Mēdz teikt, ka valoda spēj atvērt visas durvis. Tas ir tiesa arī tad, ja tiek runāts par uzņēmumiem un iespējām. Apgūt jaunas valodas vai uzlabot esošas zināšanas var vienmēr un jebkurā vecumā. Drošākais veids, kā iegūt noturīgas un kvalitatīvas zināšanas – valodu kursi. Lasiet tālāk un uzziniet, kas ir Skrivanek Baltic Valodu skola un kādus kursus tā piedāvā!

##Kas ir Skrivanek Baltic Valodu skola?

Skrivanek Baltic ir viens no lielākajiem tulkošanas uzņēmumiem Baltijas valstīs ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi. Mīlestībā pret valodu un cieņā pret valodas kopējiem tika izveidota Valodu skola, kurā tiek piedāvāts plašs valodas kursu klāsts dažādiem zināšanu līmeņiem.

Valodu skolā pieejamie valodu kursi:

- Angļu valodas kursi

- Dāņu valodas kursi

- Franču valodas kursi

- Itāliešu valodas kursi

- Krievu valodas kursi

- Norvēģu valodas kursi

- Spāņu valodas kursi

- Vācu valodas kursi

- Zviedru valodas kursi

Visi kursi ir pieejami dažādiem sagatavotības līmeņiem, piemēroti gan iesācējiem, gan tiem, kuriem jau ir noteiktas priekšzināšanas. Arī kursu norises laiks ir īpaši ieplānots tā, lai tos būtu ērti apmeklēt arī tiem, kuri strādā vai mācās. Kursi notiek gan regulārās, gan intensīvās grupu nodarbībās, tāpat ir iespējams izvēlēties mācīties no rīta, vakarā vai nedēļas nogalē.

Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda kopējais finansējums labklājības nozarē būs 399,6 miljoni eiro, tai skaitā ESF finansējums – 351,1 miljons eiro un ERAF finansējums – 48,5 miljoni eiro, informē Labklājības ministrija.

ESF finansējumu Labklājības ministrija (LM) vērsīs uz pasākumiem personu atbalstam, savukārt ERAF finansējums veicinās sociālās infrastruktūras attīstību.

Tāpat kā līdz šim, arī turpmākajos gados LM īstenos jauniešu nodarbinātību (Jauniešu garantija), veicinot jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem iekļaušanos mūsdienu darba tirgū. Jaunieši varēs piedalīties konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos, saņemt karjeras konsultācijas, individuālās konsultācijas un grupu nodarbības, varēs apgūt neformālās izglītības programmas un iegūt pirmo darba pieredzi jaunietim u.c.

Atbalsta sniegšana jauniešiem ir paredzēta līdz 2018. gada trešajam ceturksnim. Pasākuma īstenošanai kopējais finansējums ir 33,98 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Savienības budžeta speciālais piešķīrums Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas finansēšanai – 15,52 miljoni eiro, ESF finansējums – 15,7 miljoni eiro, valsts budžeta līdzfinansējums – 1,6 miljoni eiro.

Latvijas Republikas Senāts ar 2023.gada 28.decembra spriedumu ir atstājis negrozītu iepriekšējās instances - Administratīvās apgabaltiesas - 2020.gada 17.februāra spriedumu, kurā secināts, ka Konkurences padomes (KP) 2017.gada lēmums attiecībā par SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" dalību būvmateriālu ražotāju un tirgotāju aizliegtā vertikālā vienošanās un aizliegtā horizontālā vienošanās jeb kartelī ir pamatots.

Ņemot vērā, ka lēmums ir nepārsūdzams un tas stājies spēkā, SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" valsts budžetā jāiemaksā piemērotais naudas sods 1 145 077 eiro apmērā.

KP 2017.gada lēmumā tika konstatēta divu būvmateriālu ražotāju un četru tirgotāju, t.sk. SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"", dalība aizliegtā vienošanās par preču tālākpārdošanas cenu noteikšanu.

