Rīgā ir sagatavoti saistošie noteikumi, kas regulēs taksometru licencēšanas kārtību, paredzot ierobežojumus iebraukšanai Vecrīgā un pārvadātājam nosakot gada nodevu 300 eiro apmērā.

Noteikumi Par vieglo taksometru pārvadājumu licencēšanu un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu īpaša režīma zonā noteiks kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldībā izsniedz speciālās atļaujas jeb licences un licences kartītes pasažieru pārvadāšanai ar vieglajiem taksometriem Rīgas administratīvajā teritorijā, un prasības, kas jāizpilda, lai saņemtu speciālo licenci un licences kartīti.

Tāpat tie regulēs prasības, kas jāpilda licences darbības laikā, un kārtību, kādā izsniedz un anulē speciālo atļauju vieglo taksometru iebraukšanai īpaša režīma zonā - Vecrīgā, un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu Vecrīgā.

Zviedrijas mobilo sakaru operatori cenšas atbrīvoties no t.s. trešās paaudzes (3G) licencēs iekļautām saistībām nodrošināt UMTS standarta pārklājumu valsts mazapdzīvotās teritorijās. Tā raksta biznesa avīze Dagens industri (DI). DI raksta, ka operatori lūguši Zviedrijas regulatoru pieļaut, ka lauku un mežu apvidos izmanto citas lieljaudas datu pārraides tehnoloģijas nekā UMTS, kas prasa lielu bāzes stacījui blīvumu. Tele2, kam ir 3G licence, apsver sadarbību ar jaunu uzņēmumu Nordisk Mobiltelefon. Tas piedāvā 3G tipa pakalpojumus izmantojot cdma450 tehnoloģiju, kas prasa mazāku bāzes stacīju skaitu. Cdma 450 Latvijā izmanto Triatel. Zviedrijā Tele2 cenšas attīstīt UMTS tīklu kopā ar TeliaSonera (kam pieder daļas Lattelekom un Latvijas mobilā telefonā/LMT). Tiek arī pieprasīts, lai pāatrinātā GSM standarta datu pārraides tehnoloģija EDGE tiktu no regulatora atzīta ka 3G ekvilents (tā teorētiski var sasniegt pārraides ātrumu 384 kilobiti sekundē/kbps, UMTS tik pat teorētiski spēj virs 2 megabiti/Mbps, bet cdma 450, it kā 2.4 Mbps). Latvijā EDGE nesen ieviesa LMT. DI norāda, ka Zviedrijas regulators vēl nav nolēmis, vai pilnībā pieļaut novirzes no UMTS licencēm, kas pretēji citviet Eiropā tika izdalītas bez milzu samaksas. Tomēr zviedru operatoru uzskata, ka arī netērējot miljardus licencēm, UMTS izbūves izmaksas samērā lielās, mazapdzīvotās valsts teritorijā prasa pārmērīgas investīcijas.

2.novembra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikti divi jauni Satiksmes ministrijas izstrādāti noteikumu projekti, kas nosaka kārtību kādā veicami pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru un prasības speciālās atļaujas jeb licences saņemšanai un par valsts nodevu par speciālās atļaujas izsniegšanu komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu, informē Satiksmes ministrijas (SM) Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Greiškalna.

Grozījumi Autopārvadājuma likumā, kas stāsies spēkā 2018.gada 1.martā nosaka, ka licences pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometriem turpmāk izsniegs republikas pilsētas domes un plānošanas reģioni. Noteikts, ka plānošanas reģiona izsniegtā licence nedod tiesības veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru republikas pilsētas teritorijā un otrādi – republikas pilsētas izsniegtā licence nedod tiesības veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru pārējā plānošanas reģiona teritorijā.

Ministrijā skaidro, ka licence dod tiesības nogādāt pasažieri uz jebkuru citu vietu ārpus republikas pilsētas vai pārējās plānošanas reģiona teritorijas, kurā saņemta licence. Noteikumu projekts nosaka prasības plānošanas reģiona un republikas pilsētas speciālās atļaujas saņemšanai, kārtību, kādā veicami pasažieru pārvadājumi ar taksometru, taksometru radītā vides piesārņojuma ierobežojumus un siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu plānošanas reģionos, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam sniedzamās informācijas apjomu.

