Ar Rīgas domes priekšsēdētāja rīkojumu Rīgas Pašvaldības policija apsargās ēkas Duntes ielā 28 iedzīvotājus no ēkas apsaimniekotāja SIA Namu apsaimniekošana iebrukuma mājā, pie ēkas dežurē arī iedzīvotāji, norāda biedrības Duntes 28 valde. SIA Namu apsaimniekošana savukārt pauž, ka uzņēmums ilgstoši kreditējis nama iedzīvotājus un ka iedzīvotāji, izmanotjot sakarus un savu ietekmi, vēlas atbrīvoties no savu saistību izpildes, un radusies situācija atspoguļo parādu nemaksāšanas kultūru Latvijā.

Papidlināta ar SIA Namu apsaimniekošana komentāru.

Biedrības, kas pārstāv visu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Rīgā, Duntes ielā 28, dzīvokļu un nedzīvojamo telpu īpašnieku intereses, valdes loceklis Edgars Vaikulis skaidro, ka uzņēmuma Namu apsaimniekošana pārstāvji nama iedzīvotājiem izteikuši ultimātu par dažādu nepamatotu maksu kopumā 30 tūkst. latu apmērā nekavējošu - līdz 22. februāra plkst.15 - pārskaitīšanu Namu apsaimniekošanai. Ja tas netiks izdarīts uzņēmums draudējis ar varu iebrukt ēkā un atslēgt elektroenerģijas, siltuma un ūdens padevi visai mājai.

Lai gan ļoti daudzu Vecrīgas namu pirmo stāvu komercplatības ir tukšas, tiek iznomātas vai pat izskatās vienkārši pamestas, situācija nav tik dramatiska, lai Vecrīgu sāktu uzskatīt par “spoku pilsētu”.

Turklāt, pakāpeniski atgriežas arī ārvalstu tūristi - pērn uz Rīgu brauca jau krietni vairāk tūristu nekā 2022. gadā, un tika sasniegti 80% no pirmspandēmijas tūristu apjoma. Rūpīgi analizējot telpu nomas piedāvājumu, ir iespējams atrast arī ļoti izdevīgus variantus – attiecīgajai uzņēmējdarbībai piemērotas telpas par atbilstošām cenām. Vienlaikus būtu svarīgi, lai pašvaldība turpinātu organizēt dažādus atbalsta pasākumus, piemēram, Vecrīgas modināšanas nedēļu un citus.

Vecrīgai nav jākļūst par “spoku pilsētu”

Noteikti nevēlos piekrist apgalvojumam, ka Vecrīgai jāatmet ar roku, ka telpu nomas cenas šeit ir nesamērīgi augstas un, ka šī Rīgas daļa jau kļuvusi vai tuvākajā laikā kļūs par “spoku pilsētu”. “SIBI salons” ir lielākais skaistumkopšanas salons Vecrīgā, un klientu vidū ir gan vietējie iedzīvotāji, gan ārvalstu viesi, tāpēc ļoti uzskatāmi redzam, kāda ir situācija. Uzņēmējdarbībā vienmēr bijis spēkā princips – kas vienam ir izaicinājums, citam ir iespēja. Lai gan cilvēki tiešām pēc pandēmijas ir mainījuši paradumus un aizvien vairāk preces pasūta internetā, bieži izvēlas arī pasūtīt maltīti ar piegādi, joprojām ir virkne pakalpojumu, kuriem nepieciešamas atbilstošas telpas, un skaistumkopšana ir tikai viens no piemēriem.

SIA „Namu apsaimniekošana” – viens no lielākajiem un pieredzes bagātākajiem dzīvojamo māju apsaimniekošanas uzņēmumiem Rīgā, izstrādājis jaunu apsaimniekošanas pakalpojumu piedāvājumu – HausMaster - sērijveida namiem Rīgas mikrorajonos, kas ļautu samazināt esošo apsaimniekošanas maksu līdz 0,20 Ls/m2, nodrošinot nepieciešamo darbu izpildi kvalitatīvā līmenī.

„Šobrīd daudzi mikrorajonu namu iedzīvotāji ir kļuvuši par ķīlniekiem neadekvāti augstai apsaimniekošanas maksai, turklāt saņemtie pakalpojumi ne tikai neatbilst mūsdienu standartiem, bet arī tiek sniegti nepilnīgi, novēloti vai netiek sniegti pilnībā. Iedzīvotāji ir neapmierināti ar bezdarbību, attieksmi un kvalitāti. Tāpēc ir pienācis laiks mainīt situāciju, piedāvājot daudz zemāku apsaimniekošanas maksu, ko iespējams īstenot, izmantojot jaunākās tehnoloģijas un individuālu attieksmi pret katru namu. Iedzīvotājiem pašiem ir jāizvēlas – vai maksāt neadekvāti augstu apsaimniekošanas maksu par pakalpojumiem, kas viņus neapmierina, vai arī ekonomēt izmaksas un saņemt kvalitatīvu namu apsaimniekošanas pakalpojumu, ko sniedz HausMaster”, par jauno piedāvājumu stāsta SIA „Namu apsaimniekošana” valdes loceklis Jānis Gailāns.

