Pēc reģistrētajām izmaiņām pasažieru pārvadātāja SIA L-Ekspresis valdē, darbību tajā turpina tikai līdzšinējais valdes loceklis Rolands Gorodeckis, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma vadību pametis līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Berezins un valdes loceklis Artis Druvinieks. Līdz ar abu amatpersonu aiziešanu no SIA L-Ekspresis valdes, mainītas arī R. Gorodecka pārstāvības tiesības. Ja iepriekš valdes loceklis uzņēmumu varēja pārstāvēt tikai kopā ar vēl vismaz vienu amatpersonu, tad kopš vakardienas R. Gorodeckis ir tiesīgs uzņēmumu pārstāvēt atsevišķi.

Kā rāda Lursoft pieejamā informācija, Rolanda Gorodecka vārds saistīts ne tikai ar SIA L-Ekspresis, bet arī SIA RG Investīcijas un AS LEX Invest.

SIA L-Ekspresis dibināts pirms divdesmit gadiem, 1993.gada 15.novembrī, un patlaban pieder šogad reģistrētajam SIA Rail Invest.

Dzelzceļš jau kopš tā pirmsākumiem ieņem vienu no vadošajām lomām starptautiskajā kravu un pasažieru loģistikas sistēmā, veidojot būtisku daļu ikvienas valsts iekšzemes kopproduktā.

Ikdienā cilvēki lielākoties redz braucošus kravas un pasažieru vilcienus, taču nozares mazāk redzamā puse ir dzelzceļa ritošā sastāva – lokomotīvju un vagonu – regulāra apkope, remonts, kā arī jaunu vilcienu būvniecība, tostarp radot jaunus, modernus un videi draudzīgākus vilcienus.

Remontē Azerbaidžānas ritošo sastāvu

Uzņēmums Baltic Loco Group (BLG) ir starptautiskos tirgos strādājoša Latvijas inženierkompānija, kas specializējusies dzelzceļa transporta remontā, tā modernizācijā, kā arī darbojas projektos, kuru mērķis ir izstrādāt lokomotīves ar samazinātu emisijas apjomu. Šos projektus BLG spēj īstenot, jo savulaik darbā piesaistīja kādreizējā vilcienu būvniecības uzņēmuma Rīgas Vagonu rūpnīca (RVR) vadošos konstruktorus, tādējādi saglabājot nozarē RVR intelektuālo potenciālu. Rezultātā BLG ir pierādījis sevi kā uzticamu partneri sadarbībā ar lieliem un maziem dzelzceļa nozares uzņēmumiem privātajā un valsts sektorā, tostarp ar Azerbaidžānas dzelzceļa uzņēmumu Azerbaycan Demir Yollari (ADY), uzsver BLG tehniskais direktors Aleksandrs Vasiļjevs, kurš iepriekš bija ilggadējs tehniskās nozares vadošais speciālists VAS Latvijas dzelzceļš koncernā, kā arī AS Pasažieru vilciens valdes loceklis.

SIA L-Ekspresis, kas veic pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu maršrutos Rīga-Maskava, Rīga-Pēterburga un Rīga-Minska, plāno ieguldīt vairāk nekā 3,29 miljonus latu vagonu depo ražošanas zonas pārbūvē, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Konkursā noskaidrojies, ka rekonstrukcijas darbus veiks Salaspilī reģistrētā SIA Anzāģe, kas konkursā pārspējusi uzņēmumus Arčers, Abora, RBSSkals Būvsabedrība un personu apvienību UBB un RCBS.

Tāpat SIA L-Ekspresis noslēgusi 32,1 tūkstoti eiro apjomīgu konkursu par dzelzceļa vagonu remonta speciālo tehnoloģisko iekārtu piegādi, par uzvarētāju pasludinot SIA Rivels. Tāpat šā gada jūlija sākumā pasažieru pārvadātājs noslēdza 16,9 tūkst. Ls konkursu par dzelzceļa vagonu darbagaldu piegādi, un šajā konkursā uzvarēja SIA Irt.

Db.lv jau rakstīja, ka pērn SIA L-Ekspresis pārvadāja 309,7 tūkstošus pasažieru, kas ir par 4,9 tūkstošiem pasažieru jeb 2% vairāk nekā 2011. gadā. Aizvadītājā gadā SIA L-Ekspresis apgrozīja 13,3 milj. Ls, kas ir par 878,2 tūkst. Ls jeb 7,05% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Pārskata gads tika noslēgts ar 3,9 milj. Ls peļņu pēc nodokļu nomaksas.

