Jaunākais izdevums

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Laikā, kad sabiedrība ir sašutusi par OIK afērām, kas mērāmas miljonos, par afērām ar maksātnespējas administratoriem, kas atkal mērāmas miljonos, sabiedrībai tiek piedāvāts savu sašutumu novirzīt uz Askoldu Kļaviņu vai Artusu Kaimiņu?

Precīzi! Cilvēkos ieprogrammē sašutumu par benzīna izmantošanu privātām vajadzībām, kas ir nesmuki, nožēlojami, krimināli, bet kas nav tūkstošā daļa no tā, kas tiek nozagts ar lielo afēru palīdzību. Vai tad tiešām to var salīdzināt ar miljoniem OIK gadījumā? Benzīna zagšana, protams, ir nožēlojamākā lieta, ko var darīt politiķis. Bet šajā sakarā televizorā un žurnālos mēs redzam trīs sejas – premjers, ģenerālprokurors un KNAB vadītājs – un apakšā: vai galvas ripos? Par ko – par OIK nevajadzēja galvām ripot? Bet par Kļaviņa šmaukšanos ar benzīna papīriem vajag? Pārnopietnā balsī tiek teikts: «Vai Emsis patiešām uzzināja šo ziņu un brīdināja savu partijas kolēģi?» Par ko mēs runājam? Vai tas ir valsts noslēpums? Pūce un Pavļuts šai situācijā smaida vien, jo līdzīgi rīkojās, kad parlamentā viņus par politiski atbildīgiem iezīmēja Zolitūdes traģēdijā.Viss rit kā «pa sviestu». OIK miljonu zaudējumu aktualitāte zūd, kamēr visi priecājas, kā «uzvingro» augstākās valsts amatpersonas. Īsi - notiek «cepiens» par neko. Šekspīram bija viena luga, kuras nosaukums labi raksturo notikumus, - Much Ado About Nothing.

Vai tas nav valsts noslēpums – operatīvā informācija?

Gan deputāti, gan drošībnieki labi zina, ka zem valsts noslēpuma tagad tiek paslaucīts jebkas. Tas labi nav. Esmu redzējis slēgtās komisijas sēdēs, ka atsevišķi deputāti pat never sevišķi slepenu mapi vaļā, lai nav pēc tam jābaidās, ka atreferējot kādā avīžrakstā lasīto izpļāpā it kā valsts noslēpumu. Bet kāpēc vispār vajag to Kļaviņu kratīt? Saproti - es neesmu Kļaviņa advokāts vai partijas biedrs, taču mani šokē gan parlamenta attieksme, gan KNAB pieeja lietai. Ko varēja atrast? Aizej uz grāmatvedību, paņem visus tos papīrus un uzraksti lietu. Ko tur kratīt? Nav skaidrs arī, kāpēc to Kaimiņu parlamentā vajadzēja sagūstīt TV kameru priekšā kā tādu Al Kaponi. Atradies baigais noziedznieks! Varēja to izdarīt aiz parlamenta durvīm. Tas sabiedrībai rada iespaidu, ka Saeimas ēkā sēž noziedznieki, kuri jāarestē turpat, citādi vēl aizmuks prom. Uzskatu, ka tā ir parlamentāru vērtību degradācija. Skaidrs, ka Artuss ir visus nokaitinājis - es domāju deputātus. Taču vai tiešām kādam var prātā ienākt, ka viņš pa virtuves logu muks prom? Un uz kurieni?

Vai operatīvās informācijas nopludināšana pēc būtības nav nopietnāks likuma pārkāpums kā šmaukšanās ar benzīna atskaitēm?

Mēs šeit runājam par samērīgumu. Tas ir atslēgas vārds un pamats vienlaikus. Pats galvenais, ka priekšvēlēšanu laikā runā nevis par nopietnām lietām, nopietnām kļūdām vai noziegumiem, ko veikuši politiķi, bet par maznozīmīgiem, sīkiem nodarījumiem, kas tiek uzpūsti ziloņa lielumā. Pagājušogad mēs, starp citu, izveidojām parlamentārās izmeklēšanas komisiju par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu, kā arī iekšlietu, tieslietu un finanšu ministru un citu amatpersonu personīgās atbildības izvērtēšanu sabiedrības interešu un labas pārvaldības nodrošināšanā.

Kas bija konkrētais impulss šīs komisijas izveidošanai?

Redzot, ka nestrādā Vienotības Ainara Latkovska vadītā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, redzot, ka imitē darbu Alekseja Loskutova vadītā Korupcijas novēršanas apakškomisija, es aicināju kolēģus beidzot sākt nodarboties patiešām ar parlamentāro kontroli un sākt risināt jautājumus, kas ir atstāti novārtā, piemēram, paskatīties, kāpēc buksē finanšu policijas, ekonomiskās policijas cīņa ar PVN shēmām, kontrabandas apkarošanu un masveida izvairīšanos no nodokļu samaksas. Iesniegumā norādīju, ka Latvijas Saeimai beidzot ir jāsāk kontrolēt procesus un amatpersonas, nevis jāturpina būt statistam pēc tam, kad par aicinājumu komisijas vairākums nobalsoja pret (opozīcija bija par, pozīcija pret – pietrūka vienas balss). Tāpēc, esot opozīcijā, man nekas cits neatlika kā radīt parlamentāro izmeklēšanas komisiju ar šo nosaukumu. Zem izmeklēšanas komisijas ierosināšanas lēmumprojekta parakstījās visi Saeimas opozīcijas partiju deputāti. To var saukt par tādu kā parlamentāru protestu, jo es un daži mani kolēģi mēģinājām atrast iespējas, lai vispār kaut ko darītu šajos jautājumos. Komisijas, sēdes un vēršanās pie plašsaziņas līdzekļiem ir parlamentārs darbs. Tas ir tas, ko var un vajag darīt deputātam. Tas, ko nevar izdarīt vairākums mūsu konstitucionālajā sistēmā, – viņi nespēj apturēt izmeklēšanas komisijas veidošanu, jo saskaņā ar Satversmi, ja ir savāktas vienas trešās daļas no Saeimas deputātiem balsis, komisija tiek izveidota. Tiesa gan, pozīcija, protams, var iecelt sev labvēlīgu parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāju. Šajā gadījumā tika atrasts Veiko Spolītis, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem uzņēmās komisijas vadību un veiksmīgi to sagāza jau pašā sākumā, viss ieguldītais darbs bija vējā, un ekonomikas un finanšu noziegumiem veltītā komisija vairs tālāk nestrādāja. Vienotība varēja svinēt uzvaru.

Politiskā mafija noraka finanšu un ekonomisko noziegumu parlamentāro izmeklēšanu, tāpēc ka jūs mēģinājāt konstatēt arī iekšlietu, tieslietu un finanšu ministru personisko atbildību?