Nordic Partners Limited ar iesniegumu, kurā minētie apstākļi liecinot par Latvijas un Īslandes pilsoņu darbībām organizētā grupā, kas satur izspiešanas pazīmes ar mērķi iegūt no Īslandes bankas finansētā Latvijas uzņēmuma Nordic Partners 5,3 miljonus eiro, vērsies Latvijas Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, informē Nordic Partners Limited sabiedrisko attiecību konsultante Maija Dulle-Sūniņa.

Iesniegumā norādīts, ka šo naudas izspiešanas shēmu, iespējams, ir organizējis Latvijas zvērināts advokāts Mārcis Miķelsons kopā ar Īslandes Augstākās tiesas advokātu Karlu Georgu Sigurbjonsonu (Karl Georg Sigurbjonsson).

Pēc viņas stāstītā ENAP iesniegumu ir pievienojusi šā gada jūnijā uzsāktajam kriminālprocesam par krāpšanu lielā apmērā vai organizētā grupā ar mēģinājumu prettiesiskā veidā iegūt svešu mantu, izmantojot metodes, kurās ir saskatāmas nelikumīgas uzņēmumu pārņemšanas pazīmes jeb reiderisms. Šajā procesā par cietušo ir atzīts Nordic Partners Limited grupas uzņēmums SIA NP Foods. Plāno iesniegt iesniegumus par atzīšanu par cietušajiem arī AS Laima, AS Staburadze, AS Gutta u.c. M. Dulle-Sūniņa atzīmē, ka šis ir jau otrais kriminālprocess Latvijā, kurā iesaistīts zvērināts advokāts Mārcis Miķelsons.

Īslandē sestdien notikušajā referendumā vairākums balsotāju noraidījuši likumu, kas paredz kompensēt Lielbritānijai un Nīderlandei bankas Icesave bankrota nodarītos zaudējumus, liecina svētdien publiskotie daļēji provizoriskie rezultāti.

Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti, saskaitot 169 tūkstošus balsu, pret likumu nobalsojuši gandrīz 60% referenduma dalībnieku, bet to atbalstījuši ap 40% balsotāju.

Balsis ir saskaitītas piecos no sešiem balsošanas apgabaliem. Referendumā varēja piedalīties 230 tūkstoši Īslandes pilsoņu, bet dati par vēlētāju aktivitāti referendumā vēl nav publiskoti.

Komentējot rezultātus, Īslandes premjerministre Johanna Sigurdardotira sabiedriskajā televīzijā teica: «Tika izvēlēts sliktākais variants. Balsojums nāciju ir sašķēlis divās daļās».

Premjerministre sacīja, ka Īslandei tagad ir gaidāma tiesāšanās Eiropas Brīvās tirdzniecības līguma (EFTA) uzraudzības pārvaldes (ESA) tiesā. Ekonomisti uzskata, ka šī tiesāšanās Īslandei dārgi izmaksās.

Tiesu namu aģentūra ir spējusi uzkrāt ievērojamus līdzekļus 2 miljonu eiro apmērā, tomēr skaidra nākotnes redzējuma, kā šos līdzekļus ieguldīt nekustamajos īpašumos, nav, tāpēc līdzekļi ilgstoši stāv kontā, liecina Valsts kontroles revīzijas secinājumi.

Tieslietu nozares nekustamie īpašumi, izņemot ieslodzījuma vietu infrastruktūru, ir ieguldīti VAS Tiesu namu aģentūra pamatkapitālā. Tiesu namu aģentūra ir valsts kapitālsabiedrība, kuras pamatuzdevums ir pārvaldīt un apsaimniekot nozares nekustamos īpašumus.

Svarīgs aspekts ir kapitālsabiedrības iespēja attīstīt jaunus projektus, piesaistīt (aizņemties) finanšu līdzekļus, veidot uzkrājumus un izmantot tos nekustamo īpašumu attīstībai. Šāds modelis var arī atslogot tieslietu nozares iestādes no tām neraksturīgu funkciju veikšanas. Tieslietu ministrija ir šīs kapitālsabiedrības īpašniece un galvenā tās sniegto pakalpojumu pircēja.

Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmans (Paul Krugman) ķēries klāt Latvijas un Islandes krīzes pārvarēšanas scenāriju salīdzināšanai.

ASV ekonomists P. Krugmans un neatkarīgā organizācija Council on Foreign Relations nav viensprātis, vai Islande ar devalvācijas un kapitāla kontroles palīdzību ir kļuvusi par «pēckrīzes brīnumu».

