Eiropas Savienības (ES) Eiropas Atveseļošanas fonda (ANM) līdzekļu izlietošana neatbilstoši reformu plāniem var radīt būtiskas finanšu sekas, norāda Valsts kontrolē (VK).

Gadījumā, ja Latvijas ANM plānā paredzētie reformu un investīciju rādītāji nebūs sasniegti 100% apmērā, tas radīs būtiskas sekas - līdzekļi, kas izlietoti šo reformu un investīciju realizācijai, būs jāsedz no valsts vai pašvaldību budžetiem, jo tie netiks finansēti no ANM līdzekļiem.

Iestāde publiskojusi situācijas izpētes ziņojumu "Ar kādiem izaicinājumiem saskaramies, sagatavojot un īstenojot Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu?", kur apkopoti fakti par Latvijas ANM plāna sagatavošanu, saturu, finansējumu plānā iekļauto pasākumu īstenošanai.

Tostarp ziņojumā ietverta iespējamā ietekme uz valsts budžetu, kā arī plāna ieviešanas riski un kontroles pasākumi.

Bez skaidri iezīmētām reformām un to sasniedzamajiem mērķiem Latvija var nenonākt pie sarunām par līdzekļu iegūšanu no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda.

Tā otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē atzina Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietnieks Armands Eberhards.

Pēc FM aplēsēm, ministrijas un citas institūcijas ES Atveseļošanas fondam pieteikušas projektus 7,5 miljardu eiro apmērā, lai gan pieejamā summa būs mazāka par diviem miljardiem eiro.

Eberhards informēja, ka darbs pie Latvijas piedāvājuma izstrādes ES Atveseļošanas fondam ir progresā, tomēr nedz Eiropā, nedz Latvijā joprojām nav pieņemti konkrēti lēmumi. "Šis ir maratons, nevis sprints, jo mērķis ir apstiprināt nacionālos atveseļošanas plānus, kas ir jāizstrādā līdz nākamā gada aprīlim," skaidroja FM eksperts, piebilstot, ka paralēli nacionālo plānu izstrādei notiek diskusijas ar Eiropas Komisiju (EK).

Sekojot citiem mājokļu attīstītājiem, projekta ParkSide īstenotāji piedāvā dzīvokļu īri ar izpirkumu.

Db.lv ziņoja, ka, pēc nekustamā īpašuma kompānijas Balsts novērojuma, īres segmentā lielāku klientu interesi pēdējā laikā ir piesaistījis pakalpojums «īre ar izpirkuma tiesībām». Tiek prognozēts, ka pakalpojums iegūs arvien lielāku popularitāti, jo daudziem iedzīvotājiem tas būs labs risinājums nākotnei.

Kā informē ParkSide projekta pārdevēji - kompānija Immostate, pirmais variants paredz īri ar izpirkuma tiesībām. Noslēdzot īres līgumu uz diviem gadiem, īres laikā samaksātā summa kļūst par pirmo iemaksu un tiek ieskaitīta dzīvokļa pirkuma summā. Otrs variants ir dzīvokļu iegāde ar izpirkumu ilgtermiņā. Tā paredz apmaksas termiņu piecu gadu laikā, dalot pirkuma summu vienādos maksājumos. Pirmos divus gadus pircējs ir pieejams bezprocentu maksājums, bet atlikušajiem trīs gadiem tiek piemērota procentu likme 7% gadā. Turklāt tā ir iespēja iegādāties dzīvokli bez bankas starpniecības.

Eiropa zaudē konkurētspējas rādītājos un pinas savā ekonomikas politikā; Latvija nav izņēmums , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas darbadevēju organizācijas vien 22% no pērn Eiropas Komisijas dalībvalstīm adresētajiem ieteikumiem vērtē kā apmierinoši īstenotus. No pašas EK politikas uzstādījumiem 90% tiek vērtēti kā atbilstīgi svarīgākajām reformu prioritātēm. Neliels daudzums – zem 5% ‒ no EK ieteikumiem tomēr ir novērtēts arī kā nenozīmīgs un pat pretējs biznesa interesēm, lasāms ES līmeņa darba devēju organizācijas BusinessEurope 2015. gada pavasara ziņojumā par ekonomikas reformu situāciju ES jeb Reformu barometrā.

