Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Ģeopolitiskā situācija — karš Ukrainā un tagad arī Tuvajos Austrumos - komplektā ar CO2 nodokļa maksājumiem par minerālmēslu importu no trešajām valstīm ir būtiski palielinājusi to cenu, tādēļ lauksaimnieki cer uz savlaicīgu un izlēmīgu Latvijas un Eiropas Savienības vadības rīcību.

Īpaši jutīgi tas skar tās lauksaimniecības nozares, kurām ir izteikti dominējošs eksports, tostarp augkopību, kur ražošanas izmaksu pieaugums tieši mazina spēju konkurēt starptautiskajos tirgos. “Eiropas Savienībai pašreizējos apstākļos uz kādu laiku būtu jāatliek CO₂ nodokļa piemērošana (Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms — Carbon Border Adjustment Mechanism jeb CBAM) no trešajām valstīm importētajiem minerālmēsliem, jo pretējā gadījumā ne tikai virkne Latvijas lauksaimnieku nonāks iznīcības priekšā,” skarbi kopējo situāciju analizē Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņš atzīst, ka lauksaimnieki jau trešo gadu pēc kārtas ir saskārušies ar sava veida force majeure apstākļiem, kā rezultātā viņu finansiālo iespēju koridors ir kļuvis ārkārtīgi šaurs, bet daļai saimniecību jau ir reāls izdzīvošanas jautājums.

Nekustamo īpašumu investīciju holdinga uzņēmums Summus Capital 2025. gadā uzrādījis spēcīgu izaugsmi, uzņēmumam turpinot transformāciju no investora, kas galvenokārt koncentrējās uz Baltijas valstīm, uz plašāka mēroga dalībnieku Centrāleiropas nekustamo īpašumu tirgū. Uzņēmuma darbības paplašināšana Polijā veicinājusi 34% kāpumu ieņēmumos.

Summus Capital konsolidētie pārdošanas ieņēmumi 2025. gadā pieauga līdz 55,5 miljoniem eiro, un šo kāpumu galvenokārt veicinājusi darbības izvēršana Polijas tirgū. 2025. gads bija pirmais pilnais gads, kad Summus portfelī bija iekļautas biroju ēkas React Lodzā un Lakeside, Varšavā. Pēc tirdzniecības centra Libero iegādes Katovicē par 103 miljoniem eiro, kas bija viens no lielākajiem mazumtirdzniecības objekta iegādes darījumiem Polijā 2025. gadā, Polijas īpašumu īpatsvars no Summus Capital portfeļa kopējās vērtības pieauga līdz 38%, šim tirgum kļūstot par nozīmīgu uzņēmuma izaugsmes veicinātāju.

“Lai gan Polijas tirgū esam iegājuši pavisam nesen, mums īsā laikā izdevies tajā izveidot nozīmīgu klātbūtni, vienlaikus ievērojot stingru finanšu disciplīnu. Šobrīd Polija veido arvien pieaugošu daļu no mūsu portfeļa un nodrošina piekļuvi vienam no dinamiskākajiem nekustamo īpašumu tirgiem reģionā,” norāda Summus Capital valdes priekšsēdētājs Boriss Skvorcovs.

Coca-Cola HBC Polija & Baltija 2025. gadā iesoļoja ar pārliecinošu attīstības tempu, ko noteica konsekventa stratēģijas īstenošana, nepārtrauktas investīcijas, portfeļa inovācijas un stabila līderība ilgtspējas jomā, nostiprinot uzņēmuma lomu kā nozīmīgam vairāk nekā 15 000 darbavietu nodrošinātājam visā reģionā. Tas ļāva uzņēmumam sekmīgi darboties gadā, kad Polijā ieviesa depozīta atgriešanas sistēmu un kad bija vērojama mainīga tirgus dinamika, vienlaikus saglabājot skaidru fokusu uz stratēģiskajām prioritātēm.

Intervijā Coca-Cola HBC Polija & Baltija ģenerāldirektore Ruža Tomiča-Fontana (Ruža Tomić-Fontana) atskatās uz zīmīgo 2025. gadu, kurā ikdienas biznesa aktivitātes tika īstenotas līdzsvarā ar vērienīgām pārmaiņām, tostarp depozīta sistēmas ieviešanu Polijā, Staniotki ražotnes paplašināšanu un citām.

Īsumā – kāds bija 2025. gads uzņēmumam, kas Polijas un Baltijas reģionā ir atbildīgs ne tikai par ražošanu, bet arī par dzērienu izplatīšanu?

