Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai. Laikraksts Diena iepriekš jau aprakstīja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad uzmanības centrā nelegālās imigrācijas ierocis, kuru arī ne bez Lukašenko ziņas izmantoja gan pret Latviju, gan Lietuvu un Poliju, pērn novembrī izraisot ļoti saspīlētu situāciju uz Baltkrievijas–Polijas robežas.

Baltkrievijas acīmredzami mākslīgi veidotā migrantu krīze 2021. gada nogalē kļuva par neatņemamu mediju dienaskārtības sastāvdaļu. Notikumi, kas norisinājušies uz Baltkrievijas robežas un kur klātesoši bija tūkstošiem spēka struktūru pārstāvju, nav klasificējami kā klasisks militārs konflikts, lai arī brīžiem šķita, ka tas teju sāksies. Pietiks ar apzīmējumu "hibrīdagresija".

Lasi arī:

Kā Baltkrievija kļuva par cigarešu kontrabandas centru 

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu...

Kā iepatikties Lukašenko. Neaizskaramais oligarhs Topuzidis 

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa,...

Pāvela Topuzida biznesa īpatnības: turpinājums 

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot...

Šī krīze, kura migrantus pārvērtusi par instrumentu dažnedažādu mērķu sasniegšanai, vienlaikus eksportējot koronavīrusu uz Eiropas Savienību, spilgti izgaismo arī vienu no šo hibrīdagresiju provocējušajām dimensijām, proti, ekonomiskos un biznesa ieguvumus, kā arī zaudējumus. Finanšu pasaules mūžīgais jautājums "kam tasizdevīgi?" īsti vietā, aplūkojot Tuvo Austrumu migrantu tranzītu caur Baltkrieviju.

Mucai spunde vaļā

2021. gada pavasarī uz pasliktinošos attiecību ar Baltkrieviju fona Lietuva vērš uzmanību uz pieaugošo nelegālo migrantu straumi, kas valstī ieplūst pāri Baltkrievijas robežai. Visa 2020. gada laikā Lietuvā aiztur tikai 81 nelegāli, bet līdz 2021. gada aprīlim – jau pavisam 90.Par atskaites punktu, kas mucai atrāvis spundi vaļā, tradicionāli tiek minēta 2021. gada 24. maijā notikusī Ryanair lidmašīnas, uz kuras borta atradās opozīcijas žurnālists Romāns Protasevičs, piespiedu nosēdināšana Minskas lidostā. A. Lukašenko apvainojas par šim notikumam sekojušo Rietumu sektorālo sankciju paketi un paziņo, ka pārtrauks kontrolēt nelegālo migrantu plūsmu. 26. maijā viņš apsola Eiropu pārpludināt ar migrantiem.22. jūnijā sakot runu Brestas cietoksnī saistībā ar 80. gadadienu, kopš trešā reiha karaspēks šķērsoja PSRS robežu, A. Lukašenko skaidri akcentē, ka migrantu plūsmas ir atriebība Rietumiem par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju: "Uz Lietuvu, Latviju un Poliju metās nelegālo migrantu tūkstoši un tūkstoši. Viņi [kolektīvie Rietumi] mums prasa sevi aizsargāt pret kontrabandu, pret narkotikām (..) Mēs tērēsim simtiem miljonu dolāru gadā, tāpat kā agrāk, lai aizstāvētu jūsu ģeopolitiskās intereses?"

Šā izteikuma detaļu patiesumu apšauba baltkrievu Nacionālās antikrīzes pārvaldes līderis Pāvels Latuško: "Valsts robeža tika uzlabota, lielā mērā pateicoties ES, kā arī Krievijas palīdzībai. Es to saku kā bijušais Baltkrievijas sūtnis Polijā, kurš ņēmis dalību lielākās daļas uz Polijas robežas esošo caurlaides punktu organizēšanā. Es zinu, no kādiem avotiem tie tika finansēti, par kādu naudu tika pirktas iekārtas, tehnika. Resursi tika gūti, pateicoties Frontex.

"Plašas nelegālo migrantu plūsmas caur Baltkrieviju uz ES nav novērotas pat lielās tautu staigāšanas laikā 2015.– 2016. gadā un tādas it kā nevar būt principā. ES austrumu spārnā gandrīz neviens ko tādu nav arī prognozējis. Saskaņā ar Frontex statistiku pēdējos 10 gados maksimālais ES austrumu robežu šķērsojušo nelegālo imigrantu skaits nav pārsniedzis 280 cilvēku mēnesī. Visaugstākie rādītāji attiecināmi uz 2015. gadu, kad Eiropa uzņēma vairāk nekā miljonu migrantu, galvenokārt no Sīrijas un Irākas.

Slepenā operācija Slūžas

Tomēr A. Lukašenko samelojas ne vien attiecībā uz detaļām, bet arī būtību – nelegāļu straume ES virzienā paplašinājās vēl pirms Ryanair lidmašīnas nosēdināšanas. Zināma, kaut arī neliela un slepenībā turēta pieredze Tuvo Austrumu migrantu nosūtīšanai uz ES Baltkrievijai jau eksistēja, un A. Lukašenko nevarēja nezināt, ka šis maršruts jau aprobēts.

Baltkrievija vienmēr bijusi tranzīta valsts. Migranti no Afganistānas, Pakistānas un citām Āzijas valstīm nereti nokļuva tās teritorijā. Cīņas ar organizēto noziedzību un korupciju Galvenās pārvaldes (CONKGP) Trešā nodaļa, ko vadījis Aleksandrs Azarovs, ķēra nevis migrantus, bet gan starptautisko noziedzīgo grupējumu dalībniekus, kuri veidoja plūsmu.

Baltkrievijas robeža patiesībā izsenis nav bijusi aiz atslēgas. Valsts drošības komiteja (VDK) regulāri īstenoja operāciju Slūžas, tīmekļa vietnes Ukr.net žurnālistam pastāsta A. Azarovs: "Tādas operācijas notika, lai vara nopelnītu naudu. Kad Valsts robežas komitejas struktūrvienību OSAM vadīja Terteļs, VDK pašreizējā priekšsēdētāja brālis, šī operācija tika plaši īstenota. OSAM darbinieki ieveda nelegāļus un sūtīja pāri robežai. Viņi taču zina situāciju uz robežas, vienību pārvietošanās shēmas. Un ņēma par to naudu, kas nonāca pie varas esošo kabatās. "OSAM ir atsevišķs pusslepens aktīvo pasākumu dienests ar neierobežotām pilnvarām, kas darbojas visā Baltkrievijas teritorijā un pakļaujas vienīgi A. Lukašenko.

Šajā specnodaļā dienējuši arī A. Lukašenko dēli Viktors un Dmitrijs. V. Lukašenko savulaik bija arī Baltkrievijas Drošības padomes loceklis, tagad viņš ir rezerves ģenerālmajors. Nauda, ko elites specnodaļas OSAM virsnieki saņēma par nelegālo migrantu plūsmas organizēšanu, tika nopelnīta absolūti nelegālā veidā, akcentē A. Azarovs.

"Nelegāļi pēc iebraukšanas Baltkrievijā maksāja naudu. Tas bija fiksēts, CONKGP bija operatīvās uzskaites lietas, ko pēc tam savāca VDK – un vēlāk šīs lietas pazuda. Šī bija nelegāļu pārsūtīšanas oficiālā valsts politika. Un tagad, kā es saprotu, šī operācija Slūžas atsākusies. Taču daudz pastāvīgākā mērogā," komentē A. Azarovs.

Atstrādāta shēma

Pēc A. Lukašenko skaļajiem izteikumiem Viļņa sāk fiksēt strauju nelegāļu skaita pieaugumu: jūlija sākumā viņu skaits sasniedz ap 800, augustā – jau vairāk nekā 4000 (1. augustā aizturēts rekordskaits – 289).

Vēl gada sākumā 768 kilometru garās Baltkrievijas– Lietuvas robežas infrastruktūra kā tāda praktiski neeksistē, tā ir izteikti caurumaina. Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite maija beigās precizē, ka videonovērošanas sistēma aptver mazāk nekā 40% no šīs robežas, un, lai situāciju uzlabotu, nepieciešami divi gadi un 38 miljoni eiro. Jūnija beigās A. Bilotaite portālam Delfi.lt paziņo: "Nelegālā migrācija no Baltkrievijas uz Lietuvu – organizēts un pelnošs bizness, kurā iesaistīti baltkrievu ierēdņi un virsnieki."

Vasarā Irākas iedzīvotājs uz anonimitātes principa pastāsta medijprojektam Reform.by, ka A. Lukašenko teikto, ka Baltkrievija pārtrauc aizšķērsot migrantu plūsmas, vairākas dienas pēc kārtas translējusi Irākas televīzija. Par Baltkrieviju plašāk sākuši vēstīt arī citi Irākas plašsaziņas līdzekļi, kas seko līdzi migrācijas tēmai. Līdztekus tam informācija par iespējām caur Baltkrieviju nonākt Lietuvā sāk iekarot savu vietu dārknetā. Simtiem analoģisku piedāvājumu parādās WhatsApp, reģionā vispopulārākajā saziņas vietnē. Ceļojumu biroju reklāmas ar izcenojumiem un prasībām klientiem izraibina Instagram.

Viens pēc otra savairojas sociālo tīklu kanāli ar tūkstošos mērāmu auditoriju, kur var saņemt padomus, kā šķērsot Baltkrievijas robežu. Tajos publicē pavadoņu kontaktus un ērtas vietas robežas pāriešanai, iesaka, kā ģērbties un ko ņemt līdzi. Dažās sarakstes grupās piedāvā izgatavot viltotus dokumentus, tostarp ES valstu pases, piemēram, par 2400 ASV dolāriem.

Pēkšņi ceļu uz ES caur Baltkrieviju Irākā un Tuvajos Austrumos sāk uzskatīt par visātrāko un drošāko, secina lietuviešu portāls 15min.lt, pieminot, ka par nokļūšanu ES pār Baltkrievijas–Lietuvas robežu tiek prasīti 5–15 tūkstoši eiro. Salīdzinājumam 2021. gada vasarā nelegāla iekļūšana Eiropā pāri Egejas jūrai izmaksā 8–9 tūkstošus dolāru, caur Balkāniem – astoņus tūkstošus eiro, savukārt pāri Vidusjūrai – 3–5 tūkstošus eiro. Par parastu tūrisma ceļojumu no Irākas uz Baltkrieviju saskaņā ar Reform.by sniegto informāciju ceļojumu biroji prasa 500–1500 dolāru. Vasarā, pateicoties ievērojamam pieprasījuma pieaugumam, šādas tūres cena jau ievērojami kritusies.

Ieceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Minskā drīz kļūst par jauniem acu tīksmināšanas objektiem, kas raisa lielāku interesi nekā pilsētas arhitektūra, secina ziņu aģentūra Lenta.ru. Lai arī 2021. gada vasarā Baltkrievijas galvaspilsētā gandrīz neparādās ierastie tūristi, Minskas un Grodņas hoteļus līdztekus migrantiem palīdz pārpildīt arī žurnālisti, kuri filmē un fotografē nelegāļus. Migrantu plūsmu var uzskatīt par lielu, lai arī pārsvarā neformālu ekonomikas sektoru, kura izaugsmi nodrošina pat plašsaziņas līdzekļi.

Pateicoties Baltkrievijai, 2021. gadā otro elpu guvis pārrobežu bizness ar migrantiem, kas krāšņi uzplauka 2015.–2016. gadā. Attiecībā uz šo laikposmu Eiropols secinājis, ka vairāk nekā 90% Eiropā ieceļojušo migrantu izmantojuši kriminālās pasaules atbalstu. Lielākā daļa no viņiem par šiem pakalpojumiem maksājusi 3,2–6,5 tūkstošus dolāru. Piemēram, ceļojuma paketes, kurā iekļauti pārlidojumi no Turcijas uz Lībiju un pēc tam no Lībijas uz Itāliju, cena ir 3700 dolāru. Pārvešanas pāri Vidusjūrai neoficiālās izmaksas: pieaugušajiem – 1000 dolāru, bērniem – 500. Rezultātā šī starptautiskā biznesa apgrozījums sastādīja 5–6 miljardus dolāru, tajā iesaistījās vairāk nekā 100 valstu pilsoņi.

Zina, ko ved

2021. gada vasarā Irākas un Sīrijas tūrisma tirgū jau nostabilizējies jauns, vilinošs produkts nodrošinātai publikai: iekļūšana ES kā bēglim. Šādā paketē parasti iekļauta Baltkrievijas grupas vīza (individuālā – par atsevišķu piemaksu), lidojums ekonomiskajā klasē uz Minsku (biznesa klasē – par atsevišķu piemaksu), dzīvošana Minskas viesnīcā, piemēram, uz trim diennaktīm, aizvešana līdz robežai, kuras šķērsošana esot 20 minūšu jautājums. Skaistos vārdos tiek aprakstīta pat dzīvošana un darbā iekārtošanās ES.

Tāpat par atsevišķu samaksu var saņemt instrukciju, kā šķērsot Baltkrievijas robežu ar GPS navigāciju vai pat tiek piedāvāta robežas pāriešana pavadoņa pavadībā. Depozītā atstājamās summas zemākais slieksnis ir 3000 dolāru, augstākais var pietuvoties 20 000 dolāru.

"Cenu variāciju nosaka tas, līdz kādam punktam pavadonis aizvedīs," uz anonimitātes nosacījuma izdevumam Novaja Gazeta savā pieredzē dalās kādas baltkrievu tūrfirmas darbiniece. "Visbiežāk tā ir Vācija – 95% gadījumu. [Ceļotājs] atlido uz Minsku, iekārtojas viesnīcā un norunātajā dienā ierodas noteiktā vietā. Tur pulcējās grupa, visbiežāk no 10 līdz 45 cilvēkiem. Viņus ved līdz robežai, parāda virzienu, bet tālāk migranti dodas paši.

"Izcelsmes zemēs daudzi migranti pārdod visu savu īpašumu, lai samaksātu par nokļūšanu ES. Baltkrievijas pusē ceļazīmes migrantiem pārdod Prezidenta lietu pārvaldes paspārnē esošā iestāde Centrkurort, kā arī citas tūrfirmas, kuru starpā aktīvi darbojas arī Oscartur un Jood Land.Svarīgs aspekts – opozīcijas informācijas resursi ziņo, ka migranti koronavīrusa pandēmijas situācijā pēc ierašanās Minskā nebūt neievēro izolācijas režīmu. Savdabīgi, ka Baltkrievijas likumdošana paredz iespēju neievērot karantīnu, ja ārzemnieks ieradies komandējumā ar atbilstošu vīzu.

Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Arnolds Abramavičus augusta sākumā oficiāli pauž, ka valsts noskaidrojusi galvenos ceļus līdz savai robežai. Savdabīgā popularitātes saraksta pašā virsotnē – tiešais reiss Bagdāde–Minska, lidojumi četrreiz nedēļā: otrdien, trešdien, piektdien, svētdien. Pēc A. Abramavičus vārdiem, migranti, kas izlido no Irākas un Turcijas, līdztekus pašam ceļojumam pērk arī kontrabandistu, kuri ieceļojušos pavada jau Baltkrievijas teritorijā, pakalpojumus.

Lielisks migrantu aktivitāšu indikators ir aviokompāniju reisu skaits. Iraqi Airways lidojumi no Irākas uz Baltkrieviju, sākot no 2017. gada, notiek divreiz nedēļā. Augusta sākumā aviokompānija uzsāk vēl trīs reisus no dažādām Irākas pilsētām. 2021. gada maijā arī Fly Baghdad sāk lidot uz Baltkrieviju – divreiz nedēļā. Katra aviokompānija vienā reisā var uzņemt 200– 300 pasažieru.

Līdztekus sevi nopietni piesaka arī maršruts caur Stambulu, ko apkalpo Belavia un Turkish Airlines. Izdevuma The Moscow Times publicētā reportāža no kāda Belavia reisa skaidri liecina – lielākā daļa pasažieru izrādās migranti, bet ekipāžas locekļi korespondentam pastāstījuši, ka skaidri zina, ko ved, lai arī izlidošanas vietās identificēt pasažierus kā migrantus praktiski nav iespējams. Viņiem ir nauda, ar dokumentiem viss kārtībā, viņu apģērbs ne ar ko neatšķiras – aviokompānijām nav nekāda pamata šos pasažierus nelaist uz borta, pat ja tām pašām rastos iebildumi.

Dzeramnauda diplomantiem

"Protams, viņi saņēma vīzas," izdevumam Novaja Gazeta pastāsta Baltkrievijas tūrfirmas darbiniece. "Tika noformēti kā tūristu grupas, un pirmajām šādām grupām dežurējošais konsuls no Ārlietu ministrijas lidostā štancēja vīzas pēc atlidošanas. Pēc tam viņi sāka saņemt vīzas jau konsulātos arābu valstu, Sīrijas, Turcijas teritorijā. Iespējams, lai arī Ārlietu ministrijas darbinieki varētu nopelnīt. Baltkrievu vīza maksā 120 dolāru."

