"Rail Baltica" kopuzņēmums "RB Rail" AS ir rūpīgi izvērtējis vienotā audita rezultātus, kuru 2019. gadā veica trīs Baltijas valstu nacionālās audita institūcijas. Mēs pilnībā uzticamies un respektējam vienotā audita rezultātus, kurus izstrādāja neatkarīgas audita institūcijas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Mēs esam gatavi rīkoties un sākam īstenot nepieciešamos pasākumus, lai sasniegtu taustāmas izmaiņas kopuzņēmuma atbildības jomās, kas izceltas audita ziņojumā.

Lai gan audita ziņojumā ir izcelti gan plānošanas, gan budžeta riski, "Rail Baltica" projekta ieviešana līdz 2026. gadam joprojām ir mūsu mērķis.

Mēs esam identificējuši galvenos priekšnoteikumus, kas nepieciešami šī mērķa sasniegšanai, ieskaitot uzlabotu lēmumu pieņemšanu projektēšanas un būvniecības posmā, kā arī savlaicīgu finansējuma pieejamību.

Ja šie priekšnosacījumi tiek efektīvi izpildīti, "Rail Baltica" projektu ir iespējams īstenot noteiktajā termiņā.

Atbildot uz audita secinājumiem par "Rail Baltica" izmaksām, jāuzsver: tā kā "Rail Baltica" globālais projekts ir sasniedzis būvprojektēšanas fāzi, projekta attīstītāju rīcībā ir aizvien detalizētāka tehniskā informācija par plānoto darbu apmēriem, kā arī parādās jaunas projektā ieinteresēto organizāciju prasības un vajadzības. Balstoties uz šo jauno informāciju, "Rail Baltica" izmaksas visās valstīs tiks atjauninātas pēc būvprojekta pabeigšanas 2021. gadā un turpmākiem pētījumiem par prognozētajām pasažieru un kravu plūsmām. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka ir arī daudz iespēju, kā samazināt projekta izmaksas, izmantojot kopīgus iepirkumus un viedus projektēšanas risinājumus.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Vairums Latvijas banku likumā noteiktajā termiņā nav publicējušas pagājušā gada auditētos gada pārskatus, liecina apkopotā informācija.

Likumā noteiktajā termiņā, proti, ne vēlāk kā 1.aprīlī auditētos gada pārskatus nav publicējusi «Baltic International Bank», «BlueOrange Bank», «LPB Bank», «Meridian Trade Bank», «PNB banka» (iepriekš «Norvik banka»), «Privatbank», «Signet Bank», kā arī «Rietumu banka», kura auditēto pārskatu gan nopublicēja ceturtdien, 4.aprīlī.

«Par šo situāciju mēs lemsim, jo normāli tas nav,» intervijā atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš uzsvēra, ka likumā ir noteikts konkrēts datums, līdz kuram bankām ir jāpublicē gada pārskats ar zvērināta revidenta ziņojumu, tāpēc nekādu interpretāciju nevar būt.

Vienlaikus Putniņš skaidroja, ka kavēšanās iemesls ir saistīts ar banku un auditoru ieilgušajām sarunām par iespēju veikt 2018.gada auditu un vēlu noslēgtiem sadarbības līgumiem. «Šajā situācijā ir divas puses - auditors un banka. Mēs visus apstākļus pārbaudīsim un reaģēsim, kā arī nepieciešamības gadījumā iesim dziļākās diskusijās,» teica FKTK priekšsēdētājs.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Funkciju auditā par komersantu uzraudzību konstatēts, ka veicot visai nenozīmīgas izmaiņas normatīvajos aktos, iespējams radīt 19,7 milj. Ls ietaupījumu uzņēmumiem un 8,2 milj. Ls ietaupījumu kontrolējošajām iestādēm.

Funkciju audita grupas pārstāvis Kristaps Soms informē, ka galvenie veidi, kā iespējams samazināt ar normatīvo regulējumu uzlikto slogu komersantiem, ir dažādu atvieglojumu un minimālo sliekšņu paredzēšana, retāka un mazāka apjoma informācijas iesniegšana valsts institūcijām, informācijas un dokumentu elektroniskas aprites veicināšana un efektīvāka datu apmaiņa pašu kontrolējošo institūciju starpā.

