Iesaka SIA Gavi Store īpašniece Alīna Gržibovska: Irānā esmu bijusi divas reizes. Pēdējo reizi pagājušā gada oktobrī, kad tur mēnesi ciemojos pie draugiem. Daudziem par šo valsti ir aizspriedumi, tādēļ to bieži vien neizvēlas kā atvaļinājuma galamērķi. Šā iemesla dēļ Irānā tūristu ir ļoti maz, un tas ir labi – viņi nav sabojāti un ārvalstu tūristus neuztver kā iespēju nopelnīt. Irāņi pret iebraucējiem izturas kā pret viesiem, kurus godā, un no sirds rūpējas par viņu labsajūtu.

Ierodoties Irānā, jāpieņem šīs valsts ģērbšanās likumi, sievietēm obligāti jāvalkā hidžabs (galvas lakats) un nedrīkst būt atkailinātas citas ķermeņa daļas (kājas, rokas). Irānietes pārsvarā valkā legingus un tunikas ar garām rokām. Kopumā viņas izskatās ļoti estētiski, gaumīgi un sievišķīgi. Ja, iebraucot Irānā, ārvalstu sieviete nav nodrošinājusies ar lakatu, tad policija izsniedz tā dēvēto tūristu paketi, kurā ir lakats un melnas zeķes gadījumam, ja tūristei ir pārlieku īsi svārki. Sods par ģērbšanās noteikumu pārkāpšanu tūristēm nedraud. Policija uzrauga vietējās sievietes, kurām par noteikumu neievērošanu jāmaksā sods.

Vācijas specdienesti atraduši dokumentus ar starptautiskā teroristu tīkla al Qaeda uzbrukumu plāniem, kas bijuši paslēpti pornogrāfiska satura videofailos. Dokumenti nonākuši CNN un Vācijas laikraksta Die Zeit rīcībā.

Dokumenti atrasti, kādam Austrijas iedzīvotājam, kas tika aizturēts aizdomās par teroristu atbalstīšanu, piederošā datu nesējā. Teroristu tīkla dokumenti bija iekodēti pornofilmās ar nosaukumiem Sexy Tanja un Kick Ass. Vācijas specdienestu uzmanību piesaistīja tas, ka faili aizņēma pārāk daudz vietas.

Kopumā Vācijas dienestiem izdevies iegūt vairāk nekā 100 dokumentu, kuros pārspriesti plāni nolaupīt kruīza kuģi un veikt uzbrukumu lielai viesnīcai, kā arī apmācību rokasgrāmata dažādās valodās.

Al Qaeda pārstāvji plānojuši nolaupīt kruīza kuģi, lai izdarītu spiedienu uz sabiedrību, vēsta Vācijas laikraksts Die Zeit. Kuģa pasažierus bijis paredzēts ietērpt oranžos kostīmos, kas simbolizētu Gvantanamo ieslodzītos, un sistemātiski nogalināt, bet nogalināšanas procesu filmēt.

Aug karadarbības iespējamība tuvajos Austrumos; tas liek celties naftas cenai

Irānas prezidents Mahmuds Ahmadinedžads pēdējo reizi savu pilnvaru laikā uzrunājis Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālo asambleju Ņujorkā. Visskarbākos retoriskos pliķus saņēmusi Izraēla, proti, šai valstij neesot vieta Tuvajos Austrumos. Iepriekš Ahmadinedžads Izraēlu ir salīdzinājis ar audzēju, no kura nepieciešams atbrīvoties. Tāpat Irānas prezidents norādīja, ka neuzskata par nopietniem Izraēlas draudus veikt uzbrukumus Irānas ar urāna bagātināšanu saistītajiem objektiem un noliedza, ka Irāna piegādājot ieročus Sīrijai. Tāpat Irānas līderi aicināja izbeigt ASV impērijas ēru (M. Ahmadinedžads norādīja, ka Rietumvalstu lielvaras kalpo velnam).

Irānas nafta pasaules enerģijas tirgum ir kritiski nepieciešama, pavēstījusi valsts Naftas ministrija, vienlaikus noraidot arī apgalvojumus, ka sankcijas ir smagi ietekmējušas naftas eksportu. Tikmēr sasprindzinājums starp Irānu un Izraēlu turpina saasināties.

