Jaunākais izdevums

Informāciju tehnoloģiju (IT) izstrādes un informāciju pakalpojumu sniedzēja SIA «Lursoft IT» pērn strādāja ar 1,592 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,3% mazāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 21,7% līdz 204 887 eiro, liecina «Firmas.lv» informācija.

Vadības ziņojumā minēts, ka pārskata gadā kompānija izstrādāja vienotu tiesu ekspertu reģistra programmatūras risinājumu un tā papildinājumus, turpināja sadarbības projektus ar partneriem, vērtējot uzņēmējdarbības vidi, tās tendences un dinamiku, kā arī veicot dažādus pētījumus ar tautsaimniecības attīstību Latvijā.

Nākotnē «Lursoft IT» vadība plāno paplašināt pakalpojumu klāstu, kā arī meklēt jaunus noieta tirgus un sadarbības partnerus. Tostarp kompānija plāno turpināt darbinieku apmācības, lai paaugstinātu klientu apkalpošanas kvalitāti, palielinātu pārdošanas apjomus un uzlabotu projektu pārvaldību. Kompānijas vadība prognozē, ka, ja klientu pirktspēja nemazināsies, «Lursoft IT» 2018.gadā turpinās sekmīgi attīstīties.

Kompānija reģistrēta 1993.gada decembrī, un tās pamatkapitāls ir 7100 eiro.

«Lursoft IT» 50% kapitāla daļu pieder Eināram Ernestsonam, savukārt pa 25% kapitāla daļu pieder Aināram Brūvelim un Verneram Hilam.

2016.gadā «Lursoft IT» strādāja ar 1,646 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 15,8% mazāk nekā 2015.gadā, bet peļņa saruka par 15,4% un bija 168 344 eiro.

«Lursoft IT» pamatdarbība ir datu apstrādes pakalpojumi un programmēšana, programmatūras izstrāde, apkalpošana, konsultēšana un uzturēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Personas datu aizsardzības prasību ieviešanas pasākumi turpinās

Andis Ozoliņš, Primus Derling zvērināts advokāts; Linards Birznieks, Primus Derling jurists, sertificēts datu speciālists, 05.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanas uzsākšanas jau ir pagājis krietns laika sprīdis, un vairums uzņēmumu šobrīd ir vairāk vai mazāk pārkārtojuši personas datu apstrādi atbilstoši jaunajām prasībām. Tomēr regulas prasību ieviešanas pasākumi vēl nav galā.

Nacionālais regulējums

Pagājušā gada nogalē Datu valsts inspekcija pieņēma personas datu apstrādes darbību veidu sarakstu, attiecībā uz kuriem Latvijā jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību (ietekmes novērtējums jeb NIDA). Šāda saraksta pieņemšanu katras dalībvalsts līmenī paredz Vispārīgās datu aizsardzības regula. Eiropas Savienības dalībvalstu personas datu uzraudzības iestādes ir bijušas visai aktīvas, kopumā sākotnēji piedāvājot vairāk nekā 260 personas datu apstrādes veidus, kuru gadījumā būtu jāveic ietekmes novērtējums.

Datu valsts inspekcijas apstiprinātājā sarakstā ietverti 13 dažādi apstrādes darbību veidi, kuru gadījumā datu pārziņiem, kas darbojas Latvijā, ir pienākums veikt ietekmes novērtējumu. Datu valsts inspekcijas sarakstā ir norādīti arī 9 personas datu apstrādes risku paaugstinoši kritēriji, kas jāņem vērā, lemjot par to, vai jāveic ietekmes novērtējums. Atsevišķos Datu valsts inspekcijas sarakstā norādītajos gadījumos ietekmes novērtējums ir jāveic tikai tad, ja sarakstā minētā personas datu apstrāde notiek vienlaikus pastāvot kādam no sarakstā norādītajiem risku paaugstinošajiem kritērijiem. Ilustrācijai var minēt, ka datu subjektu «sistemātiska uzraudzība» ir viens no risku paaugstinošajiem kritērijiem. Tas var ietvert visdažādākās situācijas. Sistemātiska uzraudzība var būt gan tīmeklī iegūtu personas datu apstrāde, gan publiski pieejamas zonas nepārtraukta video novērošana, no kuras grūti vai neiespējami izvairīties, piemēram, ja bez nonākšanas kameras redzes lokā nav iespējams iekļūt kādā publiski pieejamā ēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā (ES), arī Latvijā, stāsies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Turpmāk – par Latvijas gatavību regulas ieviešanai, tās ietekmi uz uzņēmējdarbību un to, kā uzņēmumiem sagatavoties 25. maijam.