Somijas un Igaunijas mobilo sakaru operators Radiolinja paziņoja, ka nepiedalīsies izsolé par trešo GSM un UMTS standarta mobilo sakaru operatora licenci Latvijā. Kompānija ir otrs operators, kas paziņojis par savu nepiedalīšanos izsolē. Trešdien Dānijas telekomunikāciju koncernam TDC piederošā Lietuvas kompānija Bite GSM paziņoja, ka nepiedalīsies izsolē. Satiksmes ministrijas sakaru departamenta direktore Ināra Rudaka, kuras iestāde atbild par GSM un UMTS licences izsoles rīkošanu teica, ka Radiolinja lēmums esot grūti saprotams. «Radiolinja ir turējusi degunu vējā mūsu tirgū jau vairākus gadus, sākot ar otras mobilo sakaru licences piešķiršanas laikiem,» viņa teica. Vaicāta, vai jau divu kompāniju paziņojumi par nepiedalīšanos izsolē nav šī pasākuma neveiksmes priekšvēstneši, I. Rudaka sacīja, ka «ne jau tas ir rādītājs, bet gan to kompāniju skaits, kas pieteiksies arī ir pēdējā diena esošiem operatoriem paziņot, vai tie ir gatavi pirkt UMTS vai t.s. trešās paaudzes mobilo sakaru licences par fiksētu cenu – 5.8 miljoniem Ls.

Eiropā radušās nopietnas bažas, vai operatori varēs ieviest UMTS mobilo sakaru pakalpojumus, izmantojot šobrīd obligātos tehnoloģiskos standartus-- tā raksta žurnāls The Economist. 28. septembra numura ievadrakstā The Economist prasa, lai Eiropas komisija (EK) un atsevišķo valstu regulatori groza tehnoloģisko standartu, t.s. W-CDMA signāla veidošanas sistēmu, « jo tam ir viena liela aizķeršanās -- tas nedarbojas». The Economist prasa, lai EK un regulatori atļauj operatoriem, kas apņēmušies celt UMTS tīklus, izmantot citu, t.s. CDMA 2000 tehnoloģiju, kas sevi pierādījusi kā darboties spējīgu ASV un vairākās Āzijas valstīs. Telekomunikāciju pētniecības kompānijas Pyramid Research Eiropas nodaļas vadītājs Svetlana Isajeva (Svetlana Issaeva) Db teica, ka EK nav diktējusi W-CDMA lietošanu, taču prasījusi UMTS pakalpojumiem izmantot tādas radiodiapzona daļas, kurās šī tehnoloģija darbojoties vislabāk Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pakalpojumu kvalitātes nodaļas vadītājs Aleksandrs Čerņakovs teica: viņam nešķiet, ka SPRK UMTS licences projektā būtu obligātas prasības ieviest noteiktu tehnoloģiju, lai gan tekstā ir atsauces uz Eiropas Savienības (ES) kopējām normām. «Ierobežot operatoru uz vienu normu ir nenopietni,» viņš sacīja, taču aizrādīja, ka, Latvijā ieviešot atšķirīgu tehnoloģiju, varētu sadārdzināt t.s. trešās paaudzes (3G) jeb UMTS telefonu cenu.

Zviedrijas telekomunikāciju regulators noraidījis operatoru Vodafone un 3 (uzņēmuma zīmols ir cipars trīs) lūgumu atvieglot to UMTS jeb trešās paaudzes (3G) licenču prasību izbūvēt UMTS tīklu visas valsts teritorijā. Uzņēmumi bija piedāvājuši mazapdzīvotajā, mežainā un kalnainā Ziemeļzviedrijā UMTS standarta tīkla vietā ierīkot cdma450 tīklu, kas prasītu ievērojami mazāk investīciju bāzes stacijās, jo vienas bāzes stacijas sniedzamība ir lielāka nekā augstās frekvences UMTS bāzes stacijām. Abi operatori ir vīlušies zviedru regulatora rīcibā, tomēr Vodafone saskata zināmu cerības staru apstāklī, ka noteikti signāla standarti, kas varētu ļaut samazināt bāzes staciju skaitu mazapdzīvotos rajonos. Savukārt sabiedriskās organizācijas Ziemeļzviedrijā ir nobažījušās par šādu iespēju. Konkurents TeliaSonera, savukārt, deklarēja, ka regulators rīkojies pareizi, jo savādāk patērētājiem dažās Zviedrijas malās būtu jāpērk divi mobilie telefoni, viens, kas darbojas GSM/UMTS standartā, bet otrs – cdma450 tīklā. Latvijā cdma450 sakarus, arī ātru 3G datu pārraidi, piedāvā Triatel.