Būtībā, ja paskatāmies uz nacionālās drošības jautājumu, tajā, bez šaubām, var ietilpināt arī organizētās noziedzības jautājumu un uzraudzību pār valsts instancēm, kurām būtu jānodarbojas ar tās apkarošanu. Bet ko mēs redzam šajā jomā? Ja skatāmies no augšas, mēs redzam Nacionālo drošības padomi, kas ir sistēmas smailē, tur ir deviņi cilvēki, no kuriem četri ir Vienotības cilvēki. Četri! Pārējās partijas ir mazākumā. Tātad Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, ārlietu ministrs un iekšlietu ministrs. Tas ietekmē virzienu jebkurā no jautājumiem. Divi ir no ZZS - premjers un aizsardzības ministrs. Un viens ir no Nacionālās apvienības – Saeimas priekšsēdētāja. Padomes sēdēs ir tiesības piedalīties arī ģenerālprokuroram kā padomdevējam. Izveidots ir nesamērīgs sadalījums par labu vienam politiskajam spēkam – Vienotībai. Civilā kontrole sākas šajā NDP, kas ir arī konsultatīvs orgāns, kurā saskaņo viedokļus. Ja četri no deviņiem ir vienas politiskās partijas pārstāvji, tad viedoklis jau veidojas noteiktā virzienā. Arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs ir tas, kas civilā kārtā pārrauga specdienestus. Es trīsarpus gadus strādāju šai komisijā. Principā tieši šai komisijai ir jānodarbojas ar civilo pārraudzību pār militāro pretizlūkošanu, pār Drošības policiju, pār Satversmes aizsardzības biroju un valsts noslēpumiem. Bet arī Nacionālās drošības komisijas stūre ir Vienotības rokās. Solvitai Āboltiņai aizejot, tā tika rūpīgi nodota Inesei Lībiņai. Nedod Dievs, ka šai tumšajā parlamenta komisijas kaktā pie varas nokļūtu kāds cits spēks! Otra struktūra, kurai ir jāpārrauga iekšlietas, kontrabandas apkarošana un organizētā noziedzība, ir Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija, kas vairāk nekā septiņus gadus ir Vienotības rokās. Šo ķēdi veiksmīgi noslēdz/ piesedz Loskutovs. Viņš, starp citu, tikpat ilgi vada Korupcijas novēršanas apakškomisiju. Ir jārunā par šīm tēmām nopietni, nevis tādā līmenī, kas un ko ir pačukstējis nabaga Kļaviņam, kas ir desmitās šķiras jautājums. Ir skaidrs, ka operatīvā darbība valstī tiek nepietiekami pārraudzīta. Gan iestādes, gan uzraugošā iestāde prokuratūra nepietiekami veic savu darbu. Ja vajadzētu likt atzīmi, tad no desmit ballēm es liktu trīs. Universitātē tas nozīmē «neieskaitīts». Noklausītas sarunas tiek pludinātas, un tas jau ir kļuvis par «normālību». Par aģentūras lietām labāk pat nerunāt! Tas, ka informācija no specdienestiem regulāri tiek nopludināta, ir nepieņemami! Spilgtākais gadījums ir oligarhu lieta, kas bija specprojekts 13.Saeimas vēlēšanām. Ja kontroles nav, katrs darbojas uz savu galvu, izpratni un, visai iespējams, tiešu ieinteresētību. Drošības iestādēm – un to ir atzinusi arī Satversmes Tiesa – nevar būt savu personīgu interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Vērojot to, ka apsūdzības bez tālāka turpinājuma tiek «dāļātas pa labi un kreisi», ka par galveno apsūdzētāju un vienlaikus tiesnesi kļūst prese, gribu jautāt - kur ir parlaments ar savu kontroli pār iestādēm? Nevilšus jāsecina, ka acīmredzot nekas nenotiek, tāpēc ka «iestāžu» kontrole nenotiek, jo tā nokļuvusi vienas partijas Vienotība ietekmē …

Piedodiet, kā tādas lietas var «sagadīties»? Vai tā ir arī «sagadīšanās», ka aizvien vairāk cilvēku intervijās atklāti apgalvo, ka Vienotība ir politiskais «jumts» šiem «vilkačiem uzplečos» – negodprātīgiem specdienestu darbiniekiem, kas darbojas nevis likuma interesēs, bet savu dienesta stāvokli izmanto personīgajām vajadzībām?

To jau man vairāki Saeimas kolēģi norādīja pašā sākumā. To apstiprināja spējā rīcība un Veiko Spolīša iecelšana par parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāju komisijai, kurai vajadzēja iedziļināties šai purvā. Tik tiešām tā izskatās, ka Vienotība politiski kontrolē šo procesu un tā nav ieinteresēta tur neko nedz mainīt, nedz izmeklēt sabiedrības interesēs. Ne jau tikai pēdējos septiņus gadus – Vienotība šo procesu kontrolē daudz ilgāku laiku.

Tomēr primāri ir prokuratūras kontrole pār tiesībsargājošajām iestādēm?

Piekrītu. Tikai jautājums - kur tā ir? Kur ir šī prokuratūras kontrole? Jautājums - vai Kalnmeiers pietiekamā līmenī spēj kontrolēt šos savus īpašos prokurorus? Cik es esmu runājis ar cilvēkiem no dienestiem, par šo operatīvās informācijas ievākšanu, uzglabāšanu, aprites kārtību nekad nav bijis īstas kontroles - kopš neatkarības atjaunošanas. Faktiski varam teikt, ka viņi darbojas nepietiekami kontrolēti. Man ir šaubas par iekšējo kārtību un instrukcijām. Ministrijās ir salikti «visi savējie». Nav stratēģijas un tālākas izpratnes par to, ko dara. To labi varēja redzēt Policijas akadēmijas likvidēšanā. Uz Vienotības sirdsapziņas ir arī aizsardzības pasliktināšana, ko šīs Saeimas sasaukuma laikā mēģina glābt un, cik redzams, veiksmīgi. Pats galvenais, ka «šeptēšanās» ar operatīvo informāciju notiek nekontrolēti pa labi un pa kreisi. Tas viss izskatās pēc sistēmas, kur visi ir saistīti un, kā mēdz teikt, «vārna vārnai acīs neknābj».

Vai tam nevajadzētu būt jaunās Saeimas vienam no pirmajiem uzdevumiem – izveidot neitrālu parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kas izvērtētu stāvokli specdienestos, to ietekmi uz politisko varu un otrādi, iespējamu organizētas noziedzības un specdienestu saikni, to, ko saucam par politisko mafiju?

Noteikti ir jāsper aktīvi soļi šajā sakarā. Taču ir jāsaprot, ka parlamentārā izmeklēšana ir revīzija kādā noteiktā jautājumā. Šī kontrole ir jāveic nevis caur parlamentāro izmeklēšanu, bet ir jāatjauno Saeimas pastāvīgo komisiju kontrole pār iekšlietu, aizsardzības un drošības jomām, kuras tām būtu jākontrolē. Kontrolei ir jābūt apzinātai, nevis kā tagad, kad notiek kontroles imitēšana. Tas taču ir Saeimas Nacionālās drošības komisijas tiešs uzdevums – kontrolēt drošības iestādes valstī! Nevis māžoties un niekoties par sīkumiem un otršķirīgām lietām, bet beidzot sākt pildīt savu funkciju, kas tai ir jāpilda. Saeimas Nacionālās drošības komisijai ir jāķeras klāt valsts noslēpuma jautājumam. Varbūt šo jautājumu vajag sadalīt, kā tas ir daudzviet citur pasaulē, kur valsts noslēpums ir atdalīts no policijas noslēpuma. Taču Nacionālajai drošības komisijai pēdējā sasaukuma laikā un, iespējams, arī 11.Saeimā nav bijis nopietnas intereses šajos virzienos darboties. Ar «gariem zobiem» veicām tos mazos darbiņus, ko mums Satversmes tiesa sakarā ar Raimonda Lazdiņa ierosināto ST lietu lika darīt. Bet tas drīzāk ir ķeksis, nevis vēlme iedziļināties pēc būtības.

Vai nevajag beidzot atrisināt jautājumu par pielaidēm valsts noslēpumam? Cik šī sistēma vispār ir konstitucionāla?

