Ekonomika

Investīcijās pērn piesaistīts vēsturiski lielākais apjoms gada laikā

Db.lv,15.01.2026

Liene Dubava, FICIL valdes locekle un Nasdaq Rīga vadītāja (no kreisās), ekonomikas ministrs Viktors Valainis un LIAA direktore Ieva Jāgere.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) līdzdalību 2025. gadā uzsākta 31 investīciju projekta īstenošana. Šo projektu kopējais apjoms sasniedz 1,01 miljardu eiro, īstenojot šos projektus tiks izveidotas 1350 jaunas darba vietas.

Aizvadītajā gadā lielākie projekti bija saistīti ar bioekonomiku, viedo enerģētiku, augstas pievienotās vērtības ražotņu attīstību, IKT un citu nozaru projektiem.

“Latvijai ir ambīcija būt starp pievilcīgākajām investīciju vietām reģionā, un LIAA rezultāti 2025. gadā to apliecina — aģentūra ir piesaistījusi vēsturiski lielāko investīciju apjomu viena gada laikā. Īpaši būtiski, ka arī Latvijas Bankas dati rāda: 2025. gada pirmajos trīs ceturkšņos kopējais ārvalstu investīciju apjoms ir pieaudzis par 700 miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka Latvija var un spēj konkurēt. Mūsu uzdevums ir turpināt uzlabot biznesa vidi, mazināt šķēršļus un nodrošināt investoriem skaidru, ātru ceļu no ieceres līdz realizācijai,” komentē ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Enerģētika jomā iecerēta atjaunīgās degvielas ražotnes būvniecībā Rīgas brīvostas teritorijā, kur Ukrainas uzņēmums “Pars Terminal” plāno ieguldīt 120 miljonus eiro. Kā viens no 2025. gada investīciju veiksmes stāstiem minama globālā Japānas tehnoloģiju uzņēmuma “Epson” izvēle atklāt Eiropas Biznesa pakalpojumu centru Rīgā, paredzot 6 miljonu eiro ieguldījumu un 150 jaunu darba vietu izveidi. Rīga šim projektam izvēlēta, konkurējot ar 28 pilsētām 18 valstīs, un lēmumā būtiski faktori bijuši Latvijas atrašanās vieta, stabilitāte, izmaksu konkurētspēja, kā arī darbaspēka kvalifikācija un valodu prasmes.

Biznesa pakalpojumu centru Rīgā atvērs arī Kanādas digitālo tehnoloģiju uzņēmums “NtangledState”, kur plānotas 200 jaunas darba vietas un investīcijas 25 miljonu eiro apmērā.

Uzsākta arī vairāku aizsardzības jomas projektu īstenošana. Kā, piemēram, Igaunijas uzņēmums “Frankenburg Technologies” investēs 10 miljonus eiro tuvas darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības raķešu ražotnes izveidē.

“Latvijas galvenais uzdevums investīciju piesaistē ir būt pamanāmai — skaidri izcelt, ko varam piedāvāt un kāpēc investoram ir izdevīgi izvēlēties tieši Latviju. Mūsu priekšrocība ir ātrums un prognozējamība, un tieši tādēļ būtiski ir tādi instrumenti kā “Zaļais koridors”, lielo investīciju projektu atbalsts ar kapitāla atlaidi un Lielo stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu padome, ko vada Ministru prezidente. Šāds atbalsts būtiski paātrina investoru lēmumu pieņemšanu un projektu īstenošanu. Arī 2026. gadā esam izvirzījuši mērķi sasniegt vismaz 1 miljardu eiro piesaistīto investīciju, tādēļ turpināsim mērķtiecīgu darbu ar LIAA investīciju portfeli — tajā šobrīd ir ap 180 projekti, un kopējais investīciju potenciāls pārsniedz 17 miljardus eiro, ” tā LIAA direktore Ieva Jāgere.

Saskaņā ar apstiprināto stratēģiju LIAA prioritāri strādā ar viedās specializācijas projektiem tādās nozarēs kā bioekonomika, viedā enerģētika, digitālās tehnoloģijas, viedie materiāli un fotonika, biomedicīna un aizsardzības industrija.

“Investori redz Latvijas potenciālu, taču vienlaikus sagaida skaidru, konsekventu rīcību. Ja valsts spēs nodrošināt prognozējamu uzņēmējdarbības vidi, taisnīgu konkurenci un efektīvu pārvaldi, investīciju apjoms un investoru uzticība pieaugs būtiski. Šobrīd konkurence par investīcijām starp valstīm ir sīvāka nekā jebkad agrāk. Nepietiek ar pakāpenisku pilnveidošanos - mums jādemonstrē apņēmība, drosme un skaidrs stratēģiskais virziens. Tikai tā varēsim pārvērst šodienas izaicinājumus rītdienas iespējās un nostiprināt Latvijas vietu globālajā investīciju kartē,” tā Liene Dubava, FICIL valdes locekle un Nasdaq Rīga vadītāja.

No 2025. gadā piesaistītajām investīcijām 460 miljoni eiro tiks ieguldīti zināšanu ietilpīgā bioekonomikā, kur plānots īstenot 5 projektus; 428 miljoni eiro – viedās enerģētikas projektos (4 projekti); 34 miljoni eiro – ražošanā (3 projekti); 21 miljons eiro – digitalizācijas projektos (11 projekti); 20 miljoni eiro – aizsardzības jomā (3 projekti); 48 miljoni eiro – citās nozarēs.

Reģionālā griezumā 20 projekti tiks īstenoti Rīgā, 4 projekti – Kurzemē, pa 2 projektiem – Pierīgā, Vidzemē un Latgalē, bet vienam projekta vēl nav noteikta lokācija pārējie projekti.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“2025. gads Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) bijis izrāviena gads – ārvalstu investīciju piesaistes jomā pirmo reizi tiks pārsniegta miljarda atzīme, atgriežas izaugsme eksport rādītājos, īpaši pakalpojumos, bet ārvalstu tūristu piesaistes jomā pietuvosimies 2019. gada rādītājiem,” tā 14.novembrī preses konferencē uzsvēra LIAA direktore Ieva Jāgere.