«Tiku brīdināts par ļoti stulbu uzbrukumu man saistībā ar Islandes ekonomikas analīzi,» savā blogā The New York Times norāda P. Krugmans. Lai pierādītu to, ka Islande ir veiksmīgi pārvarējusi krīzi, bet Latvija nav, P. Krugmans izmantojis Baltijas valstu un Islandes ekonomiku salīdzinājumu.

Piemērā par Islandes veiksmi un Latvijas neveiksmi krīzes pārvarēšanā ekonomists salīdzinājis divas «iedomātas» valstis – I un L.

«Lai taupītu, Rīgas dome izlēmusi likvidēt daudzās namu pārvaldes un izveidot vienu lielu namu pārvaldi visai Rīgai. Ar pirmo janvāri darbu zaudēs 15 pārvalžu vadītāji, kā arī daudzi administrācijas darbinieki. Tas izlemts jau pirms mēneša, bet namu pārvaldnieki tikmēr steidzas vērienīgi iepirkties,» svētdien informēja TV3 raidījums Nekā personīga.

«Rīgā ir 15 Rīgas namu pārvaldes, tajās strādā gandrīz 3900 darbinieki. Lielākoties tie ir sētnieki, namdari, elektriķi, būvinženieri un citi speciālisti. Vairāk nekā pustūkstotis sēž administrācijas ērtajos krēslos. Kopumā algās tiek tērēti vairāk nekā 9 miljoni latu.

Valsts kontrole Rīgas Domei aizrādīja, ka te var ietaupīt un pirms mēneša Rīgas dome beidzot lēma par pārmaiņām - namu pārvaldes apvienos vienā megapārvaldē. Līdz ar nākamo janvāri amatus zaudēs gan namu pārvalžu vadība, gan lielākā daļa administrācijas darbinieku. Šis lēmums nav apturējis attapīgākās namu pārvaldes - kamēr nav likvidētās, tās steidz sludināt vērienīgus iepirkumus,» vēstīja raidījums.

Bjorka, Īslandes megazvaigzne un slavenākā pilsone, uzsākusi jaunu misiju: glābt ziemeļvalsts dabas resursus no plēsonīgiem investoriem, raksta swedishwire.com.

44 gadus vecā dziedātāja, dziesmu autore un aktrise uzsākusi kampaņu, un viņas pirmais mērķis ir Kanādas Magma Energy, kas ir spērusi soļus, lai pārņemtu HS Orka, Īslandes lielāko privātajiem īpašniekiem piederošo enerģētikas uzņēmumu, kas izmanto vienu no salas vērtīgākajiem dabas resursiem: ģeotermālo enerģiju.

Ja Orka tiks pārdota, kā uzskata Bjorka, tas varētu bruģēt ceļu starptautiskajiem uzņēmumiem uz iespēju gūt vieglu peļņu, izmantojot Īslandes dabas resursus.

Kanādas grupa «pēta, vai tā varētu iegādāties visus Īslandes enerģijas avotus», intervijā AFP stāstījusi māksliniece, piebilstot, ka kompānija «jau ir izrādījusi interesi iegādāties vismaz piecas citas enerģētikas kompānijas Īslandē».

Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS decembra mēnesī veiktajā aptaujā 52 % iedzīvotāju ir atzinuši, kas viņus kopumā apmierina dzīvojamo namu apsaimniekošana (5% respondenti snieguši atbildi "pilnībā apmierina", 44% sacījuši "drīzāk apmierina"). Ar namu apsaimniekošanu nav apmierināti 44% aptaujāto (atbildes "drīzāk neapmierina" sniegtas 36% gadījumu, 8% respondentu izvēlējušies atbildi "pilnībā neapmierina"). Tikai 4,2% aptaujāto nav bijis viedokļa šajā jautājumā.

Apmierinātības līmenis ar dzīvojamā nama apsaimniekošanu ir tiešā saistībā ar to, kas namu apsaimnieko. Visapmierinātākie ar namu apsaimniekošanu ir tie, kas dzīvo mājās, kuras apsaimnieko iedzīvotāju izveidotās sabiedrības (kopumā ar namu apsaimniekošanu apmierināti 67,8% respondentu), ar privātu namu apsaimniekošanas firmu darbību kopumā apmierināti ir 59,3% aptaujāto, bet pašvaldību namu pārvalžu darbība ēku apsaimniekošanā kopumā apmierina 49,3% iedzīvotāju.

Samērā līdzīgs ir to Rīgas pilsētas iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir vai nu apmierināti, vai arī neapmierināti ar maksātās cenas par namu apsaimniekošanu atbilstību saņemtajiem pakalpojumiem - šo cenu kā kopumā atbilstošu novērtē 45% rīdzinieku, bet kā neatbilstošu 47% aptaujāto. Arī šajā aspektā neapmierintāki ir tie, kas dzīvo pašvaldības namu pārvalžu apsaimniekotajās mājās - 49% respondentu teikuši, ka saņemtie pakalpojumi neatbilst maksātajai cenai, privāto firmu apsaimniekotajās mājās šis rādītājs ir 40%, bet namos, ko apsaimnieko iedzīvotāju izveidotās sabiedrības, 33%.