Šeit ir vajadzīga politiskā griba. Tagad sistēma ir uzbūvēta no otra gala. Specdienesti dod deputātiem pielaides. Manuprāt, visiem deputātiem sākotnēji vajadzētu būt pielaidēm, un tad daļai tās var apturēt, ja ir aizdomas, un daļai varbūt atņemt. Taču «no otra gala» var uzsākt darīt vien tad, kad no valsts noslēpuma būtu nodalīts policijas noslēpums.

Pagaidiet, bet, ja jau deputāts veic kādas nelikumīgas darbības, tad viņam vajag ne tikai atņemt pielaidi, bet par to jāveic izmeklēšana un viņš ir jāsoda. Savukārt, ja neveic, uz aizdomu pamata, ka «kaut kas varētu būt», ierobežot tautas vēlēta deputāta mandātu – vai tas būtībā nav tas, ka specdienests ierobežo tautas suverēno varu, kas ir demokrātijas pamats?

Jā, ir jābūt otrādi. Visiem deputātiem pielaidēm ir jābūt automātiski, bet dažiem var tikt uz laiku apturētas nopietnu aizdomu gadījumos. Tātad specdienests nevis dot pielaidi, bet aptur, ja ir pamatotas aizdomas, un tad gadījums tiek izskatīts. Tā būtu pavisam cita situācija. Protams, tas prasītu neticami lielu specdienestu piepūli un darbu uzreiz pēc parlamenta vēlēšanām, bet tas būtu prātīgāk nekā tagad. Katrā gadījumā ir jāgrib pārskatīt sistēmu, nevis turpināt visu nozīmogot ar slepenības plīvuru. Pretējā gadījumā - kāda tad jēga ir vēlēt parlamentu, kurš patiesībā nemaz nevar pārraudzīt specdienestus!

Vai tas ir normāli, ka jautājumu, vai kāds cilvēks var ieņemt, piemēram, Latvenergo valdes locekļa amatu, kam nepieciešama pielaide, izlemj SAB un Drošības policijas gaiteņos?

Es domāju, ka mēs esam pietuvojušies ļoti bīstamai robežai, jo ārpus konstitucionāli noteiktā valsts karkasa ļoti lielas pilnvaras ir iedotas cilvēkiem no specdienestiem caur šo pielaižu sistēmu. Protams, ir pilnīgi skaidrs, ka kaut kādai pielaižu sistēmai ir jābūt. Taču drošības iestāžu uzraudzības iniciatīvai ir jānāk no parlamenta. Saeimai ir jābūt vēlmei reformēt šo sistēmu. Līdz šim viss ir bijis otrādi, viss ir labprātīgi atdots speciālajiem dienestiem – ņemiet tik un darbojieties!

Pašlaik mēs vērojam procesu, kad atkal vēl viens KNAB vadītājs kļūst par «slikto». Vai nav tā, ka par «slikto» sabiedrības acīs tiek padarīts jebkurš vadītājs, kurš vēlas kontrolēt šo iestādi?

Šī iestāde jau no paša sākuma nodarbojas ar sevis apkarošanu, un, kā arī es esmu teicis komisijā Straumem, vai nu viņš būs labs vadītājs un iestāde turpinās darboties jau citā kvalitātē, vai arī viņš būs pēdējais iestādes vadītājs un šo valsts kantori aizklapēs ciet.

Pagaidiet, «sevis apkarošanu» vai cīņu par varu?

Bez šaubām, jebkurš cilvēks, kurš ir kļuvis par vadītāju, vēlas kontrolēt savā padotībā esošu iestādi. Ne visiem, protams, šeit bija tāda vēlme. Es nezinu, kā ir tagad. Es labprāt dzirdētu atbildes, piemēram, cik lietderīga bija Artusa Kaimiņa aizturēšana. Izskatās, ka tā bija politiska cīņa. Te ir jautājums, cik ar to saistīts ir KNAB vadītājs, cik šī iniciatīva nāk no kādiem citiem iestādes darbiniekiem?

Izskanēja informācija par ļoti dārgiem Black Hawk helikopteriem, ko iepērk Aizsardzības ministrija. Kurš to spēj skaidri atbildēt bez pašas Aizsardzības ministrijas – ir vai nav šie helikopteri pārāk dārgi?

Pagaidiet – Saeimā ir Aizsardzības un iekšlietu komisija, ko vada Ainārs Latkovskis. Ja sabiedrībā parādās aizdomas, ka ir nopirkti, piemēram, pārāk dārgi helikopteri, tad tieši šai komisijai ir sabiedrībai skaidri un gaiši jāpaskaidro, ir tas tā vai nav tā. Tas ir šīs komisijas pienākums, kas veic Aizsardzības ministrijas parlamentāro kontroli. Jau 2011.gadā deputāts Pēteris Salkazanovs Kontrabandas izmeklēšanas komisijas galaziņojumā konstatēja – likumi mums ir, nav kontroles pār likumu izpildi. Un tagad tieši to pašu var pateikt. Ja runā par valsts drošību, par operatīvo informāciju, kas noplūst, tad ir veselas divas Saeimas pastāvīgās komisijas, kurām ir tiešs pienākums šos jautājumus risināt un trūkumus novērst, – tā ir Aizsardzības un iekšlietu un Nacionālās drošības komisija.

Ko nozīmē politiskā griba demokrātiskā valstī? Vai tai nav jābūt tautas gribai? Ja ir tautas griba, piemēram, lai būtu tautas vēlēts prezidents, tas jau arī nozīmē, ka tā ir tautas politiskā griba, kura politiķiem ir jāpilda, nevis jādeklarē, ka tauta ir stulba?

Agrāk vai vēlāk tas notiks un tautas vēlēts prezidents Latvijā būs. Arī parlamenta vēlēšanu modelis būtu jāmaina. Arī uz to būtu tautas griba. Ja kādam būtu vēlme kaut ko izdarīt, tai būtu jābūt tautas gribai, jo tauta vēlas dzīvot sakārtotā valstī. Taču sākumā būtu vienkārši jāstrādā. Vienotība neizmeklēs to, kas notiek specdienestos. Viņa to nedarīja.

Un Nacionālā apvienība to, kas notiek maksātnespējas administrācijā?

Nav labi, ka viens politiskais spēks visu laiku valda vienā jomā. Nav labi, ka arī Tieslietu ministrija visu laiku atrodas viena politiskā spēka kontrolē. Agrāk vai vēlāk šim spēkam pārmet par visu, kas notiek.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mārtiņa Bunkus pēdējā intervija Dienas Biznesam: Maksātnespējas jomā – visatļautības sajūta

Sandris Točs, speciāli DB, 30.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma, tā intervijā DB, ko publicējām 2016. gada 15. janvārī, teica zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

Šodien, kad kļuvis zināms, ka M. Bunkus ir noslepkavots, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma.

