Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Investors: Pirms izlīguma vēl pakaros 

Var sabrukt optimisms par tirdzniecības karu risināšanos.

Jānis Šķupelis, 2019. gada 10. maijs plkst. 8:29

Ja vēl nesen valdīja cerības, ka ASV un Ķīnas tirdzniecības karam būs kāds daudzmaz pozitīvs un skaidrs iznākums, tad pēdējo dienu laikā šādi pieņēmumi sākuši brukt gluži kā tāds kāršu namiņš. ASV prezidents Donalds Tramps tvītojis, ka Ķīna veikusi nevēlamas korekcijas gandrīz jau gatavajā jaunajā tirdzniecības līgumā, un tādējādi jau tuvāko dienu laikā dzirdēsim par jauniem papildu tarifiem šīs valsts importam. Neilgi pēc tam ASV formāli ziņoja, ka jau no šīs piektdienas uz strīpas atradīsies Ķīnas preces 200 miljardu ASV dolāru vērtībā, kurām tarifi tikšot paaugstināti no 10% līdz 25%. Attiecīgi mierā nav stāvējusi Ķīna, kas uz to solījusi atbildēt ar pretdarbībām. Daži izsaka pieņēmumu, ka Ķīna bija samanījusi pazīmes, ka ASV varētu iet uz kādu kompromisu. Proti, šai valstij savu nostāju mainīt palīdzējusi vietējās ekonomikas stabilizēšanās un aplēses, ka ASV tautsaimniecība patiesībā varētu nemaz nebūt tik spēcīga.

Ja tomēr notiek tirdzniecības karu eskalēšanās, tas nebūs labi globālajai tautsaimniecībai. Pieejamie dati liecina, ka ASV eksports uz Ķīnu šā gada pirmajā ceturksnī gada skatījumā sarucis par 30%, bet Ķīnas eksports uz ASV – par 9%. Britu bankas Barclays ekonomisti lēš, ka jaunie tarifi Ķīnas ekonomikas izaugsmi varētu apcirpt aptuveni par pusprocentpunktu. Lielākas bažas ir par ietekmi, ko viss notiekošais var atstāt uz biznesa noskaņojumu. Ja nākotne ir neskaidrāka, tad gan uzņēmēji negrib īsti ieguldīt, gan sarežģījās finansēšanas nosacījumi. Tālāk sāk griezties recesijas aplis - vispārēja atturība nozīmē, ka izaugsme galu galā ir vēl zemāka. Kopumā plašāku tirdzniecības karu gadījumā daudzās pasaules valstīs var būt vērojama ekonomikas lejupslīde. Pagaidām par kādu krīzi runāt ir pāragri, lai gan tā pēc definīcijas parasti sevi mēdz pieteikt visai negaidīti.

Pēdējā laikā riska zonā jau iebraukusi Eiropa, kuras ekonomika salīdzinoši bremzējusies spējāk. Ir spriedumi, ka te var materializēties tā saucamais Japānas deflācijas/ļoti zemas inflācijas scenārijs.

Ja Ķīnas ekonomikas izaugsme atslābst straujāk, tad grūtāki laiki var gaidīt Eiropas eksportētājus. Tieši ASV un Ķīna tiem ir divi paši lielākie tirgi. Nav arī izslēgts, ka ASV kādā brīdī tarifu cīņas var pārcelt uz Eiropu - sevišķi tad, ja būs kādi pieradījumi, ka notiekošo ASV - Ķīnas strīdu atsevišķi Eiropas eksportētāji mēģina izmantot savā labā. Tāpat Eiropas bizness ar ASV eksporta preču ražošanu nodarbojas tajā pašā Ķīnā. Vecā kontinenta globālās kompānijas pastarpināti var nonākt pa sitienam arī Ķīnas tarifu pretpasākumiem ASV.

Eirozonas ekonomika šā gada pirmajā ceturksnī gada skatījumā izrādījās augusi vien par 1,2%, kas gan bija nedaudz vairāk, nekā pirms tam vidēji prognozēts. Jau ziņots, ka negatīvā ziņā izcēlusies Latvija - mūsu valsts ekonomika pirmajā ceturksnī gada skatījumā augusi par 2,8% (ceturksni iepriekš tas bija 5,1%) un, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pat nedaudz sarukusi.

Visu rakstu lasiet 10. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 25. aprīlis plkst. 7:59

Var atsākties jaunu rekordu ēra – akciju cenas atspēlējušas visus pagājušā gada....

2019. gada 19. aprīlis plkst. 9:39

Pasaules biržu indeksu dinamikā ceturtdien bija dažādas tendences, investoriem gatavojoties Lieldienu...

2019. gada 18. aprīlis plkst. 8:50

ASV un Eiropas biržu indeksu dinamikā trešdien bija dažādas tendences pēc solīdu...

2019. gada 16. aprīlis plkst. 7:21

Cenas jau tagad pa priekšu agrākajām gada beigu prognozēm....

2019. gada 12. aprīlis plkst. 7:48

ASV un Eiropas biržu indeksu dinamikā ceturtdien bija dažādas tendences, savukārt britu...

Nepalaid garām

Nelīdzsvarotā būvniecības attīstība ar straujiem kāpumiem un kritumiem un atkarība no ES...

Lielākā Zviedrijas banka, vērtējot pēc aktīvu apjoma, Svenska Handelsbanken AB, paziņojusi, ka...

Šodien Jēkabpilī AS Virši-A atklās pirmo CNG jeb saspiestās dabasgāzes uzpildes staciju...

Skolēnu ēdināšana kļūst par sociālo uzņēmējdarbību....

Dienas Biznesa lasītāju balsojumā par mīlētāko auto zīmolu ir uzlēkusi jauna zvaigzne –...

2018. gads būvniecības nozarei ir bijis izcils, jo teju visām lielākajām būvkompānijām...

No šīs sadaļas
2019. gada 09. maijs plkst. 9:52

Lielākās kriptovalūtas bitkoina vērtība nākamo 18 gadu laikā varētu trīskāršoties un sasniegt...

2019. gada 09. maijs plkst. 6:35

Turīgie baidās akcijas pirkt dārgi un pieturas pie skaidras naudas...

2019. gada 08. maijs plkst. 7:43

Eiro/ASV dolāra virzienam kādā brīdī paredz pretēju tendenci....

2019. gada 07. maijs plkst. 17:08

Lielākās kriptovalūtas bitkoina cena otrdien pieauga līdz jaunam šā gada rekordam, tuvojoties...

2019. gada 07. maijs plkst. 6:11

Reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa draudiem paaugstināt muitas tarifus Ķīnas precēm,...

2019. gada 03. maijs plkst. 7:10

Pasaules biržu indeksi ceturtdien pārsvarā kritās, tirgiem reaģējot uz ASV Federālās rezervju...

2019. gada 03. maijs plkst. 6:55

Maijs akciju tirgū mēdz ievadīt svārstīgāku un peļņas ziņā liesāku periodu....

2019. gada 02. maijs plkst. 6:33

Neviens negrib atpalikt bruņošanās sacensībā - valstu militārie tēriņi skrien debesīs...

2019. gada 29. aprīlis plkst. 6:38

Tradīcijas nemainās – akciju tirgu velk tehnoloģiju un sociālo tīklu grandi...

2019. gada 26. aprīlis plkst. 11:05

Neskatoties uz kafijas pieprasījumu pasaulē, tās pupiņu cena sarukusi līdz desmit gadu...