Latvijā izveidotā Tesla koplietošanas platforma OX DRIVE paredz būtisku koplietošanas tirgus izaugsmi 2024. gadā, ko sekmē iedzīvotāju paradumu maiņa, it īpaši gados jaunākajiem Rīgas iedzīvotājiem, kas nesteidz iegādāties īpašumā savu automašīnu.

Tāpat koplietošanas auto pieprasījumu nosaka arvien ierobežotāka Rīgā stāvvietu pie mājām pieejamība, pieaugošās uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas, kā arī jauna transportlīdzekļa iegāde kļūst arvien dārgāka. Vēl svarīgs faktors, ka koplietošanas auto cenas ziņā spēj konkurēt ar taksometriem arī nelielos attālumos.

Pērn arī Latvijā dibinātā platforma OX DRIVE noslēdza vienošanos ar Industra Bank par 2,8 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu jaunuzņēmuma autoparka attīstībai. Tas ļauj būtiski palielināt autoparku par 80 Tesla automašīnām, sasniedzot jau 200 elektroauto koplietošanai. Kopš platformas darbības sākuma 2022. gada vasarā, tā ir piedzīvojusi strauju attīstību, sasniedzot vairāk nekā 45 tūkstošus platformas lietotāju, kas kopā veikuši 90 tūkstošus braucienu ar kopējo nobraukumu vairāk nekā 2,3 miljonu km. Līdz ar autoparka papildinājuma būtiski pieaug arī lietotāju skaits un braukšanas biežums, ko var skaidrot ar pieejamību.

Līdz šim praktiski visi aizstāvji "Trasta komercbankas" likvidācijas lietā visa pērnā gada laikā lūguši tiesai iespēju iepazīties ar lietiskajiem pierādījumiem, līdz advokāts Saulvedis Vārpiņš "Dienas Biznesam" izteica šaubas par to, ka prokuratūra pati tos nav redzējusi vai arī apskatījusi ar nelicencētu programmatūru.

Latvijas Republikas prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska "DB.lv" apstiprināja, ka dati pirms nodošanas tiesai apskatīti ar legālu bezmaksas programmas versiju. Prokuratūra, sagatavojot "Trasta komercbankas" likvidācijas lietu tiesai, elektroniskos dokumentus apskatījusi ar legālu bezmaksas datu apskates programmas "AccessData FTK Imager" versiju, taču tas nekliedē aizstāvības šaubas par prokuratūras darbu kopumā. Pēc informācijas tiesas sēdē šā gada janvārī rodas pamatotas šaubas, ka visus pierādījumus ar demo versiju bijis iespējams apskatīt.

Neapskatāmie pierādījumi

Līdz apsūdzības nolasīšanai no lietas tika atstādināts prokurors Uldis Cinkmanis, kuram pārmeta Kriminālprocesa likuma pārkāpšanu. Ģenerālprokurors U. Cinkmanim vēlāk izteica piezīmi, kas ir viens no disciplinārsodu veidiem. Lietu pārņēma U. Cinkmaņa kolēģe Zane Pavāre, tomēr no tā pieļauto kļūdu lietas sagatavošanas gaitā nekļuva mazāk. Precīzi to raksturoja I. Dzeņa norāde aizstāvjiem tiesas zālē pērn, ka lieta ir pieņemta tiesā un visiem kopā būtu jātiek ar to galā, noslēgumā izsakot cerību, ka aizstāvība prokuratūras kļūmes neizmantos ļaunprātīgi.

Ministru kabinets 24.martā plāno skatīt rīkojumu projektus par e-lietas programmas pirmā posma ieviešanas termiņa pagarināšanu līdz 2021. gada 30. novembrim, jo COVID-19 negatīvi ietekmējis e-lietas programmas lietotāju apmācības tempu, informē Tieslietu ministrijā.

Termiņa pagarinājums nepieciešams arī lai nodrošinātu tiesu gatavību e-lietas ieviešanai un novērstu e-lietas projektu programmas pirmā posma testēšanas kavējuma riskus.

E-lietas programma paredz ieviest elektronisku lietu izmeklēšanu, tiesvedību un sodu izpildes procesu, nodrošinot lietas dalībniekiem un citām procesā iesaistītajām personām vienuviet elektroniski pieejamu visu informāciju par lietu – sākot no pirmstiesas procesa un beidzot ar nolēmuma izpildi.