Vai nesenais Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka maksātnespējas administratori no šā gada būs pielīdzināmi valsts amatpersonām – to intervijā DB skaidro zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

«Faktiski Satversmes tiesa atzina, ka tie administratori, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, nav pielīdzināmi valsts amatpersonām ar šā gada 1. janvāri, savukārt visi pārējie maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,» secina M. Bunkus. Viņš skaidro, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra Grozījumu Maksātnespējas likumā 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra Grozījumu likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Novicāns: Maksātnespējas administratori publiski ir padarīti par peramajiem zēniem

Māris Ķirsons, 27.08.2018

Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas priekšsēdētājs un maksātnespējas administrators Kaspars Novicāns.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No mantas un naudas atbrīvotiem maksātnespējīgiem subjektiem kreditori nevar un nevarēs atgūt parādus, atgūt vairāk naudas neļaus arī nedz valsts amatpersonas mantijas uzlikšana administratoriem, nedz viņu eksaminēšana, nedz viņu pasludināšana par blēžiem, nedz viņu skaita samazināšana.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas priekšsēdētājs un maksātnespējas administrators Kaspars Novicāns. Viņaprāt, nepareizs situācijas novērtējums ved vēl lielākā purvā, jo ne jau administratori ir tie, kuri maksātnespējīgos uzņēmumus ir padarījuši tukšus, taču daļa politiķu savu neizpratni un neizdarību grib novelt uz citu – administratoru – pleciem, tos vainojot visās nebūšanās.

Kā vērtējat notiekošo maksātnespējas jomā?

Skaļi lozungi un paziņojumi par «vainīgo atrašanu», bez nekāda taustāma rezultāta. Masu psihoze, kuru pastiprināja kāds savulaik Deloitte veikts pētījums par maksātnespējas nozari, ar kura palīdzību sabiedrībai zināmā mērā tendenciozi tika nodota vēsts, ka administratori valstij nodarījuši zaudējums 655 miljonu eiro apmērā. Un šādas situācijas izveidē bez tiesas par vainīgajiem tika pasludināti maksātnespējas administratori. Tajā pašā laikā netika manītas kādas ierosinātas skaļas krimināllietas par tik vērienīgu izzagšanu, ko būtu veicis kāds administrators, jo tā dēvētā Trasta komercbankas lieta jau bija krietni vēlāk. Vairākus gadus Latvijā notiek liela rosība saistībā ar maksātnespējas sfēru. Tiek mainītas normatīvo aktu prasības, tiek izvirzītas citādākas prasības maksātnespējas administratoriem, bet rezultātu no šiem pasākumiem ir ļoti maz. Gluži kā tautas sakāmvārdā: liela brēka, maza vilna. Skumji, bet visi maksātnespējas administratori publiski ir padarīti par «peramajiem zēniem» un vienīgajiem vainīgajiem par to, ka Latvijā neieplūst investīcijas tik, cik gribētos, ka maksātnespējas procesā tiek atgūtas «kapeikas» un kaut ko spēj atgūt nodrošinātie kreditori, bet tukšā paliek nenodrošinātie. Administratoriem valsts uzlika valsts amatpersonas mantiju ar domu, ka nu tik būs uzlabojumi. Diemžēl tādējādi nozari pameta arī daudzi pieredzējuši maksātnespējas procesa administratori, kuri vienlaikus bija arī advokāti. Pasniegts tas tika tā, ka viņi ir blēži, kuri nevēlas iesniegt valsts amatpersonas deklarācijas. Deklarācijas tika ieviestas, lai publiski parādītu, cik nopelna administratori, kaut arī to šodien var redzēt jebkurš, ieejot Maksātnespējas kontroles dienesta mājaslapā, kur ir redzams, cik katrā maksātnespējas procesā saņem katrs administrators. Kāpēc valstij ir vajadzīgas divas paralēlas sistēmas, kur katra no tām prasa zināmus resursus to uzturēšanā? Maksātnespējas kontroles dienestam «iedeva» lielākas pilnvaras administratoru kontrolēšanā. Lai šī iestāde varētu vairāk kontrolēt, tai palielināja finansējumu, kura gada apmērs jau pārsniedz visu administratoru gada laikā saņemto algu summu kopā. Šī iestāde regulāri ziņo par konstatētajiem administratoru pārkāpumiem, bet tiek noklusēts, vai šiem tā saucamajiem daudzajiem pārkāpumiem vispār ir ekonomiska rakstura ietekme uz administrētajiem procesiem. Bieži vien tās ir formāla rakstura kļūdas, bet statistika veidojas. Diemžēl, bet neviena no šīm reformām nesasniedza izvirzīto mērķi – kreditori neatgūst no maksātnespējīgajiem uzņēmumiem vairāk. Kreditori vēlas atgūt vairāk, bet ne jau administratori ir tie vainīgie, kuru dēļ tiek atgūts tik, cik tiek atgūts. Administratorus var ietērpt valsts amatpersonu mantijā, var tiem likt aizpildīt ienākumu deklarācijas kā valsts amatpersonām, var tiem likt reizi divos gados kārtot eksāmenu, taču tik un tā kreditori vairāk naudas nesaņems.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zaudējot ABLV Bank, mēs zaudējam labākos

Sandris Točs, speciāli DB, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kvalifikācijas eksāmenu jūnijā nav nokārtojuši deviņi maksātnespējas administratori

Db.lv, 28.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas administratora kvalifikācijas eksāmenu, kas norisinājās jūnijā, kārtoja 62 administratori, informē Maksātnespējas administrācija.

Eksāmenu sekmīgi nokārtoja 53 administratori, kuri ar Maksātnespējas administrācijas direktora rīkojumu iecelti administratora amatā, savukārt deviņiem administratoriem izbeigta sertifikāta darbība.

Kvalifikācijas eksāmena pirmajā daļā negatīvu vērtējumu saņēma seši administratori, savukārt vienu pirmās daļas darbu eksaminācijas komisija nevērtēja, jo tas tika identificēts. Atbilstoši normatīvajam regulējumam eksaminācijas komisija nevērtē darbu, kurš identificēts, izdarot par to ierakstu darba vērtēšanas lapā. Līdz ar to kopā pirmajā daļā negatīvu vērtējumu saņēma septiņi administratori.

Otrajā daļā negatīvu vērtējumu saņēma seši administratori. Četri administratori saņēma negatīvu vērtējumu gan pirmajā daļā, gan otrajā daļā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Policija pēdējos gados rosinājusi apsūdzēt 50 maksātnespējas administratorus

LETA, 11.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija (VP) kopš 2016.gada saņēmusi vairākus simtus iesniegumu par iespējamām nelikumīgām darbībām maksātnespējas procesu gaitā un kopš tā laika likumsargi prokuratūrai rosinājuši sākt kriminālvajāšanas pret 50 maksātnespējas administratoriem, skaidroja VP.

2016.gadā kriminālvajāšanai VP kopā nosūtīja 16 kriminālprocesus ar 34 epizodēm pret 16 maksātnespējas administratoriem. Policija ierosinājusi sākt kriminālvajāšanu par krāpšanu, piesavināšanos un dokumentu viltošanu.

Pagājušā gadā kriminālvajāšanai VP kopā nosūtīja 16 kriminālprocesus ar 45 epizodēm pret 27 maksātnespējas administratoriem. Policija ierosināja sākt kriminālvajāšanu par piesavināšanos, tiesas nolēmuma neizpildīšanu, patvarību, maksātnespējas procesa kavēšanu, dokumentu viltošanu, izspiešanu organizētā grupā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

2018.gada piecos mēnešos VP kriminālvajāšanai ir nosūtījusi septiņus kriminālprocesus ar 13 epizodēm pret septiņiem maksātnespējas administratoriem par piesavināšanos. Šogad VP sākti četri kriminālprocesi pret maksātnespējas administratoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ar jauno Elektronisko maksātnespējas uzskaites sistēmu cer palielināt jomas caurspīdīgumu

LETA, 02.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) cer palielināt maksātnespējas jomas caurspīdīgumu un atvieglot maksātnespējas procesu uzraudzību, izmantojot jauno Elektronisko maksātnespējas uzskaites sistēmu (EMUS), 2.jūlijā preses konferencē skaidroja Tiesu administrācijas vecākā referente Ieva Zepa.