Sakarā ar nepieciešamību uzlabot tirdzniecības un citu uzņēmumu apkalpošanu un īpašumu apsaimniekošanu Vecrīgas teritorijā ielās, kur atļauta tikai gājēju un velosipēdu kustība, ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums, kurā noteikts preču piegādes laiks Vecrīgas uzņēmumiem.

Transportlīdzekļiem, kas apkalpo tirdzniecības vai citus uzņēmumus un veic ar īpašumu apsaimniekošanu saistītus darbus (pievedot preces, būvmateriālus u.c.) objektos, kas atrodas tieši pie gājēju un velosipēdu ielām, ir atļauts braukt un stāvēt darba dienās un sestdienās no plkst.6.00 līdz plkst.10.00 un svētdienās un svētku dienās no plkst.6.00 līdz plkst.14.00 ar nosacījumu, ja nav citu piebraukšanas iespēju, netiek traucēta gājēju pārvietošanās, attiecīgo transportlīdzekļu pilna masa nepārsniedz piecas tonnas un transportlīdzeklis tiek novietots stāvēšanai ne ilgāk kā vienu stundu.

No 1. janvāra Vecrīgas teritorijā varēs iebraukt ikviens, jo iebraukšanas kontroles sistēma tiks demontēta.

Jau vairākkārt vēstīts, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) neatbalstīja īpašā režīma zonas statusa pagarināšanu Vecrīgai, tādēļ Rīgas domei nebūs tiesību iekasēt nodevu par iebraukšanu vecpilsētas teritorijā.

Lai nodrošinātu priekšroku gājējiem un riteņbraucējiem un nepieļautu tranzīta satiksmi Vecrīgā, SIA Rīgas luksofors ir izstrādājis ceļa zīmju uzstādīšanas shēmu no 1. janvāra. Gājēju un velosipēdistu ielu skaits palielināts līdz 35 ielām un to posmiem, auto satiksmei slēgts būs Doma laukums. Pārējā Vecrīgas teritorijā braukšanas ātrums nedrīkstēs pārsniegt 20 km/h. «Vecrīgas teritorija tiks sadalīta četrās zonās ar iebraukšanas vietām Audēju, Smilšu, Grēcinieku ielā un Poļu gātē. Pa to ielu, pa kuru Vecrīgas teritorijā iebrauks, būs arī jāizbrauc, jo tranzītā vecpilsētu šķērsot nevarēs, ielas būs norobežotas ar stabiņiem. Katrā zonā būs vairākas iespējas apgriezties. Paredzēts vairākās ielās noteikt vienvirziena satiksmi,» brīdināja Rīgas domes Satiksmes departamenta Satiksmes organizācijas pārvaldes priekšnieks Georgijs Sovetovs. 1. janvārī uzstādīs pagaidu ceļazīmes un pagaidām stāvvietas būs bezmaksas. Kad stāsies spēkā domes saistošie noteikumi, kurus paredzēts pieņemt 16.decembra domes sēdē, par automašīnu stāvēšanu maksas stāvvietās būs jāmaksā 5 lati par pirmo stundu un 8 lati par katru nākamo. Iedzīvotājiem būs iespēja iegādāties stāvvietu abonementus par 60 latiem mēnesī, bet ne vairāk kā 1 automašīnai uz dzīvokli. Ierobežojumi vajadzīgi, jo šobrīd Vecrīgā deklarējušies 1655 iedzīvotāji, kuriem ir automašīnas, bet Vecrīgas teritorijā ir ne vairāk par 600 stāvvietām. Nakts stundās no 24 līdz 6 stāvvietas būs bezmaksas, pastāstīja Rīgas domes Satiksmes komitejas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs. Ja noteikumus pieņems, kā plānots, RAPLM četru nedēļu laikā tos vai nu saskaņos vai noraidīs, tādēļ jaunā maksa par stāvvietām stāsies spēkā ne ātrāk kā janvāra vidū. Amatpersonas vēl nezināja teikt, cik kopumā pašvaldībai izmaksās esošās sistēmas demontāža un jauno stāvvietu kases aparātu, stabiņu un ātrumvaļņu uzstādīšana. Ceļazīmju uzstādīšana izmaksās 8 tūkstošus latu.

No 1.marta atsevišķās Vecrīgas ielās sāks darboties maksas autostāvvietas, taču norēķināties tajās varēs tikai ar mobilā tālruņa īsziņām.

Ņemot vērā īpašās prasības, kas piemērojamas vecpilsētas pieminekļu un vides aizsardzībai, Vecrīgā maksas stāvvietās netiks izvietoti citur pilsētā ierastie norēķinu aparāti, informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinators Dzintars Zaļūksnis. Par stāvvietas izmantošanu vecpilsētā nebūs iespējams maksāt skaidrā naudā vai ar viedkartēm, norēķināties varēs tikai ar mobilā tālruņa īsziņas (SMS) palīdzību.

