Izglītības eksportam vajag reālu zaļo gaismu

2017. gada 15. novembris plkst. 7:58
Sadaļa: Pakalpojumi
Dalies ar šo rakstu

Vārdos valsts iestādes atbalsta ārzemju studentu apmācību Latvijā, bet darbos – sanāk tā, kā sanāk

To intervijā DB stāsta Biznesa augstskolas Turība līdzīpašnieks un Attīstības padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis. Viņš gan, neraugoties uz vasaras beigās Ministru kabinetā saņemto «kurvīti» studiju virziena Mākslas atvēršanai, kas paredzēta ārvalstu studentu piesaistei, nemet plinti krūmos un cer, ka ar nākamā gada septembri piesaistīs arvien jaunus un maksātspējīgus studentus, kas visai Latvijai nesīs labumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 15.novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik svarīgi ir ārvalstu studenti Latvijai?

Tie ir būtiski ne tikai, lai noslogotu Latvijā esošās augstākās mācību iestādes ar studentiem, bet arī būtībā «atved» naudu, jo ārvalstu studenti maksā ne tikai mācību maksu, bet arī izdevumus par dzīvošanu šeit, Latvijā, atnesot Latvijas ekonomikai būtiskus ienākumus, radot darba vietas, kā to pierāda domnīcas Certus veiktais pētījums. Salīdzinājumam - pirms desmit gadiem Latvijā bija 130 tūkstoši studējošo, savukārt pašlaik nepilni 90 tūkstoši, turklāt no tiem aptuveni 10 tūkstoši jauniešu ir no ārzemēm, kuri šeit iegūst izglītību. Diemžēl demogrāfiskā bedre Latvijā rada situāciju, kad studējošo skats ir sarucis par vairāk nekā 30%, arī tikpat lielam daudzumam pasniedzēju ir «pazudis» darbs, un būtībā viņiem jādodas strādāt uz ārzemēm vai arī jāpārkvalificējas. Tāpēc vienīgais risinājums ir ārvalstu studentu piesaiste. Tomēr jāņem vērā, ka Latvija nebūt nav vienīgā, bet gan tikai viena no aptuveni 50 valstīm, uz kurieni doties studēt, un šajā segmentā ir nežēlīga konkurence vismaz 3000 augstāko mācību iestāžu vidū. Šis ir būtisks tirgus, kurā vietas pietiek visām Latvijas augstskolām un vēl paliek pāri. Tajā paša laikā bez Turības ārvalstu studentu piesaistē ļoti aktīvi strādā un labus rezultātus uzrāda Rīgas Stradiņa Universitāte, ārvalstu studenti ir arī Latvijas Universitātē un Rīgas Tehniskajā universitātē. Turībā pašlaik studē 40 valstu studenti no trijiem kontinentiem – Eiropas, Āzijas un Āfrikas, turklāt šie studenti ir vislabākā reklāma Latvijai. Līdz ar viņiem pieaug iespēja, ka citi šo valstu jaunieši dosies uz Latviju, lai iegūtu augstāko izglītību.

Būtībā izglītības eksports ir augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksports, jo īpaši, ja studēt gribošie brauc uz Latviju, nevis otrādi. Attiecībā par drošību jāsaka, ka strādājam tikai ar «pārbaudītiem» studentiem, kuri izgājuši visus «filtrus». Jāpiezīmē tas, ka studentu kvalitāte ar katru gadu būtiski pieaug. Savukārt tiem vietējiem studentiem, kuri studē kopā ar ārzemniekiem, būtībā ir kursabiedru no dažādām valstīm datu bāze, kas var palīdzēt uzsākt biznesu dažādās valstīs vai noskaidrot to nacionālās īpatnības, bez kuru zināšanas dažviet sekmīgs bizness nav iespējams. Agrāk tie, kuri gribēja studēt starptautiskā vidē, bija spiesti braukt mācīties uz ārzemēm, bet tas mainās. Protams, ārzemju studenti ir izaicinājums mācību spēkiem un augstskolas administrācijai, taču, kā rāda Turības pieredze, tad tas viss ceļ gan augstskolas, gan studiju programmu kvalitāti.

Visu rakstu Izglītības eksportam vajag reālu zaļo gaismu lasiet 15. novembra laikrakstā Dienas Bizness.

Dalies ar šo rakstu