Oktobrī Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) pavēstīja, ka Irānas naftas eksports septembrī samazinājies līdz 860 tūkstošiem barelu naftas dienā. Salīdzinājumam – aizvadītā gada decembrī Irāna eksportēja 2,2 miljonus barelus dienā.

Irānas Naftas ministrijas pārstāvis Alicera Nikzads Rahbars (Alireza Nikzad-Rahbar) IEA aplēses nosauca par «propagandas karu» un uzsvēra, ka naftas eksports saglabājies normas robežās.

Tāpat viņš uzsvēra, ka Rietumvalstis ar piemērotajām sankcijām nedomājot par saviem iedzīvotājiem, kas ir lielākie naftas patērētāji. Irāna esot izlēmusi boikotēt Rietumvalstis un drīzumā parādīties jaunos naftas tirgos. «Pasaule nevar iztikt bez Irānas naftas. Mūsu valsts ir izturējusi sankcijas un atradusi jaunus naftas pircējus,» klāstījis Naftas ministrijas pārstāvis.

Kopš 7. jūlija ir izsludināta ASV sankciju pret Irānu pirmā kārta, un to noteikumi ir daudz agresīvāk formulēti, nekā līdz 2015. gadam spēkā esošās sankcijās.

Tās tika atceltas un Irāna atjaunota pilnvērtīgā starptautiskajā apritē līdz ar daudzpusējo Kopīgo Visaptverošo rīcības plānu (angl. akronīms JCPOA), kas paredz pamatīgi samazināt Irānas kodolprogrammu un tās spējas, kas varētu rezultēties atomieroču izveidē.

Ar Donalda Trampa paziņojumu ASV no JCPOA izstājās 8. maijā, vienpusēji izsludinot nodomu atjaunot sankcijas pret Irānu ar mērķi gan vēl vairāk iegrožot tās kodoltehnoloģiju kapacitāti, gan arī mazināt tās destabilizējošo politisko ietekmi reģionā, kas sevišķi attiecas uz atbalstu Bašara al Asada režīmam Sīrijā.

Baltieši turas pa gabalu

Irānas eksperts un konsultāciju uzņēmuma Courland Advisors partneris Tibo Normands (Thibault Normand) db.lv komentē, ka jaunajā situācijā, kas vēl agresīvāk par iepriekšējām sankcijām iegrožo sadarbību ar Irānu, ieguvējas paredzami būs Krievijas un Ķīnas kompānijas. Lai gan irāņi kvalitātes dēļ priekšroku dod Eiropas tehnoloģijām, sankciju vēriena dēļ, pat ar visiem Briseles centieniem dot pretspiedienu Vašingtonai, eiropiešu turpmākās biznesa saiknes ar Irānu būs ļoti problemātiskas.

Irāna pārtraukusi jēlnaftas piegādes Francijas un Lielbritānijas klientiem, tādējādi atbildot uz Eiropas Savienības (ES) naftas eksporta embargo, kas stāsies spēkā vasarā.

Irāna «pārdos jēlnaftu jauniem klientiem, nevis Francijas un Lielbritānijas kompānijām». Naftas piegādes tiks palielinātas uz Ķīnu, norādīja valsts varasiestādes. Tāpat Irāna pavēstījusi, ka varētu apturēt naftas piegādes uz Itāliju, Spāniju, Portugāli, Grieķiju, Franciju un Nīderlandi, lai tādējādi protestētu pret ES ieviesto naftas embargo.

Analītiķi norāda, ka Irānas rīcība var izraisīt tālāku naftas cenu pieaugumu. Aizvadītā gada pirmajos sešos mēnešos Francija no Irānas saņēma 4% importētās naftas, bet Lielbritānija – 1%.

Db.lv jau vēstīja, ka janvārī ES valstis vienojās par naftas importa noteikšanu Irānai. Naftas importa aizliegums ir daļa no sankcijām, kas vērstas pret Irānas kodolprogrammu.

