīt šo perspektīvo nozari,» norāda Latvijas Kazkopības biedrības valdes priekšsēdētāja Kristīne Piliena.

Uzņēmumā informē, ka jaunā siera receptes izstrāde uzņēmumā aizsākās 2016.gada vasarā un tapa garu eksperimentu gaitā. Tās autoram un siera meistaram ir liela pieredze kazas siera gatavošanā, viņam piederējusi arī kazu saimniecība.

Patlaban Latvijā pieejamais kazas piena daudzums uzņēmumam ļauj saražot līdz vienai tonnai puscietā kazas siera mēnesī. Uzņēmumā atzīmē, ka Latvijā pēdējos gados ir būtiski augusi patērētāju interese par kazas piena produktiem. To apliecina arī kazu ganāmpulku pieaugums - 2016.gada beigās Latvijā bija reģistrēts aptuveni 13 000 kazu, bet šogad kazu skaits jau pārsniedz 14 000.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas koncerns "Food Union" investējis 15 000 eiro divu veidu "Kārums" sieriņu izveidē, informē "Food Union" pārstāvji.

Tostarp uzlabota "Kārums" kivi biezpiena sieriņa recepte, kā arī radīts jauns sieriņš ar želejas konfektēm.

"Food Union" norāda, ka sākotnēji abu veidu sieriņi būs pieejami tikai Latvijā, bet drīzumā tos ir plānots eksportēt arī uz Lietuvu, Igauniju, Lielbritāniju, Īriju un citām Eiropas valstīm.

Food Union investējis 20 000 eiro divu jaunu saldējumu izstrādē 

Pārtikas koncerns "Food Union" investējis 20 000 eiro divu jaunu saldējumu izstrādē...

Vienlaikus "Food Union" piena produktu zīmola vadītāja Ilva Veidemane norāda, ka kopumā šogad atjaunotas trīs iepriekš pārdotas biezpiena sieriņu garšas, bet gada nogalē tiks prezentēts jaunas garšas "Kārums" jogurts.

Jau vēstīts, ka pārtikas koncerns "Food Union" 2021.gadā Latvijā strādāja ar 111,5 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas bruto peļņa samazinājās par 5% - līdz 25,5 miljoniem eiro. "Food Union" grupas apgrozījums Eiropā 2021.gadā veidoja 291 miljonu eiro.

Uzņēmumu grupā ir Latvijas "Valmieras piens" un "Rīgas piena kombināts", kas 2020.gada februārī pievienoja "Rīgas piensaimnieku", tāpat grupā ir saldējuma ražotājs Igaunijā "Premia", saldējuma ražotājs Dānijā "Premier Is" un saldējuma izplatītājs "Hjem Is", saldējuma ražotājs Norvēģijā "Isbjrn Is", saldējuma ražotājs Rumānijā "Alpin57Lux".

"Food Union" ir arī divas piena produktu un bērnu pārtikas ražotnes Ķīnā. Koncerna lielākais akcionārs ir Andrejs Beshmeļņickis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS ABLV Bank Likvidācijas komiteja pieņēmusi lēmumu dzēst daļu bankas emitētās parastās un subordinētās obligācijas, kuras atrodas sabiedrības īpašumā, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Obligāciju dzēšana tiek veikta saskaņā ar Obligāciju emisijas prospektu noteikumos paredzētām emitenta tiesībām dzēst pirms termiņa sākotnējā izvietošanā nepārdotu vai otrreizējā tirgū iegādātu obligāciju daļu, kā rezultātā tiek samazināts publiskā apgrozībā esošais likvidējamās sabiedrības emitēto obligāciju skaits.

Obligāciju dzēšanai saņemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likvidējamajā sabiedrībā iecelto pilnvarnieku atļauja.

Obligāciju dzēšana paredzēta 2018.gada 4.jūlijā.