Pilnveidojot komersantu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju – licencēšanas un uzraudzības kārtību, komersantiem, kas nodarbojas ar darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanu, turpmāk būs radīta godīga konkurence, savukārt darba meklētājiem – skaidri saprotama informācija par piedāvātajiem pakalpojumiem.

To paredz otrdien, 4. oktobrī, valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Komersantu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju – licencēšanas un uzraudzības kārtība, informē Labklājības ministrija.

Turpmāk licences saņēmējam būs pienākums būt sasniedzamam licences saņēmēja darbības vietā, lai Nodarbinātības valsts aģentūra /NVA/ varētu veikt licences saņēmēja pārbaudi tieši uz vietas. Pretējā gadījumā, ja licences saņēmējs atkārtoti nepiedalīsies NVA veiktajās pārbaudēs, tas būs viens no priekšnosacījumiem, kad NVA varēs pieņemt lēmumu par licences anulēšanu.

Paredzēts vienkāršot arī atkārtotas licences izsniegšanas kārtību. Tagad komersants licencē varēs svītrot valstis un darbiekārtošanas pakalpojumu veidus, ja tas vairs nesniedz kādu no tiem konkrētā vietā. NVA, pamatojoties uz licences saņēmēja iesniegumu, licenci izsniegs atkārtoti, kas līdz šim nebija iespējams.

Trešās UMTS/GSM mobilo sakaru licences izsolē iegūtie līdzekļi būtu jānovirza ceļu uzturēšanai un dzelzceļa pasažieru pārvadājumu sakārtošanai, uzskata satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Db jau rakstīja (01.04.2005.), ka trešo UMTS/GSM mobilo sakaru licenci izsolē par 6.707 milj. latu ieguva Lietuvas mobilo sakaru operators Bite GSM. Lai arī par izsolē iegūto līdzekļu izlietošanu būs jālemj valdībai, A. Šlesers uzsvēra, ka būtu nelietderīgi izsolē iegūtos līdzekļus sadalīt vairākām ministrijām. Ministrs uzskata: tā kā licences izsoles cena piecreiz pārsniegusi Satiksmes ministrijas prognozes, tai ir pilnas tiesības izmantot šos līdzekļus, lai sakārtotu divas savā pakļautībā esošās nozares — autoceļu uzturēšanu un dzelzceļa pasažieru pārvadājumus, taču ministrs sīkāk nekomentēja, cik daudz naudas būtu jāpiešķir katrai nozarei.

Lielākie ātro kredītu izsniedzēji noliedz vēlmi monopolizēt tirgu, norādot, ka licences apmēru noteikšana ir Ekonomikas ministrijas (EM) ziņā.

Kā biznesa portālam skaidroja SIA SMScredit.lv izpilddirektors Toms Jurjevs, SMScredit ir atbalstījis vispārējo ideju par ātro kredītu nozares licencēšanas nepieciešamību, taču jautājumos par licences maksu un citiem finansiālajiem aspektiem, kas ir saistīti ar licencēšanu, uzņēmums vienmēr ir ieturējis neitrālu pozīciju. «Tas nozīmē, ka mēs neesam ne atbalstījuši, ne protestējuši plānotajai licences maksai un citiem finansiālajiem kritērijiem,» neoficiāli citu nozares pārstāvju izteiktos pārmetumus par vēlmi monopolizēt tirgu noraida Jurjevs.

Arī Open Credit valdes priekšsēdētājs Armands Broks uzsvēra, ka apgalvojumi par to, ka Open Credit grib monopolizēt ātro kredītu tirgu, ir aplami, jo ne jau uzņēmums nāca klajā ar šādām prasībām, bet gan EM.

Arvien biežāk tiesu izpildītāju rīkotajās izsolēs parādās tautā par spekulantiem saukto cilvēku tirgus eiforijā pirktie īpašumi. Tā intervijā Db atzīst Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Ginters Hmeļevskis.

Mūsu saruna notiek dienā, kad bija paredzēta viena no īpašumu izsolēm, taču tā tika atcelta. Kāpēc izsoles nenotiek?

Cilvēkiem nav naudas. Visi procesi Latvijas tautsaimniecībā atbalsojas arī tiesu izpildes procesos. Tad, kad visi visu pirka, pie mums notika tieši tas pats — bija interesenti, cenas solīja augstākas, nekā vērtējumos norādīts utt. Šobrīd viss iet atpakaļgaitā. Turklāt vērtētāji atzīst, ka ir ļoti sarežģīti strādāt, pielietot salīdzināmo metodi, jo tirgus faktiski neesot.