Turpinot, LIAA direktore uzsvēra, ka šogad LIAA apliecināja, ka Latvija spēj konkurēt par lielajiem starptautiskajiem projektiem un uzvarēt. “Investori novērtē mūsu profesionālo pieeju, pārskatāmo procesu un valsts gatavību sadarboties,” tā LIAA I.Jāgere, piebilstot, ka reorganizācija, kas īstenota pēdējā gada laikā, ir ļāvusi pārvērst aģentūru par uzņēmējiem pieejamu un atsaucīgu partneri, kas spēj ātri reaģēt uz pārmaiņām globālajā ekonomikā.

Šogad LIAA investīciju projektu portfelis sasniedzis 17,5 miljardus eiro, aptverot 184 projektu, kuros potenciāli tiks izveidotas 7396 jaunas darba vietas.

Kopumā šogad uzsākta 20 jaunu investīciju projektu īstenošana, kuru kopējais ieguldījumu apjoms sasniegs 745 miljonus eiro, neskaitot investīciju fonda “Ingka investment” mežu iegādes darījumu par 720 miljoniem eiro.

Pakalpojumi

Ārvalstu viesu tēriņi un vietējais tūrisms jau pārsnieguši pirmskrīzes līmeni

Db.lv,15.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisms ir viena no Latvijas ekonomikas stratēģiski svarīgajām nozarēm, kas būtiski veicina pakalpojumu eksportu, nodarbinātību un reģionālo attīstību. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati apliecina – nozare turpina stabili augt un ir ceļā uz pilnīgu atgūšanos pēc Covid-19 pandēmijas un ģeopolitiskajām pārmaiņām līdz ar karu Ukrainā.

“Mēs strādājam ciešā sadarbībā ar uzņēmējiem, lai atgūtu un uzlabotu visus galvenos rādītājus. Vietējais tūrisms jau būtiski pārsniedz pirmskrīzes apjomus, ārvalstu viesu skaits turpina augt, bet viņu tēriņi Latvijā ir vēsturiski augstākajā līmenī. Esam pārliecināti, ka jau šogad pietuvosimies un nākamgad sasniegsim 2019. gada līmeni ārvalstu viesu skaita ziņā,” uzsver LIAA Tūrisma eksporta pakalpojumu nodaļas vadītāja Linda Ziediņa-Ērgle, piebilstot, ka LIAA ir atvērta nozares priekšlikumiem kopīgo mērķu sasniegšanai.

Lai objektīvāk salīdzinātu situāciju pirms Covid pandēmijas un kara sākuma Ukrainā, ir vērts apskatīt 2019. gada un 2024. gada datus. 2024. gadā Latvijā apkalpoto viesu skaits pēc CSP datiem sasniedza 2,7 miljonus – tas ir par 10,9% vairāk nekā 2023. gadā un tikai par aptuveni 5% mazāk nekā 2019. gada rekords. Ārvalstu viesu skaits 2024. gada laikā pieaudzis par 14,3 %, sasniedzot 1,6 miljonus. Pie šāda pieauguma tempa paredzams, ka 2019. gada līmenis ārvalstu tūristu plūsmā tiks sasniegts jau nākamgad. Vietējais tūrisms jau šobrīd pārsniedz pirms pandēmijas rādītājus par 22,7 %, apliecinot, ka vietējais tūrisms šobrīd ir daudz labākā līmenī kā 2019. gadā.

Ekonomika

LIAA pārstāvniecībā Spānijā vairāk nekā 50 uzņēmumu saņēmuši eksporta konsultācijas

Db.lv,02.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecībā Spānijā vairāk nekā 50 uzņēmumi saņēmuši eksporta konsultācijas, informē LIAA.

Savukārt no Spānijas uzrunāti vairāk nekā desmit potenciālie investori ar konkrētiem projektu plāniem.

LIAA pārstāvis Spānijā Edgars Ivanovs norāda, ka Spānija ir liels un perspektīvs, taču arī izaicinošs tirgus, kas prasa gan padziļinātu izpēti, gan spēju pielāgoties.

Spānija ir ceturtā lielākā ekonomika eirozonā ar vairāk nekā 47 miljoniem patērētāju, un vienlaikus tās iekšzemes kopprodukts (IKP) aug ar ātrumu 0,7% ceturksnī, pretstatā citām Eiropas Savienības (ES) lielajām ekonomikām un ES kopumā.

Spānija piedāvā plašu attīstītu nozaru spektru - no biotehnoloģijām, viedās enerģētikas un mašīnbūves līdz jaunuzņēmumu videi, kas koncentrēta tādās pilsētās kā Madride un Barselona.

Ekonomika

LIAA digitalizācijas atbalsta programmas otrajā kārtā līdz šim rezervēti 5,4 miljoni eiro

Db.lv,04.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) digitalizācijas atbalsta programmas otrajā kārtā līdz šim ir rezervēti 5,4 miljoni eiro, informē LIAA.

Didigitalizācijas atbalsta programmas otro kārtu, kuras kopējai finansējums ir 18,5 miljonu, LIAA sāka īstenot šogad jūlijā un līdz šim ir rezervēti 5,4 miljoni eiro. Programmas otrajā kārtā līdz šim ir saņemti 285 pieteikumi, tostarp 66 par mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanu.

"Digitalizācija un mākslīgā intelekta risinājumu ieviešana ir viens no veidiem kā celt Latvijas ekonomikas konkurētspēju, tādēļ īpašs gandarījums, ka lielākā daļa jeb 4,28 miljoni eiro no šobrīd rezervētajiem līdzekļiem šajā programmā paredzēti tieši projektiem mākslīgā intelekta jomā," pauž LIAA direktore Ieva Jāgere.

Viņa arī prognozē, ka pieteikumus šajā programmā LIAA, visticamāk, pieņems vismaz līdz šā gada beigām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) līdzdalību 2025. gadā uzsākta 31 investīciju projekta īstenošana. Šo projektu kopējais apjoms sasniedz 1,01 miljardu eiro ārvalstu tiešo investīciju.

