Investori gatavi ieguldīt celulozes rūpnīcas celtniecībā pie Līvāniem vienu miljardu eiro. Šis Latvijā ir trešais celulozes rūpnīcas būves mēģinājums. Taču valdība to neatbalsta, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Arī vēstule, kuru šajā sakarā līvānieši nosūtījuši Ministru prezidentam, palikusi neatbildēta. Līvānu novada zemnieku Pēteri Turkopoli, kurš ir arī privāto mežu īpašnieku sabiedrības Jersika valdes priekšsēdētājs, šāda attieksme tracinot: «Nevajag stiept gumiju, bet tūliņ ķerties pie sagatavošanas darbiem!»

Turkopolis stāstījis, ka investori, kas esot no Saūda Arābijas, gatavi par savu naudu arī tiltu pār Daugavu Līvānos uzbūvēt. Viņi prasot tikai vienu – lai valdība šim projektam dotu zaļo gaismu, citādi varot sanākt tāpat, kā notika pirms gadiem desmit ar skandināviem, kuri vēlējās celt šādu ražotni Ozolsalā, taču beigās saņēma negatīvu ietekmes uz vidi novērtējumu. Šoreiz gan varētu būt citādi, jo celulozes balināšana plānota bez hlora, ar ūdeņradi, kas ir dārgāk, taču videi draudzīgāk.

Rūkot pieprasījumam pēc papīrmalkas Skandināvijā, Baltiju pamet viens no lielākajiem pircējiem UPM; glābj citi tirgi .

Par to liecina DB veiktā lielāko papīrmalkas eksportētāju aptauja. Teju vai visi respondenti norāda, ka papīrmalkas eksportu un cenu ietekmē pieprasījums pēc šī resursa Skandināvijas valstu celulozes rūpnīcās, kā arī tā patēriņš pašmāju tirgū. Latvijā sekmīgi darbojas SIA Kronospan Riga plātņu rūpnīca, kas «apēd» daļu no papīrmalkas, kura agrāk lielākoties tika eksportēta un pārstrādāta kādā ārvalstu celulozes ražotnē. Ekspluatācijā ir nodotas vairākas biomasas energostacijas, kuras gadā patērēs ievērojamu apjomu dedzināmās koksnes, kas nozīmē, ka pieprasījums pēc šīs izejvielas tikai pieaugs. Tomēr, neraugoties uz to, pēc vairāku aptaujāto domām, Latvijā ir vieta vēl vienam kokrūpniekam – papīrmalkas patērētājam plātņu ražošanā. Vai šāda ideja arī materializēsies, rādīs laiks, jo tās izveidei ir vajadzīgi ievērojami kapitālieguldījumi – vairāk nekā 100 milj. eiro. Ir vēl viens reālāks mazvērtīgās koksnes izmantošanas 30 milj. eiro projekts, ko varētu īstenot Fortum – bioeļļas ražošanu no šķeldas (zariem, celmiem utt.), vēl jo vairāk, ja pirmos piecus gadus ES varētu segt pat tās ražošanas izmaksas (DB, 17.01.2014.)

Latvijā joprojām ir vieta papīrmalkas un mazvērtīgas koksnes pārstrādes, kā arī dziļākas pārstrādes koksnes izstrādājumu ražotnēm, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tas radītu ne tikai jaunas darba vietas un papildu nodokļu maksājumus valsts un pašvaldību budžetos, bet arī lielākas iespējas mežu īpašniekiem. Raugoties no iegūstamajiem apaļkoksnes resursiem, daļai mazvērtīgās koksnes (papīrmalkai, dedzināmajai koksnei) joprojām Latvijas patērētāju (kokapstrādes un siltumražošanas uzņēmumiem) jauda ir mazāka par tās iegūstamajiem apmēriem, tāpēc tā jāeksportē galvenokārt kā izejviela. «Lielākās iespējas būtu nevis pirmapstrādē, bet gan tālapstrādē,» secina Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta valdes loceklis Andrejs Domkins. Nevajadzētu skatīties konkurentvalstu vēsturē un mēģināt to kopēt, jo situācija šodien un pirms 20 vai 30 gadiem atšķiras. «Viena no iespējām – siltumizolācijas materiālu ražošana no koksnes, it īpaši tās, kura pašlaik pilnībā netiek izmantota – papīrmalkas, celulozes šķeldas,» viņš ierosina.

