Neskatoties uz to, ka pērn reģistrēts par 15,95% komercķīlu mazāk nekā 2017.gadā, to kopējā prasījumu summa augusi par 6,51%, liecina Lursoft apkopotie dati.

Dati rāda, ka 2018.gadā reģistrētas 3 963 komercķīlas un to kopējā maksimālā prasījumu summa sasniegusi 21,76 miljardus eiro. Tā ir visu laiku lielākā komercķīlu kopsumma.

Visvairāk komercķīlu pērn reģistrēts Rīgas (968 ķīlas) uzņēmumiem un to vērtība sasniegusi pusi no aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēto komercķīlu kopsummas, t.i., 10,73 miljardus eiro. Tikmēr Liepāju, kura ar 105 komercķīlām ierindojas saraksta otrajā vietā, pēc ķīlu kopsummas apsteiguši Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi. Lursoft dati rāda, ka Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi 2018.gadā reģistrējuši komercķīlas par 594,10 milj.EUR, kamēr Liepājas uzņēmumi – par 440,20 milj.EUR. Tikmēr Talsu novada uzņēmumi pērn reģistrējuši 74 komercķīlas, kas novadu pēc ķīlu skaita ierindo augstajā trešajā vietā, bet pēc to kopsummas Talsu novada uzņēmumi ieņem 18.pozīciju (41,77 milj.EUR).

Krievijas uzņēmējs, starptautiskās grupas Areti (iepriekš Itera) īpašnieks Igors Makarovs interesējas par SIA Itera Latvija piederošajām akcijām AS Latvijas gāze un AS Conexus Baltic Grid, apliecināja Itera Latvija valdes priekšsēdētājs Juris Savickis.

Viņš atzina, ka Makarovs ir viens no pretendentiem uz Itera Latvija piederošajām akcijām. Kurš kuru uzrunājis par iespējamu darījumu, Savickis neatklāja, atzīmējot, ka Makarovu pazīst jau aptuveni 20 gadus un pagaidām sarunas vēl ir sākuma līmenī.

Taujāts, vai atbilstoši Enerģētikas likuma prasībām Makarovam būtu iespēja iegādāties akcijas gan Latvijas gāzē, gan Conexus Baltic Grid, Savickis atbildēja, ka patlaban tas tiek pētīts. Tāpat vēl nav skaidrības, vai iegādātas varētu tikt tikai pašas akcijas uzņēmumos vai arī visa Itera Latvija.

Savukārt iespējamo darījuma cenu Savikcis neatklāja, vien norādot, ka runa ir par summām aptuveni tādā līmenī, kāds iepriekš izskanējis publiskajā telpā. «Plus, mīnus 5%,» viņš piebilda.

Lai arī 2022.gadā pieaudzis reģistrēto komercķīlu skaits, to kopējā nodrošinātā prasījuma maksimālā summa samazinājusies, kas nozīmē, ka ķīlu vērtība sarukusi, liecina "Lursoft" veiktā pētījuma dati.

"Lursoft" pētījuma dati atklāj, ka aizvadītajā gadā reģistrēta 4091 jauna komercķīla, to kopējai prasījuma maksimālajai summai veidojot 14,37 miljardus eiro. Gadu iepriekš, kad reģistrētas 3388 komercķīlas, to kopējā summa bija 14,93 miljardi eiro. "Lursoft" norāda, ka komercķīlu kopējai summai ir tendence samazināties jau trešo gadu pēc kārtas.

Tas atspoguļojas arī datos par vidējo komercķīlu prasījumu maksimālo summu, kas 2022.gadā sarukusi līdz 3,51 miljonam eiro uz vienu ķīlu. Vēl gadu iepriekš komercķīlas vidējā summa bija 4,41 miljons eiro, savukārt 2020.gadā - 4,82 miljoni eiro.