Dzēstas tiks sekojošas obligācijas:

ISIN

Sērija (Programma)

Valūta

Emisijas kopējais apjoms

Nomināls Likvidējamās sabiedrības portfelī

Emisijas kopējais apjoms pēc dzēšanas, mlj eiro

Subordinētās obligācijas

LV0000801124

ABLV SUB USD 180323

USD

20,000,000

8,826,000

11,174

LV0000801173

ABLV SUB USD 270623

USD

20,000,000

18,247,000

1,753

LV0000801181

ABLV SUB EUR 270623

EUR

20,000,000

7,391,100

12,608

LV0000801223

ABLV SUB USD 231023

USD

15,000,000

8,732,700

6,267

LV0000801520

ABLV SUB EUR 271024

EUR

20,000,000

4,826,900

15,173

Parastās obligācijas

LV0000802080

ABLV FXD EUR 110718

EUR

20,000,000

13,655,000

6,345

LV0000802072

ABLV FXD USD 110718

USD

75,000,000

29,597,000

45,403

LV0000802163

ABLV FXD USD 311018

USD

75,000,000

21,019,000

53,981

LV0000802171

ABLV FXD EUR 311018

EUR

20,000,000

13,602,000

6,398

LV0000802239

ABLV FXD USD 270219

USD

75,000,000

10,031,000

64,969

LV0000802247

ABLV FXD EUR 270219

EUR

20,000,000

13,480,000

6,520

LV0000802270

ABLV FXD USD 030719

USD

75,000,000

3,133,000

71,867

LV0000802288

ABLV FXD EUR 030719

EUR

20,000,000

12,733,000

7,267

LV0000802320

ABLV FXD USD 271019

USD

75,000,000

5,005,000

69,995

LV0000802338

ABLV FXD EUR 271019

EUR

20,000,000

9,362,000

10,638

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

FOTO: Siera uzkodu ražotājs izvēršas eksportā

Sandra Dieziņa, 16.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kūpināta siera uzkodu ražotājs SIA Top Food iekaro pašmāju tirgu un tagad izvēršas eksportā

SIA Top Food ražo kūpinātus un svaigos sierus, kā arī siera uzkodas jeb snack produktus. Pirmais pasūtījums bijis pirms trīs gadiem, uz Ziemassvētkiem, atceras kompānijas vadītājs Sandijs Urtāns. «Pats nodarbojos ar mēbeļu ražošanu. 2008. gadā bija krīze, viss juka ārā, neviens vairs nebūvējās. Iepriekš strādājām ar Kolonnas veikaliem, Euroaptieku, Baltic Beach Hotel, Debesmannu, gatavojām mēbeles Rimi galvenajam ofisam. Nebraucu uz Angliju burkānus lasīt, bet aizbraucu uz Krieviju, kur savu biznesu sāku no nulles, darbojos mēbeļu jomā,» stāsta Sandijs Urtāns. Parasti no Latvijas uz Maskavu vedis maizi un alu, bet atpakaļceļā sieru, taču pēc sankciju ieviešanas 2014. gadā tas vairs nebija iespējams. Kādā brīdī gribējis sieru vest tirgošanai lielveikalu tīklos, taču sankcijas tam visam pārvilka svītru pāri. Tad sapratis, ka dvēselei vēl kaut ko vajag, un nolēmis veidot siera ražotni. Viņš neslēpj, ka siers pašam garšo un šis bizness kļuvis par sirdslietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” noslēdzis 5,5 miljonus eiro vērto investīciju projektu, kura ietvaros AS “Rīgas piena kombināts” ir izveidota jauna “Kārums” biezpienu sieriņu ražotne ar jaunām tehnoloģiskajām līnijām.

Tas uzņēmumam ļaus palielināt ražošanas apjomus un eksportu, kā arī drīzumā piedāvāt jaunus produktus.

Līdz ar jauno ražotni un ražošanas līnijām mainīti arī iepakojumu dizaini.

2018. gada sākumā “Food Union” uzsāka veidot svaigo piena produktu izcilības centru, kas paredzēja“Kārums” ceha būvniecību 2,25 miljonu eiro apmērā, jaunu biezpiena sieriņu ražošanas iekārtu iegādi 3,25 miljonu eiro apmērā. Visas ražošanas Rīgā koncentrācijā vienuviet AS “Rīgas piena kombināts” teritorijā un infrastruktūras modernizācija kopumā tika investēti 6,25 miljoni eiro. Ar “Kārums” ceha atklāšanu tiek noslēgti pirmie divi no Izcilības centra izveides posmiem, bet līdz gada beigām tiks noslēgts arī trešais.

Komentāri

Pievienot komentāru