Taču Rīgas domes satiksmes departamenta preses sekretārs Mareks Ivans pastāstīja, ka tiekot apsvērta iespēja, ka maksāt varēs arī Rīgas satiksmes kontrolieriem, kas dežurēs vecpilsētā. Jaunākā informācija liecina, ka maksas autostāvvietas tiks ieviestas pakāpeniski, un 1. martā sāks darboties sešas stāvvietas. Vēl neesot arī skaidri zināms, kas būs rakstīts uz ceļazīmēm, informējot par maksāšanas veidu, jo, piemēram, britu tūristi varētu nesaprast, ka saīsinājums SMS nozīmē mobilā tālruņa īsziņu. Jau ziņots, ka maksa par automobiļa novietošanu autostāvietā Vecrīgā par pirmo stundu būs 5 lati, par katru nākamo – 8 lati.

Laikā, kad ārvalstu tūrisma iespējas ir ierobežotas, ceļojumu aģentūra un muzejs piedāvā jaunus un radošus risinājumus, lai paplašinātu Latvijas iedzīvotāju izklaides iespējas un padarītu interesantāku divu metru distancēšanos.

Vīruss nespēj nogalināt zinātkāri un piedzīvojumu garu, ir pārliecinātas SIA "A-Sono" un zīmola "FaceLatvia" līdzīpašnieces un Rīgas gides Iveta Vanaga un Zanda Šēna. Viņām krīzes laiks ir pavēris iespēju izstrādāt vairākus jaunus produktus, par kuriem ticis domāts jau sen, bet nav pieticis laika tos īstenot.

"Rīgas gidu realitāte vismaz uz nākamo gadu ir - fiziskā distancēšanās un fokuss uz Latvijas iekšzemes un Baltijas valstu tūrismu. Tādējādi pavisam loģiski nonācām pie jauna Vecrīgas maršruta Latvijas iedzīvotājiem - privātas tūres "Zudušās Vecrīgas pēdās", pievēršoties tām zīmēm, kurām ikdienā mēdzam paiet garām, pat nenojaušot, ka tās mums stāsta par Rīgu, kāda tā bijusi sensenos laikos. Tāpat radījām arī digitālos Rīgas maršrutus - spēles, kuras var spēlēt ar telefonu jebkurā izdevīgā laikā," stāsta I. Vanaga.

Apvienošanās un pārņemšanas darījumu aktivitātes ziņā šā gada pirmais ceturksnis gan globālā līmenī, gan Eiropā ir bijis ļoti spēcīgs, stāsta Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere Eva Berlaus.

Pasaulē pirmajā ceturksnī veikto apvienošanās un pārņemšanas darījumu darījumu vērtība salīdzinot ar 2013.gada pirmo ceturksni ir pieaugusi par 35%, kas nozīmē, ka darījumu vērtības ziņā situācija pasaulē jau ir ļoti tuvu pirmskrīzes līmenim.

Darījumu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni ir samazinājies par aptuveni 14%, kas nozīmē, ka ir notikuši mazāk darījumi, taču par lielākām summām. Droši vien pamanāmākie no lielajiem darījumiem ir bijuši Facebook/Whatsapp darījums un Actavis/Forest Laboratories darījums. Darījumu vidējās vērtības palielināšanās parasti tiek saistītā ar pieaugošu pārliecību par ekonomiskās situācijas stabilitāti, skaidro eksperte.

Pasaulē lielākais alus ražotājs Anheuser-Busch InBev trešdien paziņoja, ka panācis oficiālu vienošanos par Lielbritānijā bāzētā alus ražošanas uzņēmuma SABMiller pārņemšanu.

Pēc ilgstošiem centieniem Anheuser-Busch InBev norāda, ka beidzot ir panākta vienošanās par nosacījumiem, lai pārņemtu SABMiller.

Darījuma summa veidos 121 miljardu dolāru (112 miljardus eiro), ietverot parādsaistības.

Anheuser-Busch InBev vēsta, ka maksās 44 sterliņu mārciņas (62,11 eiro) par vienu SABMiller akciju.

Tāpat vienošanās paredz, ka SABMiller par 12 miljardiem dolāru pārdos vairākuma akciju daļu ASV struktūrvienībā MillerCoors Ziemeļamerikas alus ražotājam Molson Coors.

Paredzams, ka Anheuser-Busch InBev un SABMiller apvienošanās darījums tiks pabeigts 2016.gada otrajā pusē.

Šis ir pasaulē trešais lielākais pārņemšanas darījums korporatīvajā vēsturē, kā arī visu laiku lielākais pārņemšanas darījums, ko īstenojis Lielbritānijas uzņēmums, norāda finanšu informācijas kompānija Dealogic.