"Vienlaikus konsuli dažās austrumu zemēs – man par to stāstīja tie, kas Baltkrievijas vīzu saņēma dzimtenē un atbrauca uz Minsku, – papildus pilnai dokumentu paketei – ielūgums, hoteļa rezervācija, biļetes abos virzienos – ņēma 300 dolāru no katra "par pozitīvu vīzas jautājuma risinājumu". Bakšišs (dzeramnauda, kukulis – red.) – austrumos ar to nevienu nepārsteigsi, visi pie tā pieraduši un arvien gatavi izvilkt maku. Un tagad iedomājies, cik daudz tādu "tūristu" ik dienu izgāja caur baltkrievu konsulu. Domāju, daudzi no šiem konsuliem atpakaļ Baltkrievijā vairs neatgriezīsies. Pārcelsies, piemēram, uz Emirātiem, būdami nodrošināti vairākus gadus uz priekšu,|" stāsta darbiniece.

Kļūst arvien grūtāk

Pēc ierašanās Minskā "tūristu" atkarībā no iegādātās paketes vai nu aizved uz viesnīcu, vai arī viņš uzreiz dodas uz noteiktu gaidīšanas vietu. Kad savācas komplekts, grupu iesēdina autobusā un aizved uz rietumu robežu. To pašu dara taksometru vadītāji, taču viņi uzņem ne vairāk kā četrus pasažierus.

"Taksisti arābiem aktīvi piedāvā "aizsviest" līdz robežai," raksta Lenta.ru. "Jautājuma cena bieži ir 250 dolāru. Tāpat taksometru šoferi mīl piebilst, ka par migrantu vešanu līdz Polijas robežai iespējams tikt pie līdz pat pieciem gadiem cietumā. (..) Pilsētā klaiņo baumas par vadītājiem, kuri veselas ģimenes aizved uz Polijas robežas vājajām vietām: nevis uz zināmajiem robežkontroles punktiem, bet gan uz slepenām pārejām. Taču tas maksā ievērojami dārgāk.

Daži veiksmīgi robežu pārgājušie ceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Vācijas policistiem izstāstījuši, ka baltkrievu robežsargi viņiem palīdzējuši pāriet otrā pusē – izgriezuši ejas dzeloņdrāšu žogā vai arī ar dronu palīdzību uzmeklējuši drošu robežas šķērsošanas vietu.

Viegluma pakāpe, ar kādu "tūristi" no Tuvajiem Austrumiem šķērso robežlīniju (līdz ar tās pusēs atrodošos valstu attieksmi), 2021. gadā mainās strauji. Migrācijas krīzes sākumā Lietuvas, Polijas un Latvijas robežsargi pieņem "tūristus" no Tuvajiem Austrumiem un tālāk nosūta uz speciālām iestādēm. Kad robežu sāk šķērsot jau simtiem un vēlāk – tūkstošiem dienā, ES valstis pārstāj viņus ielaist, vienlaikus veidojot garus dzeloņdrāšu žogus.

Cilvēki, kuriem nav izdevies pāriet robežu, var doties atpakaļ uz Grodņu, Minsku un citiem apdzīvotiem punktiem, lai atpūstos un pēc kāda laika atkal izmēģinātu laimi. Novembrī baltkrievu robežsargi migrantus piespiedu kārtā jau ved uz robežas tuvumā izveidotām nometnēm, "lai cilvēki neatgrieztos pilsētā un tur ilgi neuzturētos, bet gan censtos no jauna šķērsot robežu", interneta izdevums The Bell citē cilvēktiesību organizācijas Human Constanta darbinieci Aļonu Čehoviču.

Ceļotāja portrets

Kas ir šie migranti? "Pirmām kārtām tie ir irākiešu kurdi," satriecošā reportāžā no Baltkrievijas robežas novembrī pauž izdevums Kommersant. "Irākas Kurdistāna – tie ir Irākas ziemeļi, daļēji autonoma valsts daļa. Ir cilvēki no pašas Irākas, no dienvidiem, kur šobrīd ne īpaši labvēlīga situācija. Satiku arī dažus sīriešus. Kolēģi sastapa vēl libāniešus un afgāņus, taču man viņi nepatrāpījās. 90–95% ir Irākas kurdi. Demogrāfiskais sastāvs – vīrieši 20–30 gadu vecumā. Taču daudz arī ģimenes cilvēku, ar maziem bērniem. Topošās māmiņas un bērni, burtiski no zīdaiņiem pāris mēnešu vecumā. Ir arī ļoti lielas ģimenes, cilvēki ar pieciem bērniem. Lielākā daļa no viņiem – vidusšķiras pārstāvji. Daudzi saka, ka viņiem ir augstākā izglītība. Tomēr daži puiši ir jaunāki: uzreiz pēc skolas vai vienkārši kaut kur strādājuši. (..) Kurp doties, viņi uzzina čatos. Kurš vada čatus, kurš pauž vajadzīgo [robežpārejas] vietu, saprast nav iespējams.""Pirmajā dienā tur bija kaut kādas ēdamā rezerves, taču nelielas," turpina Kommersant.

"Otrajā dienā Baltkrievijas varas iestādes, Baltkrievijas Sarkanais Krusts, citas sabiedriskās organizācijas atveda humāno palīdzību. Tas ir piens, gaļas konservi, es redzēju cīsiņus, ūdens, segas, minimāls medikamentu daudzums."

Ap migrantu nometni burtiski ik pēc pusmetra stāv cilvēki formastērpos, ķiverēs, pilnā bruņojumā. Daļa telšu atrodas jau poļu teritorijā – aiz poļu robežstabiem, bet vēl pirms dzeloņdrātīm. Bet visi poļi stāv uzreiz aiz dzeloņdrātīm. "Daži bēgļi stāstīja, ka viņiem sūta SMS. Izskaitļo pēc irākiešu numuriem un atsūta ziņojumus: baltkrievi jūs māna, brauciet prom, atgriezieties mājās. Bēgļi izbrīnīti un šokēti, ka robeža ir slēgta. Viņi nav paredzējuši atrasties slēgtas robežas priekšā. Viņiem var pārmest naivumu, taču viņiem ir pilnīgi cita psiholoģija, citi priekšstati par pasauli," raksta Kommersant.

"Baltkrievijas varas iestāžu atbildība – vieglums, ar kādu šie cilvēki saņem vīzas. Viņi saņem caur firmu, paši nedodas tieši uz vēstniecību vai konsulātu. Šeit viņus lidostā sagaida cilvēki, sakot: "Mēs jums palīdzam." Tādi kā brīvprātīgie. Taču acīmredzami, ka tie ir diasporas pārstāvji, kuri sen jau dzīvo šeit, Baltkrievijā".

Likumu devalvācija

Laikrakstā Novaja Gazeta publicētajā intervijā tūrfirmas pārstāve uz jautājumu, cik atsevišķi maksā tieši robežas šķērsošana, atbild: "No 700 dolāru, taču ar garantiju – 800–900 dolāru. Un maksāts tiek vienīgi pēc fakta. Ņemot vērā, ka parasti pāriet ne pa vienam, bet tomēr grupās, katrā reizē pavadonis ļoti labi nopelna."

Uz jautājumu, vai «vienīgi pēc fakta nozīmē, ka tajā pusē un tur mani satiek vietējā pavadoņa poļu kolēģis, viņa atbild: "Nē, tu ar pavadoni ej tieši uz Poliju. Un tikai, kad tu jau saproti, ka atrodies Polijas teritorijā, pieņemsim, pēc ģeolokācijas, viņam samaksā, un viņš cauri mežiem dodas atpakaļ uz Baltkrieviju."

Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks paziņo, ka noskaidroti gan robežas nelegālas šķērsošanas organizētāji, gan izpildītāji, kuri izmanto baltkrievu oficiālo iestāžu labvēlību. Migranti paši atzīstot, ka cilvēki kamuflāžā viņiem sniedzot ļoti detalizētas instrukcijas: kā iznīcināt dokumentus, kā notiek iztaujāšana, kādas atbildes sniegt. "Tas, ko mēs patlaban vērojam, ir īsts bandītisms un robežsargu darbības jēgas un pienākumu apgriešana kājām gaisā," situāciju izdevumam Naša Ņiva komentē patlaban dienošs robežapsardzes virsnieks.

"Vismaz vēl pirms pusgada darbiniekiem izmaksāja prēmijas 200 rubļu apmērā par nelegālas migrācijas kanāla aizšķērsošanu, daudzi paātrinātā kārtā saņēma jaunas dienesta pakāpes par afrikāņu un irākiešu grupu aizturēšanu. Desmit cilvēku grupa uz robežas tika uzskatīta par ārkārtēju notikumu, par kuru informēja Valsts robežas komiteju. Nedod dievs, ja kāds no viņiem izlauztos – momentāni sekoja zvans poļiem, lai viņi savā pusē pārtvertu un atgrieztu, citādi lieta varēja nonākt līdz rājienam, pazeminājumam, pārcelšanai. Patlaban notiekošais – pilnīga likumu un zvēresta devalvācija."