Tas bija interesants, aizraujošs un mācību pilns gads. Gads, kurā mēs strādājām kā ierasts un sastapāmies arī ar jauniem apstākļiem gan Polijā, gan Baltijas valstīs. Mēs turpinājām pildīt savu solījumu būt par pilna spektra dzērienu partneri klientiem ar ļoti plašu 24/7 portfeli un saglabāt nozares līdera pozīciju ilgtspējas jomā. To apliecina mūsu spēcīgie rezultāti galvenajās kategorijās un progress ilgtspējas mērķu sasniegšanā.

Līdz 20. jūnijam investori Baltijas valstīs varēs iegādāties Summus Capital obligācijas.

Summus Capital ir viena no lielākajām komerciālo nekustamo īpašumu kompānijām Baltijā, kuras aptuveni trešā daļa īpašumu portfeļa atrodas Latvijā. Summus Capital Latvijā pieder tādi pazīstami nekustamo īpašumu objekti kā tirdzniecības centri Rīga Plaza un Damme, kā arī veikala DEPO Imanta ēka. Kopējais obligāciju emisijas apjoms ir līdz 30 000 000 eiro.

Šī ir Summus Capital trešā obligāciju emisija, taču pirmo reizi tiek realizēts publiskais piedāvājums, piedāvājot obligācijas ne tikai institucionālajiem, bet arī privātajiem investoriem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Piedāvātajām obligācijām ir fiksēta 8% gada likme ar procentu izmaksu katrā ceturksnī. Vienas obligācijas nominālvērtība un minimālā ieguldījuma summa ir 1 000 EUR, termiņš - četri gadi.

No šodienas līdz 20. jūnijam investori Baltijas valstīs varēs iegādāties Summus Capital obligācijas. Summus Capital ir viena no lielākajām komerciālo nekustamo īpašumu kompānijām Baltijā, kuras aptuveni trešā daļa īpašumu portfeļa atrodas Latvijā.

Summus Capital Latvijā pieder tādi pazīstami nekustamo īpašumu objekti kā tirdzniecības centri Rīga Plaza un Damme, kā arī veikala DEPO Imanta ēka.

Kopējais obligāciju emisijas apjoms ir līdz 30 000 000 eiro.

Šī ir Summus Capital trešā obligāciju emisija, taču pirmo reizi tiek realizēts publiskais piedāvājums, piedāvājot obligācijas ne tikai institucionālajiem, bet arī privātajiem investoriem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Piedāvātajām obligācijām ir fiksēta 8 % gada likme ar procentu izmaksu katrā ceturksnī. Vienas obligācijas nominālvērtība un minimālā ieguldījuma summa ir 1 000 EUR, termiņš – četri gadi. Emisija tiek veikta, pamatojoties uz Igaunijas finanšu uzraudzības iestādes (EFSA) apstiprinātu prospektu, un pēc emisijas Summus Capital plāno iekļaut obligācijas Nasdaq Tallinas biržas Baltijas obligāciju sarakstā. Ar plānoto emisijas apjomu līdz 30 000 000 eiro šī būs viena no lielākajām publiskajām obligāciju emisijām Baltijā pēdējo gadu laikā.

“Lords LB Asset Management” pārvaldītā ieguldījumu sabiedrība “Atsinaujinančios energetikos investicijos” (AEI) sāk izplatīt 2 milj. eiro vērtības obligāciju emisiju ar fiksētu 8,5 % gada likmi. Sabiedrība, kas pārvalda īpašumu 165 milj. eiro vērtībā, aprīlī palielināja savu darbojošos saules un vēja parku portfeli līdz 303 MW un secīgi īsteno stratēģiju līdz 2027. gada beigām pārdot visus attīstāmos un jau strādājošos projektus.

Obligāciju izplatīšanu organizē ieguldījumu pakalpojumu sabiedrība “Orion Securities”. Ieguldīt no 1039,68 eiro 14.–21. aprīli var gan privātie, gan institūciju ieguldītāji Baltijas valstīs. Emisijas ilgums – 7,5 mēneši (līdz 2026. gada 4. decembrim).

“Zaļās enerģētikas tirgus reģionā ir ļoti aktīvs, tas ļauj secīgi īstenot mūsu plānus. Jau strādājošie saules un vēja projekti Lietuvā un Polijā ģenerē ieņēmumus, bet attīstības stadijā esošos parkus veiksmīgi realizējam, tāpēc mērķtiecīgi īstenojam sabiedrības stratēģiju,” saka AEI pārvaldītājs Mants Auruškevičs (Mantas Auruškevičius).

Polijā aprīļa sākumā sāka darboties 66,6 MW jaudas AEI saules enerģijas parks – astoņi projekti jau piegādā elektrību tirgum. Tā ir daļa no attīstāmā 114 MW jaudas parka. Jau strādājošie 303 MW jaudas parki Lietuvā un Polijā veido 56 % sabiedrības portfeļa vērtības (92 milj. eiro), vēl 30 % pārvaldāmā īpašuma vērtības veido šobrīd būvējamie projekti (49 milj. eiro).

Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka “Provendi Asset Management” pārvaldītais nekustamā īpašuma fonds “Indexo Real Estate Fund” kopš darbības uzsākšanas ir demonstrējis strauju un konsekventu izaugsmi, divu gadu laikā gandrīz četrkāršojot pārvaldībā esošo aktīvu apjomu.

Fonda pārvaldīto aktīvu vērtība no 48 miljoniem eiro 2023. gada beigās ir pieaugusi līdz 176 miljoniem eiro šobrīd, nostiprinot fonda pozīcijas Baltijas nekustamo īpašumu tirgū un veidojot stabilu pamatu ilgtermiņa ienākumiem.

“Priecājamies, ka tik īsā laikā esam panākuši strauju un stabilu fonda izaugsmi, kas balstīta mērķtiecīgā investīciju stratēģijā un aktīvā portfeļa pārvaldībā. Pēdējo 18 mēnešu laikā esam īstenojuši 5 jaunus nekustamo īpašumu investīciju darījumus un vienlaikus uzlabojuši esošo aktīvu rezultātus, kas ļāvis visiem portfeļa īpašumiem uzrādīt ieņēmumu pieaugumu. Fonds uzrāda stabilu peļņu un papildu būtisku lomu fonda attīstībā spēlē investoru uzticība un gatavība atbalstīt turpmāko izaugsmi. Tāpat mēs jau otro gadu pēc kārtas nodrošināsim dividendes akcionāriem, un 2025. gadā esam sasnieguši vairāk nekā 10% gada atdevi uz vienu akciju, apliecinot izvēlētās stratēģijas ilgtspēju un stabilitāti,” norāda Kristaps Bērziņš, “Provendi Asset Management” valdes priekšsēdētājs.

Izmaksu straujā kāpuma dēļ ceļu būvnieki nevar īstenot paredzētos darbus, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pauda biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Viņš norādīja, ka ceļu un tiltu būvniecību visvairāk ietekmē bitumena cena, seko degvielas cena un gāzes cena, un šobrīd visās šajās pozīcijās cenas ir būtiski pieaugušas.

Bērziņš arī pauda, ka viena gada līgumos nav risku vadības sistēmas, proti, riski ir atstāti uz uzņēmēju pleciem, kamēr pasūtītājs šajā procesā nepiedalās. "Vienīgais veids, kā mēs varam mēģināt kaut kā saglābt šā gada sezonu, ir nākt pie valdības un teikt: liekat iekšā kaut kādas indeksācijas, algoritmus, lai cena, par kuru šobrīd var iegādāties energoizejvielas, būtu kaut kādā veidā nokompensēta un adekvāta," viņš sacīja.

Tāpat Bērziņš minēja, ka kopš konflikta sākuma Irānā ir pagājušas vairākas nedēļas un, lai gan jau nākamajā dienā pēc konflikta sākuma bija skaidrs, ka energoresursu cenas kāps, valsts institūcijas līdz šim nav atbilstoši rīkojušās. "Diemžēl man ir jāsaka, ka ir diezgan liels klusums, un mēs šobrīd nezinām vēl, kā rīkoties - vai mums sākt būvēt vai nesākt," teica biedrības vadītājs.

Valdība otrdien ārkārtas sēdē aptaujas kārtībā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā līdz 2025.gada 4.novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus.

ZM skaidro, ka lauksaimniekiem ir gan ilgtermiņa finanšu saistības, gan noslēgtas līgumattiecības ar partneriem un pircējiem, tostarp par saražotās produkcijas piegādi. Taču šobrīd nelabvēlīgās situācijas dēļ lauksaimniecībā, ko radījušas ilgstošas lietavas un plūdi, pastāv nopietnas bažas par saimnieku spēju pildīt uzņemtās saistības, īpaši līgumsaistības, kuru nepildīšana var radīt tiesiskus un finanšu riskus.

Ministrijā norāda, ka šis jautājums ir īpaši aktuāls laukaugu kooperatīviem, kas nodrošina biedru saražotās produkcijas realizāciju, galvenokārt eksportā. Graudaugi ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas lauksaimniecības eksporta segmentiem, un nespēja izpildīt piegādes līgumus var būtiski ietekmēt gan nozares reputāciju starptautiskajos tirgos, gan Latvijas kopējo eksportspēju.