Piemēram, procesā iesaistītajām personām vienuviet būs iespējams iepazīties ar lietas materiāliem jebkurā laikā, iesniegt vai aizpildīt elektroniskās veidlapas, elektroniski saņemt nolēmumu ar juridisko spēku, veikt nodevu un procesuālo izdevumu apmaksu, aplūkot nozīmētos tiesas sēžu datumus, audio un video protokolus, elektroniski veikt saziņu ar tiesu un saņemt citus pakalpojumus tiešsaistē, ļaujot efektīvāk īstenot savas likumiskās tiesības un intereses konkrētā procesā.

Otrā pensiju līmeņa 20. gadadienu apņem gan diskusijas, gan mazāk un vairāk populistiski uzsaukumi par nepieciešamajiem uzlabojumiem pensiju sistēmā, ar mērķi vienreiz pa visiem laikiem salabot sistēmu, lai tā nodrošinātu lielākas pensijas.

Uzdevums ir visnotaļ būtisks, bet ne mazāk nozīmīgi ir pievērsties tam, lai pensiju fondu naudu efektīvi un pensiju uzkrājējiem izdevīgi investētu Latvijas ekonomikā un mūsu uzņēmumos, tādējādi iekustinot arī Latvijas kapitāla tirgu. Jo, lai cik patriotiski noskaņots šobrīd būtu pensiju pārvaldnieks, ar Latvijas iedzīvotāju pensiju sistēmā uzkrāto naudu galvenokārt sildām un attīstām citu valstu ekonomikas un uzņēmumus.

Ērti pavadīt vecumdienas vēlas katrs, bet regulāri tām uzkrāt īsti negribas. Bez īpašas piepūles un nelielos apjomos investēt, bez riska un ātri nopelnīt, noliekot plauktiņā un 65. dzimšanas dienā paņemot savu pensijas kapitālu - tas būtu izcils scenārijs, tomēr diemžēl nereāls. Prakse un statistika liecina, ka cilvēki paši brīvprātīgi pensijai nekrāj, pat ja var to atļauties, tāpēc jo īpaši svarīga ir stabila pensiju sistēma. Sistēmu, kurā jebkuri jauninājumi ir pārdomāti un orientēti uz to, kā pensiju sistēmu padarīt efektīvāku – domājot gan par pašreizējiem senioriem, gan par nākotnes pensionāriem un šodienas skeptiķiem, kuru moto ir “līdz pensijai nenodzīvošu”, gan valsti kopumā. Skaidrs ir viens - pēc pārdalīšanas principa pie lielākām pensijām un atrisinātas problēmas nenonākt.

Savstarpējo aizņēmumu platforma Debitum piedzīvojusi attīstības ideju restartu, kas saistīta ar īpašnieku maiņu, un plāno stiprināt darbību visā Eiropā, piedāvājot daudzveidīgas investīciju iespējas saviem klientiem. Platforma piedāvā uzsākt investīcijas jau no 10 eiro, kas ne tikai dod iespēju vieglāk iepazīt investīciju vidi un pasīvā ienākuma dabu, bet arī paredz brīvu uzkrājuma veidošanas iespēju privātpersonai. Par to sīkāk DB.lv izjautāja Debitum līdzīpašnieku un vadītāju Ēriku Reņģīti.

Pastāstiet, lūdzu, sīkāk par platformas Debitum īpašnieku maiņu! Kas bija noticis, vai kaut kas mainīsies, ienākot jauniem platformas turētājiem?

- Savstarpējo aizdevumu jeb P2P platforma Debitum ir dibināta pirms pieciem gadiem. Tā bija sasniegusi idejas autora un īpašnieka mērķus, un, kā tas nereti gadās pēc uzstādījumu sasniegšanas, izaugsme bija apstājusies. Tā nav norāde uz kādiem sliktiem finanšu rādītājiem, bet gan uz enerģijas trūkumu tālākai attīstībai, un tieši tādēļ man un diviem partneriem bija iespēja uzņēmumu iegādāties. Saprotams, ka būs izmaiņas, jo mums idejas par attīstību ir, tāpēc arī pirkām. Uzskatu, ka kopā ar partneriem esam noķēruši īsto brīdi, jo uzņēmums ir labā stāvoklī, ar labu reputāciju, Latvijas Bankas izsniegtu licenci un 11 000 investoru bāzi, tādēļ atliek turpināt un realizēt tās idejas, kas mums ir padomā.