Neviena publiskā iepirkuma veikšana nav apdraudēta vai aizliegta, paziņojusi Finanšu ministrija (FM), reaģējot uz ceturtdien medijos publicēto informāciju par lielo iepirkumu apturēšanu nesakārtotu likumu dēļ.

Jaunais Publisko iepirkumu likums un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums valsts sekretāru sanāksmē izsludināti jau pērn, tomēr aizvien nav pieņemti. Tādejādi līdz noteiktajam termiņam - 18.aprīlim - Latvijas likumos nav pārņemtas Eiropas Savienības (ES) jauno iepirkumu direktīvu prasības. Lai nezaudētu ES fondu līdzfinansējumu, valsts un pašvaldību iestādēm ieteikts uz nenoteiktu laiku atlikt visus iepirkumus, kuros paredzamā līgumcena pārsniedz noteikto slieksni - 5,225 miljonus eiro.

Šā gada 18. aprīlī Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) ir publicējusi ieteikumus rīcībai pārejas periodā, kamēr turpinās darbs pie atsevišķu iepirkumu direktīvu pakotnes normu pārņemšanas nacionālajā likumdošanā. Jāuzsver, ka šajā laikā neviena iepirkuma veikšana nav apdraudēta vai aizliegta. Papildus FM ir atradusi risinājumu to normu, kas ir saistītas ar direktīvu pārņemšanu, ātrākai virzībai un pieņemšanai.

Īslandes valdībai patlaban cīnās, lai pārliecinātu likumdevējus apstiprināt vienošanos par 3.8 miljardu eiro atmaksu Lielbritānijas un Nīderlandes valdībām. Ja netiks panākta vienošanās par situācijas atrisināšanu, Īslandes pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) varētu tikt apgrūtināta, ziņo AFP.

Pēc Īslandes bankas Icesave sabrukšanas Londona un Hāga kompensēja simtiem tūkstošu Lielbritānijas un Nīderlandes iedzīvotāju zaudēto naudu. Šī gada jūnijā Reikjavīka panāca vienošanos ar abām valstīm par 3.8 miljardu eiro atmaksu, lai segtu Lielbritānijas un Nīderlandes izdevumus saistībā ar Icesave sabrukšanu. Vienošanās paredz 3.8 miljardu eiro lielo summu atdod līdz 2023. gadam.

Šim darījumam zaļo gaismu vēl jādod Īslandes parlamentam, taču tā kā debates par šādu darījumu ir «uzkarsušas», valdībai varētu nākties krietni pacīnīties, lai gūtu vairākuma atbalstu.

Pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks sākusi siltināt vienu no uzņēmuma apsaimniekošanā esošajiem namiem - ēku Bauskas ielā 51, informēja Rīgas domē.

Dzīvojamajā mājā Bauskas ielā 51 plānots veikt sienu, bēniņu siltināšanu, jumta renovāciju, ventilācijas ierīkošanu, pagraba pārsegumu siltināšanu un logu nomaiņu, koplietošanas telpu durvju nomaiņu, karstā ūdens un apkures cauruļu nomaiņa un citus darbus.

Kā liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā publicētā informācija, Rīgas namu pārvaldnieka izsludinātajā iepirkuma konkursā tiesības veikt šos darbus ieguvusi SIA Būvprojekta vadība, kas to paveiks par 87 840 latiem. Pusi no šīs summas līdzfinansēs Eiropas Reģionālās attīstības fonds, savukārt otra puse no remontdarbu izmaksām tiks segta no kredīta, kas izsniegts uz 10 gadiem.

Namu apsaimniekotāja «Rīgas namu pārvaldnieks» apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī bija 13,532 miljoni eiro, kas ir par 1,2% vairāk nekā 2017. gada attiecīgajā periodā, savukārt kompānijas peļņa pieaugusi par 6,8% un bija 563 687 eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

«Rīgas namu pārvaldnieka» finanšu pārskata vadības ziņojumā atzīmēts, ka kompānijas kopējie ieņēmumi 2018. gada pirmajos trijos mēnešos bija 14,2 miljonu eiro apmērā, bet kopējie izdevumi - 13,64 miljoni eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada attiecīgo periodu kompānijas kopējie ieņēmumi un arī izdevumi ir pieauguši par 3%.

Remontdarbus «Rīgas namu pārvaldnieks» 2018. gada pirmajā ceturksnī veicis 1081 dzīvojamā mājā par kopējo summu 2,87 miljoni eiro, tostarp ūdensvada un kanalizācijas remonti veikti 610,8 tūkstošu eiro apmērā, siltumapgādes sistēmu remonti - 453,1 tūkstoša eiro apmērā, ēku konstruktīvo elementu remonti veikti 450,4 tūkstošu eiro apmērā, elektroapgādes sistēmu remonti - 447,8 tūkstošu eiro apmērā, liftu remonti - 365,1 tūkstoša eiro apmērā, tehniskās dokumentācijas noformēšana izmaksājusi 165 tūkstošus eiro, jumtu remonti veikti 173,2 tūkstošu eiro apmērā, kāpņu telpu kosmētiskie remonti - 87,3 tūkstošu eiro apmērā, dūmvadu, skursteņu un ventilācijas šahtu remonti - 44,2 tūkstošu eiro apmērā, gala sienu siltināšanas un šuvju hermetizācijas darbi veikti 24 tūkstošu eiro apmērā, bēniņu vai pagrabu siltināšana veikta 7,3 tūkstošu eiro apmērā, bet pārējie remonti - 42,1 tūkstoša eiro apmērā.

