Eksperti

Investēt bērnos vai jaunā ražotnē – vai varam aprēķināt ieguvumu sabiedrībai?

Ieva Tetere, SEB bankas valdes priekšsēdētāja, 01.06.2021

Jaunākais izdevums

Bērni ir mūsu nākotne – tam, domāju, piekrīt visi. Par to daudz runājam, bet vai arī darām? Protam “atskaitīties” par nobruģētām pilsētas ielām un jaunuzceltām ražotnēm, bet vai protam izmērīt atdevi investīcijām bērnos un pierādīt nodokļu maksātājiem un vēlētājiem, ka esam rīkojušies kā atbildīgi saimnieki?

Šie ieguldījumi nav tik ērti un taustāmi parādāmi kā infrastruktūras uzlabojumi.

Kāpēc mani tas satrauc? Jo nodrošinot ģimenes mēs nodrošinām ekonomiku. Šodienas ģeopolitiskajos apstākļos vairāk kā jebkad ir svarīgi, lai mums augtu kritiski domājoša, radoša un drosmīga jaunā paaudze. Finansējuma pieejamība noteikti ne vienmēr ir problēma – redzam, ka Eiropas Atveseļošanas fonds sniedz lieliskas iespējas pievērsties šai jomai, tomēr pagaidām esam apstājušies pie tā, ka primāri ieguldīsim infrastruktūrā. Vai atkal vēlamies tikai atķeksēt, ka esam īstermiņā izpildījuši Eiropas Savienības uzstādītos mērķus?

Mums šis finansējums būtu jāizmanto mērķtiecīgāk, ieguldot sabiedrības ilgtspējā – piemēram, investējot bērnos. Tā mēs varētu sasniegt pat 13% atdevi, jo cilvēki ir būtiskākais resurss, kurā vērts ieguldīt.

Ne tikai ekonomiski, bet arī intelektuāli esam vairāk sasnieguši valstīs, kur bērniem jau no agrīna vecuma pieejami profesionāli izglītības un aprūpes pakalpojumi. Diemžēl pagaidām Latvija šajos rādītājos lielākoties atrodama apakšā – ja valstīs, kas ir augšgalā, bērnu iesaiste agrīnā pirmsskolas izglītībā var sasniegt pat 70%, tad Latvijā tā ir ap 20%.

Atdeve no ieguldījumiem var sasniegt 7-13% uz vienu bērnu

ASV Čikāgas Universitātes ekonomikas profesors Džeimss Hekmans (James J. Heckman) pētījis cilvēku potenciāla ekonomiskos aspektus, lai saprastu ieguvumus agrīnām investīcijām bērnos. Pētījumi iesākti pagājušā gadsimta 60. – 70. gados un veikti vairāku paaudžu garumā. Tas dod iespēju vērtēt un mērīt ne tikai vienas paaudzes sasniegumus, bet arī viņu bērnu un mazbērnu veiksmes un izaugsmi.

Savos pētījumos Dž. Hekmans pierāda, ka atdeve no šādiem ieguldījumiem ir reāli aprēķināma un tā var sasniegt pat 7-13% gadā uz vienu bērnu. Tā, piemēram, “Abecedarian/CARE” programmā profesors pētīja investīcijas bērnos no dzimšanas līdz piecu gadu vecumam un sekoja līdzi viņu attīstībai arī pieaugušo dzīvē.

Visaugstākā atdeve investīcijām ir tad, ja tās sāk veikt no dzimšanas – šādos gadījumos tā var sasniegt pat 13% par katru investēto dolāru bērnos, kuriem citādi nebūtu bijusi iespēja saņemt augstas kvalitātes aprūpi un izglītību.

OECD valstīs esam ļoti dažādi – iesaiste no 10% līdz 70%

OECD 2016. gada apkopojums par valstu ieguldījumiem bērnu agrīnā izglītībā uzrāda būtiskas atšķirības. Vidēji šajās valstīs vienam no trīs bērniem līdz trīs gadu vecumam pieejama izglītība un aprūpe. Islandē un Dānijā tie ir seši no desmit bērniem, savukārt Čehijā un Slovākijā – mazāk nekā viens no 20 bērniem. Kā jau minēju, Latvijā šis rādītājs ir aptuveni 20%, kamēr veiksmīgākajās valstīs iesaiste ir ap 70%. Dānija, Islande un Zviedrija būtiski izceļas arī ar to, ka spēj nodrošināt augstu iesaisti agrīnajā bērnu aprūpē vienlīdzīgi gan turīgām, gan zemāku ienākumu ģimenēm.

Piemēram, Dānijā pašvaldībām ir pienākums sniegt šos pakalpojumus no pusgada vecuma, bet Zviedrijā mazulim no gada vecuma pieejamas 15 stundas nedēļā izglītības iestādē. Agrīnā aprūpe un izglītība, protams, ir būtiska ģimenes izmaksa – pēc OECD datiem tā var sasniegt no 10% ģimenes budžeta līdz pat 40% budžeta mazāk nodrošinātās ģimenēs. Lai veicinātu vienlīdzīgu pieeju, valstīm jānodrošina, ka šīs izmaksas ir samazinātas līdz minimumam, īpaši ģimenēm ar zemiem ienākumiem.

Novērst būtiskus nākotnes izdevumus – veselības un sociālās aprūpes, koriģējošās izmaksas

Mēs kā banka vēlamies redzēt izglītotu, attīstītu sabiedrību. Šodienas bērni ir mūsu nākotnes klienti – ja viņi būs zinoši, turīgi, radoši un ambiciozi, tas radīs pievienoto vērtību mums visiem, mazināsim deficītu un stiprināsim ekonomiku.

Saskaņā ar Dž. Hekmana un citiem pētījumiem agrīnas investīcijas bērnu attīstībā dod ieguvumu gan pašiem bērniem, gan pieaugušo sabiedrībai un ekonomikai. Bērni, kuri saņēmuši kvalitatīvu izglītību agrīnā vecumā būs daudz veiksmīgāki skolas sekmēs, būs radoši, apveltīti ar izzināšanas un pētniecības prasmēm, gribu darboties. Šo bērnu mentālā veselība un emocionālā inteliģence būs augstāka. Bērni mazāk slimos un mazāk izmantos veselības aprūpi – varēsim ekonomēt uz nevajadzīgiem izdevumiem veselības jomā. Ja šādu izglītību vienlīdz labi nodrošināsim arī ģimenēm ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar nelabvēlīgiem apstākļiem, varēsim mazāk ieguldīt koriģējošo institūciju darbā.

Agrīnas investīcijas bērnos dod būtisku pienesumu arī pieaugušo sabiedrībai. Ja aprūpes un izglītības iestādes ir pieejamas, vecāki var atgriezties darbā un ekonomiskajā apritē. Ja šādas iespējas nav, vecāki var zaudēt darbu, savu kvalifikāciju, atteikties no karjeras izaugsmes, neturpināt izglītoties.

Praktiski soļi jeb sāc ar sevi – savā pašvaldībā, savā uzņēmumā

Investīcijas bērnos nav kaut kas tāls un centralizēts, par ko atbild tikai valsts vai Eiropas Savienība. Sākot ar pavisam praktiskām lietām, varam šo jomu atbalstīt – gan pašvaldībās, gan mazos un lielos uzņēmumos. Kāpēc Latvijai pagaidām nesokas labi? Manuprāt, jārunā par diviem faktoriem. Pirmkārt, šie pakalpojumi nav pieejami. Mūsu bērniem ir jābūt vienlīdzīgām iespējām pavadīt laiku aprūpes un izglītības iestādēs, neatkarīgi no vecāku ienākumu līmeņa. 2017. gadā Vidzemes Universitātes pētnieces analizēja situāciju Vidzemē – cik daudz laika bērni līdz trīs gadiem nedēļā pavada dienas aprūpes centros. Latvijā tie bija tikai aptuveni 16%, Igaunijā – 19%, Lietuvā – 10%.

Dānijā šis rādītājs bija aptuveni 68%, savukārt Eiropas Savienībā vidēji - 14%. Tas nozīmē, ka pie mums valstij un pašvaldībām sazobē ar privāto sektoru ir aktīvāk jādomā, kā nodrošināt pakalpojumu bērniem līdz trīs gadu vecumam. Bērnudārzs standarta izpratnē ne vienmēr ir vienīgais risinājums. Iespējams, tie ir citi formāti – varbūt dažas stundas dienā, kad vecākiem ir iespēja nodot bērnu profesionāļu rokās, var risināt sadarbībā ar NVO sektoru un citām organizācijām.