Globālais finanšu tehnoloģiju uzņēmums Revolut dalījies ar jaunām atziņām par to, kā Latvijas iedzīvotāji investēja 2025. gadā, atklājot dalības pieaugumu un pāreju uz automatizētu un ērtu ieguldīšanu, ko pavada pieaugoša interese par sarežģītākiem investīciju rīkiem.

Raugoties uz 2026. gadu, Latvijas iedzīvotāji vēlas vairāk koncentrēties uz finanšu disciplīnu, izglītību un ilgtermiņa plānošanu.

Saskaņā ar Revolut iekšējiem datiem, 2025. gadā Revolut ieguldījumu pakalpojumu lietotāju skaits Latvijā pieauga par 17 %. Vidējais Latvijas investors platformā Revolut joprojām bija viens no jaunākajiem Eiropā — ar vidējo vecumu 35 gadi un ar vidējo portfeļa vērtību virs 2600 €.Latvijas klientu portfeļi platformā Revolut bija lielā mērā diversificēti un ar spēcīgu noslieci uz globālajiem tirgiem. Vidēji portfeļus veidoja 35 % ASV akciju, 11 % ETF (biržā tirgoto fondu) un 3 % Eiropas akciju un 3 % CFD (starpības līgumu), savukārt 44 % tika turēti naudas tirgus fondos, izmantojot elastīgo naudas tirgus fondu pakalpojumu.

Pagājušajā gadā Latvijā tika uzsākti 33 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas ir par 50% vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika reģistrēta 22 jaunu projektu uzsākšana, liecina profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY ikgadējais Eiropas investīciju piesaistes pētījums European Attractiveness Survey 2025, kas mēra jaunu ārvalstu investīciju aktivitāti Eiropā un pēta investoru attieksmi.

Tāpat pētījums parāda, ka jauni ārvalstu investīciju projekti pagājušajā gadā Latvijā ir radījuši 1937 jaunas darba vietas, kas ir par 53% vairāk nekā 2023. gadā, kad ārvalstu investīcijas radīja 1265 jaunas darba vietas. Gan jaunu projektu, gan darba vietu ziņā šie ir labākie Latvijas rādītāji pēdējo 3 gadu laikā.

Latvija izceļas Baltijas līmenī

Pagājušajā gadā Latvija ir bijusi veiksmīgākā investīciju piesaistes ziņā Baltijas valstu starpā. Proti, Lietuvā pērn uzsākti 26 jauni ārvalstu investīciju projekti un radītas 1518 jaunas darba vietas, bet Igaunijā uzsākti vien 8 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas radījuši 227 jaunas darba vietas. Latvija ir arī vienīgā valsts, kurā sasniegts jaunu ārvalstu investīciju projektu un to radīto darba vietu pieaugums salīdzinājumā ar 2023. gadu. Lietuvā pērn bijis par 7% mazāk jaunu projektu nekā gadu iepriekš, bet Igaunijā to skaits bijis nemainīgs. Jaunu darbu vietu ziņā Lietuvā pērn radīts par 10% mazāk jaunu darbu vietu nekā gadu iepriekš, kamēr Igaunijā kritums bijis pat par 82%.

East Capital Real Estate tuvākajā laikā plāno atklāt jaunu nekustamo īpašumu investīciju fondu, kura ieguldījumu apjoms nākamajos gados varētu sasniegt aptuveni 400 miljonus eiro.

Mēs absolūti ticam Baltijas nekustamo īpašumu tirgum, tāpēc turpināsim darīt to, ko protam vislabāk - nodrošināt mūsu investoriem augstu ienesīgumu, skaidro Māris Smiltenieks, East Capital Real Estate vadītajs Latvijā. Tas ir dabisks turpinājums mūsu ceturtajam fondam - loģisks solis mūsu darbībā, jo mēs esam šeit, lai paliktu un augtu kopā ar tirgu. Fonda ietvaros primāri fokusēsimies uz Baltijas valstīm, taču mēs neizslēdzam iespēju raudzīties arī Centrālās un Austrumeiropas virzienā, atzīmē M.Smiltenieks.

East Capital Real Estate šogad svin savu 20 gadu jubileju. Kā jums šajā laikā veicies - kādi bijuši lielākie izaicinājumi?

Divdesmit gados esam izauguši par vienu no lielākajiem kapitāla pārvaldītājiem Baltijā ar četriem ieguldījumu fondiem, no kuriem viens jau ir realizēts, bet trīs joprojām aktīvi darbojas. Kumulatīvais ieguldījumu apjoms Baltijas valstīs šo gadu laikā sasniedzis gandrīz miljardu eiro, savukārt aktīvajos fondos šobrīd pārvaldām vairāk nekā 600 miljonus eiro nekustamo īpašumu formā. Protams, šie 20 gadi nav bijuši tikai saules apspīdēti, esam izgājuši cauri finanšu krīzei, piedzīvojuši globālo pandēmiju un šobrīd dzīvojam laikā, kad Eiropā notiek karš. Tā ir diezgan jaudīga viļņošanās relatīvi koncentrētā laika periodā. Tas viss ir devis rūdījumu, kas mūs padarījis stiprākus.