Cik gatava Latvija ir regulas ieviešanai no likumdošanas viedokļa?

Aigars Klaucāns, Datu valsts inspekcijas (DVI) Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas juriskonsults: Šobrīd aktīvi izstrādājam nacionālo normatīvo aktu, to dara Tieslietu ministrija, kas nodarbojas ar politikas veidošanu datu aizsardzības jomā. Saeimā jau ir nonācis likumprojekts – Personas datu apstrādes likums, kas aizstās šobrīd spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Arī DVI, manuprāt, ir pietiekami gatava jaunajai situācijai, arī tādēļ, ka attiecībā uz tiesiskajiem pamatprincipiem nav nekādu būtisku izmaiņu, tie paliek būtībā nemainīgi. Protams, ir arī izaicinājumi, ietekmes novērtējums, rīcības kodekss, sertifikācija, ar to visu vēl notiek darbs, tomēr mēs nešaubāmies, ka 25. maijā DVI būs gatava. Ievērojot Personas datu apstrādes likumprojekta anotācijā norādīto informāciju, iespējams, 2019. gadā par 15 amata vietām tiks palielināts DVI darbinieku skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lursoft: Visbiežāk norēķinus kavē mazumtirdzniecības, ēdināšanas un būvniecības uzņēmumi

LETA, 13.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot, kuru nozaru uzņēmumi visbiežāk ierindojas starp parādniekiem, līderos izvirzījušās mazumtirdzniecība, vairumtirdzniecība, ēdināšana un būvniecība, liecina SIA «Lursoft» veiktais pētījums.

«Lursoft» pētījums arī apgāž pieņēmumu, ka visbiežāk maksājumu disciplīnas problēmas ir jauniem uzņēmumiem, kuri vēl nav nostabilizējuši savu darbību un korekti izplānojuši savu finanšu plūsmu.

Apkopotie dati atklāj, ka visbiežāk norēķinu savlaicīgu apmaksu kavē uzņēmumi, kuri sasnieguši deviņu gadu vecumu, savukārt vecumā līdz trīs gadiem ir 8,77% no visiem parādniekiem un tiem reģistrēti 9,44% no visiem kavēto maksājumu datu bāzē fiksētajiem parādiem. Tas visticamāk izskaidrojams ar faktu, ka sadarbības partneri ar jaunreģistrētajiem uzņēmumiem biežāk izvēlas sadarboties, par piegādātajām precēm un pakalpojumiem lūdzot norēķināties ar priekšapmaksu, norāda «Lursoft».

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Datu aizsardzības regulas izaicinājums blokķēdei

KPMG Zvērinātu advokātu biroja vecākā juriste, sertificēta datu aizsardzības speciāliste Sanita Pētersone, 19.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulu tajā noteiktās personas datu aizsardzības prasības ir tehnoloģiski neitrālas. Līdz ar to Regula vispārīgi nedz aizliedz, nedz atļauj blokķēžu tehnoloģijas izmantošanu, tāpat kā regula nedz atļauj, nedz aizliedz, piemēram, sociālo tīklu, mobilo aplikāciju, videonovērošanas sistēmu izmantošanu.

Viens no iemesliem kādēļ tika izstrādāta un pieņemta šī Vispārīgās datu aizsardzības regula, bija fakts, ka līdz regulai pastāvošais datu aizsardzības regulējums nebija atbilstošs un piemērots straujajai tehnoloģiju attīstībai un globalizācijai. Līdz ar to bija nepieciešams jauns regulējums, kurš ļautu gan izmatot jaunās tehnoloģiskās iespējas, gan to ietvaros nodrošināt datu aizsardzības prasības. Praktiski vērtējot, vai un kā nodrošināt blokķēžu atbilstību regulai, jāsecina, ka pastāv vairāki izaicinājumi un vienmēr ir jāapsver vismaz šādi ar privātuma aizsardzību un regulas ievērošanu saistītie aspekti:

Vai notiks personas datu apstrāde?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Jaunā Eiropas Savienības datu aizsardzības regula - kas jāzina parastam cilvēkam?

Dienas Bizness, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan sods par jaunās regulas neievērošu fiziskām personām nedraud, tomēr katra spēkos ir rīkoties, lai pasargātu savus personas datus un kontrolētu, kam tie tiek nodoti, stāsta zvērinātu advokātu biroja Sorainen advokāts un partneris Agris Repšs.

Trešdien, 28.martā, Saeimas Juridiskā komisija 1. lasījumam virzīja Personas datu apstrādes likuma projektu, kas precizēs jaunās Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) piemērošanu Latvijā. To ir vērts zināt, kā uzņēmējiem, tā iedzīvotājiem.

«Mēs ikdienā nepievēršam uzmanību, ka mums prasa nodot personas datus, kad aizpildām pieteikumus mobilā telefona lietotnēm, sociālo tīklu profiliem vai kādu pakalpojumu saņemšanai. Taču faktiski uzņēmumi bieži vāc un apstrādā personas datus dažādām vajadzībām, piemēram, tos izmanto, lai piedāvātu labāku pakalpojumu, veidotu efektīvākas mārketinga kampaņas, kā arī ir gadījumi, kad, pārdodot datus, tiek gūti papildu ienākumi. Tāpēc mūsu datu aizsardzība visupirms, ir mūsu pašu rokās» skaidro Repšs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Lielākās problēmas ar klientu datiem ir maziem un vidējiem uzņēmumiem

Zane Atlāce - Bistere, 19.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumos šobrīd trūkst izpratnes par Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) saistošajiem noteikumiem un sekām, kas var iestāties tās neievērošanas gadījumā, liecina pētījumu centrs SKDS, datu aizsardzības biroja Protectum un Datu valsts inspekcijas pētījums.

Pētījumā, kas tika noslēgts 2019. gada janvārī, aptaujājot 750 dažāda lieluma uzņēmumu vadītājus, ir atklājies, ka 56,3% Latvijas uzņēmumu nav pilnvērtīgi ieviesuši GDPR prasības, kas nosaka juridisko un privātpersonu datu uzglabāšanas, nodošanas un arhivēšanas principus.

Kā norāda datu aizsardzības biroja Protectum valdes priekšsēdētājs Zigmunds Vīķis, tad šobrīd uzņēmēji paši sevi pakļauj riskam saņemt ievērojamus sodus, ieviešot nekorektas datu apstrādes procedūras.

Lielākajam riskam ir pakļauti vidēji vai mazi uzņēmumi, kuros datu apstrādei tiek pievērsta virspusēja uzmanība un procedūras netiek ieviestas pēc būtības, un pienācīgi izvērtējot biznesa riskus

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijā reģistrēti 10 660 jauni uzņēmumi, bet likvidēti – 20 746. Salīdzinot ar gadu iepriekš, jaunreģistrēto uzņēmumu skaits gada laikā pieaudzis par 4,41%, bet likvidēto uzņēmumu skaits – par 25,89%, liecina Lursoft sniegtā informācija.

Atšķirībā no iepriekšējiem sešiem gadiem, kad jaunreģistrēto uzņēmumu skaits samazinājās, pērn jauno uzņēmumu skaits, salīdzinot ar 2017.gadu, pat nedaudz palielinājies.

No visām fiziskajām personām, kuras 2018.gadā reģistrējušas jaunu uzņēmumu, teju puse jeb 49,05% personas par uzņēmumu dalībniekiem kļuvušas pirmo reizi. Tajā pašā laikā pērn bijuši arī vairāki gadījumi, kad uzņēmēji izveido vēl kādu uzņēmumu. Piemēram, uzņēmējs Edgars Ruģelis 2018.gadā reģistrējis 8 jaunas kompānijas, no šiem uzņēmumiem sešiem kā pamatdarbība norādīta restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi. Pēc Lursoft datiem, E. Ruģelis patlaban reģistrēts kā dalībnieks 29 uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Cik apgroza, nopelna un nodokļos samaksā ēdināšanas nozares līderi?

Zane Atlāce - Bistere, 23.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdināšanas nozares uzņēmumu kopējais apgrozījums 2017.gadā sasniedzis jau 478,47 milj. eiro, pētījumā par ēdināšanas uzņēmumu darbību pēdējo trīs gadu laikā secinājis Lursoft.