Medijprojektam Reform.by divi citi robežsargi uz anonimitātes nosacījuma pastāsta, kā migranti neoficiāli kļuvuši "neredzami" un viņiem uz robežas tiek veidoti "logi" – pēkšņi parādās nepieskatītas zonas. Viens no intervētajiem pauž, ka pret nelegāļiem agrāk izturējās stingrāk, sastādīja administratīvo protokolu un ievietoja speciālos izvietošanas punktos sekojošai deportācijai. Tagad viņus vienkārši atlaiž.

"No priekšniecības nāca mutiska pavēle – pievērt acis uz nelegālajiem migrantiem, aizturēt vienīgi tajos gadījumos, kad kļūst pavisam nekaunīgi un cenšas iziet bezmaz caur robežkontroles punktu," pauž viens no avotiem. "Starp citu, tagad robežsargu vietā robežas kontrolei un patrulēšanai izmanto Robežapsardzības spēku speciālo nodaļu, un pilnīgi iespējams, ka cilvēki no specnodaļas parāda migrantiem, kur jādodas."

Irāka sāks maksāt par Irānas gāzes importu ar naftu, lai apietu sarežģītu mehānismu, par kuru tā vienojusies ar ASV, un nepārkāptu ASV sankcijas pret Irānu, otrdien paziņoja Irākas premjerministrs Mohameds Šia al Sudani.

Irānas gāze ir svarīga Irākas elektroenerģijas ražošanai, bet ASV sankcijas pret Irānas naftu un gāzi nosaka ierobežojumus Bagdādes iespējām samaksāt par Irānas gāzes importu.

Saskaņā ar sankcijām Irākas maksājumi par gāzi nevar tikt tieši nodoti Irānai, bet tie jāieskaita bankas kontā, kuru Teherāna var izmantot, lai finansētu pārtikas un medikamentu importu.

Šīs maksājumu sistēmas dēļ izveidojušies lieli Irākas parādi, kas pamudinājuši Irānu periodiski atslēgt gāzes piegādes Irākai.

Ar naftu bagātā Irāka ir atkarīga no Irānas gāzes importa, lai nodrošinātu trešdaļu no savām enerģijas vajadzībām.

Irāna pirms 10 dienām samazināja uz pusi gāzes piegādi Irākai tās nesamaksāto rēķinu dēļ, kas pārsniedz 12 miljardus ASV dolāru. Šī nauda ir noguldīta Irākas bankas kontā, kuru Teherāna nevar izmantot, otrdien televīzijas uzrunā paziņoja Irākas premjers.

No 21. oktobra līdz 26. oktobrim Rīgā viesosies sešas Irākas sievietes – uzņēmējas, lai piedalītos sieviešu uzņēmēju pieredzes apmaiņas programmā Stiprinot sievietes lomu sabiedrībā biznesā un attīstībā (Enhancing Women’s Role in Society Business and Development), informē Ārlietu ministrija.

22. oktobrī Ārlietu ministrijā apaļā galda diskusijā plānota pieredzes apmaiņa par sievietes pozīcijām uzņēmējdarbībā un sabiedrībā, kā arī tiks pārrunāta Latvijas loma Irākas pilsoniskās sabiedrības atbalstam. Diskusiju vadīs Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edgars Skuja.

Vizītes ietvaros Irākas sievietēm paredzētas tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru un eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu.

Vizīti veido Ārlietu ministrija sadarbībā ar nevalstisko organizāciju Līdere un uzņēmumu MRS grupa. Sadarbības projekts paredz uzņemt Irākas sieviešu uzņēmēju delegāciju un sniegt tām mentoringa kursus par uzņēmējdarbības sākšanu, attīstību un sievietes pozīcijām uzņēmējdarbībā, kā arī sabiedrībā. Tāpat projekta ietvaros plānota konference.

Turpinot eksporta tīkla paplašināšanu Tuvajos Austrumos, Latvijas piena pārstrādes uzņēmums un Baltijas valstīs vadošais saldējuma ražotājs Food Union uzsāk eksportu uz Irāku, kur Latvijā ražoti piena produkti un saldējums būs pieejami vairāk nekā 200 lielveikalos lielākajās Irākas pilsētās – Bagdādē, Erbīlā, Suleimanijā, Dahukā, Kirkūkā, Basrā u.c., informē uzņēmumā.

Food Union produkti būs nopērkami arī otra lielākā mazumtirgotāja pasaulē Carrefour grupas veikalos visā Irākas teritorijā.

«Pirmā 7 tonnu krava ar Ekselence, Pols un Nu Fruit saldējumiem ar īpašām etiķetēm Irākas tirgum jau ir nosūtīta un veikalos šajā tirgū parādīsies no 20. jūnija. Vienlaikus notiek pārrunas par plaša sortimenta piena produktu eksportu, kas tiks uzsākts jau tuvākajā laikā. Pašreizējās vienošanās ar partneriem Irākā paredz, ka katru mēnesi uz Irāku nosūtīsim vismaz 20 tonnas piena produktu un saldējuma, tādējādi Irākas tirgum kļūstot par vienu no mūsu stratēģiski svarīgajiem tirgiem. Taču nākotnē šo apjomu plānots būtiski palielināt,» stāsta Normunds Staņēvičs, AS Rīgas Piena kombināts (Food Union grupa) valdes priekšsēdētājs.

Kremļa kontrolētais Krievijas naftas uzņēmums «Rosņeftj» otrdien paziņoja, ka Irākas Kurdistānas varasiestādēm par piecu naftas lauku izpēti un izstrādi avansā samaksājis 1,3 miljardus ASV dolāru (1,1 miljardu eiro).

«Rosņeftj» vienošanos ar Irākas Kurdistānu noslēdza oktobrī.

Kopīgā naftas izpētes programma un ieguves pilotprojekts tiks sākts nākamgad. Ja tas būs veiksmīgs, «Rosņeftj» pilnu naftas lauku attīstīšanu sāks 2021.gadā.

Kompānija pavēstīja, ka piecos naftas laukos, pēc piesardzīgām aplēsēm, var iegūt apmēram 670 miljonus barelu naftas.

Irākas Naftas ministrija paudusi neapmierinātību ar šo vienošanos, paziņojot, ka šādas vienošanās drīkst slēgt tikai Irākas federālās institūcijas.

«Rosņeftj» un Irākas Kurdistāna jau ir sadarbojušās naftas tirdzniecībā.

Kurdistānā septembrī notika neatkarības referendums, kurā pārliecinošs vairākums balsotāju atbalstīja atdalīšanos no Irākas. Tas izraisījis kurdu kaujinieku un Irākas spēku militāru konfrontāciju un raisījis bažas par naftas piegādēm no reģiona.

Šodien, 3.maijā, Šarmelšeihā, Ēģiptē, notika ANO un Ēģiptes valdības organizēta starptautiska konference, kas apstiprināja Starptautisko vienošanos ar Irāku (International Compact with Iraq), Db.lv informēja Ārlietu ministrija.

Starptautiskā vienošanās ar Irāku nosaka starptautiskās sabiedrības atbalstu Irākas atjaunošanai un valsts nostiprināšanai. Tā ietver Irākas valdības plānus valsts ekonomiskajai attīstībai un atjaunošanai, finanšu sistēmas nostiprināšanai, korupcijas ierobežošanai un nacionālās samierināšanās veicināšanai. Vienošanās ietver arī Irākas apņēmību vērsties pret bruņotajiem grupējumiem valstī, terorisma un vardarbības apkarošanu. Svarīgs vienošanās elements ir arī Irākas apņemšanās organizēt naftas un gāzes resursu taisnīgu pārvaldi visu Irākas sabiedrības grupu interesēs, skaidroja Ārlietu ministrija.

Latvija līdz ar pārējo starptautisko sabiedrību atbalsta apstiprināto Starptautisko vienošanos ar Irāku. Vienošanās ir solis ceļā uz arvien pilnīgāku Irākas valdības atbildības pārņemšanu par procesiem savā valstī.

Uzņēmums Rosme šoruden ir atvēris pirmo specializēto apakšveļas veikalu Irākā, kas tika realizēts kopā ar Irākas franšīzes partneriem, informēja ražotāja pārstāve Sigita Grauduša.

Šādu soli Rosme ir spērusi, «izanalizējot Irākas tirgu un redzot, cik ierobežotas iespējas ir Irākas sievietēm iegādāties kvalitatīvu un skaistu apakšveļu ar veļai tik ļoti nepieciešamo izmēru noteikšanas un piemērotākās konstrukcijas piemeklēšanas servisu».

Līdz šim apakšveļas tirdzniecība lielākoties notikusi vietējā tirgū ar ļoti vienveidīgu, lielākoties klasisku sortimentu un bez apakšveļas veikalam raksturīgā servisa. Irākas sievietes pie tā ir pieradušas, jo iespējas izbaudīt ko citu šajā jomā nav bijušas.

Tagad tirdzniecības centrā pilsētā Najaf, kas atrodas 160 km no Bagdādes, ir atvērts Rosme veikals.