Globālie uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgi piedzīvo augšupeju, jo daļa ekonomisko nenoteiktību, kas pēdējos gados bremzēja tirgu, sāk mazināties. Jaunākie PwC pētījuma “Global M&A Industry Trends” dati rāda: darījumu skaits pasaulē, kuru vērtība pārsniedz 1 miljardu ASV dolāru, 2024. gadā pieauga par 17%, palielinot arī darījumu vidējo vērtību.

Tas ir labs signāls, taču pētījums iezīmē arī dažādus izaicinājumus, un no spējas tos efektīvi mazināt vai sekmīgi pārvarēt būs atkarīga tirgus aktivitāte ilgtermiņā.

M&A aktivitāte un ietekmējošie faktori

Lai gan pētījums rāda pozitīvu tendenci attiecībā uz šī brīža tirgus situāciju, ir jāatzīmē vairāki faktori, kas varētu būt svarīgi, lai atjaunotu darījumu veicēju pārliecību un nostiprinātu M&A aktivitāti ilgtermiņā.

Darījumu veicēji un tirgi joprojām analizē 2024. gada vēlēšanu rezultātus daudzās valstīs un no tiem izrietošās izmaiņas politikas virzienā, īpaši jaunievēlētā ASV prezidenta ietekmi, kura politika un nesenie rīkojumi atbalsojas visā pasaulē. Latvijā un Baltijā ģeopolitiskā nenoteiktība, turpina radīt šaubas investoriem un piegādes ķēžu stabilitātei, tomēr Baltijas reģions ir parādījis izturību, un īpaši vietējie investori aktīvi izmanto iespējas paplašināties.

ASV prezidents Donalds Tramps grasās pieņemt dāvanā no Kataras karaliskās ģimenes greznu "Boeing" lidmašīnu, lai to izmantotu kā prezidenta lidmašīnu "Air Force One", svētdien vēsta amerikāņu mediji.

Telekanāls ABC, kas pirmais ziņoja par šo vēsti, Kataras dāvanu raksturoja kā "lidojošu pili" un norādīja, ka šis boings, iespējams, būs dārgākā dāvana, kādu jebkad saņēmusi ASV valdība.

Par ieceri plašāka sabiedrība uzzinājusi neilgi pirms šonedēļ gaidāmās Trampa vizītes trīs Tuvo Austrumu valstīs, arī Katarā.

Baltais nams un Tieslietu ministrija uzskata, ka dāvana ir likumīga un nav kukulis, jo tā netiek dota apmaiņā pret kādu konkrētu pakalpojumu vai darbību, avoti norādīja ABC.

Vēsts par Kataras dāvanu daudziem likusi uzdot jaunus jautājums par iespējamiem interešu konfliktiem saistībā ar Trampa ģimenes uzņēmumiem un valsts amata izmantošanu.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) portfelī šobrīd ir kopumā 124 aktīvi projekti ar kopējo vērtību 8,9 miljardi eiro. Vislielākā ārvalstu investoru interese ir no ASV un Zviedrijas – no katras ir 11 aktīvi projekti, bet no Vācijas – 10.

Pirmajā ceturksnī piesaistīto investīciju apjoms sasniedz 144 miljonus eiro, informē LIAA.

Premjerministres Evikas Siliņas vadībā 10.aprīlī norisinājās Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēde, kuras uzmanības centrā bija investīciju piesaistes progress un aktuālie šķēršļi, kas kavē atsevišķu projektu virzību.

“Šobrīd viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem ir attīstīt valsts aizsardzības spējas, tādēļ arī investīciju piesaistē uzsvaru liekam uz šo nozari. Dažādā attīstības stadijā šobrīd ir 12 duālā pielietojuma un militārās jomas projekti ar kopējo potenciālo investīciju apjomu 700 miljonu eiro apmērā,” teica premjerministre E. Siliņa.

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Wandoo Finance 2025. gada deviņu mēnešu periodu ir noslēdzis ar 3,2 milj. eiro tīro peļņu, kas ir par 139% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn un par 53% vairāk nekā 2024. gada beigās.