Ēdināšanas nozare pēdējā laikā nonākusi krustugunīs, sākot ar policijas kratīšanām restorānu tīklā Vairāk saules, beidzot ar Latvijas Restorānu biedrības pausto, ka Latvijas restorāniem izkļūt no pelēkās zonas liedz nesamērīgi augstais nodokļu slogs, tāpēc godīga restorānu biznesa pastāvēšana ir nopietni apdraudēta. Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis pat paudis presē viedokli, ka pilnībā veicot visu nodokļu un ar restorānu uzturēšanu saistīto izdevumu samaksu, nozares uzņēmumi cieš milzīgus zaudējumus un nopietni apsver sava biznesa slēgšanu vai pārcelšanu uz citu valsti.

To, vai ēdināšanas nozares uzņēmumi patiesi strādā ar zaudējumiem un kāds ir to nodokļu pienesums, pētījumā centies noskaidrot Lursoft, apkopojot datus par nozares uzņēmumu darbību pēdējo trīs gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Visaugstākais nodokļu parādnieku īpatsvars - mēbeļu ražošanā un sabiedriskajā ēdināšanā

Monta Glumane, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mūsu brīvība kļūst par mūsu vājību?

Ivo Krievs, Latvijas sertificēto personas datu aizsardzības speciālistu asociācijas valdes loceklis, 06.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs dzīvojam interesantā un mazliet dīvainā laikmetā. No vienas puses mēs datus metam pakaļ jebkuram, kurš mums tos pat nelūdz, lai kļūtu populāri un «uzlabotu» savu ikdienu, bet no otras puses arvien vairāk šausmināmies, ka brīva datu plūsma ietekmē mūsu iedomāto privātumu.

Diemžēl nekas nav melns vai balts un arī datu apstrāde pati par sevi nav nedz laba, nedz slikta, bet tas ir efektīvs «ierocis» kādas sabiedrības daļas rokās. Un to var pavērst vai nu par labu sabiedrībai, vai arī pret sabiedrību.

Lielo datu laikmets

Arvien vairāk mēs iegūstam elektroniskās ierīces, kas spēj radīt impulsus un mūsu dzīvi pārveidot vieniniekos un nullītēs, piemēram, gudri pulksteņi, kas saglabā mūsu asinsspiediena un pulsa izmaiņu dinamiku; viedie tālruņi, kuri piefiksē katru mūsu soli GPS koordinātēs, katru mūsu elpas dziļumu miega stadijas noteikšanā, katru mūsu nosūtīto vēstuli jebkurā no programmām, katru mūsu nopūtu par to, ka gribētos aizbraukt atvaļinājumā uz Tibetu; putekļusūcēji «Robīši», kuri piefiksē telpu izkārtojumu; televizori ar kamerām, kuri vēro arī mūs un telpu izkārtojumus, kuri piefiksē, ko mēs skatāmies; attālināti vadāmas apkures sistēmas, kuras piefiksē, cikos mums vajag siltāku un vēsāku telpu; ledusskapji, kuri kontrolē ledusskapja saturu, kā arī uzskaita mūsu iecienītākos ēdienus un dzērienus; tenisa raketes, kuras fiksē cik stipri un pareizi mēs sitam pa bumiņu un kurās dienās to darām; mājas videonovērošanas sistēmas, kuras atpazīst kaimiņu un piefiksē, kad tas pārvietojas gar mūsu māju; navigācijas sistēma, kura piefiksē, cikos mēs braucam uz māju un cikos uz darbu, kā arī zina, ka katru otro nedēļu ceturtdienās mēs braucam uz sporta nodarbību un, piemēram, meklētāju programmatūras, kuras atceras, ka esam meklējuši grūtniecības testus, zāles depresijas ārstēšanai vai kā kļūt par veģetārieti (..). Uzskaitījums nav pat pusē. Parasti mums jau pietiek ieskatīties sociālo tīklu kontā, lai izdarītu savus secinājumus par to – vai jaunais kolēģis ir labs cilvēks, vai nē. Tad iedomājaties, ko par mums var noskaidrot kāds, kurš kontrolē visu augstāk minēto datu kopu. Turklāt lielos datus nav iespējams pat apmānīt, jo tie nepēta mūsu domas, bet gan mūsu darbības, kuras ilgākā periodā mēs pat gribot noslēpt nespēsim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Biežākie «grēki» datu aizsardzības regulas ievērošanā Latvijā

Jānis Vēvers, 26.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā jau ir piemēroti pirmie sodi par Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) pārkāpumiem

Austrijā uzņēmums sodīts ar 4800 eiro sodu par nepamatotu videonovērošanu, bet Portugālē ar 400 tūkst. eiro sodu tika sodīta vietējā slimnīca par pacientu datu nedrošu glabāšanu. Savukārt Latvijā, kopš GDPR stāšanās spēkā, Latvijas Datu valsts inspekcija (DVI) trīs mēnešos saņēmusi 880 sūdzības par pretlikumīgām darbībām ar fizisko personu datiem. Lattelecom GDPR eksperti, kas ikdienā palīdz arī citiem uzņēmumiem apzināt savu atbilstību regulai, apkopojuši biežāk sastopamos pārkāpumus.

