Investorus garlaiko notikumi, kam iepriekš tika veltīta vislielākā uzmanība 

Pirms mēneša es rakstīju, ka investorus garlaiko tie sižeti, kas pagājušajā sezonā izskanēja visskaļāk. Brexit, tirdzniecības kari, Federālo Rezervju sistēmas (FRS) sanāksme – nekas no šiem notikumiem nepiesaistīja skatītājus, un arī informācijas aģentūru analītiķi īpaši necentās izspiest ko interesantu.

AFI Investīcijas padomes priekšsēdētājs Deniss Pospelovs (tulkoja Žanete Hāka), 25.6.2019

Publicitātes foto

Par ko gan runāt, ja pat tādi godājami mediji kā Bloomberg un Reuters, šķiet ar lielu interesi apsprieda iespējamo Troņu spēļu sēriju, bet ne pasaules politikas un ekonomikas perspektīvas. Šķita, ka neviens nespēj atdzīvināt interesi par otrajā plānā aizejošajiem sižetiem un aktieriem. Bet...

Ja aktieru trupā ir neparastas personības, kurām nepavisam nepatīk, ja viņus aizmirst, un viņiem pat ir iespēja ietekmēt sižetu, tad sensācijas var rasties jebkurā brīdī. Mums uz lielās pasaules politikas skatuves ir šādas personības. Galvenais ziņu radītājs ir Donalds Tramps, kurš atkal nevēlējās, lai viņa vārds izzustu no laikrakstu un žurnālu pirmajām lappusēm, un pavisam negaidīti saasināja attiecības ar Ķīnu. Kopumā man šķiet, ka ASV prezidenta nosaukuma priekšā būtu jāpievieno papildu tituls – piemēram, Misters Pārsteigums vai fondu tirgiem - Misters Svārstīgums. Donalds Svārstīgums Tramps! Vēl piektdien, 3.maijā, Tramps optimistiski novērtēja sarunas ar Ķīnas delegāciju par tirdzniecības vienošanās noslēgšanu.

«Mēs esam ļoti tuvu, lai noslēgtu vienošanos, labu vienošanos,» šādus vai līdzīgus izteikumus izplatīja pats prezidents un viņa pietuvinātās personas. Taču pēkšņi, 4.-5.maija nedēļas nogalē, sekoja tvīti ar pavisam pretējiem izteikumiem.

«Ķīna atkāpjas no pozīcijas, par kuru bijām vienojušies, viņiem nedrīkst ticēt, viņi apzināti kavē sarunas,» - kā no pārpilnības raga bira šādi un līdzīgi apvainojumi, un rezultātā tika paziņots sekojošais: «Mēs paaugstināsim tarifus no 31.maija, ja vien netiks panākta konkrēta un ASV izdevīga vienošanās.» Ņemot vērā, ka nākamā sarunu kārta bija gaidāma jau maija otrajā nedēļā, tirgus Trampa izteikumus sākotnēji uztvēra kā vēl vienu sarunu argumentu (starp citu, vairums vienlaicīgi atzina, ka šādas vienošanās piespiešana nevar neizsaukt negatīvu reakciju no Ķīnas puses.)

Kritums pirmdien, 6.maijā, nebija panisks. Tomēr netika saņemti nekādi signāli par iespējamo vienošanos, un kļuva skaidrs, ka tirdzniecības karš attīstās pietiekami skarbā variantā. ASV akciju tirgus, reaģējot uz šo situāciju, piedzīvoja ievērojamu kritumu, bet obligāciju cenas – pieauga. Tomēr ir interesanti, ka tirgu nogurums no tirdzniecības karu tēmas izpaužas pat šādā skarbā un negaidītā situācijā. Tādējādi tirgus kritums, kaut arī tas bija visnozīmīgākais šajā gadā, aizvien nebija tik skarbs un panisks kā 2018.gadā (kad krišanas iemesli bija daudz nebūtiskāki). Arī svārstīguma indekss, kas tradicionāli tiek uzskatīts par panikas rādītāju, audzis mazākā apmērā nekā pērnā gada decembrī (un arī mazāk nekā 2018.gada februārī, kad bija pirmais kritums pēc ilgstoša tirgus pieauguma). Tātad tirgus nereaģēja pārāk krasi, taču tāpat bija vērojamas vismaz kaut kādas kustības, salīdzinot ar iepriekš mierīgajiem 2-3 mēnešiem.

Tomēr reakcija gandrīz pilnībā atspoguļojās akciju tirgos (un mazāk obligāciju tirgos). Jaunattīstības valstu akciju tirgi kustējās gandrīz sinhroni un zaudēja 7-10% savas vērtības. Interesanti, ka nedaudz straujāk samazinājās ASV akciju indekss Nasdaq – gandrīz par 10%, salīdzinot ar Standard&Poor’s 500 un Dow Jones kritumu par gandrīz 7,5%. Acīmredzot tirgus paredz, ka ASV un Ķīnas attiecību pasliktināšanās rezultātā smagāk cietīs tehnoloģiskā sektora uzņēmumi, kas vairāk ir atkarīgi no izejvielu un sastāvdaļu piegādes no Ķīnas.

Ķīnas akciju indekss arī zaudēja nedaudz mazāk par 10%, kas kopumā tomēr atspoguļo sava veida paniku un kaut kādas pasaules ekonomikas globālas katastrofas gaidas (atgādināšu, ka iepriekšējos tirdzniecības kara posmos Šanhajas biržas indekss kritās straujāk nekā ASV indeksi). Līdz ar akciju tirgus indeksu kritumu, pieaugušas ASV obligāciju cenas (un samazinājies ienesīgums). 10 gadu ASV obligāciju ienesīgums sarucis no 2,5% līdz 2,1% gadā, un patlaban atrodas netālu no 2016.gada sasniegtā zemākā līmeņa. Papildu faktors, kas vecināja obligāciju ienesīguma samazinājumu, ir ASV FRS vadītāja paziņojums par iespējamo finanšu politikas mīkstināšanu (bremzējot iepludinātās naudas izņemšanu no ekonomikas un, iespējams, pat procentu likmju pazemināšanu).

Kopumā dīvainais FRS rīcības pavērsiens (starp citu, kas vēl ir tikai runas līmenī, taču vēl nav realizēts) visdrīzāk būs šā gada vasaras galvenais temats (un, manuprāt, vēl svarīgāks nekā tirdzniecības karu turpināšanās). Iespējamās šāda pavērsiena īstermiņa sekas ir augošas akciju tirgus cenas un, domājams, arī dārgmetālu tirgus cenas (īpaši zeltam un pallādijam), obligāciju cenu kritums un mazāk izteikts jenas, eiro un izejvielu cenu pieaugums. Manuprāt, šim tematam (tāpat kā tematam par tirdzniecības karu ilgtermiņa sekām), nepieciešama atsevišķa diskusija, un es plānoju tam veltīt uzmanību kādā no vasaras apskatiem.