Nevajadzētu notriekt nodokļu maksātāju naudu dārgos komandējumos uz mūžīgās vasaras zemēm, daudz vērtīgāk būtu izbraukt ārpus Rīgas, lai valsts pārvaldītāji savām acīm skatītu lauku biznesa ainiņas, kas var likt mainīt domas par uzņēmējdarbību tepat mūsu reģionos. Vajadzētu mainīt ne tik daudz domas, bet drīzāk domāšanas veidu. Minimālās algas celšana ir spilgts piemērs tam, kā galva nezina, ko dara rumpis. Valsts pārvaldītāji, kuru redzes leņķis uz perifēriju pavērsts dzelžaini no Rīgas, klana galvas, ka jākāpina atalgojums, un nodokļu reformas aizsegā nolemj darīt to lielā steigā, nospiežot podziņu, ka jau no nākamā gada minimālās algas augs par 50 eiro no 380 līdz 430 eiro. Reģionu uzņēmēji (sevišķi tajās nozarēs, kur biznesa pamatā ir ražotnēs koncentrētas darbarokas) var kaut uz galvas stāvēt, bet tā arī netikt sadzirdēti par to, ka mēdz būt nozares, kurās algu līmeni nosaka tirgus situācija, nevis lēmumu pieņēmēji jeb podziņu spiedēji Rīgā. Neieklausīšanās un hroniska nespēja piedāvāt kompromisu padziļina plaisu starp biznesu un valsts pārvaldi, lai gan ecēties tiem abiem nepavisam nevajadzētu. Ir jau labi, ja cilvēkiem ir iespēja par darbu saņemt vairāk, taču reģionu mazpilsētās un ne tikai mazpilsētās dzīve reizēm patiešām ir lētāka, un tēriņi par mitekļa īri varbūt ir mazāki nekā maksa par pleķi asfalta auto stāvvietai galvaspilsētā. Uzspiežot minimālās algas palielinājumu, ieguvēju īsti nebūs, jo pat godprātīgākie no uzņēmējiem, lai varētu noturēt ražošanu, būs spiesti uzskaitīt mazāk darba stundu. Tādēļ līdz ar šīm izmaiņām var sašķobīties pat to uzņēmēju lojalitāte absolūti caurspīdīgam biznesam, kas līdz šim to ir noturējuši, neskatoties uz bieži pieredzēto nestabilitāti un dažādām pārmaiņām. Ražotāji būs spiesti celt cenas, lai izpildītu valsts iegribas, bet līdz ar to zudīs iespēja investēt, piemēram, jaunās iekārtās. Uzņēmēji turklāt ir nesaprašanā – gan finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, gan premjers Māris Kučinskis, tāpat kā citi politiķi savās lauku vizītēs it kā sakās izprotam ražotāju problēmas un sola nepieļaut apstākļus, kas viņu ikdienu padarītu smagāku, tomēr atgriežoties Rīgas gaiss dara savu un politiķi piedzīvo ko līdzīgu amnēzijai, kas aizslauka perifērijas pieredzi no dienaskārtības. Kopumā minimālās algas celšana, protams, ir labs balsu zvejas paraugs, domājot par sasaisti ar attiecīgo vēlēšanu zīmju skaitu vēlēšanu urnās. Kā nu tauta nenovērtēs šādu cēlu soli. Tomēr jāatceras, uz kā rēķina tas notiks. Vismaz par reģioniem runājot, tā ir brutāla dancošana pa uzņēmēju mugurām, ja vien līdz minimālās algas līmenim netiek celts arī neapliekamais minimums. Tādā gadījumā izmaiņu slogs tiktu sadalīts solidārāk starp valsti un uzņēmējiem, nevis būtu vienos vārtos kā pašlaik. Neskatoties uz spožiem piemēriem, kopumā reģionos biznesam trūkst vilkmes. Tam par iemeslu ir vesels problēmu spiets. Šādi un līdzīgi lēmumi atstāj daudzdesmit tūkstošu ietekmi uz gada tēriņiem un arī bezdarba bēdīgo ainu neuzlabo. Minimālās algas kāpums rokrokā ar ekonomikas augšupeju – jā, bet citādāk tas var tikt izpausties arī kā sadisms. Kurš te ir ieguvējs?