Viņa norādīja, ka EMUS darbība tika uzsākta 1.jūlijā un tajā lietotāji var iegūt informāciju par maksātnespējas administratoriem, to profesionālo pieredzi, konstatētajiem pārkāpumiem, kā arī viņu darbības rādītājiem. Viņa skaidroja, ka sistēma vēl aizvien tiek izstrādāta un laika gaitā tai tiks pievienotas jaunas funkcionalitātes, piemēram, no nākamā gada 1.janvāra EMUS nodrošinās maksātnespējas administratoru un tiesiskās aizsardzības procesu uzraugošo personu darba vidi.

Savukārt MKD vadītāja pienākumu izpildītāja Baiba Banga medijiem norādīja, ka vēl aizvien turpinās izmeklēšana saistībā ar jūnijā sākumā konstatēto iespējamo iejaukšanos maksātnespējas administratoru rindā. Viņa gan norādīja, ka visticamākais, ka nav notikusi ļaunprātīga iejaukšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visticamāk, nākamās nedēļas Saeimas plenārsēdē tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam būs jāiztur uzticības balsojums – eksāmens – saistībā ar maksātnespējas jomā notiekošo, kas gan esot stipri ielaista kaite

DB aptaujāto uzņēmēju un maksātnespējas pārzinātāju viedokļi par tieslietu ministra amatā ilgdzīvotāja Dzintara Rasnača «atbildības līmeni» atšķiras. Pirmo reizi Dz. Rasnačs par tieslietu ministru kļuva 1995. gada decembrī Andra Šķēles valdībā un, neraugoties uz pārmaiņām Ministru kabineta sastāvā, šo amatu saglabāja arī otrajā Andra Šķēles valdībā un arī sava tā brīža partijas biedra Gundara Krasta vadītajās valdībās. Savukārt pašlaik Dz. Rasnačs tieslietu ministra amatu ieņem kopš 2014. gada novembra, kad tika apstiprināta Laimdotas Straujumas 2. vadītā valdība, un arī pēc tam, kad valdības vadītāja amatā nāca Māris Kučinskis, šo amatu saglabāja. Tieši iespaidīgi ilgā Dz. Rasnača atrašanās tieslietu ministra amatā neļauj visu «nofutbolēt» uz priekšteču kļūdām vai «sarežģīto situāciju», un vēl jo vairāk, ja tie ir bijuši no tā paša politiskā spēka, kurā ir Dz. Rasnačs. Protams, ir viens «bet» – labi iestrādātu sistēmu nav iespējams uzreiz mainīt – salauzt, «taču» ir jautājums, vai izmantotie instrumenti bija pareizākie.Tieslietu ministram Dz. Rasnačam būs jāiztur eksāmens ne tikai attiecībā uz pārmetumiem no politisko opozicionāru – konkurentu – nometnes Saeimā publiski, bet arī no valdību veidojošo partiju frakciju deputātiem ārpus kamerām. To, ka ir neatbildēti jautājumi par maksātnespējas jomā notiekošo – paveikto vai nepaveikto –, liecina arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts. Atbildīgās komisijas deputāti nolēma rakstīt oficiālu vēstuli – pieprasījumu premjeram, jo «saņēmuši atrakstīšanos, nevis atbildes pēc būtības».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakarā ar notiekošo maksātnespējas jomā Saeimas opozīcijas deputāti prasa neuzticības izteikšanu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam

«Lēmuma projekts ir sagatavots un iesniegts Saeimas prezidijam, kas šo lēmumu izskatīšanai parlamentā nevar virzīt ātrāk kā piecu dienu un ne vēlāk kā 10 dienu laikā no tā iesniegšanas brīža,» uz jautājumu, kad var gaidīt šī lēmuma projekta izskatīšanu, atbild idejas autors, Saeimas deputāts Romāns Mežeckis. Viņš prognozē, ka šis lēmuma projekts varētu tikt izskatīts nākamās nedēļas Saeimas plenārsēdē. «Prognozēju, ka bez tiem 16 Saeimas deputātiem, kuri parakstīja neuzticības izteikšanu pašreizējam tieslietu ministram, vēl vismaz tikpat par to iestāsies,» tā uz jautājumu, cik lielu parlamentāriešu atbalstu varētu gūt attiecīgais balsojums, atbild R. Mežeckis. Viņš piemetina, ka neapmierinātība ar notiekošo maksātnespējas jomā ir ne tikai opozīcijā, bet arī valdību veidojošo partiju Saeimas frakcijās. Interesanti, ka «savs» Dz. Rasnača demisijas pieprasījums ir arī Saeimas Latvijas Reģionu apvienības frakcijai, kura savākusi 10 deputātu parakstus. Dz. Rasnačam tiek inkriminēta vāja maksātnespējas sistēmas uzraudzība, stratēģiska redzējuma neesamība ne tikai par maksātnespējas nozares attīstību un sakārtošanu, bet arī par tieslietu jomu kopumā. Pamatojumā norādīts, ka maksātnespējas administratori kļūst par ēnu ekonomikas miljonāriem. Maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavība gaišā dienas laikā saistībā ar profesionālo pienākumu pildīšanu ir pierādījums tam, ka maksātnespējas procesos un sistēmā nav kārtības. Daļā no maksātnespējas procesiem valda citi likumi un kārtība, tikai ne tā, kas noteikta Latvijas normatīvajos aktos. Reizēm maksātnespējas procesos valda administrators ar paša noteiktu kārtību, zemisku vērtību sistēmu un normālā sabiedrībā krimināli sodāmām darbībām. Tādējādi arī uz tiem maksātnespējas administratoriem, kuri godīgi veic savu darbu, tiek mesta ēna, tā diskreditējot visu profesiju un iedragājot sabiedrības uzticēšanos tieslietu sistēmai kopumā. Savukārt, komentējot demisijas pieprasījumu, Rasnačs ar preses sekretāra Andra Vitenburga starpniecību aģentūrai LETA norādījis, ka «tā būs lieliska iespēja publiski informēt Saeimu un plašāku sabiedrību par īstenotajām reformām un vēl darāmajiem darbiem maksātnespējas procesa kontroles sistēmas nodrošināšanā».

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Vienotības Prudentija un administratori Liepājas Metalurgā

Sandris Točs, speciāli DB, 08.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā mēs pazaudējām Liepājas Metalurgu? Tā taču bija vienīgā metalurģijas rūpnīca visās trijās Baltijas valstīs! Rūpnīca, kas darbojās kopš 1882.gada. Uz apstāšanās brīdi tajā strādāja ap 2000 strādnieku, bet ar rūpnīcas darbu bija saistīti 15 000 cilvēku jeb gandrīz 40% no Liepājas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Liepājas Metalurgs bija pārdzīvojis 90. gadu sabrukumu, privatizāciju, bija pārvarējis arī dziļo pasaules ekonomisko krīzi, sekmīgi attīstījās un modernizējās – tam bija ļoti modernas iekārtas.

Jā, Liepājas Metalurgs bija dabūjis daudz kritizēto valdības galvojumu 112 miljonu latu apmērā, bet vai kāda saprātīga valsts pēc 2008.gada pasaules krīzes neatbalstīja savu ekonomiku? Kas pielika punktu Liepājas Metalurgam - rūpnīcai, kas bija pārdzīvojusi divus pasaules karus, okupācijas un revolūcijas? OIK un maksātnespējas administratori.

