Daži pasaules lielākie investori ir tik ļoti satraukti par pasaules ekonomikas nākotni, ka ir nolēmuši pat piemaksāt valdībām par to, lai tās uzglabā viņu naudu, raksta BBC News.

Investori satraucas par bezvienošanās Brexit un tirdzniecības karu starp ASV un Ķīnu, tāpat arī par pieprasījuma kritumu Vācijā, kas ir Eiropas ekonomikas dzinējs.

Krīzes laikā investori parasti savu naudu iegulda tā saucamajos drošajos patvērumos, piemēram, zeltā, valdību parādzīmēs vai vecajā labajā skaidrajā naudā.

Taču lielie investori, piemēram, pensiju fondi, neuzskata, ka zelts ir pietiekami drošs, savukārt skaidru naudu tie neglabā. Tas licis viņiem ieguldīt valdību parādzīmēs, turklāt investori, pretēji ierastajai praksei, ir gatavi piemaksāt, lai tās turētu.

Valdības parādzīmes tiek emitētas, lai piesaistītu naudu dažādām vajadzībām, piemēram, lieliem infrastruktūras projektiem vai segtu valdības aizņēmumu. Viens no veidiem ir fiksēta termiņa parādzīmes, ar kuru palīdzību kompānijas un privātpersonas aizdod valdībām, kas par to ik gadu maksā konkrētu ienesīgumu.

Trešdien Vācija izsolīja divu gadu valdības parādzīmes ar rekordzemu ienesīgumu, jo jaunākie dati liecināja, ka inflācija eirozonā saglabājusies ievērojami zem Eiropas Centrālās bankas noteiktā mērķa jau 19. mēnesi pēc kārtas.

Vācija pārdevusi parādzīmes 3,34 miljardu eiro vērtībā ar vidējo ienesīgumu mīnus 0,07%, kas ir zemākais vēsturē. Iepriekšējā izsolē 20. augustā parādzīmes izdevās pārdot ar 0% likmi.

Negatīvs ienesīgums nozīmē, ka investori, kuri iepērk parādzīmes, termiņa beigās saņems mazāk nekā samaksāja par tām.

Vācijas 10 gadu parādzīmju ienesīgums bija 1,07%, bet parādzīmes ar dzēšanas termiņu 2024.gada augusts cena bija 99,375% no nominālvērtības.

Commerzbank prognozē, ka 10 gadu parādzīmju ienesīgums gada beigās būs 1,1%.

Valdību parādzīmju ienesīgumi eiro valūtā ir tuvu saviem vēsturiski zemākajiem līmeņiem, arī Latvijā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiro valūtā Latvijas valdības parādzīmju likmes patlaban svārstās no mīnus 0,3% līdz aptuveni 0,9% gadā atkarībā no parādzīmes termiņa, stāsta Nordea Private Banking Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš. Salīdzinājumam: Vācijas 5 gadu parādzīmes ienesīgums ir mīnus 0,5%, bet 10 gadu – ap 0% gadā. ASV dolāros šobrīd likmes visos termiņos ir augstākas par eiro. Latvijas valdības parādzīmēm tās svārstās no ap 1% gadā par 2017. gada februāra parādzīmi līdz 1,7% gadā par 2021. gada jūnija obligāciju, šis ir arī garākais termiņš Latvijas parādzīmēm ASV dolāros. Dolāros likmes būtu jāsalīdzina ar ASV valdības parādzīmēm, starp kurām 5 gadu parādzīmes (ap 2021. gadu) šobrīd ienes 1,2% gadā.

Esam daļa no eirozonas, un tāpēc arī Baltijas centrālās bankas piedalās Eiropas Centrālās bankas jaunākajā «naudas drukāšanas» programmā, pērkot gan savu valstu obligācijas, gan eirozonas starptautisko organizāciju parādzīmes.

Jāsaka gan, ka Baltijā un tai skaitā Latvijā nav pietiekami daudz vietējo parādzīmju, ko centrālās bankas varētu nopirkt. Tieša «naudas drukāšanas» ietekme uz Latvijas ekonomiku būs samērā neliela, jo Latvijas problēma ir, nevis finanšu līdzekļu trūkums, bet gan ļoti vārgs investīciju pieprasījums. Tajā pat laikā programmai būs netieša pozitīva ietekme uz Baltiju caur eksporta kāpumu, pateicoties ekonomiskās aktivitātes uzlabojumam Eiropā.

Tā secināts jaunākajā Swedbank makroekonomikas apskatā.

Ar šo gadu visas Baltijas valstis ir eirozonas dalībvalstis. Latvijas sabiedrība, šķiet, jau pieradusi pie eiro valūtas, tomēr jāuzsver, ka dalība eirozonā ir kas vairāk nekā tikai jauna valūta. Piemēram, Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārās politikas lēmumi ietekmē mūs ļoti tiešā veidā, un arī Latvijai ir iespēja tos ietekmēt, norāda banka.

Depozīti un kredīti ir banku sektora fundamentālie pakalpojumi – tie faktiski ir banku sektora izveides pamatos, proti, vēsturiski cilvēki bankām uzticēja brīvos līdzekļus, un bankas tos aizdeva kredītos tirgotājiem vai ražotājiem.

Pārsteidzoši, ka pēdējo desmit gadu laikā depozīti faktiski vispār nav bijuši finanšu pārvaldības dienaskārtībā. Tas tādēļ, ka pēc pasaules 2008. gada finanšu krīzes pasaules vadošās centrālās bankas īstenoja monetāro politiku, veicinot līdzekļu pieejamību tirgū un bāzes procentu likmes ilgu laiku bija nulles līmenī vai pat zem tā. Piemēram, Eiropas centrālā bankas (ECB) bāzes depozītu likme bija 0.00% jau no 2012. gada un tad 2014. gadā tā palika negatīva. Īsumā, nauda bija brīvi pieejama un depozīti – bezjēdzīgi.

Šobrīd vairs tā nav un depozīti ir atgriezušies ar vērā ņemamām ienesīguma likmēm, turklāt, ir īpaši zema riska finanšu instruments. Un ienesīgi finanšu instrumenti ar īpaši zemu risku pasaules tirgū ierastos apstākļos parasti nepastāv – tātad šī ir patiesi unikāla situācija un iespēja. Taču tāpat kā jebkurš finanšu produkts, arī depozīti rada jautājumus par stratēģiju – ko man darīt? Vai ieguldīt tagad vai varbūt gaidīt, kad likmes pieaugs vēl? Vai es nokavēšu, ja gaidīšu?

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Braši uzsākta eiro drukāšanas programma; cerības uz atveseļošanos

Eiropas Centrālā banka (ECB) nupat kā publicējusi savas šogad izziņotās kvantitatīvās mīkstināšanas programmas ietvaros jau uzpirkto vērtspapīru apjomu. Pieejamie dati liecina, ka līdz marta beigām ECB šīs programmas ietvaros bija iegādājusies valdību parādzīmes 47,4 miljardu eiro apmērā. Jāatgādina, ka šis eksperiments tika uzsākts marta pirmajā pusē (precīzāk – 9. martā). Tāpat tiek informēts, ka līdz 3. aprīlim ECB un eiro monetārā reģiona nacionālās bankas kopumā bija uzpirkušas valstu obligācijas jau 52,5 miljardu eiro vērtībā.

ECB un Latvijas Banka (LB) nav kautrējušās uzpirkt arī mūsu valdības parāda vērtspapīrus. Pieejamie dati liecina, ka līdz marta beigām Latvijas Banka un ECB (pārsvarā gan LB) šos vērtspapīrus bija uzpirkušas jau 75 miljonu eiro vērtībā. Vidējais svērtais to dzēšanas termiņš ir aptuveni pēc sešiem ar pusi gadiem. Kopējo LB iegādes apjomu (Latvijas vērtspapīri + starptautisko institūciju vērtspapīri) varēšot aplūkot nākamās nedēļas sākumā, informē mūsu centrālās bankas pārstāvji.

Negaidīti samazinot bāzes procentu likmes ceturtdien, Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi preses konferencē ziņoja, ka drīzumā sāks aktīvu iepirkumus, lai veicinātu eirozonas ekonomikas izaugsmi.

Kā raksta New York Times, šis solis tiek sperts pirmo reizi, taču to jau iepriekš ieteica daudzi ekonomisti, lai izvairītos no stagnācijas eirozonā.

Centrālās bankas vadītājs uzsvēris, ka oktobrī tā varētu sākt iegādāties parādzīmes, ko emitē bankas. Tāpat M. Dragi sacīja, ka centrālā banka ir gatava spert tālākus soļus, tādējādi signalizējot par kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumiem jeb valdību parādzīmju iepirkšanu.

M. Dragi gan pagaidām neatklāja, cik daudz centrālā banka tērēs aktīvu iepirkumiem, piebilstot, ka pagaidām nav pietiekami informācijas par tirgus izmēriem. Viņš norādīja, ka centrālā banka iepirks esošos vai jaunos aktīvus.

Prognozes turpmākajiem gadiem liecina, ka valsts parāds pieaugs 2016. gadā, bet pēc tam nedaudz kritīsies

Izmaiņu iemesls ir nākamā gada aizņēmums, lai 2017. gada sākumā izpildītu iepriekšējo gadu saistības. Bet arī pēc diviem gadiem tiek plānots budžeta deficīts, kas būs jāfinansē. Līdz ar to Latvija parādu jūgā ir, bija un būs. Tomēr Latvijai ir viens no zemākajiem parādiem Eiropas Savienībā, intervijā DB uzsver Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

Raksturojiet valsts parāda izmaiņas, sākot no tā pirmsākuma.

Valsts parāds sāka veidoties 1992. gadā, kad pirmais lielākais aizņēmums bija no Pasaules Bankas. Parāda apjomu raksturo procentos pret IKP, tādējādi redzams, ka līdz pat 2007. gadam tas bija ļoti zemā līmenī. IKP pieauga. Savukārt no 2008. gada ir ļoti straujš valsts parāda kāpums, kas ir krīzes sākums un pirmie aizņēmumi no Starptautiskā valūtas fonda. Attiecīgi rīkoties lika samilzušās vajadzības. Proti, bija liels budžeta deficīts. Tāpat bija jānodrošina likviditāte Parex bankai pēc tās pārņemšanas. Tā bija jānodrošina Valsts kasei ar aizņēmumu palīdzību. Tie bija aizņēmumi iekšējā tirgū – īstermiņa parādzīmes uz trīs mēnešiem, arī saistības ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Patlaban nav nepieciešams, lai Eiropas Centrālā banka (ECB) paplašinātu savu monetārās stimulēšanas programmu, uzskata ECB valdes locekle Sabīne Lautenšlagere.

Kā raksta MarketWatch, viņa devusi mājienu – ja ECB vēlēsies palielināt programmas apmērus decembra sanāksmē, tas būs jādara bez nozīmīgās Vācijas atbalsta.

«Mans viedoklis ir skaidrs: patlaban es nesaskatu iemeslu tālākiem monetārās politikas pasākumiem, īpaši jau aktīvu iegādes programmas palielināšanu,» viņa uzsver.

Patlaban saskaņā ar ECB programmu, kas tika sākta martā, centrālā banka ik mēnesi iegādājas valdības parādzīmes 60 miljardu eiro apmērā, lai palielinātu inflāciju tuvāk ECB noteiktajam mērķim – zem 2%. Oktobrī inflācija bija vien 0,1%. ECB iecerējusi, ka programma ilgs līdz nākamā gada septembrim, bet analītiķi paredz, ka tā tiks pagarināta.

Zviedrijas un Baltijas korporācijas pašlaik ekonomikā nesaskata nekādu pieprasījumu, tāpēc viņi arī neinvestē

«Ja viņi zinātu, ka gaida pieprasījums, viņi investētu, tomēr viņi nogaida, jo nav šādas paredzamības,» par korporatīvo investoru noskaņojumu DB saka Swedbank prezidents un izpilddirektors Mikaels Volfs. Intervijā viņš arī neslēpj, ka Swedbank kā banka gribētu no Latvijas valsts vienreiz dzirdēt skaidru nostāju, vai tā finanšu pakalpojumu biznesu nerezidentiem šeit grib vai negrib.

Nule kā Rīgā bija Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī, kas pēc pāris mēnešiem Latvijā sāks pārraudzīt arī Swedbank. Ko domājat par šiem regulatora jaunumiem?

Aizvien jaunas naudas iepludināšana tautsaimniecībā var atkal radīt jaunu burbuli finanšu sektorā un novest pie krīzes

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) deflācijas novēršanai un ekonomikas izaugsmei nāksies rīkoties sparīgāk, iespējams, izmantojot tādas pašas metodes kā iepriekšējos gados savas tautsaimniecības stimulēšanai izvēlējās ASV Federālo rezervju sistēma.

Par to runāts ne vienu reizi vien un pagājušajā nedēļā pienāca vēsturiskais brīdis, kad ECB nāca klajā ar paziņojumu par to, ka katru mēnesi tiks pirktas valūtas zonas dalībvalstu vidēja un ilgtermiņa parādzīmes 60 miljardu eiro apmērā.

Šādas ekonomikas stimulēšanas metodes paredz ilgtermiņa kredītu likmju kritumu, tādējādi veicinot aizņemšanos, kas savukārt rada patēriņa palielināšanos, tādā veidā tikšot sekmēta tirdzniecības un būvniecības sektoru attīstība, vienlaikus veicinot jaunu pasūtījumu rašanos rūpniecības sektorā. Attiecībā uz pēdējo vēl ir vērts pieminēt, ka naudas drukājamās mašīnas ieslēgšana veicina arī eiro kritumu pret citām valūtām, tādējādi padarot eksportu lētāku, līdz ar to monetārās savienības ražotāji kļūst ievērojami konkurētspējīgāki ārējos tirgos un ECB solis būtu vērtējams ka pozitīvs.

Eiropas Centrālā banka (ECB) trešdienas vakarā paziņoja, ka vairs neļaus Grieķijas bankām izmantot valsts parādu kā kredītu ķīlu.

ECB ar šādu lēmumu liedz Grieķijas bankām svarīgu avotu naudas līdzekļu iegūšanai, pastiprinot spiedienu uz Grieķijas jauno valdību, lai tā panāktu vienošanos ar starptautiskajiem kreditoriem.

Grieķijas Finanšu ministrija ātri reaģēja uz ECB lēmumu, uzstājot, ka valsts banku sistēma «vēl arvien ir adekvāti kapitalizēta un pilnīgi aizsargāta», jo vēl ir pieejami citi likviditātes kanāli.

ECB nāca klajā ar šo paziņojumu dažas stundas pēc jaunā Grieķijas finanšu ministra Jaņa Varufaka pirmajām sarunām ar ECB vadītāju Mario Dragi, kurās Varufakis mēģināja panākt Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) Grieķijai piešķirtā starptautiskā aizdevuma 240 miljardu eiro apmērā nosacījumu maiņu.

Komisijas jaunā ekonomikas stimulēšanas iniciatīva ir uzsildīta veco kļūdu zupa ar pāris jaunām garšvielām

Šodien Eiropas Komisija nāk klajā ar ES Kapitāla tirgu savienības iniciatīvu. Domnīcas Finance Watch (Brisele) politikas analīzes nodaļas vadītājs, finanšu tirgu, banku regulējumu un investoru aizsardzības eksperts Frederiks Ašs sarunā ar DB vērtē, ka labākajā gadījumā ieceres efektivitāte ir apšaubāma, bet sliktākajā, proti, ja tā tiešām sekmēsies, tas Eiropas finanses padarīs nedrošākas.

Jūsu ziņojums par ES Kapitāla tirgu savienības (KTS) projektu sākas ar Alberta Einšteina citātu, ka nevar atrisināt problēmu ar to pašu domāšanu, kuras dēļ tā ir radusies. Vai pēc tāda ievada par aprakstāmo jautājumu vispār var pateikt ko labu?