Citas ziņas

Izdevniecību Petits pamet tā ilggadējais īpašnieks Šeiņins

Gunta Kursiša, 19.12.2011

Jaunākais izdevums

No SIA Izdevniecības nams Petits valdes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas atbrīvots tā ilggadējais īpašnieks un prezidents Aleksejs Šeiņins, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Informācija laikrakstā liecina, ka par valdes priekšsēdētāju ir kļuvis Andrejs Caregorodcevs (Andrey Tsaregorodtsev). Kopš šā gada vasaras Petits valdē darbojas arī Sergejs Baranovskis un Tatjana Belousenko.

Par izdevniecības Petits īpašnieku kļuvis Kiprā reģistrēts uzņēmums Lanchrome Limited. Petits īpašnieki šā gada vasarā ir vairākkārt mainījušies. Šā gada jūnijā 87% izdevniecības kapitāldaļu no līdz darījuma brīdim vienīgā īpašnieka Alekseja Šeiņina iegādājās Ukrainas banka Legbank. Tādējādi A. Šeiņins kļuva par 13% kapitāldaļu īpašnieku. Šā gada augustā Legbank iegādājās arī pārējās Petits daļas, kļūstot par vienīgo īpašnieku, savukārt aizvadītās nedēļas sākumā 100% uzņēmuma kapitāldaļu ieguva Lanchrome Limited, rakstīja aģentūra LETA.

Ukrainas mediji ziņoja, ka gandrīz simtprocentīgi Legbank akciju kontrolpaketi 2006. gada vasarā iegādājās Latvijas Ogres komercbanka, kuras faktiskais vadītājs bija Arturs Jeresjko. Par Ukrainas bankas uzraudzības padomes locekļiem reizē ar A. Jeresjko kļuva arī viņa kompanjoni Viktors Laucis, Jurijs Stepanovs, Oļegs Nazarins un jau pieminētais Sergejs Baranovskis. Savukārt par bankas revīzijas komisijas locekli kļuva arī tāpat jau pieminētā Tatjana Belousenko, iepriekš rakstīja portāls pietiek.com. 2006. gada decembrī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) lēma anulēt Ogres komercbankas licenci, un 2007. gada janvārī Rīgas apgabaltiesa atzina banku par likvidējamu. Bijušais bankas akcionārs Jurijs Frolovs joprojām tiek tiesāts par apmēram 5,5 miljonu ASV dolāru izkrāpšanu no bankas klientiem, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Izdevienības nams Petits, kas izdod laikrakstus Čas (ЧАС) , Subbota (Суббота), Teleprogramma c djadei Mišei (Телепрограмма с дядей Мишей), TaVa Programma, Rīgas santīms, reklama.lv un Ekspres gazeta v Baltiji (Экспресс-газета в Балтии), kā arī žurnālus VIP Lounge un Ļubļu (Люблю).

Db.lv jau rakstīja, ka SIA Telegraf valdē decembra sākumā tika iecelts Antons Fiļimonovs, kas iepriekš Latvijā pārstāvēja baņķieri Vladimiru Antonovu. Jau pērn SIA Telegraf īpašnieku maiņa tika saistīta ar Krievijas baņķiera V. Antonova un Snoras bankas interesēm Baltijā. A. Fiļimonovs portālam pietiek.com noliedza, ka Telegraf viņš pārstāv V. Antonova intereses.

SIA Telegraf vienīgais īpašnieks ir Latvijā reģistrēta a/s News Media Group (NMG), kuras 100% pieder Kiprā reģistrētam uzņēmumam Kinonon Holdings Limited.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par izdevniecības nama Petits valdes locekli ar kļuvis krievu miljardiera Vladimira Antonova interesēm saistītais Antons Fiļimonovs, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Šā gada janvāra sākumā izskanēja neoficiāla informācija par to, ka izdevniecības nams Petits kļuvis par īpašnieku V. Antonovam pastarpināti piederošajam Telegraf. Tomēr darījums noticis pastarpināti – caur uzņēmumu E-Nozares Serviss, vēsta rus.db.lv.

Tika prognozēts, ka šā gada martā ir iespējama divu krievvalodīgo avīžu apvienošanās, bet par viņu redaktoru varētu kļūt Andrejs Švedovs. Ziņas par A. Švedova iespējamu stāšanos redaktora amatā izraisīja Alekseja Šeņina aiziešana no Petits valdes priekšsēdētāja amata pērnā gada nogalē. Viņa vietā Petits valdes priekšsēdētāja amatā stājās Andrejs Caregorodcevs. Tajā pašā laikā darbu izdevniecības nama valdē turpināja Petits vairākuma akcionāra - bankas Legbank - pārstāvji Sergejs Baranovskis un Tatjana Belousenko, kas darbu valdē uzsāka pērnā gada vasarā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Dārgākie luksusa auto, ko pērn atļāvušies Latvijas uzņēmēji

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB, 25.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 230 tūkstoši eiro – šāda ir rekordsumma, ko kāds Latvijas uzņēmums pērn iztērējis par luksusa klases automašīnu.

DB jau tradicionāli ir apkopojis Ceļu satiksmes drošības direkcijas datus par 25 dārgākajiem luksusa klases automobiļiem, ko pērn savām vai savu saimnieku vajadzībām iegādājušies Latvijas uzņēmumi. Savukārt kopējie dati par pagājušā gada reālo luksusa auto tirgu vēl tiks publicēti.

Portālā publicējam TOP3 dārgākos auto.

Viss saraksts 25 dārgākie luksusa auto, ko pērn atļāvušies Latvijas uzņēmēji lasāms 25. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

##TOP3:

##1. FERRARI GTC4 LUSSO

Mēdz jokot, ka šis auto atgādina maizes klaipu. Taču tam ir ievērojama jauda, pateicoties četru riteņu piedziņai un četru riteņu stūrēšanas iekārtai, kas ļauj palielināt gan ātrumu, gan stabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Latvijas aizbraukušo skaits pēdējos divus gadus mazinās, taču plūsma joprojām esot liela, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans.

Viņš atzina, ka kopš 2000.gada no Latvijas aizbraukuši 250 000 cilvēku, taču esot pazīmes, kas liecina, ka prom braucošo skaits samazināsies, bet emigrācija turpināsies.

Uz jautājumu, kāpēc Latvijas iedzīvotāji turpina pamest valsti, Hazans atbildēja, ka Latviju pārsvarā pamet darba un naudas trūkuma dēļ, kā arī meklējot izaugsmes iespējas citās valstīs.

«Gandrīz puse no aizbraucējiem valsti pamet atkārtoti, jo, atgriežoties neredz iespējas Latvijā attīstīties,» atzina profesors un piebilda, ka viņus atgriezties Latvijā attur atbilstoša darba trūkums.

Tomēr viena no satraucošākām tendencēm pēc Hazana domām ir tāda, ka Latviju arvien vairāk pamet izglītoti cilvēki un galvenais vecumā no 18 līdz 35 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: Augstā likme uz pirmo grāmatu sevi attaisnojusi

Anda Asere, 09.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd aktuālas ir pašpalīdzības grāmatas un literatūra bērniem, bet daiļliteratūru pie mums lasot mazāk kā iepriekš

Tā novērojusi Santa Svaža, grāmatu izdevniecības SIA The White Book īpašniece. «Pirms trim gadiem bija ideja par izdevniecību, bet tagad The White Book patiešām ir izdevniecība. Tad es biju viena pati, tagad esam lielāks pulks,» viņa saka. Birojā ir trīs darbinieki, bet komandā ir vēl vairāki cilvēki – ārštata maketētāji, korektori, tulkotāji, redaktori. «Šobrīd esam pārmaiņu posmā. Sākuma posms ir pārvarēts un apjoms ir pieaudzis. Domāju, ka nākotnē paaugsimies straujāk,» saka Santa. Turpmāk viņa gada laikā gribētu izdot 30 grāmatas.

Veiksmīga pirmā

Latvijā ir daudzi grāmatizdevēji, kas izdevuši vien dažas grāmatas. The White Book trīs gados ir izdevusi ap 30 grāmatu. Santa uzskata, ka izdevēja veiksmīgam startam vajadzīga laba pirmā grāmata. «Mūsu gadījumā visu likām uz pirmo grāmatu. Tajā ieguldījām ar pārliecību, ka tas ir labs produkts. Un tā arī izrādījās. Tajā laikā daudziem kolēģiem no citām izdevniecībām šķita, ka tirāža ir liela un žanrs ne visiem saprotams, bet risks ir pilnībā atmaksājies. Principā uz šīs vienas grāmatas mēs esam uzbūvējuši to, kas tagad esam,» norāda Santa. The White Book pirmā izdotā grāmata bija Džordža R. R. Mārtina Troņu spēle. Šobrīd uzņēmuma grāmatu portfelis ir visai raibs – šīs grāmatas turpinājumi, bērnu un pusaudžu literatūra, aforismi, pašpalīdzības grāmatas. «Tirgus ir tik mazs, ka nav iespējams specializēties. To var tikai lielas izdevniecības. Vienkāršā patēriņa jomā specializēties tikai uz daiļliteratūru vai bērnu literatūru ir sarežģīti, un man to nemaz negribas. Man patīk dažādas grāmatas,» saka Santa. Viņai ir īpašs prieks par pašu radītajiem produktiem, piemēram, Latvijas karti un Kāzu iedvesmas grāmatu. «Otras tādas grāmatas Latvijā nav, šādas grāmatas parasti ir tulkotas. Tāpēc man ir liels prieks, ka šī grāmata, manuprāt, kvalitātes ziņā neatpaliek no ārzemju izdevumiem. Šobrīd top citi mūsu pašu produkti,» saka Santa. Pagaidām gan viņa nav ar mieru atklāt, kas tās būs par grāmatām, bet sola tās izdot gada nogalē. «Ir prieks un lepnums izdot vietējo,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīpsalas izstāžu hallē šajā nedēļas nodalē notiek gada nozīmīgākais grāmatniecības pasākums - starptautiskā grāmatu un izdevniecību izstāde Latvijas Grāmatu izstāde 2015.

Izstādē notiks autoru priekšlasījumi, grāmatu atvēršanas svētki, tikšanās ar ievērojamiem rakstniekiem, apskatāmas daudzveidīgu grāmatu ekspozīcijas, izdevniecību jaunumi, kā arī darbosies grāmatu maiņas punkts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Jumava vēlas popularizēt e-grāmatu Latvijā un ārzemēs

LETA, 02.08.2012

Grāmatas "Jumava pluss" grāmatnīcā, kur prezentē jauno e-grāmatnīcu, kurā būs iespēja iegādāties digitālās grāmatas un būs pieejams bezmaksas internets, datori un citi piedāvājumi.

Foto: Leta

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izveidojot e-grāmatnīcu Jumava pluss un sadarbojoties ar portālu E-gramatas.lv, kā arī uzrunājot izdevniecības, vēlamies popularizēt e-grāmatu un dot iespēju arī latviešiem ārzemēs arvien vairāk lasīt grāmatas latviešu valodā, pastāstīja apgāda Jumava prezidents Juris Visockis.

Sākotnējās izmaksas e-grāmatnīcas izveidē ir visai nelielas, saistītas ar e-grāmatu izveidi, kā arī WiFi bezmaksas interneta un citu papildpiedāvājumu, piemēram, kafijas nodrošināšanu grāmatnīcas apmeklētājiem.

Vienas grāmatas pārveide - konvertācija par e-grāmatu - izmaksā 100 - 400 latu. Pašlaik Jumavai ir septiņas e-grāmatas, taču ar laiku to skaits pieaugs. Lai visas Jumavas grāmatas pārveidotu e-grāmatās, vajadzētu aptuveni 200 000 latu.

Pēc Visocka teiktā, e-grāmatnīca Jumava pluss ir pirmā šāda veida grāmatnīca Baltijā. Rīgā e-grāmatnīca tika atvērta šodien, savukārt Aizkrauklē to plānots darīt nākamnedēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dienas Biznesam nav jāatsauc intervija ar Aldi Gobzemu

Anita Kantāne, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesa noraidījusi nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus brāļa prasību pret "Dienas Biznesu". Laikrakstam bija tiesības publicēt interviju ar Aldi Gobzemu – "Gobzems: Jurašs un Strīķe zināja Bunkus shēmas".

2018. gada 6. decembrī tiesā tika saņemta Kaspara Bunkus prasība pret A. Gobzemu un Izdevniecību "Dienas bizness" SIA par nepatiesu godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un mantiskās kompensācijas atlīdzību.

Prasītājs tiesā lūdza atsaukt 2018. gada 12. jūnijā "Dienas Biznesā" publicēto interviju ar A.Gobzemu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 14. janvārī pasludināja spriedumu, noraidot nogalinātā maksātnespējas administratora un advokāta M. Bunkus brāļa K. Bunkus prasību gan pret izdevniecību, gan A. Gobzemu.

Sprieduma aprakstošajā daļā teikts: ja rakstā "Dienas bizness" nebūtu patiesi un pilnīgi publicējis A.Gobzema pausto, to varētu uzskatīt par cenzūru. Masu informācijas līdzeklim vai tā izdevējam nav pienākuma rediģēt intervētās personas izteikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA Ragn-Sells pēc īpašnieku maiņas šī gada sākumā mainījis savu nosaukumu un turpmāk būs pazīstams kā SIA Lautus, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Attiecīgus grozījumus uzņēmums arī veicis savos statūtos. Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 28.februārī.

Lursoft Klientu portfelis jau ziņoja, ka Zviedrijas Ragn-Sells grupa pārdeva meitas uzņēmumu Latvijā uzņēmumam SIA AM Investīcijas. Jaunā īpašnieka lielākais dalībnieks ir SIA FRR Auto, kas pastarpināti caur vairākiem uzņēmumiem pieder AS Ieguldījumu projekti.

Savuārt SIA AM Investīcijas 49% kapitāldaļu īpašnieks ir SIA EG Grupa, kas vienādās daļās pa 50% daļu katram pieder SIA Lautus valdes loceklim Agrim Marksam ārstei-epidemioloģei un SIA Lautus ekspertei Sandrai Eglītei.

SIA Lautus dibināta 2001.gadā ar nosaukumu Ragn -Sells, un tās pamatkapitāls ir 7 503 748 eiro. 2016.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 5,092 miljoni eiro, bet tas cieta zaudējumus 209 tūkstošu eiro apjomā. 2016.gadā tas nodarbināja 86 darbiniekus un nodokļos Latvijas budžetā samaksāja 955 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bīstama darbinieka pieņemšana uzņēmumam var izmaksāt pārāk dārgi – var sabojāt mikroklimatu kolektīvā un pazaudēt labākos kadrus

Lielākā daļa darbinieku, kas pamet savu darba vietu, to dara kaitniecisku vai toksisku kolēģu dēļ. Ir pētījumi, kas liecina, ka labi darbinieki vismaz 54% gadījumu aiziet no darba tieši šādu apsvērumu dēļ.

Vidējās izmaksas viena darbinieka atlasei ir nedaudz virs četriem tūkstošiem eiro (SIA Eiro Personāls 2015. gada pētījuma dati), bet «toksiska» darbinieka piesaistes izmaksas uzņēmumam mērāmas krietni virs 10 tūkstošiem eiro (ārvalstu pētījumu dati), informē SIA Eiro Personāls vadītāja Evita Mackeviča. Viņa atzīst, ka jautājums par šādu darbinieku ietekmi uz uzņēmuma biznesa rezultātiem, iekšējo kultūru, darbinieku labklājību un apmierinātību darbā Latvijā ir maz pētīts. «Svešinieks, kaitnieks vai «toksisks» darbinieks ir tikai daži no apzīmējumiem, kā tiek dēvēts darbinieks, kurš ir negatīva mikroklimata avots – aprunā citus, uzskata sevi par pārāku, ir nelaipns, rupjš, norāda uz citu kļūdām, atliek darbus uz vēlāku laiku, meklē kļūdas nevis risinājumus vai veic kādu citu kaitniecisku darbību,» saka E. Mackeviča. Negatīvi, destruktīvi vai pat toksiski darbinieki ir teju ikvienā darba kolektīvā, ir pārliecināta Radisson Blu Latvija Conference & Spa Hotel, Ridzene Hotel, Elizabete Hotel Personāla daļas vadītāja Ineta Niedra. Uzņēmumam var kaitēt gan slinks un darbā neieinteresēts darbinieks, gan neapstādināms pļāpa un tenkotājs, nemitīgs čīkstētājs, intrigants, neremdināms darbaholiķis, pārāk nesavaldīgs un autoritatīvs vadītājs, darbinieks, kurš pārkāpj likumu vai dažādas sabiedrībā vispārpieņemtās normas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk DNB bankas prezidenta un valdes priekšsēdētāja amata pienākumus veiks ilggadējais DNB bankas darbinieks, valdes loceklis un finanšu direktors Jānis Teteris.

Savukārt līdzšinējais DNB bankas prezidents un valdes priekšsēdētājs Atle Knai savu karjeru turpinās kā DNB Baltijas divīzijas vadītājs.

Iemesls DNB bankas valdes priekšsēdētāja maiņai ir Atles Knai lēmums pieņemt piedāvājumu vadīt DNB grupas Baltijas divīziju. Atle Knai amatā nomainīs Matu Vermelinu, kurš no šā gada 1. septembra kļuvis par DNB grupas Ziemeļeiropas Lielo uzņēmumu un starptautiskā biznesa nodaļas vadītāju. Vienlaikus Atle Knai pildīs arī AS DNB banka padomes priekšsēdētāja amata pienākumus.

Savukārt Latvijā AS DNB banka valdes priekšsēdētāja amatu ieņems ilggadējais AS DNB banka darbinieks - valdes loceklis, viceprezidents un finanšu direktors Jānis Teteris. Viņš ir profesionālis ar plašu redzējumu, padziļinātu ieskatu uzņēmumu ikdienas procesos un nozīmīgu pieredzi darbā ar klientiem. Ieņemot jauno amatu, Jānis Teteris vienlaikus turpinās pildīt arī finanšu direktora amata pienākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilggadējais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs pēc paziņojuma par došanos pensijā pilnībā darbu brīvostā nav pametis un ir kļuvis par pašreizējā ostas vadītāja ārštata padomnieku, vēsta Latvijas Televīzija.

Loginovs ir kļuvis par pašreizējā ostas pārvaldnieka pienākumu izpildītāja Aigara Pečaka ārštata padomnieku, par ko saņemot 3500 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas.

Strādāt šajā amatā Loginovu esot aicinājis pats Pečaks, un līgums noslēgts līdz jauna Rīgas brīvostas pārvaldnieka atrašanai. Bijušā Rīgas brīvostas pārvaldes pārvaldnieka darba pienākumi esot saistīti ar ostas infrastruktūras attīstības turpināšanu Krievu salā, kas ietilpa viņa pienākumos arī līdz aiziešanai.

Jau ziņots, ka Loginovs šogad 25.janvārī iesniedza brīvostas valdes priekšsēdētājam adresētu iesniegumu, kurā lūdza atbrīvot viņu no amata no šā gada 10.marta pēc paša vēlēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Lancmanis: Rundāles pils muzejs turpmāk jāvada ar līdzšinējiem uzstādījumiem un ideāliem

LETA, 16.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rundāles pils muzejs turpmākajos gados jāvada līdzīgi jau pašlaik izvirzītiem uzstādījumiem un ideāliem, aģentūrai LETA pauda ilggadējais muzeja vadītājs Imants Lancmanis, kurš šī gada nogalē atstās amatu, lai dotos pensijā.

Viņš aģentūrai LETA pastāstīja, ka pirms trīs gadiem paustā iecere izveidot jaunu darbinieku komandu ir īstenota, un viņam nav šaubu par muzeja nākotni. Lancmanis skaidroja, ka tolaik bažījās, vai jauniem cilvēkiem gribēsies dzīvot laukos, kā arī vai viņiem ir interese par pašu Rundāles pili un seno mākslu kopumā. Taču pašlaik, pēc Lancmaņa domām, tā vairs nav problēma.

Lancmanis pauda, ka vēlas, lai kandidāti būtu gatavi turpināt iesākto vadības stilu, kas netiecas uz muzeja komercializēšanu.

Uz jautājumu, vai konkursā uz viņa amatu kandidēs kāds no pašreizējiem muzeja darbiniekiem, Lancmanis norādīja, ka viņam ir zināma viena persona, kas izvirzīs savu kandidatūru. «Nenāku ar nervoziem uzstādījumiem vai noliegumiem. Gribu redzēt, ko nesīs konkurss. Mums ir zināma viena kandidatūra, bet vēlos redzēt kopainu,» sacīja Lancmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Pašvaldību vadītāju deklarācijas: Truksnis pērn aizdevis vairāk nekā nopelnījis

Lāsma Vaivare, 12.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldību vadītāju deklarāciju pūra lāde atklāj pa kādai divdomībai, piemēram, Jūrmalas mērs Gatis Truksnis pērn aizdevis summu, kas 1,3 reizes pārsniedz viņa kopējos gada ienākumus.

Tas izriet no viņa 2013. gada amatpersonas deklarācijas, kurā fiksēts 44,8 tūkst. eiro liels aizdevums. Viņa kopējie ieņēmumi pērn bijuši 35,4 tūkst. eiro lieli – mēra alga un atalgojums kā kapitāldaļu turētāja pārstāvim deviņos pašvaldības uzņēmumos. Jāpiebilst, ka viņam kā izpilddirektoram ienākumi bija lielāki.

Līdzekļi tik dāsnam aizdevumam viņam bija – kūrotpilsētas mērs gadiem veidojis uzkrājumus bankās. 2012. gadā Jūrmalā par teju 100 tūkst. eiro nopirktas zemes un pieminētā aizdevuma dēļ viņa bezskaidras naudas iekrājumi pēdējos gados gan ir strauji sarukuši – no 183,4 tūkst. eiro 2011. gadā līdz 41,5 tūkst. eiro pērn. Viņam ir arī iekrājumi skaidrā naudā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pašvaldībās dažādas metodes, kā piepelnīties

Lāsma Vaivare, 14.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielo pilsētu vadītāju rocību lielā mērā nosaka speciālās ekonomiskās zonas klātesamība pilsētā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vairāk nekā 46 tūkst. eiro par darbu Rīgas brīvostas valdē un 27,1 tūkst. eiro par galvaspilsētas vadīšanu – tādi ir Nila Ušakova 2014. gada ienākumi. Ļoti līdzīga attiecība vērojama arī viņa vietnieka, brīvostas valdes priekšsēdētāja Andra Amerika deklarācijā – 26,5 tūkst. eiro viņam izmaksājusi pašvaldība, 48,5 tūkst. eiro – brīvostas pārvalde. Tiesa gan, vislielākos ienākumus – 60,8 tūkst. eiro apmērā – viņam nodrošinājušas obligācijas. Jāpiebilst, ka A. Ameriks ar 1,16 milj. eiro uzkrājumiem, 155 tūkst. eiro lieliem aizdevumiem un 534,7 tūkst. eiro vērtām obligācijām (jau ziņots, ka viņš 2013. gadā iegādājās ātro kredītu kompānijas 4finance obligācijas) ir viens no turīgākajiem vīriem pie lielo pilsētu stūrēm. Neizkonkurējams gan ir Ventspils ilggadējais saimnieks Aivars Lembergs, kurš pērn pacenties nopelnīt 450,6 tūkst. eiro – par 141,5 tūkst. eiro vairāk nekā gadu iepriekš. 17,2 tūkst. eiro lielā alga par pašvaldības vadīšanu veido niecīgu daļu viņa ienākumu. Pat 47 tūkst. eiro, kas saņemti Ventspils brīvostas pārvaldē, nestāv ne tuvu deklarētajam atalgojumam par prezidenta pienākumu pildīšanu Ventspils attīstības aģentūrā un Biznesa attīstības asociācijā, kā arī saimnieciskās darbības ienākumiem no a/s Valters un Rapa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzlabos Rīgas brīvostas tēlu, pabeigs Krievu salas projektu un izstrādās ilgtermiņa stratēģiju

Šādu apņemšanos sarunā ar Dienas Biznesu pauž jaunais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Kas Jūs īsti pamudināja piedalīties konkursā uz šo amatu un tādējādi izgaismoties? Jo viena lieta ir būt Rīgas brīvostas flotes (RBF) direktoram un VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) padomes priekšsēdētājam, kas ikdienā vismaz vēsturiski nav bijuši starmešu gaismā, bet pavisam cita publicitāte ‒ vienas vai otras problēmas dēļ ‒ Rīgas brīvostas pārvaldniekam.

Osta mani vienmēr ir interesējusi. Jūras transporta bizness ir tas, ar ko tieši vai pastarpināti visu savu darba mūžu esmu bijis saistīts. Skatoties uz Latviju no attīstības viedokļa, nav jau nemaz tik daudz nozarei nozīmīgu organizāciju vai uzņēmumu. Līdz ar to mans lēmums bija organisks. Neesmu gan liels publicitātes piekritējs. Manuprāt, sabiedrības uzmanība Rīgas brīvostai ir nedaudz pārspīlēta. Tam ir savi iemesli, vēsturiski zināmā mērā arī Loginova faktors. Taču osta ir saimnieciska struktūra, un tai savā būtībā nevajadzētu atšķirties no citām ostām. Protams, tā ir mūsu galvaspilsēta, kur koncentrējas liela daļa ekonomiskās aktivitātes. Vēsturiskais publicitātes fons gan nekur momentā nepazudīs, un ar to man būs jāsaskaras. Esmu apņēmības pilns uzspodrināt brīvostas tēlu sabiedrības acīs, ko kopā ar komandu arī izdarīsim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Andris Bērziņš nav vienīgā augstā valsts amatpersona, kura pašlaik saņem īpaši lielu pensiju – arī bijušās Satversmes tiesas tiesneses, pašreizējās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas Ilmas Čepānes (Vienotība) pensija ir lielāka par 2300 latiem, liecina viņas valsts amatpersonas deklarācija, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Izdevums atgādina, ka pagājušā gada maijā toreizējā Valsts prezidenta amata kandidāta A. Bērziņa pensijas apjoms izsauca milzīgu rezonansi un minējumus, kā šādu pensiju – apmēram 4500 latu mēnesī – var nopelnīt.

Savukārt, izpētot deklarācijas Saeimas deputātiem, kuri sasnieguši pensijas vecumu (tādu ir desmit), atklājies, ka arī I. Čepāne pašlaik saņem vienu no vislielākajām pensijām valstī. Proti, pērn viņa pensijā saņēmusi vairāk nekā 28 000 latu jeb 2336 latus mēnesī. Pensija I. Čepānei ir pat par 800 latiem lielāka nekā Saeimas deputātes alga.

Atšķirībā no A. Bērziņa I. Čepāne nekad nav darbojusies privātajā biznesā. Aģentūras LETA savāktā informācija liecina, ka viņa 1990. gadā tikusi ievēlēta Augstākajā padomē, pēc tam ieņēmusi vairākus valsts amatus, no 1996. gada līdz 2006. gadam bijusi Satversmes tiesas tiesnese, bet tad atgriezusies politikā, partijas Jaunais laiks sastāvā iekļūstot Saeimā. Līdztekus viņa nodarbojusies ar pedagoģisko darbu, lasot lekcijas Latvijas Universitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Līdz trekno gadu algām neaizsniedzas

Lāsma Vaivare, 24.09.2014

Turpmāk galerijā: Rīgas pašvaldības uzņēmumu vadītāju algas 2013. gadā, tūkst. eiro

SIA Rīgas ūdens valdes priekšsēdētāja Dagnija Kalniņa 53.6

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldības uzņēmumu peļņa vai zaudējumi uzņēmumu vadītāju ienākumus neietekmē, lai gan algas palēnām aug

Par to liecina DB izpēte, izmantojot Lursoft un Valsts ieņēmumu dienesta datubāzēs rodamo informāciju.

Peļņu nepieprasa

DB jau ziņoja (18.09.2014.): lai gan daudzi Rīgas pašvaldības uzņēmumi 2013. gadu noslēguši ar zaudējumiem vai sarūkošu peļņu, kopējā situācija ir pozitīva. Proti, uzņēmumi kopumā strādājuši ar lielāku apgrozījumu nekā gadu iepriekš, turklāt tiem izdevies gadu noslēgt ar plusa zīmi pretstatā 5,9 milj. eiro lielajiem kopējiem zaudējumiem 2012. gadā. Lai cik paradoksāli tas nebūtu, kopējo situāciju būtiski uzlabojusi galvenokārt no dotācijām dzīvojošās SIA Rīgas satiksme spēja zaudējumus samazināt no 7,79 milj. eiro 2012. gadā līdz 676,8 tūkst. eiro pērn. Tiesa, tas noticis, Rīgas domei būtiski palielinot dotāciju pasažieru pārvadājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es esmu ar abām rokām par eiro ieviešanu. Pateikšu, kāpēc. Es, piemēram, precīzi savā laikā prognozēju, par cik pieaugs cenas Igaunijā pēc eiro ieviešanas, jo zināju valūtas attiecības,» intervijā laikrakstam Diena stāstījis ilggadējais Latvijas kosmētikas ražotāja a/s Dzintars vadītājs Ilja Gerčikovs.

«Lats ir pārvērtēts apmēram par divdesmit procentiem. Tāpēc mums Latvijā pēc eiro ieviešanas cenas kritīsies. Vismaz mums nebūs nekas dārgāks kā igauņiem un lietuviešiem. Un mūsu prece plūdīs uz turieni.

Otrkārt, es domāju, ka ziņas par eiro nāvi ir stipri pārspīlētas. Kas ir problēmu sakne Eiropā? Tas, ka cilvēki vairāk tērēja nekā pelnīja. Un būs vai nebūs eiro, tas šo problēmu neietekmēs. Mēs arī dzīvojām pāri līdzekļiem, tagad mācāmies dzīvot tiem atbilstoši. Bija jau arī mums laiki, nevajadzēja ņemt tādus kredītus. Nevajadzēja, piemēram, pārņemt un glābt Parex banku. Godmanis dezinformē sabiedrību, Parex nebija nekāda sistēmiskā banka, ja tai atļautu sabrukt, mēs pazaudētu nevis gandrīz divus miljardus, bet trīs reizes mazāk. Es domāju, ar to Parex bija ļoti liela kļūda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latviešu īpašumā nonākusī Veolia investē teju miljonu

Gunta Kursiša, 09.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apsaimniekošanas gigants SIA Veolia vides serviss, kas no franču pārvaldības nonākusi latviešu uzņēmēju rokās, grasās ieguldīt teju miljonu kompānijas attīstībā.

SIA Veolia vides serviss noslēdzis iepirkumu procedūru par atkritumu šķirošanas centra būvniecību un atkritumu šķirošanas līnijas un aprīkojuma piegādi un uzstādīšanu par 984 tūkst. Ls. Iepirkumu konkursā no četriem pretendentiem, kas iesniedza savus piedāvājumus, uzvarēja Rīgā bāzētais uzņēmums SIA Piche.

Db.lv jau rakstīja, ka par 90% Veolia vides serviss kapitāldaļu īpašnieku kļuvis Guntara Kokoreviča uzņēmums Vides investīcijas, un pēc lēmuma pieņemšanas līdzšinējais Veolia vides serviss īpašnieks Veolia Latvijas tirgu ir pametis. DB jau pērnā gada nogalē rakstīja, ka šis solis, visticamāk, tiks sperts, jo Veolia mātes koncerns ir sarežģītā finanšu situācijā un tāpēc aiziet no mazāk rentablajiem tirgiem kopumā aptuveni 30 valstīs. Starp šīm valstīm bija arī Baltijas reģions.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pazīstamais Francijas aktieris Žerārs Depardjē atteiksies no savas valsts pases un pārcelsies uz Beļģiju, lai izvairītos no «bagātnieku nodokļa» maksāšanas.

Aktieris iepriekš izpelnījās Francijas valdības pārmetumus, ka, viņš, iegādājoties īpašumu Beļģijā, vēlas izvairīties no nodokļu maksāšanas. Atbildot uz valdības pārmetumiem, Ž. Depardjē norādījis, ka pamet Franciju, jo viņa valstī «tiek sodīta veiksme, talants un radošums».

Tādējādi aktieris pievienojies vairākiem Francijas bagātniekiem, kas pārcēlušies uz Beļģiju, nevēloties maksāt palielinātos nodokļus, kas var sasniegt 75% no ienākumiem, kas gada laikā piesniedz vienu miljonu eiro. Ž. Depardjē pārcelšanos uz Beļģiju, Francijas premjers Žans Marks Ero nosaucis par nepatriotisku un nožēlojamu soli laikā, kad valsts cīnās ar lielajiem parādu kalniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Cimermanis: «lauki noveco», ātri jādomā par nodarbinātību ārpus lauksaimniecības

Ritvars Bīders, 18.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdzīvotība Latvijas lauku reģionos pēdējo gadu laikā aizvien sarūk, un viens no lauku dzīves balstiem – lauksaimniecības nozare – piedzīvo smagus satricinājumus, proti, ir nepietiekama jaunā lauksaimnieku paaudze, kamdēļ Latvijas «lauki noveco», atklāj Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) veiktais pētījums.

«Pētījuma secinājums ir, ka lauksaimniecības nozare katru gadu kļūst efektīvāka un modernākas tehnoloģijas viennozīmīgi «izspiež» darbaspēku ārā no laukiem. Pēdējo piecu gadu laikā ļoti strauji samazinās nodarbināto skaits tieši lauksaimniecības nozarē,» LNT raidījumā 900 sekundes sacīja LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis, atzīstot, ka nākotnē cilvēkiem arvien mazāk būs ko darīt lauksaimniecības nozarē.

«Visas Latvijas mēroga jautājums ir, vai apdzīvoti lauki ir mūsu vērtība? Vai mēs gribam laukos cilvēkus un līdz ar to veicinām pasākumus citu nodarbinātības veidu attīstībai ārpus lauksaimniecības? Vai arī mēs uzskatām, ka tas ir normāli, ka lauki tiek pamesti?» sacīja LLKC vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Zīle: Nodokļu reformas izvērtējums būs jaunās valdības pirmā pusgada uzdevums

Māris Ķirsons, 01.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nākotni ietekmēs ne tikai pašmāju pieņemtie lēmumi, bet arī Eiropas Savienībā notiekošais, kā arī Lielbritānijas aiziešana no ES, tirdznieciskie kari starp ASV un Ķīnu, kā arī starp ASV un ES, to intervijā Dienas Biznesam stāsta Nacionālās apvienības izvirzītais Ministru prezidenta amata kandidāts, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle. Viņš norāda, ka nākamos gadus valdībai vajadzēs strādāt vairākās frontēs vienlaikus.

Fragments no intervijas

Kas ir trīs svarīgākie problēmjautājumi, kuri nākamajai valdībai obligāti jārisina?

Tie ir jautājumi, kuri Nacionālajai apvienībai bija, ir un būs svarīgi. Pirmkārt, tie ir visi tie jautājumi, kas skar latviešu valodas lietošanu un latviešu kultūru, protams, pāreju uz izglītību valsts valodā. Otrkārt, tie ir jautājumi, kas saistīti ar valsts drošību, gan iekšējo, gan ārējo. Šajā jautājumā ir jāņem vērā domstarpības starp ASV un citām NATO dalībvalstīm. Mūsu mērķis un uzdevums ir neļaut sašķelt Transatlantisko apvienību un arī to vājināt, it īpaši situācijā, kad Eiropas nākotne ir zem lielas jautājuma zīmes. Iekšējās drošības jomā ir jāturpina stiprināt latvisko mediju vide un likt šķēršļus Kremļa informatīvajam karam, kas ir ļoti jūtams ne tikai Baltijā, bet arī visā reģionā, pat Viduseiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas izstāšanās no eirozonas līdz ar Syriza partijas uzvaru izskatās arvien reālāka, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vēl tikai pirms dažām dienām uz Eiropas finanšu un ekonomiskās sistēmas skatuves optimismu ienesa Eiropas Centrālās bankas (ECB) aktivitāte jaunu monetāro stimulu frontē, bet šīs nedēļas sākumā daudziem omu paspējusi pabojāt Grieķija. Nenoliedzami viens no janvāra otrās puses visvairāk gaidītajiem notikumiem eirozonā bija ārkārtas parlamenta vēlēšanas šajā valstī. Vairāki politikas un ekonomikas eksperti pirms tam norādīja, ka šīs vēlēšanas parādīs to, uz kuru pusi nākotnē virzīsies vecā kontinenta integrācijas process.

Proti, nu reālāka izskatās situācija, ka Grieķija eiro monetāro reģionu tomēr pamet. Savukārt pēc tam šim piemēram var sekot citas valstis, kuras īsteno smagas izdevumu samazināšanas programmas un kurās joprojām ir vāja ekonomikas izaugsme un milzīgs bezdarbs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontroliere Inguna Sudraba pieļauj, ka viens no iemesliem, kāpēc cilvēki pamet darbu valsts pārvaldē, ir nespēja atrasties bezjēdzīgā vidē.

Intervijā aģentūrai LETA Sudraba kritizēja lielo informatīvo ziņojumu un koncepciju skaitu, kas tiek radītas valsts pārvaldē, jo pēc tam šie dokumenti bieži vien netiek tālāk izmantoti. Viņasprāt, tā ir bezjēdzīga rīcība.

«Pirms radīt kādu koncepciju, ir skaidri jāzina, ko tu gribi sasniegt, un koncepcija tad ir dokuments, kas ļauj apskatīt vairākus virzienus, kā uz mērķi virzīties, bet ir skaidri jāzina, ka mēs gribam uz to mērķi virzīties,» sacīja valsts kontroliere.

Cilvēki, kuri ir motivēti un grib redzēt sava darba rezultātus, kas nav tikai šī uzrakstītā koncepcija, šādā sistēmā nevar ilglaicīgi pastāvēt, jo cilvēkam ir loģiski ieraudzīt sava darba rezultātu, spriež Sudraba, paskaidrojot, ka ar darba rezultātu domā to, ka idejas un priekšlikumi ir realizēti dzīvē, ka tas kaut ko pēc tam ir devis kopējam valsts, sabiedrības labumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godātā redakcija, droši vien nav liels noslēpums, ka krietnu daļu sava darba mūža esmu bijis profesionāls fotogrāfs. Tajos laikos importa frāze say cheese nebija pazīstama, bildējamās grupas uzmanību ierastā kārtā piesaistīja ar izsaucienu, kurā tika blēdīgi apsolīta putniņa izlidošana.

Daļa publikas tiešām pasmaidīja, slēdzis noklikšķēja, un dzīve turpinājās. Neviens nekad man nav jautājis, kāpēc putniņš nav izlidojis.

Pārlaidusi asinskrāsas pilnmēness aptumsuma šausmas, Saeima mums beidzot dāvājusi jaunu, spraunu valdību. Nu varbūt ne pavisam pilnīgi jaunu, bet tādu refurbished – daļa detaļu jaunas, daļa vecas, bet lietojamas, un beigu beigās iznāk lētāk. Un šī rifērbišētā valdība uzreiz un zibenīgi ķeras pie vingrinājuma ar uzmanību, tūlīt izlidos. Sarakstā uz izlidošanu bez lielas slēpšanās tiek apspriestas pašas augstākās prokuratūras, policijas un KNAB amatpersonas.

Arī uzreiz un zibenīgi sākas nākošo Valsts prezidenta kandidatūru apspriešana, jo pašreizējais Saulvedis Varaidotis uz otru termiņu netiek apspriests pat joka pēc, tātad izlidos jau šovasar. Un pirmie reālie izlidotāji ar 44. numura zābaka nospiedumu uz muguras lejasdaļas jau pamet nozīmīgu valsts dienestu vadību.

Komentāri

Pievienot komentāru