Uzņēmumu reģistrā reģistrētas izmaiņas SIA L-Ekspresis dalībnieku sarakstā, liecina Lursoft dati.

SIA Transtrade Riga, kuram uzņēmuma daļas piederējušas jau kopš 2008.gada jūnija, vietā par jauno SIA L-Ekspresis īpašnieku kļuvis jūlijā reģistrētais SIA Rail-Invest.

Jāteic, ka gan SIA L-Ekspresis, gan tā pašreizējam un līdzšinējam īpašniekam ir viena juridiskā adrese. Kalna ielā 68, Rīgā savulaik juridiskā adrese bijusi nu jau likvidētajiem SIA Livonija-1, SIA El El, SIA Universal Serviss Grupa un SIA Vagons.

Kā norādīts iepriekš, SIA Rail Invest reģistrēts 19.jūlijā, uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir AS Lex Invest.

Kravu dzelzceļa transporta nozares uzņēmuma a/s Baltijas ekspresis padomē notikušas izmaiņas – no padomes locekļa amata pienākumu pildīšanas atbrīvots Mihails Dementjevs, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Par uzņēmuma padomes priekšsēdētāju iecelts Alvis Hāze, par padomes priekšsēdētāja vietnieku – Aivars Gobiņš, padomes locekļa pienākumus pildīs Jānis Hāze, Vladsilavs Šafranskis un Dainis Treimanis.

Ieraksta par izmaiņām a/s Baltijas ekspresis amatpersonu sastāvā izdarīts 13. decembrī.

Db.lv jau rakstīja, ka M. Dementjevs šā gada decembra sākumā pametis Ventspils Tirdzniecības ostas padomi, tāpat viņš atkārtoti netika ievēlēts a/s Ventspils nafta padomē, un šā gada novembra beigās pameta a/s Ventbunkers valdi.

Pērn Baltijas ekspresis bija 250. lielākais Latvijas uzņēmums, vērtējot pēc apgrozīto lkīdzekļu apjoma. 2010. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 14,5 miljoni latu, kas ir 7,15% samazinājums, salīdzinot ar 2009. gadu. Uzņēmuma peļņa pērn bija 1,23 miljoni latu, bet rentablitāte – 8,51%m liecina informācija žurnālā Top 500. Pērn uzņēmumā strādāja 150 darbinieki.

L-Ekspresis klientus meklēs arī ārpus Latvijas, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Modernizētā vagonu depo remonta pakalpojumi tiks piedāvāti klientiem Baltijas un NVS valstīs, objekta atklāšanā norādīja SIA L-Ekspresis valdes loceklis Rolands Gorodeckis. L-Ekspresis tādējādi kļuvis par modernāko kravas un tālsatiksmes pasažieru vagonu remonta uzņēmumu Baltijas valstīs un plāno kāpināt eksporta īpatsvaru no 20% līdz 40%.

Depo kopumā trīs gadu laikā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras projekta ietvaros ieguldīti 14 milj. eiro, no kuriem virs 4,5 milj. eiro ir Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējums. Investīcijas, kuras plānots atpelnīt piecu līdz septiņu gadu laikā, depo ļaus izveidot L-Ekspresim papildu 50 darba vietas līdzās šobrīd esošajām 415.

No 26. septembra ir sākusies pieteikšanās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīkotajam reģionālo biznesa ideju konkursam Biznesa ekspresis. Konkursa mērķis ir atrast un pilnveidot labākās biznesa idejas visas Latvijas ietvaros, tādejādi sekmējot uzņēmējdarbības attīstību reģionos un veicinot interesi par uzņēmējdarbību kopumā.

Konkursa laikā tā dalībniekiem tiks dota iespēja ne tikai iepazīstināt ar savām biznesa idejām, bet arī piedalīties apmācībās, kas palīdzēs izstrādāt biznesa plānus. Konkursā Biznesa ekspresis var piedalīties ikviens interesents vai interesentu grupa līdz 4 cilvēkiem. Katram dalībniekam ir jābūt vismaz 18 gadus vecam. Konkursā iespējams piedalīties ar savu oriģinālu biznesa ideju, ko ir vēlme attīstīt un pilnveidot. Uzvaras gadījumā, piešķirtā naudas balva ir paredzēta biznesa tālākai attīstīšanai.