Uzņēmums pārskata periodā ir palielinājis apgrozījumu līdz 43,7 milj. eiro pretstatā 23,3 milj. eiro, kas tika sasniegti, noslēdzot trešo ceturksni pērn. Vienlaikus deviņu mēnešu EBITDA ir pieaugusi par 75% līdz 9,4 milj. eiro, bet grupas portfelis ir palielināts līdz 34,7 milj. eiro atzīmei, salīdzinot ar 20,7 milj. eiro 2024. gada deviņos mēnešos.

Apjoma ziņā lielākais grupas tirgus joprojām ir Polija ar 59% no portfeļa, kam seko Spānija ar 32% un Rumānija ar 9%.“Kopumā esam parādījuši labu sniegumu, ieliekot stingrus pamatus turpmākai izaugsmei.

Polija un Spānija joprojām ir mūsu galvenie biznesa dzinējspēki ar stabilu dinamiku un portfeļa kvalitāti. Tikmēr Rumānija šajā ceturksnī varbūt pat pārsniedza mūsu cerības galvenajos finanšu un operacionālajos rādītājos, sasniedzot arī 35% pieaugumu izsniegtajos aizdevumos pret iepriekšējo ceturksni. Peru galvenokārt fokusējamies uz procedūru pilnveidošanu un portfeļa kvalitātes veicināšanu.

"Latvijas finiera" teritorijā, svinīgi tika atklāts Baltijā lielākais iekštelpu mikro klases taktisko dronu mācību centrs “Drone House”, kuru izveidojusi biedrība “Drone House” sadarbībā ar biedrību “Drone Force Europe”.

Jaunais centrs paredzēts mikro klases bezpilota lidaparātu (BPLA) apmācībām, veicinot Latvijas spēju attīstību dronu pilotēšanā un drošības tehnoloģiju jomā.

Centra galvenā mērķauditorija ir Jaunsardzes dalībnieki, vispārizglītojošo skolu audzēkņi, studenti, zemessargi, Nacionālo bruņoto spēku karavīri, Valsts policijas darbinieki un citi interesenti, kuri vēlas apgūt dronu vadības prasmes. Skolēniem un jaunsargiem tiks nodrošinātas bezmaksas apmācības, savukārt pārējiem pieejamas programmas ar dažādu līmeņu kursiem un individuālajām nodarbībām.

Mikro klases taktiskie droni izvēlēti, jo tie šobrīd ir viens no dinamiskākajiem dronu tehnoloģiju virzieniem. Tie ir kompaktāki, vieglāk transportējami un ātrāk sagatavojami darbam, kas tos padara īpaši piemērotus taktiskām operācijām, izlūkošanai un situācijas novērtēšanai reāllaikā. Šo īpašību dēļ tie ir kļuvuši par būtisku rīku gan civilajā, gan militārajā vidē.

Obligācijas tiek uzskatītas par vienu no stabilākajiem un paredzamākajiem ieguldījumu veidiem, tomēr tikai 8 % Latvijas iedzīvotāju ir ieguldījuši tajās vai apsvēruši to darīt, liecina iedzīvotāju aptauja*. Tā vietā daudz vairāk cilvēku dod priekšroku riskantākiem ieguldījumiem, piemēram, akcijām (18 %) vai kriptovalūtām (17 %). Artea Bank tirgus vadītāja Egle Džugīte (Eglė Džiugytė) skaidro, kāpēc investori bieži izvēlas risku, nevis stabilitāti, kāpēc lietuvieši ir aktīvāki obligāciju tirgū un kā Latvijā attieksme pret ieguldījumiem pamazām mainās.

Latvieši izvēlas vai nu drošību, vai risku – bet ignorē vidusceļu

Aptaujas dati rāda, ka Latvijas investori visbiežāk izvēlas ļoti drošus, bet maz ienesīgus risinājumus, piemēram, krājkontus un termiņnoguldījumus (tajos investē 55 % respondentu), kā arī pensiju vai ieguldījumu fondus (41 %). Savukārt citi skatās pretējā virzienā, izvēloties ieguldīt riskantos instrumentos, piemēram, akcijās vai ETF fondos (18 %) un kriptovalūtās (17 %).

Starp šīm divām galējībām ir arī retāk izmantots vidusceļš – obligācijas, kas piedāvā gan stabilitāti, gan prognozējamu un salīdzinoši lielu peļņu. Tomēr Latvijā tas ir vismazāk populārais investīciju veids – tikai 8 % aptaujāto ir ieguldījuši vai apsver iespēju ieguldīt obligācijās.

Aizvadītā gada eksporta nozaru ceļš bija celmu lauks – kopējais pieaugums bija lēns uz iepriekšējās desmitgades snieguma fona. Krīzē nonāca nozares, uz kurām ierasti paļaujamies kā uzticamām izaugsmes virzītājām, piemēram, kritās biznesa pakalpojumu eksports, kā arī metālapstrādes un mašīnbūves izlaide, secināts Luminor ekonomista Pētera Strautiņa reģionu ekonomiku pētījumā.

