Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi likumprojektu Par Lisabonas līgumu, ar ko groza līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

Lisabonas līgums groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu. Šādi tiks "noārdīta" triju pīlāru sistēma, kas pašreiz ir ES uzbūves pamatā un tiek izveidots ES vienotas juridiskas personas statuss, un šādi ES tiks padarīta efektīvāka un dos iespēju ES kļūt par nozīmīgāku spēlētāju starptautiskajā arēnā. Šīs Lisabonas līguma izmaiņas neskar uzņēmējdarbības vidi, jo brīva preču/pakalpojumu, kapitāla un iedzīvotāju kustība saglabājas nemainīgas.

Latvijai Lisabonas līgums ir nepieciešams, lai solidāri ar pārējām 26 dalībvalstīm risinātu tos globālos izaicinājumus, kurus ES valstīm uzstāda ekonomiski strauji augošās Ķīna un Indija, kā arī nestabilitātes vajātās Āfrikas un Tuvo Austrumu valstis. Šis līgums padara ES pārvaldi efektīvāku, risina t.s. "demokrātijas deficīta problēmu" ES, un samazina funkciju pārklāšanos lēmumu pieņemšanā vairāklīmeņu pārvaldes sistēmā.

Nākamgad pirmo reizi pēdējo 14 gadu laikā viesstrādnieku skaits, kas pamet Īriju, pārsniegs viesstrādnieku skaitu, kas dodas uz Īriju strādāt. Šādu prognozi izklāstījis Dublinas Ekonomikas un sociālās izpētes institūts, raksta Bloomberg.

Kad 2004. gadā Eiropas Savienībai (ES) pievienojās vairākas Austrumeiropas valstis, Īrija atvēra šo valstu iedzīvotājiem savu darba tirgu, lai panāktu lielākus ekonomikas izaugsmes tempus. Tagad viesstrādnieki Īriju sāk pamest.

Dublinas institūts norāda, ka lielākais skaits viesstrādnieku, kas pametīs Īriju nākamgad, būs Austrumeiropas iedzīvotāji, kuru izteikts pieplūdums notika pēdējo četru gadu laikā.

Pēdējo četru gadu laikā uz Lielbritāniju un Īriju devās aptuveni 1.2 miljoni viesstrādnieku no Polijas. Varšavas Starptautisko attiecību centrs norāda, ka aptuveni trešdaļa no viņiem varētu zaudēt darbu.

Eiropas Savienība (ES) nevarēs paplašināties, ja netiks ratificēta Lisabonas vienošanās, atsaucoties uz Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī, raksta BBC News.

Francijas prezidents arī paudis, ka līdz ko Francija pārņems ES prezidentūru, viņš dosies uz Īriju, lai mēģinātu rast kādu risinājumu.

Savukārt BBC speciālists Džinijs Daimonds, atsaucoties uz kādu diplomātu, norādījis, ka N. Sarkozī komentāri ir kā drauds un nepareizs signāls Īrijas pilsoņiem, kā arī horvātiem un turkiem, kas cer pievienoties ES valstu blokam.

ES prezidējošās valsts Slovēnijas premjerministrs Janezs Jansa sacīja, ka ES paplašināšanai nevajadzētu ciest no novēlotas Lisabonas vienošanās ratificēšanas. "Es ticu, ka mēs varam atrast kādu risinājumu, pirms vēl ir pieņemts lēmums par kādas valsts uzņemšanu ES," viņš teica un uzsvēra, ka viņaprāt komisijas interesēs nav palēnināt ES paplašināšanās procesu.

Ja Eiropas Savienības (ES) Lisabonas līgumā tiks veiktas kādas izmaiņas, Austrijā aicinās rīkot referendumu, atsaucoties uz Austrijas kancleru Alfrēdu Guzenbaueru, vēsta EUobserver.com.

Vēstuli parakstījis arī Sociāldemokrātiskās partijas prezidents Verbers Feimans. Sociāldemokrāti norādījuši, ka gadījumā, ja Lisabonas līgums būs atkārtoti jārarificē Austrijā, sociāldemokrāti centīsies pārliecināt savus koalīcijas partnerus par šo jautājumu rīkot referendumu.