Reģionālais biznesa ideju konkurss Biznesa ekspresis norisināsies divos posmos:

1. posms – biznesa ideju iesniegšana – norisināsies no 26. septembra līdz 23. oktobrim. Visi interesenti tiek aicināti iesniegt biznesa idejas, kas tālāk tiks nodotas konkursa komisijai izvērtēšanai.

Eiropā šobrīd ir parādījusies mode uzreiz pēc vēlēšanām palikt bez valdības. Pēdējā, kas šo tendenci ir turpinājusi, ir Itālija. Vēlēšanas notika jau šī gada 4. martā, tomēr šobrīd joprojām nav miņas par koalīciju, kam tad varētu uzticēt valdības veidošanu.

Kaut arī globālā un pēc tam Eiropas parādu krīze būtiski ietekmējušas iedzīvotāju noskaņojumu un radījusi populistu partiju popularitātes vilni daudzviet Eiropā, Itālijas iedzīvotāju protesta balsojumam 4. marta vēlēšanās nebija jābūt īpašam pārsteigumam.

Itālija ir trešā lielākā eiro zonas valsts, un straujas izaugsmes periodu tā nav pieredzējusi jau aptuveni divdesmit gadu. Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju 2017. gadā bija zem 2000. gada līmeņa un tā pieaugums ir būtiski lēnāk nekā citās eiro zonas valstīs.

Šī vājā izaugsme, protams, atspoguļojas arī iedzīvotāju maciņos. Iedzīvotāju reālais ienākumu līmenis (rīcībā esošie ienākumi) kopš 2000. gada ir sarukuši par aptuveni 10%. Bezdarba līmenis – kaut arī samazinājies no 13% krīzes augstākajā punktā – turpina būt augsts jeb 11%. Bezdarbs jauniešu vidū ir viens no augstākajiem eiro zonā (34% 2017. gadā). Pieaudzis arī to cilvēku skaits, kas dzīvo uz nabadzības robežas. Vienlaikus palielinājies arī valsts parāda līmenis, valdības parāds pieaudzis līdz 132%, kas ir otrs augstākais eiro zonā aiz Grieķijas

SIA Noord Natie Ventspils Terminals (NNVT) un AS Baltijas Ekspresis lūdz valdībai kompensēt negūtos ienākumus kopumā 8,3 miljonu apmērā, saistībā ar Ministru kabineta noraidošo attieksmi attiecībā uz Ventspils brīvostas iesaisti gāzesvada Nord Stream 2 projektā, informē Baltijas asociācija – transports un loģistika.

Uzņēmumi ar lūgumu vērsušies pie Minsitru prezidenta Māra Kučinska. «NNVT un AS Baltijas Ekspresis atgādina, ka valdība uzdeva ekonomikas ministram, satiksmes ministram, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram un finanšu ministrei nodrošināt, ka Ministru kabineta ieceltie valsts pārstāvji Ventspils brīvostas valdē balso pret jebkādu brīvostas iesaistīšanos projekta Nord Stream 2 īstenošanā, kas savukārt rezultējās Nord Stream 2 projekta sadarbības Ventspils ostai piedāvājuma atsaukumā,» teikts asociācijas paziņojumā.

NNVT lūdz kompensēt neiegūtos ienākumus saistībā ar kravas pārkraušanas pakalpojumiem 2,5 miljonu eiro apmērā, kravas uzglabāšanas pakalpojumiem 700 tūkstošu eiro apmērā, kravu tehnoloģisko elementu nodrošināšanu 2,5 miljonu eiro apmērā.m Savukārt AS Baltijas Ekspresis lūdz kompensēt neiegūtos ieņēmumus par dzelzceļa pārvadājumu loģistikas nodrošināšanu 2,6 miljonu eiro apmērā.

Dzelzceļa transporta nozares uzņēmuma a/s Baltijas Ekspresis padomē notikušas izmaiņas, par padomes priekšsēdētāju kļūstot Naurim Berķim un diviem citiem uzņēmuma padomes locekļiem kļūstot par viņa vietniekiem.

Nauris Berķis uzņēmuma padomē tika iecelts šā gada februāra beigās, un līdz šim viņš pildīja padomes locekļa amata pienākumus. Savukārt par padomes priekšsēdētāja vietniekiem kļuvuši līdzšinējie padomes locekļi Jeļena Biktaševa un Sergejs Ļevčenko.

