Lai gan Saeima vēl nav pieņēmusi attiecīgos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) jau ir sācis ieviest dažas no publisko iepirkumu sistēmas reformām, intervijā aģentūrai LETA sacīja IUB vadītājs Artis Lapiņš.
Piemēram, Ministru kabinets jau pieņēmis lēmumu par Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) pārņemšanu IUB pārziņā. Lapiņš sacīja, ka šis pārņemšanas process ir sākts, bet vēl ir detaļas, kuras jāsaskaņo ar Valsts digitālās attīstības aģentūru (VDAA), jo šī sistēma ir jau 10-15 gadus veca un nav tik vienkārši pārnest visus procesus.
Pēc Lapiņa skaidrotā, nākotnes redzējums ir, ka IUB šo sistēmu pārbūvē, lai procesus vienkāršotu, apvienotu un padarītu lietotājiem ērtākus, bet šobrīd ir jānodrošina tās darbības nepārtrauktība. Lapiņš pauda cerību, ka janvārī, vēlākais februārī, mēs ar VDAA par visu vienosimies.
Tāpat IUB jau strādā pie projekta, lai piesaistītu finansējumu iepirkumu platformas attīstībai un lai nebūtu vairs divas - IUB un EIS - platformas, bet viena sistēma iepirkumu izsludināšanai. Lapiņš skaidroja, ka līdzšinējie mēģinājumi veidot saskarsmes abām vēsturiskajām sistēmām parādīja, ka tas ir gan dārgi, gan neefektīvi un ar problēmām tālākajā uzturēšanā.
"Bet, protams, attīstība būs pakāpeniska. Tas ir saistīts gan ar finansējuma pieejamību, gan, un tas ir kritiskākais, sistēmas arhitektūras izveidi. Lai sistēma būtu jēgpilna, tiem, kas atbild par procesiem, ir jāieguldās katrā lietā. No informācijas tehnoloģiju puses jau platformu var uzbūvēt, bet, ja tā būs nedraudzīga lietotājam, tad tā nekalpos izvirzītajam mērķim. Pie tā mēs strādājam," teica Lapiņš.
Reformas kontekstā Lapiņš arī minēja, ka būs fokusa maiņa uzraudzībā, pārejot uz kopīgu jomas pārraudzību, nekoncentrējoties uz katru individuālo iepirkumu, bet uz veiktspēju kopumā. Tostarp līdz februāra beigām publiski būs pieejami pasūtītāju reitingi, kas būs balstīti uz datiem par riskiem, pasūtītāja rīcības praksi. Lapiņš skaidroja, ka mērķis nav kādu kritizēt vai sodīt, bet IUB vēlas parādīt aspektus, kas katram konkrētajam pasūtītājam strādā labi, un aspektus, kas būtu jāuzlabo.
Tāpat tiks vērtēti būtiskie snieguma rādītāji (KPI), teica Lapiņš. Arī tie būs redzami gan pasūtītājiem, gan sabiedrībai. IUB jau novēro, ka ir pasūtītāji, kuri zināmas lietas savā darbībā nebija pamanījuši un jau sāk mainīt savu darbības praksi, lai to uzlabotu. Pēc Lapiņa domām publiski KPI būs pieejami martā vai aprīļa sākumā.
Savukārt tas, kad mainīsies publisko iepirkumu izsludināšanas sliekšņi, būs datums, kuru Saeima noteiks, pieņemot grozījumus Publisko iepirkumu likumā. "Varētu būt diskusija, vai viss stājas spēkā vienā laikā vai arī pakāpeniski. Ideālais variants, lai dati būtu salīdzināmi, ir normu stāšanās spēkā kalendārā gada sākumā. Vienlaikus ir skaidrs, ka šī Saeima likumprojektu pieņems, vēlākais, vasarā. Tādēļ dažas normas, iespējams, stāsies spēkā ātrāk, dažas vēlāk," pauda Lapiņš.
Viņš sacīja, ka IUB lielākie neatbildētie jautājumi, kam tiek meklēti risinājumi, ir saistīti ar paredzēto ziņošanas kārtību par noslēgtajiem līgumiem no pirmā eiro. Pašlaik ir risinājums ziņošanai par līgumiem, kuriem iepirkumi ir jāizsludina līdzšinējā kārtībā. Bet, ja tas ir jādara par līgumiem no pirmā eiro, tad nepieciešami papildinājumi. Nianse ir tajā, ka pašlaik pasūtītājiem dati ir jāievada manuāli.
Viens no virzieniem, uz kuriem pašlaik IUB skatās un runā ar Valsts ieņēmumu dienestu un VDAA, ir par e-rēķinu izmantošanu. Lapiņš skaidroja, ka tas ir informācijas nesējs, no kā datus varētu iegūt automātiski, bet arī šajā gadījumā ir virkne izaicinājumu, kas būtu jāatrisina, lai savukārt pārāk daudz manuālā darba nevajadzētu komersantiem, e-rēķinus izrakstot. Līdz ar to Lapiņa skatījumā risinājumu atrast var, bet līdz tam ir jānonāk, un tas arī kaut ko maksās.
Lapiņš uzskata, ka pēc būtības vajadzētu būt tā, ka par visiem iepirkumiem informācija jau pašlaik ir IUB mājaslapā, bet vēsturiski ir izveidojies tā, ka iepirkumiem IUB un EIS platformās ir atšķirīga detalizācijas pakāpe. Tādēļ gan IUB, šobrīd pārņemot abas sistēmas, gan lietotājiem būtu ērtāk, ja platforma būtu viena. Lapiņš uzskata, ka tā ir problēma, kas ir jāatrisina vienreiz par visām reizēm, nodrošinot ērtu sistēmu gan pasūtītājiem, gan piegādātājiem, un beigās arī viegli analizējamus datus par iepirkumiem.