"Arī Austrijā patlaban ir plaši izplatīta skepse par ES. Salīdzinājumā ar vairākuma balsojumu par atbalstu ES 1994.gadā, šobrīd mēs vairāk redzam nepārliecinātības un noraidošu noskaņojumu," teikts paziņojumā.

Austrijas valdība jau ir ratificējusi Lisabonas līgumu. Kopumā 20 no 27 ES valstīm to ir izdarījušas.

Eiropas Savienības (ES) vadītāji esot piekrituši pagaidām noslēpumā turētām Čehijas prasībām apmaiņā pret Lisabonas līguma parakstīšanu, ziņo AFP.

Kā Db jau rakstīja, Čehija ir vienīgā ES valsts, kas vēl nav ratificējusi Lisabonas līgumu. Iepriekš tika runāts, ka Čehija vēlas nodrošināties pret to, ka pēc Lisabonas līguma parakstīšanas Sudetijā dzīvojošie vācieši varētu sākt atprasīt savus īpašumus, kas tiem tika konfiscēti Otrā Pasaules kara laikā. Paredzēts, ka Čehija Lisabonas līgumu ratificēs līdz šī gada beigām.

Pēc tam, kad Lisabonas līgumu būs parakstījušas visas ES dalībvalstis, varēs tikt mainīta ES konstitūcija, cita starpā paredzot ES prezidenta amata ieviešanu, uz kuru pretendē arī Latvijas eksprezidente Vaira Vīķe- Freiberga.

Sākotnējie rezultāti liecina, ka Īrijas vēlētāji referendumā ir noraidījuši Eiropas Savienības reformu jeb Lisabonas līguma pieņemšanu. Šāds iznākums var novest Eiropas Savienību pie jauna krīzes posma, ziņo BBC.

Lisabonas līguma mērķis ir veikt Eiropas Savienībā vairākas reformas, kas paldzētu blokam funkcionēt efektīvāk. Tā nepieņemšana izraisīs šaubas par ES vienotību, kā arī varētu vājināt ES starptautiski, īpaši sarunās ar tādām valstīm kā Krievija un Irāna.

«Ja īri nolems noraidīt Lisabonas līgumu, saprotams, ka nekāda Lisabonas līguma nebūs,» iepriekš pauda Francijas premjerministrs Fransuā Fijons. Eiropas līderi pagaidām nav norādījuši, kāds varētu būt plāns B, ja īri patiešām pateiks līgumam nē.

Lielbritānija un Eiropas Komisija (EK) piektdien beidzot panākušas vienošanos par nosacījumiem, uz kādiem Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības (ES).

Papildināts viss teksts

Sarunās panākts «apmierinošs progress» visos trijos svarīgākajos izstāšanās jautājumos, un EK iesaka ES dalībvalstīm pāriet uz «Breksita» saruna otro fāzi, kurā tiks spriests par bloka turpmākajām attiecībām ar Lielbritāniju, tostarp par pārejas periodu pēc Lielbritānijas aiziešanas no bloka un par jauno savstarpējās tirdzniecības līgumu, paziņojis EK prezidents Žans Klods Junkers.

Lai sarunās pārietu uz to otro posmu, Brisele pieprasīja vienoties par trīs izstāšanās pamatjautājumiem - par šobrīd Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām, par tā dēvēto izstāšanās rēķinu un par Ziemeļīrijas robežu ar Īriju.

Galīgo lēmumu par pāreju sarunās pie abu pušu nākotnes attiecībām jāpieņem dalībvalstu līderiem, kas nākamnedēļ pulcēsies Briselē uz kārtējo samitu.

Čehijas prezidenta Vaclava Klausa (Vaclav Klaus) draudi bloķēt Lisabonas līgumu var kaitēt valsts tēlam, brīdinājis politiskais analītiķis Jirī Pehe (Jiri Pehe), ziņo Bloomberg.

