No 2026. gada 7. līdz 13. maijam globālā pārstrādes un iepakošanas nozare pulcēsies, lai apmainītos ar pieredzi par mākslīgo intelektu, automatizāciju, inovatīviem materiāliem un jaunām prasmēm. Tirgus līderi un jaunpienācēji no visiem vērtību ķēdes posmiem gatavojas dalībai. Biļešu tirdzniecība jau ir atvērta.

Sagatavošanās darbi izstādei interpack 2026 rit pilnā sparā. Aptuveni 2800 izstādes dalībnieku no visas pasaules maijā Diseldorfā prezentēs savus jaunākos risinājumus un dos impulsu nozares nākotnei.

Globālā dinamika, izaicinājumi un iespējas

Plašāks skatījums uz nozari rāda, ka tās attīstības apstākļi ir daudzslāņaini. Iedzīvotāju skaita pieaugums, urbanizācija un mainīgi patēriņa paradumi palielina pieprasījumu pēc efektīviem pārstrādes un iepakošanas risinājumiem. Vienlaikus izejvielu trūkums, regulējums, piegādes ķēžu riski un kvalificēta darbaspēka deficīts palielina spiedienu uz uzņēmumiem.

Mazumtirdzniecības nozare piedzīvo posmu, kurā tehnoloģijām nav tikai sekundāra loma, bet tās kļuvušas par būtisku nepieciešamību. Automatizācija un datu vadīti risinājumi kļūst par pamata priekšnoteikumu uzņēmumu ilgtspējīgai izaugsmei.

Skandināvijas valstu pieredze liecina, ka mērķtiecīgi ieviesti automatizācijas risinājumi spēj nodrošināt līdz pat 60% lielāku efektivitāti (AutoStore, 2025). Igaunijā vairāk nekā trešdaļa pircēju ikdienas iepirkšanos veic mobilajās lietotnēs, kas vienlaikus ietaupa pircēju dārgo laiku, gan ievērojami mazina darbinieku slodzi (StrongPoint, 2025).

Šādi piemēri demonstrē, ka tehnoloģiju ieviešana ilgtermiņā ir uzņēmuma attīstības veiksmes pamats, kas pilnībā pārveido mazumtirdzniecības procesus. Latvijā šī izpratne vēl tikai nostiprinās, un, lai arī aktīvākie tirgus spēlētāji – galvenokārt pārtikas mazumtirdzniecībā – jau investē modernizācijā, kopējais attīstības temps joprojām ir lēns un atpaliek no tirgiem, kuri tehnoloģijas uzskata par stratēģisku nepieciešamību.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā februāra vidū notikušais kiberdrošības pasākums ir būtisks ievads pieredzes pārņemšanai no Izraēlas kritiskās infrastruktūras aizsardzībā, Dienas Bizness pārliecinājās sarunā ar trīs Izraēlas uzņēmējiem, kuru firmas nodarbojas ar praktisku rīku un paņēmienu izstrādi aizsardzības sistēmām.

Dienas Bizness intervēja Jigalu Govetu, uzņēmuma SCADASudo vadošo ekspertu un konsultantu kiberdrošības jomā, Amosu Halfonu, uzņēmuma Boura fiziskās drošības ekspertu, kā arī Danielu Ērenreihu, kurš pārstāv uzņēmumu SCCE (Secure Communications and Control Experts), vadīja Izraēlas uzņēmēju delegāciju un nodarbojas tieši ar cilvēku apmācību un sagatavošanu.

Kiberdrošības pasākuma organizators esat jūs, Ērenreiha kungs. Pastāstiet īsumā, ar ko nodarbojaties Izraēlā un ko atvedāt uz Latviju, lai pateiktu, parādītu mūsu uzņēmējiem un kritiskās infrastruktūras turētājiem.

D.Ē.: Izraēlā esmu labi zināms eksperts stratēģisko objektu aizsardzībā. Mani misijas organizēšanai Latvijā pamudināja Izraēlas Ārlietu ministrija, lūdzot mani organizēt iepazīstinošu pasākumu Latvijas ieinteresētajām organizācijām. Jau esam organizējuši līdzīgus pasākumus – pirms gada Lisabonā, pirms trīs mēnešiem Zagrebā. Šobrīd esam Rīgā, un oficiāli to organizē Izraēlas vēstniecība Latvijā. Mēs apzināti uzaicinājām atbilstošu kritiskās infrastruktūras turētāju, kā ūdensapgādes, gāzes apgādes, elektrības apgādes un citu uzņēmumu, pārstāvjus. Es izvēlējos vairāku Izraēlas uzņēmumu pārstāvjus, kuri var vislabāk un kompleksi pārstāvēt kritiskās infrastruktūras aizsardzības pasākumus. Mūsu mērķis, braucot uz draudzīgām valstīm, ir piegādāt zināšanas un tehnoloģijas, kas var kalpot kritiskās infrastruktūras aizsardzībai.

Rīgas ostā prezentēts SIA “Latvijas Propāna Gāze” modernizētais sašķidrinātās propāna gāzes (SPG) terminālis un jaunizbūvētā infrastruktūra, kas ir vienīgais šāda tipa terminālis Baltijā un turpmāk nodrošinās liela izmēra transatlantisko sašķidrinātās gāzes tankkuģu uzņemšanu un apkalpošanu.