Rīgas namu vadītājs Kārlis Kavacs valūtas maiņas uzņēmēja Ivara Ciskas biznesā iepludinājis daudz vairāk, nekā līdz šim uzskatīts, proti, visus Rīgas namu brīvos līdzekļus - 4,8 miljonus latu.

(Papildināts ar Rīgas domes viedokli.)

Kopumā bijuši trīs aizdevuma līgumi - pa vienam 2010.gada septembrī un 2011.gada aprīlī - slēgti ar SIA Viesis, bet trešais 2011. gada maijā - slēgts ar SIA Zeus. Trīs ar pusi miljoni nonākuši atpakaļ pašvaldībā, bet pārējo naudu 1,2 miljonus Zeus neesot varējis atdot, jo tai arestu pēc bijušo biznesa partneru lūguma uzlikusi Rīgas apgabaltiesa, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Rīgas namu divos gada pārskatos šī naudas kustība, lai arī slēpti, tomēr ir uzrādīta. Trīs gadu laikā neviena Rīgas domes atbildīgā amatpersona to nav pamanījusi. Rīgas namu kapitāla daļu turētājs Andris Ameriks gada pārskatus ar savu parakstu ir akceptējis.

Daudzdzīvokļu mājās kopumā dzīvo 68% Latvijas iedzīvotāju. Lielākā daļa no tām ir celtas vēl pirms neatkarības atgūšanas, tātad – pirms 30 un vairāk gadiem, norāda Valsts kontrole.

Gandrīz 80% daudzdzīvokļu namu patlaban apsaimnieko pašvaldību kapitālsabiedrības, lai gan šāds risinājums sākotnēji bija paredzēts tikai uz laiku, līdz dzīvokļu īpašnieki pārņems mājas savā pārvaldīšanā.

Ņemot vērā pašvaldību kapitālsabiedrību lielo lomu daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanā, Valsts kontrole veica revīziju Ekonomikas ministrijā, par mājokļu politiku atbildīgajā izpildvaras institūcijā, un astoņās pašvaldību kapitālsabiedrībās Olaines, Dobeles, Grobiņas, Ludzas un Talsu novados, kā arī Jēkabpilī, Rēzeknē un Liepājā. Revīzijas ziņojumā ir iekļauti secinājumi arī no iepriekš veiktajām revīzijām SIA Rīgas namu pārvaldnieks un SIA Lielvārdes Remte.

Publicēts "Ārvalstu investīciju vides indekss 2023"- ikgadējs pētījums, kuru 2015. gadā iniciēja Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) profesors Arnis Sauka sadarbībā ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā (FICIL).

Pētījums, kurā piedalās lielākie ārvalstu investori Latvijā, tiek veikts jau devīto gadu pēc kārtas. Tā mērķis ir sniegt konstruktīvus priekšlikumus politikas veidotājiem biznesa vides uzlabošanai, kas ir noderīgi kā ārvalstu investoriem, tā vietējiem uzņēmējiem.

Kā norāda pētījuma autors, SSE Riga profesors A. Sauka, ārvalstu investori nav vienīgais, bet ir ļoti būtisks Latvijas konkurētspējas dzinējspēks. Proti, ārvalstu investori (uzņēmumi ar vismaz 50% ārvalstu kapitālu un kuru apgrozījums pārsniedz 145,000.0 EUR), kas ir 1/9 no kopējā Latvijas uzņēmumu skaita, samaksā aptuveni 40% no kopējā nodokļu apjoma, t.sk. 27% no kopējā sociālā nodokļa, un nodarbina 21% no kopējā darbaspēka Latvijā (Lursoft, 2022 dati).

Stājoties spēkā jaunajam īres regulējumam, ir paredzamas gan nekustamā īpašuma attīstītāju, gan ieguldījumu fondu investīcijas jaunu īres namu būvniecībā un vēsturisku namu atjaunošanā, kopējam investīciju apjomam sasniedzot līdz pat 100 miljoniem eiro gadā, liecina Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) biedru apkopotie dati.

Likums stāsies spēkā š.g. 1. maijā, taču, lai nodrošinātu jaunā īres likuma pilnvērtīgu darbību, vēl nepieciešami grozījumi Civilprocesa likumā un Dzīvokļa īpašuma likumā, kā arī trīskārt palielināto zemesgrāmatu nodevu samazināšana juridiskām personām, kas iegādājas dzīvokļa īpašumu.