Par ko pirms maksātnespējas sūdzējās uzņēmuma vadība? Lasām ziņas! Uzņēmuma galvenā ekonomiste Benita Imbovica saka, ka augošais OIK maksājums uzņēmumu «tiešām ved uz bankrotu», tāpēc tiek nolemts samaksāt nevis Latvenergo, bet piegādātājiem. Liepājas Metalurga valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs informē, ka laikā no 2008. līdz 2012.gadam kopumā OIK veidā samaksāti 10,9 miljoni latu, bet vienā pašā 2013.gadā uzņēmumam būs jāmaksā vairāk nekā deviņi miljoni latu! Lielbritānijā OIK bruto pievienotajā vērtībā tērauda ražotājam veido 1,7%, Latvijā - 9,7%. Tika prognozēts, ka 2015.gadā OIK ietekme tērauda ražotājiem pēc šī rādītāja Latvijā pieaugs līdz 43%, kamēr Lielbritānijā - līdz 3,7%. Tieši elektrības izmaksas, kas ir viena svarīgākajām pozīcijām tērauda produkcijas pašizmaksā, bija tās, kas galu galā padarīja Latvijas uzņēmumu konkurētnespējīgu. Vai Latvijas valdība šo problēmu atrisināja? Nē, valdība solīja risināt OIK jautājumu, taču to neizdarīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdzēsta cilvēka dzīvība vienmēr ir smagi. Rakstot par maksātnespējas administratoru mafiju, kura, iespējams, plāno nolaupīt 400 miljonus eiro, neļaujot ABLV Bank pašlikvidēties, bet novedot to līdz maksātnespējai, biju plānojis atsevišķu rakstu veltīt arī Mārtiņam Bunkus. Nedomāju, ka tas notiks pēc nāves.

Augstas valsts amatpersonas viena pēc otras tagad dzied dziesmu par 90.-to gadu nepieļaušanu un sola rīkoties. Domāju, ja tiesībsargājošās iestādes būtu uzdevumu augstumos, Mārtiņš Bunkus varbūt tagad sēdētu cietumā, taču, ļoti iespējams, būtu palicis dzīvs. Taču, redziet, aiz restēm tad varbūt būtu jānonāk arī vienai otrai valsts amatpersonai, jo bez politiskā «jumta» maksātnespējas administratoru mafija ar savu reketu nodarboties nevarētu. Tā nevarētu darboties bez partijām, kas ietilpst valdības koalīcijā un tiek dēvētas par maksātnespējas administratoru «jumtu», ko nereti dzird par Lūša un Parādnieka Nacionālo apvienību, kura pat nekautrējoties šantažēt koalīcijas partnerus, ja vajag izbīdīt kādu administratoru «štelli». Tā nevarētu darboties arī bez «jumta» tiesībsargājošajās iestādēs un Vienotībā, kuras ilggadējs ziedotājs jau no Jaunā laika laikiem bija M.Bunkus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) veikusi divas kratīšanas bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda dzīvesvietā, aģentūrai LETA pastāstīja Sprūda advokāts, Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.

Sprūdam pēc tiesas atteikuma piemērot viņam apcietinājumu citi drošības līdzekļi nav noteikti. Lai arī Valsts policija jau vakar oficiāli aģentūrai LETA apliecināja, ka tiesas lēmumu pārsūdzēs, advokāts pieļāva, ka līdz sūdzības izskatīšanai tiesā policija tomēr var piemērot ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli.

Tiesas ceturtdienas lēmuma argumentācija advokātam vēl nebija pieejama. Advokāts apliecināja, ka policija veica kratīšanas Sprūda deklarētajās un faktiskajās dzīvesvietās, taču advokāts nevarot komentēt, vai izņemti kādi priekšmeti.

Lai arī Valsts policija paziņojumā presei rakstīja, ka starp 24.aprīlī četriem aizturētajiem ir bijušie un esošie maksātnespējas administratori un advokāti, Rozenbergs norādīja, ka Zvērinātu advokātu padomei Valsts policija nekādu oficiālu informāciju nav sniegusi, kurš no četrotnes ir advokāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Santīmu nekrāsi, pie lata netiksi – savulaik vēstīja liels Latvijas Krājbankas plakāts, man liekas, Lāčplēša un Gogoļa ielas stūrī. Tagad vairs nav ne santīmu, ne latu, ne Latvijas Krājbankas. Kamēr taupītājs, komponists Raimonds Pauls, latu vietā ir saņēmis «pigu», tikmēr advokāts Romualds Vonsovičs no Krājbankas maksātnespējas administrācijas procesiem ir izcēlis lielu «piķi». Krājbankas «taupītāji» kasa pakausi, prātojot, kurā «zeķē» no šādām bankām ir prātīgāk slēpt «trešo pensiju līmeni», bet «laupītāji» daudz nedomā. Latvijas Krājbankas bijušais klients Raimonds Pauls ir apzagts, bet Latvijas Krājbankas bijušais prezidents Mārtiņš Bondars dodas politikā.

Kur? Latgalē. Varbūt bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Mārtiņš Bondars ne pārāk augstu vērtē Latgales iedzīvotājus? Dažkārt rīdziniekam ir novērots tāds netikums uzskatīt, ka cilvēki simts kilometrus no Rīgas neko nesaprot. Pieļauju, ka Mārtiņš Bondars domā, ka cilvēki Latgalē, iespējams, pat nezina, ka tāda Latvijas Krājbanka vairs neeksistē.

Galu galā tā ir banka, kas Latvijā ir bijusi tikpat ilgi, cik šeit ir bijusi Latvijas valsts! Jau Kārļa Ulmaņa pirmā pagaidu valdība 1919. gadā izdeva rīkojumu par Latvijas Valsts Krājkases dibināšanu. Visiem zināmā Krājkase – kā Laima un kā Metalurgs – darbojās pat padomju okupācijas laikā. Tiešām ir grūti noticēt, ka mūsu Latvijas Krājbankas vairs nav. Bet politiķi, cilvēki, kas ir tieši vainīgi pie viena no Latvijas simboliem iznīcināšanas, ne tikai neuzņemas atbildību, ne tikai nenožēlo notikušo, bet mierīgi dodas politikā, domājot, ka viss jau ir aizmirsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sprūdu un vēl desmit personas tiesās par izspiešanu, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un citām apsūdzībām

LETA, 28.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prokuratūra ir nodevusi tiesai krimināllietu, kurā par finanšu noziegumiem apsūdzētas 11 personas, tostarp, bijušie maksātnespējas administratori Māris Sprūds un Ilmārs Krūms, kā arī uzņēmēji, bijušais politiķis un tiesnese.

Personas apsūdzētas par izspiešanu organizētā grupā, piesavināšanos un pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu divu uzņēmumu maksātnespējas procesu laikā, nolaidību un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā, ja tas izdarīts organizētā grupā. Tāpat pret divām juridiskajām personām sākti procesi par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu.

Kopumā personas sauktas pie kriminālatbildības par deviņu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu vai to izdarīšanas atbalstīšanu, aģentūru LETA informēja prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Pirmstiesas izmeklēšanā tika apvienoti divi kriminālprocesi un prokurori sadarbībā ar Valsts policiju un Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbiniekiem veikušas daudzas izmeklēšanas darbības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šovakar nolēma nepiemērot apcietinājumu bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam, kurš kopā ar trīs citiem cilvēkiem tiek turēts aizdomās krāpšanā.