Ķēdes reakcija

Ja pieskaita par «jauktu» vērtēto dalībvalstu sniegumu EK rekomendāciju ieviešanā, tad vairāk vai mazāk pozitīva reformu ieviešana ir notikusi 67% līmenī no nepieciešamā. Latvijas darba devēji kopā ar Lielbritāniju, Nīderlandi un Igauniju ziņojumā izcelti kā visumā apmierinātie ar reformu gaitu savās valstīs, lai gan komentārā DB Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) situāciju gluži par ideālu vis nevērtē.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Visvairāk uzņēmēju starp prāvākajiem 11.Saeimas vēlēšanām iesniegtajiem deputātu kandidātu sarakstiem atrodams nacionālās apvienības Visu Latvijai! -Tēvzemei un Brīvībai/LNNK sarakstā – 39 uzņēmēji no 115 kandidātiem. Otro vietu šajā ziņā ieņem Zatlera Reformu partija, bet trešo - Šlesera Reformu partija LPP/LC, liecina sarakstu analīze.

11.Saeimas vēlēšanām savus deputātu kandidātu sarakstus kopumā iesniegušas 13 partijas un to apvienības: Saskaņas centrs, Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība, Nacionālā apvienība Visu Latvijai! - Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Par prezidentālu republiku, Šlesera reformu partija LPP/LC, Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Tautas kontrole, Pēdējā partija, Kristīgi demokrātiskā savienība, Zatlera reformu partija un partija Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām.

Uzņēmēju netrūkst

Zatlera Reformu partijas sarakstā no kopumā 114 kandidātiem 36 kandidāti norādījuši, ka darbojas dažādos uzņēmumos kā valdes priekšsēdētāji, valdes locekļi, direktori, īpašnieki un tamlīdzīgi, Šlesera Reformu partijā LPP/LC - 35 no 115, Zaļo un Zemnieku savienībā - 33 no 115, bet politisko partiju apvienībā Saskaņas Centrs - 32 no 115. Savukārt starp Vienotības 115 kandidātiem ir 26 uzņēmējdarbības vidē strādājošie.

Kādā anekdotē pasniedzējs jautā studentiem: Kas vispirms ir nepieciešams, lai nodibinātu uzņēmumu? Topošie juristi atbild, ka sabiedrības dibināšanas līgums. Savukārt topošie uzņēmēji – ka kapitāls. Taisnība, protams, ir abiem, taču joks ilustrē sen zināmu patiesību – domājot par tirgus apgūšanu un peļņu, tiesisko attiecību pienācīga noformēšana tiek atstāta otrajā plānā.

Gan pētījumi, gan novērojumi praksē vairāku gadu garumā attiecībā uz līgumu slēgšanas paradumiem apliecina, ka ļoti bieži puses darījumos līgumus noformē pavirši (tos pat nelasa) vai ka līgums sastāv vien no dažām rindiņām teksta e-pastā. Šajā publikācijā vairāk par līgumu slēgšanas nozīmi, kas īpaši aktuāli varētu būt jaunuzņēmumiem, kas sadarbojas ar partneriem ārvalstīs.

Latvijas un citu valstu tiesībās pazīstamais līgumu brīvības princips paredz, ka puses civiltiesībās bauda būtisku brīvību līgumu slēgšanā. Vispārinot – puses brīvi var izvēlēties līguma partneri, līguma priekšmetu (preces, pakalpojumi u.c.), līguma formu, kā arī brīvi vienoties par citiem līguma noteikumiem attiecībā uz apmaksu, kvalitāti, piegādi u.c. Šī brīvība nozīmē arī to, ka līgums nav obligāti jāslēdz rakstveida formā, jāparaksta uz papīra un uz tā jābūt zīmoga nospiedumam. Tāpēc izpratne par līgumu kā par pušu parakstītu izdrukātu dokumentu ir ļoti šaura un novecojusi. Līgumu ir iespējams noslēgt gan mutiski, gan arī, piemēram, ar e-pasta vēstuļu apmaiņu.

Lielākā daļa no valsts pārvaldes reformu plānā ietvertajiem pasākumiem jau tiek īstenoti, taču par pārējo pasākumu - valsts pārvaldes darbinieku skaita samazināšanu un mazo valsts iestāžu reformu - izpildi skaidrība gaidāma šomēnes, intervijā sacīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Viņš atzina, ka iepriekšējā Valsts kancelejas direktora Mārtiņa Krieviņa izstrādātajā valsts pārvaldes reformu plānā jau bija ietverti būtiskākie reformu pasākumi, tāpēc Citskovskis nav radījis jaunu plānu, bet modificējis jau esošo.

