Būve

Izaicinājums ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecībā

Daiga Laukšteina, Māris Ķirsons, 25.11.2016

DB 25.novembra numura vāks

Jaunākais izdevums

Lai novērstu nodokļu nemaksāšanu būvniecībā, tiek ieviesta solidārā atbildība, uzveļot ģenerāluzņēmējiem atbildību par apakšuzņēmēju samaksātajiem nodokļiem par darbinieku, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šo Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu, kas līdz ar nākamā gada budžetu akceptēts Saeimā, būvniecības nozares pārstāvju vairākums nopeļ kā sasteigtu un sarežģītu mehānismu valsts budžeta fiskālo interešu nodrošināšanai. Tā būtība ir, veicot grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, noteikt ģenerāluzņēmēja atbildību par VSAOI nomaksu par atsevišķu būvdarbu veicēju būvobjektā nodarbinātajiem. Proti, ģenerāluzņēmējs uzņemas saistības gadījumā, ja apakšuzņēmējs nav norēķinājies par ģenerāluzņēmēja uzskaitīto stundu skaitu minimālā atalgojuma apjomā.

Tomēr nozares organizācijas norāda uz virkni trūkumu. Tā Latvijas Būvuzņēmēju partnerības (LBP) vadītāja Baiba Fromane DB uzsver, ka šīs izmaiņas nebūt nerisina būvniecības lielāko problēmu – ēnu ekonomiku un tās galveno komponenti – aplokšņu algas, kā arī paredz ārkārtīgi sarežģītu un būtiski atšķirīgu VSAOI aprēķināšanas un nomaksas kārtību. Proti, tā kļūs sadrumstalota, jo galvenais būvdarbu veicējs atbild par VSAOI nomaksu no valstī noteiktās minimālās algas atbilstoši objektā nostrādātājām faktiskajām stundām, bet atsevišķu būvdarbu veicējs - par VSAOI nomaksu no faktiskās algas, kas pārsniedz minimālo algojuma līmeni, un par pārējām nostrādātajām faktiskajām stundām.

Visu rakstu Izaicinājums ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecībā lasiet piektdienas, 25.novembra laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ceturtdaļa uzņēmēju uzskata, ka ēnu ekonomika viņu nozarē ir liela

Žanete Hāka, 31.03.2017

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

16% uzņēmēju uzskata, ka viņu pārstāvētajā nozarē ēnu ekonomika nepastāv vispār, liecina jaunākais Citadele Index pētījums.

Gandrīz puse jeb 47% uzņēmēju uzskata, ka ēnu ekonomika ir maza vai ļoti maza.

Katrs ceturtais jeb 24% Latvijas uzņēmēju uzskata, ka ēnu ekonomika nozarē, kurā strādā viņa uzņēmums, ir liela.

Visbiežāk uz lielu ēnu ekonomiku norāda būvniecībā strādājošie uzņēmēji (tā norādījuši 33% būvnieku), savukārt vismazāk kā lielu to vērtē pakalpojumu sniedzēji (20%). Tomēr būvnieki ievērojami vairāk nekā citi uzskata, ka viņu nozarē ēnu ekonomika šobrīd samazinās, tā domā 42% būvnieku, kamēr ēnu ekonomikas samazinājumu izjūt 23% ražotāju, 22% pakalpojumu sniedzēju un 19% tirdzniecības uzņēmumu.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš: «Pēdējos ceturkšņos uzņēmēju vērtējums par ēnu ekonomiku ir bijis nemainīgs. Pozitīvi ir tas, ka uzņēmēji saskata ēnu ekonomikas samazinājumu. Pieņemu, ka būvniecībā uzņēmēji izjūt ēnu ekonomikas samazinājumu saistībā ar Eiropas Savienības fondu pieejamību, kas ir labs stimuls, lai apgrozītu lielākus naudas līdzekļus un attīstītu biznesu tīrā veidā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta - Pētījums: Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina samazināties

LETA, Žanete Hāka, 10.05.2017

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina samazināties, intervijā Latvijas Radio sacīja SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka, atsaucoties uz jaunākā pētījuma Ēnu ekonomika Baltijas valstīs 2009-2016 datiem.

«Ēnu ekonomika Latvijā turpina samazināties vairāk vai mazāk saskaņā ar politikas veidotāju izstrādāto plānu, kas ir apmēram viena procentpunkta samazinājums gadā,» sacīja Sauka.

Vienlaikus viņš norādīja, lai gan Latvijā joprojām ēnu ekonomikas īpatsvars ir lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā, šī plaisa sarūk un šobrīd ir apmēram 4-5 procentpunktu apmērā, kamēr pirms vairākiem gadiem šī starpība bija būtiski lielāka.«Iepriekšējos gados ir aktīvi strādāts pie ēnu ekonomikas apkarošanas plāna, kas, acīmredzot, jau dod kaut kādus rezultātus,» piebilda Sauka.

Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš intervijā LTV raidījumam Rīta Panorāma šorīt atzīmēja, ka Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars, lai arī ne ļoti krasi, bet mazinās. Tāpat Latvija ēnu ekonomikas īpatsvara ziņā tuvojas līmenim, kāds ir pārējās Baltijas valstīs.«Šā gada datos, tāpat kā iepriekšējā gadā, faktiski lielākā atšķirība ir jautājumā par peļņas slēpšanu, tostarp īpaši starp Latviju un Igauniju,» atzīmēja Endziņš. Vienlaikus viņš piebilda, ka vakar valdības apstiprinātās nodokļu politikas vadlīnijas paredz būtiskas reformas, tajā skaitā uzņēmuma ienākuma nodoklī un 0% likmes noteikšanu reinvestētajai peļņai. «Ja izdosies to šogad apstiprināt, tad, ja ne nākamā gada rādījumā, tad pēc diviem gadiem mums ēnu ekonomikas īpatsvars būs par kārtu mazāks,» uzsvēra LTRK valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Fromane: Nav pamata uzskatīt, ka ēnu ekonomikas mazināšanā panākts būtisks progress

LETA, 18.05.2017

Foto: Ieva Čīka/LETA

Jaunākais izdevums

Pagājušajā gadā Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars gandrīz visās komponentēs ir nedaudz samazinājies, piemēram, 2015.gadā aplokšņu algu īpatsvars nozarē bija 36,3%, bet 2016.gadā tas sarucis līdz 34,6%, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane, atsaucoties uz jaunākā pētījuma par ēnu ekonomiku būvniecības nozarē datiem.

Vienlaikus uzņēmuma ienākumu neuzrādīšanas īpatsvars gada laikā sarucis no 31,6% līdz 30%, darbinieku skaita neuzrādīšana samazinājusies no 23,5% līdz 20,5%, savukārt neoficiālo maksājumu jeb kukuļu līmenis nozarē arī ir samazinājies no 17,9% līdz 15,1%.

Pēc Fromanes teiktā, nav pamata uzskatīt, ka ēnu ekonomikas mazināšanā ir panākts būtisks progress, bet kopējā tendence ir pozitīva un būvniecības uzņēmumiem ir radusies sajūta, ka situācija nozarē uzlabojas."Neskatoties uz to, ka pērn būvniecības nozarē bija ļoti liels kritums par 17,5%, šogad samazinājums ir visās būtiskākajās ēnu ekonomikas komponentēs. Jāņem vērā, ka apstākļos, kad nozarē ir ļoti būtisks apmēru kritums, ēnu ekonomika vienmēr samazinās lēnāk nekā straujas izaugsmes periodā. Skaidrs, ka būvniecības uzņēmumiem ir radusies sajūta, ka situācija nozarē uzlabojas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Plāno noteikt minimālo algu būvniecībā

Rūta Kesnere, 19.05.2017

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecībā līdz 5 procentiem gadā nevajadzētu palielināt būvdarbu izmaksas

Par to pārliecināts ēnu ekonomikas pētnieks un Stokholmas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka. Viens no iemesliem tam, ka cenām nevajadzētu pieaugt, ir tas, ka ēnu ekonomikas sastāvdaļa ir korupcija, kas arī sadārdzina būvniecības izmaksas.

Ēnu ekonomikas apjoma īpatsvars no iekšzemes kopprodukta būvniecības nozarē 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu ir samazinājies par 1,5% un veido 38,5%. Tā liecina ēnu ekonomikas pētnieku Tāļa Putniņa un A. Saukas aplēses. Ēnu ekonomikas būtiskākās izpausmes būvniecībā ir aplokšņu algu maksāšana, kam seko PVN karuseļshēmas. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta aplēsēm aplokšņu algu saņēmēju īpatsvars būvniecībā ir ap 38%. A. Sauka uzsver, ka ēnu ekonomikas samazināšanas iespējas negatīvi ietekmē asā konkurence būvniecībā savienojumā ar nozīmīgu būvdarbu apjoma kritumu pērn un zemās cenas dominanci publiskajos iepirkumos. Tajā pašā laikā būvniecība ir viena no nedaudzajām nozarēm, kurā vairums strādājošo uzņēmumu paši ir apņēmības pilni situāciju mainīt un pieņemt arī tādus lēmumus, kuri īstermiņā, iespējams, ne visiem uzņēmējiem ir izdevīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ašeradens: Nodokļu optimizēšanas shēmas nevar atrisināt tikai ar nodokļu reformu