Viņš atgādinājis faktu, ka šā gada martā bija spiests atkāpties Čehijas premjerministra Mireka Topolaneka kabinets, kurš tobrīd pildīja Eiropas Savienības (ES) prezidentūras pienākumus.

«Ja tas turpināsies, Čehijas Republika nopelnīs pati sev neuzticama partnera un banānu republikas tēlu,» sacījis J. Pehe, kurš ir arī Ņujorkas universitātes Prāgā direktors. «Tas rada diezgan lielu izbrīnu ārzemēs,» viņš akcentējis.

Db.lv jau rakstīja, ka īru vēlētāji pagājušajā nedēļā referendumā atbalstīja ES Lisabonas līgumu. Tas notika 16 mēnešus pēc pirmās balsošanas, kurā šis līgums tika noraidīts. Līgums nevar stāties spēkā, kamēr visas dalībvalstis nav to ratificējušas. Valstis, kuras vēl nav ratificējušas Lisabonas līgumu, ir Čehija un Polija. Polijas prezidents Lehs Kačiņskis (Lech Kaczyński) dokumentu varētu parakstīt šodien.

Lielbritānijas valdība pirmdienas vakarā paziņoja, ka ir vienojusies ar Eiropas Savienību (ES) par «Breksita» vienošanās «juridiski saistošām izmaiņām» dienu pirms jauna Lielbritānijas parlamenta balsojuma par «Breksita» vienošanos.

Tas ticis panākts, Lielbritānijas premjerministrei Terēzai Mejai Strasbūrā tiekoties ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru.

Mejas faktiskais vietnieks Deivids Lidingtons paziņoja parlamentam, ka sarunas vēl turpinās, bet Meja ir «nodrošinājusi juridiski saistošas izmaiņas, kuras nostiprina un uzlabo izstāšanās vienošanos un politisko deklarāciju».

Viņš sacīja, ka ar to vajadzētu pietikt, lai pārliecinātu britu parlamentāriešus otrdien balsot par šo vienošanos.

«Otrdien būs fundamentāla izvēle – balsot par uzlaboto vienošanos vai iemest šo valsti politiskā krīzē,» sacīja Lidingtons.

Pēc viņa teiktā, parlamentāriešiem tiks piedāvāti divi jauni dokumenti.

Lielbritānijas parlamenta spīkers Džons Berkovs pirmdien paziņojis, ka valdība nevar pieprasīt trešo balsojumu par premjerministres Terēzas Mejas panākto Brexit vienošanos, ja tajā netiek izdarīti būtiski grozījumi.

Berkovs norādījis, ka parlamenta kārtības rullis neļauj atkārtoti nodot parlamentam noraidītu likumprojektu tās pašas sesijas laikā.

Berkova paziņojums vēl vairāk sarežģījis Mejas centienus panākt atbalstu jau divkārt noraidītajam Brexit līgumam.

Kā ziņots, saskaņā arī ar britu mediju atzinumu trešais balsojums par Mejas panākto Brexit vienošanos pirmdien kļuvis mazticamāks, jo valdības vadītajai nesekmējas pārliecināt eiroskeptiķus pašas vadītās Konservatīvās partijas rindās.

Laikraksts «Financial Times» un citi britu mediji ziņo, ka Meja savas cerības saista ar Ziemeļīrijas Demokrātisko unionistu partiju (DUP), jo daži no eiroskeptieki noskaņotajiem torijiem esot ļāvuši noprast, ka viņi varētu atbalstīt Mejas panākto vienošanos, ja par to balsotu DUP deputāti.

Trešais balsojums par Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas panākto «Breksita» vienošanos pirmdien kļuvis mazticamāks, jo valdības vadītajai nesekmējas pārliecināt eiroskeptiķus pašas vadītās Konservatīvās partijas rindās.

Laikraksts «Financial Times» un citi britu mediji ziņo, ka Meja savas cerības saista ar Ziemeļīrijas Demokrātisko unionistu partiju (DUP), jo daži no eiroskeptieki noskaņotajiem torijiem esot ļāvuši noprast, ka viņi varētu atbalstīt Mejas panākto vienošanos, ja par to balsotu DUP deputāti.