Termināļa modernizācijā SIA “Latvijas Propāna Gāze” ir investējusi 10 milj. eiro un jaunā infrastruktūra tika nodota ekspluatācijā 2026. gada janvārī. Paredzams, ka jau šogad Rīgas ostā tiks pārkrautas 400 000 tonnas sašķidrinātās dabasgāzes no ASV, tā būtiski stiprinot Latvijas un visa reģiona enerģētisko drošību.

“Rīgas ostas termināļa modernizācija ir stratēģisks solis Latvijas enerģētiskās drošības stiprināšanā un piegāžu diversifikācijā. Pateicoties uzņēmuma mērķtiecīgām investīcijām, Latvija kļūst par nozīmīgu enerģētikas mezglu Baltijas reģionā, kas spēj uzņemt transatlantiskās piegādes un nodrošināt tās ne tikai vietējam tirgum, bet arī kaimiņvalstīm. Šādas investīcijas vienlaikus stiprina mūsu ostu konkurētspēju un ekonomikas noturību ģeopolitiskās nenoteiktības apstākļos,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Baltijas juvelierizstrādājumu mazumtirgotājs AS Grenardi Group informē, ka uzņēmuma padome 2026. gada 22. aprīlī pieņēmusi lēmumu par valdes locekli iecelt grupas pašreizējo operacionālo direktori (COO) Alisi Vilku. Šajā amatā viņa nomainīs līdzšinējo valdes locekli Līgu Emmu Gulbi.

Grenardi Group, turpinot starptautisko attīstību, stiprina vadības komandu, pievienojot valdei Alisi Vilku, kura kā COO jau ir aktīvi iesaistījusies grupas attīstības, efektivitātes un pārvaldības procesu pilnveidošanā. Pirms pievienošanās Grenardi Group, Alise ilgstoši strādāja Atea grupas uzņēmumos, kur viņas pēdējais amats bija Atea Global Services ģenerāldirektore.

Grenardi Group izsaka pateicību Līgai Emmai Gulbei par viņas nozīmīgo ieguldījumu uzņēmuma attīstībā un profesionālo darbu gan pildot valdes locekles, gan Grenardi Group luksusa koncepta vadītājas pienākumus.

“Vadības komandas un kolēģu vārdā saku paldies Līgai Emmai Gulbei par ieguldījumu un profesionalitāti. Viņas redzējums un mērķtiecība būtiski veicināja Grenardi Group attīstību. Alises pievienošanās valdei ir loģisks solis Grenardi Group vadības komandas attīstībā, uzņēmumam turpinot augt un paplašināties. Esmu pārliecināts, ka viņas stratēģiskais redzējums un enerģija palīdzēs īstenot uzņēmuma attīstības mērķus, stiprinot Grenardi Group pozīcijas Baltijā un attīstot grupas klātbūtni Čehijas tirgū,” uzsver Ainārs Spriņģis, Grenardi Group valdes priekšsēdētājs.

Vienotais gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”) noslēdzis vienu no pēdējos gados nozīmīgākajiem Latvijas enerģētikas infrastruktūras attīstības projektiem – Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) modernizāciju.

Septiņu gadu laikā krātuves infrastruktūrā investēti 98,8 miljoni eiro, būtiski stiprinot Latvijas un Baltijas reģiona energodrošību, palielinot krātuves darbības elastību un nodrošinot tās atbilstību mainīgajiem enerģētikas tirgus apstākļiem. Inčukalna PGK modernizācija tika uzsākta 2018. gadā un ir īstenota pakāpeniski, apjomīgo būvdarbu un tehnoloģisko pārbūvju laikā nodrošinot krātuves nepārtrauktu darbību.

Kopējās investīcijas šajā projektā sasniedz 98,8 miljonus eiro, no kuriem 44 miljoni eiro ir Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) līdzfinansējums.

“Šis projekts ir būtisks ieguldījums Latvijas un Baltijas reģiona energodrošībā. Ņemot vērā enerģētikas nozares dinamiku aizvadītajos gados, jāatzīst, ka komplicētais projekts ir īstenots īstajā brīdī, lai Latvijas kritiskā infrastruktūra būtu piemērota gāzes tirgus svārstībām un vajadzībām. Septiņu gadu laikā paveiktais ļauj Inčukalna pazemes gāzes krātuvei strādāt daudz elastīgāk, drošāk un efektīvāk, nekā iepriekš. Krātuve no sezonālas gāzes glabātavas ir kļuvusi par nozīmīgu enerģētikas sistēmas amortizatoru, kas palīdz sabalansēt tirgus vajadzības un nodrošināt piegādes arī paaugstināta pieprasījuma apstākļos. Paldies visai komandai, partneriem un piegādātajiem, kuri ar savu profesionalitāti ir pierādījuši ne tikai savu, bet arī Latvijas kopējo kapacitāti īstenot sarežģītus infrastruktūras projektus. Krātuve šodien ir tehniski daudz gatavāka, modernāka un drošāka,” norāda AS “Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.

Īstenojot Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projektu 99,5 miljonu eiro apmērā, gāzes sistēmas lietotājiem ir nodrošināta elastīga dabasgāzes iesūknēšanas un izņemšanas iespēja, proti, var iesūknēt gāzi ne tikai iesūknēšanas sezonā, bet arī tās izņemšanas laikā, kas palielina ne tikai Latvijas, bet visa Baltijas reģiona energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss. Viņš norāda, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir sava veida enerģētikas sistēmas amortizators, kas savu nozīmi īpaši apliecināja 2026. gada janvārī – februārī, kad tika piedzīvots pēdējos gados lielākais sals, kas būtiski palielināja gāzes patēriņu reģionā.