Zane Atlāce - Bistere, 11.10.2017

Foto: www.freeimages.com

Jaunākais izdevums

Zemus nodokļu ieņēmumus rada izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, kā arī nodokļu optimizēšanas shēmas, ko nevar atrisināt tikai ar nodokļu reformu. Tāpēc tiks turpināts aktīvs darbs pie uzņēmēju un sabiedrību motivāciju veicinošiem pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanai, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Komentējot valdības pieņemto nākamā gada budžetu, ministrs uzsver, ka valsts budžetam jāsekmē pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā un modernas ekonomikas izveide Latvijā. «Uzsākot sarunas par valsts budžeta veidošanu nākamajiem trijiem gadiem, Ekonomikas ministrijas prioritātes bija tautsaimniecības produktivitātes paaugstināšana, eksporta veicināšana, investīciju piesaiste, cilvēkkapitāla attīstība, inovācijas veicināšana un uzņēmējdarbības vides uzlabošana,» norāda A.Ašeradens.

Nozīmīga daļa 2018. gada valsts budžeta sagatavošanas procesā bija jau apstiprinātā nodokļu reforma, kuras viens no galvenajiem elementiem ir 0% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieviešana reinvestētajai peļņai. «UIN reformas gadījumā ieguvēji būs visi uzņēmēji, it īpaši vidējie un mazie. Ar laiku pieaugs uzņēmumu pašu kapitāls, kas atvieglos banku un citu ieguldītāju finansējuma piesaisti, radot plašākas iespējas attīstīt jaunus, inovatīvus un eksportspējīgus produktus un pakalpojumus,» uzskata ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvniecības apjomi pērn auguši par gandrīz 20%

Dienas Bizness, 12.02.2018

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 19,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1 736 milj. eiro. Būvniecības produkcijas pieaugumu ietekmēja apjoma kāpums inženierbūvju būvniecībā par 30,6 %. Būvdarbu apjoma pieaugums bija gandrīz visās inženierbūvniecības jomās: autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 28,2 %, ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā - par 51,4 %.

Ievērojams kāpums bija arī maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 49,5 %, vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā – par 41,0 % un citu inženierbūvju būvniecībā – par 81,7 %. Ēku būvniecībā produkcijas apjoms pieauga par 11,8 %, ko ietekmēja apjoma kāpums nedzīvojamo ēku būvniecības sektorā par 20,2 %. Savukārt dzīvojamo ēku būvniecībā bija kritums par 11,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ēnu ekonomika dilst lēni

Monta Glumane, 10.05.2018

Foto: Ieva Čīka/LETA

Jaunākais izdevums

Joprojām būvniecība ir nozare, kurā ir vislielākā ēnu ekonomika, iepazīstinot ar pētījumu «Ēnu ekonomika Latvijas būvniecības nozarē 2015-2017» rezultātiem atklāja SSE Riga asociētais profesors , BASE valdes loceklis Dr. Arnis Sauka.

Taču pētnieks uzsvēra, ka nav neviena nozare Latvijā, kurā ēnu ekonomika ir samazinājusies par 5%. Ēnu ekonomikas apjoms būvniecības nozarē 2016. gadā veidoja 38,5%, bet 2017. gadā 35,2% no IKP.

Galvenie ēnu ekonomikas cēloņi būvniecības nozarē - asā konkurence, apjoma trūkums, sistemātiskas pieejas trūkums, birokrātija.

Pētījums veikts pēc Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pasūtījuma, sadarbojoties biedrībai «Business Against Shadow Economy» (BASE) un Rīgas Ekonomikas augstskolai (SSE Riga). Pētījumā atklātas būvniecības nozares ēnu ekonomikas apjoma izmaiņas 2017. gadā. Kā arī apkopoti būvniecības nozares uzņēmēju un ekspertu viedokļi attiecībā uz galvenajām ēnu ekonomikas problēmām būvniecības nozarē, ieteikumi ēnu ekonomikas mazināšanai, kā arī vērtējums par īstenotajām un plānotajām aktivitātēm ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Citadele Index: Būvniecībā mazinājusies ēnu ekonomika

Laura Mazbērziņa, 14.05.2018

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Ja pirms gada visbiežāk uz lielu vai drīzāk lielu ēnu ekonomiku norādīja būvniecībā strādājošie uzņēmēji, tad tagad tikai 12% būvnieku norādīja uz drīzāk lielu ēnu ekonomikas apjomu savā nozarē, kas ir vismazākais ēnu ekonomikas rādītājs starp nozarēm, liecina jaunākais Citadele Index pētījums.