Eiroskeptiķi konservatīvo rindās un desmit DUP deputāti, no kuriem kopš 2017.gada jūnija ir atkarīgs Mejas valdības parlamentārais vairākums, iebilst pret tā dēvēto pagaidu risinājumu, kura mērķis ir novērst robežkontroles atjaunošanu starp Ziemeļīriju un Īriju pēc Lielbritānijas aiziešanas no Eiropas Savienības (ES).

Viņi norāda, ka pagaidu risinājuma rezultātā Lielbritānija uz nenoteiktu laiku var palikt ES muitas ūnijā un ka tas apdraud Apvienotās Karalistes vienotību, jo Ziemeļīrijai tiek piemēroti atšķirīgi noteikumi nekā pārējai valstij.

Eiropas Savienības noteiktie mērķi saistībā ar tīras enerģijas izmantošanu transporta nozarē ir ambiciozi, un, lai tos sasniegtu noteiktajā laikā, gan valstu, gan nozaru pārstāvju rīcībai jābūt straujai, "Dienas Bizness" rīkotajā konferencē "Tīra enerģija transportam" atzina tās dalībnieki.

Atšķirības valstu griezumā ir lielas - daļā valstu aktīvi notiek transporta elektrifikācija. Patlaban līderis elektroautomašīnu ieviešanā ir Norvēģija, pateicoties aktīvajai valsts politikai, kas vērsta uz to iegādes veicināšanu, savukārt citās valstīs šis process nenotiek tik strauji, tādēļ valstīm jādomā, kā motivēt cilvēkus izvēlēties elektroautomašīnas. Arī autoražotājiem nāksies aizvien aktīvāk pārorientēties šajā virzienā, veidojot jaunus modeļus, kas piesaista pircējus.

Tomēr elektroautomašīnas nav vienīgais veids, kā izpildīt CO2 izmešu apjoma samazināšanas prasības - patlaban aizvien vairāk tiek izmantota saspiestā dabasgāze (CNG), kas tiek minēta kā starpposms starp pilnīgu transporta nozares elektrifikāciju tālākā nākotnē.

Lielbritānijas Augstākā tiesa otrdien noraidīja valdības apelāciju un paturēja spēkā zemākās instances tiesas spriedumu, ar kuru atzīts, ka Lielbritānijas parlamentam, nevis valdībai jāapstiprina lēmums par sarunu sākšanu par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).

«Šodien, ar vairākuma astoņām balsīm pret trim, Augstākā tiesa nolemj, ka valdība nevar iedarbināt [Lisabonas līguma] 50.pantu bez parlamenta lēmuma, kas uz to pilnvarotu,» paziņoja tiesas priekšsēdētājs lords Deivids Noiburgers.

Tajā pašā laikā tiesa nolēma, ka valdībai par izstāšanās procesa uzsākšanu nav jākonsultējas ar Skotiju, Velsu un Ziemeļīriju un ka to reģionālajiem parlamentiem šajā jautājumā nav teikšanas. Tādējādi tiesa aizvākusi vienu no iespējamajiem šķēršļiem, kas varētu kavēt tā dēvētā Breksita īstenošanu.

Lielbritānijas valdības augstākais tieslietu padomnieks Džeremijs Raits jau paziņojis, ka valdība esot vīlusies, taču ievēros tiesas spriedumu.

Trešdien Eiropas Parlaments (EP) atbalstīja priekšlikumu par eiroparlamentāriešu skaita izmaiņām pēc nākamajā gadā plānotajām vēlēšanām, kas cita starpā paredz, ka arī Latvija zaudēs vienu eiroparlamentārieša vietu.

Strasbūrā ziņojums «Par Eiropas Parlamenta sastāvu 2014.gada vēlēšanu perspektīvā» tika atbalstīts ar 536 balsīm, «pret» balsoja 111 deputāti, bet atturējās 44, informē EP birojs.