Kādi ir ieguvumi no Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekta īstenošanas?

Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekts ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem pēdējo gadu infrastruktūras projektiem Latvijā, kura īstenošana tika veikta pakāpeniski vairāk nekā septiņu gadu laikā, un tā izmaksas sasniedza aptuveni 99,5 miljonus eiro, no kuriem 44 miljonus eiro sedza Eiropas infrastruktūras (CEF) fondu līdzfinansējums. Neapšaubāmi tas ir lielākais investīciju projekts, ko īstenojis Conexus. Šī projekta ietvaros ir veikta piecu esošo gāzes pārsūknēšanas agregātu rekonstrukcija — modernizācija, kā arī uzstādīts viens jauns, ASV ražots gāzes pārsūknēšanas agregāts - kompresors. Šo nozīmīgo investīciju mērķis ir nodrošināt gāzes iesūknēšanas un izņemšanas elastību. Proti, agrāk uzņēmums paļāvās uz to, ka pazemes gāzes krātuvē vienmēr būs atbilstošs spiediens un no tās varēs nepieciešamajā apjomā un brīdī izņemt tirgum nepieciešamo gāzes daudzumu, taču pēdējo gadu laikā tirgus apstākļi ir piedzīvojuši būtiskas pārmaiņas. Iepriekš krātuve darbojās kā sezonāla gāzes glabātava, jo vasarā, kad gāzes cenas bija zemākās, gāzi krātuvē iesūknēja, bet ziemā, kad gāze bija dārga, to no krātuves izņēma.

Latvijas apstrādes rūpniecība tradicionāli balstās uz trīs stratēģiski nozīmīgiem pamatelementiem – pārtikas pārstrādes, kokapstrādes un inženiertehniskajām nozarēm, kurās ietilpst metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika. Šoreiz tuvāk paraudzīsimies uz metālapstrādi, kas, neskatoties uz vairākiem sarežģītiem gadiem, sāk demonstrēt mērenu atveseļošanās dinamiku.

Kopš 2023. gada pavasara metālapstrādes un mašīnbūves nozarē vērojama lejupslīdes tendence, ko veicinājušas gan Covid-19 pandēmijas radītās sekas, gan ģeopolitiskā nestabilitāte, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā. Šie faktori ir būtiski ietekmējuši nozares attīstības dinamiku, aizstājot iepriekšējo izaugsmi ar ražošanas apjomu samazinājumu. Papildus tam nozari negatīvi ietekmē vājš pieprasījums un stagnējoša ekonomiskā situācija Eiropas galvenajos eksporta tirgos.

Kā uzsver Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas (MASOC) vadītājs Toms Grīnfelds, pieaugošā konkurence un cenu dempings ir kļuvuši par ikdienas izaicinājumu nozarē. Turklāt papildus ekonomiskajiem faktoriem uzņēmēji sastopas arī ar regulatīvajiem un birokrātiskajiem šķēršļiem Eiropas tirgū, kas kavē inovāciju ieviešanu un elastīgu pielāgošanos tirgus prasībām. Vienlaikus, neskatoties uz šiem izaicinājumiem, metālapstrādes un mašīnbūves sektors Latvijā demonstrē strukturālu noturību un pielāgošanās spējas, kas ļauj prognozēt pozitīvākas attīstības perspektīvas tuvākajā nākotnē.

Gatavojoties Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu sinhronizācijai un stiprinot jau esošās infrastruktūras drošību, Latvija kopā ar Lietuvu, Igauniju un Poliju iesniedza pieteikumu Eiropas Komisijai līdzfinansējuma saņemšanai, lai stiprinātu kritiskās sinhronizācijas infrastruktūras aizsardzību.

Sarežģītā ģeopolitiskā situācija un notikušie enerģētikas infrastruktūras bojājumi Baltijas jūrā, tostarp jūras kabeļu un cauruļvadu pārrāvumi, tikai pastiprināja Baltijas valstu apņemšanos turpināt darbu pie enerģētikas infrastruktūras aizsardzības.

Briselē norisinājās Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF – Connecting Europe Facility) komisijas sēde, kurā Eiropas Komisija prezentēja lēmuma projektu par finansējuma piešķiršanu Baltijas valstu un Polijas, tostarp Latvijas, infrastruktūras drošības paaugstināšanai. Eiropas Komisija atzinusi šī projekta pieteikumu kā atbilstošu CEF līdzfinansējuma saņemšanai, galīgais dalībvalstu balsojums, kā arī lēmums tika pieņemts otrdien, 27. janvārī.

Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) modernizācijas projekta ietvaros veikta gāzes savākšanas punkta Nr. 3 (GSP-3) tehniskā pārbūve un pilnveidošana, palielinot tā darbības jaudu, informē vienotais gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”). GSP-3 modernizācijā investēti 28 miljoni eiro.

GSP-3 modernizācija tika uzsākta 2019. gadā Inčukalna PGK kopējās modernizācijas programmas ietvaros, būvniecībai noritot divās kārtās. Projekta realizācijas gaitā tika demontētas 30 tehnoloģiskās līnijas un iepriekšējā gāzes savākšanas punkta aprīkojums, iekārtas un būves. To vietā izbūvēts pilnībā jauns gāzes savākšanas punkts ar mūsdienīgām iekārtām, tehnoloģiskajām sistēmām un inženiertehniskajiem risinājumiem.

