Finanses

Investīciju klimats Latvijā investoru vērtējumā joprojām ir viduvējs

Žanete Hāka, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Investīciju klimats Latvijā investoru vērtējumā 2019. gadā joprojām ir viduvējs, sasniedzot 2,6 punktus no 5, un tas salīdzinājumā ar 2018. gada mērījumiem ir uzlabojies tikai par 0,1 punktu.

Tā secināts Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktajā pētījumā “Ārvalstu investīciju vides indekss 2019”.

“Pašreizējos apstākļos Latvijā strādājošie ārvalstu investori jūtas salīdzinoši labi, un ir pieaudzis to uzņēmumu īpatsvars, kas šogad plāno īstenot jaunus investīciju projektus: no 55% 2018. gadā līdz 64% šogad. Taču uzņēmēji norāda uz ilgstoši nerisinātām problēmām, kas bremzē Latvijas konkurētspēju par jaunām investīcijām, piemēram, darbaspēka nepieejamība, demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās, izglītības kvalitāte, joprojām augstais ēnu ekonomikas īpatsvars. Turklāt turpina strauji pieaugt darbaspēka izmaksas, tādēļ nākamajos gados iespējama situācija, kad atsevišķi uzņēmumi sāk meklēt citu atrašanās vietu tām funkcijām, kas rada zemāku pievienoto vērtību. Latvijas izaicinājums ir uzlabot konkurētspējas aspektus, lai mēs būtu gatavi šādai situācijai, kad aizplūstošas zemākas pievienotās vērtības investīcijas būs jāaizvieto ar jaunām augstas pievienotās vērtības investīcijām,” norāda pētījuma autors Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) profesors Arnis Sauka.

2019. gada pētījumā lielāka uzmanība tika pievērsta četrām tēmām, kas investoru ieskatā pašlaik ir īpaši būtiskas, lai Latvija spētu konkurēt investīciju piesaistē, proti, finanšu sektora stabilitātei, nodokļu sistēmas attīstībai, augstākās izglītības kvalitātei un darbaspēka produktivitātei.

Sasniegto progresu gada laikā attiecībā uz ekonomisko un finanšu noziegumu apkarošanas efektivitāti Latvijā investori ir novērtējuši ar 3,2 punktiem 5 punktu skalā. Iepriekšējais gads finanšu sektorā ir pagājis sistēmas "kapitālā remonta" zīmē un, lai arī investori to vērtē atzinīgi, tomēr skaidrība par to, vai Latvijai izdosies izvairīties no nokļūšanas pelēkajā sarakstā, būs tikai februārī. Tas ir būtisks risks, ko vērtē uzņēmēji pie katra investīciju lēmuma. Vienlaikus, jaunās banku prasības uzņēmumiem ir radījušas grūtības un papildus slogu. Banku sektorā tiek uzstādītas augstas prasības klientiem, un ne visiem uzņēmumiem ir zināšanas un rīki, kā tās izpildīt.

Ārvalstu investoru vidējais vērtējums 2018. gadā veiktajai nodokļu reformai ir ieguvis atzīmi “3,1”, kas ir nedaudz virs vidējā rādītāja. Investori norāda, ka jāvirzās uz nodokļu sistēmas vienkāršošanu. Vairums investoru jo īpaši uzsvēra nulles procentu likmi reinvestētajai peļņai kā ļoti pozitīvu uzlabojumu, un atsevišķos gadījumos investori atzinīgi novērtējuši arī progresīvās likmes piemērošanu ienākumiem no algota darba. Tomēr pirms uzsākt diskusiju par 2021. gada nodokļu reformas saturu, lielākā daļa aptaujāto norāda, ka būtu jāveic visaptverošs iepriekšējās reformas rezultātu izvērtējums.

Izglītības un zinātnes kvalitāte Latvijā 2019. gadā investoru skatījumā sasniegusi vērtējumu "2,7", kas ir samērā ievērojams kritums, salīdzinot ar gadu iepriekš, kad vērtējums bija "3,0". Latvijai kā valstij ar aizvien sarūkošu iedzīvotāju skaitu ir īpaši svarīgi rūpēties par kvalitatīvu un konkurētspējīgu augstāko izglītību, jo bez tās nebūs iespējams ilgtermiņā nodrošināt ekonomisko izaugsmi. Investori rosina turpināt uzsāktās pārmaiņas augstākās izglītības iestāžu pārvaldības modeļa modernizācijā, kā arī pievērst uzmanību finansējuma apjomam.

Darbaspēka produktivitātes līmenis 2019. gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem četriem gadiem, ir sasniedzis visaugstāko novērtējumu – 3,4 punktus 5 punktu skalā, kur 5 norāda uz augstu konkurētspēju. Tomēr investori norāda, ka produktivitāte joprojām ir izaicinājums gan privātajā sektorā, gan valsts pārvaldē. Redzot, ka nav iespējams atrast pietiekami daudz darbinieku, uzņēmēji aktīvi investē jaunās ražošanas tehnoloģijās, automatizācijas un digitalizācijas risinājumos, lai daļēji mazinātu vajadzību pēc papildus darbiniekiem. Investori uzskata, ka arī valsts pārvaldē ir daudz iespēju mazināt birokrātijas apjomus, efektivizēt procesus, attīstīt e-pakalpojumus. Daudzos gadījumos investori arī pauda viedokli, ka novadu reforma pozitīvi ietekmēs publiskā sektora efektivitāti.