Viena no acīmredzamajām lietām, ko var pamanīt jebkurš interneta lietotājs, ir datu subjekta neinformēšana par datu apstrādes nolūku mājaslapās – trūkst apstrādes juridiskā pamata un bieži vien netiek norādīts, kurš par to ir atbildīgs. Piemēram, ja mājaslapā nav pieejama sīkdatņu politika, tad tas jau ir pārkāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā likvidēts nepilns 21 tūkstotis uzņēmumu, tā sasniedzot visu laiku antirekordu, taču šis gads rekordu gāzīs – gada pirmajos septiņos mēnešos likvidēti jau vairāk nekā 18 tūkstoši uzņēmumu. No tiem vairākums jeb 94,9%, ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, liecina Lursoft dati.

Lursoft izpētījis, cik ilgs bijis šogad likvidēto uzņēmumu mūžs, cik bieži tiem pirms likvidācijas jau bija apturēta saimnieciskā darbība, un cik daudzos gadījumos likvidētā uzņēmuma īpašniekam pieder daļas arī citās kapitālsabiedrībās.

9 fakti 2019. gada pirmajos 7 mēnešos likvidētajiem uzņēmumiem:

2019.gada 7 mēnešos likvidēts 18 351 uzņēmums; 10,3% likvidēto uzņēmumu bija iecelts likvidators;

70,6% uzņēmumu pirms likvidācijas bija reģistrēti nodrošinājumi;

63,2% pirms likvidācijas bija apturēta saimnieciskā darbība;

34,1% uzņēmumu likvidācijas brīdī bija nodokļu parāds;

6% no likvidētajiem uzņēmumiem iesnieguši pārskatus par 2018.gadu;

50,5% no visiem šogad likvidētajiem uzņēmumiem, kuri iesnieguši 2018.gada pārskatus, norādījuši, ka to apgrozījums pērn bijis 0 eiro;

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Radīts inovatīvs personas datu apstrādes reģistrs

Zane Atlāce - Bistere, 26.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nolūkā atvieglot personas datu apstrādi vispārīgās datu aizsardzības regulas kontekstā, IT tehnoloģiju uzņēmums Squalio radījis personas datu apstrādes reģistru Wisery, informē uzņēmumā.

Wisery ir pirmais no produktu grupas, kuru izstrādei 2017.gada maijā saņemts bankas Citadele finansējums astoņu miljonu eiro apmērā ar Altum garantiju trīs miljoni eiro, teic Squalio valdes loceklis Sandis Kolomenskis.

Ērtā, intuitīvi lietojamā un pārskatāmā programma balstās uz informācijas apstrādes procesa pamatelementiem: personas datu avotiem, datu apstrādes procesiem un to glabāšanu.

«Strādājot ar tādiem pasaules līmeņa tehnoloģiju zīmoliem kā Microsoft, Google u.c., esam sapratuši, ka varam piedāvāt savu kompetenci un pirmie izstrādāt unikālu pieeju datu apstrādes reģistra veidošanā,» skaidro S.Kolomenskis.

Konsultējot klientus par GDPR prasību ieviešanu, secināts, ka uzņēmējiem pietrūkst vienkārša un ērti lietojama, taču ļoti svarīga rīka – datu apstrādes reģistra. Tehnoloģiju pārzinātājs atzīst, ka ar ļoti līdzīgām problēmām pēc regulas stāšanās spēkā saskaras visi uzņēmēji, kas strādā Eiropā, tādēļ Wisery veidots kā eksporta produkts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

COVID-19 un personas datu apstrādes tiesiskums Latvijā

Māris Ruķers , Mg.iur., SIA "E-sabiedrības risinājumi" valdes loceklis, personas datu aizsardzības speciālists, 03.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

COVID-19 ir vīruss, kas apdraud cilvēka veselību. Līdz ar to ir pašsaprotami, ka infekcijas izplatības ierobežošana nevar notikt bez cilvēka personas datu apstrādes pat tad, ja cilvēkam vēl nav konstatēta saslimšana.