Lēmums paredz, ka pa vienam deputātam nākamajā sasaukumā zaudēs 12 valstis - Rumānija, Grieķija, Beļģija, Portugāle, Čehija, Ungārija, Austrija, Bulgārija, Īrija, Horvātija, Lietuva un Latvija. Savukārt trīs deputātus no pašreizējiem 99 zaudēs Vācija, kurai būs maksimālais Lisabonas līguma paredzētais EP deputātu skaits.

EP viedoklis tagad tiks nosūtīts Eiropas Savienības (ES) Padomei, kurai gala lēmums jāpieņem vienbalsīgi.

Valstis, kurām piedāvāts mazināt deputātu skaitu, izraudzītas pēc «regresīvās proporcionalitātes» formulas, proti, rēķinot deputātus uz iedzīvotāju skaitu. Turklāt lielākajā daļā gadījumu tas saistīts ar demogrāfiskajām izmaiņām.

Grozījumi Lisabonas līgumā nemaz nav ES politiskā prioritāte.

Tā domāt liek vairāki šīs nedēļas notikumi, no kuriem pēdējais lielākais ir ar ievērojamu balsu pārsvaru pieņemtā Eiropas Parlamenta (EP) rezolūcija. Tā apšauba Vācijas protežētās starpvaldību vienošanās par fiskālo disciplīnu nepieciešamību. Šādas šaubas ir arī tāpēc, ka jaunā vienošanās varētu radīt šķelšanos dalībvalstu starpā un «demokrātijas plaisas» paplašināšanos.

Principiāli iebildumi pret nevajadzīgiem ES līmeņa demokrātijas un valstu pašnoteikšanās mazināšanās riskiem, kas saistās ar jauno vienošanos (drastiski noteikumi par valstu budžetiem un sankciju iestāšanās to neievērotājiem), ir Somijas ārlietu ministram Erki Tuomiojam. Viņš saka, ka topošais dokuments «labākajā gadījumā ir nevajadzīgs un sliktākajā kaitīgs», norādot, ka pašlaik fiskālo disciplīnu jau nodrošina decembra samitā pieņemtais likumu kopums jeb «sešpaka». Arī čehi ir principiāli atteikušies strēbt karstu, kaut ko atbalstot, kamēr viņiem nav priekšā gatavs vienošanās teksts.

Londonas Augstā tiesa ceturtdien nolēmusi, ka parlamentam, nevis valdībai jāapstiprina lēmums par izstāšanās sākšanu no Eiropas Savienības (ES).

«Tiesa neatbalsta valdības izvirzīto argumentu,» teikts tiesnešu lēmumā. Kā norādīts spriedumā, premjerministrei Terēzai Mejai nav tiesību izmantot savu izpildvaru Lisabonas līguma 50.panta iedarbināšanai.

Šis spriedums varētu aizkavēt Lielbritānijas izstāšanos no ES.

Dauningstrīta paziņojusi, ka valdība pārsūdzēs tiesas lēmumu. «Mēs pārsūdzēsim lēmumu,» teikts Mejas biroja paziņojumā. «Valsts nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības referendumā, kuru apstiprināja parlamenta likums.»

Starptautiskās tirdzniecības ministrs Laiems Fokss paziņoja, ka valdība ir vīlusies par spriedumu, piebilstot, ka «valdība ir apņēmības pilna cienīt referenduma rezultātus».

Kopš 2007. gada Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu ir izmantojuši simtiem Latvijas uzņēmumu un pašvaldību, un arī tagad ir pieejamas vairākas atbalsta programmas. Taču, gadiem ejot, tiek pilnveidotas Eiropas Savienības attīstības stratēģijas, tostarp finanšu subsīdiju piešķiršanas noteikumi. Eiropas projekti 2007. un 2017. gadā ir atšķirīgi – ES fondu stratēģiskie mērķi ir mainījušies, tāpēc pirms pieteikšanās līdzfinansējuma saņemšanai ir vērts iepazīties ar jauniem noteikumiem. Turpiniet lasīt, lai uzzinātu, kā ir mainījušās ES fondu stratēģijas un kādas ir aktuālas atbalsta programmas!

Lisabonas stratēģija 2007. - 2013.

2007. gadā sākās otrais pilnais ES fondu izmantošanas periods kopš iestāšanās Eiropas Savienībā.

2007. - 2013. gadu stratēģijas ietvēra šādu pamatraksturojumu:

- līdzfinansējumu piešķīra pieci ES fondi: Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF), Kohēzijas fonds (KF), Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF);

- līdzfinansējuma piešķiršanas pamatā bija Lisabonas stratēģijas principi: ilgtspējīga zināšanu ekonomika, jaunu darbavietu radīšana un - sociālās vienotības atjaunošana;

- tika atbalstīti trīs mērķi: konverģence, reģionu konkurētspējas un nodarbinātības veicināšana un Eiropas teritoriāla sadarbība;

Īru vēlētāji atbalstījuši Eiropas Savienības (ES) Lisabonas līgumu. Tas noticis 16 mēnešus pēc pirmās balsošanas, kurā šis līgums tika noraidīts, ziņo BBC. Aptuveni 67% īru teikuši «Jā», liecina tikko notikušā referenduma oficiālie rezultāti.

Līguma mērķis ir vienkāršot lēmumu pieņemšanu 27 valstu blokā.

Saskaņā ar gala rezultātiem 67.1% īru vēlētāju līgumu atbalstījuši, bet 32.9% balsojuši «nē». Vēlētāju aktivitāte bijusi 58%.

Līgums nevar stāties spēkā, kamēr visas dalībvalstis nav to ratificējušas. Valstis, kuras vēl nav ratificējušas Lisabonas līgumu, ir Čehija un Polija.

Abu valstu parlamenti ir apstiprinājuši līgumu. Paredzams, ka Polijas prezidents Lehs Kačiņskis (Lech Kaczyński) parakstīs to tuvākajās dienās. Bet Čehijas Republikas eiroskeptiskais prezidents Vāclavs Klauss (Václav Klaus) sacījis, ka viņš neparakstīs līgumu, kamēr viņa valsts konstitucionālā tiesa nebūs izteikusi savu viedokli par tā spēkā esamību.

Lielbritānija 29.martā iedarbinās Lisabonas līguma 50.pantu un oficiāli sāks sarunas par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), pirmdien paziņojušas amatpersonas.

ES paziņojusi, ka ir pilnībā gatava Breksita sarunām.

Lielbritānijas sūtnis Briselē Tims Berovs šorīt informēja Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska biroju par Lielbritānijas nolūku 29.martā iedarbināt Lisabonas līguma 50.pantu, paziņoja Breksita ministrija.

Brexita lietu ministrs Deivids Deiviss paziņojumā norādīja, ka briti referendumā pagājušā gada 23.jūnijā ir pieņēmuši vēsturisku lēmumu pamest ES.

«Nākamo trešdien valdība spers soļus šī lēmuma izpildīšanai un oficiāli sāks procesu,» viņš piebilda.

Referendumā 52% britu nobalsoja par izstāšanos no ES, kļūstot par pirmo valsti, kas pieņem šādu lēmumu.

Ir ļoti ticams, ka Lielbritāniju pēc Borisa Džonsona pēdējā Brexit plāna tomēr sagaida izstāšanās bez vienošanās.

Kā zināms, Lielbritānijas valdība beidzot publiskojusi jauno Brexit piedāvājumu, ko tā iesniegusi Briselei. Tajā iekļauts kompromisa variants sāpīgajā Īrijas robežas jautājumā. Pēc jaunā plāna Ziemeļīrija paliktu Eiropas vienotajā preču tirgū, bet izstātos no muitas savienības. B. Džonsons jau paziņojis, ka vienīgā alternatīva viņa priekšlikumam ir bezvienošanās izstāšanās 31. oktobrī. B. Džonsona pašmāju oponenti šo priekšlikumu kritizē, norādot, ka ir nereāli palikt vienotā tirgū bez kopējām muitas procedūrām. Jāteic, ka oficiālā Brisele pret šo piedāvājumu izturas, pašreizējā Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera vārdiem runājot, ar ārkārtīgi lielu piesardzību. Proti, valda neapmierinātība, ka starp Ziemeļīriju un Īriju būs muitas pārbaudes. Īrijas premjerministrs Leo Varadkars norādījis, ka par plāna detaļām vēl sīki jādiskutē un jākonsultējas ar Briseles amatpersonām. Tāpat L. Varadkars norādījis, ka britu premjera plāns neatbilst tām vienošanām, kas noslēgtas starp Ziemeļīriju un Īriju. Savukārt Īrijas ārlietu ministrs Saimons Kovenijs norādījis, ka britu priekšlikumā vēl ļoti daudz kas uzlabojams. Bet, ja iesniegtais plāns ir britu galavārds, tad vienošanās nebūs.

Īrijas ekonomika aug visstraujāk ES, piesaistot arī Latvijas uzņēmumu uzmanību , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sākt darbu Īrijā Latvijas uzņēmumiem nav sarežģīti, jo tirgum ir līdzīgas iezīmes mūsu valstij, un daļa iedzīvotāju jau pazīst mūsu uzņēmumu preces. Daudzi Īrijas uzņēmumi dod priekšroku sadarbībai ar eirozonas valstu uzņēmumiem. Tiesa gan, jārēķinās ar šī tirgus mazo izmēru.

Situācija uzlabojas

Šajā gadā iepriekš finanšu krīzes smagi skartās Īrijas ekonomikas stāvoklis ir uzlabojies un iekšzemes kopprodukta izaugsme turas pie 5%, kas ir straujākais kāpums starp Eiropas Savienības valstīm. Kā liecina valsts Centrālās bankas sniegtā informācija, pēdējos gados izaugsme ir sabalansēta un aug gan eksports, gan vietējais patēriņš. Bezdarba līmenis valstī samazinās, tādējādi pieaug iedzīvotāju ienākumi. Arī turpmāk šogad un nākamgad tiek prognozēts gan eksporta apjomu pieaugums, gan vietējā pieprasījuma kāpums, kas veicinās arī strauju ekonomikas izaugsmi, ierindojot Īriju pirmajā vietā starp ES valstīm IKP pieauguma ziņā.

Eiropadome pēc vairāku stundu ilgas sēdes izlēmusi piedāvāt Lielbritānijai divus izstāšanās termiņus, informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš skaidroja, ka Eiropadome piekritusi Brexit pagarinājumam, tam nosakot divus termiņus. Viens no termiņiem ir 22.maijs - šajā datumā Lielbritānija no Eiropas Savienības (ES) varēs izstāties gadījumā, ja nākamajā nedēļā Lielbritānijas Parlaments nobalsos par izstāšanās vienošanos.

Šāds termiņš nepieciešams, lai Lielbritānijā varētu tikt veikti nepieciešamie likumu grozījumi, lai varētu īstenot panākto vienošanos.

Savukārt gadījumā, ja Lielbritānijas Parlaments tomēr nenobalsos par vienošanos, tad tai tiks piedāvāts cits izstāšanās termiņš - 12.aprīlis, skaidroja Kariņš. «Sagaidām, ka līdz tam laikam Lielbritānija vērsīsies pie Padomes ar piedāvājumu vai redzējumu, kā virzīties uz priekšu,» teica premjerministrs.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja pirmdien uzrunā parlamentam iecerējusi teikt, ka pēc vienošanās par nosacījumiem, ar kādiem Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības (ES), sarunās par «Breksitu» radusies jauna optimisma noskaņa.

Jau vēstīts, ka piektdien tika panākta vienošanās visos trijos svarīgākajos izstāšanās jautājumos: par šobrīd Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām, par tā dēvēto izstāšanās rēķinu un par Ziemeļīrijas robežu ar Īriju.

Papildināta - Panākta vienošanās par Breksita nosacījumiem

ES un Lielbritānija panākušas vienošanos par «šķiršanās rēķina» summu

Meja sacīs, ka šī vienošanās prasījusi kompromisus no abām pusēm, un norādīs, ka vēl nekas nav beidzies, liecina premjeres runas teksts.