Lai nodrošinātu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) A2 ēkas un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Infekciju slimību un plaušu veselības korpusa (LIC) projektu īstenošanu, valdība otrdien atbalstīja 68,3 miljonu eiro pārdalīšanu no Eiropas Savienības (ES) kohēzijas politikas programmas līdzekļiem.

Nolemts, ka 68,3 miljonus eiro no sestās pasākuma kārtas "Ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība" pārdalīs uz pirmo un piekto kārtu, lai nodrošinātu PSKUS A2 ēkas un RAKUS LIC projektam. RAKUS infrastruktūras attīstībai sākotnēji iezīmētais finansējums 68,3 miljonu eiro apmērā, no kura 58 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi un 10,2 miljoni eiro ir nacionālais līdzfinansējums, tiks sadalīts tikai starp PSKUS A2 un LIC projektiem. No šīs summas 31,3 miljoni eiro plānoti LIC būvniecībai, savukārt 37 miljoni eiro tiks novirzīti PSKUS A2 ēkas projekta īstenošanai.

Sākotnēji sesto kārtu bija plānots īstenot līdz 2028.gada pirmajam ceturksnim. Tajā bija paredzēts 83,3 miljonu eiro finansējums klīnisko universitāšu slimnīcu projektu īstenošanai, tostarp arī RAKUS Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) renovācijai. Vienlaikus saistībā ar projektu izstrādes un būvniecības kavēšanos, kā arī izmaksu pieaugumu plānotais finansējuma apjoms projektu realizācijai ir būtiski palielinājies. Rezultātā sākotnēji plānotais finansējuma apmērs ir nepietiekam abu projektu vienlaicīgai īstenošanai pilnā apmērā, skaidrojusi Veselības ministrija (VM).

Pēdējo gadu laikā globālās e-komercijas izaugsmi noteica mēroga princips – nepārtraukta sortimenta un pārdevēju tīklu paplašināšana, kas pircējiem nodrošināja milzīgu izvēli. Taču 2025. gadā šī pieeja zaudē aktualitāti, un tās vietā nostiprinās citas konkurences valūtas.

Kuras tās ir un kāpēc tās dominē e-komercijas nozares attīstībā? Divi galvenie atslēgas vārdi, apsteidzot pēc iespējas lielāku sortimentu, ir kvalitāte un uzticamība. Pircēji un pašas e-komercijas platformas arvien skaidrāk redz, ka šodien kvalitāte ir nesalīdzināmi vērtīgāka par preču daudzumu.

To apstiprina arī tirgus pētījumi. Piemēram, “Prospect Knight”, Londonā bāzēta mazumtirdzniecības un tehnoloģiju izpētes kompānija, savā 2025. gada pētījumā “Quality Will Define e-commerce Success” secinājusi, ka 77% patērētāju pirkuma lēmumu galvenokārt nosaka produkta kvalitāte, kas tieši ietekmē pircēja lojalitāti, uzticēšanos un atkārtotus pirkumus konkrētajā platformā. Līdzās kvalitātei pircēju paradumus ieteikmē arī vairāki citi faktori, kas nu jau arī ir apsteiguši sortimenta apjomu. DHL pētījumā “E-Commerce Trends Report 2025”, kurā aptaujāti 24 000 tiešsaistes pircēju 24 valstīs, atklāts, ka septiņi no desmit klientiem sagaida ar mākslīgo intelektu vadītu personalizāciju un gudrus iepirkšanās rīkus, trešdaļa atsakās no pirkuma ilgtspējas apsvērumu dēļ, bet 81% pārtrauc darījumu, ja piegādes vai atgriešanas nosacījumi neatbilst gaidām.

Rail Baltica projekta nacionālais ieviesējs Igaunijā Rail Baltic Estonia ir izsludinājis būvniecības iepirkumu, kura ietvaros līdz 2028. gada beigām Rē (Rae) pašvaldībā, Harju apriņķī, tiks uzbūvēts Rail Baltica ritošā sastāva depo.

Objekts būs stratēģiski nozīmīga infrastruktūra, kurā tiks koncentrētas visas nākotnes ātrgaitas dzelzceļa ritošā sastāva apkopes, remonta un ekspluatācijas funkcijas Igaunijā. Sodevahes (Soodevahe) teritorijā plānotais apkopes un remonta centrs kļūs arī par lielāko ritošā sastāva depo Baltijā.

Iepirkums ietver gan detalizētā projekta izstrādi, gan depo ēkas un tās iekšējo apkalpošanas platformu būvniecību. Piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir 2026. gada 10. marts, savukārt līgumu ar būvuzņēmēju plānots noslēgt līdz 2026. gada aprīļa beigām. Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2028. gada beigām.Iepirkuma paredzamā vērtība ir 41 331 818 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Krievijas graudaugu tranzīts caur Latviju šogad deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2024. gada deviņiem mēnešiem samazinājies 4,3 reizes, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Tranzītā no Krievijas caur Latviju 2025. gada deviņos mēnešos pārvadātas 323 103 tonnas graudaugu produktu, kas ir 4,3 reizes mazāk nekā 2024. gada deviņos mēnešos, kad caur Latviju tranzītā pārvadāja 1,391 miljonu tonnu graudaugu.

No 2025. gada deviņos mēnešos tranzītā pārvadātajiem graudaugu produktiem 318 039 tonnas bija kvieši un kviešu un rudzu maisījums, 3657 tonnas - rapšu vai ripšu sēklas, 764 tonnas - griķi, sāre un miežabrāļi, nepilnas 324 tonnas - rīsi, 189 tonnas - auzas, gandrīz 79 tonnas - kukurūza, gandrīz 29 tonnas - rudzi un 21 tonna - mieži.

Salīdzinot ar 2024. gada deviņiem mēnešiem, kviešu un kviešu un rudzu maisījuma tranzīts 2025. gada deviņos mēnešos samazinājies trīs reizes, rīsu - par 41,3%, auzu - 18,5 reizes, kukurūzas - 2525 reizes, bet griķu, sāres un miežabrāļu - 2,9 reizes. Savukārt rapšu un rapšu sēklu tranzīts palielinājās - par 25,8%, salīdzinot ar 2024. gada deviņiem mēnešiem.

Latvijā granulu deficīts mazumtirdzniecībā ir radies, jo tirgotāji, iepriekš slēdzot piegādes līgumus ar ražotājiem, nav izvērtējuši granulu vidējo patēriņu, bet vadījušies pēc iepriekšējās ziemas pieredzes, teica Latvijas Biomasas asociācija "LATbio" valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs.

Viņš skaidroja, ka Latvijā granulu ražošanas kopēja jauda ir apmēram divi miljoni tonnu gadā, bet patēriņš - apmēram 250 000 tonnu. Tādējādi ražošanas jauda ir gandrīz 10 reizes lielāka nekā patēriņš. Viss, ko nepatērē vietējais tirgus, tiek eksportēts.

"Ja visus 250 000 tonnu grib saņemt vienā dienā, vienā nedēļā vai vienā mēnesī, tad rodas saspīlējums," teica Palejs, skaidrojot, ka mazumtirgotāji nav plānojuši uz priekšu.

Viņš stāstīja, ka granulu ražošana tiek plānota iepriekš. Ražotāji pavasarī vai vasarā ar tirgotājiem slēdz gada vai divu gadu līgumus, un rūpnīcas strādā atbilstoši noslēgtajiem līgumiem. Patlaban granulu ražošana rit pilnā jaudā, bet patēriņam granulu nepietiek.

Uzņēmējiem ir jāizprot savu klientu vajadzības un paradumi, uzskata Daiņus Ļuļis, (Dainius Liulys), e-komercijas platformas PHH Group izpilddirektors.

Veiksmīgas uzņēmējdarbības atslēga e-komercijā ir universāla - turēt solījumus klientiem, piedāvāt atbilstošu un plašu preču klāstu, kā arī nodrošināt uzticamus piegādes un preces atgriešanas procesus. Šajā ziņā Latvija neatšķiras no jebkura cita tirgus, pārliecināts ir PHH Group, kurā iekļaujas arī interneta veikals 220.lv, izpilddirektors. Viņš norāda, ka Latvijā un Baltijā ļoti būtiskas ir arī vietējas zināšanas un izpratne. Mazākos tirgos klientu ir mazāk, tādēļ katra pircēja zaudējums uzņēmumam ir būtisks. Šī iemesla dēļ mūsu kvalitātes latiņa ir nemainīgi augsta - mēs darām visu iespējamo, lai klienti mums uzticētos, norāda D.Ļuļis.

Rada biznesu

Nekustamo īpašumu attīstītājs “InCity Capital” piesaistījis “BluOr Bank” finansējumu 2,92 miljonu eiro apmērā jaunā dzīvojamā projekta “Skanstehof” būvniecībai Rīgā.

Kopējās “InCity Capital” un tā finanšu partnera “Merito Partners” investīcijas projekta realizācijā plānotas 4,5 miljonu eiro apmērā.

Projekts paredz astoņu stāvu dzīvojamo ēku ar 33 divu līdz trīs istabu dzīvokļiem. Ēkas kopējā platība būs 2300 kvadrātmetru.

Jaunā daudzdzīvokļu ēka tiks būvēta Hospitāļu ielā, vienā no pieprasītākajām Rīgas apkaimēm. ““Skanstehof” ir mums nozīmīgs projekts – tas iezīmē jaunu posmu “InCity Capital” attīstībā, jo ir mūsu pirmais jaunceltnes projekts. Tirgū šobrīd redzam augstu pieprasījumu pēc kvalitatīviem, pārdomāta plānojuma mājokļiem pilsētas centra tuvumā, un šis projekts ir tieša atbilde šai vajadzībai,” norāda “InCity Capital” valdes priekšsēdētājs Mihails Petrišins.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvijas daļa lapu koku saplākšņa eksportā bija 5%, bet pēc ienākumiem no eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija pirmajā vietā pasaulē.

Vēsturiski finiera lokšņu rūpnieciskā ražošana aizsākās1797. gadā, kad Samuels Bentamams (1757 - 1831) izgudroja un uzkonstruēja finiera lokšņu lobāmo mašīnu. No šī laika sākās plaša finiera lokšņu izmantošana dažādu koksnes izstrādājumu virsmu apdarē. Savukārt saplākšņa ražošana pašreizējā izpratnē (finiera lokšņu līmēšana un presēšana) rūpnieciskos apjomos aizsākās tikai pēc 1865. gada, kad ASV tika radītas iekārtas saplākšņa rūpnieciskai ražošanai. Tikai dažus gadus pēc saplākšņa ražošanas patenta izsniegšanas (1869.g.) šo produkciju sāka ražot arī Latvijas teritorijā. 1913. gadā Latvijā bija divas saplākšņa (līmēta finiera) rūpnīcas - viena Rīgā, bet otra Daugavpilī. Kopējais saražotā saplākšņa apjoms bija aptuveni 50 tūkstoši kubikmetru gadā (Latvijas PSR ģeogrāfija. Rīga: izdevniecība Zinātne, 1975., 345.lpp.).

Lai arī AS "Latvijas valsts meži" vēja parku attīstītājiem izpētei nodevuši apmēram 109 000 hektāru meža zemes, uzbūvēt vēja turbīnas varētu ne vairāk kā 1-2% no šīs teritorijas, liecina citu valstu pieredze un Vēja enerģijas asociācijas (VEA) aprēķini.

Izpētei nodotie 109 000 hektāri valsts mežu zemes veido aptuveni 6,75% no visām valsts mežu zemēm. Piecus gadus šajās AS "Latvijas valsts meži" teritorijās tiks veikta izpēte, tai skaitā, ietekmes uz vidi novērtējums (IVN), bet pēc tam, ja teritorija atbildīs iecerei, tiks sākta projektēšana.

"Citu valstu pieredze un pētījumi liecina, ka 200-300 hektāru lielā meža platībā, kas nodota izpētei, vidēji var tikt izvietota tikai viena turbīna. Vienas turbīnas un tai nepieciešamās infrastruktūras izbūvei nepieciešams atbrīvot teritoriju no kokiem divu hektāru platībā, bet pārējā platībā turpina augt mežs," skaidro VEA izpilddirektore Katrīna Duka-Gulbe.

Baltijā vadošais tehnikas nomas uzņēmums Storent Holding (Storent) publiskajā obligāciju piedāvājumā veiksmīgi piesaistījis finansējumu 16,5 miljonu eiro apmērā, pilnībā sasniedzot emisijas galveno mērķi – nodrošināt nepieciešamo finansējumu gan obligāciju refinansēšanai, gan investīciju programmas īstenošanai.

Šī ir otrā obligāciju sērija Storent 50 miljonu eiro obligāciju programmas ietvaros.

Storent publiskais obligāciju piedāvājums ietvēra gan obligāciju apmaiņas piedāvājumu esošajiem investoriem, gan ieguldījumu iespējas jaunajiem investoriem. Sākotnējās parakstīšanās laikā kopējais pieprasījums pēc jaunās emisijas veidoja 13,3 miljonus eiro, savukārt obligāciju apmaiņas piedāvājumā papildus tika apmainītas obligācijas aptuveni 3,2 miljonu eiro apmērā. Kopumā piedāvājumā piedalījās vairāk nekā 1200 investori, un Storent kopējais investoru skaits šobrīd pārsniedz 5000, veidojot vienu no plašākajām investoru kopienām Baltijā.

Vērtējot jauno investoru aktivitāti pēc ieguldījumu apjoma, lielāko daļu jeb 74 % veidoja investori no Latvijas, 20 % – no Lietuvas, bet 6 % – no Igaunijas. Rīkojumu skaita ziņā visaktīvākie bija Latvijas un Lietuvas investori – attiecīgi 505 un 419 rīkojumi –, savukārt Igaunijas investori iesniedza 289 rīkojumus. Šie rezultāti atspoguļo augstu privāto investoru interesi visos trīs Baltijas tirgos. Kopumā privātie investori veidoja 85 % no pieprasījuma, savukārt 15 % – institucionālie investori, kas liecina par uzticību Storent biznesa modelim. Visiem investoriem obligācijas tika piešķirtas pilnā apjomā.

Latvijas Hokeja federācija (LHF) kopā ar Somijas Hokeja asociāciju ir sākusi pieteikšanās procesu 2030. gada pasaules čempionāta vīriešiem elites divīzijā rīkošanai, otrdien pavēstīja LHF.

"Abas valstis apvieno spēkus, lai piedāvātu turnīru ar visaugstākajiem organizatoriskajiem standartiem, balstoties gan uz profesionālu pieredzi, gan uz izciliem rezultātiem iepriekšējos čempionātos," teikts LHF paziņojumā.

Kā norāda LHF, Latvija pēdējās desmitgadēs ir apliecinājusi savu spēju rīkot pasaules līmeņa hokeja notikumus, sarīkojot pasaules čempionātus vīriešiem 2006., 2021. un 2023. gadā. LHF īpaši izceļ 2023. gada čempionātu, kura laikā Rīgā notikušās spēles apmeklēja 160 000 skatītāju, tostarp 42 000 ārvalstu viesu. Rīgas fanu zonā pulcējās 220 000 hokeja entuziastu, bet turnīra norisi klātienē atspoguļoja 270 mediju pārstāvji no visas pasaules, lēš federācija.

"Veselības centrs 4" grupa pagājušajā gadā strādāja ar 42,539 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 10,7% - līdz 4,421 miljonam eiro, liecina "Firmas.lv".

Tikmēr pats SIA "Veselības centrs 4" 2024.gadā strādāja ar 33,387 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa auga par 9,7% un bija 4,416 miljoni eiro.

Kompānijas finanšu gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka konsolidētajā apgrozījumā 88% veido veselības aprūpes pakalpojumi.

Vadības ziņojumā teikts, ka koncernā ietilpstošie meitas uzņēmumi turpināja stabilu izaugsmi, izņemot SIA "Dinastija" un SIA "Rīgas Kosmētikas skola", kas strādāja ar zaudējumiem kopsummā 14 847 eiro apmērā.

Koncerna mātes sabiedrība un meitassabiedrība SIA "Kronoss" pārskata gadā sāka piešķirto Eiropas Savienības (ES) līdzekļu apgūšanu.

Invaliditātes statuss Latvijā tikai daļēji sasniedz savu mērķi, turklāt atbalsta sistēma ir sadrumstalota un nevienlīdzīga, secinājusi Valsts kontrole.

Revidenti secinājuuši, ka neviena iestāde Latvijā kopumā neizvērtē cilvēka ar invaliditāti veselības, sociālās, pārvietošanās un ikdienas funkcionēšanas vajadzības, tādēļ atbalsta saņemšana lielā mērā ir atkarīga no paša cilvēka vai tuvinieku zināšanām un spējas orientēties sadrumstalotajā sistēmā.

2024. gadā Latvijā bija vairāk nekā 221 000 cilvēku ar invaliditāti, un kopš 2018. gada to skaits pieaudzis par vairāk nekā 15%.

Invaliditātes ekspertīzei un atbalstam valsts 2024. gadā novirzīja vismaz 1,039 miljardus eiro jeb 6,4% no valsts budžeta izdevumiem, bet pašvaldības - vēl vismaz 20 miljonus eiro. Būtiska daļa šo līdzekļu tiek izmantota pensijām un pabalstiem, bet mazākā - pakalpojumiem, kas palīdz pārvarēt ikdienas grūtības, tostarp aprūpei, transportam, rehabilitācijai un mājokļa pielāgošanai.

Latvijā līdz 2020.gadam ieplūdusi ievērojami vairāk skaidras naudas nekā pārējās Baltijas valstīs, un, atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, lielu daļu ievestās skaidrās naudas bija paredzēts atstāt Latvijā, pausts Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) izstrādātajā stratēģiskajā novērtējumā "Legālās un nelegālās skaidras naudas aprite Baltijas valstīs".

Novērtējumā analizēta legālās un nelegālās skaidras naudas aprite starp Baltijas valstīm - Igauniju, Latviju un Lietuvu - laika posmā no 2019. līdz 2022.gadam.

Ēnu ekonomika trijās Baltijas valstīs veido no 19% līdz 33% no to IKP. Lai gan ēnu ekonomikas apmērs katrā no trīs valstīm atšķiras, pastāv vispārēja vienprātība, ka ēnu ekonomikas sektors aplūkotajā periodā ir tikai audzis. Skaidras naudas aprite lielā mērā veicina ēnu ekonomiku, kas savukārt palīdz uzturēt skaidras naudas apriti Baltijas valstīs.

Kopumā novērtējums liecina par vairākiem secinājumiem. Pirmkārt, skaidra nauda joprojām ir ļoti svarīga noziedzīgu aktivitāšu daļa, un arī pieprasījums pēc skaidras naudas Baltijas valstīs ir augsts. Otrkārt, skaidras naudas aprites tendences katrā valstī ir ievērojami atšķirīgas - skaidras naudas ieplūšanas un aizplūšanas galamērķi starp valstīm ir atšķirīgi, un nav izteiktas saiknes starp Baltijas valstīm. Treškārt, lai gan skaidras naudas plūsmas starp Baltijas valstīm, iespējams, nav atbildīgas par lielākās daļas skaidras naudas klātbūtni ekonomikā, dažos predikatīvo noziegumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas veidos tiek izmantoti visu trīs valstu atšķirīgie tiesiskie režīmi. Tas ir īpaši redzams Baltijas valstu ēnu ekonomikas aktivitātēs. Ceturtkārt, Baltijas valstis zināmā mērā ir pakļautas riskam, ka noziedznieki izmantos atšķirības valstu normatīvajā regulējumā, lai apietu noteikumus.

Latvijas investīciju uzņēmuma "Merito Partners" specializētā nekustamā īpašuma fonds "Merito Real Estate Special Fund IV" par 5,9 miljoniem eiro iegādājies 9000 kvadrātmetru plašu ēku Rīgas vēsturiskajā centrā, Skolas ielā 21. Kopējās investīcijas projektā pārsniegs 14 miljonus eiro, un īpašums tiks transformēts par dzīvojamo ēku ar aptuveni 250 kompaktas platības dzīvokļiem.

Ēka Skolas ielā 21 celta 1987. gadā Projektēšanas institūta vajadzībām klasiskā sociālisma laikmeta arhitektūras stilā – ar izturīgu dzelzsbetona karkasu, augstiem griestiem un pieciem moderniem liftiem – un ir labi pielāgojama mūsdienu prasībām. Īpašuma kopējā platība pārsniedz 9000 kvadrātmetru.

Pēc rekonstrukcijas ēkā tiks izveidoti aptuveni 250 studijas tipa un vienas guļamistabas dzīvokļi 17 līdz 35 kvadrātmetru platībā.

Īpašuma Skolas ielā 21 iegādes darījumu 3,85 miljonu eiro apmērā līdzfinansē AS "Signet Bank". Pēc rekonstrukcijas kopējās investīcijas projektā pārsniegs 14 miljonus eiro.

""Merito Partners" specializētā nekustamā īpašuma fonda stratēģija ir investēt Latvijas kapitālu perspektīvu īpašumu attīstībā, tā sniedzot savu ieguldījumu finansiāli pieejamu un mūsdienu standartiem atbilstošu mājokļu nodrošināšanā Rīgas pastāvīgajiem iedzīvotājiem un ilgtermiņa viesiem. Ēkas Skolas ielā 21 atrašanās vieta galvaspilsētas centrā, Vecās Ģertrūdes baznīcas un Klusā centra apkaimē ir īpaši pieprasīta studentu un Latvijā strādājošo ārvalstu profesionāļu vidū, kuri vēlas dzīvot dinamiskā pilsētvidē ar vēsturisku auru. Plānojam ēku renovēt un attīstīt, vienlaikus domājot par mūsdienu mobilā Rīgas iedzīvotāja vajadzībām un ilgtspējas principiem," komentē Igors Terehovs, "Merito Real Estate Management" partneris.