"Iepriekšējais plāns pamatā satur visus būtiskos elementus, tāpēc jaunajā plānā balstāmies uz tām pašām idejām. Būtībā esam modificējuši iepriekš izstrādāto plānu," atzina Valsts kancelejas vadītājs.

Citskovska arī norādīja, ka jau patlaban lielākā daļa no deviņiem plānā ietvertajiem pasākumiem tiek īstenoti. Piemēram, Valsts kanceleja šogad ir sākusi darbu pie trīs atbalsta funkciju optimizācijas tādās jomās kā grāmatvedība, personāla lietvedība un iepirkumi. Patlaban tiek formulēti tālākie soļi, kādā veidā varētu ietaupīt līdzekļus, centralizējot resursus.

Neraugoties uz vairāku pašvaldību izteiktajiem iebildumiem, valdība otrdien pēc dažu stundu ilgām diskusijām atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu līdzšinējo 119 vietvaru vietā izveidot 36 pašvaldības un ļāva ministrijai turpināt nepieciešamos darbus administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai.

Neskatoties uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iebildumiem, valdība akceptēja ministrijas konceptuālo ziņojumu «Par administratīvi teritoriālo iedalījumu» un tajā iekļauto risinājumu, kas paredz izveidot 36 pašvaldības, nosakot VARAM par atbildīgo šī ziņojuma īstenošanā.

Vienlaikus ministrijai uzdots sagatavot un līdz šī gada 21.novembrim iesniegt valdībā likumprojektu par administratīvi teritoriālo iedalījumu. Saskaņā ar Saeimas lēmumu likumprojekts izskatīšanai parlamentā jāiesniedz līdz 1.decembrim.

Diskusiju laikā virkne pašvaldību pārstāvju kritizēja VARAM izstrādāto informatīvo ziņojumu. Piemēram, Rūjienas novada pašvaldības un uzņēmēju pārstāvji kritizēja ideju pievienot Rūjienu Valkai, nevis Valmierai, ar ko Rūjienai esot ciešākas ekonomiskās attiecības.

Par dzīvokļu īri Rīgā šoruden vidēji ir jāmaksā par 10 % mazāk, salīdzinot ar pagājušā gada rudeni. Gada laikā būtiski ir pieaudzis īres dzīvokļu piedāvājums tieši jauno projektu segmentā — par 42%, — šādus datus apkopojusi kompānija Rent in Riga.

Pēc īres un nomas operatora Rent In Riga apkopotajiem datiem, turpinot pieaugt piedāvājuma īpatsvaram pār pieprasījumu, vērojama cenu krišanās visos mājokļu īres segmentos, tomēr īres maksas kritums nav tik krass, kā tas ir nekustamā īpašuma tirgus sektorā. Pieprasījums 2008.gada rudenī salīdzinājumā ar vasaru ir sarucis vidēji par četriem procentiem, savukārt piedāvājums attiecībā pret aizvadīto gadu ir audzis par 31%. Analizējot pieaugumu, vērojams, ka, tāpat kā vasarā, visvairāk palielinājies jauno projektu īres dzīvokļu piedāvājums, jo pircēju aktivitāte nekustamā īpašuma tirdzniecības tirgū joprojām samazinās, savukārt, ne tikai jauno dzīvokļu īpašnieki, bet arī projektu attīstītāji arvien biežāk nosveras par labu dzīvokļu izīrēšanai.

Labāk zīle rokā nekā mednis kokā - pēc šī principa vadās attīstītāji, pašreizējos tirgus apstākļos piedāvājot jaunu mājokli īrēt, bet vēlāk - izpirkt.

SIA Averts valdes priekšsēdētājs Guntars KramēnsAptaujātie nekustamā īpašuma projektu attīstītāju kompāniju pārstāvji uzsver, ka pašreizējie apstākļi kreditēšanas tirgū, neziņa par rītdienu nesekmē mājokļu iegādi. Viens no instrumentiem, ar kā palīdzību atsevišķi attīstītāji mēģina iekustināt tirgu, ir piedāvāt mājokli īrēt ar iespējām to pēc gada, diviem izpirkt. Šādā gadījumā cilvēkam nav nepieciešamas VID izziņas, par pirmo iemaksu var kļūt samaksātā īres maksa. Savukārt attīstītājs tādējādi tiek pie pastāvīgas naudas plūsmas.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Dzīvojamo telpu īres likuma grozījumus, kas paredz ieviest atbildības un tiesību līdzsvaru starp izīrētāju un īrnieku.

Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā šā gada 1.maijā.

Deputāts Sergejs Dolgopolovs (S) debatēs aicināja neatbalstīt šos grozījumus, jo, viņaprāt, tas būtu "solis atpakaļ". Tāpat viņš teica, ka 1.maijs ir svētku diena, un svētkos cilvēkiem patīk saņemt dāvanas, taču šis likumprojekts esot dāvana tikai tiem cilvēkiem, kam ir iesaldēta nauda un ķīlas dzīvokļi.

"Šis likumprojekts nav dāvana īrniekiem. Īrniekus šie grozījumi nekā neaizsargā. Arī tiem, kas nopietni vēlas nodarboties vai jau nodarbojas ar īres mājokļu biznesu, šī nav dāvana, jo ar šo likumprojektu nav paredzēts nekas, izņemot administratīvo slogu," teica politiķis.

Balsojumā 61 deputāts balsoja "par", 21 - "pret", kamēr divi deputāti balsojumā atturējās.

Savdabīgā prāmju satiksmes līguma dēļ valdībai ir sasietas rokas; vasarnieki nīkst garās rindās.

Arī tūristi no Latvijas šovasar ir piedzīvojuši pēkšņu sastrēgumu ceļā uz populārajām vasaras atpūtas vietām Igaunijas Muhu un Sāremas salā. Nīkšana rindā uz prāmi mēdz būt pat piecas stundas gara. Tehniskais skaidrojums tam ir mazākas ietilpības prāmju nodarbināšana starp Virtsu ostu cietzemē un Kuivastu ostu Muhu salā, bet «suns aprakts» tomēr šķiet rēķinu kārtošanā starp apsviedīgu uzņēmēju un valdību, kurai neizdevīgie prāmja līgumi ir dadzis acī jau pārdesmit gadus.

Pašlaik maršrutos Virtsu–Kuivastu un Rohukila–Heltermā (uz Hījumā salu) kursējošie prāmji ir ar ietilpību 400 pasažieriem un vēl 400 līnijmetriem dažādiem braucamajiem (ap 80 automašīnām), kas atbilst 2006. gadā slēgtajam līgumam starp valsti un prāmju operatoru Väinamere Liinid. Šāda līniju jauda gan ir «sen jau kā novecojusi», raksta Postimees, jo automašīnu apjoms šajos maršrutos pēdējos desmit gados ir audzis 1,4 reizes, bet kopš 1995. gada, kad aiz attiecīgajiem pakalpojumiem caur uzņēmumu virkni aizvien stāvošā uzņēmēja Vjačeslava Lēdo kompānija Saaremaa Laevakompanii (SLK) sāka prāmju satiksmi ar salām, pat 2,6 reizes. Kamēr valsts faktiski subsidētais pasākums kompānijai bija izdevīgs, transportu uz Muhu un Sāremā veikuši divreiz ietilpīgāki prāmji, raksta Igaunijas laikraksts, un vasarnieki jau ir paspējuši aizmirst arī 90. gados raksturīgās rindas. Šis ir pēdējais gads līgumam ar Väinamere Liinid. Līdz šim Igaunijas ūdeņos kuģojušos prāmjus kompānija ir pārcēlusi uz Vāciju, un neērtības ir pārcelt tos atpakaļ. Pirms pusotra gada DB rakstīja par Igaunijas tā laika valdības plāniem nacionalizēt satiksmes pakalpojumus ar salām (16.01.2014.), lai pārtrauktu darījumu shēmas dēļ radīto apgrūtinājumu budžetam. Tolaik tika lēsts, ka subsidētais transporta pakalpojums valstij gadā izmaksā virs 15 milj. EUR. Pārņemot to savā ziņā, ietaupījums būtu ap astoņiem milj. EUR gadā. Doma bija, ka valsts pati iegādātos nepieciešamos prāmjus un tad tos iznomātu apsaimniekotājiem. Pagaidām gan gali ir burtiski ūdenī – kaut kur pie Vācijas krastiem, jo nepietiekamās ietilpības prāmji, kas atvēlēti Igaunijas vajadzībām, atbilst tā laika ekonomikas ministra Edgara Savisāra 2006. gadā slēgtajam līgumam ar Väinamere Liinid.