Šī raksta fokuss ir vērsts uz lakonisku organizāciju tipiskās rīcības vērtējumu un pienākumiem no Vispārīgās datu aizsardzības regulas Nr. 2016/679 (turpmāk – Regula) viedokļa ārkārtas situācijas laikā, un šeit aplūkotie jautājumi nebūt nav vienīgie, kuri vēl nākotnē tiks analizēti.

Infekcijas slimību apkarošana normālā situācijā pamatā balstās uz šādiem soļiem:

a) ārsts pacientam konstatē infekciju un uzsāk ārstēšanu; ārsts par infekciju ziņo speciālai valsts iestādei – Slimību profilakses un kontroles centram (turpmāk – SPKC), kura funkcija ir apzināt pacienta iespējamās kontaktpersonas (piemēram, ģimenes locekļi, darba kolēģi) un ieteikt tām noteiktus aizsardzības pasākumus;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pēc kopējā uzņēmumu skaita un to ekonomiskās varenības līderis ir Rīga, tomēr, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, uzņēmumu skaita līderos ir Durbes un Raunas novadi.

To liecina SIA Lursoft pētījums. Kopējais pašvaldību skaits Latvijā daudzu, tostarp politiķu, skatījumā ir pārāk liels, un tāpēc iespējama kārtējā administratīvi teritoriālā reforma, kā rezultātā pieaugs jaunās – apvienotās – varas ekonomiskās spējas. Taču šīs idejas kritiķi norāda, ka vairāku, ne pārāk turīgu subjektu apvienošanas rezultātā bagāto vairāk nekļūs. Biznesam svarīgākais ir uzņēmējdarbības vide, un SIA Lursoft pētījums uz pašvaldībām, īpaši mazajām, liek paraudzīties no nedaudz citāda skatupunkta. Proti, pretstatā ierastajam, ka priekšplānā teju vienmēr ir Rīga, tās apkaime, kā arī vairākas lielās pilsētas un atsevišķi novadi, SIA Lursoft dati rāda, ka arī tālākos reģionos strādā veiksmīgi uzņēmumi, kuri, neskatoties uz, iespējams, nelielo iedzīvotāju skaitu pašvaldībā, var sekmīgi vairot peļņu un radīt vērā ņemamu apgrozījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmumu kopējais nodokļu parāds tuvojas 600 miljoniem eiro

Zane Atlāce - Bistere, 23.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz šā gada 7. aprīli uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedzis 594,38 miljonus eiro, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju, aprēķinājis "Lursoft".

Pēc tam, kad martā parāda summa, salīdzinot ar februāri, pat nedaudz samazinājusies, aprīlī tā palielinājusies par 7,5%.

Pēc "Lursoft" apkopotās informācijas, nodokļu parāds audzis visās nozarēs, izņemot veselību un sociālo aprūpi, kā arī elektroenerģijas, siltumapgādes un gāzes apgādes nozares.

Straujākais nodokļu parāda pieaugums, salīdzinot ar martu, aprīlī reģistrētas ūdens apgādes; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē. Ja vēl šā gada martā nozare bija uzkrājusi 17,06 miljonus eiro nodokļu parādu, tad aprīlī tā summa palielinājusies līdz 28,16 miljoniem eiro, kas mēneša laikā ir pieaugums par 65,06%.

Otrs straujākais nodokļu parāda pieaugums bijis izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē. Šī nozare bija viena no pirmajām, kura izjuta Covid-19 izraisītās pandēmijas sekas. "Lursoft" dati liecina, ka no visiem uzņēmumiem, kuru darbiniekiem līdz šā gada 20.aprīlim izmaksāti dīkstāves pabalsti, izmitināšanas un ēdināšanas nozarē strādā 598 uzņēmumi jeb teju piektā daļa (18,38%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad janvārī - maijā reģistrēts 3761 jauns uzņēmums, kas ir par 1009 uzņēmumiem jeb 21,2% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, kad tika reģistrēti 4770 jauni uzņēmumi.