Ieraksts par izmaiņām uzņēmuma amatpersonu datos veikts 19. martā.

Db.lv jau rakstīja, ka pērnā gada nogalē Baltijas Ekspreša padomi pameta Mihails Dementjevs, kas līdz tam pildīja padomes locekļa amata pienākumus. Viņa vietā stājās Jānis Hāze. Vēl vienas izmaiņas tika veiktas arī šā gada februāra beigās, kad uzņēmuma padomi atstāja Jānis Hāze, Dainis Treimanis un Vladislavs Šafranskis. Padomē darbu turpināja Aivars Gobiņš un Alvis Hāze, savukārt no jauna tika iecelti Sergejs Ļevčenko, Jeļena Biktaševa un Nauris Berķis.

Lai gan katram no mums dažādas pieredzes rezultātā ir izveidojies savs viedoklis par to, kas un kādi ir itāļi un Itālija, nenoliedzami visi esam vienisprātis – šī valsts būtiski atšķiras no mums gan tradīciju un gaumes, gan temperamenta un klimata ziņā. Līdz ar to, lai sekmīgi varētu startēt Dienvideiropas tirgū, nepieciešamas detalizēti iepazīties ar šīm atšķirībām.

Arī Itālijā, tāpat kā visā pasaulē, ir jūtamas ekonomiskās krīzes sekas – īpaši tiem uzņēmumiem, kas darbojas starptautiskā tirgū. Tomēr jāsaka, ka kopumā krīze lielas izmaiņas Itālijas ekonomikā neienesa: gan pateicoties pašu lielajam tirgum – ap 60 miljoniem iedzīvotāju, kas ir uzticīgi savām ierašām un tradīcijām, kādēļ minimāli ir mainījies iekšējais patēriņš; gan arī tāpēc, ka banku sistēma Itālijā bija ļoti minimāli saistīta ar lielajiem pasaules finanšu tirgiem. Kā saka paši itāļi – šoreiz slinkums mācīties angļu valodu ir devis pozitīvu rezultātu!

Pašreiz Itālijā ir vērojamas izaugsmes tendences – jau 2009. gada pirmajā pusē ir vērojams 0.5% IKP pieaugums. Turklāt, daudz kritizētā valdība pieņem veselu rindu dažādu pasākumu un atvieglojumu, lai veicinātu uzņēmējdarbību un sniegtu atbalstu tiem ražotājiem un eksportētājiem, kas cietuši zaudējumus no krīzes starptautiskajos tirgos, tajā skaitā arī bankas, kas atvieglo nosacījumus uzņēmējdarbības kredīta saņemšanai. Īpaši tiek investēts (arī reģionu un pilsētu, ne tikai valsts līmenī) zinātnē un pētniecībā, biotehnoloģiju un augsto tehnoloģiju attīstībā. Itāļi saprot, ka investīcijas zinātnē ir investīcijas nākotnē.

Rafaēla Terlici (Raffaele Terlizzi) ģimene jau piecus gadus par savām mājām sauc Latviju, kur izveidojusi itāļu restorānu "Sale & Pepe" un piedāvā tradicionālos ēdienus.

Pirmo reizi Terlici ģimene Latvijā ieradās 2013. gadā ceļojumā un viņiem šī valsts radīja interesi. "Pirmajā reizē tas bija tūrisma brauciens. Mūsu bērniem tolaik bija 9 un 11 gadi un mums šķita, ka ir labi parādīt, ka ārpus Itālijas ir cita realitāte. Latvija kā Ziemeļvalsts ir atšķirīga no tām, ko zināju, piemēram, Vācijas. Kad atgriezāmies Itālijā, aizdomājāmies, ka varētu mēģināt veidot biznesu Latvijā. Pirms tam mums nebija mērķa pārcelties," stāsta R. Terlici. Viņa un sievas aizraušanās ir ēdiens, tāpēc radās doma atvērt restorānu.

Biznesa uzsākšanas izmaksas Itālijā esot augstākas un tur ģimene to nevarētu atļauties. "Mēs daudz domājām un nolēmām mainīt savu dzīvi un pieņemt izaicinājumu. Pārdevām māju Itālijā un šo naudu ieguldījām restorāna atvēršanā," teic R. Terlici.

Satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) šonedēļ izteiktie paziņojumi par VAS «Latvijas dzelzceļš» vadību ir vērsti uz mērķtiecīgu LDz sagatavošanu privatizācijai, piektdien žurnālistiem sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

«Redzam mērķtiecīgu darbu, kas vērsts uz LDz privatizāciju jeb nozagšanu. Pirms privatizācijas ir jāsamazina uzņēmuma vērtību, lai to varētu veiksmīgi privatizēt un šādi paziņojumi neapšaubāmi rada reputācijas riskus un grauj uzņēmuma vērtību,» teica Bērziņš.

LDz vadītājs norādīja, ka kompānijas valde lūgusi satiksmes ministru nekavējoties atsaukt paustos paziņojumus, lai novērstu tālāku kaitējumu uzņēmumam. «Tāpat tiks nosūtīti iesniegumi visām valsts institūcijām, jo redzamas mērķtiecīgas darbības, kas vērstas uz uzņēmuma novājināšanu. Ļoti ceram, ka nebūs politiskā spiediena uz LDz padomi, lai viņi kompetenti varētu izskatīt visus pārmetumus,» pauda Bērziņš.

Sekmējot Latvijas un Ziemeļvalstu reģionālo sadarbību, divi Latvijas klasteri pirmo reizi piedalās Baltijas jūras reģiona klasteru atbalsta programmā Inovāciju Ekspresis (BSR Stars Innovation Express), informē Ekonomikas ministrija.

Programmā piedalīsies Latvijas informāciju tehnoloģiju klasteris ar projektu Latvijas un Zviedrijas MVU NVS tirgu atvēršana gudrajām tehnoloģijām; Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klasteris ar projektu Starpnozaru sadarbība efektīvai un ilgtspējīgai pārtikas vērtību ķēdei Baltijas jūrā.

Latvijas klasteri sadarbosies ar Fiber Optic Valley AB klasteri no Zviedrijas un pārtikas nozares klasteri FoodNetwork no Dānijas, sekmējot inovāciju attīstību, eksporta pieaugumu un MVU internacionalizāciju.

Latvijas klasteru dalību šajā programmā atbalsta Ekonomikas ministrija un Ziemeļvalstu Ministru padome, kopīgi šim mērķim novirzot finanšu līdzekļus 48 000 eiro apmērā.

Ogres rajona tiesā ierosināta civillieta SIA LDz Cargo prasībā pret Māri Bremzi un viņa tagadējo darba devēju AS Baltijas Ekspresis par konkurences ierobežojumu pārkāpumu, uzņēmuma bijušajam valdes priekšsēdētājam uzsākot darbu konkurējoša uzņēmuma vadībā, neskatoties uz noslēgto nekonkurēšanas vienošanos (līgumu), paziņojusi LDz Cargo mātes sabiedrība VAS Latvijas dzelzceļš.

Gaidāmās tiesvedības dēļ neko daudz patlaban nevaru teikt, Db.lv norāda M. Bremze, piebilstot, ka nevienam demokrātiskā valstī nav liegts vērsties tiesā ar kādu prasījumu. Taču viņš uzsver, ka līdz tam Latvijas dzelzceļa struktūrās nostrādājis 20 gadus, sākot no pašas apakšas, taču darba attiecību pārtraukšana ar LDz Cargo ir bijusi nevis viņa, bet darba devēja iniciatīva.

LDz Cargo darba attiecības ar M. Bremzi izbeidza 2016. gada 10. jūnijā, noslēdzot nekonkurēšanas vienošanos (līgumu), kas turpmāko divu gadu periodā M. Bremzem paredzējis ierobežojumus veikt apmaksātu vai neapmaksātu darbu, sniegt konsultācijas un veikt citas darbības personu, kuras darbojas kravu pārvadājumu un/vai kravu ekspedēšanas un loģistikas jomā, interesēs un labā. Par šādu vienošanos informēti arī LDz Cargo konkurenti Latvijas tirgū, tostarp Baltijas Ekspresis.

Pērn SIA L-Ekspresis pārvadāja 309,7 tūkstošus pasažieru, kas ir par 4,9 tūkstošiem pasažieru jeb 2% vairāk nekā 2011. gadā, liecina Lursoft informācija.

Aizvadītājā gadā SIA L-Ekspresis apgrozīja 13,3 milj. Ls, kas ir par 878,2 tūkst. Ls jeb 7,05% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Pārskata gads tika noslēgts ar 3,9 milj. Ls peļņu pēc nodokļu nomaksas, liecina Lursoft dati.