“GSP-3 modernizācija ir nozīmīgs solis Inčukalna PGK tehniskās kapacitātes stiprināšanā, veicinot drošu un uzticamu dabasgāzes piegādi Latvijā un Baltijas reģionā, nodrošinot krātuves ilgtspējīgu attīstību un gatavību nākotnes enerģētikas izaicinājumiem,” uzsver Uldis Bariss, AS “Conexus Baltic Grid” valdes priekšsēdētājs.

Mākslīgais intelekts (MI) vairs nav nākotnes tehnoloģija – tas jau patlaban ir neatņemama daļa no uzņēmumu ikdienas darba procesiem. To apliecina arī Eurostat dati, kas uzrāda strauju MI ieviešanas pieaugumu Latvijas uzņēmumos.

Ja 2023. gadā MI izmantoja tikai 4,5 % uzņēmumu, tad 2024. gadā šis īpatsvars gandrīz dubultojās, sasniedzot 8,8 %. Tendence turpinājusies arī 2025. gadā, kad MI jau izmantoja 12,2 % Latvijas uzņēmumu. Šī straujā dinamika norāda uz MI pieaugošo nozīmi tādās jomās kā datu analītika, klientu apkalpošana un lēmumu pieņemšanas procesi. Vienlaikus tas aktualizē arī būtisku jautājumu: vai šī tehnoloģija uzņēmumos tiek izmantota droši, atbildīgi un pārdomāti?

MI kā izaugsmes un efektivitātes veicinātājs

Mūsdienu uzņēmumi darbojas starptautiskā un daudzvalodīgā vidē, kur precīza un kvalitatīva komunikācija ir būtisks konkurētspējas faktors. MI risinājumi spēj uzlabot valodas kvalitāti, precizēt formulējumus un mazināt kultūras un valodas barjeras, kas nereti kavē efektīvu sadarbību starptautiskā mērogā. Šāda MI pielietošana ļauj darbiniekiem fokusēties uz saturiski nozīmīgiem jautājumiem un lēmumu pieņemšanu, vienlaikus optimizējot rutīnas procesus un veicinot produktivitāti. MI ieviešana sniedz iespēju cilvēkresursus novirzīt uz uzdevumiem, kuros nepieciešama analītiskā domāšana, radošums un stratēģiska iesaiste. Papildus tam MI potenciāls neaprobežojas tikai ar komunikāciju – pareizi ieviesti MI rīki var kalpot arī kā nozīmīgs palīgs kiberdrošības stiprināšanā. Tas spēj analizēt lielus datu apjomus, identificēt sistēmu vājās vietas, pamanīt neparastas aktivitātes uzņēmuma sistēmās un savlaicīgi ziņot par potenciāliem apdraudējumiem. Šādā veidā, automatizējot drošības uzraudzības procesus, uzņēmumi var reaģēt ātrāk un efektīvāk, vienlaikus stiprinot savas digitālās infrastruktūras aizsardzību.

Pašlaik Latvijā uzstādīto elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmu (battery energy storage system - BESS) kopējā jauda ir aptuveni 200 megavati (MW), taču turpmākajos gados šo apjomu būtu vēlams palielināt vismaz desmitkārtīgi.

Bateriju loma Latvijas energosistēmā turpmākajos gados būtiski pieaugs, uzsver Gatis Junghāns, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes loceklis, uzsverot, ka BESS ir daudzfunkcionāla infrastruktūra. Baterijas veicina energosistēmas elastību un darbības stabilitāti, kā arī spēj nodrošināt tādus energosistēmai nepieciešamus palīgpakalpojumus kā frekvences regulēšanas rezerves un sprieguma regulēšanu. Tāpat, palielinot atjaunīgās enerģijas integrāciju, aizstājot dārgāku pīķa ģenerāciju un nodrošinot lētākus palīgpakalpojumus, baterijas veicina arī elektroapgādes izmaksu samazināšanos, atzīmē G.Junghāns.

Pastāv šķēršļi

“Šobrīd viens no izaicinājumiem ir atrast tehniski un ekonomiski piemērotu tīkla pieslēguma vietu, un AST jau ir daudz paveicis, lai pieslēguma iespējas palielinātu. Šobrīd plaši tiek izmantota iespēja pieslēgt bateriju elektrotīklam hibrīda pieslēguma veidā kopā ar elektrostaciju, tādējādi padarot pieslēgšanos elektrotīklam lētāku un vienkāršāku. Papildus tam ir ieviests arī tā saucamais bateriju ierobežojamais pieslēguma risinājums, kas ļauj bateriju brīvāk pieslēgt arī vietās, kur jaudu aizņēmuši ražotāji vai patērētāji, tīklā pārslodzes gadījumos baterijai piekrītot ierobežot uzlādes vai izlādes jaudu,” stāsta G.Junghāns.

Pašreizējie ģeopolitiskie satricinājumi var ietekmēt energoresursu cenas, kas attiecīgi atspoguļosies arī kurināmā, tostarp šķeldas, izmaksās, prognozē eksperti.