Jau ziņots, ka Valsts policija (VP) aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem maksātnespējas procesa laikā aizturējusi četras personas, tostarp jau citā kriminālprocesā apsūdzētā statusā esošo bijušo maksātnespējas administratoru Sprūdu un kādreizējo Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru un maksātnespējas administratoru Aigaru Lūsi, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

VP, neminot personu vārdus, aģentūru LETA informēja, ka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) darbinieki, veicot virkni procesuālo darbību iepriekš sāktajā kriminālprocesā par noziedzīgiem nodarījumiem, kas veikti maksātnespējīga uzņēmuma administrēšanas laikā, un kuru izdarīšanas rezultātā cietušajām personām nodarīti zaudējumi lielā apmērā, 24.aprīlī aizturējuši četras personas, kuru vidū ir bijušie un esošie maksātnespējas administratori un advokāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas universālveikals Stockmann pagājušo gadu pabeidzis ar peļņu un apgrozījuma pieaugumu par 4%

Šogad uzņēmums sācis strādāt ar jaunu biznesa modeli, noslēdzot pirmo koncesijas līgumu ar labi zināmu zīmolu Hugo Boss, kas ļaus saņemt piegādes tieši no ražotāja, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas universālveikala direktore Dace Goldmane atklāj, ka saskaņā ar kompānijas veikto aptauju lielākā daļa jeb 60% klientu izvēlas Stockmann tāpēc, ka tā sortiments ir unikāls, bet 75% atzīst, ka apkalpošana ir tāda, ko nevar saņemt nekur citur Rīgā. «Un mēs būvējam biznesu uz to, ka veikala visās nodaļās kvalitātes prasības ir vienādas, apkalpošana būs vienāda. Ideāli, ja pārdevējs jau pasaka priekšā klientam, ko vēl vajadzētu,» tā direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

ABLV – likvidācija, Swedbank – prēmija

Sandris Točs, speciāli DB, 02.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc atlaišanas zviedru Swedbank prezidente Birgita Bonnesena saņems aptuveni divus miljonus eiro lielu prēmiju. Līdzīgi kā pagājušajā gadā ABLV Bank, tā šogad Swedbank skar ar aizdomām par naudas atmazgāšanu saistīti pārmetumi.

ABLV Bank īpašnieki skandāla rezultātā bija spiesti aizvērt savu banku un ar milzīgām pūlēm panāca tiesības vismaz pašlikvidēties, nevis tikt likvidētiem politiski ieceltu maksātnespējas administratoru vadībā. Swedbank gadījumā no darba tika atbrīvota bankas vadība, pirkstu pakratīja zviedru finanšu ministrs, bet beigās bankas vadītāja dabūja prēmiju. Latvija un Zviedrija – divas valstis, divas atšķirīgas pieejas valsts interesēm, biznesa interesēm un tiesiskumam.

Pagājušā gada 13. februārī izskanēja ASV FinCen paziņojums, par kuru Latvijas valdība tika informēta tikai stundu iepriekš. Šis paziņojums aizsāka procesu, kas beidzās ar ABLV Bank pašlikvidāciju. Šogad FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš ir paziņojis, ka viņa mērķis ir panākt, lai 13. februāra FinCen paziņojums tiktu atsaukts, un ka Latvijas finanšu regulators pie tā strādā. Latvijas valdībai Putniņa aktivitātes acīmredzami nepatīk. Steidzami tiek virzītas izmaiņas likumdošanā, lai Putniņu un FKTK padomi varētu atsaukt pirms termiņa. Nerunājot par to, ka valdībā būtu kaut mazākā mērā vērojamas rūpes par Latvijas ekonomiskajām interesēm. Praktiski uzreiz pēc FinCen paziņojuma Latvijas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola sāka uzturēt viedokli, ka «tāda» banka mums vispār nav vajadzīga. Tika dots skaidrs politisks signāls citām bankām – likvidējiet nerezidentu noguldījumus savās bankās, ja nē, jūs sagaida tāds pats liktenis kā ABLV Bank. Kāpēc? Tāpēc, ka onkulis teica. Nekādu nacionālo interešu pelnīt mums nav, mums ir viena interese – ievērot ārvalstu rekomendācijas. Tādi ir signāli, ko dod Latvijas valdība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Policija par noziegumiem maksātnespējas procesā aizturējusi Māri Sprūdu

LETA, 26.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija (VP) aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem maksātnespējas procesa laikā aizturējusi četras personas, tostarp jau apsūdzētā statusā bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

VP neminot personu vārdus aģentūru LETA informēja, ka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) darbinieki, veicot virkni procesuālo darbību iepriekš sāktajā kriminālprocesā par noziedzīgiem nodarījumiem, kas veikti maksātnespējīga uzņēmuma administrēšanas laikā un kuru izdarīšanas rezultātā cietušajām personām nodarīti zaudējumi lielā apmērā, 24. aprīlī aizturējuši četras personas, kuru vidū ir bijušie un esošie maksātnespējas administratori un advokāti.

Kopumā desmit kratīšanu laikā izņemti dokumenti, elektroniskie datu nesēji un citi pierādījumi.

Aizturēšanas veiktas agrāk sāktā kriminālprocesā, kas tiek izmeklēts pēc Krimināllikuma 177. panta trešās daļas, 215. panta otrās daļas un 196. panta otrās daļas. Kriminālprocess pašlaik ir ENAP lietvedībā. Aģentūrai LETA zināms, ka kriminālprocess varētu būt sākts jau pirms vairākiem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa izbeigusi gaļas pārstrādes uzņēmuma SIA «Ramatas» maksātnespējas procesu, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Maksātnespējas process izbeigts šā gada 15.jūnijā saistībā ar kreditoru prasījumu segšanas plāna izpildīšanu.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas rīcībā nebija ziņu par to, vai uzņēmums atsācis saimniecisko darbību. Savukārt ar uzņēmuma pārstāvjiem vai uzņēmuma maksātnespējas administratori Ievu Broku aģentūrai LETA neizdevās sazināties.

Saskaņā ar informāciju «Firmas.lv» SIA «Ramatas» juridiskā adrese ir Granīta iela 10, Rīga. Kompānija Komercreģistrā ierakstīta 2009.gada 3.novembrī. «Ramatas» apmaksātais pamatkapitāls ir 2842 eiro.

Jau ziņots, ka ar maksātnespējas pieteikumu gaļas pārstrādes uzņēmumam SIA «Ramatas» tiesā pērn vērsās SIA «Valdori». Maksātnespējas procesa lieta ierosināta 2017.gada 7.martā, bet maksātnespējas process tika pasludināts 2017.gada 21.martā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Putniņam aizdomas par maksātnespējas administratoru ieinteresētību ABLV Bank likvidācijā

LETA, 27.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājam Pēteram Putniņam radušās aizdomas par maksātnespējas administratoru ieinteresētību «ABLV Bank» likvidācijā, trešdien intervijā «Delfi TV ar Jāni Domburu» sacīja Putniņš.

«Es vienmēr sev esmu uzdevis jautājumu - vai mūsu stratēģisko partneru cīņu ar naudas atmazgāšanu nav »apseglojuši« kādi cilvēki, kas atsevišķās situācijās vēlas izmantot naudas atmazgāšanas apkarošanas karogu, lai panāktu kādus savus mērķus,» sacīja Purniņš.

FKTK vadītājs norādīja, ka dažreiz šādas aizdomas rodas. «Ja es nespēju izskaidrot kaut kādu oponentu loģiku, vai, ja es redzu, ka kavējas kādi procesi, man rodas jautājums - ko tad jūs gribat?,» teica Putniņš.