Pērn uzņēmums modernizēja astoņpadsmit vagonus, kopumā ieguldot vairāk nekā 1,6 milj. Ls. Šogad tiek plānots turpināt aizsākto esošā ritošā sastāva modernizāciju, norāda uzņēmuma vadība.

Uzņēmums, sadarbojoties ar LDz Cargo, pērn veica starptautiskos pasažieru pārvadājumos trijos maršrutos - Rīga – Maskava, Rīga – Sanktpēterbura un Rīga Minska.

SIA L-Ekspresis reģistrēts 1993. gada novembrī, un šogad, veicot uzņēmuma reorganizāciju, tam pievienota SIA Universal Serviss grupa.

Kompānija Baltijas ekspresis, kas nodarbojas ar dzelzceļa kravu tranzīta pārvadājumiem, iestājusies Baltijas Asociācijā Transports un Loģistika, Db.lv informēja asociācija.

Saņēmusi kompānijas iesniegumu, BATL valde š.g. 20. marta sēdē pieņēma lēmumu par Baltijas ekspreša uzņemšanu savās rindās. "Asociācija sadarbosies ar visiem, kam nav vienaldzīga Latvijas tranzīta biznesa attīstība. Mēs iestājamies par to, lai visām privātām kompānijām būtu vienlīdzība pieejā valsts dzelzceļa infrastruktūrai un lai infrastruktūras izmantošanas, kā arī kravu pārvadāšanas tarifu sistēma būtu caurskatāma," situāciju komentēja BATL valdes priekšsēdētājs Jānis Jurkāns.

Pēc laikraksta Dienas bizness datiem kompānija Baltijas ekspresis 2006. gadā ieņēma 24 vietu starp visstraujāk augošiem Latvijas uzņēmumiem. Gada apgrozījums sasniedza 10,681 miljoni lati, kas ir par 31,1% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Komentējot 2006. gada rezultātus, kompānijas Baltijas ekspresis Padomes priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Adarčenko sacīja, ka apgrozījumu veicināja darbs piesaistot jaunus klientus, kā arī kompānijas iekšējo jaudu pieaugums. Tas ļāva palielināt kravu pārvadājumus par 15% jeb 4,5 miljoniem tonnu.

Itālija savā ziņā vienmēr ir bijis mans sapņu galamērķis, kas pārsteidz ne tikai ar fantastiskām dabas ainavām un kulināriju, bet arī ar dažādību. Mērojot vien dažus desmitus kilometru, iespējams baudīt gan modes un stila metropoles krāšņumu, gan klusas kalnu pilsētiņas burvību.

Uz Itāliju četru cilvēku sastāvā devāmies decembra sākumā. Aviobiļetes, kas tika iegādātas jau septembrī, vienam cilvēkam abos virzienos izmaksāja aptuveni 60 eiro - kādam biļeti paveicās nopirkt nedaudz lētāk, kādam - dārgāk, taču kopumā lidojuma izmaksas bija ļoti zemas. Izmantojot Ryanair piedāvāto iespēju, izvēlējāmies lidot uz Bergamo lidostu, kas atrodas aptuveni 50km attālumā no Milānas.

Jau sākotnēji sapratām, ka vēlamies Itāliju apceļot ar auto, tāpēc apmēram divas nedēļas pirms ceļojuma Rentalcars.com rezervējām automašīnu, kuru uzņēmums piedāvāja saņemt turpat Bergamo lidostā. Izvēloties pilno apdrošināšanu, auto noma sešām dienām izmaksāja 176 eiro. Tāpat tikām brīdināti, ka uz vietas būs nepieciešams iemaksāt 90 eiro lielu drošības naudu. Jāpiebilst, ka auto vadītājam, kurš vēl nav sasniedzis 26 gadu vecumu, šīs izmaksas, ņemot vērā auto nomu mājaslapās pieejamo informāciju, būs krietni dārgākas. Lai gan tieši pateicoties automašīnai, īsā laikā izdevās iepazīt Itāliju no tādām šķautnēm, kas, ceļojot citādi, iespējams, paliktu nepamanītas, nevar noliegt, ka auto esamība brīžiem sagādāja arī liekas galvassāpes. Pirmās raizes sākās jau tajā brīdī, kad Latvijā apjautām, ka Rentalcars.com šajā gadījumā darbojas tikai kā starpnieks un patiesais nomas pakalpojuma sniedzējs ir uzņēmums Budget, kura reitings atsevišķās interneta vietnēs bija noslīdējis pat zem vienas zvaigznes. Saprotot, ka rezervāciju atcelt nav iespējams un nauda jau ir samaksāta, atlika vien cerēt, ka viss būs labi. Nedaudz paskrienot uz priekšu, jāatzīst, ka tik gludi gan viss negāja - jau otrajā dienā mūsu mašīna stāvvietā tika apskādēta un daļa iemaksātās drošības naudas beigās netika atgriezta. Interesanti, ka pāris desmiti eiro tika ieturēti nevis par nelielo skādi, bet gan tāpēc, ka auto it kā atgriezts ar nepilnu bāku, kas gan gluži neatbilda taisnībai.