Funkciju audita ziņojumā tiek atklāts, ka visvairāk komersanti komentējuši prasību lietderību un saistītās izmaksas, kas attiecas uz komersanta atbalsta funkcijām. Jo īpaši uzsvērtas lielās izmaksas, kas saistās ar darba aizsardzības prasību ievērošanu. Citās prasību jomās komersanti norādījuši tādas pārspīlētās prasības kā, piemēram, preču marķēšana pārtikas produktiem ēdināšanas uzņēmumos, mērīšanas iekārtu kalibrēšanas biežums, kases čeku detalizētā informācija u.c.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja šodien iepazinās ar Audita un revīzijas pārvaldes veiktā Ārtelpas un mobilitātes departamenta audita rezultātiem, kuros nav gūts apstiprinājums prettiesiskām vai nesaimnieciskām darbībām, par kurām tika ziņots šī gada pavasarī anonīmā ziņojumā, aģentūrai LETA paziņoja domes pārstāvji. Audita rezultāti joprojām ir ierobežotas pieejamības informācija.

Domes vadība gan atzīst, ka vienlaikus ir konstatēta "vieta uzlabojumiem". Rīgas domes Audita un revīzijas pārvalde Ārtelpas un mobilitātes departamentam sniegusi virkni ieteikumu ceļu būvdarbu izpildes uzraudzības un kvalitātes kontroles uzlabošanai.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis (JV) norāda, ka saskaņā ar auditu, nepieciešams noteikt kārtību, kādā tiek konstatēta avārijas stāvokļa esamība atsevišķos ceļu seguma posmos un precīzi jāatrunā veids avārijas stāvokļa novēršanai. Tāpat auditori iesaka ieviest pašvaldībā kārtību, kādā plānveida remontdarbi vietās, kur ceļa segums nav avārijas stāvoklī, sakārtojami prioritārā secībā, lai, ņemot vērā ierobežotos finanšu līdzekļus, to izlietojums notiktu iespējami efektīvāk.

Enerģijas izmaksas lielajos uzņēmumos ir ievērojamas, pat mazākais procentuālais ietaupījums veido vērā ņemamas summas, kuras citreiz tiek palaistas vējā

SIA CMB ir viens no diviem akreditētajiem uzņēmumiem Latvijā rūpnieciskā energoaudita veikšanai. Akreditācija ir veikta, lai izpildītu Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasības, kas nozīmē, ka šie uzņēmumi ir atzīti par spējīgiem veikt auditus lielos uzņēmumos ar lielu enerģijas patēriņu – gan ēkām, gan inženiersistēmām, gan transportam.

Saruna ar energoauditoriem Andri Vulānu un Andu Kursišu.

Ekonomikas ministrija ir publicējusi lielo uzņēmumu sarakstu, kam saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu būs saistošs energoaudits. Daļai uzņēmumu būs jāveic tikai ēku energoaudits, savukārt vairākiem lielajiem uzņēmumiem – rūpnieciskais energoaudits. Ar ko rūpnieciskais energoaudits atšķiras no ēku energoaudita?

Uzņēmēju un sabiedrības vidū lietu ažiotāžu sacēla pasūtījuma kriminālprocesa ziņas Finanšu policijā, kā dēļ tika atstādināta no amata Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme un Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Podiņš.

Lai gan I. Jaunzeme apgalvo, ka citi šādi pasūtījumu gadījumi VID vadībai neesot zināmi, tomēr Dienas rīcībā ir ziņas, ka jau iepriekš bijušas citas pasūtījumu lietas VID, par ko uzņēmēji VID vadībai arī ziņojuši. Tomēr, atšķirībā no līdz šim publiskotās lietas pret uzņēmēju Ramoliņu, VID nav veicis aktīvas darbības citu pasūtījumu lietu izmeklēšanas sakarā jau vairākus gadus.

Diena pēta divus gadījumus, kurus cietušie uzņēmēji sauc par pasūtījuma lietām, – abos vērojams pārāk daudz līdzību, lai tās uzskatītu par vienkāršām sakritībām.