Ārvalstu valūtu tirgi uz negaidīto ASV un Ķīnas sarunu pavērsienu reaģēja daudz mierīgāk nekā akciju tirgi. Jenas vērtība, kā tika gaidīts, pieauga, bet izaugsme bija vien 3%. Tajā pašā laikā jena sasniedza ļoti spēcīgu pretestības līmeni (aptuveni 107 jenas par dolāru), kuram cauri izlaužoties var turpināties nozīmīgs pieaugums. Tomēr šis scenārijs nešķiet pārāk ticams, kaut gan jāatceras, ka FRS, veicot mīkstināšanas pasākumus, ilgtermiņā jenas vērtība var pieaugt. Arī eiro centās izlauzties cauri atbalsta līmenim, pat sasniedzot gada minimālos līmeņus, taču neizlauzās caur 1,11 dolāru līmenim un īsti pat nemainījās. Izejvielu tirgū tirdzniecības karš neatspoguļojās. Metālu un pārtikas izejvielu cenas nedaudz mainījās, taču naftas un dārgmetālu tirgū gan notika interesanta virzība (taču tas nebija saistīts ar negaidīto Trampa rīcību). Nafta, kas smagi reaģēja uz tirdzniecības kara atjaunošanos, maija otrajā pusē saruka, un piedzīvoja straujāku kritumu mēneša pēdējās divās dienās (un turpināja savu kritumu arī pirmajā jūnija darbdienā). Analītiķi konkrēti neizskaidro šo straujo kritumu, dažādos veidos atkārtojot vienu un to pašu versiju par pasaules ekonomikas izaugsmes bremzēšanos tirdzniecības karu dēļ. Tajā pašā laikā neviens neizskaidro, kādēļ nafta trīs nedēļas vēlāk reaģēja uz ASV un Ķīnas konfrontācijas atjaunošanos.

Kopumā gan varētu būt vairāki faktori, kas veicinājuši naftas cenas kritumu – neskaidrās pasaules ekonomikas perspektīvas, augošais naftas piedāvājums no ASV ražotāju puses pie cenas virs 70 dolāriem par barelu, augošā energoefektivitāte, īpaši transportlīdzekļu sektorā, ģeopolitiskie faktori, bailes par straujo kritumu no Irānas puses un tehniskie aspekti – tirgus ir izlauzies caur izaugsmes trenda zemāko līmeni. Katrā ziņā naftas cena mēneša laikā ir zaudējusi 11% un ticamāks scenārijs ir turpmāks kritums, nevis pieaugums. Vēl viens tirgus, kuram es vēlos pievērst investoru uzmanību, ir dārgmetāli. Zelta cena ir pārtraukusi kritumu un sākusi pieaugt. Pagaidām gan šis pieaugums vēl ir pavisam nenozīmīgs, taču, iespējams, tas norāda uz jaunu trendu.

Ņemot vērā iespējamo ASV finanšu politikas mīkstināšanu, zelta cenas pieaugums (un izlaušanās cauri vairāku gadu augstākajam līmenim) šķiet pilnīgi reāls. Un visbeidzot, pēdējais tirgus (precīzāk sakot, tirgi), kas radīja interesi maijā. Es ar nodomu iepriekšējās sava pārskata daļās daudz nerunāju par Lielbritānijas finanšu instrumentiem. Taču maijā šī valsts, tāpat kā Tramps, parādījās daudzu laikrakstu pirmajās lappusēs.

Taču Tramps vismaz spēja pievērst interesi tirdzniecības kariem, bet premjerministres Terēzas Mejas atkāpšanās no amata spēja pievērst uzmanību Brexit vien uz pāris dienām. FTCE indeksa vērtība saruka aptuveni tikpat, cik citu akciju indeksi (varbūt pat nedaudz mazāk), mārciņa pret dolāru zaudēja 3%, taču kopumā tirgi šo atkāpšanos ignorēja. Tomēr es vēlos veltīt dažus vārdus šim notikumam.

Gudrie jau ir sacentušies, cenšoties sasaistīt Mejas vārdu ar aizgājušo mēnesi – maiju, bet analītiķi kopumā, diemžēl konstatējuši, ka Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības kļuvusi vēl neskaidrāka un neprognozējamāka, un nākotne krāsota vairākos pesimistiskos toņos. Es piekrītu šim novērtējumam, taču vēlos teikt pāris labu vārdu par Meju.