KP lietas izpētes laikā vērtēja būvmateriālu ražotāju SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un četru lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju - SIA "DEPO DIY", AS "Kesko Senukai Latvia", SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" un SIA "Krūza" - vienošanos, ilgstošā periodā veicot minimālā tālākpārdošanas cenu līmeņa un noteikta cenu līmeņa fiksēšanu SIA "Knauf" un SIA "Norgips" izplatītajai produkcijai. KP konstatēja, ka aizliegta vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā starp SIA "Knauf" un SIA "Norgips" un mazumtirgotājiem, gan arī kā horizontālas karteļa vienošanās - mazumtirgotājiem ar ražotāju starpniecību panākot kopīgu sapratni un saskaņotu rīcību par vienotiem darbības principiem un savstarpēju kontroli vienošanās īstenošanā attiecībā uz SIA "Knauf" un SIA "Norgips" preču cenu.

Kad jau šķiet, ka tālāk vairs nav kur attīstīties, izrādās, nāk klāt jaunas intereses un vajadzības; galvenais – reaģēt. Par to ir pārliecināts SIA Hobiju kursi iniciators, reklāmists Dzintars Belogrudovs. Viņa SIA Visio paspārnē reiz izauklētie Hobiju kursi nostiprinājušies par patstāvīgu uzņēmumu, kurš prāvu peļņu nenes, taču priecē ar zinātkāriem un radošiem apmeklētājiem, kas uz kursiem jau nāk kā uz interešu klubu.

Krīzes produkts

Hobiju kursu ideja radās aptuveni 2009. gadā. «Manā pamatdarbā reklāmas jomā bija tieši krīzes apogeja, pilnīgi nekas negāja, bet parādījiās brīvs laiks, lai padomātu par kaut ko jaunu un mēģinātu realizēt ieceres. Tā sākām ar šūšanas kursiem – pats esmu šuvējs pēc izglītības,» atceras Dzintars. Tobrīd viņš gan sev, gan citiem centās mazināt no «laivas izmesto» sajūtu – iemācīt amata pamatus, uz ko arī atsaucās samērā daudz interesentu. «Šūšanas kursiem pievienojās ar pedagoģiskām dotībām apveltīts speciālists šūšanā, turklāt atbrīvojās telpas, ko veiksmīgi izmantojām – smalkie biroji pārvācās uz lētākām, mazākām telpām perifērijā, lielo telpu iznomātāji arī bija spiesti nolaist cenu, – telpu piedāvājums tajā brīdī bija milzīgs, par 4 eiro/m2, bet kursu organizēšanai vajadzēja lielas telpas šujmašīnām, piegriešanas galdiem, darbiniekiem un kursantiem – pārdevu mašīnu, par to arī visu sapirku. Tas bija risks un normālos apstākļos tā nedara, bet tajā brīdī vispār darbības bija citādas,» viņš stāsta.

Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu līdzfinansējums ir viens no finanšu atbalsta veidiem, kas pieejams Latvijas komersantiem, organizācijām un iestādēm. To var saņemt, lai īstenotu idejas, kas līdztekus individuālajai attīstībai var dot pienesumu arī sabiedrības labklājības uzlabošanā, reģiona konkurētspējas vairošanā un ekonomikas izaugsmē kopumā. Uzziniet, kā un kādi Eiropas projekti tiek atbalstīti 2014.–2020. gada plānošanas periodā!

Kā Eiropas nauda pie mums nonāk?

Latvijā Eiropas projekti var saņemt atbalstu no 5 Eiropas fondiem:

1) Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF);

2) Eiropas Sociālais fonds (ESF);

3) Kohēzijas fonds (KF);

4) Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA);

5) Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF).

Lai sadalītu Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tiek īstenota dalītā pārvaldība starp Eiropas Komisiju un ES dalībvalstīm. Ar katru dalībvalsti tiek noslēgts partnerības līgums. Latvijā par ERAF, ESF un KF vadību ir atbildīga Finanšu ministrija, bet ELFLA un EJZF administrē Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Turpmāk izglītības iestādes varēs daudz aktīvāk iesaistīties karjeras izglītības un profesionālās orientācijas pasākumu īstenošanā, nodrošinot jauniešiem karjeras izglītības atbalsta pasākumus - to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātie grozījumi noteikumos par Eiropas Sociāla fonda (ESF) atbalstītā karjeras izglītības projekta īstenošanu.