To liecina SIA "Lursoft" dati. Interesanti, ka šā gada pirmo piecu mēnešu laikā jauno uzņēmumu skaits ir viszemākais pēdējo 10 gadu laikā. "Iepriekš vidēji dienā tika reģistrēti 35 – 40 jauni uzņēmumi, tad šī gada marta beigās un aprīlī šis rādītājs saruka un ik dienu tika reģistrēts par 10 – 15 uzņēmumiem mazāk," situāciju vērtē SIA "Lursoft" valdes locekle Daiga Kiopa. Viņa gan piemetina, ka šobrīd situācija ir uzlabojusies un jaunu uzņēmumu reģistrēšanas aktivitāte atgriezusies iepriekšējā līmenī. Lai arī koronovīruss daudziem laupījis apetīti reģistrēt jaunus uzņēmumus, tomēr ir arī jaunreģistrēti subjekti ar ievērojamu pamatkapitālu un plāniem izvērsties Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar jauno Eiropas Savienības Vispārīgo datu aizsardzības regulu veikalu tīkls Rimi veicis izmaiņas Mans Rimi lojalitātes programmā un uzsācis vērienīgu kampaņu savu pircēju personas datu atjaunošanai, informē uzņēmumā.

Turpmāk, reģistrējoties programmā, pircējiem vairs nebūs jānorāda savs uzvārds, kā arī vajadzība pēc citiem datiem variēs atkarībā no pircēju vēlmes saņemt dažādas Rimi lojalitātes kartes priekšrocības.

«Līdz ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas tiešas piemērošanas uzsākšanu šā gada 25.maijā Latvijā tiks īstenots tās galvenais mērķis – mazināt ģeogrāfisko robežu radīto birokrātiju fizisko personu datu apstrādes un uzglabāšanas jomā un harmonizēt pielāgojamās tiesību normas un prakses. Turpmāk visiem Eiropas Savienības uzņēmumiem neatkarīgi no to reģistrācijas valsts tiks nodrošināti vienoti datu aizsardzības noteikumi un piemērots vienas pieturas aģentūras princips, izvairoties no nacionālajām atšķirībām likumdošanā un veicinot uzņēmumu vienkāršāku un lētāku darbību Eiropas Savienībā. Savukārt patērētāju ikdienā būtiskas izmaiņas nebūs jūtamas – datu aizsardzības vispārējie principi regulā paliek nemainīgi; tie jau šobrīd ir spēkā un tiek pielietoti praksē,» pauž Datu valsts inspekcijas direktora vietniece Lāsma Dilba.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kreditori ABLV bankas likvidatoru skrūvspīlēs

Zvērināti advokāti Daiga Siliņa un Rihards Niedra, ZAB Davidsons un partneri, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sodu apmērs uzņēmumiem par pārkāpumiem AML jomā pārsniedz jau 400 000 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 31.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumiem, kuri nav spējuši izpildīt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN) prasības, aizvien biežāk tiek piemēroti sodi, informē "Lursoft" pārstāve Indra Urtāne.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta sniegtās informācijas, 2019.gada laikā vien VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvalde veikusi 1013 pārbaudes, un 229 gadījumos pieņemts lēmums par sodu piemērošanu.

Kā rāda apkopotā informācija, no teju 300 uzņēmumiem, kas līdz šim saņēmuši sodus, gandrīz visiem ir piemēroti naudas sodi. To diapazons ir ievērojams - sākot no 50 eiro gadījumā, ja nav veikta klienta darījuma uzraudzība un nav pildīts pienākums ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgu darījumu, beidzot ar 10 tūkst. eiro gadījumos, kad nav veikta padziļināta klientu izpēte, noskaidroti patiesie labuma guvēji un politiski nozīmīgās personas, kā arī uzņēmums nav izpildījis prasību uzrādīt visus pieprasītos dokumentus.Kopējais sodu apmērs, kas piemērots, uzņēmumiem, pārsniedz jau 400 tūkst.eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Juridisko adrešu absolūta rekordiste pēc tajā reģistrēto komersantu skaita ir Vīlandes iela 12-3, Rīgā, kur patlaban reģistrēti 528 uzņēmumi, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Vairākumam no šiem uzņēmumiem norādīts, ka to pamatdarbība saistīta ar citur nekvalificētu individuālu pakalpojumu sniegšanu, tāpat arī populāri šajā adresē ir uzņēmumi, kuri nodarbojas ar tirgus un sabiedriskās domas izpēti.

Šo adresi Rīgas klusajā centrā iecienījuši itāļu uzņēmēji, kuri ir arī daudzo Vīlandes ielā 12-3 reģistrēto uzņēmumu dalībnieki, informē Lursoft.