Eiropas Savienība (ES) pirmdien uzsākusi tirdzniecības un sadarbības sarunas ar Irāku, ziņo eubusiness.com. ES vairākkārt uzsvērusi, ka tā ir pret jebkurām nāvessoda formām, tai skaitā ES iebilst arī pret nāvessodu Sadamam Huseinam.

ES Ārējo attiecību komisāre Benita Ferrero-Valdnere (Benita Ferrero-Waldner) un Tidzniecības komisārs Pīters Mendelsons (Peter Mandelson) pārrunājuši iespējamo sadarbību ar Irākas premjerministra vietnieku Barhamu Salihu (Barham Salih) ar mērķi uzsākt sarunas par plaša spektra vienošanos. "Šāda ietvara radīšana ES-Irākas tirdzniecības attiecībām ir tikai neliela daļa no Irākas grūtā ceļa uz stabilitāti", sacījis P. Mendelsons.

Plānotās vienošanās mērķis ir uzlabot tirdzniecību starp ES un Irāku, kas patlaban nav attīstīta. Sadarbība varētu ietvert virkni ekonomisku jautājumu, kā arī sabiedrības attīstību un nabadzības mazināšanu, vidi, kultūru un izglītību. Būtisks jautājums būšot arī cilvēktiesības. ES vairākkārt uzsvērusi, ka tā ir pret jebkurām nāvessoda formām, tai skaitā ES iebilst arī pret nāvessodu Sadamam Huseinam, kurš tika noteisāts ar nāvessodu šomēnes par 148 šiītu noslepkavošanu 1982.gadā.

Irākas parlaments ir uzsācis plašu 17 miljardu ASV dolāru meklēšanas kampaņu, kuri esot pazuduši pēc ASV vadītās invāzijas 2003. gadā, vēsta Reuters. Naudas meklēšanā Irāka ir lūgusi ANO palīdzību.

Nozaudēta ir daļa tās naudas ko Irākai pēc Sadama Huseina gāšanas piešķīra ASV, lai valsts varētu veikt atjaunošanas un rekonstrukcijas darbus. Ievērojamā summa pazuda haotiskajā periodā, kas sekoja drīz pēc ASV iebrukuma.

«Visas pazīmes liecina, ka korumpētās ASV finanšu institūcijas ir šo naudu Irākas tautai nozagušas,» teikts Irākas vēstulē Apvienotajām Nācijām.

ASV naudu piešķīra 2003. gadā izveidotajam Irākas Attīstības fondam, kuram bija jāizmaksā algas un pensijas Irākas valdības strādniekiem, kas nodarbojās ar valsts atjaunošanu.

Tomēr, kā norāda Irāka, fonda darbību tā nekontrolējusi un piešķirto finansējumu pilnībā neesot saņēmusi. «Mēs uzskatām, ka ASV administrācijai jāpaskaidro, kur un kā šī nauda ir izlietota,» norāda Irākas valdība.

Venēcijas biennāles 16. starptautiskajā arhitektūras izstādē Latviju pārstāvēs kuratoru komanda ar paviljonu «Together and Apart» («Kopā un atsevišķi»). Ekspozīcija pievērsīsies daudzdzīvokļu namu arhitektūrai un lomai sabiedrības organizēšanā. Izstāde aicinās vērtēt, kā šī arhitektūras tipoloģija regulē dzīvi kopā un atsevišķi — kaut arī dzīvoklis sniedz iespēju norobežoties no ārpasaules, tas vienmēr ir arī daļa no kopīgas struktūras.

Šogad Latvijas ekspozīcija atradīsies Venēcijas Arsenālā, Artilērijas zālē, un tās oficiālā atklāšana notiks 25. maijā. Venēcijas arhitektūras biennāle ir vērienīgākā un prestižākā arhitektūras izstāde pasaulē, kas tiek rīkota reizi divos gados. Latvijas paviljonu «Together and Apart» veido kuratoru komanda, kuras sastāvā ir arhitekte un urbāniste Evelīna Ozola, arhitekts Matīss Groskaufmanis, scenogrāfe Anda Skrējāne un Latvijas Jaunā teātra institūta vadītāja Gundega Laiviņa.

«Divas trešdaļas jeb 66,1% Latvijas iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos, kas ir augstākais īpatsvars starp Eiropas Savienības valstīm. Līdz ar to, daudzdzīvokļu nami lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikdienā ir vistuvākā saskarsme ar arhitektūru. Tai pašā laikā gan eksperimenti dzīvojamo namu arhitektūrā, gan plašākas diskusijas par to, kādā vidē dzīvot modernai Latvijas sabiedrībai, ir lielā mērā pazudušas no arhitektūras diskursa,» stāsta komandas pārstāvis Matīss Groskaufmanis.

Parex Asset Management

Aizvadītajā nedēļā naftas tirgos valdīja mainīgs noskaņojums, kas atspoguļojās nelielās cenu svārstībās visas nedēļas garumā. Kopumā aizvadīto nedēļu naftai izdevās noslēgt ar nelielu atkāpšanos no iepriekšējiem līmeņiem. Nedēļas laikā Ziemeļjūras jēlnaftas Brent jēlnaftas cena saruka par 4.4%, līdz 24.30 dolāriem, Urālu jēlnaftas cena samazinājās par 2.8%, līdz 21.80 dolāriem, savukārt E95 degvielas cenas Eiropā nedēļu noslēdza par 2.9% zemāk - 301.50 dolāru par tonnu līmenī.

Centrālie nedēļas notikumi, ka jau tas pēdējā laikā ierasts bija saistīti ar sabiedroto spēku cīņām Irākā. Pretēji iepriekš paustajām bažām par sīvām kaujām par Bagdādi, ASV spēki Irākas galvaspilsētu ieņēma bez īpašām problēmām. Sabiedroto spēkus Irākas mierīgie iedzīvotāji uzņēma ar prieku. Uz doto momentu visi faktori runā par labu drīzam kara beigām. Naftas tirgu bez tam iepriecināja ziņas par papildus naftas lauku ieņemšanu un paziņojami, ka Irākas melnā zelta ieguves vietām nav nodarīti būtiski skādējumi, kas nozīmē vien to, ka līdz ar kara beigām tirgus var cerēt uz papildus 2 līdz 3 miljonu barelu naftas ieplūdi.

Andris Lāriņš, Nordea Markets analitiķis Viena ziņa par notikumu attīstību Irākas frontē kardināli izmainīja situāciju tirgū. Daļa tirgus dalībnieku metas pirkt dolāru, kā rezultātā pieaugusi dolāra vērtība. Tomēr daudzi analītiķi uzskata, ka šāda notikumu attīstība ir īstermiņa spekulantu trakošana tirgū. Diez vai ziņa, ka dažas Irākas amatpersonas slepus ar ASV runā par padošanos, spēs ilgstoši balstīt dolāra vērtību. Kamēr nebūs reālu faktu dolāra vērtība pamazām var samazināties, kā tas jau arī notiek. Pagaidām dolāra vērtība Latvijā svārstās virs 57.6 santīmu atzīmes ar izredzēm atgriezties zem 57.5 santīmiem, ja vien Irākā nenotiks valsts apvērsums. Kā mēs redzam patreiz jebkura nopietnāka ziņa no Irākas var ietekmēt tirgu. Vislielākais ieguvējs uz Irākas konflikta rēķina šodien bija viens no lielākajiem zaudētājiem. Latvijā eiro vērtība no rīta nokrita zem 63 santīmiem, bet patlaban ir vērojams mēģinājums atgriezties atpakaļ virs šīs atzīmes. Izredzes ir diezgan reālas, kamēr vien neizzudīs kara draudi. Saņemtais trieciens ir diezgan smags un kāpšana atpakaļ virsotnē eiro nebūs tik viegla kaut vai tāpēc, ka eiro zonas ekonomika nav nekāds labais palīgs patreizējā situācijā. Gaidīsim jaunas ziņas no Irākas. Lata vērtība patreiz ir nostabilizējusies vakar sasniegtajās pozīcijās. Šodien visa uzmanība ir pievērsta notikumiem pasaulē un vietējā tirgū lielas aktivitātes nav novērojamas.