Grozījumi šodien, 2017. gada 19. septembrī, apstiprināti valdībā.Līdz šim daudzas pašvaldības, tajā skaitā pašvaldību apvienības un republikas pilsētas nevarēja projektā piesaistīt atbilstošu pedagogu karjeras konsultantu skaitu, lai nodrošinātu pedagoga karjeras konsultanta darbu nepieciešamajā apmērā. Grozījumi ļaus daudz elastīgāk piemērot projekta nosacījumus un mazinās birokrātiskos šķēršļus vienas slodzes karjeras konsultanta izveidei izglītības iestādē.

ESF ieguldījumu mērķis ir uzlabot pieeju karjeras atbalstam jauniešiem, kuri mācās vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs. Šo pasākumu īstenošanai projektā kopumā pieejams finansējums 23 milj. eiro apjomā (no tiem ESF - 19,62 milj. eiro, bet valsts budžets - 3,46 milj. eiro). Projektu no 2016.gada gada nogales līdz 2020. gada beigām īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru (VISC). VISC nodrošina konsultatīvu atbalstu nacionālo profesionālās meistarības konkursu organizēšanā, kā arī atbalstu pašvaldībām, pašvaldību apvienībām un valsts dibinātajām profesionālās izglītības iestādēm, kurām piešķirts profesionālās izglītības kompetences centra statuss.

Darba drošības uzlabošanai, jo īpaši – bīstamo nozaru uzņēmumos - , no Eiropas Sociālā fonda (ESF) paredzēti vairāk nekā 10,7 miljoni eiro. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu Valsts darba inspekcijai (VDI) sagatavot un iesniegt projekta iesniegumu ESF finansējuma saņemšanai, informē CFLA.

VDI, īstenojot ESF līdzfinansēto projektu, nodrošinās pasākumus darba drošības uzlabošanai. Līdzfinansējums paredzēts dažādu ar darba drošību saistītu pasākumu īstenošanai, piemēram, darba attiecību un darba aizsardzības tiesiskā regulējuma pilnveidei un praktiskās ieviešanas uzraudzības pasākumu īstenošanai, bīstamo nozaru uzņēmumu atbalstam, sniedzot konsultācijas un izstrādājot darba vides risku novērtēšanas moduļus un mācību metodiskos materiālus specializēto darba aizsardzības apmācību programmām, kā arī VDI profesionālo spēju pilnveidošanai un sabiedrības izglītošanai darba drošības jomā.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumus pašvaldībām sagatavot un iesniegt projektu iesniegumus Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu atlases pirmās kārtas atlases ietvaros, lai īstenotu pasākumus vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei.

Paredzēts, ka ESF līdzfinansēto projektu ietvaros Latvijas pašvaldības izstrādās vietējo veselības veicināšanas un slimību profilakses plānu, kā arī īstenos dažādus slimību profilakses un vispārējos sabiedrības veselības veicināšanas pasākumus. Tāpat iespējams plānot nacionāla mēroga veselības veicināšanas pasākumus mērķa grupām un vietējai sabiedrībai, sabiedrības veselības pētījumus un nodrošināt veselības veicināšanas un slimību profilakses uzraudzību.

Šīs ESF programmas mērķis ir uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem visiem Latvijas iedzīvotājiem, jo īpaši teritoriālās, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, īstenojot vietēja mēroga pasākumus.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

ASV ražo idejas, indieši tās realizē līdz galam; Latvijas IT nozare no amerikāņiem var mācīties pašpārliecību, bet no indiešiem – ambīcijas strādāt ar lieliem projektiem.

ASV un Indija informācijas tehnoloģiju (IT) jomā ir lielvalstis, un atšķirībā no Latvijas tām nav problēmu uzņēmumos vienlaicīgi nodarbināt tūkstošiem IT speciālistu. Katrai valstij ir savas stiprās un vājās puses. Iepriekš (DB, 19.08.2013.) tika apskatītas iespējas, ko Latvijas IT nozare var mācīties no igauņiem un leišiem, bet šobrīd pievērsīsimes Indijai un ASV. No amerikāņiem Latvijas IT nozare varētu mācīties pašpārliecību – spēju aizstāvēt savu ideju. No indiešiem varam mācīties ambīcijas strādāt ar lieliem projektiem. Vēl varam no indiešiem mācīties to, kā valsts mērogā attīstīt jaunus eksporta tirgus – Indijā IT ir viena no svarīgākajām eksporta nozarēm, DB norāda Lattelecom sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Līga Bite.

Par SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" padomes priekšsēdētāju kļuvis būvkompānijas "RBSSKALS" vadītājs Māris Saukāns, liecina "Firmas.lv" informācija.

Saukāns kā "Tirdzniecības nama "Kurši"" padomes priekšsēdētājs reģistrēts 16.aprīlī.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, uzņēmums bez padomes priekšsēdētāja dzīvojis vairāk nekā trīs mēnešus - iepriekšējais padomes priekšsēdētājs Agris Grīnbergs šī amata pienākumus pildīja līdz 5.janvārim.

Aģentūrai LETA neizdevās saņemt "Tirdzniecības nama "Kurši"" komentāru par padomes priekšsēdētāja nomaiņas iemesliem.

Jau vēstīts, ka "Tirdzniecības nams "Kurši"" reģistrēta 2000.gada maijā, un tās pamatkapitāls ir 712 800 eiro. "Tirdzniecības nams "Kurši"" pilnībā pieder uzņēmumam SIA "Augstceltne", kura lielākais īpašnieks ir Juris Kursītis, kuram pieder 98% kompānijas kapitāldaļu. Vēl 2% pieder Arnim Zīvertam. Kursītis ir arī vienīgais patiesais labuma guvējs "Tirdzniecības namā "Kurši"".

Turpmāko piecu gadu laikā Izglītības un zinātnes ministrija investēs Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu jaunu spēcīgu un starptautiski konkurētspējīgu studiju programmu izveidē Latvijas augstskolās, informē ministrija.

Tādējādi ikvienam studentam visos studiju līmeņos tiks nodrošināta kvalitatīva, ar zinātni un pētniecību sasaistīta izglītība, kas spēj dot zināšanas augstas pievienotās vērtības radīšanai, nodrošinot valsts ekonomikas izaugsmi un sabiedrības labklājību.

Kopumā šim mērķim projektā būs pieejami vairāk nekā 10 milj. eiro, no kuriem 8,6 milj. eiro ir ESF un 1,5 milj. eiro - valsts budžeta līdzfinansējums. Projektā varēs iesaistīties gan valsts, gan privātās augstākās izglītības iestādes, tajā skaitā arī koledžas. Projektus paredzēts uzsākt 2018.gada otrajā pusgadā. Programmas nosacījumi ietver prasību augstskolām pārskatīt esošo programmu saturu, slēgt novecojušās un dublējošās un uz to bāzes veidot jaunas izcilas studiju programmas.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu Labklājības ministrijai pieteikties Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējuma saņemšanai, lai īstenotu projektu par profesionāla sociālā darba pilnveidošanu pašvaldībās, informē CFLA sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Luste.

Tā mērķis ir paaugstināt pašvaldību sociālo dienestu darba efektivitāti un pašvaldībās nodarbināto sociālā darba speciālistu profesionalitāti.

Lai nodrošinātu kvalitatīvus sociālos pakalpojumus iedzīvotājiem, Labklājības ministrija sadarbībā ar pašvaldībām īstenos ESF līdzfinansētus pasākumus – apmācības un supervīziju pašvaldību sociālo pakalpojumu sniedzēju speciālistiem.

Paredzēts, ka līdz 2023. gada nogalei 2000 sociālā darba speciālisti būs piedalījušies supervīzijās un pilnveidojuši savu profesionālo kompetenci, vēl ik gadu profesionālo kompetenci pilnveidos 1400 sociālie darbinieki. Tāpat pasākuma ietvaros paredzēta pašvaldību sociālo dienestu vadības kvalitātes modeļa izstrāde un ar sociālo darbu saistītu pilotprojektu īstenošana.