Ar vairākiem solījumiem Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) koalīcijai izdevies panākt atbalstu tā dēvētajam Eiropas Savienības (ES) fiskālās disciplīnas līgumam – tā ratifikāciju Saeima atbalstījusi otrajā galīgajā lasījumā.

No 97 deputātiem par balsoja 67, pret bija 29, bet atturējās bezpartejiskā deputāte Iveta Grigule, kura Saeimā ievēlēta no ZZS saraksta. Jānorāda, ka likumprojekta «Par Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā», kas paredz pieņemt un apstiprināt 25 ES valstu parakstīto līgumu, ratifikācijai Saeimā bija nepieciešams divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākums Saeimas sēdē, kurā piedalās vismaz divas trešdaļas parlamenta locekļu. Koalīcijai gan ir tikai 56 balsis, bet ZZS frakcijā ir 13 deputāti.

To, ka atbalsts ES fiskālās disciplīnas līgumam ir ietirgots, sēdē atzina deputāts Kārlis Seržants (ZZS), kura pārstāvētā Latvijas Zaļā partija (LZP) iepriekš atbalstu līgumam nesolīja. Tagad, tā kā koalīcija apsolījusi sākt diskusiju par Latvijas enerģētikas politiku un LZP svarīgo Visaginas atomelektrostacijas projektu, partija domas mainījusi. Stingras fiskālās disciplīnas ievērošana ir Latvijas interesēs, ņemot vērā valsts parādu slogu, sacīja deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS). I. Līdaka arī pauda pārliecību, ka līdz ar diskusijām par enerģētikas politiku Latvija atteiksies no dalības Visaginas AES projektā, kas palielinās valsts parādsaistības. Jau iepriekš astoņi ZZS frakcijas deputāti solīja atbalstu fiskālās disciplīnas līgumam apmaiņā pret atbalstu zemes iegādes kreditēšanas programmai un Latgales attīstības programmu, tostarp atbalstu Aglonas bazilikai. Svarīgs jautājums bijis arī reģionālo arodskolu tīkla pārklājums.

Līdz šim lielākajā automobiļu iepirkumā Valsts policijas (VP) konkursā uzvarējusī pilnsabiedrība A26 nepiekrīt pārmetumiem, ka policijai nodotas gluži citas, līgumam neatbilstošas automašīnas.

A26 pārstāvis Guntars Šīrants uzsver, ka VP ir piegādāti iepirkuma nolikumam un tehniskajai specifikācijai atbilstoši auto.

Pilnsabiedrība A26 ir skaidrojusi VP, ka Nodrošinājuma valsts aģentūras pērn izsludinātā atklātā konkursa par transporta nomu VP vajadzībām nolikumā un tehniskajā specifikācijā bija definēts, ka vieglo automobiļu A16 emisijas klasei jāatbilst EURO 6 standartam, tas ir, dzinējam jāatbilst uz EURO 6 attiecināmām robežvērtībām.

«Konkursa nolikumā VP nav pieprasījusi automašīnas, kuru dzinējs ir sertificēts kā EURO 6, bet ir norādījusi, ka piedāvātajām automašīnām ir jāatbilst emisiju klasei EURO 6. Proti, piegādājamo transportlīdzekļu dzinējiem jāatbilst uz EURO 6 attiecināmām emisijas robežvērtībām. Iesniedzot savu piedāvājumu, mūsu piegādātājs nodrošināja iepriekš minēto prasību, veicot tehniskus uzlabojumus zemākam emisiju standartam atbilstošām automašīnām un attiecīgi samazinot to radīto emisiju līmeni un nodrošinot atbilstību EURO 6 attiecināmām robežvērtībām,» skaidroja Šīrants.

Eiropas Savienības (ES) fiskālās disciplīnas līgums Latvijai nozīmes to, ka formula, kas ir Latvijas fiskālās disciplīnas likumprojektā, kas pirmā lasījumā Saeimā jau ir atbalstīts, būs jāpiekoriģē atbilstoši ES līgumam, un nekādus papildus taupības pasākumus šis līgums neparedz.

Tā LNT raidījumā 900 sekundes skaidro premjers Valdis Dombrovskis.