Starptautiskā projekta VIOBOND ietvaros Rīgā top pasaulē, iespējams, pirmā, uz koksnes dabīgās sastāvdaļas lignīna bāzes veidotu industriālo sveķu ražotne, kas jau 2025. gadā varētu būtiski samazināt līdz šim lietotā fosilā fenola un formaldehīda patēriņu.

“Pašlaik notiek projektēšana un citi ar ieceres realizāciju saistītie darbi, praktiskās darbības (būvniecība) varētu sākties ne ātrāk kā 2023. gadā, visticamāk, 2024. gadā. Savukārt rūpnīca savu darbu varētu uzsākt 2025. gada nogalē, bet, ja tai nepieciešamo iekārtu un komponentu piegādes aizkavēsies, tad 2026. gadā,” projekta attīstības laika grafiku ieskicē AS Latvijas Finieris valdes loceklis Māris Būmanis.

Viņš norāda, ka iecerētajā ražotnē plānots saražot 45 000 t industriālo sveķu ar dabīgo lignīnu, kas nodrošinās iespēju visu Latvijas Finiera saplākšņa produkciju līmēt ar šo jauno līmvielu.

“Paredzētā jauda ļaus arī jauno līmvielu nelielā apmērā piegādāt citiem patērētājiem,” teic M. Būmanis. Viņš atgādina, ka projekta īstenošanā ir daudz izaicinājumu, piemēram, attiecībā uz lignīna padeves un iemaisīšanas tehnoloģijām, kādu pašlaik pasaulē vienkārši nav. “Sākotnējās aplēses bija, ka uz lignīna bāzes ražotās līmvielas ražotnes izveide izmaksātu nedaudz vairāk kā 20 milj. EUR, taču inflācijas ietekmē šīs izmaksas, visticamāk, būs augstākas,” uz jautājumu par šī projekta realizācijai nepieciešamajām investīcijām atbild M. Būmanis. Viņš arī piebilst, ka šajā projektā ir apvienota pētniecība, inovācijas un to komercializācija, tāpēc tam ir piesaistīts arī Eiropas Savienības līdzfinansējums no Eiropas Komisijas pētniecības un inovācijas investīciju programmas Apvārsnis 2020, un informācija par šī projekta sasniegumiem būs pieejama arī citiem interesentiem.

Investori, kas Igaunijas dienvidos iecerējuši uzbūvēt vienu miljardu eiro vērtu celulozes rūpnīcu, pieļauj iespēju nepieciešamās atļaujas tādam projektam saņemt Latvijā, jo Igaunijā šis process var būt pārāk ilgs.

Igaunijā valsts īpašā plānojuma izstrādes ilgums ir divi ar pusi gadu, kas ir investoriem biedējoši ilgs laiks, jo šajā laikā situācija tirgū var būtiski mainīties, trešdien žurnālistiem teica projektu īstenojošās kompānijas Est-For Invest valdes loceklis Marguss Kohava.

Viņš norādīja, ka tas ir iemesls, kādēļ joprojām tiek izskatīta iespēja sākt atļauju saņemšanas procesu Latvijā.

Cits kompānijas valdes loceklis Ādu Polli sacīja, ka investoru grupa, kas plāno vērienīgo projektu, ir Igaunijas patrioti un pašlaik mērķis ir atrast veidu, kā rūpnīcu atvērt Igaunijā. Vienlaikus arī viņš atzina, ka termiņi Igaunijā ir pārāk ilgi.

Ceļu būves firmas Binders Vangažu asfaltbetona rūpnīcā noslēgusies Norvēģijas līdzfinansēta projekta īstenošana, lai pilnveidotu asfaltbetona ražotnes tehnoloģiskās iespējas. Rūpnīcā uzstādītas vairākas jaunas papildu iekārtas un ieviestas videi draudzīgas tehnoloģijas.

Kopumā Vangažu asfaltbetona rūpnīcā ieviesti trīs jauni asfalta ražošanas tehnoloģiskie veidi.

Projekts īstenots atbilstoši Binders šogad jūnijā noslēgtajam līgumam ar LR Ekonomikas ministriju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru. To līdzfinansēja Norvēģijas finanšu instrumentu programma «Inovācijas «zaļās» ražošanas jomā» 2009.-2014.gada periodam. Projekta izmaksas ir 1 761 723 EUR, līdzfinansējums – 501 750 EUR.