Jau šobrīd nozares pārstāvji norāda, ka dīzeļdegvielas sadārdzinājuma dēļ energoresursu izmaksas pieaug, tomēr tuvākajā laikā tas, visticamāk, būtiski neatspoguļosies siltumenerģijas tarifos, domā Ina Bērziņa-Veita, Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas prezidente. Apkures sezona tuvojas noslēgumam, un daļa kurināmā ir iepirkta iepriekš, tāpēc lielāka skaidrība par cenu tendencēm varētu parādīties laikā, kad sāksies jaunie iepirkumi nākamajai sezonai. Pašlaik tirgū drīzāk jūtama zināma neziņa, jo jebkuri starptautiski notikumi var ietekmēt energoresursu cenas un kopējo situāciju sektorā, spriež I. Bērziņa-Veita.

Sektors elektrificējas

Ja runājam par kopējām attīstības tendencēm, jāatzīmē, ka šobrīd siltumapgādes nozare aktīvi virzās uz elektrifikāciju, skaidro I. Bērziņa-Veita. “Arvien vairāk tiek domāts par siltumsūkņu un citu elektrības risinājumu izmantošanu siltumapgādē, tomēr šis vēl ir salīdzinoši jauns virziens, tāpēc par to, kā tas ietekmēs kopējo situāciju sektorā, varēsim spriest vien tuvāko gadu laikā. Daudz kas būs atkarīgs arī no elektroenerģijas cenu svārstībām un sadarbības ar elektrotīklu operatoriem, jo šobrīd vēl ir grūti precīzi prognozēt, cik intensīvi šīs tehnoloģijas tiks izmantotas. Šī iemesla dēļ nozare kopā ar AS Augstsprieguma tīkls un AS Sadales tīkls strādā pie jauniem risinājumiem, lai atrastu piemērotākos modeļus elektrības izmantošanai siltumapgādē. Vienlaikus strādājam arī pie efektīvākas atjaunojamo energoresursu, tajā skaitā saules un vēja, integrācijas siltumapgādes sistēmā. Tas ir process, kurā pakāpeniski jāatrod elektroenerģijas un siltumenerģijas labākie sadarbības modeļi, lai risinājumi būtu ekonomiski pamatoti gan uzņēmumiem, gan patērētājiem,” pauž I. Bērziņa-Veita.

Vaicājot, vai uzņēmumā ikdienā tiek izmantoti IKT risinājumi, piemēram, mākoņpakalpojumi, produktivitātes rīki un kiberdrošības risinājumi, visbiežāk atbilde būs apstiprinoša. Tiesa, ja paraudzīsimies detalizētāk, tie pamatā ir selektīvi izvēlēti risinājumi, kuru izmantošana netiek integrēta plašākā uzņēmuma attīstības stratēģijā.

Rezultātā IKT kalpo tikai kā atbalsta instruments ikdienas darbiem, nevis stratēģisks dzinējspēks konkurētspējas, izaugsmes un biznesa noturības veicināšanai. Šī iemesla dēļ daudzos uzņēmumos Latvijā tehnoloģiju sniegtais potenciāls netiek pilnībā izmantots.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” un pētījumu kompānijas SKDS 2025. gadā īstenotais pētījums “IKT risinājumu izmantošana uzņēmumos un saskarsme ar kiberriskiem” atklāj, ka biežāk izmantotie IKT risinājumi uzņēmumos Latvijā ir mobilais internets, produktivitātes rīki, optiskais internets, mākoņpakalpojumi – virtuālie privātie serveri –, datu centru pakalpojumi, kā arī ugunsmūra risinājumi.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” uzstādījis jau vairāk nekā 100 specializētus iekštelpu sakaru risinājumus visā Latvijā – šogad tie ieviesti Kuldīgas slimnīcā, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, “BTA Daugavas vieglatlētikas manēžā” un citviet. “Bite Latvija” Radiotīkla departamenta vadītājs Aleksandrs Beļajevs norāda, ka šobrīd arvien vairāk projektu attīstītāju jau būvniecības sākotnējā posmā vēršas pie pakalpojuma sniedzēja, apzinoties objektīvus apstākļus, kas ēkā var ierobežot tīkla kvalitāti, un nākotnē tie lielākoties tiks aprīkoti ar 5G tehnoloģiju, vēl vairāk uzlabojot lietotāju pieredzi.

Iekštelpu sakaru risinājumi, tai skaitā bāzes stacijas un signāla pastiprinātāji, risina tīkla kvalitātes izaicinājumus, kas saistīti ar specifiskām ēku konstrukcijām, kā arī lielu cilvēku plūsmu, nodrošinot stabilu un augstas kvalitātes mobilo sakaru pārklājumu vietās, kur tas varētu būt nepietiekams.

Šogad “Bite Latvija” uzstādījis iekštelpu sakaru risinājumus “BTA Daugavas vieglatlētikas manēžā”, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, tirdzniecības namā “Kurši”, “Komandu sporta spēļu hallē” Rīgā, Kuldīgas slimnīcā, kā arī vairākos mazumtirdzniecības veikalos “Lidl” visā Latvijā. Tikmēr “Bite Latvija” birojā Rēzeknē uzstādīts iekštelpu sakaru risinājums 5G režīmā, kas nodrošina ātrgaitas datu pārraidi un mobilo savienojumu iekštelpās.

Būvniecības un inženiertehnisko risinājumu uzņēmums SIA “Citrus Solutions” 2025. gadu noslēdzis ar uzņēmuma vēsturē labākajiem finanšu rādītājiem, sasniedzot rekordaugstu darbības efektivitāti un būtiski stiprinot noturību pret tirgus svārstībām.

Rezultātus veicinājusi sakārtota uzņēmuma struktūra, uzlabota projektu vadība, ieviesta iepirkumu un risku vadības kontrole, kā arī stingra finanšu disciplīna.

SIA “Citrus Solutions” apgrozījums pēc neauditētiem datiem pērn sasniedzis 117,4 miljonus eiro, kas ir augstākais rādītājs kompānijas vēsturē. Uzticība kompānijas veiktspējai ļāvusi sasniegt augstus rādītājus – “Citrus Solutions” EBITDA (peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas) 2025. gadā pieauga par 70%, sasniedzot 12,2 miljonus eiro. Šie rezultāti dod pamatu stabilai uzņēmuma attīstībai nākotnē.

“2025. gadu esam noslēguši ar vēsturiski labākajiem finanšu rādītājiem. Tas ir tiešs un izmērāms apliecinājums tam, ka lēmums sakārtot uzņēmuma struktūru un projektu vadību ir bijis pareizs. Augsta iekšējā disciplīna ļauj mums garantēt pasūtītājiem būvdarbu izpildes kvalitāti un termiņu ievērošanu. Ir simboliski, ka šādu jaudu esam sasnieguši tieši “Citrus Solutions” 20. darbības gadā. Tomēr mūsu lielākā vērtība ir komandas stabilitāte – darbinieku vidējais stāžs sasniedz 10,5 gadus. Uzkrātā pieredze ļauj mums īstenot sarežģītus, valstiski nozīmīgus objektus un ieviest inovācijas. Apvienojot ilggadēju pieredzi ar mūsdienīgu vadības pieeju, mēs spējam radīt pievienoto vērtību katrā projektā. Mēs raugāmies nākotnē kā spēcīgs un prognozējams ģenerāluzņēmējs,” uzsver SIA “Citrus Solutions” izpilddirektors Dāvis Eniks.

Transporta nozare Latvijā ir viens no lielākajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju avotiem, un tai ir būtiska loma valsts klimata mērķu sasniegšanā. Kravu pārvadājumi rada būtisku emisiju daudzumu, bet vienlaikus tie piedāvā plašas iespējas ieviest videi draudzīgas inovācijas.

Eiropa līdz 2050. gadam paredz būtisku emisiju samazinājumu, un pakāpenisku pāreju uz bezemisiju transportu, tostarp stingrākas prasības attiecībā uz kravas transportlīdzekļu radītajām emisijām. Tas nozīmē, ka arī Latvijai drīz nāksies no runām pāriet pie reālām investīcijām infrastruktūrā un tehnoloģijās. Uzņēmumiem būs jāmeklē jauni risinājumi gan transporta parka modernizācijā, gan piegādes ķēdes efektivizācijā. Un to paveikt var tikai un vienīgi kompleksi raugoties uz ilgtspējīgas loģistikas ieviešanas izaicinājumiem, proti sadarbojoties valstij un uzņēmējiem. Vēlos vērst uzmanību uz vairākiem faktoriem, kas veicinātu emisiju samazināšanu pašreizējās Latvijas infrastruktūras kontekstā un soļiem, kas jāsper, lai no vārdiem pārietu pie darbiem.

Ēku uzturēšanas, nekustamā īpašuma pārvaldības un inženiertehnisko risinājumu grupa “Civinity” izvirzījusi mērķi nākamo piecu gadu laikā desmitkārt palielināt EBITDA, peļņu pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas.

Tas nozīmēs būtisku darbības modeļa pārveidi – plānots, ka vismaz 30% uzņēmuma portfeļa veidos digitālie produkti.

Uzņēmuma dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Deivids Jacka norāda: lai augtu ātrāk par tirgus vidējo tempu un saglabātu līderpozīcijas, ar tradicionālajām metodēm vairs nepietiek – nepieciešamas investīcijas digitālajā transformācijā.

Jacka uzsver, ka šīs pārmaiņas iezīmē jaunu uzņēmuma attīstības posmu, kuru “Civinity” sasniegusi, konsekventi paplašinot un stiprinot savus pamatvirzienus.

“Mūsu grupas stratēģija vienmēr tiek plānota piecu gadu periodam. 2020. gadā mums bija skaidrs virziens: uzlabot pakalpojumu kvalitāti, palielināt efektivitāti un augt gan organiski, gan ar uzņēmumu iegādēm. Toreiz izvirzījām konkrētu mērķi – sasniegt 10 miljonu eiro EBITDA. Šodien šo mērķi esam sasnieguši: mūsu ieņēmumi gandrīz trīskāršojušies, efektivitāte ir pieaugusi, un pakalpojumu kvalitāte turpina uzlaboties.”

Civillikums paredz, ka jebkuru kustamu un nekustamu mantu var mantot, taču digitālajā laikmetā šis princips saskaras ar vēl nebijušiem izaicinājumiem. Kriptoaktīvi vairs nav tikai tehnoloģiju entuziastu aizraušanās – tā ir manta, kurai var būt ievērojama vērtība.

