ASV un Irāna otrdien vienojās par divu nedēļu pamieru apmēram stundu pirms Irānai izvirzītā ultimāta termiņa, un Teherāna piekrita uz laiku atkal atvērt kuģošanai Hormuza šaurumu.

Irāna raksturoja šo pamieru kā savu uzvaru un pavēstīja, ka ir piekritusi sarunām ar ASV, kas piektdien sāksies Pakistānā, par ceļu uz kara izbeigšanu.

Tramps sacīja, ka ir runājis ar Pakistānas līderiem, kuri "lūdza, lai es atliktu postošā spēka sūtīšanu uz Irānu šonakt".

"Ja Irānas Islāma Republika piekrīt Hormuza šauruma pilnīgai, tūlītējai un drošai atvēršanai, tad es piekrītu apturēt bombardēšanu un uzbrukumu Irānai uz divu nedēļu periodu," Tramps paziņoja savā sociālo mediju platformā "Truth Social".

Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči apstiprināja drošu kuģošanu caur Hormuza šaurumu uz divām nedēļām.

"Ja uzbrukumi Irānai tiek apturēti, mūsu varenie bruņotie spēki izbeigs savas aizsardzības operācijas," sacīja Aragči.

Izraēla un ASV veic uzbrukumu Irānai, sestdien pavēstīja Izraēlas Aizsardzības ministrija un ASV prezidents Donalds Tramps.

Irāna veic atbildes triecienus Izraēlai, kā arī ASV armijai Bahreinā un citās Persijas līča reģiona valstīs.

Irānā notikuši sprādzieni Teherānā un vairākās citās valsts pilsētās.

Pēc visa spriežot, noticis raķešu trieciens, vēsta Irānas ziņu aģentūra "Fars".

"Izraēlas valsts ir uzsākusi preventīvu triecienu Irānai. Aizsardzības ministrs Israels Kacs ir izsludinājis īpašu un tūlītēju ārkārtas stāvokli visā valstī," teikts Izraēlas Aizsardzības ministrijas paziņojumā.

Tramps platformā "Truth Social" pavēstīja, ka ASV armija sākusi "plašas kaujas operācijas Irānā", lai izskaustu "Irānas režīma draudus".

ASV plāno vairāku dienu operāciju pret Irānu, ziņu aģentūrai "Reuters" sacīja ASV amatpersona.

ASV un Izraēlas militārā operācija pret Irānu ir saprotama, ņemot vērā tās ilgstošo darbību reģionā, otrdien žurnālistiem izteicās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Šodien tikšanās laikā ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS) daudz laika ticis veltīts ASV un Izraēlas militārajai operācijai pret Irānu. Rinkēvičs domā, ka operācija ir saprotama, ņemot vērā Irānas ilgstošo darbību reģionā, tostarp ANO Drošības padomes rezolūciju neievērošanu, atteikšanos sadarboties kodolieroču neizplatīšanas jautājumos un teroristisku organizāciju atbalstīšanu.

"Diplomātijai vieta būs tikai brīdī, kad Irāna atteiksies no jebkādiem plāniem attīstīt militāro kodolprogrammu un savas agresīvās reģionālās ārpolitikas," sprieda politiķis.

Rinkēvičs atzīmēja, ka eskalācija nenāk par labu ne globālajai ekonomikai, ne reģionālajai drošībai, un ka Latvijas Ārlietu ministrija strādā pie risinājumiem Latvijas valstspiederīgo nokļūšanai mājās, taču pagaidām tas nav iespējams.

ASV iznīcinās spēkstacijas Irānā, ja Irāna 48 stundu laikā pilnībā neatvērs stratēģiski svarīgo Hormuza šaurumu, sestdien brīdināja ASV prezidents Donalds Tramps.

ASV iznīcinās "dažādas spēkstacijas, vispirms sākot ar lielāko", brīdināja Tramps.

Iespējams, viņš ar to domāja Būšehras kodolspēkstaciju, kas ir Irānas lielākā kodolspēkstacija, vai Damavanas gāzes spēkstaciju netālu no Irānas galvaspilsētas Teherānas.