Īstenojot šos projektus, tiks izveidotas 1350 jaunas darba vietas, īpašā preses brīfingā pagājušajā nedēļā paziņoja LIAA direktore Ieva Jāgere, piedaloties ekonomikas ministram Viktoram Valainim un Ārvalstu investoru padomes valdes loceklei Lienei Dubavai.

Kāpēc izdodas

Pirmais un nozīmīgākais fakts gan ir visu laiku lielākā piesaistītā investīciju apjoma sasniegšana 2025. gadā, par 54% pārsniedzot 2024. gada rādītāju. Līdztekus ir jānorāda, ka līdz ar šo paziņojumu var apstiprināt, ka LIAA reorganizācija, kas aizsākās līdz ar jaunu aģentūras direktores iecelšanu, ir izdevusies. Investīciju apjoma palielināšana ir šīs aģentūras galvenais uzdevums, un izmērāmi labāki rezultāti liecina par veiksmīgu iekšējo resursu pārplānošanu. Sīkāk par reorganizāciju un I. Jāgeres plāniem, sākot darbu aģentūrā, varat lasīt Dienas Biznesa 2024. gada pirmajā decembra numurā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubācijas programmā noslēgusies jauno dalībnieku uzņemšana. Rudens uzņemšanā kopienai pievienojušies 85 jauni uzņēmumi no visas Latvijas.

Tie pārstāv dažādas nozares, no bioekonomikas un būvniecības līdz informācijas tehnoloģijām, radošajām industrijām un inovatīvu tehnoloģiju attīstībai.

“LIAA biznesa inkubācijas programma ir radīta, lai palīdzētu uzņēmumiem augt un eksperimentēt ceļā uz eksporta tirgiem pirmajos darbības gados. Šī programma dod ne tikai tiešus finansiālus ieguvumus, bet arī piekļuvi profesionālu mentoru tīklam, konsultācijām, kontaktu veidošanas iespējām, kas palīdz uzņēmumiem ātrāk nonākt līdz saviem pirmajiem panākumiem. Redzam, ka programmā piesakās arvien vairāk uzņēmumu, kuri vērsti uz inovāciju attīstību un jau sākotnēji domā par eksporta attīstību,” Tā LIAA direktore Ieva Jāgere.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dalība starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide" ir solis Latvijas ekonomikas attīstībai un veicinās tūrisma nozares attīstību, norāda banku ekonomisti, komentējot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) noslēgto līgumu par Latvijas dalību "Michelin Guide" līdz 2028. gadam.

"SEB bankas" galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis pauž, ka tūristu piesaistes palielināšanai ir nepieciešamas investīcijas, tostarp jāveido vairāk tūristus interesējošas un atpazīstamas laika pavadīšanas iespējas.

"Tūrisma nozares devums Latvijas ekonomikai joprojām ir neizmantots un šādas aktivitātes palīdz to uzlabot," skaidro ekonomists, piebilstot, ka tas ceļ apkalpojošās nozares apņēmību uzturēt un paaugstināt pakalpojumu kvalitāti.

Dalība MICHELIN ceļvedī vēl trīs gadus Latvijai izmaksās 380 000 eiro gadā

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) 2025. gada nogalē noslēgusi jaunu sadarbības...

Gašpuitis uzsver, ka šo investīciju aktivitāti kopumā jāvērtē pozitīvi un kā vienu no daudzajām, kas nepieciešama.

Bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis norāda, ka investīcija 380 000 eiro apmērā gadā dalībai "Michelin Guide" ir stratēģisks solis Latvijas ekonomikas attīstībai.

"Starptautiskā prakse rāda, ka "Michelin" atzinība būtiski palielina gastronomijas tūrisma pievilcību un liela daļa tūristu ir gatavi tērēt vairāk, lai baudītu augstvērtīgu ēdināšanu. Tas nozīmē ilgāku viesu uzturēšanos un lielākus ieņēmumus vietējā ekonomikā," pauž Purgailis, piebilstot, ka restorānu apgrozījums pēc "Michelin" atzīšanas var pieaugt par 15-40%, kas stimulē investīcijas kvalitātē, personālā un inovācijās.

Ekonomists uzsver, ka šāda iniciatīva ne tikai stiprina Latvijas tēlu Ziemeļeiropas gastronomijas kartē, bet arī rada reālu ekonomisku atdevi tūrisma, viesnīcu un pakalpojumu sektoros.

"Luminor Bank" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka summa, kas maksājama par dalību ceļvedī, ir simboliska un nav jautājumu, vai to ir vērts maksāt.

"Iespējams, ka līdz ar dažādu atsauksmju portālu un viedierīču digitālo karšu attīstību cilvēki mazāk izmanto pašu "Michelin Guide". Taču tā piešķirtās zvaigznes un citas nominācijas ir ļoti prestižas," pauž Strautiņš, skaidrojot, ka pasaules lielo mediju ceļojumu un galamērķu aprakstos, kā arī citos tūrisma ceļvežos bieži tiek pieminēts tas, cik restorānu ar "Michelin" tituliem ir katrā valstī vai pilsētā, un tiek pieminēti konkrētie restorāni. Turklāt ir pētījumi par to, kā "Michelin" zvaigžņu piešķiršana ietekmē restorānu apgrozījumu un tūrisma plūsmas to apkārtnē. Tāpat ir izmērīta arī neliela pozitīva ietekme uz mājokļu cenām "Michelin" restorānu apkārtnē. Pati iespēja iekļūt ceļvedī veicina nozares attīstību, mudinot pakalpojumu sniedzējus paaugstināt kvalitāti.