Lai nodrošinātu speciālistu piesaisti Latvijas tautsaimniecības attīstībā nozīmīgās un attiecīgajai jomai nepieciešamajās profesijās, kā arī novērstu speciālistu noplūdi no mazāk apmaksātajiem amatiem, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir sagatavojusi valsts un pašvaldību institūcijās nodarbināto speciālistu sarakstu un skaitu, kuriem šogad uzsāks dzēst valsts galvoto studiju un studējošo kredītu.

Kopumā tiks dzēsti 406 studiju un 200 studējošo kredīti, paredz IZM izstrādātie un valdības apstiprinātie rīkojumi.

Šogad valsts galvoto studiju kredītu dzēšanu plānots sākt 98 izglītības jomā nodarbinātiem speciālistiem, 23 augstākajās izglītības iestādēs un zinātniskajos institūtos strādājošajiem speciālistiem, 50 sociālā darba veicējiem, 31 kultūras jomā nodarbinātam speciālistam, 24 veselības aprūpes speciālistiem un 165 valsts pārvaldē nodarbinātajam speciālistam. Kredīta dzēšanas uzsākšana plānota arī 15 speciālistiem, kuri izglītību ieguvuši ārvalstīs.

Savukārt valsts galvotā studējošā kredīta dzēšanu paredzēta 36 izglītības jomas speciālistiem, 34 augstāko izglītības iestāžu un zinātnisko institūtu speciālistiem, 5 sociālajā jomā strādājošajiem darbiniekiem, 20 kultūras jomā nodarbinātajiem speciālistiem, 18 veselības aprūpes speciālistiem un 81 valsts pārvaldē nodarbinātajam speciālistam, kā arī 6 ārvalstīs izglītību ieguvušajiem speciālistiem.

2030. gadā trešā daļa vai pat puse no pašreizējām profesijām izzudīs; galvenais virzītājspēks darba tirgū būs mūžizglītība

Savulaik tik populārais sauklis «Mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties!» lieliski atspoguļo mūžizglītības būtību. Lai arī pats apzīmējums mūžizglītība personāla vadītājiem šķiet pārāk akadēmisks, par piemērotāku viņi atzīst mūžizglītošanos, kas vairāk atbilstu starptautiskajam terminam life long learning un ietvertu ne tikai izglītību, bet arī praktiskās mācības, ko šobrīd mēdz dēvēt par darba vidē balstītām apmācībām. Mūžizglītības pasākumus nodarbinātām personām Latvijā pēdējos 3,5 gadus īstenoja arī Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA). 2014. gada nogalē pabeigts ESF finansēts projekts 10,2 miljonu eiro apjomā, kurā profesionāli pilnveidojās gandrīz 28 tūkstoši cilvēku no visiem valsts reģioniem.

No SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" padomes atcelts tās priekšsēdētājs - būvkompānijas "RBSSKALS" vadītājs Māris Saukāns, liecina informācija "Firmas.lv".

Saukāns "Tirdzniecības nams "Kurši"" padomes priekšsēdētāja amatā atradās nedaudz vairāk kā četrus mēnešus - no šā gada 16.aprīļa līdz 30.augustam.

Darbu uzņēmuma padomē turpina Gundars Jermacāns un Andris Kursītis.

"Tirdzniecības nams "Kurši"" reģistrēts 2000.gada maijā, un tās pamatkapitāls ir 712 800 eiro. "Tirdzniecības nams "Kurši"" pilnībā pieder uzņēmumam SIA "Augstceltne", kura lielākais īpašnieks ir Juris Kursītis, kuram pieder 98% kompānijas kapitāldaļu. Vēl 2% pieder Arnim Zīvertam. Kursītis ir arī vienīgais patiesais labuma guvējs "Tirdzniecības namā "Kurši"".

2020.gadā "Tirdzniecības nams "Kurši"" pagājušajā gadā strādāja ar 95,286 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,3% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās par 94,5% un bija 3,904 miljoni eiro.

Būvmateriālu tirgotājs SIA «Tirdzniecības nams Kurši» 2017.gadā strādājis ar apgrozījumu 72,198 miljonu eiro apmērā, kas bija par 12,2% jeb 7,825 miljoniem eiro vairāk nekā 2016.gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma pārskata gada peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 1,344 miljoni eiro, kas bija trīs reizes lielāka nekā gadu iepriekš.

SIA «Tirdzniecības nams »Kurši«» apgrozījums pērn palielinājies straujāk, nekā kopējais būvmateriālu mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības nozares pieaugums, kas pērn, salīdzinot ar 2016.gadu, pieauga par 11%, uzņēmums norāda gada pārskatā. Tādēļ uzņēmums 2017.gada finanšu rezultātus vērtē kā pozitīvus, un atzīmē, ka tam izdevies to sasniegt ar aktīvu un mērķtiecīgu darbību, neskatoties uz spēcīgo konkurenci nozarē.

Uzņēmuma peļņu izdevies palielināt, pieaugot apgrozījumam, kā arī pilnvērtīgāk izmantojot uzņēmuma rīcībā esošās kapacitātes.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu Valsts izglītības satura centram (VISC) sagatavot un iesniegt projektu Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansējuma izmantošanai, lai nodrošinātu izglītības pakalpojumu daudzveidību, uzlabojot izglītojamo kompetences un mācību sasniegumus, informē CFLA.

Projektam no ESF līdz 2018. gada 31. decembrim paredzēti vairāk nekā 27 miljoni eiro.

Programma paredz īstenot dažādus pasākumus, aptverot pedagogu profesionālās kompetences pilnveidošanu, nodrošinot nepieciešamos speciālistus un ieviešot jaunas mācību formas ar individuālu pieeju mācību satura apguvē un ārpusstundu pasākumu veidā.

Plānots, ka projekta ietvaros izveido vienotu izglītojamo individuālo kompetenču attīstības atbalsta pasākumu sistēmu. Sākotnēji paredzēts izstrādāt ieteikumus pašvaldībām un izglītot pašvaldību darbiniekus, sniegt metodoloģisko atbalstu, uzraudzīt pašvaldību plānu ieviešanu. Tāpat programmas nosacījumos iecerēts finansēt informācijas uzkrāšanas risinājumu uzkrāšanu, izveidot interešu izglītības programmu datu krātuvi un nodrošināt tiešsaistes resursu izglītojamo uzskaitei un pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu Sabiedrības integrācijas fondam sagatavot un iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējuma saņemšanai, lai īstenotu pasākumus diskriminācijas riskiem pakļauto iedzīvotāju integrācijai sabiedrībā un darba tirgū.

Šim mērķim no ESF paredzēti vairāk nekā 5,7 miljoni eiro, informē CFLA.

Pasākuma mērķis ir mazināt nodarbinātības un pilnvērtīgas sociālekonomiskas iekļaušanas šķēršļus sociālās atstumtības un diskriminācijas riskiem pakļautajiem iedzīvotājiem, piemēram, pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, no vardarbības cietušas personām, cilvēkiem, kuri pakļauti diskriminācijas riskam vecuma, etniskās piederības, invaliditātes vai zema izglītības līmeņa dēļ, kā arī patvēruma meklētājiem un bēgļiem.

Projekta īstenošanas laikā līdz 2022. gada nogalei atbalstu plānots sniegt 3100 nelabvēlīgā situācijā esošiem iedzīvotājiem. Paredzēts, ka 1800 no atbalstu saņēmušajiem sāks darba meklējumus, iesaistīsies izglītības paaugstināšanā vai kvalifikācijas ieguvē un nodarbinātībā.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu Labklājības ministrijai iesniegt pieteikumu Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējuma saņemšanai, lai īstenotu projektu par nabadzības un sociālās atstumtības situācijas pārraudzības sistēmas izveidi, iekļaujoša darba tirgus rīcībpolitikas un personu ar invaliditāti atbalsta sistēmas pilnveidošanu, kā arī metodoloģiski pamatotu un sociālekonomiskajai situācijai atbilstošu iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza noteikšanu.

Kā informē CFLA, paredzēts, ka ar ESF līdzfinansējumu tiks veikts ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējums, zinātniskais pētījums par sociālās atstumtības riskam pakļauto bezdarbnieku iespējām iekļauties darba tirgū un pētījums par starptautisko praksi personu ar invaliditāti atbalsta sistēmu jomā. Tāpat projekta ietvaros paredzēts izstrādāt jaunu metodoloģiju iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza noteikšanai un to aprobēt, īstenojot izmēģinājumprojektus.

Projekta īstenošanas gaitā līdz 2022. gada nogalei paredzēts veikt 10 iekļaujoša darba tirgus un nabadzības risku pētījumus.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu Jaunatnes starptautisko programmu aģentūrai iesniegt pieteikumu Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējuma saņemšanai, lai īstenotu projektu jauniešu nodarbinātības un izglītības veicināšanai, informē CFLA.

Paredzēts, ka ar ESF līdzfinansējumu tiks attīstītas 15 līdz 29 gadus vecu jauniešu prasmes un veicināta viņu iesaiste izglītībā, tai skaitā aroda apguvē pie amata meistara,Nodarbinātības valsts aģentūras vai Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenotajos Jauniešu garantijas projektu pasākumos vai Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajos aktīvajos nodarbinātības vai preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos, kā arī nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā.

Projekta laikā līdz 2018. gada nogalei ar ESF līdzfinansējumu paredzēts sniegt atbalstu 5262 jauniešiem, kuri nemācās, nestrādā, neapgūst arodu un nav reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieki.

Sākot ar 2014. gadu, Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF), Kohēzijas fonda (KF) projektus administrēs viena aģentūra - Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, kas uzkrājusi ilggadēju un daudzveidīgu pieredzi darbā ar ES fondu projektiem dažādās nozarēs.

To paredz trešdien Ministru kabinetā izskatītā Finanšu ministrijas sagatavotā koncepcija par ERAF, ESF, KF, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) ieviešanu 2014.-2020. gadā Latvijā.

Atbildību par plānošanas dokumentos noteikto ES fondu atbalsta mērķu sasniegšanas nosacījumu izstrādi, sagaidāmo rezultātu definēšanu un projektu vērtēšanas kritērijiem, līdzīgi kā līdz šim, uzticēs atbildīgajām nozaru ministrijām, kuru galīgais saraksts būs zināms pēc plānošanas dokumentu saskaņošanas. Esošajā plānošanas periodā šīs funkcijas veic septiņu nozaru ministrijas un Valsts Kanceleja. Vadošās iestādes un Revīzijas iestādes funkcijas nemainīgi veiks Finanšu ministrija.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi ierobežotu atlasi Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektam par ilgstoši bez darba esošo iedzīvotāju iekļaušanos sabiedrībā un iekārtošanos piemērotā pastāvīgā darbā vai apmācībā, mazinot sociālās atstumtības riskus, informē CFLA.

Plānots, ka Nodarbinātības valsts aģentūra ar ESF līdzfinansējumu īstenos projektu, kura ietvaros tiks veicināta nodarbinātība bezdarbniekiem, kas nav strādājuši vismaz gadu, tai skaitā cilvēkiem ar invaliditāti un prognozējamu invaliditāti, tāpat paredzēti pasākumi bezdarbniekiem ar alkohola, narkotisko un psihotropo vielu atkarību.

Plānots, ka ilgstoši bez darba esošajiem tiks piedāvātas individuālas speciālistu konsultācijas un grupu konsultācijas, kas veicina personas pašapziņas paaugstināšanos un motivāciju integrēties darba tirgū, veselības pārbaudes un konsultācijas pie arodslimību ārsta, ārstu speciālistu apskates, laboratoriskie un funkcionālie izmeklējumi. Bezdarbniekiem, kuri nav strādājuši vismaz gadu, piedāvās motivācijas programmu darba meklēšanai un mentora pakalpojumus. Cilvēki ar invaliditāti vai prognozējamu invaliditāti varēs saņemt profesionālās piemērotības noteikšanas pakalpojumu.