Lūgts komentēt šo gadījumu, finanšu ministrs Jānis Reirs Dienai pauda: "Dobeles dzirnavnieka gadījums izskatās pēc kārtējā pasūtījuma audita. Jādara viss iespējamais, lai šādas situācijas – pasūtījumu lietas – VID nebūtu iespējamas. Tā kā augstākminētais raisa aizdomas par iespējamu negodprātīgu un krimināli sodāmu rīcību, par šo lietu kopumā esmu rosinājis pārbaudi".

Jāņa Dombura 2009. gada 8. aprīļa pārraidē Kas notiek Latvijā? izglītības ministre Tatjana Koķe teica, ka neatkarīgās Latvijas laikā izglītība Latvijā no gada uz gadu ir tikai pasliktinājusies. Vainīga esot sistēma. Kas ir šī noslēpumainā «sistēma», kas gadu no gada pasliktina izglītības rezultātus?

Autoram ir gandrīz četrdesmit gadu ilga darba pieredze ekonomikas un vadzinību augstākajā izglītībā. Savākts un dokumentēts liels apjoms daudzveidīgu faktu, kurus paredzēts izmantot vispārinājumiem, un no mikroekonomikas skatu punkta analizēt ekonomikas un vadzinību izglītības funkcionēšanas neefektivitāti Latvijā pēdējos divdesmit gados. Jācenšas saprast iekšējos mehānismus un faktorus, kas radījuši ačgārnības mācīšanas un mācīšanās interaktīvajos procesos un, izmantojot izpratni par cilvēku izturēšanās ietekmēšanu, jāatrod tās vadības sviras, kas izglītības procesus noliktu no galvas uz kājām, un stāvokli pakāpeniski mainītu uz labo pusi.

Vienlaicīgi gribētos vērst sabiedrības uzmanību uz sociālekonomisko situāciju analīzē nepelnīti ignorētajām izcilu domātāju atklātajām cilvēku izturēšanās likumsakarībām. Tas ir aktuāli, jo, iepazīstot plašu publikāciju klāstu par smagajām Latvijas sociālekonomiskajām problēmām, ļoti reti sastopam situācijas analīzi no empīrisku cilvēku izturēšanās viedokļa. Nudien, ir vērts lasīt grāmatas! Eksistē tiešām apbrīnojami gudras grāmatas, kurās pravietiski pārsteidzoši adekvāti aprakstīta mūsdienu pasaules morālā un ekonomiskā krīze. Nedrīkstam ignorēt Mārtiņa Lutera Martin Luther skarbos ētiskos dažādo cilvēku vērtējumus, Jana Amosa Komenska John Amos Comenius loģisko didaktikas mācību, Alfreda Maršalla Alfred Marshall ekonomikas teoriju, situāciju analīzes metodi un izteiksmes formu. Nepārvērtējami ir, piemēram, ekonomikas Nobela laureātu Kenneth J. Arrow, James M. Buchanan, George Akerlof darbi.

Arvien biežāk mediju vidē uzņēmēji dalās ar savu pieredzi attiecībās ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai atgūtu pārmaksāto PVN. Uzņēmēji atklāti runā par sistemātisku VID izmantoto darbības taktiku, kas apgrūtina uzņēmumu darbību un faktiski liedz uzņēmumu iespējamu attīstību vai pat darbības turpināšanu. Proti, VID sistemātiski veic darbības, lai aizturētu uzņēmuma pārmaksāto PVN maksimāli ilgi, neveicot savlaicīgu pārmaksātā PVN atmaksu uzņēmumiem. Kā šis jautājums ir regulēts un kādas katrai pusei ir izvēles?

Likumdevējs attiecībā uz nodokļu pārmaksu atmaksu VID ir piešķīris salīdzinoši lielu rīcības brīvību – normatīvie akti nodokļu iekasēšanas jomā ir vienpusēji. Kopējais sabiedrības labums no nodokļu iekasēšanas stāv pāri par privātpersonas tiesībām. Atbilstoši normatīvajiem aktiem, pirms VID pieņem lēmumu PVN pārmaksu atmaksāt, tas var pieprasīt darījumu apliecinošus dokumentus un paskaidrojumus, kuru izvērtēšanai paredzētas kopā 75 dienas. Gadījumā, ja sākotnējās pārbaudes laikā viss gluži vēl nav saprasts līdz galam, tiek uzsākts nodokļu audits, tas kopā ar pagarinājumiem nodokļu pārmaksu var aizturēt līdz pat vienam gadam. Kā tad tas tā var notikt? PVN pārmaksas pamatotības vērtēšanas 75.dienā VID pieņem lēmumu par audita uzsākšanu. Audits var tikt reāli uzsākts pat pēc mēneša, jo no lēmuma pieņemšanas dienas līdz audita uzsākšanas dienai uzņēmējam tiek dots laiks sagatavoties auditam. Nodokļu audits ilgst 90 dienas, ko VID ģenerāldirektors var pagarināt vēl par 30 dienām. Jo īpaši bezspēcīgs uzņēmējs ir gadījumos, kad VID pieprasa informāciju no ārvalstu nodokļu administrācijām. Audita termiņš tiek pagarināts vēl par 60 dienām un apturēts uz laiku, kamēr tiek gaidīta un apstrādāta atbilde no citas valsts nodokļu administrācijas. Šeit jau atkal izgaismojas kopējā termiņa neparedzamība, jo uzņēmējs neredz, kad VID ir informāciju pieprasījis un, kad un ko citas valsts nodokļu administrācija ir atbildējusi. Vēlāk, iepazīstoties ar VID audita materiāliem, redzams, ka, ja arī VID saņem informāciju no ārvalstu nodokļu administrācijas pāris dienu laikā, tad mēnešiem to var apstrādāt, novilcinot visu procesu maksimālajā termiņā, neietverot kopējā audita termiņā laika posmu, kad VID it kā apstrādā saņemto informāciju. Diemžēl šobrīd arī tiesa šādus procesuālā termiņa nokavējumus neuzskata par tik būtiskiem, lai tie ietekmētu lietas virzību. Turklāt netiek veikta arī kontrole pār to, cik efektīvi un pamatoti VID izmanto nodokļu auditam paredzēto laiku un vai nodokļa audita termiņa pagarinājums patiešām ir nepieciešams, jo formāli VID darbojas likuma ietvaros.

Jūnija sākumā tika papildināta VAS Latvijas dzelzceļš padome, ieceļot divus jaunus padomes locekļus, tostarp Andri Liepiņu, kurš jau ir Latvenergo padomes priekšsēdētāja vietnieks, bet pirms diviem gadiem 2016. gadā pēc iekšējā audita pazaudēja Starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja amatu.

Starptautiskās lidostas Rīga iekšējā audita rezultāti tā arī netika publiskoti un A. Liepiņa CV neparādījās karjeru kompromitējoši ieraksti. Kas īsti bija auditā un kādēļ divi padomes locekļi balsoja par A. Liepiņa atstādināšanu no Starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja amata, bet viens – pašreizējais Satiksmes ministrs Tālis Linkaits – pret, netika smalki pamatots. Vien sociālajā tīklā Twitter parādījās T. Linkaita atklāsme, ka viņš balsojis atbilstoši sirdsapziņai. Šobrīd ar ministra T. Linkaita gādību A. Liepiņš kļūst par VAS Latvijas dzelzceļš padomes locekli, bet jautājumi, kas tika izteikti 2016. gada Lidostas auditā tā arī nav atbildēti.

Šogad uzņēmumu vadītāji visā pasaulē ir mazāk optimistiski par globālo izaugsmi nekā pērn, liecina PwC pētījums, kura rezultāti prezentēti ikgadējā ekonomikas forumā Davosā, Šveicē.

Tie, kuri uzskata, ka izaugsme turpināsies arī 2015. gadā, ir tikai 37%, kas ir mazāk nekā 2014.gadā (44%). Zīmīgi, ka to vadītāju skaits, kuri uzskata, ka globālā ekonomikas izaugsme samazināsies, ir dubultojies – kopumā tie ir 17%, pērn tie bija tikai 7% aptaujāto. Atlikušie 44% sagaida, ka ekonomiskā situācija saglabāsies nemainīga.

Aptaujas rezultāti liecina, ka šogad krietni mazāks uzņēmumu vadītāju skaits uzskata, ka ekonomiskā izaugsme tuvāko 12 mēnešu laikā uzlabosies, lai arī ir saglabājusies viņu pārliecība īstermiņā par ieņēmumu palielināšanos pašu biznesā.

Reģionāli ir vērojama rezultātu dažādība, piemēram, vadītāji Āzijas un Klusā okeāna reģionā ir visoptimistiskākie – tur 45% uzskata, ka ekonomika turpinās uzlaboties, šim viedoklim pievienojas arī Tuvo Austrumu (44%) un Ziemeļamerikas uzņēmēji (37%). Savukārt pesimisms valda Eiropas uzņēmēju vidū - tikai 16% no vadītājiem Centrālajā un Austrumeiropā paredz situācijas uzlabošanos.

Kopējās izmaksas informācijas tehnoloģiju uzturēšanai valsts pārvaldes iestādēm 2009.gadā veidoja 33,6 milj. Ls, bet veicot uzlabojumus būtu iespējams ietaupīt līdz 7 milj. Ls.

Tas noskaidrots, veicot funkciju auditu par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pārvaldību, informē Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītājas vietniece Laine Kučinska.

Audita vadītājs Aigars Laurinovičs atzīst, ka valsts pārvaldē ir novērojama plaša šo tehnoloģiju resursu decentralizācija un sadrumstalotība, tādēļ ir nepieciešams veikt valsts pārvaldes iestāžu standartizēto pakalpojumu resursu konsolidāciju un optimizāciju resora ietvaros.

28% no pērnā gada tēriņiem IT uzturēšanai veidoja informācijas sistēmu iegādes un uzturēšanas izmaksas, 23% - personāla izmaksas un 22% - sakaru un datu pārraides izdevumi. Ministrijās un to padotības iestādēs ir 16 tūkst. datorlietotāju, 19 tūkst. datorkomplektu un 28 tūkst. biroja programmatūras licenču. Valstī pastāv 430 informācijas sistēmas, no kurām 169 ir reģistrētas kā valsts informācijas sistēmas.

Ideja par to, ka nodokļu administrācija auditam pakļaus tikai tos uzņēmumus, kuri pēc vairākiem parametriem un analīzes tiek atzīti kā riskanti, turklāt auditējamais tiek informēts par gaidāmo pārbaudi, izčākst varas gaiteņos

Izskan arī bažas par pasūtījumu galdu, opozīcijā esošie sola atbilstošo priekšlikumu atjaunot, iesniedzot attiecīgos grozījumus. Par to, kāds būs rezultāts attiecībā par izmaiņām likumā Par nodokļiem un nodevām, ko Saeima pieņēma izskatīšanai, rādīs laiks.

«17. jūlija VID nodokļu konsultatīvās padomes sēdē tika izskatīti VID vadītājas prezentētie piedāvājumi attiecībā par nodokļu administrācijas inspektoru - auditoru – neatkarību, par to, kad VID publisko datus attiecībā uz revīzijā konstatēto konkrētajā uzņēmumā, par to, kā VID izvēlēsies, pie kuriem nodokļu maksātājiem doties auditā, taču daļa no tajā lemtā – par auditoru neatkarību un to personu, pie kuriem dodas auditēt, informēšanu - varas gaiteņos pazuda,» stāsta VID nodokļu konsultatīvās padomes locekle, AS CBB Konsultāciju birojs valdes priekšsēdētāja Lienīte Caune.

Padziļinātas izpētes finanšu un juridiskajā auditā Latvijas Nacionālajā operā (LNO) tika secināts, ka nepilnības skar visas audita laikā apskatītās jomas, līdz ar to nevar identificēt vienu darbības neefektivitātes iemeslu.

Audita procesā tika apskatīti gan finanšu un operatīvās vadības, gan juridiskie aspekti un tika atklāti savstarpēji saistīti nepilnību avoti. Auditu veica par laika periodu no 2009.-2013. gadam, un tas tika uzticēts auditorkompānijai Deloitte Latvia.

«Iegūtie audita rezultāti norāda uz nepilnībām LNO līdzšinējās vadības procesā kopumā, kas aptver finanšu un operatīvu plānošanu, plānu izpildi, analīzi un kontroli. Nepilnības tika klasificētas pēc riska pakāpes un sniegtas rekomendācijas to novēršanai,» informēja LNO pārstāvji.

«Līdzšinējā saimnieciskajā darbībā LNO finanšu budžets netika izmantots kā iekšējās finanšu darbības plānošanas, kontroles un lēmuma pieņemšanas instruments, jo faktiskā budžeta izpildē bija būtiskas atkāpes no plānotā,» noskaidrots auditā.