Viens no projekta īstenošanas ieguvumiem ir tehnoloģiskā iespēja ražošanas procesā turpmāk izmantot otrreizējo materiālu – frēzēto asfaltu, kas arī pēc noņemšanas no ceļa klājuma satur asfaltam nepieciešamās komponentes un pēc apstrādes ar speciālu tehnoloģiju to var otrreizēji izmantot ražošanā. Šīs tehnoloģijas izmantošana atrisina arī frēzētā materiāla glabāšanas un ar to saistītā vides piesārņojuma problēmu.

Ar papīru no pārstrādātas makulatūras SIA Papīrfabrika Līgatne ienāk arī vietējos veikalos un atgādina par sevi

«Mēs tuvojamies to zemju apziņas līmenim, kam ir ārkārtīgi svarīga zaļā domāšana. Cilvēki, kam tā ir svarīga, labi saprot, ka nevar prasīt no reciklētā papīra tieši tādu pašu kvalitāti, kāda ir celulozes papīram. Mēs ražojam papīru no pārstrādātas makulatūras, un es domāju, ka Latvijā atradīsim arvien vairāk klientu, kas gribēs šo papīru tikai tāpēc, ka tā darīt ir pareizi attiecībā pret ilgtspējīgu saimniecību un dzīvošanu. Mēs mēģinām audzināt sabiedrību, ka tas ir normāli, tā būtu jādara,» teic Normunds Dzērve, SIA Papīrfabrika Līgatne valdes loceklis. Viņš neslēpj, ka pārstrādāts papīrs atšķiras no «jauna» papīra.

Ja būtu skaidrāka Latvijas valsts nostāja un norādes nozares attīstībai, arī Latvijā varētu no atkritumiem iegūto masu izmantot apkurei; pašlaik Latvijā tādu izmanto cementa rūpnīcā Brocēnos, taču tā šo masu ieved no ārvalstīm, atklāj stāsta SIA ZAAO Enerģija valdes loceklis Ģirts Kuplais.

Mums ir iespēja ražot RDF (angliski - refuse derived fuel, latviski - NAIK jeb no atkritumiem iegūtais kurināmais). Tā ir šķirošanai derīga masa, ko var izmantot kā kurināmo. Lai šādu masu dabūtu, ir jāiegādājas iekārtas, kas to samaļ līdz septiņu milimetru daļiņām. Kā norāda Kuplais, varētu ņemt kredītu, rakstīt projektu, bet pašlaik šai lietai viņš neredz realizācijas iespējas. Vienīgā vieta Latvijā, kur šo masu var dedzināt, ir cementa rūpnīca Brocēnos, tomēr publiskajā telpā esošā informācija liecina, ka tā pašlaik šo masu ieved no citām valstīm.

RDF ražošanas projekts ZAAO varētu izmaksāt vismaz pusmiljonu latu. «Bet viens ir ražot, otrs, - vai būs pieprasījums, un kāda ir valsts nostāja, redzējums par nozares attīstību. Eiropā jau šo izejvielu visi ražo,» uzsver Kuplais.

Papīra cena šogad ir palielinājusies visiem papīra veidiem, visvairāk – aptuveni par 20% – tā augusi laikrakstu papīram; izdevies novērst tā deficītu

Avīžu papīra cena ir kāpusi visās Eiropas valstīs, galvenais iemesls ir resursu un izejmateriālu izmaksu pieaugums, kā arī rūpnīcu, kas ražo laikrakstu papīru, skaita samazināšanās. Tā kā Eiropā laikraksti drukātā formātā tiek iespiesti mazāk, ražotāji samazina apjomus vai pārprofilē savu darbību. Pārējiem papīra veidiem, ko izmanto grāmatu, žurnālu, reklāmas bukletu drukai, cenas augušas par 5–8%.

2018. gads iezīmējās ar vienu no straujākajiem papīra cenu kāpuma tempiem pēdējos gados, atzīst SIA Papyrus vadītājs Kaspars Auželis. «Galvenais virzītājs bija celulozes kā papīra ražošanas pamatizejvielas cenu kāpums pasaulē, ko savukārt diktēja lielāks pieprasījums citās augošās nozarēs, kurās arī celuloze tiek izmantota kā galvenā izejviela, piemēram, higiēnas preču un iepakojuma papīra un kartona ražošanā. Cenu kāpumu sekmēja arī citi faktori – ķimikāliju, enerģijas un transporta pakalpojumu izmaksu palielināšanās. Cenas cēlās pilnīgi visiem papīra veidiem. Līdz ar to ietekmēja visus poligrā- fijas uzņēmumus, kam ir kāda saistība ar papīra un kartona apdruku – reklāmas materiālu, žurnālu, grāmatu, iepakojuma un etiķešu drukas uzņēmumus. Protams, cenu kāpums būtiski ietekmēja arī kancelejas preču tirgotājus, kuri piegādā biroja papīrus,» teic K. Auželis. Viņš novērojis, ka papīra pieejamības problēma ir izteiktāka iepakojuma kartona segmentā, kas viens no retajiem uzrāda stabilu pieaugumu vairākus gadus pēc kārtas. «Periodiskas problēmas mēdz parādīties arī biroja papīru segmentā. Katrā ziņā tirgus dalībnieki – gan ražotāji, gan tirgotāji – ņem vērā šīs svārstības un vai nu izskata iespējas palielināt ražošanas jaudas, vai meklē jaunus piegādātājus, tāpēc šīs pieejamības problēmām nav ilgtermiņa rakstura,» secina SIA Papyrus vadītājs.

Baltkrievija būtu gatava trīs miljonus tonnu naftas, kā arī citu produktu, pārkraut, izmantojot Latvijas ostas.

Tādu iespējamo risinājumu "Latvijas Radio 4" raidījumā "Darbojošās personas" minēja Baltkrievijas vēstnieks Latvijā Vasīlijs Markovičs. Viņš atgādināja, ka Baltkrievija nolēmusi diversificēt naftas iepirkšanu, tādējādi no Krievijas iepērkot apmēram 40%, savukārt pārējo apjomu iegādājoties no citām valstīm, šim mērķim izmantojot Ukrainas un Baltijas jūras ostas, caur katru no šiem virzieniem saņemot 30% no divām naftas pārstrādes rūpnīcām nepieciešamajām izejvielām.

Baltkrievijas iekšējam patēriņam un pat eksportam pietiktu ar vienu naftas pārstrādes uzņēmumu, taču ja jau PSRS laikos tika uzcelti divi, tad tie arī jāizmanto. Turklāt abās naftas pārstrādes rūpnīcās ir veikta modernizācija, kā rezultātā gaišo un tumšo naftas produktu lietderīgais iznākums palielinājies līdz 96%, kas, pēc vēstnieka sacītā, rada papildus ieguvumu līdz 100 ASV dolāriem, no vienas tonnas naftas. Šis augstais iznākums arī ir galvenais faktors, kādēļ arī Krievijas kompānijas izmanto Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcu pakalpojumus. Baltkrievijas vēstnieks atzina, ka savulaik ir bijušas vienošanās, ka jau no 2021. gada saimnieciskās darbības nosacījumi Krievijā un Baltkrievijā būs vienlīdzīgi taču naftas un gāzes jautājumi vienmēr palikuši aiz iekavām un tādējādi šo resursu jautājums jau ir atbīdīts uz 2025. gadu.

Reģionos ir ļoti izteikta uzņēmējdarbība, kas izmanto un pārstrādā zemes radītos vai iegūtos produktus, par kādu īpašas jomas investoru, tostarp ārvalstu ieguldītāju piesaisti, nav viegli runāt; konkurētspējīgākas ir tās teritorijas, kurās var piedāvāt speciālās ekonomiskās zonas labumus un industriālo parku iespējas.

To, ka Latvijas reģioni varēja būt bagātāki ar daudziem apstrādes rūpniecības objektiem, atzīst vairāki aptaujātie. Nenoliedzami, ka savulaik anonsēto, bet vēlāk izčākstējušo projektu vidū ir arī tā dēvētie kosmiskie – tādi, par kuru realitāti un vēl jo vairāk dzīvotspēju ir bijušas šaubas. Tomēr pie tādiem nepieder franču celtniecības materiālu ražotāja Saint-Gobain investīciju projekta (140 milj. eiro) realizācija Latvijā, kas varēja radīt vismaz 400 jaunas darbavietas, bet ko liedza apkaimes iedzīvotāju pretestība. Šī paša iemesla dēļ vismaz vairāku cūku audzēšanas novietņu izveide Latvijā izbeidzās to ieceru stadijā. Ir bijuši tādi sākotnēji pat ļoti cerīgi projekti, kuriem jau bija zaļā gaisma un pat bija ēka (metāla karkasa un jumta izbūve), tomēr to tālāko īstenošanu liedza lielā politika. Par spilgtāko piemēru tiek minēta AS UVZ Baltija dzelzceļa kravas vagonu ražotne ar plānoto investīciju apmēru 75 milj. eiro Jelgavā bijušās cukurfabrikas teritorijā. Rūpnīcā bija plānotas aptuveni 300 darbavietas, un ražošanai bija jāsākas 2015. gadā. Ir bijuši projekti par celulozes un papīra ražotnēm, par plātņu rūpnīcām. Savulaik AS HRC Libau plānoja investēt teju 200 milj. eiro Liepājā, lai izveidotu koksa rūpnīcu, bet tās izveidi uz vairākiem gadiem aizkavēja vairākas tiesvedības, kā dēļ kompleksa būvniecība nesākās un projekts izčibēja.

Investējot 16 milj. eiro Kuldīgā darbu uzsākusi a/s Latvijas Finieris jaunā ražotne, kura finieri ražos no papīrmalkas sortimenta.

Pagaidām testa režīmā strādājošā jaunā finieru ražotne aprīkota ar unikālu tehnoloģiju, kas dod iespēju no katra bērza apaļkoka iegūt maksimālo iespējamo finiera iznākumu. “Kuldīgas ražotne ar unikālo iekārtu ir nozīmīgs pagrieziena punkts koksnes pārstrādē.

Nodrošinot tievkoksnes lobīšanu, tagad iepērkam papildu bērza apaļkoku jaunā – C – kvalitātes šķirā,” stāsta “Latvijas Finiera” Bērza lietkoksnes nodrošinājuma dienesta direktors Artis Podnieks. Mazāka diametra un zemākas kvalitātes bērza apaļkoku lobīšanas pie pašreizējā mežizstrādes apjoma Latvijā nozīmē iespēju saplākšņa ražošanai novirzīt papildu 300 000 m3 bērza koksnes gadā. Iepriekš šādi kokmateriāli tika eksportēti uz Skandināviju celulozes ražošanai, vai pārstrādāti zemākas pievienotās vērtības produktos. “No resursu sagādes viedokļa – Kuldīga ir reģiona centrs ar augstu potenciālu. Tomēr investīcijas un attīstība kopskatā ar reģiona izaugsmi liek uzdot arī nākotnes jautājumus par Latvijas ekonomikai un tautsaimniecības attīstībai pieejamiem resursiem ilgtermiņā. Ar saimnieka gādību, rūpību un atbildību izmantot katru Latvijas meža resursu kubikmetru ir svarīgi gan ikvienam meža īpašniekam, gan tautsaimniecībai kopumā.” tā A. Podnieks.

Vairāk nekā seši simti Tukuma iedzīvotāju oficiāli iebilduši pret plāniem vietējo lidlauku pārveidot par starptautisku komerciālu lidostu, jo šādā gadījumā palielināšoties trokšņu līmenis un mazināšoties nekustamo īpašumu vērtība, - tā trešdien paziņoja Tukuma novada dome.

Šī šķietami it kā maznozīmīgā reģionālā ziņa patiesībā uzskatāmi demonstrē to, cik grūti, lai neteiktu, ka neiespējami ir mainīt cilvēku domāšanu, priekšstatus un izpratni par to, kas nepieciešams tik kārotās vispārējās labklājības reālai un reālistiskai sasniegšanai.

Latvijā jau ilgāku laiku ir krīze, un pēdējo mēnešu procesi liek domāt, ka jaunais DnB NORD Latvijas barometrs uzrādīs jaunu pesimisma vilni par valsts un sabiedrības virzību.

Taču šķiet, ka ne smagie ekonomiskie apstākļi, ne ekonomistu, finansistu un politiķu skaidrojumi lielai daļai sabiedrības nav likusi saprast dzīves realitāti – ja aktīvi nedarbosimies un nebūsim gatavi arī uz zināmiem upuriem, uzlabojumi ekonomiskajā situācijā paši no sevis neradīsies.

Lai pierādītu sabiedrībai, ka iecerētā koksa rūpnīca Liepājā ir videi un cilvēkiem draudzīga, un lai nebremzētu vērienīgu investīciju ieplūšanu Latvijā, Liepājas mērs Uldis Sesks nolēmis kompleksa būvniecībai atvēlēt privātīpašumu Dieva auss Otaņķu pagastā.