Ekonomists skaidro, ka samaksa par dalību ceļvedī ir simboliska tāpēc, ka galvenais sponsors joprojām ir pats franču riepu ražošanas uzņēmums "Michelin". Tas sedz tikai mainīgās izmaksas, kas ir saistītas ar jaunu teritoriju iekļaušanu ceļvedī. Tā nav samaksa par novērtējumu piešķiršanu, gida inspektori darbojas neatkarīgi un apmeklē restorānus anonīmi.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija norāda, ka vidējam tūristam diez vai noteicošais iemesls kādas valsts apmeklējumam būs "Michelin" ceļvedis. Taču ļoti iespējams, ka specifisks tūristu segments - turīgie, gastrotūristi - izmanto "Michelin" ceļvedi kā vienu no faktoriem, lai izvēlētos nākamo galamērķi.

"Būšana "Michelin" ceļvedī neapšaubāmi ir starptautiski atpazīstama restorānu kvalitātes zīme. Tā ir vēlama, lai piesaistītu maksātspējīgus tūristus, īpaši situācijā, kad kaimiņvalstis - Igaunija un Lietuva - arī ir iekļautas šajā ceļvedī," uzsver ekonomiste.

Zorgenfreija norāda, ka atsevišķi pieejamie pētījumi apgalvo, ka dalība ceļvedī veicina ilgāku tūristu uzturēšanos konkrētajā galamērķī. Igaunijas Tūrisma attīstības biroja pārstāvji iepriekš izteikušies, ka atrašanās "Michelin" ceļvedī veicina Ziemeļvalstu gastrotūristu interesi par Igauniju kā galamērķi. Viņu vērtējumā par 6% varētu augt gastrotūristu skaits, kas nozīmētu papildu tūristu tēriņus 1,5 miljonu eiro apmērā gadā ārpus paša restorānu segmenta.

"Atrašanās "Michelin" ceļvedī un augsts novērtējums tajā visdrīzāk nozīmē būtisku kāpumu attiecīgo restorānu ieņēmumos - gan lielākas klientu plūsmas, gan augstāku cenu rezultātā," pauž Zorgenfreija. Viņa pauž, ka publicēti vairāki pētījumi, piemēram, no Vašingtonas universitātes un Ziemeļkarolīnas universitātes pētniekiem, kas liecina, ka papildu "Michelin" zvaigznes iegūšanas rezultātā ēdienu cenas kāpj. Vienlaikus pētījumi norāda, ka zvaigžņu iegūšana un uzturēšana ir saistāma ar būtiskām investīcijām un izmaksām, kā rezultātā cenu pieaugums var neiet roku rokā ar peļņas apmēru.

"Novērtēt Latvijas dalības "Michelin Guide" ceļvedī pienesumu kopējā valsts ekonomikā ir sarežģīti. Kopumā tūrisma ieņēmumi 2024. gadā (nākamajā gadā pēc Latvijas pievienošanās "Michelin" ceļvedim) pieauga par 88 miljoniem eiro kopš 2023. gada, bet kāpums 2025. gadā varētu būt bijis teju divas reizes lielāks. Skaidrs, ka vien pavisam neliela daļa no minētā tūristu tēriņu kāpuma ir "Michelin" ceļveža ietekme, tomēr tas varētu būt viens no faktoriem, kas tūristus vedinājis atvērt savu maciņu plašāk," pauž Zorgenfreija.

LIAA pārstāvji izteikušies, ka nodokļu ieņēmumi no ceļvedī iekļautajiem restorāniem palielinājušies par 1,3 miljoniem eiro pēdējo trīs gadu laikā. Ja pieņem, ka šis vērtējums ir korekts, vienkāršoti rēķinot, tas nozīmē, ka gadā tie ir ap 433 000 eiro ieņēmumu budžetā. Tas ir nedaudz vairāk nekā plānotā ikgadējā Latvijas dalības "Michelin" ceļvedī līguma summa - 380 000 eiro. No vienas puses, jāņem vērā tas, ka noteikti ne viss konkrēto restorānu samaksāto nodokļu kāpums ir noticis, pateicoties iekļaušanai ceļvedī. No otras puses, tie tūristi, kas brauca uz Latviju, pateicoties "Michelin" ceļvedim, ne tikai ēda restorānos, bet arī palika viesnīcās, apmeklēja tūrisma objektus un iepirkās. Arī tas pozitīvi ietekmē Latvijas ekonomiku. Kopumā ir ļoti grūti novērtēt patieso efektu uz tautsaimniecību un to, vai izmaksas ir adekvātas ieguvumiem. Taču virspusēja analīze liek domāt, ka tie visdrīzāk nebūs ierindojami starp sliktāk izlietotajiem budžeta līdzekļiem.

Jau ziņots, ka LIAA noslēgusi līgumu par Latvijas dalību starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide" līdz 2028. gadam. Dalība "Michelin" ceļvedī Latvijai izmaksās 380 000 eiro gadā, un pretendents izvēlēts sarunu procedūras rezultātā.

Pērn gada nogalē LIAA noslēdza jaunu sadarbības līgumu ar starptautisko gastronomijas ceļvedi "Michelin Guide" par Latvijas dalību programmas īstenošanā nākamajā trīs gadu periodā - no 2026. gada līdz 2028. gadam. Sadarbības mērķis ir stiprināt Latvijas starptautisko atpazīstamību un konkurētspēju, attīstot gastronomijas tūrismu kā augstas pievienotās vērtības nozari, vienlaikus motivējot nozari investēt kvalitātē, servisā un inovācijās gastronomijas jomā.

LIAA norāda, ka jaunais līgums ar "Michelin" gastronomijas ceļvedi nodrošinās sadarbības pēctecību un ļaus turpināt darbu pie Latvijas gastronomijas piedāvājuma starptautiskās atpazīstamības, kā arī motivēs restorānus nodrošināt nemainīgi augstus kvalitātes standartus un konkurētspēju Baltijas un Ziemeļeiropas reģionā. Tāpat "Michelin Guide" saskaņā ar noslēgto līgumu trīs gadu periodā nodrošinās Latvijas publicitāti un mārketinga aktivitātes savos komunikācijas kanālos.

Tāpat ziņots, ka "Michelin Guide" 2026. gadā iekļauti 34 Latvijas restorāni, tostarp pa vienai zvaigznei saglabājuši restorāni "John Chef's Hall" un "Max Cekot Kitchen". "Michelin Guide" Latvijas izlasē ir iekļauti 27 restorāni Rīgā un septiņi ārpus galvaspilsētas.

Restorānam "Pavāru māja" ir piešķirta zaļā zvaigzne jeb ilgtspējas apbalvojums.

Finanses

DB pēta, kur investējis Aigara Kesenfelda pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmums

Jānis Goldbergs,22.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis un viens no lielākajiem Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) ostu un loģistikas uzņēmumiem “AD Ports Group” vienojās par saprašanās memoranda parakstīšanu par trīs stratēģiskajiem sadarbības virzieniem – kravu pārvadājumiem, pasažieru termināļa un ostu pakalpojumu tehnoloģiju attīstīšanu, informēja Latvijas investīciju un attīstības (LIAA) aģentūrā.

Ministrs piebilda, ka abām pusēm mērķis ir parakstīt minēto saprašanās memorandu vēl līdz šā gada beigām, lai jau 2026. gada sākumā aplēstu investīciju iespējas un sāktu sadarbību. Tāpat puses vienojušās, ka tiks izveidotas komandas, kas palīdzēs virzīt investīciju projektus.

“AD Ports Group” ir globāla līmeņa integrēts ostu, loģistikas, jūras, brīvo zonu un digitālo pakalpojumu uzņēmums, kuram vizītes laikā Latvijas puse prezentēja valsti kā loģistikas un tirdzniecības mezglu ar spēcīgu infrastruktūru, īpaši uzsverot Rīgas, Ventspils un Liepājas ostu nozīmi un potenciālu.

““AD Ports Group” apgrozījums pēdējos septiņos gados ir pieaudzis 11 reižu un šā gada otrajā ceturksnī uzņēmuma ieņēmumi sasniedza aptuveni 1,5 miljardus eiro, tāpēc Latvijai un Latvijas ostām šis ir stratēģiski svarīgs partneris. Mums šodien izdevās vienoties par pirmajiem soļiem, lai mēs nākotnē varētu runāt par pilnvērtīgu sadarbību, kas arī dotu ieguvumus abu valstu tautsaimniecībām,” teica Valainis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) izvērtēs nākamo līgumu par Latvijas dalību starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide", aģentūrai LETA sacīja LIAA Finanšu departamenta direktore Vita Balode-Andrūsa.

Viņa skaidroja, ka līdzšinējais līgums par dalību "Michelin" ceļvedī bija uz trim gadiem. Tādēļ nākamo līgumu LIAA rūpīgi izvērtēšot, bet, visticamāk, tas būs.

Viņa papildināja, ka sākotnēji līgums plānots par Latvijas dalību, tomēr ir plāns apvienot spēkus ar Igauniju un Lietuvu, veidojot Baltijas valstu ceļvedi un stiprinot reģiona konkurētspēju.

Tāpat viņa teica, ka lēmums piedalīties ceļvedī ir veiksmīgs, jo ir saņemts atbalsts no nozares, kā arī tas ir pienesums Latvijas ekonomikai.

"Principā šis ir labs ieguldījums, un ceru, ka turpināsim," viņa piebilda.

Jau ziņots, ka LIAA iepriekš noslēdza 1,27 miljonu eiro vērtu līgumu ar Francijā reģistrēto "Manufacture Francaise des Pneumatiques Michelin" par dalību starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide".

Ekonomika

Uz Vāciju dosies Latvijas tirdzniecības misija ar vairāk nekā 180 uzņēmējiem

Db.lv,18.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 23.septembra līdz 26.septembrim ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) kopā ar vairāk nekā 180 uzņēmēju un organizāciju pārstāvjiem dosies tirdzniecības misijā uz Hamburgu un Mēklenburgu-Priekšpomerāniju, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Savukārt 25.septembrī tirdzniecības misijai pievienosies arī premjerministre Evika Siliņa (JV), lai piedalītos biznesa forumā un tiktos ar Mēklenburgas-Priekšpomerānijas augstākajām amatpersonām.

Šī tirdzniecības misija apvienos Latvijas uzņēmumus no dažādām nozarēm. Uzņēmumiem paredzētas tematiskās programmas septiņos virzienos - aizsardzības industrijā, būvniecībā, loģistikā, biotehnoloģijās, viedajā enerģētikā, finanšu tehnoloģijās un informācijas tehnoloģijās.

Valainis akcentē, ka šī ir līdz šim lielākā Latvijas uzņēmēju tirdzniecības misija un arī vēsturiski lielākā biznesa delegācija, kuru uzņem Hamburga un Rostoka. Ekonomikas ministrs skaidro, ka vizītes mērķis ir palielināt Latvijas eksportu uz Vāciju par 10%, kā arī iniciēt vismaz četrus jaunus investīciju projektus.

Pakalpojumi

LIAA nākamo līgumu par Latvijas dalību Michelin ceļvedī plāno noslēgt šogad

LETA,24.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) nākamo līgumu par Latvijas dalību starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide" plāno noslēgt vēl šogad, aģentūrai LETA norādīja LIAA pārstāvji.

LIAA skaidroja, ka iepirkuma procedūra sadarbībai ar "Michelin" ceļvedi turpmākajiem trim gadiem vēl ir procesā.

Plānots, ka līgums varētu tikt noslēgts vēl šogad un sadarbība tiks turpināta, ņemot vērā tūrisma nozares pozitīvās atsauksmes un kopējos ieguvumus ekonomikā, uzsvēra aģentūrā.

Jau ziņots, ka LIAA iepriekš noslēdza 1,27 miljonu eiro vērtu līgumu ar Francijā reģistrēto "Manufacture Francaise des Pneumatiques Michelin" par dalību starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide".

Līgums bija izpildāms līdz šī gada oktobra beigām.

LETA jau ziņoja, ka starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide" 2026. gadā iekļauti 34 Latvijas restorāni, tostarp trīs jauni restorāni, kā arī pa vienai zvaigznei saglabājuši restorāni "John Chef's Hall" un "Max Cekot Kitchen", aģentūru LETA informēja "Michelin Guide" pārstāvji.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plašākai auditorijai prezentēti pirmie divi uzņēmumi “BlockBen” un “Nexdesk”, kuri saņēmuši Latvijas bankas izsniegtās MiCA licences darbībai ES kriptoaktīvu tirgū.