Valsts kancelejas Funkciju audita komisija izvērtējusi starpziņojumus uzsāktajos auditos iestāžu atbalsta un iestāžu informācijas tehnoloģiju un sistēmu uzturēšanas funkcijās.

Lielākās informācijas tehnoloģiju izmaksas veido informācijas sistēmu iegāde un uzturēšana, personāla atlīdzības, kā arī sakaru un datu pārraides izdevumi, konstatējusi Funkciju audita par institūciju informācijas tehnoloģiju un sistēmu, tai skaitā - datu bāžu, uzturēšanu grupa. Aprēķini rāda, ka valsts pārvaldes iestādēs viena datorlietotāja vidējās izmaksas gadā ir 256 lati, stacionārā tālruņa - 129 lati un mobilo sakaru - 163 lati. Audita grupa iesaka noteikt vienotu metodiku IKT budžeta plānošanā, centralizēt standarta IKT pakalpojumu piegādi, kā arī sasaistīt informācijas sistēmu un valsts informācija sistēmu funkcijas.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts robežsardzes (VRS) pārvalžu vadītāji šodien premjeram Valdim Dombrovskim (V) iesnieguši vēstuli, lūdzot atcelt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka lēmumu par savas vietnieces Jutas Strīķes atbrīvošanu no amata.

Vēstuli parakstījuši VID Muitas kriminālpārvaldes direktors Edijs Ceipe, VID Finanšu policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš, Muitas pārvaldes direktors Tālis Kravalis un VRS Galvenās pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Guntis Pujāts.

Minētās amatpersonas pauž neizpratni un sašutumu, ko izraisījis Sreļčenoka lēmums atbrīvot no amata Strīķi par tās neatbilstošu darba izpildes novērtējumu.

Strīķi viņi vērtē kā augstu sava amata profesionāli, kas daudzu gadu garumā darbā tiesībaizsardzības iestādēs dažādos amatos ir sevi apliecinājusi kā pašaizliedzīgu, zinošu, nesavtīgu un nenoremdināmu cīnītāju pret noziedzību. Strīķes ieguldījums KNAB attīstībā, ilgus gadus esot vadošā amatā un vadot KNAB operatīvās darbības un izmeklēšanas struktūrvienību darbu, ir izveidojis KNAB par iestādi ar augstām profesionālām prasībām un standartiem tajā strādājošiem darbiniekiem, uzskata vēstuli parakstījušās amatpersonas.

Valsts kancelejas (VK) izstrādātais valsts funkciju audita plāns ir vērsts pret dažādu nozaru iznīcināšanu, neatbilstošs valsts interesēm, var panākt vēl lielāku iedzīvotāju maciņu iztukšošanu utt. Visas šīs atziņas ir nācies dzirdēt un lasīt pēc tam, kad ministrijas bija vairāk vai mazāk iepazinušās ar svaigi izveidoto plānu. Jāteic, ka šeit ir akcentējami divi būtiski faktori.

Pirmkārt, ministriju vadītāji, kas ir politiskas figūras, ļoti uzskatāmi mēģina izmantot kārtējo izdevīgo situāciju savas popularitātes bezmaksas kaldināšanai pirms oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Vēlētāju ausīm taču ir patīkami dzirdēt, piemēram, šādu frāzi — audita plāns ir nepieņemams, jo tā ieviešanas gadījumā veselības aprūpei Latvijā ir vakars uz ezera. Nevar piekrist arī VK vadītājai Guntai Veismanei, kas uzskata, ka ir jāpaiet laikam, līdz ministrijas šo plānu spēs vērtēt racionāli, nevis emocionāli. Proti, allaž amatpersonu attieksme pret dažādām pārmaiņām, optimizācijām un reformām ir bijusi visai vienveidīga — to visu, protams, valsts pārvaldē vajag darīt, taču ne jau manā ministrijā. Arī šobrīd visas ministrijas, kas ir šķērdējušās, saka faktiski vienu un to pašu — mēs jau esam tik daudz samazinājuši izdevumus, ka vairs nav kur.

Valdes loceklim ir jāvada uzņēmums kā krietnam un rūpīgam saimniekam, kas sevī ietver arī pienākumu nepieļaut nepamatotu parādasaistību rašanos.

Diemžēl mūsu valstī izplatīta ir saistību izpildes kavēšana kā rezultātā darījuma partneri ir spiesti aprēķināt dažādas soda sankcijas. Nereti arī nodokļu pārbaudēs uzņēmumiem tiek veikti uzrēķini par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Vispārpieņemta ir finanšu grūtībās nonākušo uzņēmumu maksātnespējas pieteikšanas novilcināšana, lai sagaidītu noilguma termiņu iestāšanos administratora tiesībām atgūt izsaimniekoto mantu, tādejādi uzņēmumiem ilgstoši turpina pieaugt soda naudas, nokavējuma procenti un līgumsodi.

Līdz šim valdes locekļiem nebija jāatbild par prettiesiskas darbības vai bezdarbības rezultātā radītu parādsaistību pieaugumu, jo tiesu praksē bija nostiprinājies uzskats, ka uzņēmumam aprēķinātās soda sankcijas nav zaudējums, ja tās nav reāli apmaksātas. Īpaši saudzīga līdzšinējā tiesu prakse bija pret valdes locekļiem, kuru uzņēmumiem nodokļu auditos bija veikti uzrēķini un pret kuriem maksātnespējas administratori bija cēluši prasības par zaudējumu piedziņu. Administratoru prasības, praktiski, vienmēr tika noraidītas aizbildinoties ar uzskatu, ka nodokļu auditā netiek vērtēta valdes locekļa civiltiesiskā atbildība un, ka auditā uzrēķinātās soda sankcijas nav atzīstamas par zaudējumu.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) vērsies Ģenerālprokuratūrā par iespējamu Ekonomikas ministrijas (EM) amatpersonu nolaidīgu rīcību, izsniedzot obligātā iepirkuma atļaujas, informē EM.

Obligātās iepirkumu komponentes (OIK) sistēmas uzraudzības reformas ietvaros Ekonomikas ministrija (EM) īsteno virkni pasākumu OIK sistēmas darbības sakārtošanai, tai skaitā pastiprinot OIK staciju kontroli, veicot grozījumus saistošajos normatīvajos aktos un uzdodot AS Enerģijas publiskais tirgotājs veikt OIK staciju faktisku apsekojumu.

Tostarp 2018. gadā īstenots neatkarīgs audits, ko veicis SIA PriceWaterhouseCoopers, lai izvērtētu Ekonomikas ministrijas faktisko rīcību OIK atļauju piešķiršanā, staciju kontrolē un OIK atļauju anulēšanā.

Izvērtējot daļu EM pieņemto lēmumu un faktisko rīcību laika periodā no 2012. gada augusta līdz 2017. gada novembrim, auditora sagatavotajā gala ziņojumā konstatēta virkne trūkumu atļauju izsniegšanas un kontroles sistēmā.

Aptuveni pirms mēneša kāds klients nolemtā balsī sūdzējās, ka papildus jau tāpat neveiksmīgajam biznesam, kā rezultātā jāsakravā mantiņas un jābrauc mājās uz kaimiņzemi, jauna liksta. VID ne tikai atteicies atmaksāt lielu PVN pārmaksu, bet uzrēķināšot vēl bonusā pusi no šī PVN kā soda naudu. VID pie šādiem secinājumiem nonācis nobeiguma sarunas protokolā pēc audita veikšanas vairāk kā pusgada garumā. Pamatojums – kas tad tur vairs par apliekamiem darījumiem, kuru dēļ būtu atskaitāms priekšnodoklis – «čemodāni» taču sapakoti un daļa no tiem pat jau ir prom kaimiņzemē. Pieļauju, ka ekonomiskās lejupslīdes rezultātā šis nebūt nav vienīgais gadījums, kad kāds ir saskāries ar līdzīgu VID uzbrukumu maksātnespējīgajiem.

Atbildot uz klienta izmisuma nopūtu: «Laikam budžeta plānus jāpilda», centos mierināt, ka tādiem apgalvojumiem jau sen neticu, un tas ir tikpat vispārīgs un netverams apgalvojums kā, piemēram, mūžīgie pārmetumi par neiznīcināmo korupciju valstī, ko grūti pierādīt, tāpēc labāk pievērsties katram konkrētam gadījumam. Nav nekas jauns, ka nolēmām pirms VID lēmuma pieņemšanas sniegt savus rūpīgi argumentētus paskaidrojumus, kaut arī tam atvēlētais laiks bija gaužām īss – nedaudz vairāk kā nedēļa.

Apstrīdamie «izejas punkti» bija VID aprindās droši vien klasiskas frāzes: «..nav konstatēta tieša saikne starp saņemtajiem pakalpojumiem un ar PVN apliekamiem darījumiem» un «Sabiedrība nevar uzrādīt pierādījumus, ka uzrādītie darījumi tiks izmantoti ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai». Pēdējais secinājums balstīts uz faktiem, ka darbinieki ir atlaisti, iekārtas – pārdotas, uzņēmums ir faktiski maksātnespējīgs, tik palicis spēkā esošs telpu nomas līgums. Par PVN uz šīm vēl joprojām maksājamām nomas maksām tad arī tas lielākais kreņķis.

Piecu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodaļu vadītāji nosūtījuši vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), kurā aicina nekavējoties izveidot komisiju, kas izvērtētu iemeslus KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka atbrīvošanai no amata.

KNAB nodaļu vadītāji uzskata, ka Streļčenoks nodarbojas ar mērķtiecīgu destruktīvu tirāniju.

Vēstuli premjeram, bijušā KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova vadītajai Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijai un ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram parakstījuši Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore, Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs, Operatīvo pasākumu nodaļas vadītājs Jānis Circens, Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece un Iekšējās drošības nodaļas vadītāja Sanita Zandersone-Reisa.

Aģentūras LETA rīcībā esošajā vēstulē KNAB nodaļu vadītāji velta kritiku KNAB vadītājam. Viņi ar pilnu pārliecību apgalvo, ka Streļčenoks izmanto viņam ar likumu piešķirto varu, tādējādi destruktīvi dezorganizējot KNAB darbu.

Nepastāv šķēršļu reorganizēt vai likvidēt vairākas mazās valsts institūcijas, izvērtējot 17 ļoti mazu un mazu valsts pārvaldes iestāžu darbību, secinājusi Valsts kontrole.

Pēc Valsts kancelejas lūguma Valsts kontrole šī gada pirmajā pusē veica izvērtējumu par 17 ļoti mazo un mazo valsts pārvaldes iestāžu darbību, vērtējot vai to līdzšinējā darbībā ņemti vērā labas pārvaldības principi, vai to reorganizācijai nav juridisku šķēršļu.

Valsts kontrole vērtēja tādas iestādes kā Latvijas Institūts, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Latvijas Sporta muzejs, Studiju un zinātnes administrācija, Latvijas zinātnes padome, Latviešu valodas aģentūra, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, Nacionālais kino centrs, Kultūras informācijas sistēmu centrs, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, Valsts dzelzceļa administrācija, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, Juridiskās palīdzības administrācija, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija un Vides pārraudzības valsts birojs.

Vadītāju skaits, kuri prognozē uzlabojumus globālās ekonomikas izaugsmē tuvāko 12 mēnešu laikā, ir pieaudzis līdz 44% salīdzinājumā ar 18% pērn, liecina PwC pērnā gada nogalē veiktās uzņēmumu vadītāju aptaujas 17th Global CEO Survey rezultāti.

Šogad izaugsmi neparedz tikai 7% salīdzinājumā ar 28% pērn.

Aptaujā pirmo reizi vēsturē piedalījās arī Latvijas uzņēmumu vadītāji no telekomunikāciju, mediju, naftas pārstrādes un būvniecības nozares.

Reģionu griezumā vadītāji no Rietumeiropas ir vispārliecinātākie par īstermiņa globālās ekonomikas izaugsmes izredzēm (50%). Tiem seko vadītāji Tuvajos Austrumos (49%), Āzijas un Klusā okeāna reģionā (45%), Latīņamerikā (41%), Ziemeļamerikā (41%) un Āfrikā (40%). Vismazāk pārliecināti par globālās ekonomikas izaugsmi ir Centrālās un Austrumeiropas valstu, tostarp Latvijas, uzņēmēji (26%). Šī reģiona uzņēmēji drīzāk ir pārliecināti, ka ekonomika saglabāsies tādā pašā attīstības līmenī, kāds tas ir šobrīd (56%).