«Mēs patlaban nekādu papildus fiskālo konsolidāciju neparedzam. Mēs pakāpeniski samazinām budžeta deficītu – tas nozīmē, ka mēs nevarēsim vienkārši atļauties tik strauji, kā gribētos, pieaudzēt tēriņus vai samazināt nodokļus. Šajā gadījumā būs jāņem vērā budžeta bilances nosacījumi, bet tie Latvijai jebkurā gadījumā jāņem vērā,» ES līguma nosacījumus komentē Dombrovskis.

Viņš uzsver, ka ES fiskālās disciplīnas līgums ir viens no veidiem, kā pārvarēt eirozonas krīzi, kas ir parādu krīze, kas izveidojusies, jo vairākas eirozonas valstis piekopušas neilgtspējīgu fiskālo politiku, tāpat, kā to savulaik darīja Latvija.

Noskaidrojies, ka Ungārija ir bijusi pārprasta un tā nevēlas «boikotēt» jauno Eiropas Savienības (ES) līgumu par stingrāku fiskālo noteikumu ieviešanu. Tāpat papildus pārdomu laiks ir nepieciešams Dānijai un Bulgārijai. Zviedrija, kas, tāpat kā Čehija, ir viena no Eiropas Savienības (ES) valstīm, kura jau iepriekš pavēstīja, ka nav izlēmusi pievienoties vai noraidīt dalību jaunajā starpvalstu līgumā eirozonas glābšanai, pārējo 23 ES valstu lēmumam - stiprināt eiro «ceļā nestāsies», raksta thelocal.se.

Zviedrijas premjerministrs Frederiks Reinfelds (Frederik Reinfeldt) medijam pauda šaubas par pievienošanos jaunajam ES mēroga līgumam. «Zviedrija, kas nav eirozonas valsts, nevēlas tikt saistīta ar noteikumiem, kas ir labvēlīgi pārējai eirozonai,» norādīja Zviedrijas premjerministrs.

Savukārt ES komisijas pārstāvji ir gan kritizējuši Lielbritāniju, gan norādījuši, ka iespēja vēlāk pievienoties līgumam nav izslēgta. «Mēs neesam pateikuši «nē». Mēs uzskatām, ka ir labi, ka eirozonas valstis šajā haosā ir nākušas klajā ar kādu ideju, un mēs nenoslēdzam savas durvis,» medijam norādīja ES komitejas pārstāve Marija Granlunda (Marie Granlund). Savukārt ES komisijas vadītājs Karls Hamiltons (Carl Hamilton) kritizēja Lielbritāniju, kas krasi noraidījusi pievienošanos jaunajam līgumam. «Šādā veidā viņi šķel Eiropu. Lielbritānija nav rīkojusies konstruktīvi,» viņš norādīja.

Latvijas politiķu darbu pēc starptautiskās finanšu palīdzības programmas noslēgšanās kopumā vērtē pozitīvi, taču saskata arī zināmu atslābumu valdības sākotnēji izvirzīto mērķu sasniegšanā, kritizējot nodokļu samazināšanu Latvijā, teikts Latvijas aizdevuma pēcprogrammas misijas otrajā ziņojumā.

«Strukturālās reformas tiek turpinātas, kaut arī to ieviešana ir neliela kavēšanās, un skaitliskie budžeta mērķi tiek nemitīgi pārsniegti, pateicoties labākai ekonomiskai situācijai un ieņēmumu pieaugumam,» teikts EK ziņojumā, «kopumā [Latvijas] amatpersonas savas saistības uztvērušas nopietni un palielinājušas atsevišķu ministru darbības kvalitāti, turklāt Ministru kabinets ir solījis turpināt reformas un attīstību.»

Ziņojumā uzteikta Latvijas valdības spēja pēdējā gada laikā panākt būtisku progresu vairākos svarīgos jautājumos, piemēram, valstij piederošo aktīvu pārvaldes reformu, aktīvā darba tirgus un sociālās politikas pārskatīšanu, kā arī reformu sākšanu augstākās izglītības un zinātnes jomā.

Pēc vairāk nekā nedēļu garām pārrunām Liepājas partija nolēmusi veidot koalīciju pašvaldībā kopā ar politisko partiju apvienību Saskaņas centrs.