Kritiskais investoru vērtējums iezīmē tos izaicinājumus, kuri prasa tūlītēju rīcību no politikas veidotāju puses. Tie ir darbaspēka pieejamības, demogrāfiskās situācijas un veselības aprūpes, uzņēmējdarbības vides prognozējamības, kā arī godīgas konkurences, ēnu ekonomikas jautājumi, un skaidras vīzijas noteikšana valsts attīstībai. Darbaspēka pieejamība iepriekšējā gada laikā turpināja pasliktināties un, samazinoties brīvajam darba roku skaitam valsts iekšienē, nav tikuši izveidoti jauni mehānismi darbaspēka piesaistei no ārpuses. Lai arī uzņēmēji aktīvi iegulda savas produktivitātes uzlabošanā, tomēr tas tikai daļēji risina šo problēmu. Investori arī norāda, ka skaidras vīzijas trūkums traucē Latvijai veiksmīgāk konkurēt par jaunām ārvalstu investīcijām, jo Latvijai nav skaidra pozicionējuma, kas izceltu mūsu stiprās puses.

Iepriekšējā gada laikā ir uzlabojies investoru novērtējums politiķu veikumam, vērtējumam palielinoties no "2,9" līdz "3,1", kas ir pozitīvs novērtējums Ministru prezidenta un jaunā Valsts prezidenta darbam un iniciatīvām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gudru valdības investīciju loma ekonomikas attīstībā

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Apbalvoti Latvijas 2019. gada sekmīgākie investori

Ilze Žaime, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasniegti apbalvojumi "Gada investors" par 2019. gada Latvijas sekmīgākajām investīcijām.

Par "Gada investors 2019" laureātiem privāto investoru sektorā nominācijā "Gada investīcija" par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi kļuva Uldis Ūsītis, Guntars Stabulnieks un Juris Birznieks ar veikto investīciju 76 000 eiro apmērā interaktīvo tirdzniecības plauktu displeju ražotājā "VividTech". Ar investoru palīdzību piesaistīts arī "Altum" līdzaizdevums 114 000 eiro apjomā.

Nominācijā "Gada videi draudzīgākā investīcija" par apjomīgāko investīciju ar pozitīvāko ietekmi uz vidi apbalvojumu saņēma Kārlis Babulis un Jānis Grīnbergs par investīciju 20 000 eiro apjomā uzņēmumā "Fertilizer Group" un kredītlīnijas piesaisti četru miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Startup vīzu skaits pieaug desmitkārt

Anda Asere, 19.02.2020

"Reuters" žurnālists Tarmo Virki, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) jaunuzņēmumu eksperte Olga Barretu-Gonsālvisa, akseleratora "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja Zane Bojāre, Igaunijas jaunuzņēmumu organizācijas "Startup Estonia" startup vīzu projekta vadītāja Merilina Luka (Merilin Lukk).

Foto: Anda Asere

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas jaunuzņēmumos pērn ieguldīti aptuveni 20 miljoni eiro un šis gads sācies labi - līdz šim investīcijas sasniegušas jau septiņus miljonus.

"Investīcijas jaunuzņēmumu ekosistēmā 2019. gadā nav bijušas tās lielākās. Saskaņā ar maniem datiem, 2019. gadā Latvijas jaunuzņēmumos investēti apmēram 20 miljoni eiro, kas ir četras reizes mazāk nekā pirms gada. Nevaram lepoties ar lieliem skaitļiem, bet šis gads jau uzrāda labu tendenci un jaunuzņēmumos 2020. gadā jau investēti septiņi miljoni eiro," šodien notiekošajā "Riga Venture Summit" norāda Olga Barretu-Gonsālvisa, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) jaunuzņēmumu eksperte.

Jaunuzņēmumu skaits, kas pērn piesaistīja investīcijas, esot diezgan liels, bet finansējums ir samērā mazs un ir ieguldīts agrīnas stadijas kompānijās. Lielā mērā tas noticis pateicoties trim akseleratoriem, kuros ieguldīts publiskais finansējums, kā arī "Startup Wise Guys", kas ir privāts akselerators. Pērn Lietuva ieguva savu pirmo vienradzi jeb jaunuzņēmumu, kura novērtējums sasniedzis miljardu dolāru - lietoto apģērbu tirdzniecības platforma "Vinted".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas atveseļošanas plāna miljardi – kādas ir Latvijas ekonomikas iespējas?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rimšēvičs: Jāatrod un jānoņem atlikušie šķēršļi tautsaimniecības kreditēšanai

LETA, 27.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgtermiņa attīstībai svarīgi risināt ar darbaspēka kvalitāti saistītos jautājumus, sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Viņš norādīja, ka viens no iespējamajiem risinājumiem ekonomikas izaugsmes tempa stimulēšanai ir monetārā politika.