Itālija trešdien atvērusi savas robežas viesiem no pārējās Eiropas Savienības (ES) un atcēlusi aizliegumu ceļot pa reģioniem.

Ierobežojumi, kas tika noteikti cīņā ar jauno koronavīrusu, tiek atviegloti, pakāpeniski samazinoties jauno inficēšanās gadījumu skaitam.

Itālijas ārlietu ministrs Luidži Di Maio norādīja, ka šī ir nozīmīga diena, uzsverot, ka valsts "atpūšas un gatavojas atgriezties pie normalitātes".

Ministrs atklāja, ka viņam plānotas vairākas tikšanās ar Eiropas kolēģiem, lai "visiem parādītu, ka Itālija ir gatava uzņemt ārvalstu tūristus".

Di Maio šodien Romā paredzēta tikšanās ar Francijas ārlietu ministru Žanu Īvu Ledriānu, bet piektdien Di Maio dosies uz Vāciju, sestdien apmeklēs Slovēniju, bet nākamo otrdien Grieķiju.

Itālijā stigri ierobežojumi cīņā ar jauno koronavīrusu tika noteikti 10.martā. Kopš maija sākuma ierobežojumi pakāpeniski atviegloti, bet drošības pasākumi, tostarp sociālās distancēšanās noteikumi joprojām ir spēkā.

Sperot līdz šim lielāko soli pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu atvieglošanā, Itālijā no pirmdienas darbu ļauts atsākt vairumam veikalu, durvis vērušas arī kafejnīcas, restorāni un muzeji.

No šodienas atļauti arī dievkalpojumi baznīcās.

"Atgriešanās pie normālā nedaudz atgādina mācīšanos staigāt," vēstulē, kas publicēta laikrakstā "Leggo", norādījis Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte.

"Pa vienam solim vien, ar piesardzību un uzmanību, lai izvairītos no krišanas un atgriešanās atpakaļ," raksta Konte, paužot pārliecību, ka Itālijai izdosies atkal nostāties stabili uz kājām.

Itālijā darbu atsākuši veikali, kafejnīcas, restorāni un muzeji, bet visām iestādēm jānodrošina sociālā distancēšanās. Starp cilvēkiem jābūt vismaz metru lielam atstatumam.

No šodienas cilvēkiem atļauts apmeklēt arī pludmales, bet joprojām jāuzturas savā reģionā.

Itālijā, kas ir viena no jaunā koronavīrusa vissmagāk skartajām valstīm Eiropā, no 28.jūnija vairs nebūs obligāti jāvalkā sejas maskas ārtelpās, pirmdien paziņoja Veselības ministrija.

Masku valkāšanas prasības atcelšana stāsies spēkā reģionos, kas marķēti kā "baltās" zonas pēc Itālijā ieviestās koronavīrusa izplatības straujuma klasifikācijas sistēmas, sociālajā tīklā "Facebook" rakstīja veselības ministrs Roberto Speranca.

Tas jau tagad attiecas uz visiem Itālijas reģioniem, izņemot nelielo Valle d'Aostas reģionu valsts galējos ziemeļrietumos.

Masku obligāta valkāšana ārtelpās atcelta pēc Itālijas Tehniski zinātniskās komitejas (CTS) ieteikuma. Komiteja gan atzina, ka cilvēkiem vēl jābūt gataviem valkāt maskas tādos pasākumos, kur ir augstāks vīrusa izplatīšanās risks.

Eksperti paredz, ka līdz 28.jūnijam visa Itālija tiks klasificēta kā "baltā zona".