Šodien, 10.jūnijā, notikusi kārtējā Liepājas partijas tikšanās ar Saskaņas centra pārstāvjiem, kuras laikā panākta vienošanās par turpmāku sadarbību Liepājas domes darbā.

Pārrunas par sadarbības veidošanu Liepājas domē šogad bija ļoti smagas un ilgas, jo iekļuvušas ir tikai trīs lielās partijas un katrai ir savi redzējumi, mērķi un ambīcijas, situāciju raksturo Lipājas domes līdzšinējais priekšsēdētājs Uldis Sesks. Ar Saskaņas centru panākta vienošanās par prioritātēm un turpmākajiem rīcības soļiem. Reformu partijai sarunās piedāvāts domes priekšsēdētāja vietnieka amats un vairāku komiteju vadība, kā arī citas iespējas līdzdarboties pilsētas pārvaldē, taču ar šo politisko spēku visas sarunas ir nonākušas strupceļā, atzīst U.Sesks. Viņaprāt, sarunas ar otru visvairāk balsu ieguvušo partiju nonākušas strupceļā RP personisko ambīciju, politiskā brieduma trūkuma un nelokāmas stūrgalvības dēļ. Pēc U.Seska teiktā, ar Reformu partiju nav iespējamas konstruktīvas sarunas. Viņš arī norāda, ka Liepājas partija kā kompromisa modeli piedāvājusi veidot koalīciju ar visām trim domē iekļuvušajām partijām, nodrošinot to pārstāvjiem pārstāvību domes vadībā un komitejās, taču arī no šāda modeļa Reformu partija atteikusies kā nepieņemama.

Piedalies reformā Ieliec ministrijai atzīmi – ar šādu saukli klajā nākusi valsts pārvaldes reformu dienasgrāmata, aicinot ikvienu cilvēku ielūkoties tīmekļa vietnē piedaliesreforma.blogspot.com un balsojuma veidā izsakot viedokli - kuras funkcijas valstij būtu vai nebūtu jāfinansē.

Lai samazinātu valsts budžeta 2010.gada izdevumus, funkciju izvērtēšanu jau veikusi Finanšu ministrija un Reformu vadības grupas (RVG) dalībnieki – Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Pašvaldību savienība, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Iedzīvotāji funkciju novērtējumu var veikt pēc identiskiem aprakstiem, iepazīstoties ar funkcijas būtību, pakalpojuma saņēmējiem, cilvēku skaitu, kas nodarbināti funkcijas veikšanai, finansējuma apjomu, kā arī ministriju definētajiem riskiem – kas, viņuprāt, notiktu, ja funkciju samazinātu vai likvidētu pilnībā.

Valsts pārvaldes funkcijas ir jāvērtē 5 baļļu skalā – augstākais vērtējums, piecinieks, nozīmē, ka tā ir valsts pamatfunkcija. Savukārt zemākais vērtējums 0 nozīmē, ka funkciju bez īpašiem riskiem valsts var turpmāk neveikt. Ministrijas izkārtotas alfabēta secībā. Funkciju saturu un skaitu definējušas nozaru ministrijas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) nolēmis izstāties no Reformu partijas.

Sprūdžs jau iesniedzis attiecīgu iesniegumu partijas valdei.

Pagaidām gan nav zināms, vai ministrs plāno pievienoties kādam citam politiskajam spēkam, aģentūrai LETA sacīja ministra preses sekretāre Maija Pētermane.

Iesniegumā Sprūdžs raksta, ka Latvija patlaban piedzīvo traģisku periodu un vēsturiski tādos brīžos latvieši ir parādījuši izlēmību un spēju nostāties taisnības pusē arī nozīmīga pārspēka priekšā. Tieši šo brīdi Sprūdžs uzskata par piemērotu, lai norobežotos no Reformu partijas vadības īstenotās politikas. «Uzskatu, ka tas neatbilst tām idejām, ar kurām 2011.gadā kopīgi izveidojām partiju un ieguvām labu rezultātu Saeimas vēlēšanās. Nenesot tieši toreiz pieteikto reformu karogu un salūstot zem nelabvēļu spiediena, partija nodod tai dāvāto vēlētāju uzticību,» pauž ministrs.

Patlaban nosaukt valsts pārvaldē atlaižamo darbinieku skaitu būtu populistiski, šodien pēc iecelšanas Valsts kancelejas direktora amatā žurnālistiem sacīja Jānis Citskovskis.

Jaunais Valsts kancelejas vadītājs atzina, ka viņa prioritārais uzdevums būs valsts pārvaldes reforma. Šis uzdevums arī kalpojis kā iemesls, kas motivējis atsaukties Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) piedāvājumam vadīt Valsts kanceleju.

Lēmums ieņemt amatu nebija viegls un termiņš, lai par to izlemtu, tiešām bija īss, bet es saskatīju iespēju savā karjeras attīstībā, turklāt paveikt valsts pārvaldē to, par ko pats iepriekš esmu domājis un runājis. Es saredzu iespēju, ka varēšu būt valsts pārvaldes reformu virzītājs, norādīja jaunieceltais Valsts kancelejas direktors.

Citskovskim neesot bažu par to, ka viņš nevarētu sastrādāties ar premjeru, jo pēc sarunas ar Kučinski abi secinājuši, ka viņiem ir līdzīgs redzējums par valsts pārvaldes reformu plāna izpildi.

Kopš 2012. gada beigām, kad par Japānas premjerministru kļuva Šinzo Abe, Japānas akciju indekss NIKKEI 225 ir pieaudzis par vairāk nekā 80%, sasniedzot pēdējo 15 gadu augstāko līmeni, norāda DNB Markets privātkapitāla pārvaldnieks Krišjānis Rullis.

Līdzšinējais kāpums lielā mērā skaidrojams ar Abes izvēlēto monetārās un fiskālās politikas kursu, kur ekonomikas izaugsme galvenokārt balstīta uz masīvu likviditātes palielināšanu ekonomikā.

Likviditātes pavairošanu veic Japānas Centrālā banka, gada laikā uzpērkot vērtspapīrus par summu, kas līdzinās 15% no Japānas IKP. Jāsaka gan, ka līdzšinējais akciju tirgus pieaugums liecina, ka esošie lēmumi tirgū jau ir iecenoti. Savukārt arvien konkrētākas aprises sāk iegūt Abes plāni strukturālo reformu īstenošanā. Tieši šīs strukturālās reformas apvienojumā ar izmaiņām nodokļu sistēmā liek optimistiski raudzīties gan uz tālāku Japānas ekonomikas augšupeju, gan uz iespējamo akciju tirgus pieaugumu.

Vēl ir krietni par agru meklēt risinājumu Īrijas noraidītajam Eiropas Savienības (ES) reformu līgumam, atsaucoties uz Īrijas Ārlietu ministru Maiklu Mārtinu, raksta BBC News.

Mārtins norādīja, ka Īrijas iedzīvotāju viedoklis ir jārespektē un ka šādam balsojumam nevar ātri meklēt risinājumu.

Arī ES prezidējošās valsts Slovēnijas Ārlietu ministrs Dmitrijs Rupels sacīja, ka tas būtu bīstami atgriezt reformu līgumu dzīvē, ja ir saskarsme ar tā blokādi.

Francijas ministrs Eiropas lietās Žans Pjērs Žujets (Jean-Pierre Jouyet) turpretī norādīja, ka ES reformu līgums vēl var tikt glābts. "Es nedomāju, ka varam teikt, ka Lisabonas līgums ir miris, pat ja ratifikācijas process būs aizkavēts," viņš sacīja. "Mēs ceram, ka ratifikācijas process turpināsies un mums būs jānodrošina, lai Īrijai būtu pietiekami daudz laika, lai pārdomātu. Ar viņiem kopā mēs atradīsim risinājumu," norādīja ministrs.

Igaunijas parlaments trešdien nobalsoja par neuzticības izteikšanu premjerministram Tāvi Reivasam.

Par neuzticības izteikšanu Reivasam, kas nozīmē arī valdības demisiju, balsoja 63 parlamenta deputāti un pret balsoja 28.

Opozīcijas partiju, kas rosināja neuzticības izteikšanu Reivasam, līderi norādīja uz stagnāciju valstī kopš pie varas ir Reivasa valdība, kā arī viņa vadītās Reformu partijas nespēju iet līdzi laikam. Tāpat opozīcija apsūdzēja Reivasu un Reformu partiju par mīta, kuram paši noticējuši, radīšanu.

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida ir uzaicinājusi visu parlamentā pārstāvēto frakciju vadītājus uz tikšanos trešdienas vakarā, lai ar katru no viņiem atsevišķi pārrunātu pašreizējo politisko situāciju valstī.