Tostarp Eiropas Centrālajā bankā un Eiropas Centrālo banku sistēmā šobrīd norit darbs pie jauna, kompleksa ekonomisko izaugsmi stimulējoša pasākumu plāna izstrādes. Septembrī arī notiks pirmās TLTRO III jeb jaunā ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijas, kas nodrošinās iespēju bankām, kuras attīsta kreditēšanu, saņemt jaunus resursus par zemu (negatīvu) procentu likmi, proti, par aizņēmumiem, kas tiek novirzīti tautsaimniecībai, bankām tiks piemaksāts.

Tajā pašā laikā Rimšēvičs arī uzsvēra, ka ekonomikas atbalstam nepietiks tikai ar monetāro politiku, un ir nepieciešama aktīva valdību rīcība. Tas nozīmē, ka ekonomika ir «jāsilda» ar strukturālo reformu palīdzību, jo vienkārša naudas iepludināšana tautsaimniecībā ar monetārās vai fiskālās politikas svirām šādos apstākļos nenodrošinās ilgtspējīgu un sabalansētu tautsaimniecības attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

2,7 jaunuzņēmumi uz katriem 10 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju

Anda Asere, 23.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 500 jaunuzņēmumu, ieskaitot arī idejas stadijas projektus.

Tā liecina Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmas pētījums, ko veicis jaunuzņēmumu akselerators "Startup Wise Guys" sadarbībā ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta zināšanu un inovāciju kopienu "EIT Digital".

Salīdzinot ar pagājušā gada apskata datiem par 2017.gadu un 2018. gada pirmo pusi, "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja Zane Bojāre min 66 jaunuzņēmumu pieaugumu. "Uz katriem desmit tūkstošiem iedzīvotāju mums ir 2,7 jaunuzņēmumu, Igaunijā 4,9 un Lietuvā - 3,3," viņa saka.

Saistībā ar Latvijas jaunuzņēmumu skaita pieaugumu Z. Bojāre piebilst, ka tas drīzāk saistāms ar Ekonomikas ministrijas pētījumu un to, ka ir apzināts plašāks loks jauno uzņēmēju un arī skaidrāk definēti kritēriji, nevis par patiešām būtisku jaunizveidotu uzņēmumu skaita pieaugumu. "Interesanti, ka saskaņā ar "Startup Lithuania" datiem Lietuvā reģistrēts pieaugums par vairāk nekā 500 jaunuzņēmumiem. Līdzīgi kā Latvijā mēs šo pieaugumu drīzāk saistām ar datu bāzes atjaunināšanu. Igaunija ir vienīgā, kur ir reģistrēts jaunuzņēmumu skaita samazinājums," viņa saka, piebilstot, ka svarīgākais ir tas, ka kopumā tik mazā reģionā kā Baltija ir ļoti augsta aktivitāte un liels jaunuzņēmumu skaits, salīdzinot ar daudz lielākām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas reģionā lielākais privātais investīciju fonds "INVL Baltic Sea Growth Fund" iegādājies vides apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmuma AS "Eco Baltia" kontrolpaketi, informē uzņēmumu pārstāvji.

"INVL Baltic Sea Growth Fund" iegādājies 52,81% uzņēmuma akciju, tādējādi kļūstot par "Eco Baltia" vairākuma akcionāru.

30,51% akciju aizvien paliks Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas īpašumā, savukārt SIA "Eco Baltia grupa" vadītājam aizvien piederēs 16,68% akciju (ar "Penvi Investment Ltd." starpniecību).

Divi "INVL Baltic Sea Growth Fund" partneri – Vītauts Plunksnis un Deimante Korsakaite (Deimantė Korsakaitė) kļūs par "Eco Baltia" padomes locekļiem kopā ar neatkarīgo padomes locekli un atkritumu pārstrādes eksperti Jurgitu Petrauskieni (Jurgita Petrauskienė). ERAB pārstāvis padomē būs Pīters Hjelts (Peter Hjelt), bet Māri Simanoviču pārstāvēs Gints Pucēns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijā sadodas rokās, lai ātri izstrādātu risinājumus cīņai ar Covid-19

Lelde Petrāne, 20.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš otrdienas tiešsaistes vidē darbojās pirmais pilnībā virtuālais hakatons "HackForce", kura mērķis bija meklēt risinājumus koronavīrusa krīzes radītajiem izaicinājumiem. Finālā piedalījās 28 komandas, bet par labāko atzina "Face Shied".

Līdz hakatona noslēgumam tajā aktīvi darbojās 28 komandas, bet kopumā projektam dažādās lomās pieslēdzās vairāk nekā 800 cilvēki no 25 dažādām pasaules valstīm. Projektu autori ar mentoru palīdzību izstrādāja idejas un risinājumus koronavīrusa krīzes mazināšanai, un prezentēja izstrādātos prototipus publiski tiešsaistes vidē.

Projekti tika izstrādāti četrās būtiskākajās nozarēs, kurām šobrīd nepieciešama palīdzība un ātri integrējami risinājumi - medicīna un veselības aprūpe, koronavīrusa krīzes risinājumi, izglītība, kā arī ekonomika un uzņēmējdarbības atbalsta projekti.

Pirmo vietu un 10 000 eiro turpmākai projekta izstrādei ieguva "Face Shied", par otro veiksmīgāko ideju tika atzīta "Emergency Ventilator" un tā ieguva 7000 eiro lielu sākuma kapitālu, 3. vietu un 5000 eiro saņēma "Exonicus", 4. vietu un 1500 eiro idejas attīstībai ieguva "Flipful", bet 5. vieta un 1500 eiro naudas balva tika piešķirta "Stay Home" ("Paliec Mājās").

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Norwegian ienākšana Rīgā - Latvijai visas iespējas kļūt par pakalpojumu eksporta lielvalsti

Monta Geidāne, ABSL Latvia izpilddirektore, 08.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid krīzes kontekstā plaši tika runāts par to, ka esošā situācija nesīs jaunas iespējas Eiropai tieši pakalpojumu eksporta nozarē.

Administratīvo biznesa centru izvietošana iespējami tuvi starptautiski pārstāvētā uzņēmuma izcelsmes valstij, samazina riskus un ļauj veiksmīgi pārvaldīt globālu korporāciju. Tikko zināms, ka aviokompānija Norwegian lēmusi par labu Rīgai kā lokācijai, kur izveidot biznesa centru, turklāt no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) saņemti pozitīvi signāli par to, ka šobrīd ir aktīva interese par Latviju.

“Latvijas kultūras un arī dzīves stila iezīmes ir ļoti līdzīgas ierastajai ikdienai ziemeļvalstīs. Rīga ir pievilcīga lokācija Starptautiskiem biznesa pakalpojumu centriem, pateicoties tās attīstītajai infrastruktūrai, kā arī tās ģeogrāfiskajam tuvumam attiecībā pret Skandināviju un pārējo Eiropu. Iepriekšminētie faktori savienojumā ar pieejamību augsta līmeņa speciālistiem ir tas, kāpēc mēs esam lēmuši par labu Rīgai,” tā Norwegian viceprezidents IT, piegādes ķēžu un procesu vadības jautājumos Knuts Olavs Hēgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Tuvina sievietes tehnoloģiju pasaulei

Anda Asere, 06.03.2020

"Accenture" pārstāve Zane Segruma, "Riga TechGirls" līdzradītāja Anna

Andersone un "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četru gadu laikā "Riga TechGirls" īstenojušas vairāk nekā simt pasākumus, lai veicinātu sieviešu iesaisti tehnoloģiju pasaulē.

Kopš "Riga TechGirls" dibināšanas pirms četriem gadiem ir notikušas vairāk nekā 60 darbnīcas, 24 iedvesmas un tīklošanās pasākumi, kā arī vairāk nekā 30 cita veida pasākumi. Tos visus apmeklējuši vairāk nekā 2000 cilvēki. "Pārsvarā sievietes, bet ne tikai. Protams, galvenais mērķis izglītības programmās ir uzrunāt tieši sievietes," teic Anna Andersone, "Riga TechGirls" līdzradītāja. Sadarbībā ar "Accenture" un "Tele2 Shared Service Center" vairāk nekā 150 sievietes saņēmušas stipendijas, lai apgūtu programmēšanas pamatus.

Organizācijas mērķis tās darbības laikā nav mainījies, tas joprojām ir iedvesmot un izglītot sievietes, aicināt pievienoties tehnoloģiju jomai. "Riga TechGirls" piedāvājums ir kļuvis plašāks. Sākumā bija tikai darbnīcas, iedvesmas un tīklošanās pasākumi, bet tagad ir arī mentoringa un stipendiju programma, tiek rīkots hakatons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

MySpotit piesaista investīcijas vairāk nekā 100 000 eiro apmērā

Zane Atlāce - Bistere, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas sapulču telpu koplietošanas platforma "MySpotit" noslēgusi pirmo investīciju raundu, piesaistot vairāk nekā 100 000 eiro no start-up vidē sevi jau pierādījušiem investoriem un uzņēmējiem.

Noslēgtā investīciju raunda rezultātā "MySpotit" tirgus vērtība ir pārsniegusi miljonu eiro.

Investīcijas tiks izmantotas pakalpojuma attīstībai un jaunu tirgu apgūšanai. "MySpotit" darbu Latvijā plāno sākt jau šomēnes.

"Janvāra vidū mēs atklāsim savu pakalpojumu Rīgā, un jau 2020. gada otrajā ceturksnī plānojam uzsākt darbu Kopenhāgenas tirgū. Papildus sapulču telpu starpniecībai, mēs arī attīstām pakalpojumu jaunā virzienā, lai nodrošinātu komandu vadītājiem rīku sapulču saturīgakai un efektīvākai plānošanai, " saka "MySpotit" dibinātājs Hardi Kinnas.

"Pirmā investīciju raunda kontekstā interesants ir fakts, ka papildus start-up pasaulē jau sevi pierādījušiem investoriem to pulkā ir arī vairāki labi pazīstami tradicionālo uzņēmumu vadītāji. Tā ir skaidra zīme, ka ir jāsatricina sanāksmju nozare," saka H. Kinnas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Pēcpusdienas māja" iecerēta kā vide, kur jaunāko klašu bērni pēc skolas un brīvlaikos var pavadīt laiku, mācoties dzīvei svarīgas iemaņas caur darbošanos.