Sigita un Saverio Bianki ir mājražotāji, kas nodarbojas ar itāļu virtuves popularizēšanu Latvijā. Viņu radītais zīmols Lazanjas Republika ir stāsts par mīlestību pret ēdienu un dalīšanos tajā.

Bianki ģimene mājražotāju statusu ieguva 2015.gadā un pirmo reizi pašu gatavotos itāļu ēdienus piedāvāja Ziemassvētku tirdziņā Doma laukumā. Tagad viņi gan piedāvā ēdienu tirdziņos un festivālos, gan izpilda pasūtījumus - nodrošina ēdināšanas pakalpojumus korporatīviem un privātiem pasākumiem. Vasarā katru nedēļu viņi viesojas citā pilsētā, kur itāļu ēdienus pasniedz Street Food ietvarā - gards ēdiens uz ielas, nevis restorānā.

Abi pavāri satikās Pizā, Itālijā, kur studēja sabiedriskās attiecības. Saverio Bianki bija vienīgais grupā, kas mācēja sarunāties angļu valodā, tādēļ abi ātri vien kļuva par draugiem. Jau studiju laikā abi guva pieredzi profesionālā pavārmākslā: Sigita strādāja picērijā un Saverio Bianki - savu draugu restorānā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkotajā reģionālo biznesa ideju konkursa Biznesa ekspresis Kurzemes finālā uzvarējusi ideja par ekoloģiski audzētu un kaltētu circeņu izmantošanu pārtikas produktu ražošanā, informēja konkursa organizatoru pārstāve Sabīne Dzene.

13.decembrī Liepājas koncertzālē Lielais dzintars norisinājās biznesa ideju konkursa Kurzemes fināls. Par konkursa uzvarētāju Kurzemes plānošanas reģionā kļuva Egija Gitendorfa ar savu biznesa ideju, kas paredz ražot pārtikas produktu ar augstu olbaltumvielu, dzelzs, B12 vitamīnu un šķiedrvielu daudzumu, izmantojot ekoloģiski audzētus un kaltētus circeņus. Idejas autore ieguva 5000 eiro savas idejas īstenošanai.

«Ir liels prieks, jo Latvijā šāda produkta nav, turklāt ir gūts novērtējums no žūrijas - ir saņemta ne tikai pirmā vieta, bet arī simpātiju balva. Tas ir liels gods un būs man kā impulss darboties uz priekšu, jo arī citi saskata šai idejai nākotni,» izteicās Gitendorfa.

SIA L-Ekspresis ceturtdien atklās atjaunoto Vagonu depo, kura modernizācijā trīs gadu laikā investēti 14 miljoni eiro, informēja uzņēmumā.

Pateicoties veiktajām investīcijām, uzņēmums spēj piedāvāt gan kravas vagonu remontu, gan pasažieru tālsatiksmes vagonu remontu un modernizāciju, būtiski kāpinot ražošanas jaudas.

Daļu no investīcijām veido Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējums. Tas ļaus uzņēmumam arī nodrošināt 50 jaunas darbavietas.

Atlāšanas pasākumā Kalna ielā 68a Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols, VAS Latvijas Dzelzceļš viceprezidents Edvīns Bērziņš un SIA L-Ekspresis valdes loceklis Rolands Gorodeckis.

Pasākuma laikā būs iespējams iepazīties ar Vagonu modernizācijas laikā paveikto – uzbūvētajiem ražošanas cehiem un jaunajām iekārtām.

Starptautisko dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniedzējs L-EKSPRESIS varēs izmantot lielajām investīcijām paredzēto uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi par saviem ieguldījumiem depo modernizācijas projektā.

To otrdien valdības sēdes slēgtajā daļā nolēmis Ministru kabinets.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju, L-EKSPRESIS daļu no projekta ieguldījumiem 7, 84 milj. latu apmērā plāno apvienot ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pērn piešķirto ES fondu līdzfinansējumu.

Ņemot vērā, ka LIAA piešķirtā ES fondu atbalsta intensitāte plānota 35 % apmērā no kopējiem izdevumiem, par to investīciju projekta daļu, kura tiek līdzfinansēta no ES fondiem, uzņēmums varēs izmantot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi 15 % apmērā.

Savukārt par pārējo ieguldījuma summu, kas ir 0, 8 milj. Ls, uzņēmums varēs saņemt 25 % lielu peļņas nodokļa atlaidi.