Ja Tramps īstenos savus draudus un uzbruks Irānas spēkstacijām, Irāna veiks triecienus visai Tuvo Austrumu enerģētikas infrastruktūrai, kas saistīta ar ASV un Izraēlu, brīdināja Irānas vadības pārstāvji.

Irānas ietekmīgais parlamenta spīkers Mohammads Bagers Galibafs svētdien piedraudēja neatgriezeniski iznīcināt svarīgu infrastruktūru visā reģionā, ja ASV un Izraēla uzbruks Irānas infrastruktūrai.

Ir noslēdzies otrais mēnesis karā Irānā. Mazāk nekā vienam procentam – sasniegumi un ieguvumi, pārējiem – asinis, postījumi un ciešanas.Izredzētajiem – miljardu peļņa, vairākumam – cenu kāpums. Turklāt ASV prezidents Donalds Tramps turpina publiski lepoties ar rekordiem naftas un naftas produktu ražošanā un eksportā. «Tas ir pārsteidzoši, — viņš paziņoja piektdien. — Naftas un gāzes apjomi, ko mēs tagad pārdodam, ir tādā līmenī, kādu neviens nekad nav redzējis».

Pēc kara sākuma Irānā ievērojama daļa ASV naftas tagad tiek novirzīta uz Āziju. Naftas pārstrādes rūpnīcas Āzijā līdz nesenam laikam paļāvās uz Persijas līci kā galveno izejvielu avotu, tomēr karš piespieda tās krasi pievērsties Amerikas naftai.Irānas kara gaitā ASV atkal kļuva par naftas eksportētāju Nr. 1, apsteidzot Saūda Arābiju un tādējādi nodrošinot milzīgu peļņu ne tikai militāri rūpnieciskā kompleksa, bet arī naftas un gāzes nozares īpašniekiem. Turklāt ASV naftas un gāzes uzņēmumu īpašnieki tagad gūst virspeļņu ne tikai no eksporta, bet arī valsts iekšējā tirgū.

Starp citu, kopš kara sākuma Irānā degvielas cenas ASV ir augušas straujāk nekā jebkurā citā «Lielā septiņnieka» (G7) valstī. Citās valstīs degvielas nodokļi ir ievērojami augstāki, kas padara galīgo cenu relatīvi mazāk jutīgu pret naftas produktu kotāciju svārstībām. Turklāt virkne valdību ieviesa subsīdijas vai samazināja nodokļus, lai mīkstinātu sekas iedzīvotājiem.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien kritās, bet naftas cenas pieauga bažās, ka varētu atsākties karadarbība Tuvo Austrumu karā pēc tam, kas Irāna atkal slēdza Hormuza šaurumu pēc tā īslaicīgas atkalatvēršanas.

Investori nervozēja, tuvojoties ASV-Irānas pamiera beigām. ASV paziņoja, ka "drīz" nosūtīs delegāciju uz jaunu sarunu kārtu Pakistānā, bet Irāna vēl nebija izlēmusi, vai piedalīties šajās sarunās.

"Tirgus noskaņojums nedēļas sākumā ir ļoti atšķirīgs no tā, kāds tas bija piektdien," sacīja tirdzniecības grupas XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

Jēlnaftas cenas piektdien bija kritušās pēc paziņojuma, ka Hormuza šaurums ASV un Irānas pamiera laikā ir pilnībā atvērts komerciālajiem tankkuģiem un kravas kuģiem.

Pirmdien tās atkal pieauga, jo Irāna atkal slēdza Hormuza šaurumu un paziņoja, ka ASV ar Irānas ostu blokādi un Irānas kravas kuģa sagrābšanu ir pārkāpušas divu nedēļu pamieru.

Eiropas Savienības (ES) Aviācijas drošības aģentūra (EASA) piektdien ieteica aviosabiedrībām izvairīties no Irānas gaisa telpas, jo Irāna ir kļuvusi piesardzīga ASV uzbrukumu draudu dēļ.

"Ņemot vērā esošo situāciju un ASV militāras rīcības potenciālu, kura dēļ Irānas pretgaisa aizsardzības spēki ir paaugstinātā trauksmes stāvoklī, pašreiz ir palielināta nepareizas identifikācijas iespējamība," paziņoja EASA.

"Plaša ieroču klāsta un pretgaisa aizsardzības sistēmu klātbūtne un iespējama lietošana, apvienojumā ar neprognozējamām valsts reakcijām un "zeme-gaiss" tipa raķešu sistēmu potenciālu aktivizēšanu, rada augstu risku civiliem avioreisiem visos augstumos un lidojuma līmeņos," teikts paziņojumā.

Irānā 28. decembrī sākās protesti saistībā ar dzīves dārdzību, kas izvērsās protestos pret klerikālo valsts iekārtu. Protestu gaitā ir nogalināti vismaz 3428 protestētāji un aizturēti vairāk nekā 10 000 cilvēku.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pārsvarā kritās, bet jēlnaftas cenas pieauga, neraugoties uz naftas laišanu tirgū no stratēģiskajām rezervēm.

Lēmums par stratēģisko rezervju izmantošanu tika pieņemts laikā, kad Irāna paziņoja, ka ir gatava ilgam karam, kas "sagrautu" pasaules ekonomiku. Irāna ir apšaudījusi divus tirdzniecības kuģus un draudējusi jebkuriem kuģiem no ASV un to sabiedrotajiem.

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) trešdien paziņoja, ka tās dalībvalstis no rezervēm laidīs tirgū 400 miljonus barelu naftas, lai mazinātu Tuvo Austrumu kara ietekmi.

Naftas daudzums, ko IEA dalībvalstis plāno laist tirgū, krietni pārsniedz 182 miljonus barelu naftas, ko tās laida tirgū 2022. gadā, kad Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.

Neraugoties uz IEA paziņojumu, naftas cenas pieauga par vairāk nekā 4%.

Dabasgāzes cena trešdien samazinājusies par 20% pēc tam, kad ASV un Irāna otrdien vienojās par divu nedēļu pamieru.

Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena trešdien sarukusi līdz 42,5 eiro par megavatstundu.

Kā ziņots, ASV un Irāna otrdien vienojās par divu nedēļu pamieru apmēram stundu pirms Irānai izvirzītā ultimāta termiņa, un Teherāna piekrita uz laiku atkal atvērt kuģošanai Hormuza šaurumu.

Irāna raksturoja šo pamieru kā savu uzvaru un pavēstīja, ka ir piekritusi sarunām ar ASV, kas piektdien sāksies Pakistānā, par ceļu uz kara izbeigšanu.

Tramps sacīja, ka ir runājis ar Pakistānas līderiem, kuri "lūdza, lai es atliktu postošā spēka sūtīšanu uz Irānu šonakt".

"Ja Irānas Islāma Republika piekrīt Hormuza šauruma pilnīgai, tūlītējai un drošai atvēršanai, tad es piekrītu apturēt bombardēšanu un uzbrukumu Irānai uz divu nedēļu periodu," Tramps paziņoja savā sociālo mediju platformā "Truth Social".

Konflikts Tuvajos Austrumos izraisīs degvielas un gāzes cenu pieaugumu Eiropā un tostarp arī Latvijā, kas var rezultēties augstākā inflācijā, nekā iepriekš prognozēts, aģentūrai LETA prognozēja banku ekonomisti.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA norādīja, ka notikumi Tuvajos Austrumos atkal aktualizējuši vienu no klasiskajiem globālās ekonomikas riskiem - piegādes traucējumus energoresursu tirgū.

Patlaban redzams, ka konflikta eskalācija - gan triecieni Irānai un naftas infrastruktūrai, gan kuģošanas pauze Hormuza šaurumā, caur kuru plūst aptuveni piektdaļa pasaules naftas un gāzes, gan arī kuģu apdrošināšanas izmaksu kāpums - radījusi strauju cenu reakciju tirgos.

"Brent" naftas cena pirmdienas rītā strauji kāpa, īslaicīgi pārsniedzot 80 ASV dolāru par barelu, bet pēc tam nostabilizējoties zem 80 ASV dolāru atzīmes. Dīzeļdegvielas cenas kāpušas par aptuveni piekto daļu. Savukārt dabasgāzes cena Eiropā, kur dabasgāzes krātuvju piepildījums šajā sezonā laika apstākļu dēļ bijis zems, pirmdienas rītā pieaugusi par vairāk nekā ceturto daļu.

Kopš Irānas un ASV panāktās pamiera vienošanās, kuras ietvaros Irāna piekrita uz laiku atkal atvērt kuģošanai Hormuza šaurumu, to škērsojuši divi kuģi, trešdien liecina vietnes "Marine Traffic" dati.

Hormuza šaurumu šķērsojis Grieķijai piederošs sauskravu kuģis "NJ Earth" un ar Libērijas karogu braucošais kuģis "Daytona Beach", vēstī "Marine Traffic".

Kā ziņots, ASV un Irāna otrdien vienojās par divu nedēļu pamieru apmēram stundu pirms Irānai izvirzītā ultimāta termiņa, un Teherāna piekrita uz laiku atkal atvērt kuģošanai Hormuza šaurumu.

Irāna raksturoja šo pamieru kā savu uzvaru un pavēstīja, ka ir piekritusi sarunām ar ASV, kas piektdien sāksies Pakistānā, par ceļu uz kara izbeigšanu.

Tramps sacīja, ka ir runājis ar Pakistānas līderiem, kuri "lūdza, lai es atliktu postošā spēka sūtīšanu uz Irānu šonakt".

"Ja Irānas Islāma Republika piekrīt Hormuza šauruma pilnīgai, tūlītējai un drošai atvēršanai, tad es piekrītu apturēt bombardēšanu un uzbrukumu Irānai uz divu nedēļu periodu," Tramps paziņoja savā sociālo mediju platformā "Truth Social".

"Swedbank" grupas apdrošināšanas kompānijas "Swedbank P&C Insurance", risku apdrošināšanas kompānija "Balcia" un risku apdrošināšanas kompānija "Balta" segs apdrošināšanas izmaksas klientiem, kas iestrēguši Irānas militārā konflikta reģionā, informēja kompānijās.

"Swedbank" pārstāvji norāda, ka ierasti apdrošināšana nav spēkā, ja zaudējumi radušies bruņota militāra konflikta dēļ, tomēr "Swedbank P&C Insurance" izņēmuma kārtā kompensēs klientiem zaudējumus, kas ietver maršruta grafika izmaiņas un naktsmītni, kā arī tiks segtas medicīniskās izmaksas.

Šis izņēmums attieksies uz klientiem, kuri ceļojumā devās līdz 28. februārim (ieskaitot). Zaudējumi netiks segti tiem ceļotājiem, kas būs apzināti devušies uz militārā konflikta reģionu pēc 28. februāra. Tāpat netiks segti zaudējumi, kuri jau būs kompensēti, piemēram, no aviokompāniju vai citu iestāžu un uzņēmumu puses.

"Swedbank" norāda, ka nākamnedēļ būs skolēnu brīvlaiks un daudzas ģimenes izmanto tieši šo laiku ceļojumiem, tostarp uz militārā konflikta skarto reģionu.

Naftas cena pirmdien strauji pieauga, jo atjaunotā spriedze starp ASV un Irānu satricināja tirgus.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā jūnija piegādes līgumiem bija par vairāk nekā 7% augstāka nekā iepriekšējā nedēļā, sasniedzot 97 ASV dolārus par barelu, arī Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā "West Texas Intermediate" (WTI) cena piedzīvoja līdzīgu pieaugumu. Februāra beigās, kad situācija Tuvajos Austrumos sāka saasināties, "Brent" cena bija zem 70 ASV dolāriem.

Cenu kāpums saistāms ar saspīlējumu Hormuzas šaurumā, kur ASV jūras spēki svētdien aizturēja Irānas kuģi.

ASV Centrālā pavēlniecība (CENTCOM) paziņoja, ka kuģis bija ceļā uz Irānas ostu Bandarabāsu, kad tas tika aizturēts. Irāna nosodīja šo rīcību kā bruņotu pirātismu un brīdināja par atriebību.

Ārlietu ministrija (ĀM) kopā ar Satiksmes ministriju (SM) gatavo Ministru kabineta rīkojumu par Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" reisu nodrošināšanu Latvijas valstspiederīgo repatriācijai no Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE), liecina ĀM ieraksts sociālajos tīklos.

Evakuācijā prioritāte tikšot dota mazaizsargātām personām un ģimenēm ar bērniem.

ĀM uzsver, ka drošības situācija Ēģiptē patlaban nav mainījusies. ASV vēstniecības Ēģiptē, Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu ceļojuma brīdinājumi nav mainījušies.

ĀM akcentē, ka ir grūti paredzēt turpmāko situācijas attīstību Tuvo Austrumu reģionā, tāpēc katram ceļotājam ir rūpīgi jāizvērtē brauciena nepieciešamība. Turklāt Ēģiptes gaisa telpa ir atvērta, taču, slēdzot citu valstu gaisa telpas, var rasties neplānotas izmaiņas reisos uz un no Ēģiptes.

Atbilstoši otrdien ĀM sniegtajai informācijai Konsulārajā reģistrā īstermiņa ceļojumus uz reģionu reģistrējuši 676 valstspiederīgie. Visvairāk - 576 - atrodas Apvienotajos Arābu Emirātos, 30 - Izraēlā, 25 - Katarā, 21 - Omānā, astoņi - Kuveitā, seši - Saūda Arābijā, pa pieciem - Bahreinā un Jordānijā.

Konflikta Tuvajos Austrumos ietekme uz Eiropas ekonomiku lielā mērā būs atkarīga no tā, cik ilgi un cik plaši šis konflikts izvērtīsies, tostarp, ja to izdosies samērā īsā laikā apturēt, ietekme būs mazāka, bet, ja konflikts turpināsies, tas Eiropā var izraisīt stagflāciju, intervijā atzina Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš pauda, ka gan Hormuza šauruma blokādei, gan tam, ka Irāna intensīvi grauj naftas un gāzes ražošanas infrastruktūru kaimiņvalstīs, var būt būtiska negatīva ietekme uz naftas un gāzes cenām.

"Tādā gadījumā arī Eiropas Savienībai (ES) draud stagflācijas šoks, kad no vienas puses pieaug naftas un gāzes cenas un tas kopumā palielina inflāciju, no otras puses samazinās ekonomiskā izaugsme gan šo augsto cenu dēļ, gan arī konfidences efektu, piegāžu ķēžu pārrāvumu, arī grūtākas pieejas finansējumam dēļ," sacīja Dombrovskis.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pagaidām vērojamais energoresursu cenu kāpums ne tuvu nav tik liels kā 2022. gadā, kad Krievija iebruka Ukrainā. Tomēr negatīvās ekonomiskās sekas var būt pietiekami nopietnas, tāpēc ir svarīgi, lai konfliktu ar Irānu maksimāli ātri deeskalētu.

Ņemot vērā militārās eskalācijas attīstību Tuvajos Austrumos un tās radīto spriedzi globālajos enerģijas tirgos, kopējā situācija ar degvielas piegādēm Latvijā un Baltijas reģionā ir stabila un droša.

Šobrīd tirgū nav novērojamu indikāciju, ka degvielas piegāžu ķēdē varētu rasties traucējumi vai apgādes riski. Saistībā ar biržas cenu izmaiņām starptautiskajos naftas tirgos, jūtamas degvielas cenu svārstības pašmāju tirgū. Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis tikās ar Latvijas Degvielas tirgotāju asociāciju (LDTA) un atsevišķiem degvielas tirgotājiem, lai pārrunātu kopējo situāciju.

“Situācija degvielas piegāžu jomā Latvijā ir stabila un droša. Degvielas uzpildes stacijās pieejamie apjomi ir pietiekami, lai nodrošinātu esošo pieprasījumu. Vienlaikus, ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas nenoteiktību un tirgus jutīgo reakciju uz globālajiem notikumiem, publiskajā telpā var parādīties nepamatotas ziņas par iespējamiem piegādes traucējumiem. Pašlaik bažām nav pamata. Atsevišķos Latvijas reģionos degvielas uzpildes staciju rezervuāru ietilpība var būt mazāka nekā lielākajās stacijās, taču tas saistīts ar staciju tehniskajiem parametriem, nevis piegāžu problēmām. Šādos gadījumos operatīvi tiek nodrošinātas degvielas piegādes, lai pakalpojumu sniegšana klientiem netiktu traucēta”, sarunā uzsvēra Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Ligere.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pieauga, bet naftas cenas kritās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumiem, ka karš Tuvajos Austrumos varētu beigties dažu nedēļu laikā.

Volstrītas galvenie indeksi pieauga, turpinot iepriekšējās dienas kāpumu. Eiropā Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi palielinājās par vairāk nekā 2%, bet Londonas biržas indekss - par 1,9%.

Āzijas biržās akciju cenu kāpums bija krasāks - par vairāk nekā 8% Seulas biržā un par 5% Tokijas biržā.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās kritās, tomēr noslēdzot tirdzniecības sesiju virs 100 ASV dolāru par barelu atzīmes.

Tramps otrdien pateica, ka ASV varētu pabeigt militārās operācijas Irānā "divu, varbūt trīs nedēļu laikā", un apgalvoja, ka Irāna mēģina panākt pamieru. Teherāna šo apgalvojumu noliedza.

Baltais nams paziņoja, ka Trampa uzruna valstij trešdienas vakarā "sniegs svarīgu jaunāko informāciju par Irānu".

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana degvielai būtu konfliktā ar Eiropas Savienības (ES) noteikumiem, aģentūrai LETA pauda Finanšu ministrijā (FM), komentējot Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītāja Harija Rokpeļņa pieļauto iespēju virzīt PVN likmes samazināšanu degvielai.

Ministrijā atzīmēja, ka runas par PVN likmes samazināšanu degvielai šobrīd vairāk izklausās pēc politiskas retorikas, jo praksē Latvijai šādu soli nebūtu iespējams īstenot bez konflikta ar ES noteikumiem.

FM skaidroja, ka PVN ir harmonizēts nodoklis ES un to piemērošanu nosaka PVN direktīva, kas neparedz iespēju samazināt PVN likmi degvielai. Tas nozīmē, ka Latvijas iespējas šādā veidā mazināt degvielas cenu kāpumu nav atkarīgas tikai no valdības vai Saeimas politiskas izšķiršanās, jo PVN piemērošanu visā ES nosaka kopēji PVN noteikumi.

PVN direktīva paredz, ka dalībvalstīm pamatā jāpiemēro standarta PVN likme visām precēm un pakalpojumiem. PVN samazinātās likmes drīkst piemērot tikai konkrētām preču un pakalpojumu kategorijām, kas ir skaidri noteiktas, skaidro FM. Šajā sarakstā ir, piemēram, pārtikas produkti, medikamenti, pasažieru pārvadājumi, grāmatas un atsevišķos gadījumos konkrēti energoprodukti. Taču degviela transportlīdzekļiem šajā sarakstā nav iekļauta, kas nozīmē, ka dalībvalstīm nav tiesiska pamata piemērot PVN samazināto likmi benzīnam, dīzeļdegvielai vai citiem transporta degvielas veidiem.

Pamiers starp Izraēlu un Libānu tiks pagarināts par trim nedēļām, ceturtdien paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps savā sociālo mediju platformā "Truth Social".

Sākotnēji bija paredzēts, ka pamiers beigsies jau sestdien.

Tramps sacīja, ka vienošanās tika panākta pēc viņa tikšanās ar Izraēlas un Libānas vēstniekiem un pārstāvjiem Ovālajā kabinetā.

"Tikšanās noritēja ļoti labi! ASV sadarbosies ar Libānu, lai palīdzētu tai aizsargāt sevi no "Hizbollah". Pamiers starp Izraēlu un Libānu tiks pagarināts par trim nedēļām," rakstīja Tramps. "Bija liels gods būt šīs ļoti vēsturiskās tikšanās dalībniekam!"

"Es domāju, ka ir ļoti labas izredzes panākt mieru. Es domāju, ka tam vajadzētu būt viegli," žurnālistiem sacīja Tramps. Tomēr iepriekš viņš izteicās, ka nesteigsies izbeigt karu ar Irānu, piebilstot, ka Tuvajos Austrumos ieradies trešais amerikāņu aviācijas bāzeskuģis.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, investoriem gaidot ASV prezidenta Donalda Trampa izvirzītā ultimāta Irānai termiņu, pēc kura bija gaidāmi postoši uzbrukumi Irānai.

Tramps svētdien brīdināja, ka līdz otrdienas plkst. 20.00 pēc Vašingtonas laika (trešdien plkst. 3 pēc Latvijas laika) Irānai jāpiekrīt Hormuza šauruma atkārtotai atvēršanai. Viņš draudēja dažu stundu laikā sagraut visus Irānas tiltus un elektrostacijas, ja Irāna neizpildīs ultimātā prasīto.

Naftas cenas dienas sākumā pieauga pēc ASV un Izraēlas triecieniem Irānas naftas eksporta terminālim Hārkas salā. Dienas gaitā naftas cenas tomēr stabilizējās, WTI markas jēlnaftas cenai Ņujorkas biržā nedaudz palielinoties, bet "Brent" markas jēlnaftas cenai Londonas biržā nedaudz samazinoties.

Galvenie ASV biržu indeksi lielāko dienas daļu kritās, bet dienas beigās kritumu daļēji nomainīja kāpums pēc tam, kad Baltais nams apstiprināja, ka ir saņemts Pakistānas priekšlikums pagarināt ultimātu Irānai par divām nedēļām.

Nafta un naftas produkti no stratēģiskajām rezervēm nekavējoties tiks laisti tirgū Āzijā un Okeānijā, bet Eiropā un Amerikā - marta beigās, svētdien paziņoja Starptautiskā enerģētikas aģentūra (IEA).

11. martā IEA dalībvalstis, to vidū arī Latvija, vienojās laist tirgū 400 miljonus barelu naftas no stratēģiskajām rezervēm, lai mazinātu cenu kāpumu, ko izraisījis karš Tuvajos Austrumos.

"Dalībvalstis ir iesniegušas IEA individuālus īstenošanas plānus. Šajos plānos norādīts, ka IEA dalībvalstis Āzijas un Okeānijas valstīs krājumus darīs pieejamus nekavējoties," norādīja IEA.

"IEA dalībvalstis Amerikā un Eiropā krājumus darīs pieejamus no marta beigām," piebilda IEA.

"Karš Tuvajos Austrumos rada lielākos piegādes traucējumus pasaules naftas tirgus vēsturē," uzsvērusi IEA.

IEA dalībvalstu vienošanās par rezervju izmantošanu nav būtiski ietekmējusi naftas cenu, kas svārstās ap 100 ASV dolāriem par barelu, kas ir augstākais rādītājs kopš 2022. gada. PIrms kara sākuma naftas cena bija zem 70 dolāriem par barelu.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, bet naftas cenas pieauga līdz augstākajam līmenim kopš ASV-Irānas pamiera sākuma, jo progresa trūkums ceļā uz Hormuza šauruma atkalatvēršanu pastiprināja bažas par inflāciju.

Tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenas samazinājās, investoriem pievēršot uzmanību uzņēmumu peļņai un gaidāmiem lēmumiem par procentlikmēm.

Centieni izbeigt Tuvo Austrumu karu otrdien bija strupceļā, kamēr ASV turpināja izskatīt Irānas jaunāko priekšlikumu par Hormuza šauruma atbloķēšanu, bet Irāna paziņoja, ka ASV vairs nevar diktēt politiku citām valstīm.

Irāna ir bloķējusi Hormuza šaurumu, kopš februāra beigās sākās ASV un Izraēlas triecieni Irānai.

ASV telekanāls CNN ziņoja, ka ASV prezidents Donalds Tramps diez vai pieņems Irānas priekšlikumu, un Katara brīdināja par "iesaldēta konflikta" iespējamību, ja netiks atrasts noteikts atrisinājums.

"Oracle" akcijas cena kritās par vairāk nekā 4%, bet "CoreWeave" akcijas cena saruka par 5,8%.

Konflikts Tuvajos Austrumos, visticamāk, pakāpeniski sekmēs degvielas cenu kāpumu Latvijā, aģentūrai LETA prognozēja degvielas tirgotāji.

Energoresursu tirgotāja AS "Virši-A", kas strādā ar zīmolu "Virši", valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Jānis Vība aģentūrai LETA norādīja, ka Hormuza šaurumā tiek pārvadāti aptuveni 20% no kopējā naftas un sašķidrinātās dabasgāzes patērētā apmēra pasaulē, tāpēc jebkādi kuģošanas ierobežojumi šajā šaurumā atstāj negatīvu tūlītēju efektu uz naftas apmēra piedāvājumu pasaules tirgos un attiecīgi pieaugošu cenas ietekmi uz naftas produktiem.

Viņš sacīja, ka biržas cenas naftas produktiem salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu ir pieaugušas par aptuveni 20%. Līdz ar to, turpinoties šādam cenu līmenim, visticamāk, pakāpenisku cenu pieaugumu varēs redzēt arī Latvijas degvielas uzpildes stacijās, jo degvielas tirgotāji Latvijā parasti iepērk degvielas produktus par biržas cenām, un ātrums, kādā notiktu cenu pieaugums gala patērētājam, ir atkarīgs no konkrētā degvielas tirgotāja loģistikas procesiem un uzglabātās degvielas apmēriem naftas bāzēs.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pieauga, bet naftas cenas kritās, investoriem turpinot fokusēties uz Hormuza šaurumu un gaidāmām centrālo banku sanāksmēm.

Naftas cenas kritās pēc tam, kad Hormuza šaurumu šķērsoja Pakistānas tankkuģis.

Irāna tomēr turpināja uzbrukt naftas rūpniecības infrastruktūrai Persijas līča valstīs, un pirmdien tās droni trāpīja naftas atradnēm Apvienotajos Arābu Emirātos un Irākā.

Nafta un naftas produkti no stratēģiskajām rezervēm nekavējoties tiks laisti tirgū Āzijā un Okeānijā, bet Eiropā un Amerikā - marta beigās, svētdien paziņoja Starptautiskā enerģētikas aģentūra (IEA).

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien aicināja Franciju un Lielbritāniju palīdzēt nodrošināt kuģošanu caur Hormuza šaurumu, ko šobrīd cenšas bloķēt Irāna.

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs paziņoja, ka karš Tuvajos Austrumos, kuru uzsāka ASV un Izraēlas triecieni Irānai, "nav NATO lieta" un Vācija tajā nepiedalīsies. Arī Lielbritānija, Spānija, Polija, Grieķija un Zviedrija ir distancējušās no aicinājumiem militāri iesaistīties.

Karš Irānā ir būtiski ietekmējis starptautisko aviāciju un atstājis tūkstošiem cilvēku bez iespējas izceļot no Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Kataras un citām Tuvo Austrumu reģiona valstīm. Lai gan konflikta smagākās sekas skar cilvēkus, tā ietekme atspoguļojas arī starptautiskajā loģistikā un globālajās piegādes ķēdēs.

Stratēģiski nozīmīgajā Hormuza šaurumā, kas ir viens no pasaules svarīgākajiem jūras tranzīta mezgliem, kuģošana ir apstājusies, un traucēta arī aviopārvadājumu plūsma. Šīs sekas tiešā veidā izjutīs arī uzņēmēji Latvijā un pārējās Baltijas valstīs.Hormuza šaurums ir šaurs jūras ceļš starp Irānu un Omānu, kas savieno Persijas līci ar atklāto jūru. Caur to tiek pārvadāta aptuveni piektā daļa pasaules naftas tirdzniecības apjoma un ievērojama daļa sašķidrinātās dabasgāzes.

Bez energoresursiem pa šo koridoru tiek pārvadātas arī izejvielas, rūpniecības un patēriņa preces, kas nonāk no Āzijas un Tuvo Austrumu valstīm Eiropā un otrādi.Pēc pēdējo dienu militārajiem uzbrukumiem un atbildes triecieniem reģionā kuģošana šaurumā faktiski ir apstājusies. Vairāki starptautiskie pārvadātāji savus kuģus no reģiona ir izveduši vai mainījuši to maršrutus. Vienlaikus gaisa telpas slēgšana ir ietekmējusi arī aviotransportu. Tas nozīmē, ka viens no pasaules svarīgākajiem tirdzniecības ceļiem pēkšņi ir kļuvis par augsta riska zonu.