Idejas iedīgļi "Pēcpusdienas māja" radītājai Egitai Matulēnai radušies laikā, kad bija jādomā, kur un kā bērni pavadīs laiku, kad beigsies bērnudārza gaitas vasarā pirms skolas.

"Sagatavošanas grupas bērnudārzos savus izlaidumus svin vasaras sākumā – ko bērnam darīt pēc tam? 1. klasē stundas beidzas laikā no 12 līdz diviem. Ko bērnam darīt pēc tam? Kur bērnu atstāt? Kam uzticēt? Domājot par to un vērojot situāciju, kas notiek skolās pēc stundu beigām pagarinātajā grupā, radās ideja par "Pēcpusdienas māju" ar mobilo pakalpojumu. Idejas galvenais mērķis ir radīt drošu vidi, kas ir tendēta bērnā veidot daudzas dzīvei svarīgas pamatzināšanas – lēmumu pieņemšanu, sava laika plānošanu, problēmu un konfliktu risināšanu, savu emociju atpazīšanu u.c.," viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar cēlu mērķi - lai ierobežotu Covid-19 izplatību Latvijā - ir pieņemts lēmums slēgt visas legālās interaktīvo azartspēļu vietnes, tādējādi radot vislabvēlīgākos apstākļus nelegālajiem azartspēļu organizatoriem, kuru daļa jau tāpat 2019. gadā Latvijā bijusi ap 38%.

Nozare vērtē, ka 30 dienas ir kritiskais posms un pēc tam liela daļa spēlētāju jau būs nokļuvuši nelegālajā tirgū, un atgriezt legalajā tirgū viņus būs grūti. 22. martā Saeimā tika pieņemts likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas pasākumiem sakarā ar Covid -19 izplatību", kura 8. punkts ārkārtas situācijas laikā aizliedz organizēt azartspēles un izlozes, izņemot interaktīvās azartspēles, skaitļu izlozes un momentloterijas. Taču jau šī paša likuma nākamais 9. punkts saka: ka "uz šā likuma darbības laiku Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija aptur visas azartspēļu organizēšanas licences gan fiziskajās azartspēļu organizēšanas vietās (kazino licence, spēļu zāles licence, bingo zāles licence), gan interaktīvajā vidē, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferences, kas parasti notiek pavasarī, pārceļ to norisi uz vasaras beigām un rudeni, tāpat dažādi pasākumi maina vidi un pārceļas uz tiešsaisti.

"Pavasaris vienmēr ir bijis ļoti aizņemts laiks jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferenču apmeklētājiem, jo tieši šis periods līdz šim ir bijis ļoti populārs pasākumu organizēšanai.

Pašlaik vērojams, ka vairums pavasara pasākumu ir pārcelti uz rudeni. Piemēram, Eiropas tehnoloģiju festivāls "TNW" Amsterdamā, kas parasti norisinājās jūnijā, ir pārcelts uz oktobra sākumu. Arī igauņu "Latitude 59" ir pārcelts uz augusta beigām. Laiks rādīs, kā šīs izmaiņas ietekmēs citu pasākumu norises laiku un to, vai šie pasākumi pēc gada atgriezīsies pie pavasara datumiem," teic Madara Ermansone, "TechChill" vadītāja.

Ir arī tādi pasākumi, kas izvēlējušies mainīt nevis norises datumu, bet gan vidi – tie pārceļas uz tiešsaisti. Pašlaik visā Eiropā norisinās tiešsaistes hakatoni "Covid-19" izraisītās krīzes seku risinājumu meklēšanā. Iniciatīvu aizsāka Igaunija ar hakatonu "Hack the Crisis", nedēļu vēlāk norisinājās pašmāju hakatons "HackForce".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā radīto lokalizācijas procesu automatizācijas un tulkošanas vadības risinājumu "Lokalise" izmanto "Revolut", "Yelp", "Tesco", "Delivery Hero", "Daimler", “TransferGo" un citi.

"Pirmos trīs gadus veiksmīgi attīstījāmies, nepiesaistot ārējās investīcijas. Ar laiku pie mums sāka vērsties pasaules mērogā lieli klienti, kuri pieprasa cita veida funkcionalitāti un līmeni. Sapratām, ka ar ārējo finansējumu, ko varētu ieguldīt jaunu cilvēku pieņemšanā darbā un produkta attīstīšanā, mēs varētu izdarīt ko lielāku nekā līdz šim," saka Niks Ustinovs, "Lokalise" līdzdibinātājs.

Nesen "Lokalise" piesaistīja 5,1 miljona eiro (sešus miljonus ASV dolāru) investīcijas. Šī investīciju raunda divi galvenie investori ir Austrijas riska kapitāla fonds "capital300" un Maiks Šalfens (Mike Chalfen), kurš ir viens no Eiropas aktīvākajiem solo investoriem un iepriekš ir bijis riska kapitāla fonda "Mosaic Ventures" līdzdibinātājs. Tāpat investoru vidū ir 12 biznesa eņģeļi, kam ir pieredze līdzīgu kompāniju dibināšanā. N. Ustinovs uzsver, ka visi uzņēmumi, ko šie cilvēki ir dibinājuši, jau ir t.s. vienradži jeb to novērtējums investīciju piesaistes rezultātā ir pārsniedzis miljardu dolāru. Privāto investoru vidū ir "Miro", "Algolia", "Intercom", "GoCardless" un citu tehnoloģiju kompāniju dibinātāji. "Galvenā doma ir izmantot viņu zināšanas, pieredzi, kontaktu tīklu. Jā, mēs saņēmām finansējumu, bet tikpat svarīgas ir iespējas, ko šādu investoru līdzdalība var palīdzēt sasniegt," teic N. Ustinovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība ir apņēmusies līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Tam ir vajadzīgi ievērojami gan ES, gan valstu publiskā sektora, kā arī privātā sektora ieguldījumi.

14.janvārī pieteiktais Eiropas zaļā kursa investīciju plāns - Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plāns - aktivizēs publiskās investīcijas un dos piekļuvi privātajiem līdzekļiem ar ES finanšu instrumentu, jo īpaši "InvestEU", starpniecību, kā rezultātā investīcijās tiks piesaistīts vismaz triljons eiro, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā.

Eiropas zaļā kursa investīciju plāns aktivizēs ES finansējumu un radīs izdevīgu regulējumu, kas atvieglos un stimulēs publiskās un privātās investīcijas, kuras vajadzīgas, lai varētu pārkārtoties uz klimatneitrālu, zaļu, konkurētspējīgu un iekļaujošu ekonomiku. Plāns papildina citas iniciatīvas, kas izziņotas zaļajā kursā, un tam ir trīs dimensijas:

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Uzņēmēji Saeimas frakcijām pauž bažas par kadastrālas vērtības pieauguma negatīvo ietekmi

LETA, 06.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera vēstulē Saeimas frakcijām paudušas bažas par kadastrālas vērtības pieauguma negatīvo ietekmi uz nekustamo īpašumu nozari, tostarp zaudējumu un izmaksu pieaugumu uzņēmējiem, kā arī konkurētspējas samazināšanos reģionā, informēja uzņēmēju organizācijās.

Vēstule ir adresēta Saeimas frakcijām, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), finanšu ministram Jānim Reiram (JV), tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) un ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (KPV LV).

Vēstulē vērsta uzmanība, ka Valsts zemes dienesta izstrādātā īpašuma kadastrālās vērtēšanas metodika un projektētās kadastrālās vērtības 2022.gadam paredz par esošo trīs reizes lielāku nekustamā īpašuma "jauno" kadastrālo vērtību.

"Iztrūkstot gan piedāvājumam, gan solījumam mainīt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes, kadastrālās vērtības pieaugums nozīmē to, ka NĪN maksājums par birojiem, ražotnēm, loģistikas centriem, viesnīcām un citiem komerciāliem objektiem palielināsies vidēji trīs reizes," tajā pausts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Izveido Change Ventures Fund II

Anda Asere, 05.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas līmeņa pirmssēklas un sēklas kapitāla investīciju fonds «Change Ventures» izveido jaunu fondu «Change Ventures Fund II»

Jaunajā fondā ieguldīti vairāk nekā 30 miljoni eiro. Tā lielākais investors ir Eiropas Investīciju fonds, kas tajā ieguldījis ar «Baltijas inovāciju fonda» un «Innovfin» starpniecību. Investoru vidū ir arī «Draper Esprit», kas ir viens no Eiropas lielākajiem publiski kotētajiem riska kapitāla investoriem, kas ir izvēlējies «Change Ventures» kā savu Baltijas sēklas fonda partneri, un Baltijas pensiju fondi.

«Turpināsim ieguldījumus visās Baltijas valstīs, tai skaitā Latvijā,» saka Andris K. Bērziņš, pirmssēklas un sēklas kapitāla investīciju fonda «Change Ventures» partneris.

Pirmssēklas un sēklas riska kapitāla fonds «Change Ventures» darbojas visās trijās Baltijas valstīs. Tas finansiāli atbalsta ambiciozus jaunuzņēmumu dibinātājus no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas, kā arī Baltijas diasporas uzņēmējus, kuri veido savas kompānijas citur pasaulē. Fonda sākotnējās investīcijas ir no 100 līdz 750 tūkstošiem eiro un ir iespējamas arī nākamā līmeņa finansējums turpmāko stadiju finansējuma raundos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Igauņu pieredzes stāsts: mazumtirdzniecības vidē integrēta banka

Jānis Šķupelis, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas "Coop Pank" ziņojusi par sava akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) nosacījumiem – plānots emitēt 32,2 milj. jaunu akciju, iegūstot papildu kapitālu 37 milj. eiro apmērā bankas tālākās attīstības finansēšanai.

Jau kopš 18. novembra sācies parakstīšanās periods jaunajām uzņēmuma akcijām, un tas turpināsies līdz nākamās nedēļas beigām. "Dienas Biznesam" bija iespēja satikties ar bankas vadītāju Margusu Rinku (Margus Rink).

Pastāstiet nedaudz par "Coop Pank".