Irāna jau daudzus gadus ir bijusi mana sapņu zeme un pēc dažiem nostāstiem iekļuva manā ātro vēlmju listē. Irāna ir viegli sasniedzama no mūsu valsts, pietiekami eksotiska un patiešām droša zeme ceļošanai. Arī divām ceļotājām no Latvijas.

Kāpēc turp doties?

Welcome to Iran – tas ir teikums, kuru mēs dzirdējām visbiežāk, arī no irāņiem, kuriem tas ir vienīgais zināmais teikums angļu valodā.

Persija, kuras teritorijā tagad atrodas Irāna, ir viena no senākajām valstīm pasaulē, tāpēc tā noteikti ir īsta paradīze vēstures mīļotājiem. Arī paši persieši apzinās un ir lepni, ka viņiem ir sena un kultūras bagāta valsts.

Irāna ir valsts, kuru ir vērts apmeklēt pašu persiešu dēļ – fantastiski atvērti, viesmīlīgi un neuzbāzīgi. Arī slavenā austrumu tirgošanās te notiek gaumīgi.

Visbeidzot, tā noteikti ir valsts, kurā var sajust arī musulmanismu, valsts saucas Irānas Islāma Republika. Lielākoties irāņi nav priecīgi, ka šariata likumi tik ļoti valda pār ikdienu. Gribētu uzsvērt musulmanisma pozitīvo pusi: fantastiskās mošejas, sievietes, kas izskatās sievišķīgi un cēli jebkurā situācijā. Mana ceļabiedre Kristīne teica, ka sievietēm ir vērts doties uz Irānu, lai iemācītos sievišķību.

Teroristiskais grupējums Al Qaeda plāno uzbrukumus Eiropas ātrgaitas dzelzceļu tīklam.

Grupa plānojot sarīkot uzbrukumus vilcieniem, dzelzceļa tuneļiem, dzelzceļu sliedēm un elektrības piegādes sistēmām, atsaucoties uz ASV izlūkdienesta NSA informāciju, vēsta Vācijas laikraksts Bild. Uzbrukuma plānošana Eiropas dzelzceļam tikusi pārrunāta NSA pārtvertā «konferences zvanā» starp Al Qaeda līderiem.

Reaģējot uz apdraudējumu, Vācijas varasiestādes atbildējušas ar «neredzētiem pasākumiem» kā, piemēram, dzelzceļa tīklu lielākajās stacijās izvietojot civilās drēbēs tērptus policistus.

NSA augusta sākumā pārtvēra Al Qaeda līdera Ajmana az Zavahiri telefonkonferenci, kas tika sarīkota ar vairākiem grupējuma līderiem visā pasaulē. Tajā pārrunātas uzbrukuma veikšanas iespējas ASV un tās sabiedrotajiem. Informācijas rezultātā ASV un citas valstis uz laiku slēdza vēstniecības Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstīs.

Al Qaeda līderis Aimans az Zavahiri (Ayman al-Zawahiri) aicinājis musulmaņus nolaupīt rietumniekus, ziņo ASV ekstrēmistu grupējumu uzraudzības organizācija SITE Intelligence.

Savā aicinājumā viņš piesauc amerikāņa Varena Vainšteina (Warren Weinstein) nolaupīšanas Pakistānā «veiksmes stāstu».

«Visvarenais dievs apbalvoja mūs ar veiksmi sagūstīt amerikāņu ebreju Varenu Vainšteinu,» pagājušajā nedēļā video norādīja teroristu grupējuma Al Qaeda vadītājs, informē SITE Intelligence. A. az Zavihiri pauda, ka dievs palīdzēs nolaupīt arī citus to valstu pilsoņus, kas ir pret musulmaņiem.

Aptuveni divus stundu garajā video A. az Zavahiri arī kritizē Ēģiptes valdību, paužot, ka prezidents no musulmaņu brālības ir korumpēts un Ēģiptē musulmaņi cīnās ar laicīgo minoritāti, kas vēlas vadītāja likumu ieviešanu. Al Qaeda vadītājs pauž, ka «ikviena musulmaņa pienākums» ir atbrīvot no ieslodzījuma ēģiptiešu šeihu Omaru Abdelrahamnu, kas atrodas cietumā saistībā ar Ņujorkā notikušo sprādzienu 1993. gadā. Tāpat musulmaņiem jāpanāk Gvantanamo cietumnieku atbrīvošana.