Būvnieki arī visbiežāk uzskata, ka ēnu ekonomika šobrīd samazinās (tā domā 37% būvnieku), nav tādu būvnieku, kas domātu, ka ēnu ekonomika viņu nozarē šobrīd palielinātos. Tagad visbiežāk uz lielu vai drīzāk lielu ēnu ekonomiku norāda tirdzniecībā strādājošie uzņēmēji (tā norādījuši 32% tirgotāju).

Kopumā 13% uzņēmēju uzskata, ka viņu pārstāvētajā nozarē ēnu ekonomika nepastāv vispār. Vairāk nekā puse jeb 53% uzņēmēju uzskata, ka ēnu ekonomika ir maza vai ļoti maza. Katrs ceturtais jeb 24% Latvijas uzņēmēju uzskata, ka ēnu ekonomika nozarē, kurā strādā viņa uzņēmums, ir liela. 31% uzņēmēju domā, ka ēnu ekonomika viņu pārstāvētajā nozarē šobrīd samazinās, 8% – ka palielinās un 42%, ka nemainās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ēnu ekonomika Latvijā pieaug

Rūta Kesnere - DB Komentāru nodaļas vadītāja, 16.05.2018

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Pērn ēnu ekonomika Latvijā pieaugusi par 1,3% un veido 22% no IKP. Tādi ir jaunākie Ēnu ekonomikas indeksa, kuru veido Rīgas Ekonomikas augstskolas profesori Tālis J. Putniņš un Arnis Sauka, dati. Profesors A. Sauka norāda, ka pārsteidzoši ir tas, ka ēnu ekonomika pieaug laikā, kad ir pietiekami strauja ekonomiskā izaugsme un palielinās nodokļu ieņēmumi. Jāteic, ka ēnu ekonomika pērn pieaugusi arī mūsu kaimiņvalstīs – Igaunijā par 2,8%, bet Lietuvā – par 1,7%.

Latvijā no ēnu ekonomiku veidojošajām komponentēm – ienākumu (peļņas) neuzrādīšana, darbinieku skaita neuzrādīšana, aplokšņu algas, kukuļi, procenti no līguma summas, kas tiek maksāti, lai nodrošinātu valsts pasūtījumus – absolūti lielākais īpatsvars (45,5%) ir tieši aplokšņu algām. Saskaņā ar pētījumu vidēji 20% no algas, kas tiek reāli maksāta, uzņēmēji slēpj no valsts. Savukārt kukuļos tiek maksāti 8% no ienākumiem, bet, lai saņemtu valsts pasūtījumu, uzņēmēji pērn maksāja 10% no līguma summas. Bet vidējā ienākumu daļa, kuru uzņēmēji neuzrādīja, bija 17%.

Nozares, kurās tradicionāli ir vislielākais ēnu ekonomikas īpatsvars, ir būvniecība, pakalpojumi un mazumtirdzniecība. Tajā pašā laikā A. Sauka uzsver, ka pēdējā gada laikā ēnu ekonomika tajās ir samazinājusies, īpaši būvniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Ēnu ekonomiku rada arī korupcija

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 17.05.2018

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Pēdējais satraucošais jaunums, par kuru nopietni būtu jāaizdomājas gan valdības vadītājam, gan finanšu ministrei, gan VID vadībai, ir jaunākie Ēnu ekonomikas indeksa dati par pērno gadu, kas liecina, ka ēnu ekonomika 2017. gadā ir pieaugusi par 1,7%, veidojot 22% no IKP. Tātad valdības apņemšanās mazināt ēnu ekonomiku par 1% gadā ir smagi izgāzusies.

Lielais jautājums ir, vai ēnu ekonomikas pieaugums ir neliela pārejoša svārstība vai nepatīkama tendence ar ilgtermiņa raksturu? Svarīgi, kas ar ēnu ekonomiku notiks šogad, kad sāk darboties nodokļu reforma. Ēnu ekonomikas pētījuma autora, profesora Arņa Saukas prognozes par iespējamo nodokļu reformas ietekmi ir negatīvas. Jo ēnu ekonomikas lielāko īpatsvaru – 45,5% – veido tieši aplokšņu algas. Pēc A. Saukas domām, diferencētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme nesekmēs to mazināšanu. Var jau teikt, ka lielākā daļa darbinieku «iekrīt» tajā ienākumu grupā, kam piemērojams pazeminātais IIN 20% apmērā. Tomēr, vai samazinājums par 3% ir pietiekams stimuls, lai lielais vairums aplokšņu algu maksātāju legalizētos, ir diskutabls jautājums. Turklāt jāatceras, ka par 1% ir pieaugusi sociālo iemaksu likme, kas arī nav motivācija atteikties no aploksnēm. Faktiski darbaspēka sloga paaugstināšana, lai finansētu veselības aprūpi, pēc daudzu ekspertu domām, ir sliktākais iespējamais risinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru