Jaunākais izdevums

Statistika liecina, ka pēdējo trīs gadu laikā Viļņā mājokļu īres cenas augušas straujāk nekā algas. Kā skaidro eksperti, tas tādēļ, ka banku piedāvātās zemās procentu likmes pamudina aizvien vairāk cilvēku investēt nekustamajā īpašumā un to izīrēt, vēsta portāls Lrt.lt.

Lielākais īres cenas lēciens fiksēts lētākajā segmentā. Piemēram, pirms trim gadiem vienistabas dzīvokli Viļņas guļamrajonā vecās apbūves mājā varēja īrēt par nedaudz vairāk kā pusotru simtu eiro, bet tagad par tādu pašu dzīvokli mēnesī nāktos maksāt jau gandrīz divarpus simtus eiro.

Speciālisti uzskata, ka šāds cenu pieaugums ir pārāk liels, jo algas augušas lēnāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējo īres tirgus attīstību būtiski bremzē 25 gadus vecais īres likums, kas neparedz lietu bezstrīdus izskatīšanas kārtību, ieraujot izīrētāju un īrnieku garos tiesu procesos.

Lai situāciju mainītu, Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi jaunu Dzīvojamo telpu īres likumprojektu, kuru iepriekšējā Saeima paguva izskatīt pirmajā lasījumā. Paredzēts, ka jaunā Saeima otrajā lasījumā to varētu skatīt vien jūnijā. Likumprojekta anotācijā par tā nepieciešamību teikts: šobrīd nenotiek dzīvojamo māju būvniecība ar mērķi tos izīrēt. Tas ir saistīts ar izīrētāja riskiem, kas izriet no šobrīd spēkā esošā likuma regulējuma. Šie riski, vienlaikus ņemot vērā to, ka īrnieku no dzīvojamām telpām var izlikt tikai prasības kārtībā, potenciālajiem īres namu attīstītājiem būvējamo īres namu izmaksas sadārdzina tik ievērojami (tā rezultātā paaugstinās arī iespējamā īres maksa), ka šobrīd jaunu īres namu būvniecība nav rentabla. Plānots, ka likumprojektā ietvertie konceptuāli atšķirīgie risinājumi šobrīd pastāvošos riskus būtiski samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vēlaties īrēt mājokli? Ieteikumi drošam īres darījumam

Helmuts Medinieks, 28.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājoklis ir viena no cilvēka galvenajām nepieciešamībām. Īre arvien biežāk ir, nevis tikai pagaidu risinājums, kad savu mājokli iegādāties vēl nav iespējams, bet arī ilgtermiņa dzīvesveida sastāvdaļa, cilvēku dzīvesveidam paliekot arvien mobilākam. Uzsākot īres attiecības, nepieciešams ņemt vērā vairākus nozīmīgus aspektus, lai ikdiena būtu paredzama un droša.

Vispirms jāsāk ar kopējo izmaksu apzināšanu. Īres maksa parasti ir tikai viena no ikdienas tēriņu pozīcijām. Papildus tam bieži vien ir jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem, apsaimniekošanu, apsardzes abonementu un tamlīdzīgiem pakalpojumiem. Ir svarīgi visas šīs pozīcijas apzināties un ņemt vērā, izskatot gan vasaras, gan ziemas pakalpojumu rēķinus.

Kad izmaksas ir saprotamas un ir skaidrs, ka īpašumu varēsiet atļauties uzturēt gan vasarā, gan ziemā, var ķerties pie nākamo jautājumu izskatīšanas. Personīgie finanšu konsultanti bieži definē, ka viena trešdaļa no mēneša ienākumiem ir maksimums, ko ieteicams tērēt mājokļa īrei un tai piesaistīto maksājumu veikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Cenas pazeminās tikai lielāks piedāvājums

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 24.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Rīgā, bet teju visās lielākajās Eiropas pilsētās viens no iedzīvotājiem akūtākajiem jautājumiem ir īres dzīvokļu pieejamība.

Proti, teju visās lielpilsētās īres dzīvokļu trūkst un īres maksas ir sasniegušas nebijušus augstumus. Piemēram, Berlīnē īres maksas kopš 2008. gada ir dubultojušās, tādējādi veicinot trūcīgāko iedzīvotāju izspiešanu no pilsētas centra. Arī Rīga nav izņēmums, galvaspilsētā vērojams akūts īres dzīvokļu, īpaši nelielu, trūkums, turklāt to maksa ar katru gadu aug. Pašlaik mikrorajonā nelielu vienistabas dzīvokli ne sevišķi labā stāvoklī var noīrēt, sākot no 200 eiro. Lētu īres dzīvokļu trūkums ir viens no galvenajiem šķēršļiem, kas kavē darbaspēka reģionālo mobilitāti, liedzot cilvēkiem no reģioniem darba meklējumos pārcelties uz galvaspilsētu. Likumsakarīgi, ka vairāku pilsētu vadība, sastopoties ar iedzīvotāju neapmierinātību, meklē risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināta - Konstatē neizmantotas iespējas LU nekustamo īpašumu saimniecībā

Zane Atlāce - Bistere, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mērķtiecīgāk īstenojot pašu apstiprināto attīstības stratēģiju, Latvijas Universitāte (LU) varētu palielināt ieņēmumus no tai piederošajiem nekustamajiem īpašumiem. Tas ļautu augstskolai gūt papildu finansējumu, ko izmantot jaunā Akadēmiskā centra attīstībai, revīzijā par LU rīcību ar tās mantu secinājusi Valsts kontrole (VK).

Saimnieciski rīkojoties, LU ieņēmumi tikai no revīzijā pārbaudītajiem īres un nomas līgumiem divu gadu laikā, iespējams, varēja būt līdz 400 tūkstošiem eiro lielāki. Latvijas Universitātei jāuzlabo iekšējās kontroles sistēma, gan slēdzot nomas un īres līgumus, gan uzraugot jau noslēgto līgumu izpildi un aktīvāk piedzenot īres parādus.

«Katram īpašumam ir nepieciešams gudrs saimnieks, un tas nozīmē arī pastāvīgu uzraudzību un kontroli, vai īpašums nes peļņu, vai rada zaudējumus. Tālredzīgs saimnieks apsvērs visas iespējas nopelnīt, lai nopelnīto varētu ieguldīt tālākā attīstībā. Latvijas Universitātei ir lieli plāni jaunā Akadēmiskā centra izveidē, taču vismaz daļu iespēju palielināt ieņēmumus no pašu nekustamajiem īpašumiem, lai finansētu savu darbību, tā neizmanto,» revīzijas secinājumus skaidro Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi īres līgumi būs jāreģistrē zemesgrāmatā, un tie būs slēdzami uz konkrētu termiņu bez pagarināšanas iespējām

To paredz jaunais Dzīvojamo telpu īres likuma projekts, kas 12. oktobrī izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Ekonomikas ministrijas Mājokļu departamenta direktors Mārtiņš Auders un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzējs, zvērināts advokāts Jānis Lapsa, kurš arī piedalījies likumprojekta izstrādē, skaidro, ka īres līgumu reģistrācija zemesgrāmatā ir efektīvs instruments gan ēnu ekonomikas mazināšanai, gan izīrētāja un īrnieka interešu aizsardzībai. «Zemesgrāmatā reģistrētajiem īres līgumiem ir skaidri redzams gan īres līguma beigu termiņš, gan īres maksa. Līdz ar to tā ir aizsardzība gan īrniekam, jo izīrētājs viņu nevar izlikt no dzīvokļa pirms īres termiņa beigām vai pēkšņi paaugstināt īres maksu, ja tas nav atrunāts līgumā, gan izīrētājam, jo īrniekam samazinās iespējas dzīvokli neatbrīvot pēc īres līguma termiņa beigām,» skaidro J. Lapsa. Proti, īres līgumu reģistrēšana zemesgrāmatā ir priekšnoteikums piespiedu saistību izpildei bezstrīdus kārtībā. Tas nozīmē – ja pēc īres līguma termiņa beigām īrnieks dzīvokli neatbrīvo, izīrētājs var vērsties tiesā un tiesnesis, balstoties uz zemesgrāmatā reģistrēto līgumu, kurā redzams tā beigu termiņš, septiņu dienu laikā bezstrīdus kārtībā pieņem lēmumu par īrnieka piespiedu izlikšanu no telpām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas galvaspilsētas Rīgas īres tirgū ir salīdzinoši neliels maza izmēra dzīvokļu piedāvājums, pēc kuriem īpaši liels pieprasījums ir gados jaunu cilvēku vidū. Savukārt vidēja izmēra dzīvokļa īres cenas Rīgā apsteidz Viļņu un vidēji arī Tallinu, liecina Igaunijas uzņēmuma «RIA.com Marketplaces» apkopotā informācija.

Rīgā no nekustamo īpašumu vietnē city24.lv kopumā 828 ilgtermiņa īrei pieejamajiem īpašumiem, lielākā daļa jeb 706 īpašumi ir platībā virs 50 m2, un īrei pieejami tikai 59 dzīvokļi platībā līdz 35 m2. Īres cenas labā stāvoklī esošiem mazajiem dzīvokļiem platībā līdz 35 m2 sākas no vidēji 200-250 eiro, taču prestižā rajonā pilsētas centrā var sasniegt pat 850 eiro mēnesī. Savukārt no kopumā 828 īrei pieejamajiem dzīvokļiem tikai 91 dzīvoklis ir vidēja izmēra – platībā no 50 līdz 60 m2, un to īres cena svārstās no vidēji 250 līdz pat 1200 eiro mēnesī.

Igaunija Baltijas valstu vidū izceļas ar īpaši lielu pieprasījumu pēc platības ziņā maziem dzīvokļiem, un arī to piedāvājums ir lielāks nekā, piemēram, Rīgā. No nekustamo īpašumu vietnē city24.ee ilgtermiņa īrei pieejamajiem 1400 nekustamajiem īpašumiem, aptuveni puse ir dzīvokļi ar platību līdz 50 m2. Bet 340 īpašumi ir platībā zem 35 m2. Šāda labā stāvoklī esoša dzīvokļa cena Tallinā svārstās ap 450 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Valmierā topošos īres namus ekspluatācijā nodos pavasarī

Rūta Lapiņa, 30.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Īres tiesību izsoli plānots rīkot aprīlī.

Valmierā topošos daudzdzīvokļu īres namus ekspluatācijā paredzēts nodot šī gada maijā un īsi pirms tam - aprīlī, plānots rīkot īres tiesību izsoli, biznesa informācijas portālam db.lv pavēstīja Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Zālīte.

Iepriekš gan abas ēkas ekspluatācijā tika plānots nodot 2018. gada sākumā.

Pašvaldībā atklāj, ka potenciālie īrnieki jau izrādot interesi par īres iespējām un pašlaik notiek darbs pie īres tiesību nolikuma izstrādes.

L. Zālīte atzīmē, ka izsolē varēs piedalīties ikviens interesents, kurš apņemsies ievērot dzīvokļu īres noteikumus. Dzīvokļu īres maksa par kvadrātmetru visiem dzīvokļiem būs vienāda, un tā tiks noteikta līdz izsoles izsludināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Bez pašvaldību iesaistes īres tirgus draud uzsprāgt

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 20.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvokļu īres tirgū pieprasījums daudzkārt pārsniedz piedāvājumu, un tā bums pašlaik sasniedzis savu kulmināciju, tā apgalvo vairākas nekustamā īpašuma kompānijas.

Tā, piemēram, Arco Real Estate īres nodaļas vadītājs Dzintars Bērziņš norāda, ka jūlija izskaņā pieprasījums pēc īres dzīvokļiem sasniedzis augstāko punktu, turklāt uz vienu īres dzīvokli dažkārt izveidojas pat desmit cilvēku rinda. Runājot par cenām, Dz. Bērziņš teic, ka Rīgas mikrorajonos augstākās klases vienistabas dzīvokļi pieejami par 350 eiro mēnesī, kamēr četristabu – par 750 eiro. Par 250–400 eiro mēnesī var noīrēt vidējas kvalitātes divistabu dzīvokli vai nedaudz sliktākas kvalitātes četristabu dzīvokli.

Dzīvokļa īres maksa par kvadrātmetru ir no pieciem eiro, bet ekskluzīvajiem dzīvokļiem tā var sasniegt pat 20 eiro kvadrātmetrā. Īres dzīvokļu trūkums daudziem ir īpaši sāpīgs tāpēc, ka, saskaņā ar ekonomikas ministra Arvila Ašeradena savulaik medijos pausto, tikai 20% ģimeņu var atļauties mājokli iegādāties savā īpašumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākās problēmas, darbojoties kafejnīcu biznesā, ir darbinieku trūkums, augstas nomas maksas un īstermiņa īres līgumi, biznesa portālam Db.lv stāstīja franču maiznīcas «Cadets de Gascogne» direktors Juris Dembickis.

«Lielākā problēma šajā nozarē ir darbinieki, jo darbinieku nav. Mums ir jāstrādā arī sestdienās, bet taisām kafejnīcu ciet, jo nav darbinieku. Ja atnāk darbinieks, tad iedod viņam darbu, maksā algu un tad kaut ko aizrādi, piemēram, kāpēc nav galdiņš novākts. Ko izdara darbinieks? Novāc to galdiņu un nākamajā dienā neatnāk uz darbu, neatbild un tad paziņo, ka strādās citur. Mums Latvijā darbinieki var mainīt darbu kā vien grib – šodien šeit, rīt tur, parīt tur. Un arī slimības lapu problēma – atnāk, paraksta līgumu un pēc nedēļas paņem slimības lapu uz divām nedēļām. Atveru sociālos tīklus un redzu, ka cilvēks atrodas ārzemēs un atpūšas. Mēs maksājam 4 eiro stundā pirms nodokļu nomaksas un es uzskatu, ka tā ir laba alga šajā biznesā. Arī pie konkurentiem nav lielāka alga. Ja arī pacels algu, tad darbinieks sāks strādāt mazāk stundu, jo viņam pietiks naudas. Ir ļoti liela darbinieku mainība. Atnāk jauns darbinieks, kamēr visu iemācām paiet mēnesis vai divi un trešajā mēnesī aiziet prom, un mums atkal ir jāņem cits. Tas Latvijā ir ļoti sarežģīti,» komentē uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Īres tirgus Rīgā «nabagos» nemīl

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 20.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astoņdesmit procenti Latvijas iedzīvotāju nespēj sev iegādāties mājokli, tostarp arī kredītā. Tas nozīmē, ka šo cilvēku vienīgā iespēja ir īres tirgus. Tajā pašā laikā tajā vērojams izteikts ekonomiskās klases dzīvokļu trūkums. Ja aplūko jaunceltos, ekspluatācijā nodotos daudzdzīvokļu namus, tad tie ir premium klases segmentā.

Saskaņā ar Latio 2017. gada pārskatu, pērn tipiskās īres maksas pieprasītākajiem sērijveida dzīvokļiem bija 200-300 eiro mēnesī, neskaitot komunālos maksājumus. Tajā pašā laikā, pēc CSP datiem, 47,1% strādājošo saņem algu līdz 700 eiro bruto mēnesī. Skaidrs, ka šiem cilvēkiem īres maksa 300 eiro mēnesī ir nepaceļama. Tajā pašā laikā viņi arī neietilpst maznodrošināto grupā, kam pienāktos sociālā palīdzība. Tiesa, vienai daļai šajā kategorijā ietilpstošo pieder savs par privatizācijas sertifikātiem privatizēts dzīvoklis.

Vienā no smagākajām situācijām ir cilvēki reģionos, kuri darba meklējumos vēlas pārcelties uz Rīgu. Faktiski, ja viņi «iekrīt» algas kategorijā līdz 700 eiro bruto, viņu iespējas Rīgā noīrēt dzīvokli ir gana ierobežotas. Piemēram, aplūkojot internetā īres piedāvājumus Zolitūdē, redzams, ka lētākais ir divistabu dzīvoklis par 270 eiro mēnesī. Viens no lētākajiem piedāvājumiem ir vienas istabas dzīvoklis Šķirotavā (12 km) par 160 eiro mēnesī. Taču tādu sludinājumu ir ļoti maz. Tas nozīmē, ka Rīgā katastrofāli pietrūkst dzīvokļu cilvēkiem, kas nav maznodrošināti, taču pelna mazāk par vidējo algu valstī. Līdz ar to pieejama mājokļa trūkums ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ strādnieki no laukiem dodas peļņā uz ārzemēm, nevis galvaspilsētu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Tendences nekustamā īpašuma tirgū: «Krasta rajona» jeb Maskavas forštates sērijveida ēkas

Sagatavojusi Lelde Petrāne, 20.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īres maksa sērijveida dzīvokļiem Maskavas forštatē pēdējo četru gadu laikā ir palielinājusies par 15%, bet iegādes cena par kvadrātmetru – par 31%, liecina nekustamo īpašumu aģentu platformas "Big Bang Realty" un programmatūras un datu analīzes uzņēmuma "D.Vision" pētījums.

Maskavas forštate ir apkaime, ko norobežo Daugava, Aizkraukles virziena dzelzceļš un Dienvidu/Slāvu tilts. Tātad, piemēram, 467. sērijas ēku komplekss, kas atrodas uz rietumiem no Slāvu tilta (tā saucamais “Krasta masīvs”), ir pieskaitāms Maskavas forštatei, taču t/c “Akropole” ir pieskaitāma Ķengaragam. Maskavas forštates apkaime ir diezgan liela (759,4 ha) un nav viendabīgi apbūvēta. Sērijveida daudzdzīvokļu ēkas lielākoties koncentrējas tuvāk tās dienvidaustrumu robežai. Iespējams, tieši tāpēc populārajos sludinājumu portālos teritorijai mēdz piešķirt atsevišķu nosaukumu – “Krasta rajons”, tomēr - tāpat kā “Krasta masīvs” - šie nav oficiālie nosaukumi un Rīgas kartē īstenībā neeksistē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā pieņemti jaunie Valmieras daudzdzīvokļu īres nami Mālu ielā 1 un Ķieģeļu ielā 8. Lai iegūtu dzīvokļu īres tiesības, par dzīvokļiem tiks rīkota īres tiesību izsole, informē Valmieras pilsētas pašvaldība.

Daļai dzīvokļu īres tiesību tiks piešķirtas pilsētai prioritāri attīstāmajās nozarēs strādājošiem speciālistiem no uzņēmumiem un iestādēm, kurām noslēgts sadarbības līgums ar SIA «Valmieras Namsaimnieks».

Daudzdzīvokļu īres namos kopā ir 150 dzīvokļi. 15 no tiem ir vienistabas dzīvokļi 25-30 kvadrātmetru platībā, 90 - divistabu dzīvokļi 34-41 kvadrātmetru platībā un 45 - trīsistabu dzīvokļi 50-54 kvadrātmetru platībā. Divi vienistabas dzīvokļi Mālu ielā 1 - 3, Ķieģeļu ielā 8 - 63 ir īpaši pielāgoti cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Īres maksa par kvadrātmetru būs 5,20 eiro mēnesī un īres maksā ir iekļauti arī mājas apsaimniekošanas izdevumi. Īrniekam papildus būs jāmaksā maksa par komunālajiem pakalpojumiem, atbilstoši skaitītāju rādījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem šķēršļiem, kas kavē darbaspēkam no reģioniem pārcelties uz Rīgu un liek doties emigrācijā, ir mājokļu ierobežotā pieejamība galvaspilsētā

Īres dzīvokļi gan ir pieejami, taču to cenas nav pa kabatai lielākajai daļai no laukiem iebraukušajiem.

Tiesa, Rīgā ir augstākā vidējā mēnešalga valstī – šā gada martā tā bija 1119 eiro bruto. Taču ne visi Rīgā strādājošie šādu algu saņem. Piemēram, daudzajos Rīgas lielveikalos, kā arī viesmīlības nozarē strādājošie saņem ievērojami mazāk. Līdz ar to dzīvokļu pieejamība ir akūts jautājums gana daudziem. Kā liecina Arco Real Estate dati, lētākais piedāvājums īres tirgū, ja runā par, piemēram, divistabu dzīvokli, ir sliktā stāvoklī esošs dzīvoklis mikrorajonā. Tā īres maksa ir no 200 līdz 250 eiro mēnesī. Savukārt īres maksa vidējā stavoklī esošiem divistabu dzīvokļiem mikrorajonos ir no 200 līdz 400 eiro. Arco Real Estate īres nodaļas vadītājs Dzintars Bērziņš skaidro, ka dzīvoklis sliktā stāvoklī ir tāds, kurā remonts nav bijis 20 gadu, ir malkas apkure un, iespējams, tualete ir kopēja vairākiem dzīvokļiem. Tā kā teorētiski par 200 eiro mēnesī Rīgā dzīvokli var noīrēt. Tas, kādā tas ir stāvoklī, jau ir cits jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vēlies izīrēt savu īpašumu? Praktiski padomi, ko ņemt vērā, lai sevi pasargātu

Helmuts Medinieks, 04.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nonākot situācijā, kad īpašumā esošais dzīvoklis vai māja pašam nav nepieciešami, loģisks risinājums ir nodot nekustamo īpašumu īrē, lai kāds par to parūpētos, segtu komunālo pakalpojumu rēķinus un, galu galā, lai īpašums nestu peļņu. Apzinoties, ka mājoklis bieži vien ir pats vērtīgākais personai piederošais īpašums, ir svarīgi to uzticēt kādam, kas tā stāvokli nepasliktinās un neradīs zaudējumus vai nepatīkamus pārsteigumus.

Sagatavojot savu īpašumu izīrēšanai, ir jāizvēlas - piedāvāt to mēbelētu vai nemēbelētu. Mazajām platībām visbiežāk nepieciešams būt mēbelētām, jo to īrnieki mēdz būt jauni cilvēki, kas vēl nav nodibinājuši ģimeni un radījuši pēcnācējus, viņiem nav savas iedzīves vai īpaši specifisku prasību.

Īpašumos ar vairākām guļamistabām, situācija ir citāda. Šajā gadījumā, kad potenciālais īrnieks var būt ģimene ar bērniem, nekad nevar paredzēt bērnu vecumu un to, kāda veida mēbeles viņiem būs nepieciešamas. Lielākus dzīvokļus īrei var piedāvāt atbrīvotus no mēbelēm. Lai iegūtu savus sapņu īrniekus, radiet vidi, kas šādām personām būtu interesanta. Dažkārt nelielas investīcijas vizuālā stāvokļa uzlabošanā, novecojušo un dīvaino elementu aizvākšanā, var rezultēties krietni lielākā potenciālajā īres maksā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īres tirgū ir samazinājies īrnieku skaits, jo liela daļa ar banku starpniecību pašlaik spēj iegādāties sev mājokļus, turklāt ikmēneša kredītmaksājums nereti ir zemāks par mēneša īres maksu konkrētajā segmentā, situāciju raksturo SIA Kivi Real Estate Nekustamo īpašumu konsultante Evita Ažīte.

Līdzīgi novērojumi ir nekustamā īpašuma kompānijas Latio speciālistiem. Pēdējā gada laikā, augot mājokļu pirkšanas darījumu aktivitātei, potenciālo īrnieku skaits ir sarucis. Turklāt viņu atvēlētie īres budžeti ir kļuvuši mazāki, taču izīrētāji maksu samazina nelabprāt, tā secināts uzņēmuma sagatavotajā 2. ceturkšņa mājokļu tirgus pārskatā.

Lai arī gadu no gada tieši augustā, kā arī gada sākumā, janvārī, īres tirgū ir pamanāma studentu rosība, viņi gluži nav tie, uz kuriem gaida mājokļu īpašnieki, zina stāstīt E. Ažīte. Zināma stagnācija ir vēroja īres īpašumu segmentā, kuri tiek piedāvāti par vidēji 10 eiro/m2, ko iepriekš īrēja ārvalstu kompāniju vidēja un augsta līmeņa darbinieki. Ņemot vērā Latvijas nestabilo likumdošanas un ne pārāk pievilcīgo investīciju vidi Rīgā tie ierodas mazāk, viņa komentē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Ober-Haus: īres maksa Rīgas mikrorajonos ir sasniegusi pilsētas centra cenu līmeni

Monta Glumane, 19.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikrorajonu dzīvokļu īres maksas ir pietuvojušās centra dzīvokļu īres maksām, un I ceturksnī divu istabu dzīvokļa īres maksa pieprasītākajos Rīgas mikrorajonos svārstījusies no 260 – 400 eiro mēnesī, liecina «Ober-Haus» speciālistu sagatavotais Dzīvojamo platību tirgus pārskats par 2018.gada 1.ceturksni.

Vairāk interesējošie mikrorajoni ir Pļavnieki, Purvciems, Āgenskalns, Teika, Imanta un Ziepniekkalns.

Savukārt, mazāk pieprasītos mikrorajonos vai dzīvokļiem ar ne tik labu atrašanās vietu īres maksu amplitūda divu istabu dzīvoklim ir no 100 – 250 eiro mēnesī.

Īres tirgus 2018. gada pirmajā ceturksnī saglabājis 2017.gada līmeni un raksturojams kā vidēji aktīvs. «Arvien biežāk klienti iegādājas 1–2 istabu dzīvokļus ar mērķi tos izīrēt, līdz ar to regulāri tiek papildināts īres dzīvokļu piedāvājums, jo sevišķi pilsētas aktīvākajos rajonos. Pilsētas centrā joprojām lielākā aktivitāte ir no ārvalstu studentu puses, kuri šeit ieradušies šā gada sākumā un meklē dzīvokļus īrei uz termiņiem, kas nepārsniedz 12 mēnešus, bet lielākoties uz 6 mēnešiem,» informē «Ober-Haus».

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Ekonomikas augšupeja veicina aktivitāti Ventspils nekustamā īpašuma tirgū

Monta Glumane, 07.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī ir pieprasīti neapbūvēti zemesgabali privātmāju apbūvei vidēji no 1000 - 1700 kvadrātmetru platībā, kā arī, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un pieaugot ģimeņu ienākumu līmenim, aug interese par privātmāju un lielāku dzīvokļu iegādi, komentē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) Nekustamā īpašuma portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe.

Pēdējos gados visvairāk darījumi ar neapbūvētiem zemes gabaliem notikuši privātmāju segmentā, kopējam darījumu apjomam 2018.gadā palielinoties par 11%, salīdzinot ar 2017.gadu.

Kā vēl viens no aktīvākajiem īpašumu segmentiem Ventspilī ir biroju tirgus: gan telpu nomas, gan investīciju ziņā. 2018.gadā viens no lielākajiem biroju ēkas pārdošanas darījumiem notika starp investīciju fondu Northern Horizon Capital un Ventspils pašvaldību, kura rezultātā par biroju ēkas īpašnieku kļuva pašvaldība. VNĪ pārstāve norāda, ka pārdošanas apjomi pēdējo divu gadu laikā ir bijuši stabili.

Pēc VNĪ sniegtās informācijas, renovētu biroju telpu nomas maksa Ventspils centrā ir robežās no 4-5 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot PVN un komunālos maksājumus. Modernajiem birojiem Ventspilī nomas maksa sasniedz 7 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot elektrību, kopējam maksājumam par vienu kvadrātmetru sasniedzot 7.20-7.30 eiro mēnesī (viss iekļauts). Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares komersanti var saņemt Ventspils pilsētas domes piešķirto telpu nomas maksas atbalstu 100% apmērā pirmajā gadā un 50% apmērā otrajā nomas gadā, ar iespēju pagarināt atbalsta saņemšanu uz vēl diviem gadiem ar atbalsta intensitāti 50% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Valmieras īres namos tapis pirmais demonstrācijas dzīvoklis

Zane Atlāce - Bistere, 28.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvojamā fonda paplašināšanas nolūkos Valmierā aktīvi turpinās īres namu būvniecība Ķieģeļu ielā 8 un Mālu ielā 1 un jau oktobrī interesentiem tiks piedāvāta iespēja aplūkot demonstrācijas dzīvokli, informē Valmieras pašvaldība.

Šobrīd notiek ēku un teritorijas inženierkomunikāciju (ūdensvads, kanalizācija) izbūve. Vienā ēkā pabeigtas jumta konstrukcijas un dzelzsbetona nesošo konstrukciju izbūve, notiek iekšdarbi dzīvokļos. Savukārt otrā mājā ir pabeigta pamatu pastiprināšana un darbs pie dzelzsbetona konstrukciju montāžas. Šobrīd notiek jumta konstrukciju izbūves darbi un uzsākti iekšējie celtniecības darbi. Vēl jāveic arī katlumājas izbūve un namiem piegulošās teritorijas labiekārtošana. Abas ēkas ekspluatācijā plānots nodot 2018.gada sākumā.

Īsi pirms ēku nodošanas ekspluatācijā tiks rīkota īres tiesību izsole, kurā piedalīties varēs ikviens interesents, kurš apņemsies ievērot dzīvokļu īres noteikumus. Dzīvokļu īres maksa par kvadrātmetru visiem dzīvokļiem būs vienāda un tā tiks noteikta līdz izsoles izsludināšanai. Īres noteikumi paredz īrniekam pienākumu deklarēt savu dzīvesvietu konkrētajā adresē un aizliedz nodot dzīvokli apakšīrei. Viena persona varēs iegūt tiesības īrēt tikai vienu dzīvokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nekustamā īpašuma izīrētāji nodokļus arī turpmāk varēs maksāt, izmantojot vienkāršoto nodokļu nomaksas režīmu

Lelde Petrāne, 26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018.gadā pamatnosacījumi nekustamā īpašuma izīrēšanai paliek nemainīgi, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Arī nākamgad iedzīvotāji, kuri gūst ienākumus, izīrējot vai iznomājot sev piederošu nekustamo īpašumu, joprojām varēs nomaksāt nodokļus, izmantojot vienkāršoto nodokļu nomaksas režīmu - nereģistrējot saimniecisko darbību. Savukārt, tie, kuri izvēlēsies reģistrēt saimniecisko darbību, tāpat kā līdz šim varēs izvēlēties sev izdevīgāko nodokļu nomaksas režīmu.

Nekustamā īpašuma izīrēšana vai iznomāšana pret atlīdzību ir klasificējama kā saimnieciskā darbība, tādēļ īres vai nomas ienākums ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (INN). Iedzīvotāji, kuri gūst ienākumus no nekustamā īpašuma izīrēšanas, var izvēlēties sev piemērotāko nodokļu nomaksas režīmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kompānija Starlex dalās ar savu redzējumu par tirgu un tendencēm Latvijas nekustamo īpašumu jomā

, 28.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja runājam par komercīpašumu jomu un ņemam vērā periodu pēdējo 6 mēnešu griezumā, jāsaka, ka aktīvākais ir bijis biroju nomas telpu tirgus, kam seko tirdzniecības telpu darījumi, kā arī pietiekami liela aktivitāte novērojama gan noliktavu platību, gan investīciju objektu jomā.

Mēs droši varam izdalīt pieprasītāko biroju telpu, tirdzniecības telpu un noliktavu platības, kā arī mūsu klientu pārstāvošās uzņēmējdarbības jomas.

Birojiem pieprasītākās platības ir:

1) 80 – 150 m2,

2) 150 – 300 m2,

3) 300 un vairāk.

Vidējā nomas maksa atkarībā no biroju telpu klases:

1) C klase 5 – 7 EUR/m2;

2) B klase 8 – 12.5 EUR/m2;

3) A klase 10 – 15 EUR/m2.

Šajās kategorijās galvenie nomnieki ir: 1) IT pakalpojumi, 2) Finanšu pakalpojumi; 3) Medicīna; 4) Izglītības iestādes.

Šajā periodā ar SIA Starlex palīdzību iznomātas platības vairāk kā 10 000 m2 platībā.

Redzam trūkumu pēc A klases biroju ēkām, it īpaši tuvāk pilsētas centram. Tuvākajā laikā gan situācija nedaudz uzlabosies, jo Sporta ielā drīz tiks pabeigta modernākā biroju ēka Rīgas centrā pēdējos 5 gados, kur nomai būs pieejami 15 000 m2. Vēl projektu stadijās ir vismaz 85 000 m2 biroju platības, kas noteikti mūsu tirgum piesaistīs vairāk starptautiskas kompānijas. Daudzas ēkas tiks būvētas arī savām vajadzībām, kā, piemēram, AB.LV bankas ēka būs 22 000 m2.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarūkot iekšzemes kopproduktam un ekonomiskajai aktivitātei, arī nekustamo īpašumu cenām ir jāsamazinās, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) rīkotajā vebinārā akcentēja nekustamo īpašumu uzņēmuma "Starlex Investment" partneris, ekonomists Auseklis Sarkans.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka ir jāņem vērā inerces efekts, proti, ekonomiskie rādītāji mainās straujāk nekā nekustamā īpašuma tirgus rādītāji. "Vērojot šobrīd notiekošo ekonomikā, var izdarīt secinājumus par sagaidāmo nekustamā īpašuma tirgū pēc vairākiem mēnešiem," skaidroja Sarkans.

Viņš minēja, ka šobrīd darījumu skaits ir samazinājies, kas saistīts ar pircēju nogaidošo pozīciju, kā arī apgrūtinātām iespējām nokārtot formalitātes, piemēram, banku un notāru pieejamība ir ierobežota, Zemesgrāmatu nodaļas ir slēgtas. Taču turpmāko darījumu skaita saglabāšanos samazinātā līmenī, visticamāk, arvien vairāk izskaidros ekonomiskā situācija un arvien mazāk ar Covid-19 saistītie ierobežojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pierīgas premium klases nekustamo īpašumu tirgū šis gads ir iesācies neveiksmīgi, jo ir vērojams pārdošanas darījumu aktivitātes samazinājums un premium klases īres tirgū augstu pieprasījumu uztur tikai starptautisko organizāciju darbinieki, pastāstīja Inese Zaķīte, Baltic Sotheby`s International Realty pārdošanas konsultante.

Pierīgas teritorijās 2018. gada pirmajā pusgadā pieprasījums pēc premium klases mājokļiem ir samazinājies. Šogad ir noslēgts par 5 darījumiem mazāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā. Savukārt premium mājokļu īres tirgū nemainīgi augstu pieprasījumu palīdz uzturēt Latvijā dislocēto starptautisko organizāciju darbinieku vajadzība pēc augstas klases dzīvojamās platības, kurā manāmas deficīta pazīmes un katrs atbilstošais mājoklis tirgū tiek realizēts ļoti ātri.

Par to liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby's International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti ar dzīvokļiem, privātmājām un zemes nekustamiem īpašumiem Pierīgas teritorijā (aptver Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Inčukalna, Ķekavas, Krimuldas, Mālpils, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Sējas, Siguldas un Stopiņu novadus).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz 2021. gadam notiks vērienīga administratīvi teritoriālā reforma - divu gadu laikā krasi tiks samazināts pašvaldību skaits.

Jau šodien Ministru kabinets plāno izskatīt likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojekta sākotnējo anotāciju. Tajā secināts, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jau 2018. gadā pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem

Sarunā ar Dienas Biznesu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) konkrētu «īsināmo» pašvaldību skaitu nemin, taču uzsver, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par desmit pašvaldībām, kuras nesaņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Iespējams, ka Latvijā nākotnes pašvaldību skaits aprobežosies ar šādu skaitu. Administratīvi teritoriālā reforma būs viena no galvenajām tēmām VARAM dienas kārtībā tuvākā gada laikā, tāpat kā klimata pārmaiņu politikas jautājumi un Rīgas pašvaldībā notiekošais.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme par ienākumiem no īres vai nomas tagadējo 10% vietā var pieaugt līdz 20%; vienlaikus plānots noteikt izdevumu normu 50% apmērā, kas ar šo nodokli netiktu aplikta vispār, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jaunās nodokļu stratēģijas ietvaros tiek paredzēta reinvestētās peļņas neaplikšana ar uzņēmuma ienākuma nodokli, taču tā likme, maksājot dividendes, tiktu noteikta 20% apmērā (pašreizējo 15% vietā), taču tiek atcelta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 10%, ko pašlaik maksā dividenžu saņēmēji – fiziskās personas. Lai izlīdzsvarotu situāciju – vienādotu ienākuma nodokļa likmes – tad arī tiek piedāvāts pašreizējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 10% palielināt līdz 20% īres vai nomas ienākumiem.

Vienlaikus saimnieciskās darbības izdevumos, kuri ar šo nodokli neapliekas, līdz šim bija ietverams tikai attiecīgā nekustamā īpašuma nodoklis, bet tagad plānots, ka šajos tēriņos varēs ieskaitīt līdz 50% no šiem ienākumiem. Tādējādi faktiski nodokļa likmes dubultošana, komplektā ar izdevumu normas ieviešanu – 50% apmērā no ienākumiem, būtībā maksājamā nodokļa apmēru nemainītu. Proti, ja līdz šim ienākums no dzīvokļa īres bija 100 eiro, tad nodoklī bija jāsamaksā 10% jeb 10 eiro, savukārt perspektīvā saņemot šos pašus 100 eiro no tiem tiks atskaitīti 50% jeb 50 eiro un atlikušie 50 eiro tiks aplikti ar 20% lielo ienākuma nodokļa likmi – faktiski jāmaksā tie paši 10 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu nepieejamība un pieaugošas īres maksas, kas nereti apsteidz ienākumu kāpumu, ir problēma visā Eiropas Savienībā. Tas īpaši jūtams lielpilsētās, kurās koncentrētas darba vietas

Pasaules Bankas (PB) ziņojumā minēts, ka lielpilsētās 2017. gada pēdējā ceturksnī salīdzinājumā ar 2016. gada attiecīgo laika posmu mājokļa cena augusi vidēji par 4,5%. Tajā pašā laikā ir atšķirības starp dalībvalstīm. Piemēram, kopš 2010. gada Ziemeļvalstīs cena augusi par 50%. Savukārt 2017. gada 4. ceturksnī tā straujāk kāpa Īrijā (11,8%), Nīderlandē (8.5%), Čehijā (8,4%), Bulgārijā (8,2%) un Latvijā (8,1%).

Viduslaiku cietokšņi

PB savā 2017. gada ziņojumā norāda, ka mājokļi Eiropas metropolēs ir kļuvuši nepieejami to pārāk augstas īres maksas dēļ, ko radījis tas, ka pieprasījums pēc mājokļiem ir lielāks nekā piedāvājums. Lielo pieprasījumu ietekmē aizvien pieaugošā urbanizācija, kā arī nesenā migrācijas krīze, kuras dēļ būtisks daudzums migrantu ieradās Eiropas lielajās pilsētās. Franču ģeogrāfs Kristofs Guijī, rakstot par periferiālo Franciju un problēmām, ar kurām sastopas mazpilsētu iedzīvotāji, norāda, ka viņu gadījumā pārcelšanās uz lielpilsētām nav iespējama, jo metropoles ir kā viduslaiku cietokšņi, tikai mūru vietā mūsdienās ir augstās īre maksas. Vissliktākajā situācijā ir jaunās ģimenes, kas vēlas sākt patstāvīgu dzīvi, kā arī ienācēji lielpilsētās no perifērijas. Eiropas lielpilsētu mājokļu krīzi radījusi ne tikai imigrantu plūsma, bet arī urbanizācija, lauksaimniecības sašaurināšanās, tradicionālo industriālo nozaru izzušana, kuras kādreiz koncentrējās reģionos, tas nozīmē, ka cilvēki aizvien vairāk darba meklējumos tiecas uz metropolēm. Tādās lielpilsētās kā Parīze un Londona mājokļu cenu uz augšu dzen arī nerezidenti, kuri masveidā tur iegādājas nekustamos īpašumus.

Komentāri

Pievienot komentāru