Taču, atšķirībā no mājas vai bankas konta, kriptoaktīvi nepastāv fiziski. Tie eksistē tikai kā digitāls kods, kas ir pilnībā atkarīgs no piekļuves datiem – privātajām atslēgām un "seed phrase" jeb rezerves atslēgām, kas ļauj atjaunot piekļuvi kriptoaktīvu makam. Ja īpašnieks aiziet mūžībā, šie aktīvi var kļūt nepieejami uz visiem laikiem. Kaut arī daudzās valstīs kriptoaktīvi juridiski tiek pielīdzināti īpašumam, praktiskā mantošana bieži vien ir sarežģīta, jo vienuviet sastopas likuma ierobežojumi, tehnoloģiju īpatnības un cilvēku izpratnes trūkums. Tādēļ aplūkosim, kā digitālā manta var pazust līdz ar tās īpašnieku un kā Latvijā tiek risināti šie jautājumi – gan regulējuma, gan sabiedrības paradumu līmenī.

Digitālās prasmes šodien vairs nav nākotnes ambīcija vai papildu priekšrocība – tās ir ikdienas nepieciešamība ikvienam uzņēmumam, kas vēlas augt, noturēt konkurences latiņu un strādāt efektīvi mainīgā tirgus apstākļos.

Ar skaidru redzējumu par savu lomu reģionālajā un nacionālajā attīstībā Daugavpils Universitāte (DU) uzsākusi Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētu projektu “Digitālās inovācijas un uzņēmējdarbības digitālo prasmju attīstība komersantiem”, piedāvājot uzņēmumiem visā Latvijā praktiskas, bezmaksas un uzņēmumu vajadzībām pielāgotas digitālo prasmju apmācības.

Šī iniciatīva apliecina Daugavpils Universitātes spēju būt ne tikai augstākās izglītības un zinātnes centramn reģionā, bet arī aktīvam partnerim uzņēmējdarbības attīstībā. Projekts radīts ar mērķi palīdzēt uzņēmējiem apgūt digitālos rīkus, kas ļauj strādāt gudrāk, samazināt izmaksas, uzlabot darba organizāciju un sasniegt jaunus klientus gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Latvijas zinātnisko institūciju konsorcijs uzsāk pētījumu projekta PeatTransform īstenošanu – “Pētniecībā un inovācijās balstīti risinājumi kūdras nozares virzībai uz klimatneitrālu ekonomiku, veicinot Latvijas dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu”.

Pētījumu projekts palīdzēs Latvijas kūdras nozares transformācijai no būtiska emisiju avota uz klimatneitrālu tautsaimniecības nozari līdz 2050. gadam, vienlaikus stiprinot Latvijas pētniecības kapacitāti un inovāciju potenciālu.

PeatTransform no 2025.–2029. gadam īstenos – Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” (vadošais partneris), Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Vides risinājumu institūts, Dārzkopības institūts, Agroresursu un ekonomikas institūts – ar Eiropas Savienības un Latvijas valsts līdzfinansējumu kopā 5 588 265 eiro.

Pētījumu projektā tiks iesaistīti arī kūdras nozares uzņēmumi un asociācijas.Kūdra ir nozīmīgs Latvijas dabas resurss, ko plaši izmanto dārzkopībā, mežsaimniecībā un lauksaimniecībā gan vietējā tirgū, gan eksportā. Nozare nodrošina darbavietas, eksporta ieņēmumus un veicina reģionālo attīstību, tomēr tās ieguve un izmantošana rada siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un ietekmē kūdrājus.

Laikā, kad daudzas valsts iestādes un kapitālsabiedrības cīnās par funkciju saglabāšanu vai racionālu mazināšanu, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) veido jaunu biznesa virzienu, ceļ fiziski drošāko datu centru 150 km ārpus Rīgas, īsteno valsts jaunlaiku vēsturē apjomīgāko tehnoloģisko risinājumu valsts robežas apsardzībai, bet šovasar LVRTC vārds plašāk izskanējis saistībā ar potenciālo Telia Company piederošo SIA LMT un SIA Tet daļu izpirkšanu.

Sarunā ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu Dienas Bizness skaidro, kas virza vērienīgās ambīcijas un kā tās plānots sasniegt.

Jau pērn rudenī LVRTC pauda gatavību investēt līdzekļus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares attīstībā. Kāpēc LVRTC tas nepieciešams?

Pērn tā bija tikai izpētoša interese, kas nenoliedzami korelēja arī ar jau sen ilgušajām sarunām un pieņēmumiem par Tet un LMT nākotnes attīstību. Kā jau vairākkārt publiski esmu uzsvēris – potenciālā daļu iegāde ir LVRTC vēlme un vienlaikus arī vajadzība paplašināt savus aktīvus. Lai to izprastu, ir būtiski saprast, kas ir LVRTC šodien. LVRTC šodien ir labi kapitalizēts uzņēmums. Vairākus gadus mums ir izdevies palielināt gan uzņēmuma apgrozījumu, gan peļņu. Arī šī gada pirmajos sešos mēnešos apgrozījumu esam palielinājuši par 10%, bet peļņu - par 9%. Tas nepretendē uz rekordu, bet šis ir turpinājums loģiskai izaugsmei, ko piedzīvojam, paplašinot ne vien darbību, bet arī uzlabojot pakalpojumu klāstu, kvalitāti un piegādi klientiem. Lai gan pēdējo desmit gadu laikā esam būtiski paplašinājuši LVRTC darbības jomas, ir izdevies izveidot un noturēt salīdzinoši nelielu, bet ļoti efektīvu speciālistu komandu. Mums ir 300 miljonu eiro liels projektu portfelis, kas ietver ne vien sakaru tīklu paplašināšanu, bet arī valsts mērogā šobrīd lielāko mākslīgā intelekta risinājuma pielietojuma izstrādi valsts austrumu robežas apsardzībai. Tajā pašā laikā, ja skatāmies uz mūsu pozīciju tirgū, tad, piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu komisijas regulēto pakalpojumu klāstā pēc mūsu aprēķiniem LVRTC tirgus daļa pērn nesasniedza pat 2,5%. Tas nozīmē, ka pretēji nereti izskanējušiem apgalvojumiem LVRTC faktiski nekonkurē ar komersantiem.