Otrkārt, pastāv zināmi aizspriedumi – mūsu jaunie vecāki nereti uzskata, ka pietiekamu izglītību saviem bērniem līdz pat skolas vecumam viņi var sniegt paši, tomēr tas ir maldīgi. Ir nepieciešami profesionāli skolotāji un bērnu kopā būšana tieši pirmajos dzīves gados. Mums jāsaprot, ka prasmes rada jaunas prasmes, īpaši, ja runājam par bērniem, kuri aug sociāli neaktīvās, izolētās ģimenē. Ja sniedzam atbalstu un iespējas pietiekami agrā vecumā, bērni attīstīs iemaņas un spēs sasniegt vairāk.

Būtiska ir arī darba devēju loma - viņiem ir jāveicina vecāku izglītības un darba iespējas. Īpaši jāpadomā par jaunajiem vecākiem, dodot iespēju strādāt nepilna laika darbu, elastīgi to plānot, veikt pienākumus attālināti – arī no citas pilsētas vai valsts, ja nepieciešams. Jādomā par motivācijas programmām strādājošajiem vecākiem – tās var būt papildu brīvdienas vai citi ieguvumi.

Esmu pārliecināta, ka ieguldījums cilvēkkapitālā ir ar visaugstāko atdevi, ja to veicam kvalitatīvi, laicīgi un profesionāli. Šis ieguldījums ir tikai ar augšupejošu vektoru un nākotnē kļūs arvien ienesīgāks - katra nākamā izglītotā paaudze vairāk rūpēsies par saviem bērniem un viņu izglītību, katra nākamā paaudze būs pieredzējusi labu izglītību un tāpēc apzināsies tās vērtību un nepieciešamību saviem bērniem. Tāpat katrs bērns, kurš būs ieguvis labu izglītību, dos reālu pienesumu ekonomikai un kopējai sabiedrības attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadītāja ar atvērtu prātu un sirdi - Ieva Tetere, SEB bankas valdes priekšsēdētāja un prezidente, Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētāja.

"Man jāteic, ka esmu darījusi ļoti dažādus darbus. Pirmais darbs man ir bijis maizes cepšana maizes ceptuvē, kad vēl mācījos skolā, tāpēc darīju to paralēli mācībām, vēlos vakaros, agros rītos vai nakts maiņās. Esmu bijusi arī skolotāja, tāpēc es domāju, ka mana darba pieredze ir ļoti dažāda," par savu pirmo darba pieredzi stāsta SEB bankas valdes priekšsēdētāja un prezidente Ieva Tetere.

Un tajā pašā laikā viņai profesionāli ir divi lieli balsti un divi lielāki darba dzīves posmi: viens no tiem – desmit gadu pieredze auditoru kompānijā PricewaterhouseCoopers, bet otrs – esošā darba vieta SEB bankā. Vaicāta, kā nonākusi PricewaterhouseCoopers, I. Tetere stāsta: "Tas noteikti bija laiks, kad mūsu valstī notika ļoti daudz pārmaiņu un bija pirmie neatkarības, mūsu pašu nacionālās apzināšanās gadi, un līdz ar to, es domāju, tajā brīdī bija ļoti daudz iespēju, un varbūt vajadzēja drosmi tās iespējas izmantot. Es pievienojos auditoru kompānijai kā tulkotāja, un pēc nostrādāta mēneša uzņēmuma vadība man jautāja, vai es esmu gatava mācīties. Es domāju, ka lielākais veiksmes faktors profesionālajā dzīvē bieži vien ir nevis zināšanas, bet attieksme un vēlme kaut ko mācīties un darīt".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā ceturksnī SEB grupas Latvijā peļņa pēc nodokļu nomaksas ir palielinājusies par 6 miljoniem eiro un sasniedza 15 miljonus, informē banka.

Peļņas rezultātu ietekmēja uzkrājuma apjoma samazināšana paredzamajiem kredītzaudējumiem, ko banka pirms gada izveidoja, atbildīgi vērtējot ar klientu biznesu saistītos riskus un saistību izpildi.

Kopējā SEB piešķirtā aizdevuma summa klientiem 2021.gada trīs mēnešos sasniedza 180 miljonus eiro, kas ir par 4% mazāk nekā 2020.gadā, ko ietekmēja vēl joprojām zemā aktivitāte uzņēmumu segmentā. Pieaugums vērojams mājsaimniecību kreditēšanā - no jauna piešķirtais finansējums mājokļa iegādei vai remontam sasniedza 42 miljonus eiro, kas ir par 35% vairāk nekā pirms gada.

Kopējā kredītportfeļa izaugsme bankā saglabājās veselīga 0,5% un kopējais noguldījumu apjoms SEB bankā 2021.gada 31.martā bija 3,7 miljardi eiro, kas par 25% pārsniedz noguldījumu apjomu 2020.gada marta beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 7. aprīļa izmaiņas SEB bankas valdes sastāvā – SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Māris Larionovs pievienosies bankas valdei un uzņemsies atbildību par AML un darbības atbilstības jomu. Savukārt līdzšinējais atbildīgais par šo jomu, valdes loceklis Kārlis Danēvičs, turpmāk vadīs kredītu un risku kontroles jomu, informē banka.

Jauno valdes sastāvu apstiprinājusi Eiropas Centrālā banka un SEB bankas Padome.

Māris Larionovs strādā SEB bankā vairāk nekā 27 gadus un ieņēmis dažādus vadošus amatus gan kreditēšanas, gan bankas privātpersonu un mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas struktūrvienībās. Pēdējos 9 gadus vadot Kreditēšanas pārvaldi, M.Larionovs sekmējis mērķtiecīgu un nepārtrauktu SEB bankas kredītportfeļa izaugsmi un uzkrājis bagātīgu klientu izvērtēšanas pieredzi.

M.Larionovs ieguvis profesionālo maģistra grādu ekonomikā Latvijas Universitātē, pabeidzis arī augstākā līmeņa vadītāju profesionālās izglītības programmu Vallenberga institūtā un Zviedrijas Līderības attīstības programmu Art of Execution. No 2014. gada viņš ir AS Kredītinformācijas birojs uzraudzības padomes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SEB grupas peļņa Latvijā palielinājusies par 16,1 miljoniem eiro

Db.lv, 15.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā pusgadā SEB grupas Latvijā peļņa pēc nodokļu nomaksas ir palielinājusies par 16,1 miljoniem eiro un sasniedza 31,7 miljonus, liecina SEB grupas Latvijā 2021. gada pirmā pusgada rezultāti.

Banka to skaidro ar ekonomikas atgūšanos, ko sekmē Latvijas mājsaimniecību vēlme uzlabot savus dzīves apstākļus un gatavība atsākt tērēt, kā arī uzņēmumu investīciju aktivitātes atjaunošanās. Samazināts izdevumu apjoms, kas pērn novirzīts paredzamajiem kredītzaudējumu uzkrājumiem, jo uzlabojusies atsevišķu klientu finansiālā situācija, kā arī Covid-19 sekas šobrīd ir mazāk nozīmīgas nekā banka sagaidīja pirms gada.

No jauna piešķirtais finansējums mājokļa iegādei vai remontam pirmajā pusgadā sasniedza 91 miljonu eiro, kas ir par 73% vairāk nekā pirms gada. Savukārt kopējā SEB piešķirtā aizdevuma summa klientiem 2021. gada sešos mēnešos sasniedza 363 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar pagājušā gada 6 mēnešiem, ir par 27% mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Inflācija un mājsēde varētu radīt atkal jaunus izaicinājumus gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem

Db.lv, 20.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 9 mēnešos SEB grupas Latvijā peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniedza 52,1 miljonu eiro, kas ir par 66% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā.

Trešajā ceturksnī Latvijā uzlabojās epidemioloģiskā situācija un tika samazināti ierobežojumi, būtiski palielinājās ekonomiskā aktivitāte – priecēja rūpniecības izaugsme un uzņēmumu drosmīgāka rīcība, investējot jaunos projektos, arī Latvijas mājsaimniecības tiecās uzlabot savus dzīves apstākļus. Tas ir atstājis pozitīvu iespaidu uz kreditēšanu.

No jauna piešķirtais finansējums privātpersonām šī gada 9 mēnešos sasniedza 167 miljonus eiro, kas ir par 41% vairāk nekā līdzīgā laika periodā pirms gada. Mājokļa iegādei vai remontam 9 mēnešos piešķirtais naudas apjoms sasniedza 134 miljonus eiro, kas ir par 49% vairāk nekā pirms gada.

Pateicoties aktivitātei mazo un vidējo uzņēmumu segmentā, šajā periodā piešķirts par 33% lielāks finansējuma apjoms nekā 2020. gada 9 mēnešos. Savukārt kopējā SEB bankas aizdevuma summa klientiem 2021. gada 9 mēnešos sasniedza 576 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar pagājušā gada 9 mēnešiem, ir par 3% mazāk un tas saistīts ar strauju lielo uzņēmumu aizņemšanās iespēju attīstību obligāciju tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB bankas ilgtspējas attīstības vadītājs Latvijā būs Viktors Toropovs

Db.lv, 23.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai koordinētā un efektīvā veidā strādātu ar ilgtspējas jautājumiem un sekmētu ekonomikas pāreju uz ilgtspējīgu attīstību, SEB banka uzticējusi Viktoram Toropovam vadīt SEB bankas ilgstpējas jomu Latvijā, kas ir jauna loma SEB bankā.

V.Toropovs pievienojies arī jaunizveidotajam SEB Ilgtspējas birojam Baltijā, kur kopā ar kolēģiem no Lietuvas un Igaunijas ir atbildīgi par ilgtspēju Baltijas valstīs.

Apzinoties klimata pārmaiņu būtiskumu un risināmos jautājumus iekļaušanas un daudzveidības, kā arī labas pārvaldības sekmēšanas jomās, šis vienlaikus ir stratēģisks un ļoti loģisks solis ceļā uz SEB ilgtspējas mērķu sasniegšanu. Vēlamies būt ceļa rādītāji šajā jomā – piedāvāt klientiem plašu ilgtspējīgu produktu loku, sniegt augstvērtīgu atbalstu un padomu uzņēmumiem transformācijā un, protams, nodrošināt bankas darbu atbilstoši arvien augošajām uzraudzības prasībām.

“Šobrīd ilgtspējas jautājumi ieņem nozīmīgu lomu bankas darba kārtībā – mēs redzam lielu aktivitāti no sabiedriskām organizācijām, mūsu klientiem, likumdevējiem, tirgus uzraugiem un regulatora šajā jomā. No bankas perspektīvas raugoties, mēs jau tagad katru dienu strādājam gan ar aktuālajiem klimatneitralitātes jautājumiem, gan sociālo atbildību un labu pārvaldību. Mūsuprāt, mēs varam panākt vislielāko pozitīvo ietekmi uz klimatu, sadarbojoties un palīdzot saviem klientiem un valsts ekonomikai pārejā uz ilgtspējīgu attīstību. Viktora pieredze, strādājot jaunu biznesu attīstību tehnoloģiju jomā un inovāciju ekosistēmas uzlabošanā valsts mērogā, būs īpaši noderīga jaunizveidotajā SEB Baltijas Ilgtspējas attīstības birojā," saka Ieva Tetere, SEB bankas valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākās bankas attiecībā uz Krieviju te esot izdarījušas mājasdarbu

Jānis Šķupelis, 11.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules kārtībai piedzīvojot zemestrīci, izmaiņas skars teju ikvienu tautsaimniecības sektoru. Šajā ziņā izņēmums nav arī banku sektors. Jāņem vērā, ka sankcijas būtiski krāvušas tieši pa Krievijas finanšu sektora spējām veikt teju jebkādas darbības. Faktiski neiespējama vai ļoti apgrūtināta kļuvusi Krievijas banku sadarbība ar Eiropu un otrādi. Tam visam, protams, būs ietekme arī uz Latviju.

Kopējā bilde gan tiek zīmēta tāda, ka tā Rietumvalstu banku biznesa daļa, kas saistīta ar Krieviju, jau gadiem – būtībā kopš Krievijas pirmā iebrukuma Ukrainā 2014. gadā – ir mazinājusies. Protams, nav arī tā, ka no Krievijas atkarīgās summas būtu mazas. Piemēram, Starptautiskās Norēķinu bankas dati liecina, ka gan Itālijas, gan Francijas bankām Krievijā ir kredītrisks 25 miljardu ASV dolāru apmērā. Savukārt Austrijai tas esot 18 miljardi ASV dolāru. Tiek izcelts, ka lielākais bizness ar Krieviju no Eiropas bankām ir UniCredit, Raiffeisen Bank International un Societe Generale.

Pagaidām daudzu Rietumu banku pārstāvji vismaz publiski komentē, ka ir vēl pāragri teikt, cik lielu robu šis viss nozīmēs gan to biznesam, gan ekonomikai kopumā. Skaidrs, ka robs būs ievērojams, to radīs arī ekonomisko nosacījumu pasliktināšanās. Vismaz pieņēmums gan paliek, ka Eiropas banku sektors no Krievijas kļuvis izolētāks un būtiski lielākas problēmas notiekošais, ja droši vien neņem vērā dažus izņēmumus, sagādās Krievijas finanšu sektoram, kas vienā mirklī varētu būt nostādīts kraha priekšā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tetere: Inflācija mazinās pirktspēju

Db.lv, 27.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB grupa šogad pirmajā ceturksnī Latvijā guvusi peļņu 15,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par apmēram 7% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, informē bankā.

Uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem šogad pirmajā ceturksnī samazināti 0,3 miljonu eiro apmērā.

SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2022.gada pirmajos trijos mēnešos veidoja 28,2 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, kamēr grupas izmaksas veidoja 12,1 miljonu eiro, kas ir pieaugums par 2% salīdzinājumā ar 2021.gada pirmo ceturksni. Tādējādi SEB grupas peļņa pirms uzkrājumiem šogad pirmajos trijos mēnešos bija 16,1 miljons eiro, kas ir par 15% vairāk nekā pirms gada.

Gada sākumā tika izveidota vienota apdrošināšanas un ilgtermiņa uzkrājumu grupa Baltijā, tādējādi "SEB Life and Pension Baltic" kļuva par vienīgo AS "SEB atklātais pensiju fonds" un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "SEB Investment Management" kapitāldaļu turētāju, pārņemot kapitāldaļas no iepriekšējā akcionāra "SEB bankas". Iekļaujot ietekmi no SEB grupas meitasuzņēmumu pārdošanas reorganizācijas rezultātā, SEB grupas Latvijā kopējie ieņēmumi 2022.gada pirmajos trijos mēnešos veidoja 42,2 miljonus eiro, bet pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem - 29,8 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Sarežģītākais posms Latvijas ekonomikai varētu būt nākamā gada sākums

Db.lv, 14.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim novērotais iedzīvotāju uzkrājumu temps pašreiz ir ievērojami palēninājies. Domājams, ka šīs izmaiņas ietekmēs iedzīvotāju patēriņa aktivitāti un sarežģītākais posms Latvijas ekonomikai varētu būt nākamā gada sākums, uzskata SEB bankas vadītāja Ieva Tetere.

Tomēr, viņasprāt, ņemot vērā uzkrāto pieredzi un spēju pielāgoties pārmaiņām, var sagaidīt, ka Latvijas ekonomika izvairīsies no būtiskiem satricinājumiem. Šajā posmā svarīga loma būs valdības spējai atbalstīt mazāk turīgās iedzīvotāju grupas, kam ir būtiska sociālā nozīme.

Reaģējot uz starptautiskajiem notikumiem, uzņēmumi kļūst piesardzīgāki uzsākt jaunus, nozīmīgus investīciju projektus, paturot prātā tādus faktorus kā enerģētikas cenu kāpums, piegāžu ķēžu nestabilitāte, kā arī sadarbības partneru maksājumu disciplīna, kas var sašaurināt biznesa iespējas nākotnē.

Šī gada sešos mēnešos kopumā SEB grupa Latvijā piešķīrusi finansējumu 371 miljonu eiro, kas salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo pusgadu, ir par 2% vairāk. Privātpersonām piešķirtā kredīta apjoms mājokļu iegādei vai remontam ir palielinājies par 5% pret to pašu periodu pērn, sasniedzot 95 miljonus eiro, savukārt patēriņa kredīta apjomi pieauguši gandrīz 2 reizes, sasniedzot 13 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

15 punktu plāns finansējuma pieejamības veicināšanai uzņēmējiem

Db.lv, 25.02.2021

Finanšu nozares asociācijas Padomes priekšsēdētāja, AS “SEB” valdes priekšsēdētāja Latvijā Ieva Tetere.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu nozares asociācijas diskusijā par finansējuma pieejamības veicināšanu uzņēmējdarbības attīstībai prezentēts 15 punktu nozares plāns jeb svarīgākie veicamie darbi turpmākajos divos gados.

Plānā iezīmēti četri galvenie virzieni – kreditēšana, kapitāla tirgus attīstība, finanšu pratība un ilgtspējīgas finanses.

“Lai arī šobrīd piedzīvojam globāla mēroga izaicinājumus, kas ietekmē lielu cilvēku skaitu, redzam, ka klientu kredītportfelis Latvijā ir ļoti labā kvalitātē un vēlamies dot pamudinājumu uzņēmējiem būt drosmīgākiem. Domājot par uzņēmumu kreditēšanas sekmēšanu, ir skaidrs, ka viens no desmitgades lielākajiem jautājumiem jau klauvē mums pie durvīm – tā ir ilgtspējīga finansēšana un zaļā transformācija. Finanšu nozare vēlas būt spēcīgs atbalsta plecs uzņēmējiem - palīdzēt pārmaiņu procesā un iedrošināt saskatīt izaugsmes iespējas ilgstspējā. Redzam arī, ka jāsāk aktīvs dialogs ar publiskā sektora partneriem, lai laikus nonāktu pie laba sadarbības modeļa. Tāpat nepieciešams vairot arī sabiedrības un uzņēmēju kopējo izpratni par šo jautājumu būtiskumu,” teic Finanšu nozares asociācijas Padomes priekšsēdētāja, AS “SEB” valdes priekšsēdētāja Latvijā Ieva Tetere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbība Latvijā ir tādā kā pabērna lomā. Šeit mēdz ļoti skaisti teikt, ka rūpniecība un uzņēmējdarbība ir ekonomikas stūrakmens, bet ir pilnīgi pretēja attieksme, kad valstij ir jādod kaut kāds, pat ne naudisks, atbalsts.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Anastasija Udalova, Dzintara kosmētikas ražotāja H.A.Brieger valdes locekle un Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas padomes priekšsēdētāja.

Uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 20. aprīļa numurā:

  • Statistika - pētījumi un attīstība – esam pēdējie!
  • Tēma - Latvija ieguldījumos pētniecībā un attīstībā (P&A) – ES “astē”.
  • Intervija - Anastasija Udalova, Dzintars kosmētikas ražotāja H.A. Brieger valdes locekle un Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas padomes priekšsēdētāja.
  • Spēles noteikumi - lobiji nav labi, mums būs interešu pārstāvji! Intervija ar auditorkompānijas PwC Latvija vadošo partneri Zlata Elksnina-Zascirisnka.
  • Aktuāli - restorānu nozare ceļ trauksmi un aicina valdību atvērt terases.
  • Portrets - Ieva Tetere. SEB Latvia bankas valdes priekšsēdētāja un prezidente, Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētāja.
  • Tendences - kad “programmēt” varēs pašu naudu.
  • Dienas Bizness Konferences - Intervija ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu.Energopārvaldība – pirmais solis uz energoefektīvu darbību.
  • Brīvdienu ceļvedis - Ketija Karlsone, KURTS c o f f e e un AUCH beauty home īpašniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka Latvijā ir parakstījusi līgumu ar nekustamo īpašumu attīstītāju Linstow Baltic par biroja ēkas celtniecību un nomu Rīgas centrā – Ernesta Birznieka-Upīša ielā 2.

Jau ir uzsākti sagatavošanās darbi. Uz jauno biroju plānots pārcelties 2025. gada sākumā.

Darījuma summa netiek izpausta.

Linstow Baltic iegādājas zemi Rīgā biroju ēkas celtniecībai 

Linstow Baltic grupas uzņēmums iegādājies apbūves gabalus Rīgas centrā starp Elizabetes, Birznieka-Upīša,...

Pašlaik "SEB bankas" Latvijā galvenais birojs atrodas Valdlaučos, Meistaru ielā.

Topošajā modernajā biroju kompleksā tiks integrētas pilsētas vēsturiskā mantojuma ēkas un tas apvienos augstākos kvalitātes standartus un izcilus ilgtspējības risinājumus, radot mūsdienīgu darba vidi gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem. Videi draudzīgais objekts atradīsies ļoti ērtā vietā, kur tiešā tuvumā atrodas tirdzniecības centri, viesnīcas, dažādas izklaides iespējas un citi ikdienas pakalpojumi, kā arī visa veida sabiedriskais transports. Sākotnēji paredzēts, ka biroju ēkai būs 6-8 stāvi, kopējā platība ap 12 000 m2.

Šobrīd noslēgusies jaunā biroju kompleksa metu konkursa pieteikumu iesniegšana. Tā mērķis ir iegūt pilsētbūvnieciski, arhitektoniski pārdomātu ilgtspējīga biroju ēku kompleksa jaunbūves metu. Iecerei jāietver arhitektoniskie risinājumi un teritorijas kopējais ģenerālplāns biroju ēku kompleksa izveidei trijos savstarpēji saistītos zemesgabalos Rīgā.

"Ērta sasniedzamība un sadarbību veicinoša vide “Jau ilgāku laiku bijām meklējuši iespējas pārcelt bankas galvenā biroja darbību uz jaunām telpām, kas atbilstu mūsu biznesa un ilgtspējas prasībām,” stāsta SEB bankas vadītāja Ieva Tetere.

“Pieaicinot nekustamā īpašuma tirgus ekspertus no Colliers International, rūpīgi izvērtējām jau šobrīd pieejamos biroja centrus un projektus, kas vēl tiks būvēti. Rezultātā esam atraduši risinājumu, kas atbilst mūsu prasībām. Jaunās telpas atradīsies pašā Rīgas biznesa centrā, kur ir ļoti laba un ērta piekļūšana visiem galvenajiem satiksmes mezgliem. Turklāt Rail Baltica klātesamība nodrošinās, ka SEB bankas jaunais birojs būs viegli sasniedzams gan mūsu Latvijas darbiniekiem un klientiem, gan kolēģiem un klientiem no Tallinas un Viļņas, kā arī citām Eiropas valstīm. Un viennozīmīgi arī ilgtspējas kontekstā šī vieta mums nozīmīgi ļaus samazināt savu tiešo ietekmi uz vidi”.

SEB biznesa pakalpojumu centrs pārcelsies uz jaunām telpām 

SEB grupas biznesa pakalpojumu centrs Rīgā ir noslēdzis līgumu ar nekustamā īpašuma...

“Linstow Baltic un SEB Latvia vienošanās par sadarbību ir lielisks apliecinājums Linstow stratēģiskajai vīzijai par Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas apkārtni kā vienu no Latvijas transporta infrastruktūras stratēģiskajiem mezgliem un biznesa attīstības centriem. SEB galvenā biroja atrašanās šajā apkaimē vēl vairāk nostiprinās šīs vietas stratēģisko nozīmi un pavērs ceļu vēl plašākai biroju ēku segmenta, kā arī mazumtirdzniecības un pakalpojumu funkciju attīstībai šajā apkārtnē. Šī sadarbība spilgti iezīmē arī ilgtspējas nozīmi abu uzņēmumu ilgtermiņa attīstībā, ” stāsta Frode Gronvolds, Linstow Baltic valdes priekšsēdētājs.

“Šis darījums ir patiesi nozīmīgs Rīgas nekustamā īpašuma un mūsdienīgām prasībām atbilstošu biroju tirgū. Esam gandarīti, ka iesaistītās puses ir atradušas vislabāko risinājumu. Biroja ēkas projekts tiks izstrādāts, respektējot šīs vietas vēsturisko gaisotni un integrējot jaunajā ēkas struktūrā mūsdienīgām būvniecības prasībām un jaunākajām tehnoloģijām atbilstošus risinājumus, apliecinot aprites ekonomikas labo praksi ”, piebilst Ēriks Bergmans, Colliers partneris un aģentūras vadītājs.

Šajā darījumā SEB grupu Latvijā konsultēja advokātu birojs Cobalt. Nekustamo īpašumu attīstītājam un pārvaldniekam Baltijas valstīs Linstow Baltic sarunās atbalstu sniedza advokātu birojs Sorainen.

Komentāri

Pievienot komentāru