Apjomīgākās komercķīlas reģistrētas aizvadītā gada 3.februārī, kad "Graanul Invest" grupas uzņēmumiem vienas dienas laikā reģistrētas uzreiz 12 komercķīlas, katras tās nodrošinātā prasījuma maksimālajai summai sasniedzot 949 miljonus eiro. Ķīlas ņēmēju un parādnieku vidū ir gan igauņu kompānija "Graanul Invest", gan arī vairāki tās Latvijas uzņēmumi, piemēram, SIA "Graanul Pellets", SIA "Latgran".

Pagājušajā nedēļā vairāk nekā desmit milj. Ls apjomīgas komercķīlas reģistrējuši trīs uzņēmumi, tostarp SIA Depo DIY un Sanitex.

Lielākās aizvadītajā nedēļā reģistrētās komercķīlas devējas ir SIA Baltic Sales Network, savukārt parādnieks – Bendra Lietuvos -JAV imone uzdaroji akcine bendrove Sanitex. Komercķīlas ņēmējs ir a/s UniCredit Bank, un tās apjoms ir 21, 351 milj. Ls. Sanitex Bendra Lietuvos-JAV imone uzdaroji akcine bendrove pieder 100% Baltic Trade Network daļu.

Tāpat 18,750 milj. Ls ķīlu reģistrējusi būvmateriālu tirgotāja SIA Depo DIY. Šīs ķīlas ņēmējs ir a/s SEB banka.

Vairāk nekā 10,331 milj. Ls komercķīlu reģistrējusi nekustamā īpašuma nozares SIA Daksti, reģistrētās ķīlas devējs ir Stantan Investments Limited, bet ķīlas ņēmējs – a/s Swedbank.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējusi AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca, liecina Lursoft dati.

Ķīlas maksimālā nodrošinājuma summa ir 14,24 miljoni latu, un to ņēmusi AS Swedbank. Kā skaidro uzņēmums, Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca noslēgusi aizdevuma līgumu ar AS Swedbank par 4,4 miljonu kredītlimita piešķiršanu tehnoloģisko iekārtu iegādei Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras projekta ietvaros. Aizdevuma termiņš ir 2015.gada 5.augusts. Aizdevuma likme ir trīs mēnešu Euribor + 2,7%.

Otru lielāko komercķīlu reģistrējusi Dānijas uzņēmuma Baltic Farms Latvijas filiāle AS Baltic Farms – tās kopējā vērtība ir 9,02 miljoni latu. Ķīlas ņēmējs bijusi Jyske Bank.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu 8,2 miljonu latu vērtībā reģistrējis SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC), liecina Uzņēmumu reģistra statistika.

Ķīlas ņēmējs bijusi Nordea Bank Finland. Kompānija šajā bankā reģistrējusi vēl vienu komercķīlu 1,8 miljonu latu vērtībā.

Aizvadītajā nedēļā 6,3 miljonu latu vērtu komercķīlu devis telekomunikācijas uzņēmums SIA Izzi Ethernet, kā parādnieku reģistrējot SIA Baltcom TV. Ķīlu ņēmusi SEB banka.

Trešā lielākā komercķīla pagājušajā nedēļā reģistrēta kravu pārvadājumu kompānijai SIA Odara, un tās ņēmējs bijusi Norvik banka. Komercķīlas maksimālā prasījumu summa ir 4,9 miljoni latu.

Komercķīlu 3,6 miljonu latu vērtībā reģstrējis nekustamā īpašuma pārvaldnieks SIA D2V, un to ņēmusi Nordea Bank Finland. Savukārt SIA Digitālās ekonomikas attīstības centrs reģistrējis 2,85 miljonu latu vērtu komercķīlu, ko ņēmusi AS Swedbank.

Aizvadītajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējis graudaugu, pākšaugu un eļļas augu sēklu audzētājs SIA Tand Ukri, liecina Uzņēmumu reģistra statistika.

Komercķīla 5,6 miljonu latu apmērā reģistrēta Citadele bankā. Jāpiebilst, ka kompānijai šajā bankā reģistrēta vēl viena komercķīla 1,38 miljonu latu vērtībā.

Otru lielāko komercķīlu 3,29 miljonu latu apmērā Swedbank devis juvelierizstrādājumu uzņēmums Grenardi, kā parādnieku reģistrējot SIA Leopard SDC.

Komercķīlu SMP Bank 3,2 miljonu latu apmērā reģistrējusi Lielbritānijas kompānija Breyk Taim Club LLP, savukārt 2,8 miljonu vērta komercķīla dota Nordea Bank, un tās devējs ir būvkompānija Arčers.

Tāpat pagājušajā nedēļā komercķīlu reģistrējusi mehānisko komponentu ražotāja SIA Leax Baltix. Ķīla dota Svenska Handelsbanken un tās vērtība ir 1,2 miljoni latu. Mazāka apmēra komercķīlu – 1,054 miljonu latu apmērā Citadele bankā reģistrējis lodētu siltummaiņu ražotājs SIA Eko Air.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējusi SIA Rīgas Centrālais termināls, liecina Lursoft dati.

Ķīlas maksimālā nodrošinājuma summa ir 11,27 miljoni latu un kā ņēmējs reģistrēta AS Swedbank.

8,7 miljonu latu lielu komercķīlu arī AS Swedbank devusi SIA Hotel Bellevue, kā parādnieku reģistrējot SIA Marno J.

Aizvadītajā nedēļā 6,6 miljonu latu lielu komercķīlu devis Baltic Investment Fund III C.V., kā parādnieku reģistrējot papīrfabriku Līgatne. Ķīlas ņēmējs bijusi AS Norvik banka.

Tāpat pagājušajā nedēļā komercķīlu reģistrējusi kompānija Abora. Komercķīlas vērtība ir 6,395 miljoni latu, un tās ņēmējs bijusi AS Danske Bank.

Kompānija 8 CBR reģistrējusi 6 miljonu latu un 3,6 miljonu latu lielas komercķīlu AS Citadele banka.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā (UR) ierakstītas 67 komercķīlas, bet 103 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 181 miljards latu, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 119 miljardi lati. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 62 miljardi lati.

Lielāko komercķīlu devusi VAS Starptautiskā lidosta Rīga – 52,18 miljonus eiro. Ķīlas ņēmējs bijusi Finanšu ministrija. Kā informēja lidostā Rīga, lidosta pārjaunojusi 2012.gadā dotu komercķīlu, kas iepriekš tika reģistrēta, lai saņemtu Kohēzijas fonda līdzekļus.

Db.lv jau rakstīja, ka paredzēto infrastruktūras modernizācijas projektu realizācijai VAS Starptautiskā lidosta Rīga devusi Finanšu ministrijai 52 miljonu eiro vērtu komercķīlu «Šī komercķīla ir saistīta ar Kohēzijas fonda projekta realizācijai nepieciešamajiem līdzekļiem. Ņemot vērā, ka ES fondi vispirms prasa, lai projekta realizētāji ieguldītu līdzekļus un tikai pēc projekta realizācijas tos pārskaita uzņēmumam, lidostai ir nepieciešami līdzekļi, ko ieguldīt. Līdz ar to Lidosta vērsās Valsts kasē, lai nepieciešamos līdzekļus aizņemtos,» iepriekš Db.lv sacīja VAS Starptautiskā lidosta pārstāvji.

A/s Itera Latvija reģistrējusi komercķīlu 77,3 milj. Ls apjomā, ķīlas ņēmējs ir SEB banka, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas Lursoft dati.

Arī pērnā gada vasarā Itera Latvija reģistrēja apjomīgu – 89,8 milj. Ls – komercķīlu, kas bija saistīta ar piegādāto dabasgāzi. (links)

Jāatgādina, ka Latvijas gāze ir noslēgusi līgumus ar Gazprom par dabasgāzes glabāšanu Inčukalna krātuvē līdz 2030. gadam.