Vai tas nozīmē, ka izsolāmo objektu skaits palielinās? Vai skaits ir bijis līdzīgs arī iepriekš, tikai atšķirība tā, ka objekti daudz ātrāk tika realizēti?

100 000 Ls - šādu rekordu sasniedza vienas gleznas cena nedēļas nogalē notikušajā mākslas darbu izsolē.

To rīkoja galerijas Antonija, Ivonnas Veihertes galerijas un Hansabankas Private banking. Liela daļa darbu palika nepārdoti, atsevišķiem mākslas tirgus dalībniekiem liekot runāt, ka ir tādas ekonomiskās krīzes pazīmes vai vismaz ekonomiskais vēsums.

Krievi pieprasīti

Izsolē kopā tika piedāvāti vairāk nekā 200 darbu, un uz to kā potenciālie pircēji bija reģistrējušies aptuveni 90 interesentu - dalībnieku vidū bija ne tikai publisko saietu dalībnieki Irēna Pulkinena, Oskars Barševskis un Jānis Krūmiņš, bet arī zināmi mākslas kolekcionāri - bijušais naftas tranzītbiznesmenis Valentīns Kokalis, nekustamo īpašumu uzņēmēji Aldis Plaudis un Jevgeņijs Gombergs, kā arī antikvariāta Volmar saimnieks Artūrs Avotiņš un spēļu zāļu Fēnikss līdzīpašnieks Jānis Zuzāns. Rekordcenu - 100 000 Ls (kopā ar komisijas maksu - 112 000 Ls) - par krievu mākslinieka Nikolaja Bogdanova-Beļska gleznu Jaunas sievietes portrets solīja interesents pa telefonu. Vēl vairākas gleznas pārsniedza 10 000 Ls robežu - Kārļa Rozena gleznu Sniegotais mežs par 11 000 Ls iegādājās A. Plaudis, bet Aleksandra Kiseļeva darbu Pie vārtiem par aptuveni 30 000 Ls iegādājās telefonsolītājs. «Es atceros, ka reiz stāvēju antikvariātā un siekalojos pie Liberta par 700 rubļiem. Toreiz mana stipendija bija 40 rubļu. Pa naktīm lādēju vagonus un citās naktīs sargāju ieslodzītos, un pēc divām nedēļām varēju nopirkt to Libertu. Arī Rozenu tagad nopirku sev. Es vienmēr esmu gribējis iegādāties Rozenu senioru bez dzīvniekiem un cilvēkiem. Beidzot es to ieraudzīju. Protams, ka ir par dārgu. Izsolē jāmaksā āmura cena un kopā jau sanāk dārgi,» tā A. Plaudis. Tomēr no šiem darbiem tikai Sniegotais mežs izraisīja vairāku izsoles dalībnieku dzīvu interesi, savukārt rekordglezna tika pārdota par sākumcenu. Lai gan kopējais izsoles apgrozījums bija ap 400 000 Ls, nepārdoti palika visi latviešu vecmeistaru un arī modes mākslinieku darbi. Kārotāju nebija ne Vilhelma Purvīša Kūstošajam sniegam (Ls 120 000), ne šī paša vecmeistara gleznai Rīts (Ls 35 000). Nenopirkti palika Jaņa Rozentāla darbi Sieviete dārzā (Ls 50 000), Jūs, bērniņi, nāciet (Ls 45 000) un pat tikai 1800 latu sākumcenas skice Mežā.Interesi neizraisīja arī daļa vairāku pašmāju baņķieru un advokātu iecienītā Ludolfa Liberta darbi - neviens par Ls 29 000 nevēlējās iegādāties Venēciju vai par Ls 12 000 - Venēcijas tiltu. No 5200 līdz 6200 latiem tika uzsolīta cita Venēcija, bet Aktrises portrets tika pārdots par sākumcenu - Ls 9500. «Libertu izsolē īpaši nepirka, jo visi ir pārēdušies Libertu. Labāko Libertu nopirka par 8000 latiem mans labs paziņa, kurš to ļoti vēlējās,» komentē A. Plaudis. Tomēr daudzi darbi izraisīja arī dzīvu interesi - tiesa, to galīgā cena nepārsniedza 7-8 tūkstošus latu. Tā Borisa Bērziņa Sarkandaugavas pārbrauktuves sākumcena bija Ls 3500, līdz pat Ls 5100 uzsolīja Hansabankas valdes priekšsēdētāja dzīvesbiedre Aiga Ārste-Avotiņa, taču beigu beigās to par Ls 7100 ieguva A. Plaudis. A. Ārste-Avotiņa par Ls 4100 (sākumcena - Ls 3300) iegādājās Rūdolfa Piņņa gleznu Dārzā, savukārt A. Plaudis par apmēram 7500 Ls ieguva Augusta Annusa 1925. gada Aktu (sākumcena Ls 5900). Par 500-2000 Ls tika pārdoti arī Jāņa Jaunsudrabiņa un Sigismunda Vidberga darbi. Izsolē bija samērā plaši pārstāvēta arī latviešu mūsdienu glezniecība, taču īpašniekus neatrada pat vairāki par pieprasītiem uzskatītu mākslinieku darbi, vai arī tie tika pārdoti par sākumcenu.

Lietuvas mobilo sakaru operators Bite GSM, kas 100 % pieder Dānijas telekomunukāciju koncernam TDC, paziņojis, ka tas nepiedalīsies Latvijas trešās GSM un UMTS vai trešās paaudzes (3G) mobilo sakaru licences izsolē. Bite GSM izpilddirektors Darius Masionis sarunā ar Db Online teica, ka galvenie iemesli lēmumam esot neskaidrības par starpsavienojumu regulēšanu kā arī licences augstā sākumcena -- 7.6 miljoni Ls. «Iespējama investīciju atpelnīšana (return on investment) bija nepietiekama salīdzinot to ar citām investīciju iespējām,» teica D. Masionis un piebilda, ka precīzi nezinot starpsavienojumu tarifu apreķina un to regulēšanas modeli, nav bijis iespējams aprēķināt trešā Latvijas GSM un UMTS tīkla izbūves izmaksas. Kā zināms, pretendentiem uz trešo licenci, kas vēlējas, lai viņus iekļauj t.s. priekšatlasē, tas bija jāpaziņo lidz 23. augustam. Lai gan ir klīdušas baumas par vairāku ārvalstu operatoru interesi par trešā Latvijas mobilo sakaru operatora licences izsoli, Bite GSM ir pirmais, kas oficiāli paziņojis par savu nepiedalīšanos un tādējādi arī par lidzšinējo nopietno interesi un Latvijas tirgus izpēti.

Valdības sēdē akceptēja noteikumus , kuri noteiks kārtību, kādā licencējamas un uzraugāmas juridiskās personas, kuras sniedz darbiekārtošanas pakalpojumus (konsultēšana darbiekārtošanas jautājumos, informēšana par brīvajām darba vietām, iekārtošana darbā, citu nodarbinātību veicinošu pakalpojumu sniegšana) par maksu (izņemot iekārtošanu darbā uz kuģiem), kā arī paaugstināt darba meklētājiem (bezdarbniekiem) saņemamo pakalpojumu kvalitāti,norādīts Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta informācijā. Juridiskā persona ir tiesīga sniegt darbiekārtošanas pakalpojumus (konsultēšana darbiekārtošanas jautājumos, informēšana par brīvajām darba vietām, iekārtošana darbā vai citi nodarbinātību veicinoši pakalpojumi) par maksu tikai pēc Nodarbinātības valsts aģentūras licences saņemšanas.†Juridiskā persona, kas darbiekārtošanas pakalpojumus par maksu vēlas sniegt vairākās valstīs, saņem atsevišķu licenci šo pakalpojumu sniegšanai katrā valstī. Licences derīguma termiņš ir viens gads no dienas, kad pieņemts lēmums par licences izsniegšanu vai licences derīguma termiņa pagarināšanu. Ja ārvalsts darbā iekārtošanas institūcijas, tās filiāles vai pārstāvniecības sadarbības līgumā vai tā projektā noteikts īsāks darbības termiņš, piemērojams līgumā vai tā projektā noteiktais termiņš. Lēmumu par licences izsniegšanu, licences derīguma termiņa pagarināšanu vai licences anulēšanu pieņem aģentūras izveidota licencēšanas komisija. Aģentūra izveido licencēšanas komisiju ne mazāk kā piecu cilvēku sastāvā un iekļauj tajā aģentūras pārstāvjus un pa vienam pārstāvim no ārlietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas un Valsts darba inspekcijas. Juridiskā persona maksā valsts nodevu par licences saņemšanu vai licences derīguma termiņa pagarināšanu (pārreģistrāciju),norādīts Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta informācijā.

Šā gada pirmajā ceturksnī ir izsniegta 381 licence un 11 atļaujas komercdarbībai ar akcīzes precēm, DB informēja VID Komunikācijas nodaļa.

Savukārt anulēta ir 301 licence, bet par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem anulētas 94 licences, tai skaitā 52 licences alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai, 30 licences tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecībai, piecas licences akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai, četras licences alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai un trīs – alus mazumtirdzniecībai.

Vairums licenču, proti, 58 anulētas par nodokļu deklarāciju neiesniegšanu noteiktajā termiņā. Kopumā uz 31.martu spēkā bija 9,6 tūkst. licenču darbībām ar akcīzes precēm un 17 sertifikāti par patstāvīgās mazās alus darītavas statusa piešķiršanu.

Visvairāk licences saņemtas alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecībai. Marta beigās spēkā bija 216 licences alus mazumtirdzniecībai, 225 licences akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai un 155 licences naftas produktu mazumtirdzniecībai.

Par trešo mobilo sakaru operatora licenci, kas atļaujs ierīkot t.s. UMTS vai trešās paaudzes tīklu kā arī piedāvāt sakarus 1800 Mhz GSM diapazonā interesējoties «vairāki» uzņēmumi - tā izteicās licences izsoles konsorcija locekles Hansabank Markets pārstāvis Pauls Platais. P. Platais stāstija, ka uz Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta rīkoto informativo semināru par UMTS licenču izsoli ieradušies vairāk klausītāju, nekā sākotnēji gaidīts. P. Platais arī apstiprināja, ka semināra piedalījies Krievijas telekomunikāciju kompānijas MTS pārstāvis Sergejs Pužņikovs. Laikraksts Bizness & Baltija S. Pužņikova klātbūtni tulkoja kā pazīmi, ka MTS ir nopietni ieinteresēts piedalīties trešā Latvijas mobilo sakaru licences izsolē. Savukārt P. Platais tikai sacija, ka viesis no Krievijas redzēts pasākumā kopā ar aptuveni 30 citiem, kuru starpā, visticamāk, bija dažādu telekomunikāciju kompāniju Latvijas pārstāvji vai algoti konsultanti, kā arī žurnālisti. P. Platais sacīja, ka nevarot atklāt to kompāniju vārdus, kas ārpus semināra rakstiski vai citādāk griezušies pie izsoles rīkotājiem pēc informācijas. Par viņu un citu nodomiem piedalīties izsolē būs zināms tikai pēc 23. augusta, kad jāiesniedz dokumenti uz izsoles t.s. priekšatlasi.

Latvijas mobilais telefons (LMT) vakardien saņēma pagājušā rudenī nopirkto UMTS jeb trešās paaudzes mobilo sakaru licences dokumentu. Kā ziņo LMT, kompānija ir pirmā, kas saņēmusi gan licenci, gan to apstiprinošo dokumentu. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) atjaunoja LMT licenci ar piepirktām UMTS tīkla veidošanas tiesībām 3. decembrī un apstiprināja līdzīgu licenci Tele2 18. decembrī. Abas kompānijas nopirkta tiesības ieviest jauno mobilo sakaru tehnoloģiju par fiksētu cenu 5.8 miljoni Ls gabalā. UMTS vai t.s. trešās paaudzes mobilā telefonija pieļauj ļoti ātru datu pārraidi un plašu spektru t.s. multimediju pakalpojumu, izmantojot jauna veida telefonus un mobilās ierīces.

Piektdien izsolē par trīs miljoniem eiro pārdota maksātnespējīgās SIA Ominasis Latvia manta, tostarp arī Ķemeru sanatorija, informēja maksātnespējas procesa administrators Ainars Kreics.

Izsolē piedalījās viens pretendents, kurš arī iegādājās sanatoriju. Tā ir Latvijā reģistrēta juridiska persona, taču pagaidām neko vairāk administrators neatklāja, norādot, ka izsoles uzvarētājam mēneša laikā jānorēķinās par pirkumu un tad tiks atklāta visa informācija.

«Patlaban izsoles uzvarētājs jau ir iemaksājis drošības naudu 503 000 eiro apmērā, līdz ar to tam atliek samaksāt aptuveni 2,5 miljonus eiro,» sacīja Kreics.

Pēc kārtas trešajā izsolē lietu kopības sastāvā tika izsolīti uzņēmumam Ominasis Latvia piederošie pieci nekustamie īpašumi Jūrmalā un kustamā manta, kas sastāv no gandrīz 15 000 pozīciju, kā arī grāmatām. Nekustamā īpašuma un kustamās mantas izsoles sākumcena bija noteikta 2,9 miljoni eiro.

Rīgas plānošanas reģions šonedēļ izsniedzis pirmās speciālās licences kartītes ar zīmolu «Red Cab» strādājošā «Rīgas Taksometru parka» un SIA «Red Cab lidosta» automašīnām pasažieru pārvadājumu veikšanai no starptautiskās lidostas «Rīga», informēja Rīgas plānošanas reģiona pārstāve Inese Ozoliņa.

AS «Rīgas Taksometru parks» un SIA «Red Cab lidosta» darbībai lidostas teritorijā izveidojis pārvadātāju apvienību.

«Speciālās licences kartītes izsniegtas šobrīd vairāk nekā 40 šo abu pārvadātāju automašīnām, bet to skaits līdz svētdienai varētu būt lielāks. Savukārt vēl viens pārvadātājs šobrīd strādā pie viena trūkuma novēršanas, lai pilnībā izpildītu likumā noteiktās prasības un varētu saņemt speciālās licences kartītes,» pauda Rīgas plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Ligita Olante.

Saskaņā ar jaunajiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem no šī gada 15.septembra starptautiskās lidostas «Rīga» teritorijā ar ierobežotu piekļuvi pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru varēs veikt tikai tie pārvadātāji vai uz līguma pamata izveidotas pārvadātāju apvienības, kas nodrošinās Autopārvadājumu likumā noteiktās prasības un kuriem būs izsniegtas licences kartītes ar speciālu atzīmi. Šīs kartītes izsniedz Rīgas plānošanas reģions.

Starptautiskā lidosta «Rīga» ziņojusi Valsts policijai par taksometriem, kuri bez speciālās licences kartītes tomēr mēģina sniegt pasažieru pārvadājumu pakalpojumus lidostas teritorijā, sacīja AS «Starptautiskā lidosta «Rīga»» pārstāve Laura Karnīte.

Viņa teica, ka autostāvvietā pie lidostas drīkst iebraukt jebkurš, bet veidot rindu pie atlidošanas termināla atļauts tikai tiem taksometriem, kuri ir saņēmuši speciālās licences. Taču pašreiz otru rindu starptautisko autobusu pieturā sākuši veidot arī taksometri, kuriem nav izsniegtas speciālās atļaujas.

Lidosta ir vērsusies policijā, informējot, ka taksometri, kuriem nav izsniegtas speciālās licences, veido rindu lidostas teritorijā, mēģinot piesaistīt klientus, sacīja Karnīte, piebilstot, ka policijai ir jāizvērtē, vai šie taksometri lidostas stāvvietā drīkst atrasties un, vai tie drīkst sniegt pakalpojumus.

Jau ziņots, ka no svētdienas, 15.septembra, lidostas «Rīga» teritorijā pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru var veikt tikai tie pārvadātāji vai uz līguma pamata izveidotas pārvadātāju apvienības, kas nodrošinās Autopārvadājumu likumā noteiktās prasības un kuriem būs izsniegtas licences kartītes ar speciālu atzīmi.

Šobrīd Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) kopumā izsniedzis 18 licences patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai.

PTAC mājas lapā sniegtā informācija, ka licences (speciālās atļaujas) saņēmušas sešas īstermiņa kredītu kompānijas (kas izsniedz mazos aizdevumus internetā), četri banku meitas uzņēmumi līzinga kompānijas, seši lombardi un divas kompānijas, kas izsniedz kredītus pret nekustamā īpašuma ķīlu. Tādējādi pagaidām licences nav saņēmušas 24 no kopumā 42 kompānijām, kas iesniedza pieteikumus licences saņemšanai.

Saskaņā ar likumu kompānijas līdz licences saņemšanai nedrīkst izsniegt jaunus kredītus, bet apkalpot tikai esošos.

Uzņēmumi, kas pēc 1. novembra izsniegs patēriņa kredītus bez licences, var tikt sodīti ar naudas sodu līdz 3000 Ls, bet par atkārtotu pārkāpumu vai radīts būtisks kaitējums patērētājiem, var tikt saukti pie kriminālatbildības.

Nelegālo lombardu apkarošana rit smagi. Viena no galvenajām problēmām nelegālās kreditēšanas apkarošanā ir salīdzinoši nelielais sods par darbību bez licences, trešdien raksta laikraksts Diena.

Nesen Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis vairāk nekā desmit lēmumu, kas vērsti pret tiem lombardiem, kuri darbojas bez licences, tomēr lombardu nozarē legāli strādājošie uzņēmēji uzskata, ka ar to ir par maz, lai izskaustu nelicencētos tirgus dalībniekus. Asi pārmetumi tiek veltīti gan PTAC, gan citām par uzņēmējdarbības vides sakārtošanu atbildīgajām institūcijām, norādot, ka cīņa ar nelicencētajiem lombardiem nav pietiekami intensīva.

Lai neiekristu nelicencēto lombardu tīklos, vērīgam jābūt ikvienam potenciālajam lombardu klientam, un, ieejot lombardā, jāskatās, vai ieraugāma licence. Ikvienā lombardā licencei vai tās kopijai jāatrodas redzamā vietā, mudina atcerēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa. Arī Latvijas Lombardu asociācijas (LLA) valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne uzsver, ja lombardā licence redzamā vietā nav novietota, «no tāda lombarda ieteicams steidzīgi iet prom».

Ministru kabinets sēdē pieņēma jaunus Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas noteikumus.Tie nosaka kārtību, kādā sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas iestāde (regulators) licencē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu un regulējamo nozaru komersantus, kā arī nosaka kārtību, kādā iesniedz iesniegumu (ierosinājumu) licences saņemšanai (ja šī kārtība nav noteikta regulējamo nozaru speciālajos likumos), un nosaka iesnieguma iesniegšanas kārtību licences nosacījumu grozīšanai vai licences anulēšanai (atcelšanai). Šo kārtību nepiemēro elektronisko sakaru nozarē un reģistrējot vispārējo atļauju pasta nozarē. Valsts regulējamās nozarēs sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu licencē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, bet pašvaldību regulējamās nozarēs – attiecīgais pašvaldības regulators. Regulators nosaka licences termiņa sākuma un beigu datumu saskaņā ar sabiedriskos pakalpojumus regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Regulators komersantam izsniedz noteiktā parauga licenci, norādot sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas sākuma termiņu.Ja iesniegtajos dokumentos norādītā informācija ir nepietiekama vai neprecīza, regulators ir tiesīgs pieprasīt papildinformāciju. Komersants ir atbildīgs par sniegto ziņu patiesumu. Ja iesniegtajos dokumentos trūkst lēmuma pieņemšanai nepieciešamās informācijas, regulators atliek jautājuma izskatīšanu un informē par to komer-santu. Jautājumu izskata pēc tam, kad ir saņemta nepieciešamā informācija vai dokumenti. Ja komersants regulatora noteiktajā termiņā nav iesniedzis visu nepie-ciešamo informāciju vai dokumentus, regulators pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt licenci, izdarīt grozījumus licences nosacījumos vai anulēt (atcelt) licenci. Grozot licences nosacījumus vai anulējot (atceļot) licenci pēc savas iniciatīvas, lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju nodrošina regulators.Par licences izmantošanu, licences nosacījumu ievērošanu un izpildi ir atbildīgs komersants. Komersants nav tiesīgs nodot licenci citām personām.

Ekonomikas ministrija izsludinājusi atklātu konkursu ogļūdeņražu izpētei un ieguvei Latvijas teritoriālajā jūrā, kurā aicināti piedalīties un licenci saņemt Latvijas un ārvalstu juridiskās un fiziskās personas, informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Konkursa priekšmets ogļūdeņražu izpētei un ieguvei jūrā ir licences laukums 31,65 km2 platībā, kas atzīta par perspektīvu ogļūdeņražu iegulu, kurā iespējama naftas ieguve.

Iegūstamās naftas daudzums minētajā iegulā pēc Valsts Ģeoloģijas dienesta 2002. gada Pārskata par Baltijas jūras objekta E17 seismisko datu pārapstrādi un interpretāciju ir 27-110 milj. barelu (sagaidāmie – 58 milj. barelu).

Ministrijā skaidro, ka tādējādi valsts no ogļūdeņražu ieguves valsts nodevas, kuras likme naftai tiek piemērota saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par ogļūdeņražu ieguves valsts nodevu, iegūtu 15% no mēnesī iegūtās naftas daudzuma vērtības katrā ogļūdeņražu izpētes un ieguves licences laukumā.