Viņa sāka strādāt uzreiz pēc referenduma, kad neviens nesaprata, kas ir noticis un kas jādara tālāk. Viņa izveidoja plānu, kā izstāties un panāca vienošanos, tiesa gan, ne pārāk labu, taču tādu, kas strādā. Šo trīs gadu laikā valsts ir daudzmaz normāli strādājusi, akciju tirgus indeksi ir auguši, mārciņa atguvusies no zemākajiem līmeņiem un palikusi stabila. Viņai gan nav izdevies apvienot valsti, ņemot vērā vēsturiskos izaicinājumus, taču, iespējams, tas bija nereāls uzdevums. Kopumā man šķiet, ka viņa bija vērtīga premjerministre, un šķiet, ka nākamajam premjerministram būs jātiek galā ar vēl sliktāku situāciju.

Kopumā jāsaka, ka maijs bija interesants mēnesis. Maijā notika negaidīti pavērsieni, kam bija nepieciešami ātri un precīzi lēmumi. Līdzīgi autosacīkstēm. Šāds salīdzinājums galvā man neienāca tāpat vien. Maijā diemžēl nomira viens no leģendārajiem autosportistiem, kurš savu karjeru veidojis ne tikai kā braucējs, bet arī Formula 1 menedžeris – Nikijs Lauda. Un es visiem iesaku noskatīties labu filmu par viņa likteni - «Sacīkste» («Rush» (2013)) un aizdomāties par to, cik lielā mērā akciju tirgus ir līdzīgs autosacīkstēm (kaut arī, par laimi, mazāk bīstams). Lai veicas ieguldījumos.

Tevi varētu interesēt

Esmu jau ne reizi vien rakstījis, ka finanšu tirgus dalībnieki nevar ilgi...

Pirmdien, 2009.gada 9.martā, ASV akciju tirgi kārtējo reizi saruka. Piektdien, 6.martā, vērojamais...

Futbola un hokeja fani zina, ka ir tādas spēles, kurās to skatītājs...

Akciju tirgus galvenā ziņa janvārī – pasaules gals nav iestājies. Tie, kas neseko...

Latvijas investīciju un vērtspapīru tirdzniecības kompānija AS AFI Investīcijas pagājušo gadu...

Nepalaid garām

Akciju sabiedrība "Meridian Trade Bank" 22. janvārī ir mainījusi nosaukumu uz "Industra...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

2019. gada desmit lielāko nekustamā īpašuma darījumu sarakstā Rīgā un Pierīgā ir ne...

Tiesa noraidījusi nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus brāļa prasību pret...

Ir būtiski runāt par privātās dzīves, interešu un plānu saskaņošanu ar darbu, nevis...

Skotijai ir viskijs, Somijai ir Nokia, Itālijai ir makaroni,Meksikai ir tekila, Karību...

Tiesvedību un to radīto sarežģījumu dēļ Lielupes apkaimē slēgtais restorāns "36.līnija" atsācis...

No šīs sadaļas

Ārvalstu investīciju piesaistē Latvijai līdz šim pietrūcis mērķtiecīgums un nemainīgums valsts...

Pasaules tirgos pirmdien valdīja nogaidoša attieksme pirms šonedēļ G20 samitā Japānas pilsētā...

Facebook sola jaunu maksājumu sistēmu ar savu virtuālo valūtu....

ASV biržu indeksi trešdien pieauga un ASV dolāra vērtība kritās pēc Federālās...

Nasdaq Riga šā gada 19. jūnijā pieņēma lēmumu apstiprināt AS Brīvais vilnis...

AS Valmiera stikla šķiedra akcijas cena kopš paziņojuma par tiesiskās aizsardzības procesa...

Sākot ar nākamo gadu, Latvijā būs iespējams mantot pensiju 2.līmeņa uzkrājumus -...

Pasaules biržu indeksi otrdien pieauga, ko noteica investoriem labvēlīgi ASV un Ķīnas...

Pēc tirdzniecības uzsākšanas AS Valmieras stikla šķiedra akcijas cena sarukusi par 43,55%,...

Nasdaq Riga valde 18. jūnijā nolēma atjaunot tirdzniecību ar AS Valmieras stikla...