Domāju, ka vispirms jāvelta daži komentāri pašam "Coop". Tas ir starptautisks patērētāju kooperatīvu zīmols. Jūs to varat atrast visur pasaulē. Tas ļoti spēcīgs ir Itālijā; to var atrast arī Ķīnā, Vjetnamā un daudz kur citur. Ļoti svarīgi ir tas, ka šis "Coop" zīmols katrā valsī pieder tieši vietējiem tās cilvēkiem. Tādējādi Igaunijā, lai gan mēs lietojam šo starptautisko zīmolu, "Coop" bizness pieder pašiem igauņiem. Mūsu banka ir igauņu banka, lai gan ir bijuši klienti, kas prasa - vai investori tomēr nav no citām valstīm? Piemēram, vai šī nav kāda Itālijas banka, jo "Coop" zīmols tika manīts arī tur. Galvenais šī kooperatīva mērķis ir apmierināt savu dalībnieku vajadzības. Tikai otrais mērķis ir nopelnīt. Savukārt, piemēram, "Rimi" tas ir otrādāk – vispirms nopelnīt un varbūt pēc tam investēt arī sabiedrībā. Tie ir dažādi biznesa modeļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas nekustamo īpašumu tirgū ienākusi jauna nekustamo īpašumu kompānija VIG FUND a.s., Vienna Insurance Group (VIG), kas decembra nogalē iegādājusies daļu no Baltic RE Group īpašumiem - trīs biroju ēkas Rīgā.

VIG FUND īpašumā nonākušas trīs ēkas - Kaļķu ielā 12 un 15, kā arī Brīvības bulvārī 21. Pārdevēja intereses darījuma pārrunās pārstāvēja Colliers Baltics investīciju komanda, bet juridisko palīdzību pircējam sniedza Ellex Klavins, pārdevējam - Ecovis Convents.

"Baltijas RE Group īstenotā portfeļa pārveidošana liecina par to, ka vēsturiskas ēkas var veiksmīgi komercializēt, radot vērtību to īpašniekiem un izraisot profesionālu investoru interesi. Priecājamies par jaunā investora - VIG FUND - ienākšanu Baltijas nekustamo īpašumu tirgū, turklāt ar tik vērienīgu darījumu," komentē Anžela Kolesņikova, Colliers Baltics investīciju departamenta vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Būt vai nebūt investīcijām Latvijā?

Vilis Krištopans, ekspremjers, uzņēmējs, 26.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skarbā cīņā par investīciju piesaisti Latvija zaudē citām Eiropas valstīm ne pirmo gadu. Taču, kad kaimiņvalstīs tiek īstenoti vērienīgi ekonomiskie lēcieni, no savām kļūdām nemācāmies.

Pagājušajā nedēļā sabiedrības vērtējumam tika nodota ziņa: premjers Krišjānis Kariņš liedza ekonomikas ministram Ralfam Nemiro komandējumu uz Londonu. tādējādi atņemot iespēju tikties ar potenciālajiem investoriem no Indijas. Jāatgādina – runa bija par 400 miljonu eiro lielu ieguldījumu Latvijas biznesa vidē. Arī veselības un izglītības nozarēm trūkst simtiem miljonu, lai varētu funkcionēt, pārējām skaitliski mazāk, bet tādēļ ne mazāk akūti.

Latvijas būt vai nebūt labklājības valstij ir atkarīgs no ārvalstu investoriem. Pašmāju budžetā naudas attīstībai nav. Premjers K.Kariņš dižojas, ka naudas valstī ir vairāk kā jebkad, taču, spriežot pēc atvēlētās summas pamatnozarēm - veselības aprūpei, izglītībai, demogrāfiskās situācijas uzlabošanai -, naudas katastrofāli nepietiek.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vienkāršs plāns, kas palīdzēs piesaistīt projektam investīcijas

Marija Ručevska, TechChill valdes locekle, Helve līdzdibinātāja, 15.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jums var būt lieliska, inovatīva ideja. Jums var būt pārliecība, ka iecerētais produkts būs noderīgs lielam skaitam lietotāju. Tomēr reti kuru projektu var īstenot, nepiesaistot papildu līdzekļus no investoriem. Tas nav nekas neizdarāms, taču finanšu meklējumiem ir labi jāsagatavojas. Kā to izdarīt, stāsta Helve līdzdibinātāja un TechChill valdes locekle Marija Ručevska, kas šogad darbojas arī Junior Achievement Latvia un LIAA organizēto Jauno uzņēmēju dienu 2020 žūrijā.

Darbojoties tehnoloģiju jaunuzņēmumu sfērā, esmu pārliecinājusies, ka Latvijā netrūkst entuziastu, kuri vēlas vai nu attīstīt savu ideju, vai arī piedalīties kāda interesanta, inovatīva produkta tapšanā. Tie ir gan pieredzējuši profesionāļi, kas stabilu karjeru nomaina pret izaicinošo jaunuzņēmumu vidi, gan arī skolēni, kas attīsta savus mācību uzņēmumus.