Tieslietu padomes izveidotā ekspertu komisija secinājusi, ka Rīgas rajona tiesas tiesnesis Raimonds Buls, kādreizējā Siguldas tiesas, tagad Rīgas rajona tiesas tiesnese Valija Grebežniece un Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Jolanta Zaškina maksātnespējas procesos vairākkārtīgi ir pieņēmuši lēmumus, kas ir klajā pretrunā ar tiesu normām un godaprātu, teikts ekspertu komisijas publicētajā ziņojumā.

Tajā skaidrots, ka ir vairāki apstākļi, kas liecina, ka maksātnespējas procesu pieteicēji varētu būt mērķtiecīgi mēģinājuši panākt lietas skatīšanu pie šiem tiesnešiem, savukārt šie tiesneši ir konsekventi lēmuši par labu pieteicējiem situācijās gan atklāti pārkāpjot likumu, gan izvēloties pieteicējam labvēlīgu interpretāciju strīdīgos jautājumos.

Ziņojumā arī norādīts, ka lietu izpētes gaitā apstiprinājās aizdomas, ka atsevišķās lietās pieteicēji ir apzināti mainījuši juridiskās adreses, lai panāktu sev vēlamo tiesu piekritību. «Sistemātiskums, lielais gadījumu skaits salīdzinoši īsā laika periodā, kā arī vienas un tās pašas iesaistītās personas nedod iespēju rast nevienu citu kaut cik racionālu skaidrojumu,» skaidrots ziņojumā.

Jebkura investīcija prasa noteiktu atbildību. Mūsdienu tehnoloģijas nodrošina arvien jaunas investīciju iespējas, kā arī nodrošina samazinājumu izmaksām, kas saistītas ar investīcijām, tādējādi padarot investīcijas pieejamas arī tiem, kam ir mazāk līdzekļu, ko investēt, norāda savstarpējo aizdevumu platformas AS Mintos valdes priekšsēdētājs un uzņēmuma līdzdibinātājs Mārtiņš Šulte.

Investīcijas nozīmē meklēt atbilstošu riska un atdeves profilu. Tāpēc iespēju investēt ieteiktu apsvērt pārdomāti, meklējot tieši sev piemērotākos risinājumus.

Ir vairāki aktīvi, ko iespējams izvēlēties atkarībā no esošajiem līdzekļiem un izvirzītās stratēģijas. Investēt var, sākot pat no neliela naudas daudzuma, lai saprastu, vai konkrētais finanšu instruments ir piemērots. Tāpat ir ļoti būtiski sākt investēt pēc iespējas ātrāk, lai maksimāli realizētu salikto procentu spēku, pelnot procentus no procentu ieņēmumiem. Tā kā cilvēki M. Šultem regulāri jautā, kur vislabāk investēt esošos līdzekļus, viņš piedāvā piecus ieteikumus, kur būtu vērtīgi investēt nākamajā gadā.

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Tā sauktajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie pārmet apsūdzības uzturētājam prokuroram Monvīdam Zelčam nespēju pamatot pēkšņo lēmumu grozīt apsūdzības un arī nespēju precīzi izskaidrot jauno apsūdzību būtību, turklāt tas notiekot pēc 11 gadu izmeklēšanas un trīs mēnešu lietas skatīšanas tiesā, raksta laikraksts Diena.

Tāpat prokurora atsevišķas rīcības un lūgums par tiesas sēžu atlikšanu radījuši aizdomas par centieniem novilcināt lietas izskatīšanu. Novembra pēdējā tiesas sēdē šķita, ka prokurors ar savu rīcību pat sadusmoja tiesnesi.

Minētajā kriminālprocesā kopumā par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā apsūdzētas deviņas personas – bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, uzņēmējs Andris Šķēle, bijušais uzņēmuma Tet valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, kā arī bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe. Apsūdzēts arī Lattelecom (Tet) tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais uzņēmuma Hannu Digital valdes loceklis Gintars Kavacis.

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Sprūda krimināllieta draud iesprūst. Iespējams, prokurori Uldis Cinkmanis un Zane Pavāre, kas uztur valsts apsūdzību bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam un vēl 10 citām personām, līdz ar lietas materiāliem ir izdalījuši sensitīvus datus par liecinieku dzīvesvietām, tālruņiem, pat slimību vēsturēm

Ko iesākt tālāk, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesnesis Imants Dzenis lems 7. jūnijā.