Sīkāk savas aizdomas Putniņš neatklāja, vien norādīja, ka tās radušās tad, kad atklātībā nākusi informācija par notikumiem 2018.gada pavasarī un vasarā, kad «maksātnespējas aprindās zināmi cilvēki mēģinājuši starptautiskās aprindās kaut ko lobēt un citu valstu vēstniecībās piespiest komisiju pieņemt lēmumus».

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Sākas cīņa pret maksātnespējas administratoru mafiju

Sandris Točs, speciāli DB, 23.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāts Romāns Mežeckis ir vērsies ar iesniegumu KNAB, kurā lūdz pārbaudīt laikraksta «Dienas Bizness» 21. maija publikācijā «Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus» pausto informāciju par valsts institūciju pārstāvju rīcības prettiesiskumu

Tāpat viņš ir lūdzis noskaidrot, vai valsts amatpersonas ar savu darbību vai bezdarbību nav rīkojušās tādu ekonomisku grupu interesēs, kas ir ieinteresētas ABLV Bank novešanā līdz maksātnespējai. Savukārt Saeimas Budžeta komisija skata likumprojektu, kas skar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes ievēlēšanu, kuru premjers raksturoja kā «bīstamu un aizdomīgu». 12. Saeimas deputāts Romāns Mežeckis skaidro, kāpēc nolēmis vērsties pie KNAB.

Romāns Mežeckis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Premjers Māris Kučinskis Rīta Panorāmā izteicās, ka «sliktākais, kas varētu būt, būtu ABLV Bank maksātnespējas ierosināšana citādā veidā». Premjers paziņoja, ka ir nolēmis vērsties pie koalīcijas partijām, prasot apturēt likuma izmaiņas, kas ļautu Saeimai lemt par visu FKTK padomes locekļu apstiprināšanu un atlaišanu, un piedāvātās izmaiņas viņam šķiet stipri «nesagatavotas un bīstamas». Iepriekš pirmdienas intervijā «Dienas Biznesam» bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds tieši tās raksturoja kā spiediena instrumentu uz FKTK. Kā jūs vērtējat šo premjera soli?

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Rasmusens izglābj PNB Banku. Kas glābs pārējās?

Sandris Točs, speciāli DB, 09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens izglābj PNB Banku (bijušo Norvik Banku), kuras padomes loceklis viņš ir. Kas glābs pārējās? Šāds jautājums rodas, redzot valdības ieplānotās pārmaiņas banku uzraudzībā, kas faktiski nozīmē FKTK pakļaušanu politiskajam tirgum.

Vai nav skaidrs, kāpēc premjera padomnieks Imants Parādnieks, sēžot Saeimas komisijā, pēta vīriešu modi? Parādniekam līdz rudenim nav īsti ko darīt. Tikai rudenī sāksies īstais darbiņš, kad ir paredzēts «nomest» FKTK esošo vadību, lai varētu «ķerties pie lietas». Kādas lietas? Ne jau nu demogrāfijas jautājumiem, bet bankām! Oficiāli Parādnieks gan ir premjera padomnieks demogrāfijas jautājumos. Taču atcerēsimies, ka tieši deputāts Imants Parādnieks pagājušogad bija autors FKTK likuma grozījumiem, kas paredzēja, ka visus tās locekļus ieceļ Saeima.

«Mēģinājums uzlabot banku pārraudzību vai lobēt maksātnespējas administratoru intereses?» – šādu jautājumu toreiz uzdeva arī sabiedriskās televīzijas ziņu dienests. Premjers Kučinskis, atsaucoties uz ASV lūgumu, šo grozījumu virzību lūdza atlikt. Zīmīgi, ka tagad šādus pašus grozījumus virza Kariņa valdība, kurā Parādnieks ir premjera padomnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 44 maksātnespējas procesiem, kurus pārbaudīja Tieslietu padomes izveidota ekspertu komisija, 12 gadījumos tika atklāti būtiski pārkāpumi, šī iemesla dēļ komisijas ziņojums tiks nodots Ģenerālprokuratūrai, šodien notikušajā Tieslietu padomes sēdē pauda Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.

AT Civillietu departamenta tiesnesis Aigars Strupišs norādīja, ka visbiežākie pārkāpumi šajās lietās bija visu lietas materiālu un pierādījumu nepārbaudīšana, piemēram, nepārbaudot parādnieka darījumus - vai īsi pirms maksātnespējas pieteikšanas parādnieks nav atdāvinājis vai pārdevis savus īpašumus. Strupišs izcēla trīs lietas, kurās, viņaprāt, ir saskatāmi tādi pārkāpumi, ko nevar skaidrot ar dažādu likumu interpretāciju vai kompetences trūkumu.

Strupišs uzsvēra, ka gandrīz 40 no 44 lietām, kas tika apskatītas ekspertu komisijā, AT pēc protesta saņemšanas bija atcēlusi pirmās instances tiesas tiesneša lēmumu. Viņš norādīja, ka šis fakts pierāda, ka tiesu sistēmā lielākā daļā gadījumu tiek galā ar problēmām maksātnespējas jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas procesa administratoru kvalifikācijas eksāmenu, kas norisinājās 2019. gada 18. decembrī, sekmīgi nokārtojuši visi 25 administratori, kas to veica, informē Maksātnespējas kontroles dienestā.

Līdz ar to ar Maksātnespējas kontroles dienesta direktora lēmumu šiem administratoriem pagarināts administratora amata apliecības derīguma termiņš.

Atbilstoši normatīvajam regulējumam kvalifikācijas eksāmens sastāvēja no rakstveida teorētisko zināšanu pārbaudes (pirmā daļa) un rakstveida praktiskā uzdevuma (kāzusa) risināšanas (otrā daļa). Kvalifikācijas eksāmena darbus vērtēja eksaminācijas komisija. Kvalifikācijas eksāmens ir nokārtots, ja administrators eksāmena pirmajā daļā un otrajā daļā saņem vērtējumu, kas ir vienāds vai augstāks par sešiem punktiem. Ja administrators kādā no kvalifikācijas eksāmena daļām saņem vērtējumu, kas ir zemāks par sešiem punktiem, eksāmens nav nokārtots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alumīnija konstrukciju, logu un durvju izgatavotājam un pārdevējam SIA «Alumax Group» pasludināts maksātnespējas process un pirmdien, 26.martā, par uzņēmuma maksātnespējas administratori iecelta Kristīne Vikle, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Lēmumu par maksātnespējas procesa pasludināšanu Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa pieņēma 22.martā.

Ar pieteikumu par SIA «Alumax Group» maksātnespējas procesa pasludināšanu 2017.gada novembrī tiesā vērsās SIA «Ātrais torņu serviss». Starp uzņēmumu un SIA «Alumax Group» 2013.gada jūnijā tika noslēgts nomas sadarbības līgums, saskaņā ar kuru uzņēmums SIA «Alumax Group» nodeva alumīnija torņus un elektriskos šķērveida pacēlājus.

SIA «Ātrais torņu serviss» bija izrakstījusi SIA «Alumax Group» rēķinus par kopējo summu 22,7 tūkstoši eiro, ko SIA «Alumax Group» nav apmaksājusi. SIA «Ātrais torņu serviss» 2017.gada 23.oktobrī brīdnāja SIA «Alumax Group» par saistību labprātīgu izpildīšanu un maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu tiesā. SIA «Alumax Group» parādu nav atmaksājusi un pamatotus iebildumus nav cēlusi.

Komentāri

Pievienot komentāru