Kravu pārvadāšanai būs iespējams izmantot Bārtas upi, kas ietek Liepājas ezerā. Savukārt ezeru ar jūru Liepājā savieno Tirdzniecības kanāls, ko, tāpat kā Bārtas upi, iecerēts padziļināt līdz 12 m atzīmei, dodot iespēju Liepājas centrā iebraukt Panamax kuģiem. Padziļināt plānots arī Liepājas ezeru, jo to prasa arī vērienīgais iecerētais celulozes rūpnīcas projekts. Lai kuģu satiksmi nepagrūtinātu Liepājas tilti, tos iecerēts nākamgad nojaukt, bet tramvaja līnijas attīstības projektu pārveidot, paredzot gaisa tramvaju Liepājā. Vērienīgajiem infrastruktūras projektiem līdzekļus piešķirs Latvijas Zaļā partija, uzsverot mūsdienīgo tehnoloģiju un vides simbiozes iespējamību.

Nodokļu paaugstināšana budžeta papildināšanai ir īstermiņa pasākums, nerisinot gadiem uzkrātās problēmas, vajadzīgs ir speciāls nodokļu administrēšanas likums

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Latvijas balzams padomes priekšsēdētājs, a/s Dinamo Rīga valdes priekšsēdētājs, ekspremjers Aigars Kalvītis. Ekspremjers nenoliedz, ka nodokļu iekasēšanā vajadzīgas pārmaiņas, bet kategoriski ir pret nodokļu likmju paaugstināšanu, kas, viņaprāt, novedīs pie biznesa pārcelšanas.

Valdošās partijas finanšu ministrs Andris Vilks jau aicināja sākt diskutēt par nodokļiem. Augstākā priekšniecība viņu norāja. Kā jūs vērtējat situāciju?

Valdošā partija jau ir apsolījusi papildu finansējumu veselības aprūpei, izglītībai, aizsardzībai, infrastruktūrai kopumā vairākus simtus miljonu eiro, taču veids, kā to iegūs oficiāli, nav zināms. Vienkāršākais būtu PVN likmes palielināšana par 2 vai pat 4 procentpunktiem, un Latvija ar savu PVN pamatlikmi būtu turīgo Skandināvijas valstu līmenī, kur šī nodokļa likme ir augstākā ES un svārstās ap 25%. Ja tas ir finanšu ministra Andra Vilka plāns, tad Vienotībai to tā arī vajadzēja sabiedrībai pateikt: tas ir vienīgais risinājums, un patēriņa nodokļi nebūt ne tik turīgajā Latvijā būs tādi paši kā ievērojami bagātākajās Skandināvijas valstīs. PVN likmes pacelšana ir vieglākais īstermiņa risinājums, it īpaši situācijā, kad problēmas krājušās daudzus gadus. Problēmas ir uzkrātas izglītībā, kur skolēnu skaits sarūk, bet nemazinās skolu un pedagogu skaits.

Ceļu būves firma Binders noslēgusi līgumu ar LR Ekonomikas ministriju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par asfalta ražošanas procesa pilnveidošanu Vangažu asfaltbetona rūpnīcā, informē uzņēmumā.

Projekta izmaksas - 1 761 723 eiro, līdzfinansējums - 501 750 eiro, līguma realizācijas termiņš - 2015.gada 3.oktobris.

Projektu līdzfinansēs Norvēģijas finanšu instrumenta programma Inovācijas zaļās ražošanas jomā 2009.- 2014. gada periodam.

Projekts paredz jaunu iekārtu uzstādīšanu un videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanu asfaltbetona ražošanas procesā. Viens no līdzfinansējuma galvenajiem nosacījumiem bija projekta atbilstība principam - inovatīva tehnoloģija rada inovatīvu produktu, kas samazina kaitējumu apkārtējai videi.

Ceļu būves uzņēmums iecerējis pilnveidot jau esošo asfaltbetona ražotni Vangažos ar iekārtām un tehnoloģijām, kas dos iespēju modificēt bituma sastāvu un asfalta ražošanas procesā kā vienu no izejvielām izmantot nofrēzēto asfaltu, kas skaitās ražošanas atkritumi, bet kas joprojām satur asfaltam nepieciešamās komponentes.