Milzīgā lietas apjoma dēļ – vairāk nekā 160 sējumi, valsts apsūdzības, iespējams, pieļautajiem pārkāpumiem, kā arī neskaidrībām par to, kas īsti ir konfiscētie lietiskie pierādījumi – datu nesēji – dzelži vai dati, M. Sprūda lieta var iesprūst uz nenoteiktu laiku. Visu šo jautājumu dēļ tiesa tā arī neuzsāka lietas skatīšanu pēc būtības un, visticamāk, to nevarēs izdarīt vismaz līdz rudenim.

Iespēja ietekmēt lieciniekus

Zvērināta advokāte Inguna Lamberte tiesai lūdza rīkoties, jo izdalītajos lietas materiālos atrodami sensitīvi dati par lietas lieciniekiem, proti, personām, kas nopratinātas, bet kurām nav aizstāvju. Sējumos atrodami liecinieku telefona numuri, dzīvesvietu adreses, slimības vēstures un citi sensitīvi dati, kuriem lietā nevajadzētu būt, jo tie dalībniekiem lietas izskatīšanā nav vajadzīgi. Vēl vairāk - šādu datu izsniegšana ir pretrunā gan ar Kriminālprocesa likumu, gan personu datu aizsardzību un ar to saistīto ES likumdošanu.

Maksātnespējīgā "PNB banka" vērsusies tiesā pret akcionāriem, kuri ieguva līdzdalību bankas kapitālā īsi pirms "PNB banka" tika atzīta par maksātnespējīgu, saistībā ar viņiem izsniegtajiem aizdevumiem, apstiprināja bankas maksātnespējas administrators Vigo Krastiņš.

Viņš norādīja, ka prasības ir saistītas ar bankas akcionāriem izsniegtajiem aizdevumiem, taču, tā kā tās ir bankas un klientu jeb kredītņēmēju attiecības, banka aizdevumu summu nevar izpausts. "Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu tā ir neizpaužama informācija," teica Krastiņš.

Viņš informēja, ka kopumā bankai ir astoņas šādas lietas, kur katrā viens no jaunajiem akcionāriem ir kā kredītņēmējs, bet pārējie ir kā līdzatbildīgie.

"Pagaidām visas lietas ir atliktas, jo atbildētāji ir nolīguši Latvijā advokātus, kuri tikai tagad iesaistījās šajās lietās," piebilda Krastiņš.

Viņš arī informēja, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 8.septembrī plānoja skatīt prasību pret Rodžeru Edvardu Tamrazu, kurā līdzatbildētāji ir Antuāns Baaklini, Dollija Huri, Žoržs Mgalobišvili, Marks Žanluī D'Ombrs, Mišels Fajads, Nikolajs Paskalajevs un Saīds Meraiks. Taču lietas izskatīšana atlikta.

Tiesu izpildītāji nolēmuma izpildes procesā aizskartās puses interesēs 2018. gada pirmajā pusgadā palīdzējuši atgūt 201 604 693,11 eiro. Kopējais piespiedu izpildei nodoto izpildu dokumentu skaits – 57 892, informē Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāve Baiba Litvina.

Šogad turpina samazināties piespiedu izpildei iesniegto izpildu dokumentu skaits civillietās, savukārt pieaudzis atgūto naudas līdzekļu apjoms uzturlīdzekļu lietās, lietās par kompensāciju piedziņu cietušajiem krimināllietās, kā arī lietās par zaudējumu piedziņu juridisko personu labā.

2018. gada pirmajā pusgadā atgūto naudas līdzekļu apjoms, līdzīgi kā iepriekšējā gada pirmajos sešos mēnešos, ir pārsniedzis 200 miljonus eiro. Tomēr, līdz ar piespiedu izpildei nodoto lietu samazināšanos, atbilstoši šogad par 68, 18 milj. eiro ir sarucis arī kopējais atgūto naudas līdzekļu apmērs.

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Andris Spore skaidro, ka «pēdējos gados piespiedu izpildei iesniegto izpildu dokumentu skaits, pamatā civillietās, samazinās, tādēļ arī atgūto naudas līdzekļu samazinājums ir loģisks. Salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu, šī gada sešos mēnešos piespiedu izpildei kopumā iesniegti 57 892 izpildu dokumenti, kas ir par 12% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus atsevišķu lietu kategorijās vērojams pozitīvs atgūto naudas līdzekļu pieaugums. Piemēram, nolēmumu izpildē krimināllietās par mantiskajām piedziņām atgūto naudas līdzekļu apmērs pieaudzis par 37% un attiecīgi sasniedzis 932 403,4 eiro (2017. gada pirmajā pusgadā – 678 035,79 eiro).»

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

Tik daudz vilinājumu un iespēju sākt spēlēt finanšu tirgos nav bijis laikam nekad līdz šim. Ierastajos depozītos var nopelnīt apaļu nulli, un vienlaikus sociālajās platformās skaļi popularizētie veiksmes stāsti vilina ieguldīt akcijās.

“Kopš 2020. gada sākuma Tesla akciju cena ir desmitkāršojusies – no 85 ASV dolāriem par akciju līdz 850 dolāriem pašlaik.” Lasot šādu ziņu, ne vienam vien rodas jautājums – varbūt arī man nopirkt Teslas akcijas?

Pagājušajā gadā gan pasaules, gan vietējās biržās ievērojami pieaudzis transakciju skaits, un tas skaidrojams ar milzīgu skaitu mikro un mazo privāto spēlētāju ienākšanu tirgū. Pieplūdums bija galvenokārt akciju tirgū, kur cilvēki izmantoja arvien pieaugošo dažādu platformu piedāvājumus sākt ar vienu klikšķi, vienu eiro, bez komisijas maksas un tml. Līdz ar to akciju tirgū ienākuši miljoniem jaunu lietotāju. Populārie sociālie tīkli – Twitter, Facebook, TikTok – pārpludināti ar stāstiem par galvu reibinošām peļņām no spekulācijas atsevišķās akcijās un aicinājumiem pievienoties ballītei. Rodas sajūta, ka vajag tik sākt un nauda nāks griezdamās.

Ja Eiropas ekonomikai atkopšanās vēl ir vien priekšā, tad Ķīnas tautsaimniecības vilciens jau uzņēmis pamatīgu inerci.

To, ka šīs valsts ekonomika atkopjas ļoti strauji, apliecina tās eksporta mērījumi – Ķīnas eksports janvāra-februāra periodā, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada palēcies par 60,6%. Pirms tam analītiķi vidēja gaidīja pieaugumu “vien” par 40%. Februārī vien šīs valsts eksports, salīdzinājumā ar 2020. gada februāri, dubultojies, ziņo Bloomberg.

Faktiski jāsecina, ka Ķīna uzvarējusi pandēmijas sacensībā – tā ir pirmā lielā pasaules tautsaimniecība, kas strauji atgūstas, jo tā pirmā arī atvērās. Ķīnai ļoti palīdz tās eksporta dinamika, kur pasaulē vērojams liels pieprasījums pēc tur ražotajiem medicīniskajiem produktiem.

Piemēram, no marta līdz decembrim Ķīna eksportēja 224 miljardus sejas masku – gandrīz 40 uz katru planētas iedzīvotāju, neskaitot pašu Ķīnu. Tāpat tieši no Ķīnas parasti nāk dažādas preces un piederumi, kas pasaule bijusi pastiprināti nepieciešami jaunajos darbam no mājām apstākļos. Ķīnā tiek ražots gandrīz viss, un nostiprinājies pamata pieņēmums, ka pēc šīs valsts produktiem saglabāsies liels pieprasījums arī tad, kad asinsrite straujāka kļūs ASV un pēc tam – Eiropas – ekonomikai.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Kad ziema aiziet un saule sāk sildīt zemi, ir pienācis laiks jaunai pavasara modei. Viens no būtiskākajiem elementiem katras sievietes garderobē šajā pārejas sezonā ir stilīga un daudzpusīga pavasara jaka. Neatkarīgi no tā, vai pastaigājaties pa parku, veicat darījumus vai tiekaties ar draugiem vēlajās brokastīs, laba un ērta jaka var uzlabot jūsu vizuālo tēlu, sniedzot perfektu siltumu un aizsardzību pret neparedzamiem laikapstākļiem.

Padomi, kas palīdzēs izvēlēties ideālu sieviešu pavasara jaku

Padomājiet par savu dzīvesveidu

Veltiet laiku, lai noteiktu savu dzīvesveidu un ikdienas aktivitātes. Pastāvīgi atrodaties ceļā vai dodat priekšroku mierīgākai dzīvei? Vai jums ir nepieciešama jaka kā ikdienas apģērbs, darbam vai āra aktivitātēm? Izpratne par savu dzīvesveidu palīdzēs sašaurināt jūsu meklējumus.

Galvenais ir daudzpusība

Izvēlieties jaku, kas var bez īpašām pūlēm noderēt dienā un naktī, ikdienā un daļēji formālos gadījumos. Daudzpusīgs apģērbs nodrošinās lielākas iespējas un ļaus jums to saskaņot ar dažādiem citiem tērpiem. Meklējiet tādas pavasara jakas sievietēm, kas apvieno klasiskus siluetus un neitrālas krāsas, lai papildinātu dažādus stilus.

Ārkārtas situācija valstī, kuru radīja Covid-19, veicināja ilgi gaidītās iespējas juridiskām personām. Proti, stājoties spēkā grozījumiem Komerclikumā (22.03.2020.), uzņēmuma akcionāru vai dalībnieku kopsapulces norise iespējama attālināti.

Sākotnēji konkrētās izmaiņas var likties kā piemērošanās pašreizējiem apstākļiem un Covid-19 risinājums, lai nodrošinātu uzņēmējdarbības nepārtrauktību. Taču šīs izmaiņas ir būtiskas efektīvam un produktīvam darbam nākotnē ikvienai saimnieciskās darbības struktūrai – uzņēmumam, biedrībai vai organizācijai.

Aizvadītais attālinātā darba laiks sniedzis nozīmīgu mācību stundu nākotnei, proti, kā ietaupīt savu laiku un resursus, lai strādātu efektīvāk. Jūtami aktualizējies izmaksu optimizācijas jautājums, kas no tehnoloģiju puses izgaismo citu aspektu – vai protam izmantot tās tehnoloģijas, kas jau ir mūsu rīcībā. Izmantojot tehnoloģiju piedāvātās iespējas, attālināti var norisināties gan apspriede un sapulce, gan dokumentu apstiprināšana un parakstīšana, tādējādi transformējot papīra laikmeta ātrāku pāreju digitālajā laikmetā. Mūsu ikdienas darba rutīnā vairāku procesu automatizācija izslēdz cilvēciskās kļūdas, palielina ātrumu un veicina augstāku produktivitāti. Joprojām digitalizācija ir mūsu domāšanas maiņa, kurai piespiedu motivācijas grūdienu sniedzis Covid-19 laiks.

Katram lēmumam ir sava cena, un nereti nepieņemtam lēmumam tā var būt vēl augstāka nekā pieņemtam – kaut varbūt ne līdz pilnīgam galam.

Šodien mēs plūcam negatīvos augļus, ko radīja savulaik nepieņemti lēmumi par investīcijām izglītībā. Tas pats vērojams transporta jomā. Nemaz ne tik sen mēs jutāmies kā monopolisti, kaimiņvalstu ostas mums nešķita vērā ņemami konkurenti. Kravu plūsmas veda caur Latviju, neaizsalstošās ostas strādāja nepagurdamas, brīdinājumus par iespējamām izmaiņām nozare uzklausīja, bet īpaši vērā neņēma, un te nu esam – nepieņemot svarīgus lēmumus par savlaicīgu darbības virzienu dažādošanu, mēs īsā laikā esam daudz zaudējuši. Šodien līdzīgu kļūdu varam pieļaut atkal – neinvestējot salīdzinoši nelielus līdzekļus savas valsts un transporta nozares konkurētspējā, Latvijas tranzīta artēriju elektrificēšanā, riskējam, ka pēc 20–30 gadiem būsim vēl lielākā bedrē, nekā šobrīd spējam iedomāties. Skaidrs, ka valstī naudas nekad nebūs par daudz. Tomēr ir lēmumi, kas nosaka stratēģisku izdzīvošanu, un šis ir viens no tādiem. Es uzskatu – ja mēs šo lēmumu nespējam valstiski pieņemt, īstenot un tādējādi izglābt nozari, – tas ir noziegums pret nākotni. No projekta kritiķiem dzirdētas šaubas, vai pašreizējā brīdī, kad situācija nozarē pasliktinājusies, esot īstais mirklis īstenot šādu projektu. Taču, klausoties viņos, neviļus rodas jautājums – kā interesēs viņi runā, kā interesēs ir tas, lai Latvija un tās tranzīta nozare būtu konkurētnespējīga? Jo elektrifikācijas neīstenošanas cena ir tieši Latvijas konkurētspējas zudums.

Atbilde uz šo jautājumu ir vienkārša: ja Jums ir brīvi naudas līdzekļi, kas patreiz vienkārši glabājas norēķinu kontā un nepelna procentus, tad ar investīcijām vari sākt nodarboties tagad un tūlīt.

Kādēļ tieši tagad un tūlīt? Palūkosimies uz to nedaudz plašākā kontekstā: investīciju ideja ir likt saviem brīvajiem naudas līdzekļiem pelnīt jeb citiem vārdiem – naudai jāvairo nauda. Jo agrāk sāksiet, jo ilgāk Jūsu nauda varēs augt. Tātad laiks darbojas investoram par labu.

Par ko Jūs sapņojat?

Pirms sākt investēt, Jums būtu jāatbild uz vēl vienu būtisku jautājumu: kāds ir mērķis, kādēļ Jūs gribat investēt? Citiem vārdiem – par ko Jūs sapņojat? Vai tā ir iemaksa jaunam mājoklim? Lauku mājai? Eksotiskam ceļojumam? Universitātei bērniem? Finansiāla drošība neparedzētām situācijām? Finansiāla brīvība, proti, vēlaties dzīvot no investīcijās gūtās peļņas, nevis darba algas?

Stājies spēkā Ministru kabineta rīkojums par Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu iecelšanu amatā, vienlaikus mainās arī atsevišķi noteikumi apelāciju par Patentu valdes lēmumiem un iebildumu pret preču zīmju un dizainparaugu reģistrāciju izskatīšanai, vienkāršojot un saīsinot procedūru, kas uzlabos uzņēmēju strīdu izskatīšanu.

Kā informē Patentu valdē, Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome (RIAP) saskaņā ar jaunajiem noteikumiem būs pastāvīgi strādājoša struktūrvienība, kuras pienākums ir izskatīt uzņēmēju - preču zīmju un dizainparaugu īpašnieku strīdus. Līdz šim ar to nodarbojās Patentu valdes Apelācijas padome (AP) - Tieslietu ministra apstiprināta lēmējinstitūcija, kuras sastāvā bija neatkarīgi eksperti un Patentu valdes darbinieki, kuri darbu Apelācijas padomē darīja papildus savam pamatdarbam.

Stāsta jaunā RIAP priekšsēdētāja Dace Liberte: «Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē darbosies četri cilvēki – priekšsēdētāja un trīs RIAP locekļi. Lai novērstu iespējamos interešu konfliktus, piemēram, izskatot uzņēmēju pretenzijas par Patentu valdes lēmumiem, RIAP locekļu atbilstība amatam tika izvērtēta speciālā eksaminācijas komisijā un tie tika apstiprināti ar Ministru kabineta rīkojumu – līdz ar to faktiski Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome ir ieguvusi pilnībā neatkarīgas institūcijas statusu,» par jauno RIAP darba formu stāsta RIAP priekšsēdētāja, kura tāpat kā pārējie RIAP locekļi ir apstiprināta amatā uz septiņiem gadiem.

2016. gada 18. jūlijā stājās spēkā Ministru kabineta rīkojums par Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu iecelšanu amatā, vienlaikus mainās arī atsevišķi noteikumi apelāciju par Patentu valdes lēmumiem un iebildumu pret preču zīmju un dizainparaugu reģistrāciju izskatīšanai, vienkāršojot un saīsinot procedūru, kas uzlabos uzņēmēju strīdu izskatīšanu.

Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome (RIAP) saskaņā ar jaunajiem noteikumiem būs pastāvīgi strādājoša struktūrvienība, kuras pienākums ir izskatīt uzņēmēju - preču zīmju un dizainparaugu īpašnieku strīdus. Līdz šim ar to nodarbojās Patentu valdes Apelācijas padome (AP) - Tieslietu ministra apstiprināta lēmējinstitūcija, kuras sastāvā bija neatkarīgi eksperti un Patentu valdes darbinieki, kuri darbu Apelācijas padomē darīja papildus savam pamatdarbam.

Jaunā RIAP priekšsēdētāja ir Dace Liberte. «Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē darbosies četri cilvēki – priekšsēdētāja un trīs RIAP locekļi. Lai novērstu iespējamos interešu konfliktus, piemēram, izskatot uzņēmēju pretenzijas par Patentu valdes lēmumiem, RIAP locekļu atbilstība amatam tika izvērtēta speciālā eksaminācijas komisijā un tie tika apstiprināti ar Ministru kabineta rīkojumu – līdz ar to faktiski Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome ir ieguvusi pilnībā neatkarīgas institūcijas statusu,» par jauno RIAP darba formu stāsta RIAP priekšsēdētāja, kura tāpat kā pārējie RIAP locekļi ir apstiprināta amatā uz septiņiem gadiem.