Latvijā ir uzkrāti ievērojami privātie līdzekļi, taču tie lielākoties atrodas depozītos un nepiedalās ekonomikas attīstībā. Tas rada ne vien nerealizētu labklājības potenciālu iedzīvotājiem, bet arī aizkavē ekonomikas izaugsmi, jo šo kapitālu būtu iespējams ieguldīt reālos projektos.

Aplūkojot mājsaimniecību uzkrājumu struktūru starp Baltijas valstīm, vērojamas būtiskas atšķirības. Igaunijas mājsaimniecības ieguldījumiem akcijās un ieguldījumu fondos novirza 72%, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas līmenī. Tikmēr Latvijā un Lietuvā būtiskāku daļu tradicionāli veido noguldījumi. Lai šo tendenci mainītu, nepieciešams piedāvāt privātajiem investoriem pieejamus un saprotamus ieguldījumu produktus, kuri stimulē privātpersonas novirzīt savus uzkrājumus lietderīgās investīcijās.

Skaidrs ir tas, ka līdzīgi tāpat kā citur Eiropā, iedzīvotāju ieguldīšanas paradumi nesākas spontāni, tam nepieciešamas strukturētas iniciatīvas. Zviedrija ir spilgts piemērs tam, kā labvēlīgi nodokļu nosacījumi ieguldījumiem un viegli pieejami ieguldījumu produkti ir radījuši vidi, kurā mājsaimniecības būtiski lielāko daļu savu uzkrājumu iegulda finanšu instrumentos (90%). Viena no iniciatīvām Zviedrijā bija “Allemansfonder” fondi, kuri sākotnēji piedāvāja režīmu, kurā ar nodokli netika aplikta peļņa, tādējādi veicinot privātpersonu ieguldījumus fondos. Arī pēc šī režīma atcelšanas, iedzīvotāju paradumi ieguldīt fondos saglabājās un turpināja attīstīties. Ieguldījumu fondi ir viens no mūsdienu finanšu tirgus stūrakmeņiem - tie ļauj privātajiem investoriem piekļūt dažādiem sektoriem, diversificēt riskus un ieguldīt mērķtiecīgos projektos.

Lai gūtu objektīvu un visaptverošu analīzi par "Rail Baltica" projekta īstenošanu, kā arī, lai izstrādātu praktisku darbības plānu SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" (EDzL) integrācijai "Latvijas dzelzceļa" koncernā, VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) noslēdzis līgumu ar starptautisku konsultantu "Alvarez & Marsal Infrastructure & Capital Projects" par padziļināta izvērtējuma veikšanu, aģentūru LETA informēja LDz.

Noslēgtā līguma summa ir konfidenciāla, informēja LDz.

Ministru kabinets 2025. gada 10. jūnijā Satiksmes ministrijai uzdeva sadarbībā ar LDz organizēt "Rail Baltica" projekta Latvijā ieviešanas visaptverošu un padziļinātu izvērtējumu, kas ietver projekta vadības, finanšu, ekonomisko, tehnoloģisko un juridisko aspektu analīzi, kā arī rekomendācijas turpmākai projekta realizācijai. Šī uzdevuma mērķis ir veicināt kvalitatīvas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izveidi pēc iespējas īsākā termiņā, kā arī nodrošināt sinerģijas un ietaupījumus, kas saistīti ar vienota infrastruktūras pārvaldītāja noteikšanu un vienota pārvaldības modeļa ieviešanu.

2025. gadu AS "Sadales tīkls" aizvadījusi infrastruktūras un elektroapgādes kvalitātes stiprināšanas, kā arī inovāciju attīstīšanas zīmē.

Līdzīgi kā pērn, arī 2025. gadā "Sadales tīkls" turpināja mērķtiecīgas investīcijas elektrotīklā un darbu pie atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanas, ne vien īstenojot ikgadējos kapitālieguldījumu projektus, bet arī ieguldot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansējumu. Tīkla noturība aug, noturam augstāko elektroapgādes kvalitāti Baltijā, un investīcijas infrastruktūras kapacitātē un noturībā būs jāturpina – to nosaka gan ambiciozie elektrifikācijas mērķi un augošās klientu vajadzības, gan arī ģeopolitiskās situācijas izaicinājumi.

To, ka steidzīgi jāsāk aktīvāka un centralizētāka elektrotīklu plānošana un modernizācija visā Eiropā, paredz arī jaunais Eiropas Komisijas plāns.Ieguldot ES līdzekļus, aizvadītajā gadā turpināti darbi pie elektrolīniju pārbūves, transformatoru nomaiņas dažādos Latvijas novados, viedo elektrotīkla risinājumu ieviešanas un citiem uzlabojumiem. Starp resursu ietilpīgākajiem projektiem ir 110/20 kilovoltu (kV) transformatoru apakšstaciju izbūve vai pārbūve.