Pasākumā piedalījās ekonomikas ministrs Viktors Valainis, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktores vietniece Laura Štrovalde, Latvijas Bankas prezidenta vietniece Sanita Purgaile, Latvijas Blokķēdes asociācijas vadītājs Reinis Znotiņš, kā arī citi nozares pārstāvji.

“Pirmās MiCA licences Latvijā ir skaidrs signāls, ka mēs esam gatavi kļūt par daļu no šī globālā tirgus. Darījumi ar kriptoaktīviem regulētā tirgū paver plašas iespējas finanšu pasaulē arī ārpus tradicionālā banku tīkla. Tā ir iespēja izmantot mūsdienīgas norēķinu iespējas starp uzņēmumiem un attīstīt finanšu tehnoloģijas. Šī nozare rada augsti kvalificētas darba vietas kā arī būtisku pienesumu Latvijas pakalpojumu eksportam,” atklājot preses brīfingu uzsvēra Ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Ekonomika

Valainis: Uzņēmējiem EM piedāvātajās programmās pieejami 250 miljoni eiro

Db.lv,03.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējiem Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātajās programmās šobrīd ir pieejami 250 miljoni eiro, atklājot Eiropas Inovāciju padomes (EIC) "Scaling Club" Ambīciju forumu Rīgā, paziņoja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Ministrs norādīja, ka lielākās priekšrocības šo līdzekļu piesaistē ir tiem uzņēmumiem, kas iegulda pētniecībā un attīstībā, kā arī strādā ar inovatīviem produktiem vai pakalpojumiem. Tāpat Valainis informēja foruma dalībniekus, ka Latvijas jaunuzņēmumu vide šobrīd ir ļoti pievilcīga, piedāvājot plašas iespējas investoriem, īpaši zināšanu ietilpīgās nozarēs, piemēram, biotehnoloģijās, viedajā enerģētikā un aizsardzības industrijā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) informē, ka trešdien Rīgā aizvadīts EIC "Scaling Club" Ambīciju forums, kas pulcēja Eiropas jauno tehnoloģiju līderus, uzņēmumus un investorus.

Foruma mērķis bija stiprināt Eiropas inovāciju ekosistēmu, paātrināt strauji augošu uzņēmumu izaugsmi un veidot starptautiskas sadarbības platformas, kas veicina Eiropas konkurētspēju globālā līmenī. Diskusijās starp uzņēmumiem, lēmumu pieņēmējiem un zinātnes organizāciju pārstāvjiem tika meklēti risinājumi, kā uzlabot Eiropas zināšanu ietilpīgo uzņēmumu konkurētspēju pasaules tirgos.

Ekonomika

LIAA: Fokker Next Gen slēdz juridisko struktūru Latvijā, bet durvis tālākai sadarbībai paliek atvērtas

Db.lv,03.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Fokker Next Gen” ir paziņojis par juridiskās pārstāvniecības slēgšanu Latvijā. Lēmums ir daļa no grupas iekšējās pārskatīšanas un darbību konsolidācijas, uzņēmumam šajā posmā koncentrējot savas galvenās aktivitātes Nīderlandē.

Nīderlandē bāzētais uzņēmums strādā pie ar ūdeņraža dzinēju darbināma lidaparāta modeļa attīstības, kas būtu ar 120-150 pasažieru vietām un kura provizoriskais darbības rādiuss plānots līdz 2 500 kilometriem.

Kopš uzņēmuma ienākšanas Latvijā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir sniegusi plašu nemateriālu atbalstu, tostarp piekļuvi institucionālajiem partneriem, pētniecības ekosistēmai un starptautiskām sadarbības platformām.

Slēgšana attiecas tikai uz vietējo juridisko struktūru Latvijā. “Fokker Next Gen” saglabā spēkā noslēgtos sadarbības memorandus ar Ekonomikas ministriju, Liepājas SEZ, Rīgas Tehnisko universitāti un airBaltic, kurus slēgusi uzņēmuma Nīderlandes struktūrvienība. Tie var tikt aktivizēti, atkarībā no uzņēmuma tālākajiem attīstības soļiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Latvijas Blokķēdes attīstības asociācija (LBAA) 11. decembrī preses brīfingā informē par kriptoaktīvu tirgus (MiCA) attīstības tendencēm, informē LIAA.

Pasākumā informēs par kriptoaktīvu tirgus attīstības tendencēm un Latvijas potenciālu nostiprināties kā vienam no reģiona kripto un Web3 inovāciju centriem.

LIAA norāda, ka Latvijā izveidota konkurētspējīga regulatīvā vide uzņēmumiem, kas darbojas atbilstoši MiCA prasībām.

Pasākumā piedalīsies ekonomikas ministrs Viktors Valainis (JV), Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile, LIAA direktore Ieva Jāgere, LBAA izpilddirektors Reinis Znotiņš un licenču saņēmēju pārstāvji.

Preses brīfings notiks ceturtdien, 11. decembrī, plkst. 11 Krišjāņa Barona ielā 30A, Rīgā, 7. stāvā.

SIA "BlockBen" ir pirmais kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas Latvijā saņēmis licenci atbilstoši Eiropas Savienības (ES) MiCA prasībām.

Tirdzniecība un pakalpojumi

Izraēlas un Latvijas tirdzniecības apjoms augs

Jānis Goldbergs,13.08.2025

Nilija Šaleva (Nili Shalev), Izraēlas Eksporta institūta vadītāja un Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets vadītājs Kaspars Rožkalns.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Izraēlas abpusējās tirdzniecības apgrozījums tuvāko gadu laikā varētu trīskāršoties, izskanēja 6. augustā notikušajā Latvijas – Izraēlas biznesa forumā. “Mēs esam šeit, lai veidotu ciešākas saites starp abām valstīm, lai dubultotu vai pat trīskāršotu mūsu tirdzniecības apjomu,” savā uzrunā sacīja Izraēlas prezidents Īzaks Hercogs (Isaac Herzog).

Latvijas – Izraēlas biznesa foruma mērķis principā bija stiprināt abu valstu tirdzniecības saites, kas faktiski to arī nozīmē – palielināt tirdzniecības apgrozījumu starp valstīm. Augstākā amatpersona no Latvijas puses forumā bija ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

“Mēs esam atvērti kopīgiem nākotnes projektiem un aicinām Izraēlas uzņēmējus izmantot Latvijas piedāvātās iespējas - ātru lēmumu pieņemšanu un uzticamu partnerību, kas ir pamats sekmīgai ilgtermiņa sadarbībai,” forumā sacīja ministrs. Foruma formālās daļas ievadā tika parakstīti divi sadarbības memorandi: viens starp Izraēlas Eksporta institūtu un Latvijas Eksportētāju asociāciju The Red Jackets, bet otrs starp Izraēlas Ražotāju asociāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Biznesa foruma mērķis bija stiprināt sadarbību inovāciju, ražošanas, pētniecības un augsto tehnoloģiju jomā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galerijā “Petroleja” 10.decembrī apbalvoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) konkursa “Ideju kauss 2025” uzvarētāji.

Galveno balvu – 10 000 eiro idejas attīstībai – ieguvis Aivars Vembris un Arturs Bundulis no Latvijas dziļo tehnoloģiju jaunuzņēmuma “AP4PIC” ar fotoniskām polimēru mikroshēmām elektrisku mikroshēmu aizvietošanai datu centros. Šī gada uzvarētājs piedāvā risinājumu vienai no pasaules straujāk augošajām problēmām – datu centru milzīgajam elektroenerģijas patēriņam.

Daļu elektrisko mikroshēmu datu centros ir iespējams aizstāt ar fotoniskām mikroshēmām. Šāda nomaiņa nepieciešama, jo mākslīgā intelekta pielietošana veicina elektroenerģijas patēriņu datu centros. Aivara Vembra izstrādātās Polimēra fotonikas platformas risinājums ir mikroshēmas veidot no polimēriem, kas būtiski samazinātu ražošanas izmaksas. Šobrīd vairākas mikroshēmas jau ir testētas laboratorijā.

Ekonomika

Uzņēmējiem liela interese par ieguldījumiem mākslīgā intelekta projektos

Db.lv,04.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu gadu laikā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) piedāvātajās uzņēmēju atbalsta programmās bija pieejami vairāk nekā 52 miljoni eiro digitalizācijai un mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanai. Kopumā tika saņemti 3689 projektu pieteikumi. Daļa no tiem jau realizēti, bet lielākā daļa vēl ir ieviešanas procesā.

“Digitalizācija un mākslīgā intelekta risinājumi šobrīd ir viens no spēcīgākajiem ekonomikas izaugsmes katalizatoriem. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati apliecina, ka uzņēmumi, kas ievieš digitālos rīkus un automatizē procesus, vidēji palielina produktivitāti par 20–30%, bet mākslīgā intelekta izmantošana datu analītikā un procesu vadībā ļauj samazināt resursu patēriņu līdz pat 40%. Latvijai šī ir iespēja strauji kāpināt uzņēmumu konkurētspēju, eksportspēju un radīt augstākas pievienotās vērtības produktus,” uzsver LIAA direktore Ieva Jāgere.

Uzņēmumi digitalizācijas un mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanai LIAA programmās varēja piesaistīt līdz 200 tūkstošiem eiro, bet pirmajā programmas kārtā – līdz 100 tūkstošiem eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Vašingtonā noslēgusies Latvijas uzņēmēju tirdzniecības misija, kuras laikā notikušas vairāk nekā 100 individuālas tikšanās ar potenciālajiem investoriem, uzsākti jauni eksporta darījumi un parakstīts līgums par Latvijas uzņēmumu interešu pārstāvību 29 ASV štatos.

Tirdzniecības misija notika no 13. līdz 17. oktobrim un bija vērsta uz sadarbības stiprināšanu aizsardzības, enerģētikas un digitālo tehnoloģiju jomās. Latvijas uzņēmēji piedalījās aizsardzības industrijas izstādē “AUSA Annual Meeting & Exposition” un biznesa konferencē “Spotlight Latvia”, kas pulcēja vairāk nekā 200 dalībnieku no Latvijas un ASV.

“Pēdējo sešu mēnešu laikā investīcijas no ASV ir augušas par 18%, un šī tirdzniecības misija apliecina, ka potenciāls ir vēl lielāks. Misijas laikā tikāmies ar investoriem, kuri apliecināja vēlmi ieguldīt Latvijā, un vairāki no viņiem jau šogad apmeklēs mūsu valsti, lai realizētu savus investīciju plānus. Ekonomisko attiecību stiprināšana ar ASV ir ne tikai investīciju, bet arī drošības jautājums – ar šo vizīti mēs sevi esam pierādījuši sevi kā drošu un uzticamu partneri,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Eksperti

Dalība EXPO pierādīja – Latvijai jābeidz domāt par sevi kā mazu tirgu

Ieva Jāgere, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktore,22.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā joprojām ir dzīva retorika: “mēs esam mazi”. Tā ir frāze, kurai investīciju vidē nav nozīmes, jo investori sen vairs neskatās uz valstīm pēc tirgus izmēra. Viņi meklē kvalitāti, uzticamību un stabilitāti. Tieši šie faktori bija vispārliecinošāk jūtami mūsu valsts dalības “EXPO 2025 Osaka” laikā.

Pēdējos gados pasaules investīciju vide ir piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas, un šīs tendences Latvijai ir atvērušas līdz šim neizmantotas iespējas. Ja agrāk investoru skatījums koncentrējās uz izmaksām un tirgus izmēru, tad šobrīd priekšplānā ir drošība, piegāžu ķēžu noturība, pieeja zaļajai enerģijai un stabila ģeopolitiskā vide. Investori pēc pandēmijas, enerģētikas un izejvielu krīzes, kā arī karadarbības Ukrainā un Izraēlā aktīvi meklē prognozējamas lokācijas. Šajā kontekstā Latvija arvien redzamāk iezīmējas kā valsts ar stabilu reputāciju, kvalitatīvu sadarbības kultūru un pieaugošu specializāciju nākotnes tehnoloģijās.