Apvienošanās un pārņemšanas darījumu aktivitātes ziņā šā gada pirmais ceturksnis gan globālā līmenī, gan Eiropā ir bijis ļoti spēcīgs, stāsta Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere Eva Berlaus.

Pasaulē pirmajā ceturksnī veikto apvienošanās un pārņemšanas darījumu darījumu vērtība salīdzinot ar 2013.gada pirmo ceturksni ir pieaugusi par 35%, kas nozīmē, ka darījumu vērtības ziņā situācija pasaulē jau ir ļoti tuvu pirmskrīzes līmenim.

Darījumu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni ir samazinājies par aptuveni 14%, kas nozīmē, ka ir notikuši mazāk darījumi, taču par lielākām summām. Droši vien pamanāmākie no lielajiem darījumiem ir bijuši Facebook/Whatsapp darījums un Actavis/Forest Laboratories darījums. Darījumu vidējās vērtības palielināšanās parasti tiek saistītā ar pieaugošu pārliecību par ekonomiskās situācijas stabilitāti, skaidro eksperte.

Neviena publiskā iepirkuma veikšana nav apdraudēta vai aizliegta, paziņojusi Finanšu ministrija (FM), reaģējot uz ceturtdien medijos publicēto informāciju par lielo iepirkumu apturēšanu nesakārtotu likumu dēļ.

Jaunais Publisko iepirkumu likums un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums valsts sekretāru sanāksmē izsludināti jau pērn, tomēr aizvien nav pieņemti. Tādejādi līdz noteiktajam termiņam - 18.aprīlim - Latvijas likumos nav pārņemtas Eiropas Savienības (ES) jauno iepirkumu direktīvu prasības. Lai nezaudētu ES fondu līdzfinansējumu, valsts un pašvaldību iestādēm ieteikts uz nenoteiktu laiku atlikt visus iepirkumus, kuros paredzamā līgumcena pārsniedz noteikto slieksni - 5,225 miljonus eiro.

Šā gada 18. aprīlī Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) ir publicējusi ieteikumus rīcībai pārejas periodā, kamēr turpinās darbs pie atsevišķu iepirkumu direktīvu pakotnes normu pārņemšanas nacionālajā likumdošanā. Jāuzsver, ka šajā laikā neviena iepirkuma veikšana nav apdraudēta vai aizliegta. Papildus FM ir atradusi risinājumu to normu, kas ir saistītas ar direktīvu pārņemšanu, ātrākai virzībai un pieņemšanai.

Pasaulē lielākais alus ražotājs Anheuser-Busch InBev trešdien paziņoja, ka panācis oficiālu vienošanos par Lielbritānijā bāzētā alus ražošanas uzņēmuma SABMiller pārņemšanu.

Pēc ilgstošiem centieniem Anheuser-Busch InBev norāda, ka beidzot ir panākta vienošanās par nosacījumiem, lai pārņemtu SABMiller.

Darījuma summa veidos 121 miljardu dolāru (112 miljardus eiro), ietverot parādsaistības.

Anheuser-Busch InBev vēsta, ka maksās 44 sterliņu mārciņas (62,11 eiro) par vienu SABMiller akciju.

Tāpat vienošanās paredz, ka SABMiller par 12 miljardiem dolāru pārdos vairākuma akciju daļu ASV struktūrvienībā MillerCoors Ziemeļamerikas alus ražotājam Molson Coors.

Paredzams, ka Anheuser-Busch InBev un SABMiller apvienošanās darījums tiks pabeigts 2016.gada otrajā pusē.

Šis ir pasaulē trešais lielākais pārņemšanas darījums korporatīvajā vēsturē, kā arī visu laiku lielākais pārņemšanas darījums, ko īstenojis Lielbritānijas uzņēmums, norāda finanšu informācijas kompānija Dealogic.

Dzīves ritmam kļūstot straujākam, mūsdienās cilvēku dzīvē ir daudz vairāk brīžu, kad nevar darīt neko citu kā vien klausīties mūziku vai audiogrāmatas.

Irānas lielākā audiogrāmatu uzņēmuma Navaar līdzdibinātājs Hamids Asadi (Hamid Asadi) radīja kompāniju laikā, kad sabiedrība grāmatas nelasīja. Divarpus gadu laikā uzņēmums izaudzis līdz 40 darbiniekiem un audiogrāmatas klausās 610 tūkstoši cilvēku, bet trīs gadu laikā uzņēmums vēlas sasniegt miljons lietotāju atzīmi. Vairāk par startup vidi Irānā, audiogrāmatām un to, vai tās aizstās papīra grāmatas, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Kāpēc audiogrāmatas tagad ir tik populāras?

Es teiktu, ka audiogrāmatas nav labs apzīmējums šim produktam. Jā, audiogrāmatas ir bāzētas uz grāmatām, bet filmu, kas bāzēta uz grāmatas sižetu, taču nesauc par grāmatfilmu. Tā ir filma. Audiogrāmata kā medijs ir runātā vārda produkts, ko lietot tādās dzīves situācijās, kad nevari darīt neko citu – varbūt vienīgi vēl klausīties mūziku.

Irāna nenodos ASV "melnās kastes" no Ukrainas pasažieru lidmašīnas, kuras katastrofā pie Teherānas trešdien gāja bojā 176 cilvēki.

"Mēs neatdosim "melnās kastes" ražotājiem ["Boeing"] un amerikāņiem," Irānas Civilās aviācijas organizācijas vadītāja Ali Abedzades sacīto citēja ziņu aģentūra "Mehr".

Abedzade paziņoja, ka vēl nav skaidrs, uz kuru valsti "melnās kastes" tiks sūtītas analizēšanai.

Irānas attiecībās ar ASV pašlaik valda īpaši liels saspīlējums.

Neilgi pēc aviokatastrofas Irāna paziņoja, ka atrastas avarējušā lidaparāta "Boeing 737" abas "melnās kastes", kas ieraksta lidojuma datus un sarunas pilotu kabīnē un ir būtiski svarīgas avārijas cēloņu noskaidrošanai.

Abedzade sacīja, ka saskaņā ar starptautiskajiem aviācijas noteikumiem valstij, kurā aviokatastrofa ir notikusi, ir tiesības veikt tās izmeklēšanu.

Irāna svētdien paziņoja, ka vairs neievēros nekādus ierobežojumus attiecībā uz urāna bagātināšanu, ko noteic tās 2015.gadā noslēgtā kodolvienošanās ar pasaules lielvarām.

Valsts televīzija ziņoja, ka Irāna neievēros ierobežojumus attiecībā uz urāna bagātināšanas centrifūgu skaitu, bagātināšanas jaudu, bagātināšanas līmeni, kā arī bez ierobežojumiem veiks kodolpētījumus.

"Irāna turpinās kodolbagātināšanu bez ierobežojumiem un pamatojoties uz tās tehniskajām vajadzībām," teikts televīzijā nolasītajā paziņojumā.

Jaunais paziņojums par atkāpšanos no kodolvienošanās bija gaidāms šajā nedēļas nogalē, un nav zināms, cik lielā mērā tā saturu ietekmējusi attiecību saasināšanās ar Vašingtou pēc piektdien notikušā ASV raķešu trieciena, kurā tika nogalināts Irānas ģenerālis Kasems Soleimani.

Atbildot uz to, ka ASV 2018.gadā izstājās no kodolvienošanās un atjaunoja sankcijas pet Irānu, Teherāna pakāpeniski ir atkāpusies no vienošanās nosacījumiem, tostarp attiecībā uz urāna bagātināšanas līmeni, bagātinātā urāna krājumiem, to, kāda modeļa centrifūgas tā izmanto urāna bagātināšanai, kā arī to, kur notiek urāna bagātināšana.

Kanādā apcietināti divi ārzemnieki, kas plānojuši veikt teroristisku uzbrukumu pasažieru vilcienam. Aizturētie tiek saistīti ar starptautisko teroristu grupējumu al-Qaeda, vēsta BBC.

Vietējās varasiestādes norāda, ka 30 gadus vecais Čihebs Esegaiers un 35 gadus vecais Raeds Džasers plānojuši no sliedēm nolaist kompānijas Via Rail pasažieru vilcienu Toronto apkaimē. Gadījumā, ja noziedzīgais plāns būtu izdevies, bojā būtu gājuši un ievainojumus guvuši daudzi cilvēki, norāda Karaliskā Kanādas jātnieku policija.

Iespējamos teroristus palīdzējušas aizturēt no vietējās musulmaņu kopienas saņemtās norādes, vēsta Reuters. Plašāku informāciju par aizturēšanas operāciju Kanādas policija nesniedz. Zināms arī, ka varasiestāžu uzmanības lokā ārzemnieki, viens no kuriem studējis Monreālas universitātē, nonākuši jau pirms gada.

Ministru kabineta komiteja šodien pabeidza skatīt Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto jauno Publisko iepirkumu likumu, kas paredz, ka iepirkuma procedūra nav jāpiemēro pakalpojumiem un precēm līdz 10 000 eiro vērtībā, tomēr pirms tā skatīšanas valdības sēdē vēl tiks rīkota starpinstitūciju sanāksme.

Kā tika norādīts valdības komitejas sēdē, sanāksme tiks rīkota, jo likumprojektu vēl ir nepieciešams precizēt.

Tā kā likumprojekts ir apjomīgs, tas iepriekšējās valdības komitejas sēdēs tika skatīts pa daļām.

Pašlaik spēkā esošā likuma redakcija paredz, ka iepirkumi nav jārīko, ja šī summa nepārsniedz 4000 eiro.

Likumprojekts tika izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) iepirkumu direktīvu pakotnes normu pārņemšanu nacionālajā tiesiskajā regulējumā. FM piebilst, ka laikā līdz likuma pieņemšanai neviena iepirkuma veikšana nav apdraudēta vai aizliegta.

Papildus FM ir atradusi risinājumu direktīvu būtisko normu pārņemšanas ātrākai virzībai un pieņemšanai. Jau šobrīd ir izstrādāti grozījumi Publisko iepirkumu likumā un grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā ar mērķi nodrošināt direktīvās noteikto obligāto normu pārņemšanu, tādējādi dodot iespēju jauno likumprojektu virzību turpmāk nesaistīt ar direktīvās noteikto obligāto normu pārņemšanu.

Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja bijušo Parex bankas īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka prasību pret valsti Finanšu ministrijas (FM) personā un bijušo Parex banku par 2008.gadā slēgto ieguldījuma līgumu.

Pilns spriedums būs pieejams 3.februārī, tad to 20 dienu laikā varēs pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

AS Reverta pārstāvis zvērināts advokāts Agris Bitāns žurnālistiem norādīja, ka spriedums ir loģisks, tomēr vēl ir grūti zināt visus argumentus tam. To varēs izdarīt pēc pilna sprieduma saņemšanas.

Savukārt prasītāju pārstāvis zvērināts advokāts Uģis Grūbe spriedumu nekomentēja.

Jau ziņots, ka Kargins un Krasovickis apgabaltiesu lūguši atzīt par spēkā neesošu līgumu, ar kuru valsts savulaik par diviem latiem (2,8 eiro) pārņēma viņu īpašumā esošās bankas akcijas. Viņi lūdz atzīt par spēkā neesošiem ieguldījuma līgumu, kas tika parakstīts 2008.gada 10.novembrī, un vienošanos par grozījumiem šajā līgumā, ko parakstīja 2008.gada 2.decembrī un 3.decembrī.

Ministru kabinets šodien akceptēja jaunā Publiskā iepirkuma likuma projektu, kas paredz nepiemērot iepirkuma procedūru iepirkumiem līdz 10 000 eiro.

Pašlaik spēkā esošā likuma redakcija paredz, ka iepirkumi nav jārīko, ja šī summa nepārsniedz 4000 eiro.

Patlaban Publisko iepirkumu likumā vienošanās vēl nav panākta par diviem jautājumiem - depozīta regulējumu, jo Tieslietu ministrijai vēl ir iebildumi pret Finanšu ministrijas (FM) piedāvāto formulējumu, kā arī par grozījumu apmēru līgumos. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piedāvā noteikt, ka grozījumu apmērs nedrīkst pārsniegt 50% no līguma summas, vienlaikus KNAB vērsies pēc skaidrojuma Eiropas Komisijā (EK).

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādīja, ka patlaban likumprojektā iekļautais formulējums ir tāds, kā FM saprot Eiropas Savienības (ES) direktīvu. «Ja EK skaidrojums no tā atšķirsies, tad apņemamies šo formulējumu grozīt saskaņā ar EK atbildi,» sacīja Reizniece-Ozola.

Jemenas eksprezidents Ali Abdulla Salehs 33 gadus ilgās valdīšanas laikā uzkrājis bagātību 32 līdz 60 miljardu dolāru apmērā, teikts trešdien publiskotajā ANO Drošības padomes ekspertu ziņojumā.

Eksperti secinājuši, ka Salehs lielāko daļu savu līdzekļu pārskaitījis uz aptuveni 20 ārvalstīm, noguldot uz fiktīva vārda vai citu viņam lojālu personu kontos.

Ziņojumā norādīts, ka bagātības avots, visticamāk, ir prezidentūras laikā piekoptā korupcija, sevišķi naftas un gāzes sektorā, kur Salehs prasījis uzņēmumiem kukuļus par ekskluzīvām tiesībām pētīt gāzes un naftas ieguves vietas Jemenā.

Salehs, kurš demisionēja 2012.gada sākumā pēc gadu ilgas tautas sacelšanās, vairāk nekā 30 gadus nopelnīja vidēji gandrīz divus miljardus dolāru gadā, uzskata eksperti, piebilstot, ka Jemenas eksprezidents savu bagātību uzkrājis skaidrā naudā, īpašumos, akcijās, zeltā un citās vērtīgās lietās.

Irāna varētu pārtraukt naftas eksportu uz Eiropu jau nākošajā nedēļā, pavēstījuši valsts valdības pārstāvji. Šādu soli Irāna varētu spert kā atbildi uz Eiropas piemērotajām sankcijām.

«Sestdien Irānas parlaments lems par likumprojektu, kas apturēs naftas eksportu uz Eiropas Savienību (ES), sākot ar nākamo nedēļu,» sacīja valsts Iekšpolitikas un Nacionālās aizsardzības komitejas vadītājs Huseins Ibrahims.

Aizvadītā gada pirmajā pusē uz Eiropas Savienību tika eksportēts 18% Irānas naftas, liecina ASV Enerģijas informācijas administrācijas dati, vēsta Reuters. ES ir otrs lielākais Irānas naftas pircējs pēc Ķīnas.

«Ja deputāti izlems, ka Irānas naftas eksports uz Eiropu ir jāaptur, parlaments ne mirkli nekavēsies,» norādīja Irānas pārstāvji. «Ja Irānas naftas eksports tiks negaidīti apturēts, tas pārsteigs eiropiešus un viņi sapratīs Irānas spēku».

Nupat noslēdzies Starptautiskais Fadžras filmu festivāls Irānā, kurā Lailas Pakalniņas spēlfilma AUSMA saņēmusi galveno balvu kategorijā Māksla un pieredze.

Lai Latvijas / Polijas / Igaunijas kopražojuma filmu AUSMA varētu izrādīt festivālā, kura nosaukums «Fajir» irāņu valodā arī nozīmē «ausma», tā bija jāīsina, izgriežot epizodes, kas nešķita piedienīgas vietējam valsts filmu cenzoram. (Ar šīm epizodēm iespējams iepazīties www.facebook.com/filmausma.)

Par spīti šiem sarežģījumiem režisore Laila Pakalniņa atzīst - šajā festivālā, kas ir nozīmīgākais un lielākais Irānā, AUSMA sagaidīta ar lielu izpratni. Neskatoties uz šķietami lielajām kultūras atšķirībām, tieši Irānas skatītājs ieraudzījis filmā pat vissīkākās nianses un nolasījis autoru dotos kodus, tādēļ režisorei bijušas aizkustinošas sarunas pēc filmas seansiem.

Norēķināties par Irānas naftu turpmāk varēs arī ar zeltu, pavēstījis valsts centrālās bankas vadītājs Mahmuds Bahmani. Viņš arī pastāstīja, ka Ķīna un Indija par Irānas naftu jau ir norēķinājušās ar precēm, vēsta Bloomberg.

Uz šādu soli Irānu pamudinājušas ASV un Eiropas Savienības (ES) ieviestās sankcijas, kas sarežģījušas iespēju norēķināties ar Irānas bankām dolāros.

Sankcijas stāsies spēkā 1. jūlijā, un to ietvaros ES kompānijām būs aizliegts iegādāties Irānas naftu. Pašlaik uz ES tiek eskportēti 20% Irānas naftas. Eiropas piemēram atteikušās sekot Ķīna, kas ir lielākais Irānas naftas pircējs, un Indija. Irāna pašlaik arī pieņem maksājumus citās valūtās.

Db.lv jau vēstīja, ka Irāna izvirzījusi nosacījumus, kas Eiropas valstīm ir jāpilda, lai tās varētu saņemt naftu, pavēstījušas valsts Ārlietu ministrijas amatpersonas.

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija pirmdien nosodīja Irānas sākto urāna bagātināšanu līdz 20% līmenim, nosaucot to par "nukleāru izspiešanu".

"Irānas urāna bagātināšana līdz 20% līmenim Fardo ir skaidrs mēģinājums palielināt savu nukleārās izspiešanas kampaņu, mēģinājums, kas turpinās būt neveiksmīgs," paziņoja ASV Valsts departamenta preses sekretāre.

"Mēs esam pārliecināti, ka Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) novēros un ziņos par jebkurām jaunām Irānas nukleārām aktivitātēm," sacīja Valsts departamenta preses sekretāre.

IAEA apstiprināja, ka Irāna ir sākusi urāna bagātināšanu līdz 20% līmenim Fardo pazemes kodolobjektā uz dienvidiem no Teherānas, krietni pārsniedzot 3,67% atzīmi, kas noteikta 2015.gada kodolpaktā.

2015.gada kodolpakts paredz, ka Irāna ierobežos savu kodolprogrammu un bagātinās urānu līdz zemam līmenim, kas ir derīgs vienīgi civiliem mērķiem, apmaiņā pret starptautisko sankciju atcelšanu. Kodolieročiem vajadzīgs līdz 90% līmenim bagātināts urāns.

Irāna izvirzījusi nosacījumus, kas Eiropas valstīm ir jāpilda, lai tās varētu saņemt naftu, pavēstījušas valsts Ārlietu ministrijas amatpersonas. Tāpat Irāna apsver ieviest savu naftas embargo pret citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, vēsta AP.

Iepriekš vēstīts, ka Irāna pārtrauca naftas eksportu uz Lielbritāniju un Franciju, kas izraisīja naftas cenu kāpumu virs 105 ASV dolāriem par barelu.

Irānas Ārlietu ministrijas pārstāvis Ramins Mehmanparasts norādīja, ka Eiropas valstīm vajadzēs garantēt, ka tās laicīgi norēķināsies par naftu, slēgs ilgtermiņa līgumus un vienpusēji nelauzīs esošos līgumus. Šie noteikumi nogādāti Teherānā rezidējošiem Eiropas valstu vēstniekiem.

R. Mehmanparasts arī uzsvēra, ka šādi noteikumi ir godīgi un uzlabos sadarbību starp Irānu un Eiropu. «Mēs esam apņēmušies nodrošināt Eiropai enerģiju, bet viņiem ir jāapņemas nodrošināt samaksu un pildīt līgumus,» uzsvēra Irānas Ārlietu ministrijas pārstāvis. Eiropa importē 18% Irānas naftas.