Ārpus galvaspilsētas izceļas kāda adrese Cēsīs. Lursoft izpētījis, ka Leona Paegles ielā 19A-41, Cēsīs vienlaikus reģistrēti 106 uzņēmumi. Izpētot šajā adresē reģistrētos uzņēmumus, atklājas, ka tie visi ir ar taksometru pakalpojumiem un pasažieru pārvadājumiem saistīti uzņēmumi. To vidū ir liela daļa ir uzņēmumu, kuru nosaukums iepriekš vai arī patlaban nes vārdu «Borts» un kuri ikdienā strādā ar zīmolu «Baltic Taxi». Lursoft norāda, ka daļai uzņēmumu patlaban ir uzsākts likvidācijas process.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena pārrakstīšanās kļūda Uzņēmumu reģistra (UR) darbā var novest pie uzņēmuma īpašumu zaudēšanas, liecina SIA AM Birojs šā gada vasaras pieredze.

«2018. gada 15. jūnija rītā izrādījās, ka SIA NULE 11, atbilstoši Lursoft datiem, vairs nav SIA AM Birojs vairākuma daļu īpašnieks, izrādījās, ka tas vispār nav šīs sabiedrības dalībnieks. Tikai pateicoties tam, ka pasūtām Lursoft pakalpojumu un tiekam brīdināti par jebkādām izmaiņām uzņēmuma dalībnieku sarakstā, mēs pamanījām UR pieļauto kļūdu un spējām to laikā novērst,» Dienas Biznesam atklāja SIA AM Birojs jurists Māris Krūze.

SIA NULE 11 pieder 58,33% no SIA AM Birojs kapitāla daļām, bet pārējās daļas iepriekš piederēja trijām personām. Viena no šīm personām atsavināja savas daļas citai personai, veicot izmaiņas dalībnieku reģistrā. Atbilstoši Komerclikuma 187. 1. pantam UR tiek iesniegts jauns SIA AM Birojs dalībnieku reģistra nodalījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā Jāņiem pieder 9301 uzņēmumu, bet Līgām – 836, liecina «Lursoft» apkopotā informācija.

Kopumā uzņēmumu īpašnieku vidū atrodami 7860 Jāņi, bet Līgu ir desmit reižu mazāk.

Starp uzņēmumu vadītājiem Jāņu un Līgu ir mazāk nekā dalībnieku sarakstos. «Lursoft» dati parāda, ka 670 Līgas ir atrodamas 815 uzņēmumu valdēs un padomēs, savukārt 6665 Jāņi vada kopskaitā 8926 uzņēmumus.

Gana daudz Jāņu meklējami arī starp Latvijā reģistrēto uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem. Pēc «Lursoft» aprēķiniem, patiesos labuma guvējus atklājuši aptuveni 40 tūkstoši uzņēmumu, bet 5% no tiem ir Jāņi. Līgas kā uzņēmumu patiesās labuma guvējas norādītas desmit reizes retāk.

«Lursoft» informēja, ka izpētot uzņēmumus, kurus vada Līgas un Jāņi, redzams, ka gan vieni, gan otri ieņem amatus Latvijas lielākās kompāniju valdēs un padomēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpē strādājošo uzņēmumu neto apgrozījums pērn bijis nepilns miljards eiro, savukārt tīrā peļņa – tikai nepilni 40 miljoni eiro

To liecina SIA Lursoft pētījums. Lai arī veselības aprūpē strādājošo uzņēmumu skaits pārsniedz 2100, taču gada pārskatus iesnieguši tikai 79% kompāniju. Interesanti, ka no gada pārskatus iesniegušo 986,88 miljoniem eiro neto apgrozījuma 27% ģenerē lielās universitāšu slimnīcas. TOP 10 veselības aprūpes iestāžu vidū ir tikai divi ārpus Rīgas esoši uzņēmumi – SIA Daugavpils reģionālā slimnīca un SIA Liepājas reģionālā slimnīca. Lursoft aprēķinājis, ka privātā kapitāla veselības aizsardzības iestādes 2018. gadā katra apgrozījusi vidēji 52,13 tūkst. eiro, kamēr valsts un pašvaldību kapitāla uzņēmumi – 2,35 milj. eiro. Mazāka atšķirība vērojama, salīdzinot vidējo peļņu, – valsts un pašvaldību uzņēmumiem tā pagājušajā gadā bijusi 4,26 tūkst. eiro, kamēr privātajā sektorā – 2,52 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru