Būtiskākais nodokļu reformas ieguvums uzņēmumiem ir darbaspēka izmaksu samazināšanās. Tam liela nozīme ir būvniecības nozarē, kur vērā ņemamu izmaksu tāmes daļu veido darbaspēks. Iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes samazinājums daļai būvniecības uzņēmumu var kalpot kā motivācija algas maksāt oficiāli.
No uzņēmumu viedokļa pozitīvi vērtējama arī uzņēmumu ienākumu nodokļa avansa maksājumu atcelšana, kas ievērojami uzlabos uzņēmumu naudas plūsmu. Līdz šim kā vienu no efektīvākajiem valsts ieviestajiem instrumentiem daudzi būvniecības uzņēmēji vērtējuši reverso PVN būvniecībā. Tāpēc reversā PVN maksāšanas režīma piemērošana arī būvizstrādājumiem ir vēl viens nozīmīgs solis ēnu ekonomikas ierobežošanas virzienā.
Vienlaikus negatīvi vērtējams straujais akcīzes nodokļa kāpums degvielai, kura rezultātā pieaugs loģistikas un attiecīgi arī būvniecības pakalpojumu izmaksas. Straujais un zināmā mērā negaidītas akcīzes nodokļa kāpums jūtamu ietekmi atstās uz jau noslēgtajiem būvniecības līgumiem. Tāpat arī iemaksām privātajos pensiju fondos noteiktais ierobežojums – 10% no gada ienākumiem un ne vairāk kā 4000 eiro gadā – uzskatāms par soli atpakaļ. Līdz šim uzkrājumu veikšana pensiju 3. līmenī bija motivējošs iemesls saņemt legālu algu. Līdzīgs arguments attiecas arī uz pārmērīgo darbaspēka nodokļu progresivitāti, kas var radīt motivāciju slēpt ienākumus un grūtības maksāt legālas algas augsta līmeņa speciālistiem, kuri jau šobrīd būvniecības nozarē akūti trūkst.
Nodokļu reformas ieguvumi gan pagaidām ir ļoti hipotētiski, tāpēc jāvērtē, kā šī reforma izvērtīsies praksē. Jāņem arī vērā, ka pirms jaunā nodokļu režīma spēkā stāšanās nav noteikts pārejas posms, līdz ar to daļai uzņēmumu izaicinājums varētu būt jaunās kārtības administrēšana, tostarp aprēķinot dažādās IIN likmes.