Investors: Armijām tērē vairāk 

Neviens negrib atpalikt bruņošanās sacensībā - valstu militārie tēriņi skrien debesīs

Jānis Šķupelis, 02.5.2019

Foto: pixabay.com

Pasaules kopējie tēriņi militārām vajadzībām sasnieguši 1,82 triljonus ASV dolāru, kas ir visvairāk kopš Aukstā kara beigām, liecina Stokholmas Starptautiskā Miera pētījumu institūta apkopotie dati (SIPRI), ja precīzāk, tad kopš 1988. gada, kad šādi dati vispār ir pieejami.

Kopumā globālā mērogā militārie tēriņi 2018. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, auguši par 2,6%. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, pat drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties aktīvākā bruņošanās maratonā. Jau ziņots, ka pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem. Šāda situācija, protams, rada pamatu zināmai trauksmei, lai gan skaidrs ir tas, ka notiekošais par labu nāk tiem uzņēmumiem, kas savu darbību saista ar militārā aprīkojuma un dažādu ieroču ražošanu. Ja bruņojas kaimiņš, tad arī pašam nākas audzēt militāros tēriņus. Pieejamie dati arī liecina - no 2011. gada līdz 2018. gadam globālā mērogā militāro konfliktu upuru skaits trīskāršojies, ja salīdzina ar iepriekšējo septiņu gadu periodu.

Puse - ASV un Ķīnai

Visai aktīvi savu militāro dominanci apliecinājušas ASV, kuras šāda veida tēriņi 2018. gadā palielinājušies par 4,6% un sasnieguši gandrīz 650 miljardus ASV dolāru. Tas nozīmē, ka vienas pašas ASV ir atbildīgas vairāk nekā par trešo daļu no visiem kopējiem pasaules militārajiem izdevumiem. Tas ir aptuveni tikpat, cik nākamajiem astoņiem lielākajiem tērētājiem (militārajai jomai) kopā. Jāteic gan, ka šajā ziņā ASV dominance ir mazinājusies - agrāk varēja teikt, ka vienas pašas ASV armijas vajadzībām tērē aptuveni tikpat cik nākamie 20 lielākie tērētāji (valstis) šai jomai kopā. Situācija ASV šajā ziņā kājām gaisā sagriezusies līdz ar Donalda Trampa nākšanu pie varas. 2018. gads bijis pirmais kopš 2010. gada, kad šīs valsts militārie izdevumi palielinājušies. SIPRI dati arī liecina, ka ASV tie joprojām ir par 17% mazāki nekā 2009. gadā.

Par otru lielāko tērētāju pasaulē pārliecinoši kļuvusi Ķīna. SIPRI lēš, ka tās militārie izdevumi pagājušogad auguši par 5% un sasnieguši 250 miljardus ASV dolāru. «Ja vērtē ASV un Ķīnu, tad šīs valstis kopā 2018. gadā bija atbildīgas par pusi no pasaules militārajiem tēriņiem,» rezumē pētnieki. Tāpat tie izceļ, ka ASV turpinās vērienīgu armijas modernizēšanu, kas ietvers arī tās kodolspēju palielināšanu. Tas šīs valsts tēriņu ziņā nozīmēšot pretēju tendenci iepriekšējiem gadiem. ASV prezidents Donalds Tramps pirms kāda laika jau solījis savas valsts kodolarsenāla atjaunošanai tērēt vairāk nekā jebkura cita valsts.

Visu rakstu lasiet 2. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Tevi varētu interesēt

Valdība otrdien aiz slēgtām durvīm atļāva Aizsardzības ministrijai (AM) sākt nekustamo īpašumu...

Otrdienas, 27. augusta, pēcpusdienā Ādažu poligonā kaujas šaušanas nodarbību laikā...

Global Firepower apkopojis datus par militārajiem spēkiem, nosakot, kuru valstu armijas ir...

Pēc piecus gadus ilgas tiesvedības nacionālie bruņotie spēki slēgs mierizlīgumu ar uzņēmumu,...

Neskatoties uz to, ka Latvijā aizsardzības budžets krīzes laikā tika samazināts, kamēr...

Nepalaid garām

Ja valsts eksperts apgalvo, ka šķeldu ceļa uzturēšana izmaksās 10 miljonus nākamo...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

Igauņi pirmie pārgāja uz dabasgāzes izmantošanu sabiedriskajā transportā un Tallinā gandrīz...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...

No šīs sadaļas

Tradīcijas nemainās – akciju tirgu velk tehnoloģiju un sociālo tīklu grandi...

Neskatoties uz kafijas pieprasījumu pasaulē, tās pupiņu cena sarukusi līdz desmit gadu...

ASV kopbraukšanas pakalpojumu kompānija «Uber» plāno debitēt fondu biržā ar akcijas cenu,...

Patvērums grādīgo dzērienu ražotāju vērtspapīros....

Pasaules biržu indeksi ceturtdien lielākoties kritās, ko noteica investoru reakcija uz atšķirīgām...

Nolemts pārcelt AS Valmieras stikla šķiedra valde plānoto papildu akciju publisko piedāvājumu...

Var atsākties jaunu rekordu ēra – akciju cenas atspēlējušas visus pagājušā gada....

ASV biržu indeksi trešdien kritās pēc otrdien pieredzētā kāpuma līdz jauniem rekordiem,...

Mazajiem investoriem vienmēr būs lielāka rīcības brīvība, kas var būt gan labi,...

ASV biržu indeksi otrdien pieauga līdz jauniem rekordiem, ko veicināja pārsvarā labu...