Itera Latvija ir Itera meitasuzņēmums, kam pieder 16% dabasgāzes apgādes uzņēmuma Latvijas Gāze akciju. 34% Latvijas Gāzes akciju pieder Krievijas uzņēmumam Gazprom, bet 47,2% - Vācijas uzņēmumam Ruhrgas Energie Beteiligungs AG.

Itera Latvija kapitāldaļas pieder Dānijā reģistrētajai Inter Energia Holding ApS - 34%, kā arī Kiprā reģistrētajai Davonte Holding Limited – 66%.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējis būvniecības uzņēmums AS RBSSkals, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Komercķīlu 18 miljonu latu vērtībā ņēmusi AS Citadele banka. Kā informē RBSSkals pārstāve Ieva Vāverniece, tas ir aizdevuma pārjaunojums, jo bijuši grozījumi overdrafta un garantiju līgumos.

Pagājušajā nedēļā 14,7 miljonu latu vērtu komercķīlu reģistrējis lauksaimniecības uzņēmums SIA Linas Agro, un tās ņēmējs bijis SIA Swedbank Līzings. Savukārt komercķīlu 14,589 miljonu latu apmērā SEB bankai devis piena pārstrādes uzņēmums SIA Rīgas piensaimnieks.

Tāpat SEB banka aizvadītajā nedēļā ņēmusi elektroierīču remonta uzņēmuma SIA Energoremonts Rīga doto komercķīlu 6,6 miljonu latu apmērā.

Aizvadītajā nedēļā lielāko komercķīlu Latvijā reģistrēja gāzes piegādes pakalpojumu uzņēmums SIA Itera Latvija, liecina Lursoft iknedēļas statistika.

SIA Itera Latvija bankā Nordea Bank Finland Plc. devusi 34,9 miljonus Ls lielu komercķīlu. Tāpat šī banka ņēmusi arī vairāk nekā 10,4 milj. Ls komercķīlu no dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecības pilnsabiedrības Arčers un Moduls-Rīga. Tā ir otra lielākā reģistrētā komercķīla pagājušajā nedēļā. Trešo lielāko ķīlu reģistrējusi lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība, kas a/s Swedbank devusi vairāk nekā 8,4 milj. Ls komercķīlu.

Tāpat pagājušajā nedēļā 5,6 milj. Ls ķīlu a/s Citadele banka devusi Auces novada SIA Tand Ukri, kas nodarbojas ar graudaugu, pākšaugu un eļļas augu sēklu audzēšanu. Nedaudz mazāku ķīlum 4,6 milj. Ls apjomā, pagājušajā nedēļā reģistrēja VNS Neosat Ltd, bet kā šīs komercķīlas parādniece norādīta SIA Naftas tranzīta aģents. Ķīlas ņēmējs ir Nordea Bank Finland Plc. 4,5 milj. Ls komercķīlu aizvadītājā nedēļā devusi arī SIA Energoremonts Rīga, savukārt šīs ķīlas ņēmējs ir a/s SEB banka.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 80 komercķīlas, bet 130 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 181 miljards latu, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 119 miljardi lati. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 62 miljardi lati.

Lielāko komercķīlu reģistrējusi elektroinstalācijas ierīkošanas SIA Belam Rīga – 38,35 miljonu eiro apmērā. Ķīlu ņēmusi AS Danske Bank. Savukārt otru lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi nekustamā īpašuma kompānija AS Linstow un SIA Elizabetes Centrs – 24,9 miljonu eiro apmērā. Ķīlu ņēmusi DNB Bank ASA.

Aizvadītajā nedēļā 13,02 miljonu eiro vērtu komercķīlu devusi AS Putnu fabrika Ķekava. Ķīlas ņēmējs bijusi AS Swedbank.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā (UR) ierakstītas 88komercķīlas, bet 110 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 193 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 132 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 61 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi SIA Livonia Print – 17,62 miljonu eiro vērtībā. Komercķīlas ņēmēja ir AS Swedbank. Komercķīlu izziņās redzams, ka uzņēmums pēdējā laikā pārjaunojis divas komercķīlas, kuru kopējā vērtība sasniedz 34,721 miljonus eiro. Par labu ķīlas ņēmējai AS Swedbank ir ieķīlāti vērtspapīri, krājumi, nemateriālie ieguldījumi, ķermeniskie pamatlīdzekļi un prasījuma tiesības.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 72 komercķīlas, bet 89 tika dzēstas, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 257 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 168,5 miljardi lati. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 88 miljardi lati.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējusi SIA Sputo, kā parādnieku norādot nekustamā īpašuma SIA Sorteks. Komercķīlas kopējā maksimālā prasījuma summa ir 10,4 miljoni eiro.

Otru lielāko komercķīlu devusi SIA Rīgas pilsētbūvnieks, un to ņēmusi AS SEB banka. Ķīlas kopējā vērtība ir 9,6 miljoni eiro.

Trešā lielākā komercķīla reģistrēta metālapstrādes uzņēmumam SIA Valpro – 4,6 miljonu eiro vērtībā.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā (UR) ierakstītas 69 komercķīlas, bet 126 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 189 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 125 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 63 miljardi eiro.

Kā liecina dati, lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps – 9,1 miljona eiro vērtībā. Ķīlas ņēmējs bijusi AS DNB banka. Tikpat vērtu komercķīlu pagājušajā nedēļā devis uzņēmums IAG Industrieanlagen GMBH, un tās ņēmēja bijusi SIA NN Smart.

Komercķīlu 8,687 miljonu eiro vērtībā reģistrējusi SIA Business Concept. Tās ņēmējs bijusi OU Prisma WEB.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 88 komercķīlas, bet 155 tika dzēstas, liecina Lursoft dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 257 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 169 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 88,2 miljardi eiro.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu 224,9 miljonu eiro vērtībā devis Vācijas kokapstrādes uzņēmums Rettenmeier Holding AG, un to ņēmusi Commerzbank Aktiengesellsch Aft.

Otru lielāko komercķīlu aizvadītajā nedēļā devis poligrāfijas uzņēmums SIA Livonia Print – tās maksimālā prasījumu summa ir 17,8 miljoni eiro, un ķīlas ņēmējs bijusi AS Swedbank.

Trešo lielāko komercķīlu reģistrējusi plastmasas plātņu, lokšņu, cauruļu un profilu ražošanas SIA Evopipes, un ķīlas apmērs ir 13,6 miljoni eiro. Ķīlu ņēmusi AS Citadele banka.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā (UR) ierakstīta 91 komercķīla, bet 125 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 260 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 246 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 179 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi lauksaimniecības SIA Agrolats – gandrīz 28 miljonu eiro vērtībā, kā parādnieku norādot SIA Agro Investment. Komercķīlas ņēmējs bijusi AS Swedbank.

Otru lielāko komercķīlu reģistrējis uzņēmums Future Capital Management LLP, kā parādnieku norādot mašīnu un iekārtu vairumtirgotāju - SIA Signāls-P-Šuja. Komercķīlas maksimālā nodrošinājuma prasījuma summa ir 16,6 miljoni eiro. Komercķīlu ņēmusi AS Baltikums Bank.

Itera Latvija reģistrējusi komercķīlu 77,3 miljonu latu apmērā. Reģistrētā komercķīla ir saistīta ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvē iepumpētās gāzes apmaksu, Db.lv stāstīja Itera Latvija valdes priekšsēdētājs un Latvijas gāze padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Savickis.

Komercķīlas ņēmējs ir SEB banka, liecina Komercķīlu reģistra informācija.

Itera Latvija pērn apgrozīja 73,3 miljonus latu un nopelnīja 5,1 miljonu latu.

Itera Latvija īpašnieki ir Kiprā reģistrētā Davonte Holding Limited, kurai pieder 66% no uzņēmuma, un Dānijas Iter Energia Holding ApS – tai pieder 34% uzņēmuma.

Db.lv jau rakstīja, ka Latvijas gāze ir noslēgusi līgumus ar Gazprom par dabasgāzes glabāšanu Inčukalna krātuvē līdz 2030. gadam.

Valsts nodeva Inčukalna gāzes krātuvi Latvijas gāze lietošanā 1997. gadā uz 20 gadiem par simbolsiku nomas maksu. Jau vēstīts, ka J. Savickis uzskata - Latvijas gāzes īpašnieki 14 gadu laikā Inčukalna krātuvē investējuši lielus līdzekļus, tādēļ, ja valsts vēlas nepagarināt uzņēmuma tiesības krātuvē saimniekot pēc 2017. gada, tai būtu jāmaksā kompensācija Latvijas gāzes īpašniekam vismaz 600 miljonu latu apmērā. Minētā gāzes krātuve Latvijas valstij nepieciešama, lai īstenotu sašķidrinātās gāzes termināļa projektu.

Pērn dabasgāzes piegādātāja SIA Itera Latvija nav veikusi gāzes piegādes uz Latviju un Igauniju, rezultātā 2014.gads noslēgts ar būtisku peļņas kritumu, liecina SIA Firmas.lv informācija.

Ja 2013.gadu Itera Latvija noslēdza ar 164 456 751 eiro apgrozījumu un 13 006 016 eiro peļņu, tad pērn uzņēmums saimniecisko darbību nav veicis, taču gadu noslēdzis ar 648 064 eiro peļņu.

Uzņēmuma vadība norāda, ka ziemas apkures sezonā bijuši neierasti silti laika apstākļi, un kopumā samazinājās dabasgāzes patēriņš Latvijā un Igaunijā. Līdz ar to AS Latvijas Gāze un Eesti Gaas pērn nevarēja iepirkt no Itera Latvija plānotos dabasgāzes apjomus.

Lai arī pērn uzņēmums neveica dabasgāzes piegādes, Itera Latvija finansiālā situācija tiek vērtēta kā stabila. Lai nodrošinātu darbību, uzņēmuma apgrozāmie līdzekļi ir pietiekamā apjomā. Tāpat pērn Itera Latvija pilnībā atmaksājusi no Latvijas bankām iepriekš ņemtos kredītus.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējis AS Dobeles dzirnavnieks, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Komercķīlas maksimālā nodrošinājuma summa ir 41 miljons latu, un to ņēmusi AS Swedbank.

Aizvadītajā nedēļā komercķīlu 1,128 miljonu latu vērtībā reģistrējis automašīnu tirgotājs SIA Norde, un tās ņēmējs bijusi SIA Nordea Finance Latvia.

Pagājušajā nedēļā 7,29 miljonu latu vērtu komercķīlu AS Swedbank reģistrējusi būvniecības kompānija SIA Selva Būve. Tāpat AS Swedbank ņēmusi 6,8 miljonu latu vērtu komercķīlu, kuras devējs bijusi betona konstrukciju ražotājs SIA A.B.Tons Construction.

Komercķīlu 632 tūkstošu latu apmērā reģistrējusi SIA Teliks Grupa, un tās ņēmēja bijusi AS Swedbank. Uzņēmums nodarbojas ar ar polipropilēna maisu un tīkliņmaisu vairumtirdzniecību, kā arī mīksto konteineru izgatavošanu.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējusi Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra, liecina Uzņēmumu reģistra statistika.

Kā ķīlas ņēmējs reģistrēta Finanšu ministrija, un komercķīlas maksimālā nodrošinājuma summa ir 85,1 miljons latu.

Otru lielāko ķīlu reģistrējis Te Spi Re Holdings S.a.r.l. Komercķīla reģistrēta Nordea Bank Finland un tā maksimālā nodrošinājuma summa ir 30,3 miljoni latu.

Tāpat komercķīlu pagājušajā nedēļā reģistrējusi SIA Man-Tess un Alandam Capital B.V. Ķīlas maksimālā nodrošinājuma summa ir 15,1 miljons latu, un tās ņēmējs bijusi Nordea Bank Plc. Uzņēmumi kā parādnieku reģistrējuši SIA Pars Termināls. Kā liecina Lursoft dati, SIA Pars Termināls īpašnieki ir divi Kiprā reģistrēti uzņēmumi - Gertynoir Holdings Limited un Mattell Alliance Limited.

Pagājušajā nedēļā kā lielākās komercķīlas devējs reģistrēts Magellan Properties Limited, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Ķīlas nodrošinājuma maksimālā prasība ir 80,3 miljoni latu, un tās ņēmējs ir Ulster Bank Ireland Limited.

Otru lielāko komercķīlu reģistrējis SIA Norfolk, un tās lielums ir 16,1 miljons latu. Komercķīla reģistrēta SIA Norvest Latvia.

Pagājušajā nedēļā 10,77 miljonu latu lielu komercķīlu devusi SIA Liepājas enerģija, un kā ķīlas ņēmējs reģistrēta AS Swedbank.

Gandrīz 7,5 miljonu latu liela komercķīla reģistrēta uz SIA Ostas skati vārda, taču kā ķīlas devēji ierakstīts Ivars Grīnbergs, Andris Grasmanis un Valerijs Azamatovs. Ķīlas ņēmējs bijusi SEB banka.

Nordea Bank Finland ņēmusi 6,89 miljonu latu vērtu komercķīlu, kuras devējs bijusi SIA Latvijas energoceltnieks.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējis vairumtirdzniecības uzņēmums SIA Baltic Trade Network, kā parādnieku norādot SIA Baltic Logistic Solutions, liecina Lursoft dati.

Kompānija devusi komercķīlu, kuras kopējā maksimālā prasījuma summa ir 25,9 miljoni eiro. Komercķīlu ņēmusi AS DNB banka.

Otru lielāko komercķīlu devusi metāla konstrukciju ražošanas kompānija AS UVZ Baltija. Tās kopējā vērtība ir 20 miljoni eiro, un ķīlu ņēmusi AS Baltikums Bank.

Savukārt trešā lielākā komercķīla reģistrēta AS Grobiņa – 6 miljonu eiro apmērā. Ķīlu ņēmusi AS Citadele banka.

Aizvadītajā nedēļā komercķīlu 5,4 miljonu eiro apmērā devusi nekustamā īpašuma kompānija SIA B39, kā parādnieku norādot citu nekustamā īpašuma uzņēmumu - SIA Dagas. Komercķīlas ņēmējs bijusi AS SEB banka.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu devusi SIA Rīgas satiksme – 140,56 miljonu latu apmērā, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Komercķīlas ņēmējs ir Nordea Bank Finland Plc.

Kā skaidro SIA Rīgas satiksme pārstāvis Viktors Zaķis, uzņēmums ir pārjaunojis iepriekšējo zemās grīdas tramvaja komercķīlu.

Otra lielākā reģistrētā komercķīla pagājušajā nedēļā bijusi 24,31 miljona latu vērtībā, un tās devējs bijusi Lietuvas kompānija UAB BFIII G1, kā parādnieku reģistrējot nekustamā īpašuma uzņēmumu SIA SMI Berģi.

Savukārt 11,2 miljonu latu vērtu komercķīlu Swedbank devis poligrāfijas uzņēmums SIA Livonia Print.

Pagājušajā nedēļā UAB BFIII G1 reģistrējis arī 8,785 miljonu latu lielu komercķīlu, kā parādnieku reģistrējot tirdzniecības centru Valdeka. Ķīlas ņēmējs bijusi SEB banka.