[email protected], Tirgus un nozaru analīzes nodaļa A/S Latvijas UnibankaAugstākais kurss: 1.0887 EUR/USD Zemākais kurss: 1.0708 EUR/USD Pārskata periodā EUR/USD kurss svārstījās 180 punktu intervālā. Pārskata periodā eiro piedzīvoja vērtības kāpumu par 1.1 centu. Joprojām dolāra vērtību galvenokārt ietekmē ASV amatpersonu retorika Irākas jautājumā, un makroekonomikas rādītājiem, kā arī jebkādiem izteikumiem par ASV valūtas politiku bija daudz mazāks iespaids uz dolāra vērtību. Pārskata periods sākās ar dolāra kritumu pēc tam, kad pieauga to ASV sabiedroto skaits, kas nostājās opozīcijā ASV vēlmei sākt vienpusēju uzbrukumu Irākai. Gan Ķīna un Krievija, gan arī Kanāda, Vācija un Francijas visas iebilst pret nekavējošu iebrukumu Irākā, dodot priekšroku diplomātiskam konflikta norisinājumam. Arī turpmākās nedēļas gaitā dolāra vērtība turpināja kristies ar Irāku saistītu izteicienu dēļ. Pie galvenajiem jāmin ANO galvenā ieroču inspektora Hansa Bliksa atskaite ANO Drošības Padomei, kurā viņš gan atzina, ka inspektoriem nav izdevies rast pierādījumus Irākas kodolieroču programmai, tomēr arī norādīja uz Irākas nepietiekamo sadarbību ar inspektoriem. Savukārt gan ASV valsts sekretārs Kolins Pauels, gan prezidents Džordžs Bušs savā uzrunā Kongresa palātām pauda pārliecību par Irākas rīcībā esošajiem masu iznīcināšanas ieročiem un izteica gatavību sākt vienpusēju uzbrukumu Irākai. Pie pozitīvajiem faktoriem, kas ļāva pakāpties 1.09 USD vērtību sasniegušajai ASV valūtai jāmin gan baumas par iespējamo intervenci valūtu tirgū, gan par iespējamo Irākas līdera Sadama Huseina došanos trimdā. Pie šādiem faktoriem jāmin arī ASV finansu ministra (Treasury Secretary) amatam nominētā Džona Snova pirmie izteikumi, kuros viņš izteica atbalstu stipram dolāram, norādot uz tā nepieciešamību «nācijas interesēs». Šādu paziņojumu tirgus bija gaidījis, jo atteikšanās no stipra dolāra politikas varētu draudēt ar dolāra vērtības samazināšanos ievērojami zem patreizējās vērtības. Tikmēr kara draudi ietekmē arī ASV ekonomikas rādītājus, ko apliecina patērētāju noskaņojuma (consumer confidence) kritums decembrī līdz 79.0 punktiem (iepriekšējais – 80.7, prognoze – 78.1) un ilgtermiņa lietošanas preču pieaugums (durable goods) pagājušā gada decembrī tikai par 0.2%, pretstatā prognozētajiem 0.9%. Gan uzņēmēji, gan patērētāji ir neziņā par nākotni, jo īpaši saistībā ar iespējamo karu ar Irāku, un tā ietekmē viņi ierobežo un atliek uz vēlāku laiku savus plānotos tēriņus un investīciju plānus. Tikmēr Eirozonā, atspoguļojot iepriekšējā nedēļā publicēto ZEW indeksa kāpumu, palielinājās arī Ifo uzņēmēju noskaņojuma indekss. Tā vērtība palielinājās līdz 87.4 punktiem, uzrādot pieaugumu pirmo reizi pēdējo astoņu mēnešu laikā. Tomēr paša institūta darbinieki norāda, ka par indeksa stabilizāciju liecina tā kāpums 3 mēnešu pēc kārtas, tāpēc izdarīt jebkādus secinājumus par ekonomikas atveseļošanos ir pāragri. Tikmēr no Eirozonas ir izskanējušas pirmās amatpersonu bažas par iespējamo negatīvo efektu no straujā eiro kāpuma, kura vērtība kopš decembra sākuma ir palielinājusies par 10%. Šādi Eiropas Savienības Monetārā komisāra Pedro Solbesa izteikumi ierobežoja eiro kāpumu pārskata perioda sākumā. Tomēr patreizējās ģeopolitiskās situācijas apstākļos var sagaidīt arī turpmāku dolāra kritumu, ko tikai īslaicīgi varētu apturēt peļņas fiksēšana. Tuvākais ievērojamais pretestības līmenis ir 1.10 dolāru vērtība, ņemot vērā cik viegli tika pārvarēti 1.07 un 1.08 dolāru līmeņi. Par turpmāku dolāra kritumu liecina arī Deutsche Bank apkopotie vēsturiskie dati par dolāra vērtības izmaiņām. Tie liecina, ka kopš 1972. gada dolāra vērtības izmaiņu cikli ir bijuši vidēji 7 gadus ilgi. Un balstoties uz vēsturisko tendenci, eiro 2004. gada februārī vajadzētu maksāt 1.25 dolārus. Augstākais kurss: 1.6478 GBP/USD Zemākais kurss: 1.6163 GBP/USD Pārskata perioda laikā arī GBP/USD kurss svārstījās vairāk nekā 300 punktu intervālā. Šī perioda laikā mārciņas vērtīb

Parex Asset Management

Aizvadītajā nedēļā Ziemeļjūras Brent jēlnaftas fjūčera cena pieauga par 5.20%, līdz 25.07 dolāriem par barelu, Urālu jēlnaftas cena uzlēca par 10.52%, līdz 23.53 dolāriem par barelu, savukārt 95 benzīna cena Eiropā pakāpās par 0.58% līdz 261.50 dolāram par tonnu.

Pateicoties negaidītajai ASV naftas krājumu lejupslīdei pasaules naftas cenas šonedēļ pieauga. Trešdien gan Amerikas Naftas Institūts (API), gan arī Enerģētikas Departaments (DOE) paziņoja par naftas krājumu un naftas importa apjomu samazināšanos, liekot tirgus dalībniekiem pārskatīt iepriekšējo viedokli par naftas pārpalikuma veidošanos. Tirgus pirms gaidāmās OPEC naftas ieguvju apjomu samazināšanās ir nopietni nobažījies, kādas sekas varētu izraisīt Irākas naftas ieguvju atsākšanas kavēšanās. ASV naftas krājumi patlaban atrodas aptuveni 10% zem pagājušā gada atbilstošajā periodā reģistrētajiem līmeņiem, savukārt benzīna krājumi ir 3% zem pērn reģistrētajiem krājumu līmeņiem. Irākas ieguvju atsākšanu kavē gan valstī vairākus gadus ilgušā nolaidības, gan arī kara un zagšanas seku novēršanu. Jāmin arī valdošā birokrātija ap Irākas pīrāga dalīšanu.

Daudzi svētceļnieki pārdod savas govis un mēbeles, lai iegūtu naudu ceļojumam, un, pārvarot bailes no apšaudēm un spridzekļiem mašīnās, drosmīgi dodas uz Irākas svētajām pilsētām. Kopš kara beigām pagājušā gada maijā, šo pilsētu apmeklētāju skaitu var mērīt simtiem tūkstošos. Galvenie piesaistes objekti Šiītu musulmaņu svētajās pilsētās – Nadžafā un Karbalā - ir vēsturiskās vietas, kur senāk pulcējušies ievērojami teoloģijas, filozofijas un zinātnes pārstāvji. Daudzi musulmaņi šīs vietas uzskata par tikpat svētām kā Meku un Medīnu. Pirms kara Nadžafa un Karbala bija mierīgas vietas, kur sievietes melnos halātos staigāja starp zinātniekiem, aizņemtas ar desmitiem gadu ilgām Korāna studijām. Tagad pilsētu tirgos valda burzma un kņada. Pārdevēji, kas gatavo lipīgus sezama saldumus, aicina tūristus nobaudīt tos. Gari autobusi, piekrāmēti ar dažāda veida precēm – apģērbu, rotaļlietām, veļas mašīnām, krāsnīm – rindās stāv uz ielām. Tūrisms ir nodrošinājis tik ļoti nepieciešamo atbalstu Nadžafas saimniecībai, un daudzējādā ziņā tas ir devis labumu iedzīvotājiem. Daži vietējie uzņem tūristus kā savus ģimenes locekļus, pacienājot ar tēju un datelēm, bieži vien bezmaksas sniedzot arī pajumti. Neliela daļa viesu ierodas no tik tālām vietām kā Indonēzija vai Dienvidāfrika, tomēr lielākā daļa tūristu nāk no Irākas kaimiņiem un nesenās “ienaidnieces” – Irānas. Daži iedzīvotāji uztraucas, ka tūristi ienes mantrausību un materiālismu šajās pilsētās, kas kādreiz bijušas vienkāršas un Dievticīgas kultūras. Daudzi Irānas tūristi atstāj pilnus maisus ar mantām, kas ir ļoti vērtīgas, salīdzinot ar Irākas iedzīvotāju algām. Tāpat irāņi ir paaugstinājuši naktsmītņu cenas no 3 līdz 120 dolāriem ASV dolāriem par nakti. Atsevišķi Irākas iedzīvotāji apgalvo, lai gan tūrisms ir uzlabojis saimniecisko situāciju, sociālā vide ir kļuvusi sliktāka. Viņi uztraucas, ka tiek iznīcinātas valsts bagātības. Pirms tam pilsētas bija pazīstamas kā reliģiskas vietas, tās bija tīras, bet tagad kļūst arvien netīrākas, jo nekādā veidā netiek regulētas tūristu grupas. Tāpat arī tiek izteikti minējumi par to, ka iespējams Irānas autobusi Irākā slepeni ieved ieročus, spridzekļus vai ārzemju kaujiniekus. Ahmeds Aldžobors, kurš janvārī kļuva par Kultūras Ministrijas jaunās tūrisma nodaļas vadītāju, atzīst ka tūristu plūsma ir radījusi haosu Nadžafā un Karbalā. Viņš ir uzsācis konsultēties ar amatpersonām par jauniem robežpunktiem, reģistrācijas sistēmu, kas nodrošinās to, ka ikviens Irākas apmeklētājs, kas iebrauc valstī, pēc laika arī izbrauc no tās, un par iebraukšanas nodokli. Avots: Eiropa.lv

Vairākas aviokompānijas mainījušas maršrutus. lai nebūtu jālido Irānas un Irākas gaisa telpā, kur pieaug riski saistībā ar saspīlējumu starp ASV un Irānu.

Lidojumus Irānas un Irākas gaisa telpā pārtraukušas Vācijas aviokompānija "Lufthansa" un Francijas lidsabiedrība "Air France".

Austrālijas aviosabiedrība "Qantas" uz laiku mainījusi Londonas-Pērtas maršrutu, lai izvairītos no Irānas un Irākas gaisa telpas. Garāks maršruts nozīmēs to, ka lidsabiedrībai būs jāsamazina pārvadāto pasažieru skaits un jāpalielina uzpildītās degvielas apjoms, lai lidmašīnas spētu nolidot papildu 40-50 minūtes.

Arī Malaizijas aviokompānija "Malaysia Airlines" norādījusi, ka, ņemot vērā nesenos notikumus, tās lidmašīnas izvairīsies no Irānas gaisa telpas.

Tāpat Singapūras lidsabiedrība "Singapore Airlines" nolēmusi novirzīt lidojumus uz Eiropu uz citiem maršrutiem, lai nebūtu jāizmanto Irānas gaisa telpa.

Krievijas naftas gigants Lukoil sākot no 2013. gada sāks iegūt naftu Irākā, atsaucoties uz Lukoil izpilddirektora Vagita Alekperova paziņojumu, vēsta ITAR-TASS.

«Šobrīd mēs attīstām projektu naftas ieguvei Irākā un plānojam iegūt pirmo naftu 2013 gadā,» stāstīja V. Alekperovs.

Invetīciju plānu kompānija Lukoil izveidojusi kopā ar izņēmuma partneri Statoil. Pirmajā projekta daļā naftas ieguvei Irākā tiks ieguldīti 4,5 miljardi ASV dolāru. Kopējās investīcijas pārsniegs 30 miljardus ASV dolāru.

«Ik gadu tiek plānots iegūt 95 miljonus tonnu naftas, turklāt šis ir stabils ieguves plāns turpmākajai desmitgadei,» norādīja Lukoil izpilddirektors.

Jāatgādina, ka Krievija ir dzēsusi 90% no sava aizdevuma Irākai. «Mēs plānojam atbalstīt jaunās Irākas valdības centienus atjaunot ekonomiku un uzskatām, ka jaunā Irākas valdība varētu būt labvēlīga mūsu kompāniju centieniem ienākt Irākas tirgū,» norādīja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Uzņēmējiem, kuri vēlas līdzdarboties Irākas atjaunošanā, atlikušas tikai dažas programmas, kuras nav sadalītas galvenajiem darbu veicējiem. Tiesa, kontaktējoties caur internetu ar Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV), šobrīd Latvijas firmas vēl var pagūt pieteikties apakšlīgumu tenderiem. Ārlietu ministrijas (ĀM) sabiedrisko attiecību speciālists Rets Plēsums Db paskaidroja, ka tiem Latvijas uzņēmējiem, kuri vēlas līdzdarboties Irākas atjaunošanas programmās, nav pienākums pieteikties mūsu valsts institūcijās — viņiem pašiem caur internetu jākontaktējas ar ASV. «Ja kāds uzņēmums uzskata par nepieciešamu, viņš par savu vēlmi mums paziņo. Šobrīd ministrijai ir informācija par 22 firmām un individuālajiem uzņēmējiem, taču precīzu skaitu mēs nezinām — iespējams, tas ir daudz lielāks,» klāstīja R. Plēsums. Viņš arī norādīja, ka Irākas atjaunošanai pieteikušos firmu nosaukumi netiks publiskoti, tiesa gan piebilzdams, ka šādu vēlmi ir izteikusi, piemēram, «Skonto būve» un «Valmieras piens». ASV valdības aģentūra USAID kopumā izsludinājusi astoņas Irākas atjaunošanas programmas — lai gan galvenos kontraktus saņems ASV uzņēmēji, citu valstu pārstāvji var cerēt uz apakšuzņēmēju statusu. ĀM interneta mājas lapā — norādēs par to, kas jādara, ja Latvijas komersanti vēlas piedalīties Irākas atjaunošanā — atzīmēts: tiklīdz tiek parakstīts līgums ar ASV kompāniju, kurai piešķir galveno līgumu, ieinteresētajai firmai maksimāli ātri jākontaktējas ar šo kompāniju, lai paustu savu vēlmi piedalīties apakšlīguma tenderī. 29. aprīļa dati liecina, ka seši no astoņiem izsludinātajiem projektiem jau praktiski sadalīti, savukārt lēmumi par nākamo projektu galvenajiem līgumiem tiks pieņemti iesējams jau tuvākajās dienās.

Parex Asset Management

Naftas cenas arī šo nedēļu noslēdza bez īpašām izmaiņām. Ziemeļjūras Brent jēlnaftas fjūčera cena samazinājās par 0.11%, līdz 26.21 dolāriem par barelu, Urālu jēlnaftas cena noslīdēja par 0.9%, līdz 24.97 dolāram par barelu, savukārt 95 benzīna cena Eiropā noslīdēja par 0.72% līdz 276.00 dolāriem par tonnu.

Kopumā naftas cenas līdz pat trešdienai saglabājās bez īpašām izmaiņām, tirgus dalībnieki gaidīja jaunus paziņojumus no OPEC un Irākas, kā arī iknedēļās Amerikas Naftas Institūta (API) un Enerģētikas Departamenta (DOE) publikācijas, kas dēļ ASV Atceres Dienas brīvdienām šonedēļ iznāca dienu vēlāk.

Nedēļās vidusdaļā cenas piedzīvoja ievērojamu atkāpšanos, kas bija saistāms ar spekulācijām ap Irākas naftas atgriešanos tirgū. Pēc pēdējām ziņām Irāka naftas eksportu varētu atjaunot jau jūnijā un līdz septembrim palielināt naftas ieguves apjomus līdz pirmskara līmeņiem - 2.5 miljoniem barelu dienā. Šajā sakarā zināmas bažas izteica pārējās OPEC dalībvalstis. Ņemot vērā, ka līdz šim uz Irāku OPEC kvotas neattiecās Saūda Arābija raizējas, ka neierobežots Irākas naftas eksports varētu izraisīt naftas cenu krahu. Kā risinājumu pasaules lielākā naftas eksportētājvalsts minēja Irākas naftas ieguvju kvotas noteikšanu pirms Līča kara esošajos līmeņos - 3.5 miljonus barelu dienā. Bez tam cenas uz leju virzīja arī ekspertu paziņojumu, ka ņemot vērā patreizējos cenu līmeņus un Irākas naftas eksporta atjaunošanas nobīdi no sākotnēji izskanējušajiem laikiem un apjomiem, OPEC 11. jūnijā plānotās tikšanās laikā varētu nesamazināt naftas kvotas.

Parex Asset Management

Uz pasaulē valdošās neskaidrības fona attiecībā uz turpmāko ASV un ANO rīcību Irākas jautājumā, naftas cenas pasaules tirgos aizvadītajā nedēļā samazinājās. Nedēļas laikā Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena noslīdēja par 2.4%, līdz 32.63 dolāriem, Urālu jēlnaftas cena atkāpās par 2.70%, līdz 31.13 dolāriem, savukārt E95 degvielas cenas Eiropā novēlās par 6.6%, līdz 324.50 dolāriem par tonnu.