EXPO kā Latvijas reputācijas un ekonomikas katalizators

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēji šonedēļ uzsāka tirdzniecības misiju ASV, piedaloties vienā no pasaules nozīmīgākajiem aizsardzības industrijas notikumiem — AUSA Annual Meeting & Exposition Vašingtonā. Dalība šādā mēroga izstādē apliecina Latvijas ambīcijas kļūt par nozīmīgu inovāciju, tehnoloģiju un aizsardzības industrijas centru Baltijas reģionā.

Šī misija, kuru vada ekonomikas ministrs Viktors Valainis un īsteno Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), pulcē ap 50 Latvijas uzņēmējus, kuru mērķis ir veidot jaunus kontaktus, stiprināt sadarbību ar ASV partneriem kā arī piesaistīt investīcijas tādas jomās kā aizsardzības tehnoloģijas, enerģētika un IKT.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis:“Dalība izstādē AUSA ir nozīmīgs solis Latvijas aizsardzības un augsto tehnoloģiju industrijas starptautiskās atpazīstamības veicināšanai. Šeit tiekas uzņēmumi, investori un politikas veidotāji, un tieši šāda vide rada priekšnoteikumus jaunu sadarbības projektu attīstībai. Tādi Latvijas uzņēmumi kā Edge Autonomy, Exonicus, SAF Tehnika un citi jau sekmīgi strādā ASV tirgū. Esmu pārliecināts, ka šī misija dos taustāmus rezultātus gan jaunos partneros, gan projektos, kas stiprinās mūsu ekonomiku un kopējo drošību.”

Enerģētika

Latvijā taps 50 miljonus eiro vērts enerģijas uzkrāšanas projekts ar Tesla tehnoloģijām

Db.lv,03.02.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) paziņojusi par Slovēnijā bāzētā enerģētikas uzņēmuma NGEN grupa ienākšanu Latvijā.

Saskaņā ar investoru sniegto informāciju noslēgts darījums ar kuru NGEN grupa kļuvusi par 100% SIA “Liepāja ESS” īpašnieku, lai Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā, pie Grobiņas apakšstacijas, īstenotu stacionāru tīklam pieslēgtu bateriju enerģijas uzkrāšanas projektu ar 100 MW jaudu un līdz 200 MWh uzkrāšanas ietilpību. Plānots, ka būvniecības darbi noslēgsies šogad.

“Šādu projektu attīstība ir nozīmīgs solis Latvijas energoinfrastruktūras attīstībā. Tā būs Baltijā pirmā enerģijas uzkrāšanas stacija, kurā izmantotas Tesla tehnoloģijas. Tas ir apliecinājums starptautiskajiem investoriem, ka Latvija ir investīcijām droša valsts un spēj īstenot nozīmīgus enerģētikas projektus, balstoties uz atklātu un prognozējamu procesu,” uzsvēra Ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu investīciju piesaisti un sekmētu augstas pievienotās vērtības projektu attīstību, Ekonomikas ministrija (EM) rosina pilnveidot "zaļā koridora" regulējumu, liecina tiesību aktu portālā iesniegtie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos.

MK noteikumu "Kārtība, kādā nodrošina prioritāru publisku pakalpojumu sniegšanu komersantiem" grozījums paredz ierobežot kvalifikācijas kritērijus, lai panāktu, ka "zaļā koridora" priekšrocībām kvalificējas komersanti, kas sniedz vislielāko pienesumu Latvijas tautsaimniecībai. Izmaiņu rezultātā kopējais komersantu skaits, kas kvalificētos, samazinātos no 536 uz 259.

Plānots mainīt, ka "zaļā koridora" atbalstam varēs kvalificēties uzņēmumi ar vismaz desmit miljonu eiro eksporta apgrozījumu, līdzšinējo piecu miljonu vietā, kā arī svītrot nosacījumu par pēdējo divu gadu investīcijām, lai prioritārās priekšrocības saglabātu tikai ekonomiski nozīmīgākie uzņēmumi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vašingtonā Latvijas uzņēmēju tirdzniecības misijas laikā norisinās Latvijas - Amerikas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LACC) rīkotā konference “Spotlight Latvia”. Konferencē parakstīts sadarbības līgums starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un LACC par Latvijas uzņēmumu interešu pārstāvību un eksportspējas stiprināšanu Ziemeļamerikā.

“Lai gan Latvija kartē var šķist maza, tā ir lieliska talantu, zināšanu un inovatīvo tehnoloģiju jomā, uzstājoties konferencē uzsvēra Eiropas Komisijas ekonomikas un produktivitātes komisārs Valdis Dombrovskis.

“Pateicoties mūsu vēsturei, mūsu cilvēkiem un vērtībai, ko mēs piešķiram transatlantiskajām attiecībām, Latvija ir unikālā pozīcijā, lai veidotu tiltu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm. Kopā mēs varam atrast labākus risinājumus aizsardzības, zaļās enerģijas un digitālo inovāciju jomā. Šāda sadarbība stiprina gan mūsu drošību, gan kopīgo ekonomisko noturību.”

Konference pulcēja vairāk nekā 200 Latvijas un ASV uzņēmējus, valsts institūciju un akadēmiskās vides pārstāvjus, lai stiprinātu sadarbību drošības, aizsardzības, enerģētikas un digitālo pakalpojumu jomās. No ASV puses konferencē un ar to saistītajos pasākumos piedalījās tādi ASV uzņēmumi kā Anduril Industries, FedTech, AUVSI, Scout Ventures, Nvidia, Palantir Technologies, Meta, Google, AMS Group, Imprimatur un citi. Visi šie uzņēmumi pārstāv aizsardzības, kiberdrošības, mākslīgā intelekta, enerģētikas un tehnoloģiju jomas.