Jāsaka, jaunieši ir patiešām azartiski un savu ideju īstenošanai velta ļoti daudz laika un pūļu. Un labi zina, ko vēlas sasniegt. Par to pārliecinājos, darbojoties Junior Achievement Latvia un LIAA organizētās Jauno uzņēmēju dienas 2020 žūrijā. Ar Latvijas labākajiem mācību uzņēmumiem -finālistiem ikviens varēs iepazīties jau otrdien, 16.jūnijā, kad noritēs šā gada Jauno uzņēmēju diena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu sieviešu iesaisti darba tirgū un jaunuzņēmumu veidošanā, nevalstiskā organizācija "Riga TechGirls", Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un tehnoloģiju uzņēmums "Accenture" organizē pirmo sievietēm veltīto hakatonu Latvijā "Women in Tech Hackathon #1".

Hakatons notiks 6. un 7. martā Rīgā.

"Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē Latvijā šobrīd strādā tikai 23% sieviešu, bet jaunuzņēmumu vidē šis procents ir vēl zemāks. Turklāt Ekonomikas ministrijas prognozes liecina, ka 2022. gadā IKT nozarē Latvijā trūks 16 tūkstoši darbinieku. Mēs ticam, ka šo darba spēka trūkumu varētu veiksmīgāk kompensēt, veicinot sieviešu iesaistīšanos IKT jomā, pārkvalificēšanos un arī ar lielāku sieviešu iesaisti jaunuzņēmumu veidošanā," norāda Anna Andersone, "Riga TechGirls" līdzradītāja.

"Women in Tech Hackathon #1" ir "Riga TechGirls" aicinājums izteikt atzinību sievietēm darba vidē ne tikai 8. martā, dāvājot ziedus un konfektes, bet nodrošinot vienlīdzīgas iespējas un atalgojumu ikdienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 440 tūkstošu ASV dolāru grantu filantropiskā "Google" nodaļa "Google.org" atbalstīs "Riga TechGirls" Latvijā un "Women Go Tech" Lietuvā.

Šīs sadarbības ietvaros vismaz 500 sievietēm Latvijā nodrošinās bezmaksas digitālas apmācības un iecerēts, ka "Google.org" atbalstītajās programmās piedalīsies vairāk nekā 2300 sievietes Latvijā un Lietuvā.

Abas programmas ir paredzētas meitenēm un sievietēm, kuras vēlas mainīt savu karjeru un pievērsties tehnoloģiju nozarei, atrodot jaunas darba iespējas Latvijā un Lietuvā. Šīs iniciatīvas mērķis ir arī pastiprināt ekonomiku, palielināt informāciju tehnoloģiju (IT) nozares potenciālo darbaspēku, uzlabot sieviešu iekļaušanos šajā nozarē un sniegt atbalstu Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai.

""Google.org" ir apņēmusies atbalstīt mazākas kopienas un sniegt iespējas ikvienam. Dati liecina, ka pandēmijas laikā sievietes darba tirgū visā Eiropā ir vairāk ietekmētas nekā vīrieši, un joprojām paliek neaizsargātas pret turpmākajām izmaiņām. Tāpēc mēs palīdzam "Riga TechGirls" Latvijā, lai sniegtu palīdzību, mentoringu un plašākus kontaktus, kas palīdzēs vairāk sievietēm iegūt darbu tehnoloģiju nozarē un, cerams, iedrošinās jauno sieviešu tehnoloģiju līderu paaudzi," teic Liza Belezorova, "Google.org" programmas vadītāja Eiropā, Austrumu valstīs un Āfrikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāls Baltijā uzkrājas - cilvēkiem paliek pāri nauda, nosedzot ikdienas vajadzības, un viņi sāk domāt, kur izvietot brīvos līdzekļus. Savukārt banku tirgus ir mainījies - līdz šim ierastajam finansējuma veidam piekļūt ir aizvien grūtāk, tādēļ pieaug alternatīvo finansētāju loma tirgū, intervijā stāsta Redgate Capital Jānis Dubrovskis.

Nereti dzirdams, ka uzņēmumi vēlas attīstīties, taču nepieciešams ārējais finansējums. Kāda situācija patlaban ir aizņēmumu tirgū un kur ņemt naudu tālākai izaugsmei?

Banku tirgus nenoliedzami ir mainījies, pieaugusi regulācija ne tikai nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas virzienā, bet arī augušas kapitāla pietiekamības, likviditātes un citas prasības, kas būtiski sarežģījušas situāciju tirgū. Pēdējo gadu laikā banku tirgus ir konsolidējies – banku skaits it kā aizvien ir liels, taču faktiski tās bankas, kas ir gatavas kreditēt Baltijas uzņēmumus un reāli izsniedz kredītus, ir palikušas vien 5-6. Lielajiem uzņēmumiem situācija ir vēl sarežģītāka, jo pastāv kapitāla ierobežojumi – viens kredīts vienam aizņēmējam nedrīkst pārsniegt ceturtdaļu kapitāla, bet tik lielas summas reti kura banka aizdod, un visbiežāk šie limiti ir vēl daudz mazāki. Tāpat pēdējo pāris gadu laikā no tirgus aizgājušas arī vairākas bankas, kas aktīvi kreditēja uzņēmumus. Daudzi uzņēmumi, kuriem ik pa laikam jārefinansē kredīts vai jāatjauno ilgtermiņa kredīts, saskaras ar situāciju, ka aizdevumu likmes ir pieaugušas.

Komentāri

Pievienot komentāru