Naftas cenas nedēļu uzsāka ar nelielu atkāpšanos no pagājušajā nedēļā sasniegtajiem 29 mēnešu rekordlīmeņiem. Cenu kritumu noteica pagājušās piektdienas ANO ieroču inspekcijas atskaite, kurā inspektori paziņoja, ka tai nav pierādījumu par Irākas īpašumā esošiem masu iznīcināšanas ieročiem un pauda vēlmi turpināt inspekcijas valstī, uz ko uzstāj arī kara opozīcija: Krievija, Ķīna un Francija. Lēmumu, ka ieroču inspektoriem vajadzētu dot papildus laiku, otrdien pieņēma arī Eiropas Savienības valstu līderi. Uz šo ziņu fona investori apjauta, ka karš tik drīz varētu arī nesāksies un nolēma nofiksēt peļņu. Bez tam tirgu sasniedza ziņas par izlūklidmašīnas veiktajiem pirmajiem lidojumiem pār Irākas teritoriju. Jāatgādina, ka šādus lidojumus Irāka atļāva tikai pagājušajā nedēļā un tirgus tos uztvēra kā signālu par Bagdādes vēlmi sadarboties.

Andris Lāriņš, Nordea Markets analitiķis Jau kuro nedēļu pēc kārtas dolāra vērtība samazinās. Ziņas par ASV domstarpībām Irākas jautājumā ar lielāko daļu Eiropas valstu izdara smagu spiedienu uz dolāra vērtību. Latvijā dolāra vērtība kritusies līdz 1999. gada 25. oktobra līmenim, zem 57.6 santīmiem. Ir divas lietas uz kurām ir koncentrēta tirgus dalībnieku uzmanība: Irākas inspektoru ziņojums šodien vakarā (15:30 GMT) un ASV prezidenta rītdienas «State of The Union» runa. Patreiz izskatās, ka inspektori varētu iegūt papildus laiku inspekcijām, kas tikai paildzinās neskaidrību par Irākas konflikta risinājumu un dolāram nāks par sliktu. Dolāram neko labu pagaidām arī nesola rīt gaidāmā Buša runa, jo pastāv aizdomas ka ASV rīkosies neatkarīgi no savu sabiedroto viedokļa. Baumas par piektdien gaidāmu masveida eiro pārdošanu nerealizējās. Tā vietā mēs redzam vienmērīgu un samērā stabilu eiro pirkšanu. Eiro joprojām barojas no ASV izolētās (te gan jāpiemin gandrīz vienīgais ASV atbalstītājs - Lielbritānija) nostājas Irākas jautājumā. Kopš janvāra sākuma eiro vērtība pret latu ir pakāpusies par 2.17%. Diezgan iespaidīga un stabila notikumu attīstība 17 darba dienu laikā. Jo ilgāk vilksies neskaidrība Irākas jautājumā jo eiro ilgāk saglabās izredzes palielināt savu vērtību. Pret dolāru nākamais mērķis ir 1.10 atzīme, pret latu tie varētu būt 63 santīmi, ja nekas nemainīsies pasaules ģeopolitiskajā situācijā. Šodien atkal pavisam nedaudz pieaugusi lata vērtība pret SDR groza valūtām. Tirdzniecība Latvijas starpbanku valūtu tirgū ir ļoti neaktīva.

Irākas karā bojā ir gājuši tūkstošiem cilvēku. Dažādi avoti ziņo par aptuveniem skaitļiem, kopumā no kara darbības izriet sekojošie skaitļi: Karavīru skaits, kas iesaistīti kara darbībā Sabiedroto spēkos: tieši 300 000 karavīru, tai skaitā 255 000 amerikāņu, 45 000 britu un 2 000 austrāliešu Irākiešiem: tieši 380 000 karavīru Nonāvētie, ievainotie un kara gūstekņi Sabiedroto spēkos: 171 nonāvētie karavīru (138 ASV un 33 britu karavīru), tai skaitā mirušie munīcijas eksplozijas rezultātā un savējo apšaudēs aiz pārskatīšanās; 495 ievainotie Irākiešiem: aptuveni 2 300 mirušo karavīru (pēc ASV vērtējuma), 1 200 līdz 2 600 nogalināto civilistu, vairāk kā 5 000 ievainoto (pēc irākiešu vērtējuma) Kara gūstekņu aktuālie skaitļi - 6 800 irākiešu karavīru (pēc ASV armijas ziņām) Pazudušie: pagaidām nav datu Žurnālisti: nogalināti aptuveni desmit žurnālistu Sabiedroto ieroči Gandrīz 15 000 precīzo bumbu (Präzisionsbomben), aptuveni 8 000 nevadāmo lādiņu (Sprengkörper) un aptuveni 800 (Marschflugkörper) Tieši 30 000 veiktu uzlidojumu Kara izmaksas Līdz šim vairāk kā 25 miljardi ASV dolāru ASV: 79 miljardu ASV dolāru Irākas karam un tā seku likvidācijai (t.sk. 62,6 miljardu tīrās kara izmaksas); Briti – 3 miljardi mārciņu (4,5 miljardi eiro) Irākas karam Kara postījumi, sekas un kaitējumi dabai Kultūra: nozagti 170 000 mākslas priekšmetu no Irākas nacionālā muzeja; nodegusi nacionālā bibliotēka Infrastruktūra: daļēji izpostīta ūdens un elektrības apgāde, izlaupītas slimnīcas un sabiedriskās iestādes Daba: aizdedzināti daži naftas urbumi Aptuvenās izmaksas priekš Irākās atjaunošanas darbiem var sasniegt aptuveni 100 miljardus ASV dolāru. Avots: Handelsblatt

Nedēļas sākumā turpinājās naftas cenu korekcija lejup, taču nedēļas beigās situācija strauji mainījās. Nedēļas laikā Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena pieauga līdz 31.46 USD/barelu, Urals jēlnaftas cena saruka par 3.70%, līdz 29.61 dolāram, savukārt E95 degvielas cenas Eiropā uzlēca par 6.00% līdz 326.00 dolāriem par tonnu.

Nelielu cenu atkāpšanos nedēļas sākumā noteica ar lielu nepacietību gaidītā ANO ieroču inspekcijas atskaite. Inspekcijas vadītājs Hans Bliks savā atskaitē paziņoja, ka Irāka nav izpildījusi tai izvirzīto atbruņošanās ultimātu, tomēr, lūdza vēl papildus laiku izmeklēšanu turpināšanai. Tirgus dalībnieki minētās ziņas uztvēra, kā iespējamā kara sākuma atlikšanu vēl par pāris nedēļām. Turklāt nedēļas ievadā cenas uz leju spieda arī ziņas no Venecuēlas, kuras amatpersonas paziņoja sagaidāmo situācijas stabilizēšanos, tuvāko pāris mēnešu laikā.

Tomēr naftas cenas nemaz nedomāja tik viegli atkāpties. ANO ieroču inspekcija paziņoja, ka tās rīcībā ir ziņas, kā Irāka savā bruņojuma varētu būt izmantojusi nervu gāzi, turklāt ieroču inspektori kārtējo reizi sūdzējās par nepietiekamo Irākas vēlmi sadarboties. Uz šī fona ASV nāca klajā ar paziņojumiem, ka tā būs gatava uzbrukt Irākai jau februārī.

Eiropas Savienība (ES), atbildot uz Irānas kodolprogrammas draudiem, ieviesusi embargo Irānas naftai, ziņo Reuters. Embargo gan spēkā stāsties pakāpeniski.

Tādējādi pasaules lielvaras mēģina finansiāli sagraut šo valsti, lai tā padotos Rietumu spiedienam un neturpinātu savu urāna bagātināšanas programmu.

Jāpiebilst, ka ASV prezidents Baraks Obama nesen kā parakstījis likumu, kas ietver jaunas sankcijas pret Irānu. To mērķis ir izolēt Irānas centrālo banku no globālās finanšu sistēmas. Jāpiebilst, ka caur Irānas centrālo banku notiek visi maksājumi par Irānas naftas un gāzes sektora darījumiem. Faktiski sankcijas skars Irānas naftas nozari, liekot citu valstu firmām izvēlēties starp sadarbību ar Irānas finanšu sektoru un centrālo banku vai arī ar ASV ekonomiku un finanšu sektoru. Proti, ASV varēs liegt pieeju savai finanšu sistēmai visām tām finanšu iestādēm, kas ar šo valsti sadarbojās «pārāk daudz» vai sadarbojas vispār. Lai neradītu pārāk lielu šoku naftas tirgum un tām citu valstu iestādēm, kas aktīvi sadarbojas ar Irānu, šis likums stāsies spēkā pamazām – sešu mēnešu laikā, ziņo Reuters. Tiesa gan, likums atļauj izņēmumus, ja tas ir ASV nacionālajās interesēs vai ja pārāk kropļos tirgu. Šāds jauns ASV likums varētu būt apgrūtinājums tādām valstīm, kas pērk Irānas naftu un kurām nav īpašu alternatīvu – Ķīnai, Indijai, Turcijai, Dienvidkorejai, Japānai. Nozīmīgi Irānas naftas pircēji ir arī Eiropā – Itālija (no Irānas tā saņem 13,3% no visas importētās naftas), Spānija (9,6%), Grieķija (34,7%) un Francija (4,4%). Šobrīd daudzām Eiropas valstīm, kuras pērk Irānas naftu, būs jāmeklē alternatīva.