Saeima galīgajā lasījumā pieņem jauno īres regulējumu 

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Dzīvojamo telpu īres likuma grozījumus, kas paredz...

Jaunais Dzīvojamo telpu īres likums un grozījumi Civilprocesa likumā ļaus īres tirgum Latvijā kļūt ievērojami aktīvākam un ieviesīs reālas pārmaiņas ekonomikā. Līdz ar jauno regulējumu būs lielākas iespējas apkarot ēnu ekonomiku īres tirgū un būs publiski pieejama ticama informācija par noslēgtajiem īres līgumiem. Tāpat jaunais regulējums nodrošinās sabalansētākas īrnieku un izīrētāju attiecības – nepieciešamības gadījumā strīdus varēs izšķirt saprātīgā termiņā, tāpat paredzami būtiski mazāki riski investoriem, kā arī lielāka mājokļu pieejamība īrniekiem, norāda NĪAA.

“Iepriekšējais īres likums tika pieņemts 1993. gadā un bija neglābjami novecojis. Tas kavēja jaunu īres namu attīstību un investīciju fondu, tostarp pensiju fondu, ilgtermiņa investīcijas īres namos. Līdz ar jauno īres regulējumu ir sagaidāmas nozīmīgas investīcijas jaunu īres namu būvniecībā un vēsturisku namu atjaunošanā,” paredz NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

“Aktīvi iesaistoties likumprojekta izstrādes procesā, bija iespēja dalīties ar praktiskajā darbā gūto pieredzi jaunu un mūsdienīgu risinājumu rašanā. Ir sagaidāms, ka jaunais regulējums ne tikai veicinās investīciju pieaugumu īres fonda attīstībā, bet arī noņems ilgus gadus pastāvošo spriedzi īrnieku un izīrētāju starpā. Pastāvot skaidram regulējumam, gan īrnieki, gan izīrētāji darbosies kā līdzvērtīgi darījuma partneri,” norādīja zvērinātu advokātu biroja “Ellex Kļaviņš” partnere, zvērināta advokāte Inita Jurka.

Ieguvēji no jaunā īres regulējuma, kas pilnvērtīgi sāks darboties līdz ar Civilprocesa likuma grozījumiem, būs gan izīrētāji, gan īrnieki. Sabalansētas īrnieku un izīrētāju attiecības, kas ietver ātrāku un vienkāršāku strīdu risināšanu, ierobežotus līguma termiņus un skaidrus nosacījumus par iespējām palielināt īres maksu, u.c. būtiskus punktus, ļaus īres tirgum kļūt ievērojami aktīvākam. Termiņa izbeigšanās un īres maksas nemaksāšanas gadījumā telpu atbrīvošanas jautājumus tiesas izskatīs nevis 5 gadus, bet gan pusgada laikā. Turklāt tikai zemesgrāmatā reģistrēti īres līgumi būs saistoši nākamajam īpašniekam, kā arī īres līgumu reģistrācijai zemesgrāmatā būs paredzēta atvieglota kārtība.

Venēcijas biennāles 16. starptautiskajā arhitektūras izstādē Latviju pārstāvēs kuratoru komanda ar paviljonu «Together and Apart» («Kopā un atsevišķi»). Ekspozīcija pievērsīsies daudzdzīvokļu namu arhitektūrai un lomai sabiedrības organizēšanā. Izstāde aicinās vērtēt, kā šī arhitektūras tipoloģija regulē dzīvi kopā un atsevišķi — kaut arī dzīvoklis sniedz iespēju norobežoties no ārpasaules, tas vienmēr ir arī daļa no kopīgas struktūras.

Šogad Latvijas ekspozīcija atradīsies Venēcijas Arsenālā, Artilērijas zālē, un tās oficiālā atklāšana notiks 25. maijā. Venēcijas arhitektūras biennāle ir vērienīgākā un prestižākā arhitektūras izstāde pasaulē, kas tiek rīkota reizi divos gados. Latvijas paviljonu «Together and Apart» veido kuratoru komanda, kuras sastāvā ir arhitekte un urbāniste Evelīna Ozola, arhitekts Matīss Groskaufmanis, scenogrāfe Anda Skrējāne un Latvijas Jaunā teātra institūta vadītāja Gundega Laiviņa.

«Divas trešdaļas jeb 66,1% Latvijas iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos, kas ir augstākais īpatsvars starp Eiropas Savienības valstīm. Līdz ar to, daudzdzīvokļu nami lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikdienā ir vistuvākā saskarsme ar arhitektūru. Tai pašā laikā gan eksperimenti dzīvojamo namu arhitektūrā, gan plašākas diskusijas par to, kādā vidē dzīvot modernai Latvijas sabiedrībai, ir lielā mērā pazudušas no arhitektūras diskursa,» stāsta komandas pārstāvis Matīss Groskaufmanis.