Tomēr reģionu piemēri rāda, ka pat tad, kad veidojas nelabvēlīgi tirgus apstākļi, aktīva rīcība un mērķtiecīga attīstības politika spēj mazināt negatīvo ietekmi un ļaut sasniegt izaugsmi. Tas atspoguļojas arī P.Strautiņa pētījumā, kas rāda, kā eksporta ienākumi “nogulsnējas” dažādās pilsētās un novados.

Latvijas pilsētu un novadu ekonomikas ir atšķirīgas, tāpēc to salīdzinošo sniegumu ietekmē vadošo nozaru noieta tirgu dinamika. Taču ir pašvaldības, kas spītē liktenim. To pērn spēja Smiltenes novads, uzvarot pašvaldību eksporta ekonomiku sacensībā, par spīti izteiktai atkarībai no meža nozares, kurai pērno gadu var raksturot kā viduvēju. Vidējo pieauguma tempu divkārt pārsniedza arī Alūksnes novads ar tā izteikti “mežaino” ekonomiku. Tā nav nejaušība – abi novadi pērn bija sekmīgi investīciju piesaistē, kā arī turpināja baudīt iepriekšējo gadu pūliņu augļus – paveikto ražošanas jaudu palielināšanā un jaunu produktu radīšanā. Savukārt skatot, kurās pašvaldībās tika panākts lielākais eksportējošo uzņēmumu algu pieaugums aizvadītajā desmitgadē, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, redzam, ka meža nozarē (mežsaimniecība un kokapstrāde) desmitgades maratonskrējiena uzvarētāji ir Smiltenes, Siguldas un Ventspils novadi. Inženierijas (metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika) nozarēs tie ir Līvānu, Mārupes novadi un Liepāja. Savukārt pārtikas un dzērienu ražošanā tie ir Ādažu, Dobeles novadi un Rēzekne.

Pēdējos gados investori saskaras ar arvien lielāku nenoteiktību – sākot ar Donalda Trampa tirdzniecības politikas paziņojumiem un beidzot ar strauji svārstīgiem finanšu tirgiem. Lai arī akciju biržas pamazām atgūstas, nestabilitāte būtiski ietekmē investoru noskaņojumu. Aizvien biežāk tiek uzdots jautājums – kā šajā neprognozējamajā laikā pasargāt savu kapitālu?

Atbilde meklējama tradicionāli drošākos risinājumos. Taču vai šie risinājumi patiešām spēj nodrošināt ilgtermiņa stabilitāti, un kādas iespējas šobrīd ir populārākās?

Investoru uzvedība – no satraukuma uz racionālu pieeju

Lai saprastu, kāpēc investori arvien biežāk izvēlas drošākas investīcijas, eksperts iesaka vispirms pievērst uzmanību tam, kā investori uztver riskus un kādi faktori ietekmē viņu lēmumus mūsdienu apstākļos. Tieši emocionālais stāvoklis, ekonomiskais fons un ilgtermiņa drošības nepieciešamība šobrīd kļūst par svarīgākajiem faktoriem.

Latvijā investīciju lēmumi bieži vien balstās uz emocijām – īpaši uz bailēm zaudēt naudu. Tāpēc drošības aspekts nereti tiek vērtēts augstāk nekā iespējamais ienesīgums. Latvieši patiešām ir ļoti piesardzīgi investori – dominē bailes zaudēt līdzekļus. Tāpēc vispirms tiek skatīts, vai ieguldījums ir drošs, un tikai pēc tam – kādu peļņu tas varētu nest. Šāda piesardzība veidojusies pagātnes rūgtās pieredzes dēļ, tomēr tā ievērojami ierobežo spēju gūt iespējami labāko ieguldījumu rezultātu.

Saeima pieņēmusi Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sagatavoto Transporta enerģijas likumu. Tas paredz būtisku soli Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanā un vietējās zaļās degvielas ražošanā, tādējādi mazinot atkarību no importētās fosilās degvielas.

Latvijā jau šobrīd ir salīdzinoši augsts atjaunīgās enerģijas īpatsvars elektroenerģijas un siltumenerģijas sektoros, taču transporta sektorā fosilās degvielas Latvija importē. Vidēji gadā Latvija par transporta enerģijas importu maksā ap 1 miljardu eiro. Kamēr fosilas degvielas Latvijā ražot nav konkurētspējīgi, jo nav atbilstošu izejmateriālu – naftas produktu, - zaļās degvielas Latvijai ir potenciāls gan ražot pašai, gan tās eksportēt.

“Attīstot vietējo degvielas ražošanu, ne vien iespējams spēcināt Latvijas enerģētisko pašpietiekamību, bet arī sekmēt degvielu tirgū ļoti nepieciešamo konkurenci. Latvijā ražota degviela dod iespēju stiprināt mūsu pašu ekonomiku – atbalstot vietējo ražošanu, mēs nodrošinām jaunas darba vietas iedzīvotājiem un ekonomisko ieguvumu,” pauž klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) līdzdalību 2025. gadā uzsākta 31 investīciju projekta īstenošana. Šo projektu kopējais apjoms sasniedz 1,01 miljardu eiro ārvalstu tiešo investīciju.

Īstenojot šos projektus, tiks izveidotas 1350 jaunas darba vietas, īpašā preses brīfingā pagājušajā nedēļā paziņoja LIAA direktore Ieva Jāgere, piedaloties ekonomikas ministram Viktoram Valainim un Ārvalstu investoru padomes valdes loceklei Lienei Dubavai.

Kāpēc izdodas

Pirmais un nozīmīgākais fakts gan ir visu laiku lielākā piesaistītā investīciju apjoma sasniegšana 2025. gadā, par 54% pārsniedzot 2024. gada rādītāju. Līdztekus ir jānorāda, ka līdz ar šo paziņojumu var apstiprināt, ka LIAA reorganizācija, kas aizsākās līdz ar jaunu aģentūras direktores iecelšanu, ir izdevusies. Investīciju apjoma palielināšana ir šīs aģentūras galvenais uzdevums, un izmērāmi labāki rezultāti liecina par veiksmīgu iekšējo resursu pārplānošanu. Sīkāk par reorganizāciju un I. Jāgeres plāniem, sākot darbu aģentūrā, varat lasīt Dienas Biznesa 2024. gada pirmajā decembra numurā.

Nekustamā īpašuma tirgus jau ilgstoši tiek uzskatīts par vienu no uzticamākajiem ieguldījumu virzieniem. Vienlaikus Latvijā mājokļu cenas turpina pieaugt – lai gan lēnāk nekā kaimiņvalstīs, kāpums saglabājas stabils, un šogad cenas varētu augt 5–10 % robežās.

Lai arī Rīgā tās joprojām ir zemākās Baltijas galvaspilsētu vidū, cenu pieaugums mudina investorus izvērtēt arī alternatīvus ieguldījumu veidus. Kā norāda Dina Tračuma, Luminor Private Banking vadītāja, mūsdienu finanšu tirgū iespējams investēt nekustamajā īpašumā arī netieši – nekļūstot par dzīvokļa, zemes vai mājas tiešo īpašnieku.

Katrā pasaules reģionā investīcijas nekustamajā īpašumā tiek veiktas ar savām īpatnībām un pieejām. Latvijā joprojām dominē tiešās investīcijas, tas ir, konkrētu īpašumu iegāde ar mērķi tos izīrēt vai pārdot tālāk. Taču pasaulē popularitāti saglabā arī minētie netiešie ieguldījumu veidi, kas ļauj investēt nekustamajā īpašumā, nekļūstot par konkrētā objekta īpašnieku.

Pabeidzot darījumu ar Zviedrijas meža īpašnieku asociāciju "Sodra", Latvijā atradīsies vairāk nekā viena trešdaļa no visiem "IKEA" lielākā veikalu operatora "Ingka Group" investīciju struktūrvienībai "Ingka Investments" piederošā meža zemju portfeļa, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Ingka Investments" Latvijas mežsaimniecības uzņēmuma vadītājs Niks Šauva.

"Ingka Investments" pašlaik meži pieder septiņās valstīs - Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Rumānijā, Somijā, ASV un Jaunzēlandē.

Pēc darījuma noslēgšanās "Ingka Investments" Latvijā piederēs 245 000 hektāru meža zemju, un tas kļūs par lielāko privāto mežu īpašnieku. Līdz šim "Ingka Investments" Latvijā apsaimniekoja 110 000 hektārus.

Jautāts, vai tik liela meža zemju portfeļa koncentrācija tieši Latvijā ir bijis apzināts lēmums, Šauva pauda, ka, protams, galvenokārt tas saistīts ar "Sodra" mežu portfeļa pārdošanu, jo "šajā gadījumā bija lieliska iespēja, un tādas tirgū parādās ļoti reti". Tomēr, jau pirms apmēram desmit gadiem, "Ingka Investments" sākot investīcijas, Latvija un Baltija kopumā tika izvēlēta kā reģions ar augstu potenciālu turpmākajai izaugsmei.